pieredze energoefektivitātes projekta īstenošanā

PIEREDZE DAUDZDZĪVOKĻU

DZĪVOJAMO MĀJU PROJEKTU

ĪSTENOŠANĀ

SIA “VALMIERAS NAMSAIMNIEKS”

apsaimnieko 117 daudzdzīvokļu mājas, t.sk.,

73 mājas pieslēgtas centralizētai apkurei.

No tām:

31 – renovētas piesaistot ERAF līdzfinansējumu

3 – renovētas par mājas finanšu līdzekļiem

1 – noslēgts līgums par mājas renovāciju par mājas

finanšu līdzekļiem

7 – mājām ir izstrādāti renovācijas projekti

Galvenie ieguvumi realizētos projektos:

apkures izmaksu samazinājums vismaz par 30 % uz

1m²,

uzlabojas komforta līmenis mājās, līdzsvarotāka

apkure un siltuma noturība dzīvokļos,

palielinās mājokļa vērtība; uzlabojas skaņas izolācijas

īpašības,

pievilcīgs vizuālais mājās izskats,

tiek aizsargātas ēkas konstrukcijas,

palielinās mājas kalpošanas laiks,

mainās dzīvokļu īpašnieku izpratne un attieksme pret

kopīpašumu.

Salīdzinātas renovētu un nerenovētu (Beātes 23 un Diakonāta

1) daudzdzīvokļu māju izmaksas EUR pirms un pēc

renovācijas vidēji mēnesī gada griezumā (izmantoti 2011. un

2013.gada apkures sezonas dati).

0,52 0,50 0,43 0,43

0,78

0,40 0,30 0,300,50 0,50 0,40 0,40 0,50 0,5 0,43 0,43

0,28 0,280,43 0,43

0,71

0,290,60

0,39

0,72

0,37 0,68

0,30

0,520,30

0,70

0,37

0,72

0,38 0,610,38 0,61

0,760,59 0,68

0,770,53

0,94

0,670,54 0,5

0,67

0,47

0,00

0,20

0,40

0,60

0,80

1,00

1,20

1,40

1,60

1,80

Pārvaldīšanas maksa Apkure Kredīts

Problēmas, ar kurām jāsaskaras, vēloties

renovēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju:

īpašnieki neapzinās savus pienākumus un tiesības, grūtības

sasaukt kopsapulci, t.i., savākt kvorumu un pārliecināt

iedzīvotājus par renovācijas nepieciešamību,

kompleksa mājas renovācija saistīta ar lieliem izdevumiem,

arī dzīvokļu īpašnieku mainīgām vēlmēm…,

dzīvokļu iedzīvotājiem trūkst kolektīvās aizņemšanās

pieredzes,

grūtības saņemt 2/3 dzīvokļu īpašnieku piekrišanu mājas

renovācijai un kredīta ņemšanai,

iedzīvotāju komunālo un īres maksājumu maksāšanas

disciplīna (svarīgi, lai tiktu pie kredīta).

Apsaimniekotāja-projekta realizētāja

problēmas un risinājumi:

Projektu vadītāja nepieciešamība,

Nepilnīgi veikts energoaudits un nekvalitatīvi izstrādāts

projekts (pārdomāti jāsastāda projektēšanas uzdevums,

energoaudits jāpasūta kopā ar tehnisko apsekošanu un

projektu. Pirms tam apsaimniekotājam vēlams veikt rūpīgu

ēkas apsekošanu),

Vēlama projekta ekspertīze (veic apsaimniekotājs vai

pieaicina speciālistu),

Veicot iepirkumu pastāv risks pieļaut kļūdas, kuras vēlāk pat

nav labojamas (pārdomāts, izsvērts iepirkuma nolikums),

Būvuzrauga (iepirkums), autoruzrauga izvēle,

Pēc sekmīga iepirkuma noteikti jāsasauc dzīvokļu īpašnieku

kopsapulce, lai saskaņotu izmaksas un saņemtu

pilnvarojumu virzīt projektu tālāk,

Kredītlīdzekļu piesaistīšana,

Līgums par celtniecības darbu veikšanu (termiņi, akti par

darbu uzsākšanu, grafiki (celtniecības jaudas),

Asi izjūtams celtniecības jaudu trūkums (kvalitatīva

darbaspēka trūkums) un tai sekojošas dažādu objektīvu un

subjektīvu atrunu meklēšana,

No celtniekiem jāpieprasa rakstisks apliecinājums par

dzīvoklī veiktiem darbiem, sevišķi, ja jāveic logu vai

komunikāciju maiņa (apliecinājums jāsaņem no dzīvokļa

īpašnieka),

Materiālu ekspluatācijas īpašību deklarācijas, sertifikāti,

Segto darbu akti,

Jāseko ierakstiem žurnālos.

Vēdināšanas sistēma Padomju laika būvētajās

ēkās pirms renovācijas

GAISA PIEPLŪDE NOTIEK CAUR

KOKA LOGU KONSTRUKCIJĀM

GAISA AIZPLŪDE NOTIEK CAUR

VĒDINĀŠANAS KANĀLIEM

TRŪKUMI

Pelējuma sēnītes veidošanās iespēja

Palielināts siltumenerģijas patēriņš

Lieli siltuma zudumi

Kā izjauc ventilācijas sistēmu padomju laika

būvētajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās…

Mainot logus, neiestrādā ventilācijas

atveres gaisa pieplūdei

Nomainot dzīvokļa

durvis, tās cieši

noblīvējot

Nopakojot vēdināšanas kanāla lūkas

dzīvokļos

Netīrot vēdināšanas

kanālus

Nepietiekama gaisa pieplūde un temperatūras

samazināšana dzīvojamās telpās veicina:

Paaugstinātu mitrumu telpās

Labvēlīgu vidi pelējuma sēnītes radīšanai

Skābekļa daudzuma samazināšanos

Aukstā gaisa pieplūdi telpās no virtuves un vannas istabas ventilācijas šahtām

Risku saslimt ar astmu

NO KĀ PALIELINĀS GAISA MITRUMS

TELPĀS

Pieaudzis cilvēks caur plaušām diennaktī izdala apm. 350 g, bet caur ādu apm.600g

ūdens tvaiku

Dzīvoklī gaisa mitrums palielinās -gatavojot ēdienu, žāvējot veļu, u.c.

No nepietiekamas gaisa temperatūras telpā

Pelējuma sēnītes rašanās cēloņi

Konstrukciju caursalšana,

nepietiekama gaisa

temperatūra telpās

Paaugstināts mitrums telpās

Nepietiekoša telpu

ventilācija

Gaisa pieplūdes nodrošināšana telpām

Sienā tiek iebūvēts

pašregulējošais

pieplūdes vārsts

Ventilācijas atveru

iestrāde logu

blokos ar gaisa

caurlaidību 3m³/h

Gaisa pieplūdes nodrošināšana telpām

Virs ventilācijas

kanāliem uzstādot

jumta turbīnas

deflektorus.

Paredzēts gaisa

nosūkšanai dabiskā

veidā, kas vēja ietekmē

rada vilkmes efektu.

Siltuma zudumi mājas iekšējos tīklos

(cirkulācijas zudumi)

1 m³ karstā ūdens uzsildīšanai nepieciešams 0,0387

MWh(qkūd) ņemot vērā, ka jāuzsilda aukstais ūdens, kura

temperatūra vasaras periodā sastāda ~ +10°C,

0,0387 MWh siltumenerģijas Valmierā 2012.gada maijā

maksāja Ls 1,58 (EUR 2,25, ar PVN).

09.12.2008. MK noteikumi Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu"

Ēkas siltummezglā, karstā ūdens siltummainī, tiek

sagatavots karstais ūdens. Karstā ūdens sagatavošanai

tiek patērēta siltumenerģija. 1m³ karstā ūdens

uzsildīšanai nepieciešams 0,0387 MWh(qkūd) ņemot

vērā, ka jāuzsilda aukstais ūdens, kura temperatūra

vasaras periodā sastāda ~ +10C (3)

Pēc tam, kad siltummainī ir notikusi ūdens uzsildīšana,

karstais ūdens ar cirkulācijas sūkņa palīdzību

nepārtraukti cirkulē pa cauruļvadiem ēkas pagrabā,

stāvvadu šahtās un bēniņu telpās(atkarībā no karstā

ūdens sistēmas uzbūves). Tādējādi stāvvadā un dvieļu

žāvētājā tiek nodrošināta pastāvīga karstā ūdens

temperatūra, lai atverot karstā ūdens krānu dzīvoklī,

nebūtu ilgstoši jātecina auksts (caurulēs atdzisis) ūdens.

Šajā sakarā arī caurules, kuras atrodas šahtās un nav

nosiltinātas atdod siltumu, kā rezultātā ir nepieciešama

papildus siltumenerģija lai nodrošinātu patstāvīgu karstā

ūdens temperatūru.

Jumaras iela 195/1.korp., renovēta 2012.gadā, ietaupījums 40%,

siltumenerģijas patēriņš apkurei 50,63kWh/m².

Diakonāta iela 3renovēta 2012.gadā, ietaupījums 41%,

siltumenerģijas patēriņš apkurei 63 kWh/m²

Siguldas iela 12renovēta 2012.gadā, ietaupījums 45%,

siltumenerģijas patēriņš apkurei 50 kWh/m²

Annas iela 8renovēta 2011.gadā, ietaupījums 50%,

siltumenerģijas patēriņš apkurei 52.76 kWh/m²

Annas iela 4renovēta 2013.gadā, ietaupījums 52%,

siltumenerģijas patēriņš apkurei 48.62 kWh/m²

Kauguru iela 1renovēta 2013.gadā, ietaupījums 35%,

siltumenerģijas patēriņš apkurei 50 kWh/m²

Energoefektīvākā māja Latvijā 2011 (III vieta)Gaides iela 1, Valmiera, ietaupījums 44%,

siltumenerģijas patēriņš apkurei 52.55 kWh/m²

Stacijas iela 19renovēta 2012.gadā, ietaupījums 42%

siltumenerģijas patēriņš apkurei 54.760 kWh/m²

2014.gadā uz fasādes parādās

defekti - melni plankumi

Veiksmīgu renovāciju!

valdes priekšsēdētājs

Valdis Jēgers

valdis.jegers@v-nami.lv