afxazeti ruset-osmaletis urtiertobebsi
TRANSCRIPT
soxumis saxelmwifo universiteti humanitarul mecnierebaTa fakulteti
zaza wurwumia
afxazeTi ruseT-osmaleTis urTierTobebSi
(XVs. II nax. – XXs. I meoTxedi)
sakvalifikacio naSromi istoriis doqtoris /Ph.D/
akademiuri xarisxis mosapoveblad
samecniero xelmZRvanelebi:
istoriis mecnierebaTa doqtori,
profesori mixeil svaniZe
istoriis doqtori, asocirebuli profesori
beJan xorava
T b i l i s i _ 2 0 0 9
2
S i n a a r s i
Sesavali ......................................................................................................................................................................... 3
T a v i I. osmaleTis politika afxazeTSi. XVs. II naxevari – XVIIIs. ........ 12
§1. osmaleTis eqspansia afxazeTSi. XVs. II naxevari _ XVIIs. ...................... 12 §2. osmaleTis politikuri gabatoneba afxazeTSi XVIII saukuneSi ......... 29
T a v i II. ruseT-osmaleTis brZola afxazeTisaTvis XIXs. I naxevarSi da yirimis omi ............................................................................................................... 46
§1. afxazeTis Sesvla ruseTis imperiis mfarvelobaSi ........................................ 46 §2. osmalofiluri jgufis brZola xelisuflebisaTvis afxazeTSi XIXs. I mesamedSi ...................................................................................................................................... 63
§3. afxazeTi yirimis omis periodSi (1853-1856ww.) ........................................................ 91
T a v i III. ruseT-osmaleTis brZola afxazeTisaTvis XIXs. II naxevarsa da XXs. I meoTxedSi .......................................................................................................122 §1. afxazeTis samTavros gauqmeba da afxazTa 1867 wlis muhajiroba ...................................................................................................................................................... 122 §2. ruseT-osmaleTis 1877-1878 wlebis omi da afxazeTi ..................................... 136 §3. afxazeTi osmaleTis imperiis sagareo politikaSi (XXs. I meoTxedi) ...................................................................................................................................... 148
d a s k v n a ......................................................................................................................................................... 165 damowmebuli wyaroebi da literatura .................................................................................... 168 Semoklebani .................................................................................................................................................. 181
3
Sesavali
saqarTvelos uZvelesi da ganuyofeli kuTxis – afxazeTis istoria,
erTiani saqarTvelos samefos daSlidan saqarTvelos demokratiuli res-
publikis SemadgenlobaSi avtonomiuri erTeulis saxiT Sesvlamde, dakav-
Sirebulia saqarTvelos ori didi da agresiuli mezoblis _ ruseTisa
da osmaleTis imperiebis afxazeTSi, iseve rogorc mTlianad saqarTvelo-
Si, damkvidrebisa da kavkasiaSi gabatonebis miswrafebebTan.
naSromis qronologiuri CarCoebis gansazRvrisas gaTvaliswinebulia
periodi XVs. meore naxevridan, roca daiSala saqarTvelos erTiani sa-
mefo da imave xanebSi Camoyalibda osmaleTis imperia, XXs. pirvel me-
oTxedamde, roca daiSalnen ruseTisa da osmaleTis imperiebi, xolo
afxazeTi saqarTvelos demokratiuli respublikis SemadgenlobaSi Se-
vida, rogorc misi avtonomiuri erTeuli. XVs. meore naxevridan daiwyo
osmaleTis eqspansia afxazeTSi, rac XVIII saukuneSi misi samxedro-
politikuri gabatonebiT dasrulda. ruseTis mfarvelobaSi afxazeTis
Sesvlis Semdeg, XIX saukuneSi, osmaleTi cdilobda Zveli gavlenis
dabrunebas da ebrZoda ruseTs afxazeTSi, rogorc osmalofiluri daj-
gufebebis saSualebiT aseve, pirdapiri samxedro intervenciebis gziT. sa-
qarTvelos damoukideblobis gamocxadebis Semdeg, 1918w. afxazeTSi osma-
luri samxedro intervenciisa da rusuli bolSevikuri reJimis
damyarebis mcdelobebi ganxorcielda, rac saqarTvelos demokratiulma
respublikam samxedro Zalis gamoyenebiT aRkveTa.
XVs. meore naxevarSi, erTiani saqarTvelos samefos daSlis pro-
cesTan erTad ukiduresad damZimda qveynis sagareo-politikuri viTareba.
1453w. qristianuli bizantiis imperia daemxo da misi adgili daikava
osmaleTis muslimanurma saxelmwifom.
saqarTvelos mefe-mTavrebma, miuxedavad qveyanaSi mimdinare mZafri
Sida ganxeTqilebisa, SeZles gaerTianebuliyvnen da monawileoba mieRoT
antiosmalur koaliciaSi, romelic romis papis iniciativiT, evropisa da
axlo aRmosavleTis qveynebis gaerTianebas isaxavda miznad. evropis qve-
ynebis meTaurTa uaris gamo, antiosmaluri koalicia ver Sedga. saqarTve-
los mefe-mTavrebis antiosmaluri koaliciis SeqmnaSi aqtiuri monawile-
4
oba ganpirobebuli iyo im safrTxiT, rasac axali da agresiuli mezobe-
li osmaleTi warmoadgenda. es safrTxe naTlad gamoCnda konstantinopo-
lis aRebidan meore welsve, rodesac osmalTa floti Tavs daesxa saqa-
rTvelos Savi zRvis sanapiroze q. cxums, (soxumi), aaoxra da gaZarcva qa-
laqi da afxazeTis sanapiro zoli. amrigad, saqarTvelos es kuTxe pirve-
li gaxda osmalTa agresiis msxverpli.
Savi zRvis afxazeTis sanapiroze gabatonebas osmaleTi ukavSirebda
Tavis politikas, romlis Semadgenel nawilad ganixileboda am zRvis
`osmaleTis Sida tbad‘‘ gadaqceva. soxumze Tavdasxmis, yirimis saxanos
damorCilebisa da Savi zRvis regionidan genuelebis gaZevebis Sedegad
osmaleTma saqarTvelos evropasTan damakavSirebeli es gza mouspo. swo-
red am periodSi, XVs. 70-iani wlebisaTvis, pirvelad gamoCnda qarTuli
samyarosagan `afxazTa gaucxoebis‘‘ kvali, rac Semdegnairad aris
aRwerili `mcnebaÁ sasjuloSi‘‘ : `afxazeTi qristeanobisagan sruliad mi-
drekil iyunes‘‘ [22, 222].
afxazeTSi politikuri, socialuri da eTnikuri viTarebis Secvlis
dasawyisi gamowveuli iyo qarTuli, qristianuli centraluri xelisu-
flebis moSliT, riTac sargeblobda osmaleTis imperia da xels uwyo-
bda, aqezebda da warmarTavda afxazeTis mezobeli mTis tomebis agresias
saqarTveloze. afxazTa erisTavi SarvaSiZe, antiosmaluri koaliciis Se-
qmnis procesSi gverdiT edga erTiani saqarTvelos mefe giorgi VIII. anti-
osmaluri koaliciis warumateblobisa da erTiani qveynis daSlis Semdeg,
afxazTa erisTavi da misi sagamgeblo, mezobeli mTielebis_jiqebis Semo-
sevebs ver umklavdeba da maTi samxedro-politikuri da eTnikur-
kulturuli gavlenis qveS eqceva.
osmalTa waqezebiT mTielTa Semosevebis dasawyisSi, Tanamedrove
afxazeTis teritoriis udidesi nawili odiSis samTavros Semadgenloba-
Si Sedioda. XVIs. odiSis samTavro Zlier politikur erTeuls war-
moadgenda, romlis SemadgenlobaSi Sedioda q. cxumi da CrdiloeTiT sa-
zRvari md. fsircxaze gadioda. SarvaSiZeTa qarTuli feodaluri saxlis
mflobelobaSi myofi afxazeTis saerisTavo, romlis teritoria md.
fsircxidan gagris viwroebamde vrceldeboda, odiSis mTavar dadianTan
vasalur damokidebulebaSi imyofeboda. osmalTa saqarTveloze agresiis
5
mniSvnelovan mimarTulebas warmoadgenda afxazeTisa da odiSis winaaR-
mdeg, Crdilo-dasavleTidan jiqebis marbieli laSqrobebis waqezeba da
organizeba. osmaleTma yirimis saxanoSi gabatonebasTan erTad anapa dai-
kava da amgvarad dasavleT kavkasiaSi eqspansiisaTvis mniSvnelovani baza
Seiqmna. kavkasieli mTielebis dasavleT saqarTveloze Tavdasxmebis mi-
zani mxolod Zarcva da nadavli tyveebis gayidva ar iyo. osmalTa mxar-
daWeriT iwyeba dasavleT kavkasiis mTis tomebis Camowola afxazeTSi da
brZola aq teritoriebis dasakuTrebisaTvis. osmaleTi cdilobda myari
samxedro-politikuri baza Seeqmna dasavleT saqarTveloSi. am mizniT da-
arsda 1578w. soxumSi osmaluri samxedro-politikuri erTeuli _soxumis
sabeglarbego. 1579w. osmalebma foTSi qvis cixe aages. [180, 41].
osmalTagan afxazeTisa da odiSis dacvas dadianTa samTavro saxli
meTaurobda. osmalebisgan waqezebuli jiqebis Semotevebis sapasuxod,
qarTvelebi osmaleTis mosazRvre provinciebs arbevdnen [188, 11-12]. jiqe-
bis Semotevebi afxazeTsa da odiSze imdenad Zlieri iyo, rom odiSis
mTavrebi iZulebulni Seiqnen, osmaleTisaTvis eTxovaT daxmareba da sa-
bolood jiqebis Semosevebis SeCerebis sanacvlod, osmaleTisagan mfarve-
loba mieRoT da sulTnis uzenaesoba eRiarebinaT [94, 46].
XVIIs. 10-ian wlebSi, afxazebma isargebles odiSis samTavroSi
rTuli Sidapolitikuri viTarebiT da gaTavisufldnen dadianTagan va-
saluri damokidebulebisagan. Aamgvarad Camoayalibda calke afxazeTis
samTavro centriT zufuSi (lixni). afxazeTi, rogorc vasalur damokide-
bulebaSi myofi qveyana, osmaleTs suladobriv gadasaxads ,,xarajas‘‘ ux-
dida [120, 273]. afxazeTi, rogorc damoukidebeli erTeuli uxdida xarks
osmaleTis sulTans, es niSnavda, rom afxazeTs osmaleTi ukve calke
qveynad aRiarebda.
