pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai

Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai

Aija Tūna, SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām”, 2014. gada 11. aprīlis

• Izglītība kā vietējās sabiedrības/kopienas projekts un sabiedrības KOPĪGĀ ATBILDĪBA

• Izglītība NAV brīnumlīdzeklis, kas atrisina visas problēmas, bet tai IR būtiska loma sabiedrības attīstībā ikdienā un ilgtermiņā visās tās jomās un izpausmēs

• Ģimenes – un bērni - ir vietējās sabiedrības “apdrošināšanas polises”, šodienas RESURSS un nākotnes IESPĒJAS

• Mūsu pienākums IR iespēja atrast, sastapt vai nepazaudēt ikvienu bērnu un ikvienu ģimeni

• Bērniem NAV citas izvēles, kā apkārt esošie pieaugušie – tam, ko mēs darām vai nedarām, ir būtiska nozīme

• IR būtiski kopt un pilnveidot solidaritātes principu: lai uzmanības lokā nonāk un atbalstu saņem tie, kuriem tas visvairāk nepieciešams

Dažas atziņas startam

Darīsim lietas pareizi, pieņemot nepareizus

lēmumus!

Pauls Ardens,

“Lai ko tu domā, domā citādi”

Kādus Jūs vēlaties redzēt

savus bērnus un skolēnus?

Vai Jūs ticat, ka ikviens bērns grib mācīties?

Vai Jūs ticat, ka ikviens bērns spēj gūt panākumus?

Vai bērni/skolēni zina, ka Jūs viņiem ticat?

Ceļojums no mācīšanas uz mācīšanos

SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām” kā mācīšanās

Indivīda līmenī (maziem, pavisam maziem, lieliem un ļoti lieliem; skolēniem un skolotājiem utt. )

Institūciju līmenī (skolām, biedrībām, pašvaldībām u.c.)

Pārmaiņu vadības (projektu ieviešanas) līmenī – dziļums vs plašumam; atbalsts un elastība; vajadzību, vēlmju un interešu savstarpējo attiecību izpratne utt.

Sabiedrības (izglītības politikas, valsts pārvaldes, resursu

efektīvas izmantošanas u.c.) līmenī - ?

21. gadsimta skola – pasaules un paradigmu pārmaiņās

Viss sākas no autiņiem (vai to neesamības)

Paaudze, kas nevis gatavojas darīt, bet dara

Nepieciešamība nevis “stāstīt par”, bet mudināt un ĻAUT darīt

Visas pasaules vislabākā pieredze – peles klikšķa attālumā un blakus esošā cilvēka prātā, rokās un sirdī

Ko un kā pasaulē runā par pirmajiem cilvēka dzīves

gadiem

• Pirmie dzīves gadi veido būtisku pamatu cilvēka panākumiem – mācībās un visā turpmākajā dzīvē

• Stimulējoša vide un mijiedarbība ar apkārtējiem cilvēkiem pasargā bērna iedzimto potenciālu un ļauj tam attīstīties

• Bērnu nav iespējams izlutināt (mīlestības nevar būt par daudz), taču būtiski ir skaidri, pamatoti noteikumi un robežas

• Ģimenei un apkārtējai sabiedrībai ir noteicošā loma bērna attīstības nodrošināšanā

• Ieguldījumi pirmsskolas vecuma bērnu attīstības veicināšanā ir visizdevīgākais kapitāla ieguldījums

Piedzimšana 6 gadi 14 gadi

Pieredze veido

smadzeņu arhitektūru

Rethinking the Brain, 1997

Nervu sistēmas attīstība

Pirmais dzīves gads

-8 -7 -6 -5 -4 -3 -2 -1 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19

Dzimšanas brīdis

Mēneši Gadi

Sajūtas (redze, dzirde)

Valoda Augstākās kognitīvās funkcijas

Avots: C.A. Nelson (2000)

Ģimenes vides ietekme uz valodas attīstību

16 24 36

Vārd

u k

rāju

ms (

vārd

u s

kait

s)

College Educated Parents

Working Class Parents

Welfare Parents

Bērnu vecums mēnešos

200

600

1200

Avots: Hart & Risley (1995)

400

800

1000

Skola allaž bijusi un ir nozīmīga sabiedrības institūcija.

Taču dažādos laikos bijuši atšķirīgi

mērķi

vajadzības

metodes

Kas skola ir šodien? Kas to nosaka?

Kāda ir sabiedrības izpratne par bērnu?

Kā izveidot tādas attiecības (ģimenē skolā, sabiedrībā), lai

“... bērni iemācās, ka viņi ir cienījami, nozīmīgi un godājami. Viņi zina, ka viņu personiskās vajadzības un viņu vēlēšanās izpildīs un viņu tiesības aizsargās.

Tajā pašā laikā viņi mācās paplašināt savas intereses un attiekties no sava egocentrisma pārējo bērnu un grupas labā.

Kā demokrātiskas sabiedrības locekļi bērni attīsta izpratni par kopīgām rūpēm, saprot, ka viņu intereses sakrīt ar citu interesēm un ka viņu labklājība ir cieši saistīta ar citu labklājību.”

