garozas mužas prezentācija

GAROZAS MUIŽA

SENAIS NOSAUKUMS: GRUNTZELN Jau 17.gs. 70.gados Mazgarozas muižā minēta koka

apbūve: kungu māja, 3 staļļi u.c. saimniecības ēkas, kas gāja bojā Ziemeļu kara laikā.

Garozas muižā bija apskatāmas kungu mājas drupas tām blakus 18.gs.b./19.gs.sāk. celtais muižas dienestnieku ērbērģis. Laidara kompleksa , kas iekļāva zirgu staļļa un kūts ēku, vietā atrodas jaunā skolas ēka. Nav vairs redzams 19.gs. 2.p. celtais laukakmeņu tilts pie muižas iebrauktuves un dārznieka māja pie augļudārza un citu saimniecības ēku paliekas.

FAKTI : 1791.g. inventārā aprakstīts baroka laikmetam

raksturīga atpūtas dārzs ar paviljoniem, tiltiņiem pār strautiņiem un eremīta namiņu, kas liecina par romantisma ietekmi mazo dārza arhitektūras formu izveidē. Parku pilnveidoja dārznieks Ģederts 1837.g., un jau pēc pieciem gadiem apkārt labiekārtotajai teritorijai tika uzstādīts virpotu spāņu reliņu (Spanische Reilern) dārza ārējais žogs. 1907.g. muižas parka izmēri bija 16,77 pūrvietas – pēc mūsdienu mēriem 2,5 ha, kas plānā bija trapeces plānojuma ar paplašinājumu.

KUNGU MĀJA Muižas kungu māja celta 18.gs.b.,

būvdarbus veicis kāds vietējais būvmeistars klasicisma stilā brīvkungam fon Rennem. Tā ir divstāvu ēka ar zemu cokolstāvu, ko rotā dziļi iegriezts rustojums. Fasādes dalījumu veido pa trīs grupētas deviņu ailu asis, kas akcentē centrālo rizalītu, ko noslēdz mezonīms. Tā stūri tāpat kā korpusam izcelti ar pamīšus kārtota atšķirīgu garumu rustojumu.

KUNGU MĀJA Pēc 1815.g. barons P.fon Korfs turpināja

muižas kompleksa izbūvi. 19.gs. 1.p. tapusi D piebūve, pārbūvēts parka puses balkons, bet fasāde ieguvusi ampīra stila iezīmes, lai arī horizontālais dalījums vedina domāt arī par bīdermeijera ietekmi uz fasādes struktūras izvēli.

KUNGU MĀJA 19.gs. 2.p. veiktas pārbūves rezultātā

fasādē nav saglabājušies oriģinālie logailu ierāmējumi un rizalīta reljefie rotājumi. Pēc dzimtas tradīcijas sākotnējais ēkas krāsojums bijis sārti rozā – “rītausmas krāsā” ar baltu, kas raksturīgi 18.gs. romantiskajai polihromijai. Nama interjers bija iekārtots elegantā vēlā klasicisma stilā, 1 stāva vestibila apdari rotājuši sienu gleznojumi, bet lielo zāli - spoguļi.

KUNGU MĀJA UN TĀS LIKTENIS

1879./1880.g. revīzijas dokumentā kungu māja minēta kā divstāvu ķieģeļu ēka ar kārniņu jumtu un vēl 14 māla kleķa un koka saimniecības ēkas, kā arī rija aiz augļu dārza. 1926.g. kungu māja bijusi neapdzīvota, 30.gados tajā atradās krejotava, pēc 2.pasaules tur izvietoja tehnisko skolu, bet pēc 1973.g., kad tika uzcelts jauns mācību korpuss, ēka tika pamesta un tās stāvoklis atkal strauji pasliktinājās.

PIRMO REIZI RAKSTOS MINĒTS:

Pirmais lēņa raksts, kurā minēti īpašumi pie Garozas upes un Ruwakel strauta ir no 1454.gada (Lielgarozas muiža).

BIJUŠIE ĪPAŠNIEKI: 16.gs.v. netālu no upes izveidojās Mazgaroza. 17.gs.

abus īpašumus. apvienoja, abas muižas daļas bieži mainīja īpašniekus. 1454.-1467.g. J.Melekens un J.Kasderps (Mazgaroza) . 1467.-1665.g. fon der Hoveni (Mazgaroza) . 1558.-1665.g. fon Rozenbergi (Lielgaroza) . 1665.-1677.g. fon Rozenbergi (apv. īpašums) . 1677.-1683.g. fon Bergi (Mazgaroza) . 1677.-168(?).g. Magnuss fon Šrēderss (Lielgaroza) . 168(?).-1696.g. fon Grothusi (apv.īpašums) .

BIJUŠIE ĪPAŠNIEKI: 1696.-1710.g. fon Rozenbergi 1710.-1719. S.F.fon Rozenberga un viņas pirmais

vīrs O.fon Nolde 1719.-1751.g. S.F. fon Rozenberga un viņas

otrais vīrs V.H. fon Šrēderss; fon Šrēdersu dzimta 1751.-1796.g. fon Butlaru dzimta 1796.-1801.g. F.K.A. fon Renne 1801.-1806.g. P.B. fon Bīnenštamms 1806.-1815.g. K.D.O. fon Renne

BIJUŠIE ĪPAŠNIEKI: 1815.-1845. fon Korfu dzimta 1845.-1852.g. A. fon Hāns 1852.-1853. E.K. fon Krausa 1853.-1875.g. fon T.fon Deršauss 1875.-1922.g. fon Grothusi, 1922.g. neatsavināmā īpašuma daļa Jaunmuižā.

Garozas muiža pārgāja valsts īpašumā. 1939.g. dzimta izceļoja uz Vāciju un vēlāk uz

Zviedriju.

BIJUŠIE ĪPAŠNIEKI: 1922.-1945.g. A.Lūša dārzsaimniecība,

vietējā lauks. b-ba “Garoza” un jaunsaimniecības.

1945.-1959.g. Mežotnes MTS. 1959.- Lauksaimniecības mehanizācijas

skola Nr.3, 1962.g. pārdēvēta par 31.arodskolu, 1963.g. – par 3.profesionāli tehnisko skolu, kopš 1988.g. – Mežotnes lauksaimniecības skola.

IEMŪŽINĀTIE DATI :

ZUDUSI LATVIJAI: