jūnijs, kas salauza daudzu dzīves

Jūnijs, kas salauza daudzu dzīves 1941. gada 14. jūnija deportācijas

Šogad aprit 75 gadi kopš traģiskajiem 1941. gada 14. jūnija notikumiem, kad Padomju Savienība sarīkoja nežēlīgu Latvijas iedzīvotāju masveida izvešanu uz Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem. No Latvijas moku ceļos uz Sibīriju lopu vagonos tika izsūtīti vairāk kā 15000 cilvēku. Viņu vidū bija zīdaiņi, sievietes, veci un slimi ļaudis.

Deportācijas notika, neminot nekādus iemeslus, bez tiesas sprieduma. Varas iestādes izlikās, ka nekas nav noticis. Izsūtīšana notika galvenokārt pēc “šķiriskām pazīmēm” - arestēja tos, par kuriem bija savāktas ziņas par “kontrrevolucionāru” darbību un “pretpadomju aģitāciju”, kā arī bijušos Latvijas Republikas turīgākos pilsoņus.

Sākās viņu Golgātas ceļš, kas veda pretī neizmērojamām ciešanām, sāpēm, atšķirtībai, slimībām, badam, aukstumam un nāvei. Tā ir viena no traģiskākajām dienām Latvijas vēsturē.

Aleksandrs Neilands. Vorkutas katordznieks T-783

1941. gada 14. jūnija piemiņai

Ko klaudzat jūs, riteņi, vienmuļā ritmā,Ko suta kumeļš smagi elš?Tur lopu vagoni piekārti ripo -Uz austrumiem latviešiem pavērts ir ceļš.

Kam gatavots tālais brauciens bez maksas,Bez ērtībām kādām - priekš kam tādas vēl?Tas Tēvzemi mīlošiem Latvijas dēliemUn meitām, kam brīvībai krūtīs sirds kvēl.

Un komandas bargas, kas ausīs skan sveši,Liek trūkties ik piestātnē: kas tālāk gan būs?Bet ceļš vēl nav galā, vēl braucam un braucam...Diezin, kādā malā nu aizvedīs mūs? (..)

Latvijas iedzīvotāju deportācija 1941. gada 14. jūnijā. Fotogrāfijas autors nav zināms. Attēls no izdevuma "Baigais gads" (Rīga, 1942.)

Aizvestie : 1941. gada 14. jūnijs. - Rīga : Latvijas Valsts arhīvs ; Nordik, 2007.Izdevums veidots kā piemiņas grāmata 1941. gada 14. jūnijā arestētajiem un izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tajā analizēta deportācijas sagatavošana, norise, represīvā mehānisma darbība PSRS okupētajā Latvijā un publicēts deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksts, tai skaitā arī izvestie no Kuldīgas apriņķa.  

Sibīrijas bērni : mums bija tas jāizstāsta... - Rīga : Fonds "Sibīrijas bērni", 2007. 1. sēj. A-K.; 2. sēj. L-Z.

Grāmatā apkopotas 1941. gadā no Latvijas uz Sibīriju aizvesto bērnu atmiņas. Katrs stāsts ir liecība un piemiņa par brāļiem un māsām, kuri palika mūžīgajā sasalumā. Grāmatā intervēti 670 cilvēki Latvijā, Krievijā, Izraēlā, Amerikā. Tajā publicēti visi aizvesto bērnu vārdi un dzīvi palikušo dzīvesstāsti.

Via dolorosa : Staļinisma upuru liecības. - Rīga : Liesma, 1990.

Sešās atmiņu grāmatās apkopotas daudzu represijās cietušo atmiņas, dienasgrāmatu fragmenti, dzejoļi, vēstules.Tie, kas izdzīvoja, arī lielā vecumā vēl ir apbrīnojami rosīgi. Viņi jokojot stāsta, ka piederot pie īpašas, ar uguni un ūdeni rūdītas sugas. Kaut arī daudzu šo atmiņu autoru vairs nav mūsu vidū, viņi mūs joprojām uzrunā ar savām liecībām. 

Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā, 1938-1956 : (2567 Vjatlaga mocekļu īsbiogrāfijas). - Rīga : Žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2006. Vjatlags ar 32 dažādām apakšnodaļām bija viens no PSRS spaidu darba nometņu kompleksiem. Izdevumā, balstoties galvenokārt uz Vjatlaga specuzskaites kartotēkas un politieslodzīto lietām, apkopotas Vjatlaga arhīvā līdz šim atrastās politisko ieslodzīto – Latvijas iedzīvotāju un etnisko latviešu īsbiogrāfijas.

Elza Ķezbere

Grūtā naktī

Pusnakts, lietus, vēji salti,Aizrestoti ešeloniAsinīs un dzelzīs kalti,Apvīti ar ērkšķu kroni.Liekas, šonakt zeme visa Nodreb asarās un mokās.Tur - aiz restēm gaisma dzisa,Dievs, tos glābt stāv Tavās rokās! Nakts un tumsa. Lāse saltaSaka man: «Šo stundu vēloLatvija tiek krustā kalta.Raudi , cilvēk! –Dievs jel žēlo!»

Latvijas iedzīvotāju deportācija 1941. gada 14. jūnijā. Fotogrāfijas autors nav zināms. Attēls no izdevuma "Baigais gads" (Rīga, 1942.)

Gabris, Roberts. Latvju virsnieks Nr. 35473. - Rīga : Karogs, 1990.

Robertu Gabri 1941. gada 14. jūnijā kopā ar vēl apmēram 500 latviešu virsniekiem Litenes nometnē arestēja un izsūtīja uz Noriļsku, kur viņš pavadīja 10 gadus. Viņš ir viens no retajiem, kam izdevās atgriezties no padomju nāves nometnēm.

Kalniete, Sandra. Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos. - Rīga : Atēna, 2001.

Dokumentāls stāsts par autores vecāku un vecvecāku - Dreifeldu un Kalniešu ģimeņu - traģiskajiem likteņiem izsūtījumā Sibīrijas gulaga nometnēs un nometinājumā. “Dienu pirms izvešanas manas mammas brālis māmiņai uzdāvināja balles kurpes, ar kurām viņa būtu dejojusi savā pirmajā ballē. Taču mammu izveda uz Sibīriju”.

Vanaga, Melānija. Veļupes krastā. - Rīga : Jumava, 2013.

M. Vanaga stāsta par vienu no 1941. gada izsūtījuma vietām, atkārtoti izdzīvodama domās Sibīrijas gadus - laiku no izsūtīšanas brīža līdz pat mājupceļam 1957. gadā. Un vienlaikus tas ir dziļi personīgs vēstījums par pašas pārdzīvojumiem un dēlu Alni. Viņa prot stāstīt tā, ka šķiet – lasītājs dzīvo kopā ar viņu tur, 5000 kilometru tālajā Tjuhtjetā. Skarba, patiesa realitātes aina saistīta ar dziļu dvēseles pārdzīvojumu atspoguļojumu.

Šalts, Ilmārs. Nolaupītā bērnība. - Rīga : Anitas Mellupes SIA BO Likteņstāsti, 2001.Ilmāra Šalta atmiņas lasot, gar acīm cita pēc citas slīd prātam neaptveramas netaisnības un nežēlības ainas, Sibīrijas ziemas... Atmiņas ir pateicība visiem tiem, kas neļāva triju cilvēkbērnu dzīvības liesmai nodzist, un piemiņas vārdi tiem, kas nepārnāca.

Upīte, Rūta. Vēl tā gribējās dzīvot : pārdzīvojumu romāns. - Rīga : Rakstnieks, 1992. R. Upītes dienasgrāmata ir personiska liecība par latviešu tautas izstaigāto sāpju ceļu. Tajā vēl jo asāk izjūtama lielā disonanse starp Sibīrijas krāšņo dabu un drausmīgajiem apstākļiem, kuros gāja bojā tūkstošiem izsūtīto.