XVII saukunis ganmavlobaSi, afxazTa samTavro odiSis xarjze afar-
Toebs Tavis teritorias. dasavleT saqarTveloSi gabatonebulma anar-
qiam, mudmivma Sinaomebma da masSi osmaleTis CarTvam, odiSis dasustebam,
afxazeTis samTavros SesaZlebloba misca odiSis xarjze gaefarToebina
sakuTari teritoria. XVIIs. miwurulisaTvis afxazeTis samTavros sazRva-
ri md. engurze gadioda. dasavleT saqarTveloSi XVIIs. damlevs mimdina-
re feodaluri SinaomebiT isargebla osmaleTma da foTisa da soxumis
6
cixeebi gaaZliera. 1701w. osmaleTis imperiis umniSvnelovanes samxedro-
sazRvao bazebs Soris moixsenieba foTisa da soxumis cixeebi [123, 62].
XVIIIs. osmaleTi aRwevs Tavis mizans _ qmnis afxazeTSi mZlavr da-
sayrdens, samxedro bazas soxumis cixis (soxum-kale) saxiT da afxazeTis
samTavro saxlze Tavis politikur batonobas amyarebs [193, 129].
XVIIIs. 80-iani wlebidan kavkasia da gansakuTrebiT, saqarTvelo os-
maleTis imperiis sagareo politikaSi umniSvnelovanes adgils ikavebs,
rac gamowveuli iyo ruseTis mier yirimis saxanos dapyrobisa da aRmo-
savleT saqarTvelos (qarTl-kaxeTis samefos) ruseTis imperiis mfarve-
lobaSi SesvliT. ruseTis Semosvlam saqarTveloSi safrTxe Seuqmna os-
maleTis interesebs afxazeTSic. osmaleTma afxazeTSi mtkice placdar-
mis Sesaqmnelad Tavis vasal qeleS-beis soxumis osmaleTis samxedro-
sazRvao bazad gadaqceva daavala. osmaleTis sulTnis selim III brZane-
biT soxumSi daarsda gemTsaSeni, sadac qeleS-beis xelmZRvanelobiT os-
maluri flotisaTvis samxedro gemebis mSenebloba daiwyo [185, 7-9].
dasavleT saqarTveloSi ruseTis damkvidrebis kvaldakval, afxaze-
Tis samTavro saxlSi osmaluri da rusuli orientaciis dajgufebebs
Soris Sidadapirispireba gamwvavda. qeleS-bei, romelic cdilobda Seec-
vala Tavisi politika da ruseTis mfarveloba mieRo, Svilma, osmaleTis
momxre muslimanma aslan-beim mokla da gamTavrebas Seecada. ruseTis xe-
lisuflebam amis sapirispirod afxazeTSi qeleS-beis qristiani Svili gi-
orgi SarvaSiZe (safar-bei) gaamTavra da afxazeTis samTavro Tavis mfar-
velobaSi miiRo. 1810w. ivlisSi ruseTis samxedro nawilma soxumis cixe
SturmiT aiRo, agvistoSi ki giorgi SarvaSiZem ruseTis imperiisadmi erT-
gulebis ficis teqsts xeli moawera. es faqti afxazeTis samTavros ru-
seTis imperiis mfarvelobaSi Sesvlas niSnavda [30, 425].
osmaleTi ar cnobda afxazeTis ruseTis SemadgenlobaSi Sesvlas da
mxareSi sakuTari batonobis aRsadgenad aiaraRebda, fuliTa da politi-
kuri mxardaWeriT warmarTavda Tavisi agentis, aslan-beis brZolas ruse-
Tis winaaRmdeg. osmaleTis momxre dajgufebis brZola xelisuflebisa-
Tvis afxazeTSi XIXs. pirvel mesamedSi marcxiT damTavrda, rasac ganapi-
robebda ruseTis gamarjveba osmaleTTan omebSi. 1829w. dadebuli adria-
nopolis zavis Tanaxmad, osmaleTma afxazeTi da masTan erTad dasavleT
7
kavkasia ruseTis SemadgenlobaSi cno [88, 282-283]. ruseTis Semadgenlo-
baSi formaluri cnobis miuxedavad, osmaleTs afxazeTze xeli ar auRia.
osmaleTis pretenziebs afxazeTze da dasavleT kavkasiaze xels uwyobda
inglisi. stambolSi inglisis saelCo dasavleT kavkasiasa da afxazeTSi
antirusuli gamosvlebis organizebas eweoda. inglisel diplomatTa da
mzveravTa TaosnobiT, 1830w. stambolSi Camoyalibda ,,Cerqezuli politi-
kuri centri‘‘, romelsac rusebTan mebrZoli kavkasiis mTielebisaTvis sa-
erTo politikuri da samxedro xelmZRvaneloba unda gaewia [181, 93].
XIXs. meore naxevarSi, ruseT-osmaleTis ori omis dros, sabrZolo
moqmedebebi afxazeTis teritoriazec mimdinareobda. soxumi yirimis omis
dros (1853-1856ww.) osmalTa saeqspedicio korpusis bazad iqca, sadac os-
maleTis armiis mTavarsardali, omer faSa, ,,Cerqezuli politikuri cen-
tris‘‘ warmomadgeneli, zanuyo sefer bei da Samilis naibi, muhamed emini,
dasavleT kavkasiis mTielTa Sekrebasa da erToblivi ZalebiT Tbilisi-
saken galaSqrebas gegmavdnen. kavkasiis omis damTavrebis Semdeg, 1864w.
ruseTma afxazeTis samTavro gaauqma da mTavari ruseTSi gadaasaxla.
1867w. muhajirobis Sedegad, rac antirusuli ajanyebis damarcxebas
mohyva, samSoblo 20 aTasamde afxazma datova [111, 72-73].
afxazTa meore masobrivi gadasaxleba ganxorcielda 1877w. rodesac
afxazi mosaxleobis didma nawilma mxari dauWira ruseT-osmaleTis omis
dros afxazeTSi gadmomsxdar osmalur desants. 1877w. gadasaxlda 30
aTasze meti afxazi [137, 396].
pirveli msoflio omis (1914-1918ww.) dros, osmaleTis xelisufleba
gegmavda afxazeTSi samxedro SeWras aq placdarmis Seqmnis mizniT. osma-
leTi miznad isaxavda afxazeTis, CrdiloeT kavkasiasTan erTad, osmale-
Tis proteqtoratis qveS CrdiloeT kavkasiis islamur saxelmwifoSi ga-
erTianebas, romelic ruseTis winaaRmdeg iqneboda mimarTuli [57, 6]. afxa-
zeTSi arsebuli osmaluri orientaciis gavleniani dajgufeba kavSirSi
iyo rus bolSevikebTan. es ori dajgufeba, rogorc damoukideblad, aseve
koordinirebulad, ibrZoda Tbilisis centraluri xelisuflebis
winaaRmdeg. saqarTvelos demokratiulma respublikam 1918w. afxazeTSi
samxedro ZaliT CaSala rogorc Turqofili, aseve bolSeviki sepa-
ratistebis gegmebi. afxazeTi saqarTvelos demokratiuli respublikis
8
SemadgenlobaSi Sevida avtonomiuri erTeulis saxiT [2, 36]. 1920w. 7 maiss
sabWoTa ruseTma cno saqarTvelos demokratiuli respublika. 1921w. 8 Te-
bervals saqarTvelo cno TurqeTis didi erovnuli krebis mTavrobam da
masTan diplomatiuri urTierToba daamyara. [88, 396]
afxazeTis, rogorc saqarTvelos Semadgeneli nawilis, adgili ru-
seT_osmaleTis urTierTobebSi, calke kvlevis sagani ar yofila. Aam ga-
remoebam da afxazeTis sakiTxis arsebulma aqtualobam ganapiroba aRniS-
nuli Temis arCeva. saistorio mecnierebis ganviTarebis Tanamedrove eta-
pma da ucxour wyaroebze muSaobam SesaZlebloba mogca, axleburad gag-
veazrebina afxazeTis adgili ruseT_osmaleTis urTierTobebSi.
winamdebare naSromSi gamoyenebulia dokumenturi masalebi saqarTve-
los xelnawerTa erovnuli centrisa [27. 1_27. 3] da centraluri saxel-
mwifo saistorio arqividan [18. 1_18. 9]. qarTuli dokumenturi wyaroebis
nawili gamoqveynebulia i. doliZis [21; 22]. S. burjanaZis [16], j. gamaxa-
rias [26] mier. CvenTvis saintereso masalebi gamoqveynebulia kavkasiis ar-
qeografiuli komisiis mier [28; 29; 30; 31; 32; 33; 34; 35; 36; 37; 38; 39].
qarTuli naratiuli wyaroebidan aRsaniSnavia ,,cxovreba saqarTve-
loisa‘‘ (parizis qronika) [25], vaxuSti batoniSvilis ,,aRwera samefosa
saqarTvelosa~ [3] da niko dadianis ,,qarTvelT cxovreba~ [6].
aRsaniSnavia osmaluri dokumenturi da naratiuli wyaroebi. Cvens mi-
er mikvleul iqna TurqeTis republikis premier_ministris saxelmwifo
arqivebis departamentis osmalur arqivSi daculi dokumentebi, romlebic
mniSvnelovan da manamde ucnob cnobebs Seicaven afxazeTSi osmaleTis
politikuri gavlenis, afxazeTis samTavro saxlSi osmaluri da rusuli
orientaciis dajgufebebis brZolis, ruseT-osmaleTis omebis dros afxa-
zeTSi ganviTarebuli movlenebisa da afxazeTSi osmaluri samxedro in-
tervenciebis mzadebis periodebis Sesaxeb [58. 1 - 58. 17].
CvenTvis saintereso periodis Sesaxeb osmaluri wyaroebi Seswavlili
da gamoqveynebulia s. jiqias [117], n. Sengelias [14; 99; 100; 169], c. abula-
Zis [8], g. alasanias [19] mier. aRsaniSnavia Sua saukuneebis osmalo avto-
rebi, romelTa SromebSi mniSvnelovani masalaa daculi afxazeTis Sesa-
xeb. XVIIs. osmaluri naratiuli wyaroebidan aRsaniSnavia evlia Celebisa
(XVIIs. Suaxanebi) [7] da mehmed raSidis (XVIIIs. dasawyisi) [13] Txzulebebi,
9
romlebic mniSvnelovan cnobebs Seicaven afxazeT_osmaleTis urTierTo-
bebis, afxazeTSi muslimanuri religiis gavrcelebis, osmaluri samxedro
garnizonebis winaaRmdeg afxazTa brZolis Sesaxeb.
CvenTvis saintereso periodis afxazeTze da mTlianad saqarTveloSi
mimdinare procesebze cnobebs gvawvdian bizantieli da evropeli elCebi,
mogzaurebi da misionerebi: giorgi sfranZesi (XVs. Suaxanebi) [17], a. lam-
berti (XVIIs. I nax.) [10], J. Sardeni (1672w.) [24], J. f. gamba [5], diubua de
monpere (XIXs. 20-30-iani wlebi) [42], eduard aixvaldi [1] da j. s. beli
(XIXs. I mesamedi) [56].
aRniSnuli periodis evropuli da Turquli wyaroebi afxazeTis Se-
saxeb ganxilulia m. TamaraSvilis [73], i. tabaRuas [91; 92; 93; 94], l. tar-
dis [95], e. mamisTvaliSvilis [80], T. beraZis [123], m. svaniZis [88; 89] d. pai-
WaZis naSromebSi [83]. 1917-1920ww. afxazeTSi mimdinare sazogadoebriv-po-
litikuri procesebis, osmaluri da rusuli orientaciis politikuri da-
jgufebebis saqmianobis Sesaxeb mniSvnelovani cnobebi mocemulia a. Wo-
Wuas [53], m. tarnavas [50], e. eSbas [171], n. lakobas [152] memuarebsa da naS-
romebSi. saqarTvelo_osmaleTis urTierTobebis sakiTxebi mocemulia g.
mazniaSvilisa [11] da S. maRlakeliZis [12] mogonebebSi. aRsaniSnavia afxa-
zuri warmoSobis Turqi sazogado moRvawis, mustafa butbais ,,mogonebebi
kavkasiaze‘‘, romelSic daculia mniSvnelovani cnobebi stambolSi moqmed
Cerqez da afxaz muhajirTa politikuri sazogadoebebis kavSirebze afxa-
zeTTan [57]. osmaleTis afxazeTSi gatarebuli politikis Taobaze mniSv-
nelovan cnobebs gvawvdian Turqi istorikosebi ahmed jevdeT faSa [178],
enver zia karali [185], fahreTin kirzioRlu [188], ismail hami daniSmendi
[180], ismail hakki uzunCarSili [193], jemal gokCe [182], ismail berkoki
[175], ahmed janbeki [179], m. sadik bilge [174], hairi ersoi, aisun kamaji
[181], hanefi bostani [177] da halil inaljiki [184]. maT naSromebSi moyvani-
lia osmaluri dokumentebi TurqeTis respublikis arqivebidan, romelTa
nawili Cvens mier aris Semotanili qarTul istoriografiaSi. Turqi is-
torikosebis naSromebi did interess warmoadgenen afxazeTis istoriis
kvlevisaTvis.
mniSvnelovan cnobebs Seicavs XIXs. afxazeTsa da dasavleT kav-
kasiaSi ruseT-osmaleTis urTierTobebis, maTSi evropis qveynebisa da
10
gansakuTrebiT inglisis monawileobis Sesaxeb v. e. d. alenis, p. murato-
vis [173] da b. habiCoRlus [183] naSromebi.
aqamde specialuri kvlevis sagani ar gamxdara afxazeTis roli da
adgili kavkasiaSi mimdinare ruseT-osmaleTis dapirispirebaSi. amasTan
aRsaniSnavia, rom qarTveli da afxazi istorikosebis, n. berZeniSvilis
[63; 64; 65], ir. anTelavas [119], z. anCabaZisa [120; 121] da g. ZiZarias [134; 135;
136; 138; 139] SromebSi mravlad aris CvenTvis saintereso cnobebi afxazeT-
Si osmaluri da rusuli gavlenebisa da politikuri brZolis Sesaxeb.
yirimis omis periodSi (1853-1856ww.) afxazeTis samTavroSi mimdinare
procesebis, afxazeTSi osmaluri samxedro okupaciis sakiTxebi ganxilu-
lia k. borozdinis [4], d. afanasievis [122], e. tarles [164], e. burWulaZis
[66; 127], x. ibragimbeilis [145], s. buSuevis [129; 130], n. kiniapinas [150], n. ki-
niapina, m. blievi, m. degoevis [151], m. bogdanoviCis [126], n. TakalanZis [72]
naSromebSi. afxazeTSi mTavris xelisuflebis gauqmebis, antirusuli
gamosvlebisa da Sedegad afxazeTis mosaxleobis muhajirobis sakiTxebi
ganxilulia, g. ZiZarias [133; 137], b. xoravas [111], a. zisermanis [143, 144], s.
esaZis [170], s. janaSias [116], ad. berJes [125], a. saidamis [192], n. smirnovis
[163], o. alpaslanis [172] naSromebSi.
1877-1878 ww. ruseT_osmaleTis omis dros, afxazeTSi momxdari mov-
lenebi ganxiluli aqvT Tavis naSromebSi S. megreliZes [82; 155], b. axvle-
dians [60], a. diaCkov-tarasovs [141], a. vereSagins [131], a. kurats [189], qe-
mal h. karpats [196]. es Tema ganxilulia rusul samxedro literaturaSi,
qarTul da rusul periodul gamocemebSi ,,droeba” [197. 1_197. 5], ,,Кавказ‘‘
[198. 1_198. 3], ,,Тифлисский Вестник‘‘ [199], ,,Голос‘‘ [201].
pirveli msoflio omis dasawyisSi, 1914w. osmaleTis mxridan afxa-
zeTSi samxedro desantis gadasxmis mzadebis, 1918w. afxazeTSi osmaluri
desantis gadmosxmis, osmaleTis xelisuflebis afxazeTTan dakavSire-
buli samxedro-politikuri gegmebis sakiTxebs exebian Turqi istoriko-
sebi s. beioRlu [176], v. keleSilmazi [186; 187], i. kurtjefhe [190] da ser-
pil ilmazi [194]. aRsaniSnavia, rom v. keleSilmazs mohyavs osmaluri
saarqivo dokumentebi, romlebSic naCvenebia, rogor CaSala ,,saqarTvelos
damoukideblobis komitetma‘‘ osmaluri samxedro sardlobis gegma afxa-
zeTSi 1914w. desantis gadasxmasTan dakavSirebiT. serpil ilmazis naSrom-
11
Si ki moyvanilia 1918w. ivnisis damlevs, afxazeTSi ganxorcielebuli os-
maluri desantis garSemo, osmaleTisa da misi mokavSireebis _ germaniisa
da avstria-ungreTis poziciis amsaxveli saarqivo dokumentebi. am peri-
odis CvenTvis saintereso sakiTxebs exebian TavianT naSromebSi z. batia-
Svili [61], levan uruSaZe [97], a. surgulaZe [90], a. menTeSaSvili [156; 157],
g. paiWaZe [160], d. Citaia [101].
afxazeTis, iseve rogorc dasavleT saqarTvelos sxva politikuri
erTeulebis, osmaleTTan urTierTobebis sakiTxebi gaSuqebulia s. ransi-
menis [161], f. brunis [128], q. CxataraiSvilis [103; 104], n. qorTuas [98] naS-
romebSi. afxazeTSi qristianuli da muslimanuri religiebis urTierTqme-
debis sakiTxebi mocemulia j. gamaxarias [68], j. gamaxarias, b. gogias [132]
da g. rogavas [87] naSromebSi. osmaleTis roli afxazeTSi adamianebiT va-
WrobaSi ganxilulia g. kilasonias naSromebSi [75; 76; 77].
afxazeTis politikuri da socialur_ekonomikuri istoriis saki-
Txebi mocemulia iv. javaxiSvilis [114; 115], m. dumbaZis [69], S. burjanaZis
[67], e. burWulaZis [66], v. maWaraZis [81], z. papasqiris [84; 85; 86], b. xoravas
[109; 110; 112; 113], o. ardaSelias [59], b. lominaZis [78], r. lominaZis [79], g.
vaWriZis [70], a. CxeiZis [105], S. Cxetias [106], z. cincaZis [107], z. wurwumias
[108], k. kvaSilavas [74], d. zaqaraias [71], a. tuRuSis [96], s. lakobas [153], n.
dubrovinis [140], a. ioannisianis [146], mixailovski-danilevskis [158], n.
seleznevis [162] naSromebSi.
XIXs. afxazeTSi ruseTis imperiis gabatonebisa da amis Sedegad
Seqmnili socialur_politikuri viTarebis sakiTxebi ganxilulia k. ma-
Wavarianis [154], a. fadeevis [167; 168] TxzulebebSi, rusul saistorio
wyaroebsa da samxedro literaturaSi [39; 40; 41; 43; 44; 46; 47; 48; 51; 52; 54;
55], aseve avtorTa koleqtivis mier Seqmnil ganmazogadebel naSromebSi
[2; 121; 147; 148; 149; 159; 165; 166; 191].
12
T a v i I. osmaleTis politika afxazeTSi. XVs. II naxevari – XVIIIs.
§1. osmaleTis eqspansia afxazeTSi. XVs. II naxevari _ XVIIs.
XVs. I naxevarSi, saqarTvelos samxreTiT, osmaleTis saxelmwifo
TandaTan afarToebda Tavis teritoriebs dauZlurebul bizantiis impe-
riasTan brZolaSi. bizantiis winaaRmdeg warmoebuli brZolebisa da jva-
rosnuli koaliciebis damarcxebis Sedegad, osmaleTma vrceli terito-
riebi SemoierTa rogorc anatoliaSi, ise balkaneTis naxevarkunZulze da
alyaSi moaqcia bizantiis imperiis dedaqalaqi konstantinopoli [89, 15].
bizantiis ukanaskneli keisrebi mxolod konstantinopols da mis Semo-
garens flobdnen. [161, 13].
