banku darbĪba latvijĀ 2012. gadĀ · banku kapitĀla un aktĪvu ĢeogrĀfiskĀ struktŪra...
Post on 29-Sep-2020
1 Views
Preview:
TRANSCRIPT
BANKU
DARBĪBA
LATVIJĀ
2014. GADĀ
12.02.2015.
Banku galvenie darbības rādītāji 2014. gadā
Ludmila Vojevoda, FKTK Regulējošo prasību un
statistikas departamenta direktore un padomes locekle
Prognozes un uzraudzības aktualitātes 2015. gadā
Kristaps Zakulis, FKTK priekšsēdētājs
Bankas Latvijā: 2014 / 2015
Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas
prezidents
MEDIJU PASĀKUMA DARBA KĀRTĪBA
ATTĪSTĪBA IZAICINĀJUMU PILNAJĀ VIDĒ
Copyright Clipper Ventures Plc.
BANKU KAPITĀLA UN AKTĪVU ĢEOGRĀFISKĀ
STRUKTŪRA KONCENTRĒTA EEZ
• Darbību Latvijā 2014. gadā turpināja 17 bankas un 9 dalībvalstu banku filiāles
• Nozīmīga ārvalstu kapitāla klātbūtne - 80.5% no kopējā ir ārvalstu kapitāls
• Koncentrācija Eiropā gan kapitāla, gan aktīvu struktūrā, zems Krievijas un Ukrainas īpatsvars
Banku akcionāru struktūra 2014. gada beigās,
% no pamatkapitāla
7.2%
12.3%
53.4%
9.4%
3.5% 3.6%
10.6% Latvijas valsts
Pārējie Latvijas investori
Zviedrija
Norvēģija
Ukraina
Krievija
Citi investori
51.5%
29.8%
6.1% 1.7% 4.1% 0.4%
6.4%
Latvija
EEZ valstis, izņ.Latviju
ASV
Šveice
Krievija
Ukraina
Pārējās valstis
*nav iekļauta nauda kasē un Latvijas Bankā (8.7% no aktīviem), kā arī pārējie aktīvi, kas nav sadalāmi valstu griezumā (4.3% no aktīviem)
Latvijas banku sektora aktīvu* ģeogrāfiskā struktūra,
2014.gada beigās, % no aktīviem
BANKU GALVENIE DARBĪBAS RĀDĪTĀJI
2014. GADĀ
BANKU PELNĪTSPĒJA TURPINA UZLABOTIES
Kapitāla atdeves rādītāja (ROE)
dinamika, %
* Datu avots: ECB banku konsolidētie dati uz 30.06.2013..
Ienākumu un izdevumu struktūra,
milj. EUR
• Ar peļņu strādāja 13 Latvijas bankas un 3 ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi kopumā veidoja ~80%
no banku sektora aktīviem
• Peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja izdevumu samazinājums (tīrie izdevumi uzkrājumiem
nedrošiem parādiem saruka par 40.3%, savukārt administratīvie izdevumi – par 6.8%) un tīro
komisijas naudu ienākumu pieaugums (par 8.3%)
• Kopumā Latvijas banku kapitāla atdeve gandrīz divreiz apsteidz ES vidējo rādītāju
85
-1 100
-513
-254
174 246 311
-2 400
-2 100
-1 800
-1 500
-1 200
-900
-600
-300
0
300
600
900
1 200
1 500
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 .
Tīrie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem
Tīrie procentu ienākumi
Tīrie komisijas naudas ienākumi
Tīrie ienākumi no finanšu instrumentu darījumiem
Citi ienākumi/izdevumi
Administratīvie izdevumi
Peļņa/Zaudējumi
3.7
-41.7
-21.2
-11.2
5.6 8.6
11.1
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
AUGSTA BANKU KAPITALIZĀCIJA UN LIKVIDITĀTE
52.8
62.8 67.9
63.9 59.7
64.4 63.5 61.5 64.4 63.1
0
10
20
30
40
50
60
70
2008 2009 2010 2011 2012 2013 III 2014
VI IX XII
Likviditātes rādītājs
Minimālā likviditātes prasība
Kapitāla pietiekamības rādītājs, % Likviditātes rādītājs, %
• Banku sektora kapitāla kvalitātes augsto līmeni nodrošina banku pašu kapitāla galvenā sastāvdaļa –
pirmā līmeņa pamata kapitāls (CET1). Latvijas banku gadījumā CET 1, kas ir augstākās kvalitātes
kapitāls, pašlaik sakrīt ar pirmā līmeņa kapitālu un sasniedz 17.9% (ES vidējais CET1 – 11.8%*)
• Bankas Latvijā ir labi kapitalizētas, ko apliecināja arī trīs lielāko banku aktīvu kvalitātes pārbaude –
ECB visaptverošā novērtējuma rezultāti, kā arī 2014.gada stresa testu rezultāti
• 2014. gadā banku sektora likviditātes rādītājs nebūtiski samazinājās un decembra beigās sasniedza
63.1%
* Avots: EBA Risk Assesment report, janvāris 2015
11.8
14.6 14.6
17.4 17.6 18.9
20.7 20.8 20.6
10.3
11.5 11.5
14.2 15.3
17.3 18.0 18.1 17.9
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
22
2008 2009 2010 2011 2012 2013 III 2014
VI IX
Kapitāla pietiekamības rādītājs (%)
Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (%)
Minimālā kapitāla prasība (8%)
Kopējā kapitāla prasība (10.5%)
15 618
14 666
427