Ozoliņš, Juris. Mani sāpju ceļi : 1940.-1956. : atmiņu krāj. - [Rīga] : Latonia, 1991.Baigais 1941.gads. Apcietināšana 14.jūnijā. Sibīrija uz desmit gadiem. Dzimtenē Juris Ozoliņš atgriežas smagi slims. Un raksta savu latviešu karavīra likteņstāstu, tobrīd pat nedomādams par tā publicēšanu. Šī darba ik rindiņā jūtams latviešu virsnieka inteliģences starojums.

Urtāns, Vladislavs. Par ko? : 1941.14.VI - 1946.4.IX. - Rīga : Nordik, 2015.Sava laika pazīstamais arheologs Vladislavs Urtāns izgājis Sibīrijas mocekļa ceļu lēģeros un izsūtījumā, spēja palikt dzīvs, puslegāli atgriezās Latvijā, pavadot uz Dzimteni vagonu ar Sibīrijas bāreņiem. Skaudrās atmiņās stāstīts par savu vainu nezinošu cilvēku mokām, badu, slimībām un nāvi, par dzīvotalkām un izdzīvošanu, un arī par zemisku nodevību. 

Ķigurs, Juris. Mūža izsūtījumā : autobiogrāfisks atmiņu stāsts. - Rīga : Juris Ķigurs, 2013.

Autobiogrāfisks atmiņu stāsts par 1941. gada 14. jūnija ģimenes deportāciju un 15 pavadītajiem gadiem izsūtījumā Sibīrijā. J. Ķigurs 1956. gadā atgriezās Latvijā. Grāmatā aprakstījis arī sava tēva, Daugavpils apgabaltiesas tiesneša Nikolaja Ķigura (1891-1941) likteni, kurš mira Vjatlaga lēģerī. 

Kronlins, Jānis. 379 baigā gada dienas : latviešu jaunatnes un tās audzinātāju liktenis Baigajā 1940. un 41. gadā. - [Veiverlija (Aijova)] : Latvju grāmata, 1967.Bijušais izglītības ministrijas statistikas biroja vadītājs Jānis Kronlins, balstīdamies uz autentiskiem dokumentiem, intervijām un padomju periodikas un citu publicējumu ziņām, sistemātiski rekonstruējis zemāko, vidusskolu un arodskolu, to audzēkņu un audzinātāju likteni 1940.-1941.gadā.

Riekstiņš, Jānis. Bāra bērni : [dokumentāli apraksti un ziņas]. - Rīga : Avots, 1992. Grāmatā apkopotas daudzu gadu gaitā savāktās ziņas par latviešu bāra bērniem dzimtajā Latvijā, Krievijā, Vācijā, kā arī dažās citās vietās. Īpaša vieta tajā ierādīta 1941.gada jūnijā izvestajiem bērniem, no kuriem daļa dzimtenē atgriezās 1946. – 1947. gadā.

Foto: GRIGORIJ.LV

Akmenī iecirstā sāpe : komunistiskā režīma upuriem veltīto pieminekļu un piemiņas vietu apkopojums Latvijas teritorijā : [1940-1990]. - Rīga : Biedrība "Latvijas politiski represēto apvienība", 2006.

Albumā apkopoti Latvijas teritorijā izvietoto komunistiskā režīma upuriem veltīto pieminekļu un piemiņakmeņu zīmju fotoattēli. Jā, akmeņi runā! Tajos iekaltie vārdi apsūdz…

Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā : atmiņu politika un publiskā telpa. - Rīga : Mansards, 2012.Monogrāfija ir tapusi pētnieciskā darba rezultātā, intervējot ar deportāciju pieminēšanu saistītus cilvēkus, analizējot masu medijus, politikas dokumentus un sabiedrisko domu. Grāmatā ir ietvertas praktiskas rekomendācijas, kas būs noderīgas gan atmiņu politikas veidotājiem, gan pilsoniskajai sabiedrībai. 

Anda Līce

Vieglas smiltis?Viņiem nebija smilšu.Vien purvi –Te ledū, te rāvā.Un vienmēr līdz malāmPilni ar nāvi.Vieglas smiltisPar sapni kļuva.Kuram no klātesošiemVēl ir tāds sapnis?Daudz pieticīgāki esam,Par smilšu graudiem sīkākusSapņus dvēselēs nēsājam.Vieglas smiltis.Ilgi nav svērtas,Ko nu par pārējo runāt,Kad nesaskaitāmās trīs saujasPret deniņiem nebeidz dunēt.