1448w. bizantiis imperiis taxtze asulma konstantine XI, imperiis ga-
dasarCenad mokavSiris ZiebaSi saqarTvelos an trapizonis samefo karTan
damoyvreba gadawyvita. am mizniT, trapizonis imperiasa da saqarTveloSi
gamoagzavna Tavisi warmomadgeneli da megobari giorgi sfranZesi da
daavala SeerCia misTvis sacole [17, 74]. giorgi sfranZesi pirvelad sa-
qarTveloSi Camovida da saqarTvelos mefe giorgi VIII gamarTa molapa-
rakeba, ris Sedegad saqarTvelos samefo kari daTanxmda dinastiur qor-
winebaze. aRsaniSnavia, rom giorgi VIII bizantiasTan dinastiuri qorwi-
nebis politikuri da samxedro saWiroebidan gamomdinare, qorwinebis Se-
TanxmebaSi ramdenadme Seuferebeli pirobebic ki miiRo, rac sasiZos
mxridan mziTevze uaris TqmasTan iyo dakavSirebuli.GsaqarTvelos mefe
diplomatiurad sayvedurobda bizantiis imperators, samagierod Tavisi
qaliSvilisaTvis atanda mdidrul mziTevs: ,,amas vakeTebT Cven, _ ganumar-
tavda saqarTvelos mefe imperatoris despans, _ ,,rogorc samarcxvinos..
da vaZlev Cems asuls, garda tansacmlisa da WurWlisa misi saWiroebisa-
Tvis, 36 aTas flurs da eqneba kidev yovelwliurad sami aTasi” [17, 80].
bizantiasTan dinastiuri kavSiridan gamomdinare, saqarTvelo iRebda
valdebulebasac, momavalSi osmaleTis winaaRmdeg saerTaSoriso koali-
ciebSi monawileoba mieRo.
konstantinopolSi dabrunebulma sfranZesma imperators urCia, rom
saqarTvelos mefis asulze daqorwinebuliyo. imperatorma miiRo sfranZe-
sis rCeva [17, 84]. es dinastiuri qorwineba 1453w. 29 maiss konstantinopo-
13
lis dacemis gamo ar Sedga. osmalebma qalaqi daipyres da TviT impera-
toric mterTan brZolaSi daiRupa [114, 48].
konstantinopolis aRebis Semdeg osmaleTis imperiam, romelic da-
eufla Savis zRvis sruteebs, samxedro eqspansia mimarTa SavizRvispire-
Tis qveynebis_trapizonis imperiisa da saqarTvelos winaaRmdeg. am qveyne-
bTan savaWro kavSiri hqondaT genuelebs, romelTac XIIIs. ukanasknel
meoTxedSi soxumSi (sebastopolisi), daarses savaWro faqtoria. [62, 22-25].
osmaleTis sulTani mehmed II cdilobda, Savi zRva `osmaleTis tbad~
gadaeqcia, amitom mas surda xelSi Caegdo yirimis naxevarkunZulze mde-
bare q. kafa, romelic genuelTa umniSvnelovanes savaWro centrs warmo-
adgenda. aq osmaleTis sulTnisa da yirimis xanis haji gireis interesebi
erTmaneTs emTxveoda. 1454w. damdegs konstantinopolis dampyrobel sul-
Tan mehmed II da yirimis xans haji gireis Soris daido xelSekruleba,
romlis mixedviT osmalebi genuelebis winaaRmdeg kafaze ieriSs zRvidan
miitandnen, xolo yirimis xani ki maT xmeleTidan Seutevda [88, 57].
osmaleTis sulTani am miznis misaRwevad aucileblad Tvlida mol-
daveTisa da saqarTvelos damorCilebas. konstantinopolis aRebis Sem-
deg, 1454w. zafxulis bolos, mehmed II -s dedaqalaq adrianopolSi (edir-
ne) eaxlnen mezobeli qveynebis elCebi Zvirfasi saCuqrebiT da sulTans
morCileba gamoucxades. saqarTvelosa da moldaveTis warmomadgenlebi
sulTanTan ar gamocxadebulan. mehmed II am qveynebis dasja da morCil-
ebaSi moyvana gadawyvita. saqarTvelosa da moldaveTis sazRvao sanapi-
roebze ganlagebuli iyo genuelTa savaWro faqtoriebi. sulTani maTze
TavdasxmiT or mizans miaRwevda: daimorCilebda rogorc am qveynebis gam-
geblebs, aseve genuelTa savaWro faqtoriebs [88, 58]. konstantinopolis
dapyrobam osmalebs naTlad daanaxa SavizRvispireTis mTlianad damorCi-
lebis aucileblobac. Savi zRvis sruteebis floba osmaleTis xelisu-
flebas mTeli SavizRvispira regionis damorCilebisaken ubiZgebda. osma-
leTis gegmebSi Sedioda am mxareSi genuelTa vaWrobis aRkveTa da sa-
vaWro gzebis mTlianad gakontroleba. yirimis saxanos damorCileba am
gegmis pirveli is nawili iyo, rom osmalebs yirimi regionSi gabatonebi-
saTvis Tavis dasayrdenad unda eqciaT [179, 49].
14
1454w. zafxulis damdegs, 56 gemisagan Semdgari osmaleTis floti
bosforidan gamovida da monkastroze (akermani) miitana ieriSi, Semdeg
osmalebma gezi aRmosavleTisaken, saqarTvelos Savi zRvis sanapirosaken
aiRes [88, 58]. 1454w. zafxulSi, cxumze osmaleTis samxedro sazRvao-flo-
tis ieriSi iyo osmaleTis pirveli Tavdasxma saqarTveloze. osmalebma
aiRes qalaqi cxumi da aaoxres [89, 111]. vaxuSti batoniSvilis cnobiT,
osmalebma `aRaoxrnes da amoswyvidnes cxomi da afxazeTi da zRvis pir-
ni. ukun iqcnen da warvidnen‘‘ [3, 284]. osmalebma daarbies genuelTa savaW-
ro faqtoria, dawves navsadgurSi mdgari genuelTa xomaldi. genuelTa
nawili tyved Cavarda, sxvebma gaqceva SeZles [123, 105].
Turqi istorikosi f. kirzioRlu, aRniSnavs ra 1454w. osmalTa mier
soxumis aRebas, dasavleT saqarTvelos, maT Soris afxazeTis, osmaleTis
imperiis vasalitetis qveS moqcevas ukavSirebs konstantinopolis aRebis
TariRs_1453w. f. kirzioRlu eyrdnoba 1820 wliT daTariRebul dokuments
TurqeTis premier ministris arqividan, romlis Tanaxmad, imave, 1820w.
dasavleT saqarTvelos ajanyebul xalxs Tavisi winamZRolis `dadian-
solomonis‘‘ xelmoweriT gagzavnil daxmarebis TxovnaSi, rusTa dams-
jeli samxedro Zalebis winaaRmdeg saSvelad miumarTavs axalcixis fa-
SasTvis. kirzioRlus mtkicebiT, dokumentSi naTqvamia, rom dasavleT sa-
qarTvelo osmaleTis qveSevrdom qveynad miiCnevs Tavs osmalTa mier
konstantinopolis aRebis dRidan. kirzioRlu aseve aRniSnavs, rom sul-
Tan mehmed II konstantinopolis aRebis Semdeg adrianopolSi saqarTve-
los mflobelebidan “gurieli, megrelebi da afxazebi‘‘ eaxlnen da mor-
Cileba gamoucxades [188, 4-5]. `dadian-solomon~-is saxels imdroindeli
saqarTvelos arcerTi xelisufali ar atarebda, es politikuri mizniT
Sedgenil terminad Cans. f. kirzioRlus mtkiceba, rom saqarTvelos war-
momadgenlebma 1453w. sulTans morCileba gamoucxades, gasaziarebeli ar
aris. es Tundac iqidan Cans, rom saqarTvelos mefe giorgi VIII osmaluri
desantis ganadgurebis mizniT, afxazeTisken gaeSura, magram mters veRar
miuswro. mefem osmalTa Semosevis gamo gaxiznuli mosaxleoba daabruna,
soxumi da cixeebi gaamagra [3, 284]. dabrundnen qalaqidan gaqceuli genue-
lebic. jer kidev 1453w. noemberSi, genuis SavizRvispireTis faqtoriebis
mmarTveli ,,wminda giorgis bankis‘‘ gadawyvetilebiT, sebastopolisSi
15
konsulad dainiSna jerardo pineli. man kafaSi Seityo soxumze osmale-
bis Tavdasxmis Sesaxeb, miuxedavad amisa, mainc Camovida soxumSi da
Seudga Tavisi movaleobebis Sesrulebas, magram osmalTa Tavdasxmidan
erTi wlis Semdeg, 1455w. ivlisSi, genuelebi iZulebulni iyvnen isev
daetovebinaT qalaqi mtris Semosevis Sedegad. jerardo pineli, genueli
proteqtorebisadmi gagzavnil werilSi aRniSnavs, rom qalaqs Tavs da-
esxnen ,,avogazebi‘‘, romlebsac gadawyvetili hqondaT genuelTa datyveve-
ba. pineli iZulebuli Seiqna kafaSi gaxiznuliyo [123., 105-106].
,,avogazebSi‘‘ igulisxmeba ,,afxazebi‘‘ [109, 48]. am dros ,,afxazTa‘‘ to-
mi soxumidan moSorebiT mosaxleobs. qalaqSi Tbilisis centralur xe-
lisuflebas warmoadgens saqarTvelos mefis qveSevrdomi, odiSis mTava-
ri dadiani. soxumze am periodSi dadianis batonobas adastureben XVs.
italiuri wyaroebi, maT Soris sazRvao rukebi, sadac md. kelasuris Se-
sarTavTan, Tanamedrove q. soxumis SesasvlelTan, aRniSnulia samegrelos
porti (Porto Mengrello) [128, 247].