606 81
13 500
14 000
14 500
15 000
15 500
16 000
Banku kredītportfelis un tā izmaiņas 2014.gadā, milj. EUR
15%
3%
6%
4%
3%
4%
3%
5% 5%
32%
6%
14%
Banku kredītportfeļa nozaru un aizņēmēju kategoriju struktūra 2014. gada beigās
Operācijas ar NĪ
Būvniecība
Apstrādes rūpniecība
Tirdzniecība
Enerģētika
Transports un uzglabāšana
Lauksaimniecība
Finanses un apdrošināšana
Pārējās nozares
Mājokļu kredīti, rezidenti
Citi mājsaimniecību kredīti, rezidenti Nerezidenti
KREDĪTPORTFELIS TURPINA SAMAZINĀTIES
2014.gadā banku kredītportfelis turpināja samazināties, ko noteica:
• mazāks jauno kredītu apmērs, ko ietekmēja gan pieprasījuma, gan piedāvājuma faktori
• tirgus dalībnieku skaita samazināšanās
• banku bilanču tīrīšana – lai gan mazākā apmērā nekā pērn, tomēr turpinājās un veidoja gandrīz 2%
no portfeļa
LHZB, UCB
ietekme
Gada izmaiņas attiecīgajam kredītportfelim:
-6.5% -7.1% -7.2% +4.1% -6.1%
SAMAZINĀJIES ARĪ JAUNĀS KREDITĒŠANAS APMĒRS
• Jauno kredītu struktūrā
aizdevumi mājokļa iegādei
veidoja mazāk kā 20%, lai
gan kredītportfeļa struktūrā to
īpatsvars ir 32%
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
2011 2012 2013 2014
Jaunie kredīti rezidentu nefinanšu uzņēmumiem, milj. EUR
Pārējās nozares
Citi pakalpojumi
Lauksaimniecība
Enerģētika
Transports un uzglabāšana
Tirdzniecība
Apstrādes rūpniecība
Operācijas ar NĪ, būvniecība
0
2000
4000
6000
8000
10000
0
100
200
300
400
500
2011 2012 2013 2014
Jaunie kredīti rezidentu mājsaimniecībām, milj. EUR
Citi kredīti mājasaimniecībām
Mājokļu kredīti
Mājokļu kredītu skaits (labā ass)
• Mazāku jauno kredītu apmēru
nefinanšu uzņēmumiem
noteica gan pieprasījuma, gan
piedāvājuma faktori, reaģējot
uz norisēm ārējā vidē
NOTURĪGI UZLABOJAS KREDĪTPORTFEĻA KVALITĀTE
• Virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars kredītportfelī samazinājās no 8.1% līdz 6.9%, tuvojoties
vidējam eirozonas rādītājam – 6.4%*
• Virs 90 dienām kavētie kredīti ir segti ar uzkrājumiem 77.2% apmērā (EZ vidējais – 46.8%*)
11.9 9.4
2.0
1.8
6.7
5.7
0
5
10
15
20
25
Mājsaimniecības
Vairāk par 90 dienām 31-90 dienas Līdz 30 dienām Uzkrājumi
6.2 5.4
1.1 0.7
2.7 2.4
0
5
10
15
20
25
Uzņēmumi
Rezidentu kavētie kredīti un banku uzkrājumi,
% no attiecīgā portfeļa
* Avots: EBA Risk Assesment report, janvāris 2015 (kredīti, kuriem samazināta vērtība + virs 90 dienām kavētie kredīti, kuriem nav samazināta vērtība)
PIEAUG NOGULDĪJUMU LOMA FINANSĒJUMA
STRUKTŪRĀ
• Piecus gadus ilgušais saistību pret mātes bankām samazinājums otrajā pusgadā apstājies un to apmērs pat
nedaudz pieaudzis, sasniedzot 3.1 mljrd. eiro
• Mājsaimniecību noguldījumi 2014. gada laikā turpināja palielināties, veicinot būtisku devumu kopējo rezidentu
noguldījumu pieaugumā. Rezidentu noguldījumi gada laikā pieauga par 446 milj. eiro jeb 4.3%
• 2014. gadā nerezidentu noguldījumu izmaiņas būtiski ietekmēja ASV dolāra vērtības kāpums. Nerezidentu
noguldījumi ar ASV dolāra vērtību izmaiņu korekcijām gada laikā pieauga par 14.4%
• Banku emitēto parāda vērtspapīru apmērs turpināja palielināties - gada laikā par 180 milj. eiro jeb 54%,
gada beigās sasniedzot 513 milj. eiro
Galvenie finansējuma avoti, milj. EUR
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
2008 2009 2010 2011 2012 2013 III 2014
VI IX XII
Rezidentu noguldījumi Nerezidentu noguldījumi Saistības pret mātes bankām Saistības pret citām bankām Emitētie parāda vērtspapīri
Kredītiestādēs piesaistīto noguldījumu gada
pieauguma temps, %
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
I 2011
V IX I 2012
V IX I 2013
V IX I 2014
V IX
Rezidenti Nerezidenti (ar USD valūtas svārstību korekcijām)
2015. GADS – GALVENIE NOTIKUMI UN
PROGNOZES
PROGNOZES UN REALITĀTE
Rādītājs 2014.gads Prognoze
2015. gadam Prognoze Fakts
Jaunie kredīti Rezidenti
Nerezidenti
Kredītportfeļa
izmaiņas
Rezidenti
Noguldījumu
izmaiņas
Rezidenti
Nerezidenti
Banku pelnītspēja
Filiāļu tīkls
Attālinātie pakalpojumi
Banku sektora prognožu apkopojums
?
