latgales sievietes ielaužas biznesa pasaulē
Post on 16-Oct-2021
3 Views
Preview:
TRANSCRIPT
VIETEJALatgales sievietes ielauas biznesa pasaul Egita Terze
Jonne
Tas ir stereotips, ka bizness ir tikai vriešu priorittes, jo ar sievietes ir un bs prasmgas uzmjas. To «Vietjai Latgales Avzei» uzsvra Krslavas
ššanas uzmuma «Nemo» valdes priekšsdtja Inga Zemdega-Grpe, Preiu gaas raošanas uzmuma «Primo KK» valdes locekle Agrita Zmele un Daugavpils adto brnu aprbu zmola «Firsova-Krotova» pašniece Nadeda Firsova-Krotova, daloties ar savu biznesa pieredzi.
«Vadot «Nemo», man patk mcties kaut ko jaunu, radt kaut ko vl nebijušu un redzt prieku darbinieku un klientu acs»
Inga Zemdega-Grpe atzstas, ka vias ststs, tpat k simtiem citu Latgales uz- mju ststs, ir drosmes ststs. Via ar vru atbrauca uz Krslavu 2014. gad, lai starptau- tiskos un Latvijas uzmumos gto pieredzi un zinšanas ieguldtu jaun uzmum «Nemo». Tas atrodas k, kuru vl tlaj 1971. gad kombints «Latvija» bija uzbvjis k Krslavas filili. Vra un profesionu kodola atbalstta, Inga Zemdega-Grpe audzja uzmuma varšanu un spku eksporta tirgiem, kur krslaviešu što preu lielkie pat- rtji ir Skandinvijas iedzvotji.
Visus šos gadus izaicinjumu biznes bija daudz, un tie nebeigsies ar rt un part, neliekot uzsvaru, vai to vada sieviete vai vrietis, teic uzmja, uzsvrdama, ka galvenais izaicinjums ir darbinieki. Latgales arodskolas pdjos desmit gados nav apmcjušas nevienu šuvju, bet citu reionu skolu absolventi nebrauks strdt uz Krslavu. Inga Zemdega-Grpe atceras Ei- ropas braucien redzto, k kd Portugles uzmum šuvjas saem vairk nek 1000 eiro. ««Nemo» ar maks tdas algas,» turpina ststu uzmja. «Ja ir liels un steidzams pa- stjums un ja sievietes strd ar pilnu atdevi, nevis darba laik dom par mazdrziu.»
Darbinieki noveco ar ššanas nozar, tikmr jaunie saka, ka nks strdt tad, ja uzreiz saems tkstošus.
«Kpc ms pastvam, neskatoties uz lielo nas produkcijas patsvaru Eirop un Latvij un neesošu valsts atbalstu? Ms strdjam modes segment, šujam aketes, bikses, svrkus, kleitas, mteus mazos apjomos no pris simtiem ldz tkstotim, nevis simtiem tkstošu, k tas ir n, un darm to oti kvalitatvi. Msu jaudas ir ldz 10 000 vienbm mnes. Msu produkcijas pievienot vrtba ir sasniegusi 80 %, bet pea – tikai trs procentus. Visu nopelnto investjam cilvkos un raošan, jo mums, uzmuma pašniekiem, ir liela atbildba par cilvkiem, kuri šeit strd. «Nemo» ir lielkais darba devjs Krslavas novad un viens no desmit lielkajiem Latgal. Paldies ar «Altum», kas kredit msu modernizcijas projektus,» uzsver Inga Zemdega-Grpe.
Via uzskata, ka jebkura uzmuma veiksmes stst liela nozme ir intucijai, un sievietm t ir attstta. Viens piemrs. Vl kovida epidmijas paš skum «Nemo» viens no pirmajiem Latvij ska št un eksportt higinisks sejas aizsargmaskas, vlk krslavieši ar sama pastjumus št darjuma, biznesa aizsargmaskas.