1455w. genuelTa mTavari savaWro faqtoria Sav zRvaze - kafa, osmale-
Tis moxarke gaxda. yirimis xani osmaleTis sulTnis mokavSired rCeboda.
genuelTa poziciebi am regionSi mniSvnelovnad dasustda, xolo osmale-
Tisa gaZlierda [88, 58-59]. osmalTa flotis mier soxumis aRebisa da ka-
fis daxarkvis Semdeg daiwyo afxaz_jiqebis eqspansia soxumis mimarTule-
biT. es ar iyo adgilobrivi afxazuri mosaxleobis ajanyeba genuelTa
winaaRmdeg, aramed ucxo tomis Semoseva alafisa da tyveebis mopovebis
mizniT. es Semoseva odiSis winaaRmdeg iyo mimarTuli, radgan soxumi am
dros odiSis SemadgenlobaSia, SarvaSiZeebi ki afxazTa da jiqTa xelm-
ZRvanelebad Canan [86, 77-79].
osmalTa Semosevisa da afxazeTSi afxaz_jiqTa eqspansiis dawyebis
droisaTvis, XVs. II naxevarSi, Tanamedrove afxazeTis teritoria ar war-
moadgenda erTian saxelmwifoebriv erTeuls saqarTvelos samefos Sema-
dgenlobaSi. mocemul periodSi dRevandeli afxazeTis teritoriis udi-
desi nawili qarTveluri tomebiT iyo dasaxlebuli da odiSis Semadgen-
lobaSi Sedioda. cxumi iyo qarTuli qalaqi da warmoadgenda samegre-
los mflobelis erT-erT rezidencias. sakuTriv afxazur tomebsa da
CrdiloeTiT maT mosazRvre da monaTesave jiqebs, afxazeTis saerisTavo
16
ekavaT, romlis samxreTi sazRvari anakofias (axali aToni) ar scildebo-
da. XVs. 60-ian wlebSi, afxazeTis saerisTavo, SarvaSiZeTa sagvareuloTi
saTaveSi, CarTulia saerTo_qarTul movlenebSi. SarvaSiZem mxari dauWi-
ra bagrat bagrations, romelmac Tavi imereTis mefed gamoacxada, da mis-
gan afxazTa da jiqTa mflobelobis ufleba miiRo [3, 806; 86, 79].
genuelebi, osmalTa da afxaz-jiqTa Tavdasxmebis miuxedavad, kidev
20 wlis ganmavlobaSi agrZelebdnen savaWro urTierTobebs saqarTvelos-
Tan, kerZod odiSis mflobel dadianTan, romelsac italiuri werilobi-
Ti wyaroebi ,,bendianis‘‘ saxeliT icnoben. sebastopolisSi genuelTa fa-
qtoriis funqcionirebisa da intensiur savaWro urTierTobebTan dakavSi-
rebuli sakiTxebi davis saganic xdeboda odiSsa da genuelTa Soris. ge-
nua did yuradRebas aqcevda sebastopolisis faqtoriis mesveurebsa da
adgilobriv xelisufals Soris kargi urTierTobebis damyarebas. 1460-
iani wlebis dasawyisSi, genuelTa da dadians Soris erTi aseTi davis ga-
dasawyvetad, genuidan kafaSi gaigzavna moTxovna, rom dauyonebliv mo-
egvarebinaT urTierToba odiSis mTavarTan. 1465w. es dava mogvarda, rasac
kmayofilebiT aRniSnavdnen genueli proteqtorebi. 1453-1475ww. genuelebi
ganagrZobdnen vaWrobas saqarTveloSi afxazeTis sanapirosTan, Tumca ma-
Ti usafrTxoeba ukve aRar iyo saTanadod daculi da genueli vaWrebi
xSirad Ciodnen kafaSi im zianze, rac maT qarTvelebTan vaWrobiTa da
urTierTobebiT adgebodaT. sebastopolisSi genuelebs kvlav hyavdaT
konsuli. 1473w. sebastopolisSi genuis konsuli qrostoforo de kaneva-
lea. soxumeli qarTvelebic intensiur savaWro-ekonomikur urTierTobeb-
Si imyofebodnen genuelebTan. qarTveli samxedro saqmis specialistebi,
kafis genuelebs yirimis xanisa da osmalTagan Tavdacvis organizebaSic
uwevdnen daxmarebas. genuis ,,wminda giorgis bankis‘‘ dokumentebidan
cnobilia ,,soxumeli giorgi‘‘ (Georgio di Sevastopoli), romelic wliuri 6 du-
katis gasamrjelos sanacvlod zarbaznebs amzadebda [123, 107-110]. qarT-
velebi kafaSi osmalTa mier qalaqis dapyrobisa da yirimSi genuelTa sa-
vaWro koloniis gauqmebamde imyofebodnen. 1475w. osmalebma kafa daipyres,
xolo yirimis xani sulTnis vasali gaxda [191, 512]. kafis dapyrobis Sede-
gad, genuelTa faqtoria sebastopolisSi, romelic ori saukunis ganmav-
lobaSi akavSirebda saqarTvelos evropasTan, moiSala [123, 110].
17
osmaleTis politika, romelic mimarTuli iyo Savi zRvis ,,osma-
leTis tbad‘‘ gadaqcevisaken, bizantiis damxobis Semdeg sasikvdilo sa-
frTxes warmoadgenda trapizonis imperiisTvis. trapizonis dacemis Sem-
deg ki saqarTvelos rigic dadgeboda. saqarTvelos mefe-mTavrebma, rom-
lebic SeSfoTebiT adevnebdnen Tvals osmalTa eqspansias SavizRvispir-
eTSi, miuxedavad qveyanaSi mimdinare Sinaomisa, gadawyvites gaerTianebu-
liyvnen da romis papis iniciativiT wamowyebul antiosmalur koalicias
SeerTebodnen. romis papma kaliqst III-m, Tavisi legati, maronitebis wesis
franciskaneli beri ludoviko bolonieli, 1456w. aRmosavleTis qveynebSi
gamoagzavna, raTa mas moexdina iqauri qveynebis mmarTvelebis SekavSireba
osmalebis winaaRmdeg da Tan gamoatana werilebi qristian mefe-mTav-
rebTan, maT Soris saqarTvelos xelisuflebTan [73, 51].
ludoviko bolonieli pirvelad trapizonSi Cavida. trapizonis keis-
ris karze romis papis gegmas mowonebiT Sexvdnen. trapizonis keisarma
ioanem gadawyvita antiosmalur koaliciaSi CaerTo uzun hasanis ayyo-
inlus (TeTrbatknianTa) saxelmwifo. keisarma, am mizniT, uzun hasans qa-
liSvili despine (ekaterina) miaTxova. uzun hasans osmaleTi Tavis Ziri-
Tad mowinaaRmdeged miaCnda mcire aziaSi gabatonebis gzaze, amitom anti-
osmalur koalicias mxari dauWira [88, 61-62].
saqarTveloSi Camosulma ludoviko bolonielma molaparakebebi ga-
marTa dapirispirebul qarTvel mefe-mTavrebTan, antiosmalur koalicia-
Si monawileobis miRebisa da am mizniT gaerTianebisaTvis. ludoviko bo-
lonielma Seiswavla politikuri viTareba, romelic trapizonsa da sa-
qarTveloSi sufevda da daimedebuli gaemgzavra italiaSi, darwmunebu-
li, rom aRmosavleTis qveynebi Caebmebodnen antiosmalur koaliciaSi.
1458w. gardaicvala papi kaliqst III da taxtze pius II avida. axali papi
ufro meti energiiT Seudga antiosmaluri koaliciisaTvis mzadebas, ami-
tom papma aRmosavleTis qveynebSi kidev erTxel gamoagzavna ludoviko
bolonieli, raTa mas mantuas krebaze am qveyanaTa elCebi Caeyvana [83, 88].
saqarTveloSi am dros feodaluri SinaaSliloba Zalas ikrebda. me-
fe giorgi VIII, yvaryvare aTabagi da imereTis erisTavi bagrati erTma-
neTs ebrZodnen. ludoviko bolonielis SuamavlobiT da osmalTa mxri-
dan momavali safrTxis SegnebiT, qarTvelebi gaerTiandnen. gaerTianebis
18
safuZveli mxolod romis papis mowodeba ar yofila. saqarTvelos mefe-
mTavrebi ukiduresad SeaSfoTa 1454w. soxumze osmalTa Tavdasxmam. isini
xvdebodnen, rom evropasTan da uzun hasanTan mZlavri antiosmaluri koa-
liciis Sekvra saqarTvelos osmalTagan momdinare safrTxes aaridebda,
amitom saqarTvelos politikurma mesveurebma Sinaomebi SeaCeres da lu-
doviko bolonielis mecadineobiT dazavdnen kidec. ludoviko bolo-
nielma ara marto SeaCera Sinaomi saqarTveloSi, aramed ficiT SeakavSi-
ra qarTveli mefe-mTavrebi, rom saerTo mtris_osmaleTis winaaRmdeg Za-
lebi gaeerTianebinaT [73, 57; 89, 118-119].
ivane javaxiSvilma daadgina qarTvel mefe-mTavarTa sia, romlebmac
survili gamoTqves monawileoba mieRoT antiosmalur koaliciaSi: saqar-
Tvelos mefe giorgi VIII, samcxis aTabagi yvaryvare II, samegrelos mTava-
ri bediani, guriis mTavari mamia, anakosiis (afxazeTis) mTavari rabia (fa-
bia). zogierTi dokumentis mixedviT koaliciaSi monawileobas iRebda qu-
Taisis (imereTis) mefe bagratic. antiosmalur koaliciaSi saqarTvelos
wilad mefe-mTavrebs TavianTi samxedro Zalebi gamohyavdaT. giorgi mefe
gamoiyvanda jiqebisa da alanebis daqiravebul razmebsac [115, 294-296; 73,
54-60]. afxazeTis erisTavi SarvaSiZe, Cans uzrunvelyofda qarTvelTa la-
Sqris Sevsebas afxazTa da jiqTa razmebiT, amasTan igi uSualod mefis
droSis qveS apirebda brZolas. afxazeTis erisTavi koaliciaSi Sedioda
misi mokavSire da morCili warCinebulebiT. trapizonis keisris werilSi
burgundiis hercogisadmi, antiosmaluri koaliciis wevrebad dasaxelebu-
lia bendiani samegrelos mefe, rabia misi ZmebiTa da baronebiT. aqve na-
xsenebia jiqTa da alanTa laSqari, romelnic Tanaxmani iyvnen saqarTve-
los mefis droSis qveS gamosuliyvnen [83, 130].
ludoviko bolonieli saqarTvelodan evropaSi 1460w. damdegs gab-
runda. mas Tan axldnen saqarTvelos mefis, aTabagis, trapizonis keisris,
uzun hasanisa da kilikiis somxeTis saxelmwifos elCebi. elCebma Sexve-
drebi gamarTes romis papTan da evropis qveynebis mefe-mTavrebTan, magram
antiosmaluri koaliciis Seqmna CaiSala, radgan evropelma xelisuf-
lebma masSi monawileobaze uari Tqves [191, 512; 83, 140].
antiosmaluri koaliciis CaSlam saqarTvelos Sinapolitikuri viTa-
reba ukiduresad gaamwvava da qveynis daSlac Seuqcevadi gaxada. imereTis
19
erisTavma bagratma, yvaryvare aTabagis waqezebiT imereTis mefobisaTvis
brZola gaaCaRa da dadianis, gurielis, SarvaSiZisa da gelovanis mxarda-
WeriT, romelTac gamarjvebis SemTxvevaSi ,,ganTavisuflebas‘‘ Sepirda,
1462w. Cixoris brZolaSi daamarcxa mefe giorgi VIII. quTaisSi bagrats
eaxlnen ,,dadian-guriel-afxazni da svanni‘‘ da imereTis mefed aRiares.
erisTavebma bagratisgan Sepirebuli privilegiebi miiRes da samefo xeli-
suflebis winaSe, mxolod omis SemTxvevaSi, laSqris gamoyvanisa da for-
maluri, vasaluri daqvemdebarebis valdebuleba aiRes. imereTis mefe bag-
ratma qarTlis taxti daikava da Tavi saqarTvelos mefed gamoacxada. gi-
orgi mefe kaxeTSi gadavida da kaxeTis mefobas dasjerda. damoukideblo-
bisaTvis brZolaSi gaimarjva samcxis samTavrom [78, 739-740].