Geka, Dzintra. Reiz bija Sibīrija [videoieraksts]. - [Rīga] : Studija SB, 2005. 

1941.gadā uz Sibīriju izsūtīja 15 420 Latvijas iedzīvotāju, viņu vidū bija 4000 bērni, izdzīvojuši un šobrīd dzīvo Latvijā vairāk nekā 400. Pieci no viņiem – Ilmārs Knaģis, Biruta Kazaka, Ivars Ross, Gaida Šmite, Juris Vidiņš – stāsta kā pārdzīvotais ietekmējis viņu dzīves.

Geka, Dzintra. ...Un Igarka, Cerība un Taurenis [videoieraksts]. - Rīga : Studija SB, 2008. 

Filma stāsta par 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju aizvestās Laimas Āriņas meitu Nadježdu, kura piedzima ieslodzījuma nometnē Igarkā, par viņas bērnības draugu Anatoliju Taureni, kurš palicis Igarkā. Nadježda ir atgriezusies Latvijā. Viņa 2007.gada rudenī kopā ar filmēšanas grupu devās uz Sibīriju, lai sameklētu Taureni, izstaigātu bērnības un jaunības atmiņu ceļus, pastāstītu par savu vecāku satikšanos ieslodzījumā un viņu mīlestību.

Geka, Dzintra. Piemini Sibīriju [videoieraksts]. – Rīga : Studija SB ; Dzintra Geka, 2010. 

Filma veido emocionālu, tēlainu un vēsturiski izzinošu 1941. gada 14.jūnijā uz Sibīriju aizvesto bērnu atmiņu stāstu. 2009. gada 14.jūnijā filmēšanas grupa, Sibīrijas bērni, kuri izdzīvojuši un atgriezušies, un viņu bērni devās svētceļojumā uz Sibīriju, lai uzstādītu piemiņas plāksnes 1941.-1949.gadā deportētajām mātēm un bērniem.  

Geka, Dzintra. Sibīrijas bilance [videoieraksts]. - Rīga : Studija SB ; Dzintra Geka, 2011.Filma ataino latviešu grupas ceļojumu uz Sibīrijas Tālajiem Ziemeļiem – Taimiras, Krasnojarskas un Tomskas apgabaliem. Grupas sastāvā bija cilvēki, kuru tuvinieki 1941. gadā tika izsūtīti uz šīm teritorijām. 

Interneta resursihttp://e-okupacijasmuzejs.lv/#!/lv/eksponats/07250http://sibirijasberni.lv/info/izsutisana-uz-sibiriju/http://lpra.vip.lv/strukturanalize.htmlhttp://vesture.eu/index.php/1941._gada_14._j%C5%ABnija_deport%C4%81cija_Latvijas_PSRhttp://www.melanijashronika.lv/#!deportacijas-uz-sibiriju/cstmhttp://www.archiv.org.lv/aprinki1941/index.php?id=2

Broņislava MartuževaAtbrīvošana

Viss — pārpratums. Tas laiks ir pagājis,Kad kārtas numurs pierēs sprausts mums bija,Kad sarūsējis sliedes atlūznisNo miega rāva, dienu apzvanīja.

Ik nervs, tā skaņās gadiem trīcējis,Trūkst nestiepjams — kā pārgrodīta dzija.Un nu mums smaida: pārpratums bij viss.Tur “augšā” izsvēra un pārbaudīja.

Tā šķiras tautas — lētā darba talka.Uz brīvību! Bet nu jau viss vienalga,Nav jaudas vairs pa vējam gaitu griezt.

Mūžs sadragāts. Šī brīve — būs tam alga?Ar brīvi šo vairs nesiet mūs pie valga.Gars dzeloņdrātīm sen jau ierāvies.

Būs tā, kā lemts. Būs lemts — vēl tiksimies.