Inga Zemdega-Grpe atzst: «Nav jau svargi, vai uzmumu vada sieviete vai vrietis, galvenais, lai vadtjs ir elastgs, jo viš strd ar dadiem cilvkiem un dads situcijs. Man patk demokrtiskais stils, apvaicjos, k varam dart labk un kas varbt neder nemaz. Es auju cilvkam ar kdties. Man un manai komandai ir jzina, kas ms gribam bt. Un ms to zinm. «Nemo» vlas bt atpazstama pasaules lmea kom- pnija. Vadot «Nemo», man patk mcties kaut ko jaunu, radt kaut ko vl nebijušu un redzt prieku darbinieku un klientu acs.»
«Preios var sameklt vairkus labus piemrus, ka sieviete var bt veiksmga uzmja»
Agrita Zmele uzmumu «Primo KK» dv par imenes uzmumu, jo pie t špua ir stvjis ar tvs un brlis. «Cilvkam dzv biei nkas izvlties to, kas ir svargs visai imenei. Ar mana izvle pirms vienpadsmit gadiem bija par labu imenei un biznesam. Es atgriezos no dzves Šveic, lai paldztu izveidot un attstt kulinrijas un konditorejas cehu TC «ga» tepat Preios. Viss sks ar ideju, kad gribjs radt pie-
vienoto vrtbu Latvijai! Lai vartu Latgales produktus eksportt uz Latviju. Kad veidojm šo gaas cehu, ms skm k mjraotji, jo mekljm jaunas, tras, izcilas garšas, lai paši vartu st, – msu brni, lai pircjam btu interesanti pirkt produkciju ar mjas sajtu,» atminas uzmja.
Vias vecvecki bija zemnieki, kas paši gatavoja kpinjumus, ar Agrita ar brli ir izauguši ar mjs kpintm desm un gau, tpc ar sav uzmum mina radt br- nbas garšu. Jiestarpina, ka toreiz gaas ceh investts ar Eiropas Savienbas finanstais projekts (atbalsta summa bija 70 % no projekta kopjm izmaksm). «ga», kas piederja Agritas brlim, bija jprdod, un «Primo KK» jau trešo gadu strd patstvgi.
Lai gan uzmuma saraots produkcijas apjoms nav liels, preiliešu raots desas, csius, gaas un vistas izstrdjumus (uzmums izmanto tikai Latvijas saimniecbs saraoto gau) pazst ne tikai Preios, bet ar Rgas tirdzniecbas viets un restornos, Dau - gavpil, Malt, Ilkst u.c.
Šobrd top jauns ekoloisks iepakojums un zmols, kuram dizainu veido rzeknietis Raimonds Platacis, tpc ka šobrd «Primo KK» asoci ar TC «ga», kas savulaik piederja Agritas brlim. Pašlaik uzmuma produkciju atpazst ar zmolu «GAGI LABS» no Latgales, Preiiem.
Agrita Zmele uzskata, ka viai biznes paldz lielas darba spjas, griba augt un mai- nties, atpazstamba Rg, kur ir strdjusi vadošos dinšanas uzmumos, tpat sa- darbba ar toreizjs Latvijas Lauksaimniecbas akadmijas prtikas tehnologu kursa biedru saimi, vlšans un prasme sarunties un sadarboties, k ar drosme iet sabiedrb, kuru izkopusi, no skolas laikiem dejojot tautas dejas un spljot basketbolu.
Via piekrt, ka biznes vriešu ir krietni vairk nek sieviešu, un iemesli jau ir dadi, tostarp sievietes rpes par imeni, kuras via, ldzgi k uzmjs, uztur visas 24 h un sep- tias dienas ned. «Esmu dzirdjusi sakm, ka uzmjdarbba Latgal – t esot neie- spjam misija. Ttis, mamma, es un brlis visu mu esam strdjuši smagi un atbildgi. Tpc mani nebied ieilgušs darba dienas vai agrs rta stundas, jo tad produkcija jsta uz Rgu. Varbt vartu bt mazka papru birokrtija,» atzst A. Zmele.