1475w. osmalebma yirimis saxano daimorCiles da italielTa savaWro
koloniebis gauqmebas Seudgnen. osmalebma daikaves yirimis samxreT-aRmo-
savleTi sanapiro zoli, kafas CaTvliT, azovis zRvis sanapiro da qala-
qi azovi (tana). regionis mTeli vaWroba osmaleTis xelSi gadavida. yiri-
mis xani osmaleTis sulTanis vasali gaxda da mas uSualod sulTani
amtkicebda taxtze. yirimis xanebi, Zlevamosili osmaleTis sulTnis
mxardaWeriT, umniSvnelovanes Zalad iqcnen da momdevno sami saukunis
ganmavlobaSi, saqarTvelos mosazRvre SavizRvispireTis regionsa da
Crdilo_dasavleT kavkasiaSi, politikuri da samxedro Tanafardobis Se-
madgenel nawils warmoadgendnen.
1484w. osmalebma akermani daikaves da saqarTvelos samxreT-aRmosav-
leT evropis qveynebisaken gasasvleli sazRvao gzac gadauketes. XVs. da-
mlevisaTvis SavizRvispireTi, saqarTvelos sanapiros gamoklebiT, os-
malTa xelSi gadavida. osmalebma ucxoeTis gemebisaTvis Sav zRvaSi Se-
mosvlisTvis specialuri nebarTva, sabaJo gadasaxadi da osmaleTis dro-
Sis qveS naosnobis valdebuleba daaweses. Sav zRvaze vaWrobis mniSvne-
lovan dargad kvlav rCeboda tyveebiT vaWroba [88, 66-67].
osmaleTis qveSevrdomi yirimis xani, CrdiloeT kavkasiis tomebs sa-
qarTvelos winaaRmdeg agulianebda. ase Caeyara safuZveli qarTul wya-
roebSi `jiqebis‘‘ saxeliT cnobili abazuri tomis eqspansias afxazeTSi
[89, 38]. XVs. 70-iani wlebisaTvis, pirvelad gamoCnda qarTuli samyarosa-
gan afxazTa gaucxoebis kvali, rac ,,mcnebai sasjuloSi‘‘ Semdegnairad
20
aris aRwerili: ,,afxazeTi qristeanobisagan sruliad midrekil iyunes,
qristes mcnebaTagan ganSorebul iyunes‘‘ [22, 222].
,,afxazTa midreka qristeanobisgan‘‘ gamowveuli iyo saqarTvelos er-
Tiani feodaluri monarqiis dasustebiTa da daSliT, qveynis ukidures
Crdilo-dasavleT kuTxeSi qarTuli, qristianuli centraluri xelisuf-
lebis moSliT. afxazTa erisTavi SarvaSiZe, antiosmaluri koaliciis Se-
qmnis procesSi mxars uWerda erTiani saqarTvelos mefe giorgi VIII, mag-
ram antiosmaluri koaliciis warumateblobisa da erTiani qveynis da-
Slis Semdeg, afxazTa erisTavi da misi sagamgeblo, mezobeli mTielebis
Semosevebs ver umklavdeba da maTi samxedro_politikuri da eTni-
kur_kulturuli gavlenis qveS eqceva. afxazeTSi TandaTan qreba qris-
tianoba, radgan Camosaxlebuli mTielebi ver iTviseben qristianobas, ise-
ve rogorc feodalur meurneobasa da socialur wyobas. [63, 614].
XVIs. pirveli meoTxedis erTi osmaluri wyaros cnobiT, odiS-afxa-
zeTis sazRvari md. fsircxaze (axal aTonTan, anakofiasTan) gadis. am
wyaros cnobiT, guriis ,,iqiT soxumamde dadianis qveyanaa. igi (soxumi)
Zvel droSi navsadguri yofila. masTan eSveba ialbuzis mTis kalTa. amas
iqiT aris afxazeTis qveyana. mTebs ukan mdebareobs CerqezeTis qveyana da
lekistani darubandamde‘‘ [8, 57]. anakofiidan gagris viwroebamde ,,afxaze-
Tis qveyana‘‘_afxazeTis saerisTavo mdebareobda, romlis CrdiloeTiT da
Crdilo-dasavleTiT teritoriebi jiqTa toms ekava. osmaluri wyaroebi
adiReur da abazur tomebs ,,Cerqezebis‘‘ saxeliT ixseniebdnen.
XVIs. odiSis samTavro Zlier politikur erTeuls warmoadgenda,
romlis SemadgenlobaSi Sedioda q. soxumi da CrdiloeTiT sazRvari md.
fsircxaze gadioda. mTeli am periodis ganmavlobaSi afxazeTi odiSTan
vasalur damokidebulebaSi imyofeboda [119, 27-28].
XVI saukunidan, osmalTa agresiis erT mniSvnelovan mimarTulebas
warmoadgenda afxazeTsa da odiSze jiqebis marbieli laSqrobebis waqe-
zeba da organizeba. osmaleTma yirimis saxanoSi gabatonebasTan erTad
anapa daikava da amgvarad dasavleT kavkasiaSi eqspansiisaTvis mniSvnelo-
vani baza Seiqmna. am droidan kavkasieli mTielebis dasavleT saqarTve-
loze Tavdasxmebis mizani mxolod Zarcva da nadavli tyveebis gayidva
ar iyo [89, 38]. osmalTa mxardaWeriT iwyeba dasavleT kavkasiis mTis to-
21
mebis Camowola afxazeTSi da brZola aq teritoriebis dasakuTrebisa-
Tvis. sapasuxod, qarTvelebi osmaleTis imperiis mosazRvre provinciebs
arbevdnen. f. kirzioRlus mohyavs osmaluri saarqivo dokumenti, romlis
mixedviT ,,tyveTa syidvis mimdevari, mekobre afxazebisa da dadian–megre-
lebisgan‘‘ trapizonis vilaieTis sanapiroebis dasacavad, sulTan selim I
mier, 1516w. gamoica brZaneba, riTac xofis mosaxleobas mekobreebisgan
Tavdasacavad gansakuTrebuli RonisZiebebis miReba daevala [188, 11-12].
1533w. ianvarSi, jiqebis mowolis SesaCereblad, mamia III dadianma da
mamia I gurielma, imereTis mefis bagrat III-is mxardaWeriT, jiqeTSi la-
Sqroba moawyves. jiqebTan brZolaSi pirvel dRes gaimarjves qarTveleb-
ma, magram meore dRes damarcxeba iwvnies [3, 811]. brZolaSi daiRupa mamia
dadiani. ,,omisagan daRalulni‘‘ qarTvelebi, saZebis winamZRolis, candia
inalifas veragobiT jiqebs tyved Cauvardnen. afxazeTis kaTalikosma ma-
laqia I abaSiZem, qarTveli tyveebi, maT Soris gurieli, da micvalebulTa
cxedrebi jiqTagan didi safasiT gamoixsna [25, 42].
saqarTveloSi mZvinvare SidaaSlilobis paralelurad, sul ufro
mZimdeboda qveynis sagareo viTareba. iranTan dapirispirebaSi osmaleTi
saqarTvelos CaTrevasac cdilobda. Turqi istorikosi halil inaljiki
aRniSnavs, rom 1514w. osmaleTma iranidan abreSumis Semotana akrZala,
magram nebadarTuli iyo qarTuli abreSumis Semotana, romelic osmaleT-
Si soxumidan Semodioda. [184, 282].
saqarTvelos ori didi mezoblis dapirispireba 1555w. amasiis zaviT
damTavrda. am zaviT osmaleTma da iranma saqarTvelo Suaze gaiyves. am
periodisTvis Zlierdeba jiqebis Tavdasxmebi afxazeTsa da odiSze. XVIs.
