pie šī akmens ieteicams vēlēties kaut ko ļoti, ļoti labu. piepildīsies!

No šīs vietas – Šopas kroga – 1949.g.25.martā uz Sibīriju tika

izsūtītas daudzas mālpiliešu ģimenes.

Mālpils novadā ir notikuši divi tēlniecības simpoziji. 1986.gada simpozijā tapušās mākslinieku

I.Dobičina, J.Švalbes, R.Bēča un R.Bula skulptūras var apskatīt

Saules kalnā.

Par bijušo Velna torni ir daudz dažādu nostāstu un tie ir saistīti

ar Mālpils bargo baronu V.G.Taubi.

Pie šī akmens ieteicams vēlēties kaut ko ļoti, ļoti labu. Piepildīsies!

Līdz 1401.gadam Vibrokas zemes pārvalda Maneģintu dzimta, bet no 1401. – 1735.gadam te saimnieko Budenbroku

dzimta. Muiža 1905.gadā nodedzināta un vairs nav

atjaunota. Palikušas dažas ēkas un šī skaistā

liepu aleja Vibrokas muižas parkā.

Latviešu pirmās profesionālās tēlnieces Martas Skulmes pirmie bērnības gadi pagāja Mālpils “ Ādmiņos” . 1990.gadā par godu tēlnieces 100.dzimšanas dienai

te atklāja Ojāra Feldberga veidoto piemiņas akmeni.

Mālpils mācītājmuiža celta 1796.g. un atrodas ļoti skaistā vietā, netālu

no bijušā Zvirgzdu kroga. No tā paveras skaisti skati uz visām

pusēm.

Visgleznainākā vieta Mālpilī. Te vasaras pavadījuši izcilie latviešu mākslinieki Marta un Oto Skulmes, Džemma Skulme kā arī aktieris Valentīns Skulme. Ināra Skulme izsmeļoši un interesanti pastāstīs par Skulmju dzimtu.

Urdzēnu kalns paceļas 114 metrus virs jūras līmeņa. Tā ir viena no visaugstākajām vietām Mālpils novadā.

Pirmās rakstiskās ziņas no 1592.g. Saglabājušās vairākas

ēkas.

Šis pilskalns atrodas Mergupes un Sudas satekā - vietā, kur sākas Lielā Jugla. Indriķa Hronikā par šo pilskalnu ir ziņas no 1206.gada.

Saglabājušās vairākas muižas kompleksa ēkas. Rihteru dzimtai muiža piederēja no

1598. – 1920.gadam

Rikteres muižas dzirnavu ēka.

No Sidgundas pagasta 1949.g.25.III izsūtīja 42 cilvēkus.

II Pasaules karā kritušo vācu karavīru apbedījuma vieta.

Sidgundas, agrāk Rikteres, skola ir pati vecākā skola Mālpils pagastā. Tā tika

uzcelta 1876.gadā un darbojas kā skola līdz mūsdienām.

Muiža 1584.gadā piešķirta Bokam (Bock). Muižas ēkas celtas 18.gs. otrajā pusē. 1905.g. pils tika nodedzināta, bet ap 1910.gadu to atjaunoja pēc igauņu arhitekta O.Vildausa projekta.

Kalnavēnu sēravota ūdens ir ar sevišķi labām ārstnieciskām

īpašībām.