Vaicta, kas iedvesmo uzmjdarbb, uzmja nosauca Preiu cilvkus. Via le- pojos ar brli – Aigaru Zmeli, teica, ka «cepuri nost» Jzepam Šepstam par «Preiu siera» izaugsmi, uzslavjama ar «Pampku» saime un jaunieši, kas atraduši savu nišu, u.c. A. Zmele teic: «Preios var sameklt ar vairkus labus piemrus, ka sieviete var bt veiksmga uzmja.»
«Tagad man gribtos radt aprbu ar sievietm»
Nadeda Firsova-Krotova ada brnu aprbu ar zmolu «Firsova-Krotova». Viai patk adt no skolas laikiem. Kad Nadeda mcjs Riebiu vidusskol, vajadzja foto - grafties, un via nolma, ka uzads sev demperi. Tas bija gatavs nedas laik. Tds demperis bija tikai viai viengai. Jau pc studijm Daugavpils Universitt piedzima meita, un Nadeda nosprieda, ka meitias aprbam jbt oriinlam. Nadeda atminas: «Toreiz veikalos viss bija, tau brnu aprbs man nepatika. Pati adju meitiai kombi- nezonus, jakas. Tad meita paaugs, un es aizgju algot darb. Tur, kolu mudinta, darinju floristikas darbus. Vl pc kda laika vramte uzdvinja šujmašnu, un es sku št kleitas. Pametu algoto darbu (alga bija laba, tau morli jutos t k «ne sav laiv») un Nodarbintbas valsts aentr pabeidzu drbnieku kursus. Toreiz labi pazias ldzu noadt brnam kombinezonu vai cepurti. Kpc gan ne? Turklt ska darboties reklma «no mutes mut», ar es pati sku ievietot bildes socilajos tklos. Vl pc kda laika iestjos Daugavpils biznesa inkubator un izveidoju zmolu.»
Nadeda Firsova-Krotova visu darja viena pati – iepirka diegus un audumus, adja un šuva, fotografja, reklamjs socilajos tklos, prdeva. Tagad gan via zina, ka «viens nav cntjs», ka ir jiemcs pienkumus un darbus delet.
Prbaudjums ir ar šis kovida laiks. Ierobeojumu d iekavjs diegu un citu mate- rilu piegde veikalos (kds klients atteics gaidt adjumu, jo diegu stjums kavjs divus mnešus, atminas via). Tpat ar nevarja pirkt izejmaterilus internet, jo klienti sacja, ka grib redzt savm acm un grib aptaustt, kas tas ir par materilu. Tpc Nadeda Firsova-Krotova bija spiesta atteikt daudzus pastjumus un uz laiku apturt darbbu. Via pieauj – ja nebtu jpaldz meitai attlintajs mcbs, viai pašai btu jcns ar depresiju. Turklt via atrada algotu darbu. Tomr cilvki turpina vaict, vai vartu uzadt to un to. Nadeda Krotova-Firsova dareiz uzada to, ko cilvks ldz, tau via vairs aktvi nereklamjas socilajos tklos.
«Esmu prdomu krustcels. Brnu komplekti joprojm ir pieprasti, tau brni oti tri aug. Tagad man gribtos radt aprbu ar sievietm. Vrs uzdvinja profesionlu šujmašnu, ar kuru var radt brnumainas lietas. Bet pagaidm strdju algotu darbu un kau nkotnes plnus,» teic Nadeda Krotova-Firsova. Atvadoties via novlja sievietm atrast to darbu, kas rada gandarjumu pašam un apkrtjiem cilvkiem.
Uzziai Krslavas SIA «Nemo» nodarbina vairk nek 200 cilvkus. Preiu uzmum «Primo KK» strd pieci darbinieki. Zmola «Firsova-Krotova» radtja Nadeda strd viena pati.