(Seefeldt and Barbour, 1994)

Smadzeņu darbību veicinošie faktori

Kas ir būtiski, lai notiktu mācīšanās

Drošības sajūta

Jēgpilns konteksts

Izvēles iespēja

Adekvāts laika daudzums

Sadarbība

Tūlītēja atgriezeniskā saikne

Spēja iegūt un nodemonstrēt savu prasmi

Suņiem patīk, ka tos māca. Kaķiem patīk mācīties.

Kaķim nevar likt darīt Arī mūsdienu bērnam ne.

Noteicošais ietvars – konvencijas; ne normas.

21. gadsimts – pašregulācijas gadsimts

Cilvēka spēja sekmīgi kontrolēt un vadīt savu rīcību:

– zina, ko vēlas, spēj izvirzīt mērķus, var tūlīt uzsākt darbību un sasniegt labus rezultātus

– Nepadodas pirmo grūtību priekšā, ir neatlaidīgs/a

– Var atkāpties un darboties stratēģiski

– Spēj izpētīt vairākas iespējas un pielāgoties mainīgajiem

apstākļiem

– Nav atkarīgs/a no apkārtējās situācijas, bet kopā ar

citiem aktīvi nosaka darbības virzienu

Stuarts Šenkers, Kanāda

Kādas ir mūsdienu

skolas

funkcijas?

vai

Kopienas skola kā institūcija, kas

„darbojas skolas ēkā, ir pieejama skolēniem, viņu vecākiem un ģimenes locekļiem un plašākai sabiedrībai pirms, pēc mācību procesa (stundām) un tā laikā septiņas dienas nedēļā visa gada laikā”.

www.parmainuskolas.lv

SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām”: 2009 - pašlaik

Skola – vietējās kopienas satikšanās vieta, kopienas fiziskais un intelektuālais resurss

Uzdevums: vietējās sabiedrības attīstības un saskaņas sekmēšana

mazinot trīs veidu atstumtību:

ekonomisko atstumtību;

atstumtību no sociālajiem pakalpojumiem;

atstumtību no līdzdalības.

Mērķis - skolām kļūt par vietējās kopienas centriem, un mudināt vietējo kopienu pašiem meklēt sev nepieciešamos risinājumus un to ieviešanas ceļus

Skola kā kopienas resurss

Darbība var būt organizēta kā

vienas pieturas aģentūra (viss norisinās skolas telpās);

virtuāli integrēti pakalpojumi (ar vienotu koordinācijas centru);

apvienotais modelis, kur daži pakalpojumi atrodas vienuviet, bet ar citiem ir virtuālas saiknes

Galvenie darbības virzieni

atbalsts vispusīgai personības attīstībai ikvienā vecumā

atbalsts daudzveidīgu prasmju apgūšanai un pielietošanai

atbalsts iekļaujošas, saliedētas, pilsoniski un sociāli aktīvas sabiedrības spēcināšanai

Partnerības izpratne un pamatprincipi skolas kā kopienas ietvaros

Partnerība kā attiecības starp indivīdiem vai grupām, ko raksturo savstarpēja sadarbība un atbildība kopīga mērķa sasniegšanai.

Nozīmīgi aspekti: - Dalīta atbildība

- Kopīga lēmumu pieņemšana

- Noteiktu lomu un atbildību atzīšana

- Savstarpēja cieņa

- Tiesības uz informāciju

- Pārliecība, ka katram ir kaut kas, ko sniegt/ieguldīt

Skaidra sistēma

Neskaidra sistēma

Augsta empātija

Zema empātija

Skolas ar sliktiem rezultātiem

Skolas ar augstiem eksāmenu rezultātiem, bet zemu skolēnu motivāciju un patstāvību

Skolas ar augstiem eksāmenu rezultātiem un augstu skolēnu motivāciju un patstāvību

Kultūras un radošās aktivitātes, kas ir interesantas, bet neietekmē skolēnu mācīšanos

Pols Kolards, Radošās partnerības, Anglija

Kvalitatīvas izglītības veidošanās dinamika

PROCESS

Rezultāti produkti ieguvumi

Konteksts līdzekļi principi

Līdzdalība

Labsajūta

Kas nosaka izglītības kvalitāti?

(Laevers, F, Beļģija)

Nost ar āmuru kā vienīgo instrumentu un paklausību kā panākumu atslēgu!

Nepazaudējiet savus dārgumus!

Kā tikt uz izvēlēto mērķi?

“Jūsu dzīve ir jūsu lēmumu, nevis apstākļu rezultāts”

(Stīvens R. Kovejs),

jo “starp to, kas ar mums notiek, un mūsu reakciju uz notikumu ir pauze. Šajā laika sprīdī ir ietverta mūsu brīvība izvēlēties savu reakciju” (Viktors Frankls).

Kopā kopjam savu kopienu – mācoties

www.parmainuskolas.lv

Turpmākai saziņai aija.tuna@gmail.com