SuaxanebSi, maTi Tavdasxmebis Sedegad, afxazeTis kaTalikosis reziden-
cia biWvinTidan gelaTSi iqna gadatanili [86, 82].
levan I dadiani, 1554w. rionis SesarTavTan osmalebis odiSSi Semo-
svlas win aRudga, magram male iZulebuli gaxda, jiqTa winaaRmdeg isev
osmaleTisTvis eTxova daxmareba. 1557w. TebervalSi levan dadiani stam-
bolSi Cavida. dadiani osmaleTis sulTanTan ,,samegrelos mefis‘‘ titu-
liT iqna miRebuli. dadianis sulTnis karze yofnis miznis Sesaxeb ucxo-
eli diplomatebis mimoweraSi aRniSnulia, rom is sulTanTan samxedro
kavSiris dasamyareblad Camovida sparseTis winaaRmdeg. dadianma iTxova,
22
rom osmaleTi xomaldebiT daxmareboda jiqTa winaaRmdeg. dadianma sul-
Tnisagan jiqebis winaaRmdeg sabrZolvelad eqvsi samxedro xomaldi – ga-
lera miiRo [95, 76-77; 80, 150].
odiSi, am vizitis Sedegad, damoukidebel saxelmwifod iqna aRiare-
buli osmaleTis mier. dadianma sulTnis uzenaesoba cno da TavisTavs
`xelmwife-dadiani‘‘ uwoda, rasac samegrelos samTavros imereTisgan sru-
li damoukideblobisaTvis unda gaesva xazi. dadians, dasavleT saqarTve-
loSi mimdinare SidadapirispirebaSi, sulTnis mxardaWera imereTis mefis
winaaRmdegac sWirdeboda. odiSis mTavarma, axali energiiT daiwyo brZo-
la mezoblebTan. dadianma gadaimtera gurieli da imereTis mefe, maTTan
brZolaSi dasustebulma ki 1560-iani wlebis bolos isev sulTans Txova
daxmareba, saidanac trapizonisa da arzrumis safaSoebis jari miiRo. gu-
rielma osmalebis Zlier jarTan SebrZoleba ver gabeda da dadianTan
morigeba arCia [3, 816].
levan I dadiani Tavisi mTavrobis miwuruls osmaleTs aumxedrda da
sazRvrispira provinciebis rbeva daiwyo. kirzioRlus mohyavs osmaluri
saarqivo masala, romlis mixedviT, 1571w. ivnisSi `dadianma da misma Svi-
lebma‘‘ 15 xomaldiT orjer daarbies baTumis sanjayi, arxavis, gonios da
aTines Temebi da tyveebi wamoasxes‘‘ [188, 13-14]. Turqi istorikosi hanefi
bostani imowmebs osmalur dokuments, romlis Tanaxmad, imave wels,
afxazTa gemebi Tavs daesxnen goniosa da mis Semogarens, aikles iqauroba
da nadavliTa da tyveebiT gabrundnen [177, 386].
osmaleTis xelisuflebam, qarTvelebis Tavdasxmebis aRsakveTad gan-
sakuTrebul samxedro RonisZiebebs mimarTa. saqarTvelos mosazRvre pro-
vinciebs sastikad aekrZalaT qarTvelebTan iaraRiT vaWroba, gaica brZa-
neba `qarTvel mekobreTa sanapiroebze‘‘ sazRvao desantis gadmosxmisa da
maTi TavSesafrebis ganadgurebis Sesaxeb. 1571w. gonios da trapizonis
sanjayebidan samegrelo-afxazeTSi, samxedro flotiT sadamsjelo eqspe-
dicia gaigzavna [188, 14].
1578w. osmaleTsa da irans Soris axali omi daiwyo. osmaleTis sul-
Tanma murad III, iranTan omis pirobebSi CrdiloeTkavkasiis mimarTulebis
dacvis mizniT, soxumSi osmaluri administraciuli erTeulis – sabeg-
larbegos Seqmna gadawyvita. afxazeTis napirebisken 5 galerisagan Semd-
23
gari osmaluri eskadra gaigzavna. soxumis beglarbegad daniSnulma hai-
dar faSam 1578w. zafxulSi qalaqi daikava [188, 14; 89, 124]. soxumis sabeg-
larbego 1578w. seqtemberSi daarsda. Turqi istorikosi m. sadik belge
aRniSnavs, rom Tumca soxumis beglarbegi haidar faSa osmalur wyaro-
ebSi Cerqezad ixsenieba, sinamdvileSi is afxazuri warmoSobisa iyo da
soxumSi daniSvnamde baTumis sanjaybegis Tanamdebobaze imyofeboda. so-
xumSi beglarbegad dawinaurebulma haidar faSam sulTnisagan gasamrje-
lod 800 aTasi akCa miiRo [174, 217]. 1578w. seqtemberSi, amierkavkasiaSi os-
maleTis armiis mTavarsardlis lala mustafa faSas mier stambols gag-
zavnil moxsenebiT baraTSi, kavkasiaSi dapyrobili qveynebisa da mxare-
ebis CamonaTvalSi, soxumis sabeglarbego rigiT meoTxea. soxumSi sabeg-
larbegos Seqmna, dasavleT saqarTvelos mimarTulebaze kontrolis gan-
mtkicebis saSualebas warmoadgenda [180, 578].
1580w. TebervalSi, sulTnis karze ganixiles haidar faSas mier so-
xumidan gamogzavnili Txovna, sadac soxumis beglarbegi, osmaleTis sa-
mxedro samsaxurSi gaweuli Rvawlis gamo, mamuls moiTxovda. gazafxu-
lisTvis haidar faSa soxumidan gamowveul iqna, magram osmaleTi
ufrTxildeboda haidar faSas gavlenas afxazebsa da jiqebze da saWiro-
ebis dros isev mas mimarTavda rCeva-daxmarebisaTvis [188, 20]. saqarTvelo-
Si osmalTa sardalma sinan faSam, soxumSi da baTumSi Tavisi beglarbe-
gebi gaamwesa. [93, 113]. sinan-faSas mondomebis miuxedavad, osmalebma 1580w.
SemodgomisTvis soxumis cixe datoves da soxumis sabeglarbegomac arse-
boba Sewyvita. misi teritoria baTumis (trapizonis) olqis gamgeblobas
miekuTvna [188, 19; 174, 217]. osmalebma dasayrden punqtad soxumis nacvlad
foTi airCies, sadac osmaleTis flotis admiralma kiliC ali faSam,
1579w. rionis SesarTavTan foTis cixe aago da foTis saadmiralo daa-
arsa [188, 20]. kiliC ali faSas werilSi mustafa lala faSasadmi aRniS-
nulia, rom cixis mSeneblobaSi mas daxmareba dadianma da gurielma
aRmouCines [180, 41].
XVIs. 80-iani wlebidan, osmalebs Sav zRvaze mrisxane metoqe gamo-
uCnda donis da zaporoJies kazakebis saxiT. isini mudmivad Tavs esxmo-
dnen, arbevdnen da sastikad uswordebodnen osmalTa sanapiro punqtebs.
amitom osmalebma gansakuTrebuli yuradReba miaqcies foTis xis simag-
24
ris adgilze qvis cixis aSenebas. radgan adgilobriv pirobebSi qva ver
moipoves, 1581-1582 wlebSi, 50 didi xomaldiT mozides samSeneblo qvebi
foTis cixis asaSeneblad osmaleTis provinciebidan [188, 20].
XVIs. meore naxevarSi, osmaleTis xelisuflebam, odiSis samTavrosa
da Tavis vasal yirimis saxanos Soris, savaWro-ekonomikuri urTi-
erTobebis regulireba moaxdina. hijris 979 wliT (1542-1543ww.) daTari-
Rebul dokumentSi ,,suleiman I wesdeba kafis livasaTvis‘‘ romelic kafis
sabaJo wesdebas warmoadgens, dadgenilia soxumidan abreSumisa da brin-
jis Semomtani vaWrebisaTvis dadgenili sabaJo gadasaxadi. dawesebuli
iyo gadasaxadi soxumidan Semoyvanil monebze, amasTan xazinis sasargeb-
lod gadasaxads monis myidvelic ixdida [123, 125].
XVIs. dasavleT saqarTvelos politikuri erTeulebisaTvis sazRvao
vaWrobas sasicocxlo mniSvneloba hqonda. saqarTveloSi sayofacxovrebo
saqonelTan erTad osmaleTidan da misi vasali yirimis saxanodan
iaraRic Semodioda, rac osmaleTis xelisuflebas aiZulebda mkacri san-
qciebisaTvis miemarTa. osmaleTi SiSobda, rom qarTveli mefe-mTavrebi,
romlebic xSir SemTxvevaSi mxolod formalurad aRiarebdnen sulTnis
suzerenobas, osmaleTisganve miRebuli iaraRiT isargeblebdnen da am
formaluri morCilebidanac gamovidodnen. 1571w. dadianis Tavdasxmebis
Sedegad, osmalebisgan dasavleT saqarTvelos sanapiroze dawesebuli sa-
zRvao blokadisgan qarTvelebi sagrZnoblad zaraldebodnen, Tumca
axerxebdnen am blokadis garRvevasac, raSic TviT osmaluri xomaldebis
kapitnebi uwyobdnen xels. iaraRi da samxedro aRWurviloba ZiriTadad
goniodan Semodioda. 1572w. dadianma 9 xomaldi gamoyo osmaleTidan iara-
Ris Semosazidad [188, 410].
1573w. sulTnisagan specialuri nebarTvis miRebis gareSe, sastikad
aikrZala samegrelosa da afxazeTSi savaWro gemebis gagzavna. mkacri sa-
nqciebis miuxedavad, osmalebis kontrabanduli vaWroba saqarTvelosTan
mainc grZeldeboda. 1574w. maisiT aris daTariRebuli brZaneba gonios (ba-
Tumis) sanjay-begisadmi, sadac aRniSnulia, rom osmaleTis xelisuflebam
miiRo cnoba afxazeTis, samegrelosa da CerqezeTis mimarTulebiT To-
fiswamliT, TofebiT da xmlebiT (,,gorda‘‘) datvirTuli rva xomaldis
gamgzavrebis Sesaxeb. sanjay-begs ebrZana daekavebina es xomaldebi da
25
umaRlesi miTiTebis gareSe ar gaetarebina. mkacri sanqciebis pirobebSi,
yirimis xanic iZulebuli Seiqna soxumSi gemis gasagzavnad nebarTva
sulTnis karisagan gamoeTxova. yirimis xani soxumSi gems Sevardnebisa da
sxva sanadiro frinvelebis SesaZenad agzavnida. yirimis xanma 1577w. su-
lTnisagan miiRo nebarTva Seesyida afxazeTSi sanadiro frinvelebi. xans
neba eZleoda soxumSi Sevardnebze gasacvlelad marili, qsovilebi da
tyavis nawarmi Caetana [188, 14-17].