Publicittes un autores foto
Tas ir stereotips, ka bizness ir tikai vriešu priorittes, jo ar sievietes ir un bs prasmgas uzmjas. To «Vietjai Latgales Avzei» uzsvra Krslavas
ššanas uzmuma «Nemo» valdes priekšsdtja Inga Zemdega-Grpe, Preiu gaas raošanas uzmuma «Primo KK» valdes locekle Agrita Zmele un Daugavpils adto brnu aprbu zmola «Firsova-Krotova» pašniece Nadeda Firsova-Krotova, daloties ar savu biznesa pieredzi.
«Vadot «Nemo», man patk mcties kaut ko jaunu, radt kaut ko vl nebijušu un redzt prieku darbinieku un klientu acs»
Inga Zemdega-Grpe atzstas, ka vias ststs, tpat k simtiem citu Latgales uz- mju ststs, ir drosmes ststs. Via ar vru atbrauca uz Krslavu 2014. gad, lai starptau- tiskos un Latvijas uzmumos gto pieredzi un zinšanas ieguldtu jaun uzmum «Nemo». Tas atrodas k, kuru vl tlaj 1971. gad kombints «Latvija» bija uzbvjis k Krslavas filili. Vra un profesionu kodola atbalstta, Inga Zemdega-Grpe audzja uzmuma varšanu un spku eksporta tirgiem, kur krslaviešu što preu lielkie pat- rtji ir Skandinvijas iedzvotji.
Visus šos gadus izaicinjumu biznes bija daudz, un tie nebeigsies ar rt un part, neliekot uzsvaru, vai to vada sieviete vai vrietis, teic uzmja, uzsvrdama, ka galvenais izaicinjums ir darbinieki. Latgales arodskolas pdjos desmit gados nav apmcjušas nevienu šuvju, bet citu reionu skolu absolventi nebrauks strdt uz Krslavu. Inga Zemdega-Grpe atceras Ei- ropas braucien redzto, k kd Portugles uzmum šuvjas saem vairk nek 1000 eiro. ««Nemo» ar maks tdas algas,» turpina ststu uzmja. «Ja ir liels un steidzams pa- stjums un ja sievietes strd ar pilnu atdevi, nevis darba laik dom par mazdrziu.»
Darbinieki noveco ar ššanas nozar, tikmr jaunie saka, ka nks strdt tad, ja uzreiz saems tkstošus.
«Kpc ms pastvam, neskatoties uz lielo nas produkcijas patsvaru Eirop un Latvij un neesošu valsts atbalstu? Ms strdjam modes segment, šujam aketes, bikses, svrkus, kleitas, mteus mazos apjomos no pris simtiem ldz tkstotim, nevis simtiem tkstošu, k tas ir n, un darm to oti kvalitatvi. Msu jaudas ir ldz 10 000 vienbm mnes. Msu produkcijas pievienot vrtba ir sasniegusi 80 %, bet pea – tikai trs procentus. Visu nopelnto investjam cilvkos un raošan, jo mums, uzmuma pašniekiem, ir liela atbildba par cilvkiem, kuri šeit strd. «Nemo» ir lielkais darba devjs Krslavas novad un viens no desmit lielkajiem Latgal. Paldies ar «Altum», kas kredit msu modernizcijas projektus,» uzsver Inga Zemdega-Grpe.
Via uzskata, ka jebkura uzmuma veiksmes stst liela nozme ir intucijai, un sievietm t ir attstta. Viens piemrs. Vl kovida epidmijas paš skum «Nemo» viens no pirmajiem Latvij ska št un eksportt higinisks sejas aizsargmaskas, vlk krslavieši ar sama pastjumus št darjuma, biznesa aizsargmaskas.