BANKU SEKTORA IZAICINĀJUMI 2015
Pilnveidots banku regulējums un
kapitāla prasības ir padarījušas banku
sektoru stabilāku un labāk kapitalizētu
nekā pirms krīzes
Optimāla līdzsvara atrašana starp risku
un ienesīgumu
Nenoteiktība ģeopolitiskās un
ekonomiskās vides attīstībā
Atbilstoša risku pārvaldība un spēja
noturēt stabilus darbības rādītājus
Kredītu pieejamība uzņēmumu un
mājsaimniecību segmentam
Vāja kreditēšanas attīstība dažādu
faktoru ietekmē (globālās tendences,
pēckrīzes «mantojums», likumdošanas
iniciatīvas u.c.)
Apkalpošanas platformas maiņa un
pāreja uz attālināto pakalpojumu
nodrošināšanu
Finanšu pakalpojumu pieejamība
reģionos
Jaunākās tendences nebanku finanšu pakalpojumu attīstībā
pakalpojumu veidu attīstība
2015. GADS – UZRAUDZĪBAS
AKTUALITĀTES
TURPINĀSIES DARBS PIE BANKU SAVIENĪBAS IZVEIDES
• 2014. gada 4. novembrī darbu sāka eirozonas valstu vienotā banku
uzraudzības sistēma - vienotais uzraudzības mehānisms
• Noguldījumu garantiju sistēmas direktīva dalībvalstu normatīvajos
aktos jāiestrādā līdz š.g. 3. jūlijam. Tā paredz uzlabotu piekļuvi
noguldījumu garantijām – 10 gadu laikā tiks pakāpeniski saīsināts
garantētās atlīdzības izmaksas termiņš – no 20 līdz 7 darbdienām
• Plānots, ka vienotais noregulējuma mehānisms stāsies spēkā 2016.
gada janvārī. Galvenais princips – noregulējuma izmaksas segs
bankas, nevis no nodokļu maksātāju naudas
MAKROPRUDENCIĀLĀ UZRAUDZĪBA UN TĀS
INSTRUMENTI
• Makroprudenciālās uzraudzības mērķis -
stiprināt kredītiestāžu spēju absorbēt (izturēt)
potenciālo makroekonomisko risku radītos
zaudējumus
• FKTK ir atbildīgā iestāde par
makroprudenciālās uzraudzības
instrumentu piemērošanu: - kapitāla rezervju normu noteikšanu;
- iestāžu sistēmiskā nozīmīguma vērtēšanu;
- paaugstinātu riska pakāpju noteikšanu ar mājokļa vai
komercīpašuma ķīlu nodrošinātiem kredītiem;
- kapitāla, likviditātes, lielo riska darījumu prasību, kas ir
stingrākas par Regulā noteiktām, un papildus informācijas
atklāšanas prasību ieviešanu uz ierobežotu laiku finanšu
stabilitātes apsvērumu dēļ.
MAKROUZRAUDZĪBAS
PADOME
MAKROPRUDENCIĀLĀS UZRAUDZĪBAS INSTRUMENTI
• Sākot ar 2015. g. FKTK katru ceturksni noteiks pretcikliskās kapitāla
rezerves normu (PKR) darījumiem ar Latvijas rezidentiem, kas stājas spēkā
12 mēnešus pēc tās noteikšanas
• PKR norma paredz nodrošināt kredītiestāžu uzkrājumu bāzi ekonomiskās
izaugsmes laikā, lai varētu absorbēt zaudējumus un turpināt kreditēšanu
lejupslīdes laikā
• 2015. gadā FKTK vērtēs banku sistēmisko
nozīmīgumu
• Bankām, kuras atzīs par sistēmiski nozīmīgām,
tiks piemēroti atbilstoši makroprudenciālas
uzraudzības pasākumi
PKR norma
0% noteikta 2015. g.
janvārī
PALDIES
FINANŠU UN KAPITĀLA TIRGUS KOMISIJA
Kungu ielā 1, Rīga LV 1050
T.+371 67774800
fktk@fktk.lv | www.fktk.lv
top related