Inga Zemdega-Grpe atzst: «Nav jau svargi, vai uzmumu vada sieviete vai vrietis, galvenais, lai vadtjs ir elastgs, jo viš strd ar dadiem cilvkiem un dads situcijs. Man patk demokrtiskais stils, apvaicjos, k varam dart labk un kas varbt neder nemaz. Es auju cilvkam ar kdties. Man un manai komandai ir jzina, kas ms gribam bt. Un ms to zinm. «Nemo» vlas bt atpazstama pasaules lmea kom- pnija. Vadot «Nemo», man patk mcties kaut ko jaunu, radt kaut ko vl nebijušu un redzt prieku darbinieku un klientu acs.»
«Preios var sameklt vairkus labus piemrus, ka sieviete var bt veiksmga uzmja»
Agrita Zmele uzmumu «Primo KK» dv par imenes uzmumu, jo pie t špua ir stvjis ar tvs un brlis. «Cilvkam dzv biei nkas izvlties to, kas ir svargs visai imenei. Ar mana izvle pirms vienpadsmit gadiem bija par labu imenei un biznesam. Es atgriezos no dzves Šveic, lai paldztu izveidot un attstt kulinrijas un konditorejas cehu TC «ga» tepat Preios. Viss sks ar ideju, kad gribjs radt pie-
vienoto vrtbu Latvijai! Lai vartu Latgales produktus eksportt uz Latviju. Kad veidojm šo gaas cehu, ms skm k mjraotji, jo mekljm jaunas, tras, izcilas garšas, lai paši vartu st, – msu brni, lai pircjam btu interesanti pirkt produkciju ar mjas sajtu,» atminas uzmja.
Vias vecvecki bija zemnieki, kas paši gatavoja kpinjumus, ar Agrita ar brli ir izauguši ar mjs kpintm desm un gau, tpc ar sav uzmum mina radt br- nbas garšu. Jiestarpina, ka toreiz gaas ceh investts ar Eiropas Savienbas finanstais projekts (atbalsta summa bija 70 % no projekta kopjm izmaksm). «ga», kas piederja Agritas brlim, bija jprdod, un «Primo KK» jau trešo gadu strd patstvgi.
Lai gan uzmuma saraots produkcijas apjoms nav liels, preiliešu raots desas, csius, gaas un vistas izstrdjumus (uzmums izmanto tikai Latvijas saimniecbs saraoto gau) pazst ne tikai Preios, bet ar Rgas tirdzniecbas viets un restornos, Dau - gavpil, Malt, Ilkst u.c.
Šobrd top jauns ekoloisks iepakojums un zmols, kuram dizainu veido rzeknietis Raimonds Platacis, tpc ka šobrd «Primo KK» asoci ar TC «ga», kas savulaik piederja Agritas brlim. Pašlaik uzmuma produkciju atpazst ar zmolu «GAGI LABS» no Latgales, Preiiem.
Agrita Zmele uzskata, ka viai biznes paldz lielas darba spjas, griba augt un mai- nties, atpazstamba Rg, kur ir strdjusi vadošos dinšanas uzmumos, tpat sa- darbba ar toreizjs Latvijas Lauksaimniecbas akadmijas prtikas tehnologu kursa biedru saimi, vlšans un prasme sarunties un sadarboties, k ar drosme iet sabiedrb, kuru izkopusi, no skolas laikiem dejojot tautas dejas un spljot basketbolu.
Via piekrt, ka biznes vriešu ir krietni vairk nek sieviešu, un iemesli jau ir dadi, tostarp sievietes rpes par imeni, kuras via, ldzgi k uzmjs, uztur visas 24 h un sep- tias dienas ned. «Esmu dzirdjusi sakm, ka uzmjdarbba Latgal – t esot neie- spjam misija. Ttis, mamma, es un brlis visu mu esam strdjuši smagi un atbildgi. Tpc mani nebied ieilgušs darba dienas vai agrs rta stundas, jo tad produkcija jsta uz Rgu. Varbt vartu bt mazka papru birokrtija,» atzst A. Zmele.
Vaicta, kas iedvesmo uzmjdarbb, uzmja nosauca Preiu cilvkus. Via le- pojos ar brli – Aigaru Zmeli, teica, ka «cepuri nost» Jzepam Šepstam par «Preiu siera» izaugsmi, uzslavjama ar «Pampku» saime un jaunieši, kas atraduši savu nišu, u.c. A. Zmele teic: «Preios var sameklt ar vairkus labus piemrus, ka sieviete var bt veiksmga uzmja.»
«Tagad man gribtos radt aprbu ar sievietm»
Nadeda Firsova-Krotova ada brnu aprbu ar zmolu «Firsova-Krotova». Viai patk adt no skolas laikiem. Kad Nadeda mcjs Riebiu vidusskol, vajadzja foto - grafties, un via nolma, ka uzads sev demperi. Tas bija gatavs nedas laik. Tds demperis bija tikai viai viengai. Jau pc studijm Daugavpils Universitt piedzima meita, un Nadeda nosprieda, ka meitias aprbam jbt oriinlam. Nadeda atminas: «Toreiz veikalos viss bija, tau brnu aprbs man nepatika. Pati adju meitiai kombi- nezonus, jakas. Tad meita paaugs, un es aizgju algot darb. Tur, kolu mudinta, darinju floristikas darbus. Vl pc kda laika vramte uzdvinja šujmašnu, un es sku št kleitas. Pametu algoto darbu (alga bija laba, tau morli jutos t k «ne sav laiv») un Nodarbintbas valsts aentr pabeidzu drbnieku kursus. Toreiz labi pazias ldzu noadt brnam kombinezonu vai cepurti. Kpc gan ne? Turklt ska darboties reklma «no mutes mut», ar es pati sku ievietot bildes socilajos tklos. Vl pc kda laika iestjos Daugavpils biznesa inkubator un izveidoju zmolu.»
Nadeda Firsova-Krotova visu darja viena pati – iepirka diegus un audumus, adja un šuva, fotografja, reklamjs socilajos tklos, prdeva. Tagad gan via zina, ka «viens nav cntjs», ka ir jiemcs pienkumus un darbus delet.
Prbaudjums ir ar šis kovida laiks. Ierobeojumu d iekavjs diegu un citu mate- rilu piegde veikalos (kds klients atteics gaidt adjumu, jo diegu stjums kavjs divus mnešus, atminas via). Tpat ar nevarja pirkt izejmaterilus internet, jo klienti sacja, ka grib redzt savm acm un grib aptaustt, kas tas ir par materilu. Tpc Nadeda Firsova-Krotova bija spiesta atteikt daudzus pastjumus un uz laiku apturt darbbu. Via pieauj – ja nebtu jpaldz meitai attlintajs mcbs, viai pašai btu jcns ar depresiju. Turklt via atrada algotu darbu. Tomr cilvki turpina vaict, vai vartu uzadt to un to. Nadeda Krotova-Firsova dareiz uzada to, ko cilvks ldz, tau via vairs aktvi nereklamjas socilajos tklos.
«Esmu prdomu krustcels. Brnu komplekti joprojm ir pieprasti, tau brni oti tri aug. Tagad man gribtos radt aprbu ar sievietm. Vrs uzdvinja profesionlu šujmašnu, ar kuru var radt brnumainas lietas. Bet pagaidm strdju algotu darbu un kau nkotnes plnus,» teic Nadeda Krotova-Firsova. Atvadoties via novlja sievietm atrast to darbu, kas rada gandarjumu pašam un apkrtjiem cilvkiem.
Uzziai Krslavas SIA «Nemo» nodarbina vairk nek 200 cilvkus. Preiu uzmum «Primo KK» strd pieci darbinieki. Zmola «Firsova-Krotova» radtja Nadeda strd viena pati.
Publicittes un autores foto
top related