sazRvao blokadam, romelic 1578 wlamde, soxumis osmalTa mier da-
kavebisa da aq sabeglarbegos daarsebamde gastana, aramarto saqarTvelos
politikuri erTeulebi, aramed qarTvelebTan movaWre yirimis saxanoc
daazarala. 1573w. stambolidan kafis beisadmi gagzavnil brZanebaSi na-
Tqvamia: ,,miviReT Tqveni werili, rom ramdenime welia akrZaluli gaqvT
gemebis gagzavna soxumis vilaeTSi, (vilaeTi – osmaluri olqi, z.w.) sa-
idanac saTevzao badeebi SemogqondaT. did zarals naxuloben am sa-
Tevzao badeebs moklebuli mebadurebi. imis gamo, rom ar Semodis badeebi
soxumis vilaeTidan, mcirdeba xazinis Semosavali. aucilebelia badeebis
SemotanisaTvis im mxares gemebis gagzavnaze nebarTvis miReba. radgan Cven
SevismineT Tqveni Txovna, gaZlevT uflebas am brZanebis miRebisTanave ga-
agzavnoT erTi gemi im vilaeTidan badeebis Semosatanad, magram frTxi-
lad iyaviT, rom am sababiT Tqvens Soris iaraRis yidva-gayidva ar
moxdes‘‘ [188, 410]. osmaleTi saqarTvelosTan vaWrobaze embargos mimar-
Tavda, rogorc samxedro-politikuri diqtatis iaraRs.
iran-osmaleTs Soris 1603-1612ww. mimdinare omis Semdeg, osmaleTma
gadawyvita dasavleT saqarTveloze kontrolis aRdgena da amjeradac
Savi zRvis sanapiros blokadas mimarTa. blokadam, gansakuTrebiT ki
marilisa da rkinis Semozidvis akrZalvam, mosaxleoba mZime dReSi Ca-
agdo. 1614-1615ww. odiSisa da guriis mTavrebi osmaleTTan molaparakebebs
awarmoebdnen. mamia II gurielma 1614w. baTumSi xeli moawera sazavo xel-
Sekrulebas da xarkis gadaxda ikisra, levan II dadianma ki osmaleTTan
sazavo xelSekrulebas 1615w. Tavis rezidenciaSi, sof. merkulaSi (Taname-
drove oCamCiris raioni) moawera xeli [94, 46]. samegrelosa da guriis
garda, osmaleTis moxarke qveynad iTvleboda imereTi. rogorc vasalur
damokidebulebaSi myofi mxare, osmaleTs suladobriv gadasaxads ,,xara-
26
jas‘‘ uxdida afxazeTic [120, 273]. am droisaTvis afxazeTi, xarks uxdis
osmaleTis sulTans, rogorc damoukidebeli erTeuli, radgan afxazeTs
osmaleTi calke qveynad aRiarebda.Aaxali politikuri viTareba
afxazeTSi XVIIs. 10-ian wlebSi Seiqmna, rodesac afxazebma isargebles
odiSis samTavroSi Seqmnili rTuli Sidapolitikuri viTarebiTa da
mTavris mcirewlovnebiT, gaTavisufldnen dadianisadmi vasaluri damoki-
debulebisagan da afxazeTis samTavro Camoayalibes centriT zufuSi
(lixni) [119, 28; 64, 288].
levan II dadiani, Tavisi moRvaweobis pirvel etapze, afxazeTis mTa-
varTan mokavSireobas aRrmavebda. am mizniT afxazTa mTavris seteman Sar-
vaSiZis asuli darejani SeirTo. levan dadians es dinastiuri qorwineba
afxaz-jiqTa laSqriT sargeblobisaTvis sWirdeboda, magram 1622w. es kav-
Siri dairRva. dadianma SarvaSiZis asuls colqmrul RalatSi dasdo
brali, sastikad dasaja, ris Semdegac afxazTa mxares Seesia, coli iq
datova, moarbia afxazeTi da odiSSi gamobrunda [10, 16-19]. XVIIs. 50-ian
wlebSi, sazRvari odiSsa da afxazeTis samTavros Soris ukve md. kela-
surze gadioda, sadac levan dadianis brZanebiT aigo simagreTa sistema
da gaivlo sazRvari afxazeTTan [124, 209].
afxazeTis mosaxleoba XVs. meore naxevridan ganicdida mTis tome-
bis Camowolas, ramac gansakuTrebiT mZime xasiaTi miiRo osmaleTis impe-
riis mier yirimis saxanos dapyrobisa da afxazeTSi jiqebis, abazuri da
Cerqezuli tomebis Semosevebis waqezebisa da mxardaWeris Sedegad. mTi-
elTa laSqrobebs Tan axlda maTi Camosaxleba. adgilobrivma mosaxleo-
bam dakarga Tavisi eTnikur_kulturuli saxe, qarTvelobis nawili See-
ria momxvdurebs, nawili maTTan brZolaSi daiRupa, nawili gadaixvewa.
XVIIs. afxazeTSi mxolod warCinebulma wodebam SeinarCuna qarTveloba
da qristianoba. afxazeTSi Crdilo-dasavleT kavkasiidan Camosaxlebul
tomebs qarTuli wyaroebi jiqebis, xolo ucxouri wyaroebi abazas krebi-
Ti saxeliT ixsenieben. afxazeTSi Camosaxlebul am tomebsa da maTTan
Serwymul adgilobriv mosaxleobas qarTvelebi tradiciulad isev ,,afxa-
zebad‘‘ moixseniebdnen, mosulni ki Tavis Tavs ,,afsuas‘‘ eZaxdnen.
osmalo mogzauri evlia Celebi, am toms ,,abazas‘‘ uwodebs da gana-
sxvavebs mas megrelebisagan. pirvel abazur tomad evlia Celebi samegre-
27
los mezoblad ,,CaCebis‘‘ toms asaxelebs. evlia Celebi, romelmac 1641w.
imogzaura afxazeTSi, mTaSi da zRvispirze abazebis 25 sazogadoebas
aRwers. evlias mier dasaxelebuli TiToeuli abazas tomi, adgilobrivi
feodalis mamulis an am feodalis gvareulobis dasaxelebas atarebs.
afxazeTSi abaza tomebs Soris evlia Celebi gagra-candrifSis (gan-
Tiadis) seqtorSi gamoyofs ,,Candebs‘‘ da SeniSnavs, rom ,,namdvili abazebi
eseni arian‘‘ [7, 100-106].
qaTib Celebis cnobiTac, abazebi Savi zRvis sanapiroze cxovroben,
Cerqezebis samxreTiT. maTi begebi TavianTi samflobeloebis saxelebs
atareben. qaTib Celebi asaxelebs aCvia begs, jumTa begs da ramdenime fe-
odalur samflobelos: kaRar derbents (gagra), buCindes (biWvinTa), aseve
TibiTas vilaieTs mTebSi [19, 132-133].
afxazeTSi mTis tomebis demografiuli eqspansia mimdinareobda re-
gionSi osmaleTsa da kazakebs Soris winaaRmdegobebis gamZafrebis fon-
ze. 1637w. donis kazakebma azovs alya Semoartyes. aman didi gavlena mo-
axdina SavizRvispireTis xalxebze da maT Soris qarTvelebzec. osmaleb-
ma, preventuli dartyma ganaxorcieles odiSis samTavros Crdilo-da-
savleT nawilSi (Tanamedrove afxazeTis teritoriaze) da 1637w. maisSi aq
desanti gadmosxes. osmalebma adgilobrivi mosaxleobis rbevas mihyves
xeli, magram qarTvelebis medgar winaaRmdegobas gadaawydnen. maSin
rodesac osmalebi azovis dacviT iyvnen dakavebulni, qarTvelebma foTis
cixe waarTves osmalebs da afxazeTis CaTvliT, mTeli sanapiro ga-
wmindes maTgan [123, 61].
evlia Celebis ,,mogzaurobis wignidan~ Cans, rom osmaleTis imperia
samegrelosa da afxazeTs Tavis vasalur qveynebad Tvlis, magram aq osma-
luri samxedro nawilebi ar dgas da Sesabamisad osmaleTis samxedro –
politikuri zegavlena formalur xasiaTs atarebs. saqarTvelos Savi
zRvis sanapiroze mxolod gonios sasazRvro cixeSi dgas osmaluri
garnizoni. TviTon evlia Tan axlda trapizonis faSas mier samegreloSi
saCuqrebiT gagzavnil elCobas da mas sanapiro gaCanagebuli daxvda, rac
imiT aixsneba, rom osmalebs aq advilad SeeZloT gemebidan marbielebis
gadmosxma, magram samegrelos ,,mTebSi ki baR-venaxiani dasaxlebuli da
ayvavebuli, daumorCilebeli megruli soflebia. zRvisodena jaric rom
28
iyos, maT mTebSi Sesvla Znelia. ormoc-ormocdaaTi aTasamde TofiT Seia-
raRebuli mosaxleobaa‘‘. evlia zRvispira afxazeTs damorCilebulad
Tvlis, magram aRniSnavs, rom aqac, samegrelos msgavsad, mTian adgilebSi
osmaleTis gavlena ver aRwevs. evlia afxazebs urC da meamboxe xalxs”
uwodebs. misi azriT, saWiroa anapis cixis gamagreba da ,,abazasa da
CerqezeTis qveynis damorCileba am saSualebiT gaadvildeba‘‘ [7, 109].
evlia Celebi afxazeTSi da samegreloSi tyvis syidvasac eweoda,
rac imdroindel dasavleT saqarTveloSi farTod gavrcelebuli movle-
na iyo. adgilobriv tyvis msyidvelTaTvis osmaleTTan ,,cocxali saqon-
liT‘‘ vaWroba sarfian saqmes warmoadgenda. evliam afxazeTSi ori tyve-
biWi SeiZina. saqarTvelodan yirimSi Casul evlias nayidi Tu osmalo di-
debulebisgan naCuqari 18 mona qarTveli hyavda [7, 122]. evlias sityvebiT,
adamianebiT vaWroba adgilobrivi mosaxleobis Semosavlis wyaros war-
moadgenda: ,,abazebi megrelebs itaceben, megrelebi abazebs da vaWrebs
mihyidian xolme‘‘ [7, 96]. tyvis syidva gavrcelebuli yofila afxazebSic:
,,abazebi erTmaneTs ebrZvian, bavSvebsa da qalebs itaceben, tyveebs
hyidian da amiT cxovroben‘‘ [7, 102].
XVIIs. 60-iani wlebidan dasavleT saqarTveloSi gabatonebulma fe-
odalurma anarqiam, mudmivma Sinaomebma da masSi osmaleTis Carevam, odi-
Sis samTavros dasustebam, afxazeTis samTavros SesaZlebloba misca sa-
megrelos xarjze gaefarToebina sakuTari teritoria.
1672w. axalcixis faSam quTaisSi daibara odiSis mTavari levan III
(1661-1681ww.). osmalebs surdaT mTavris gadayeneba da axalcixis faSis
karze gazrdili levan II dadianis SviliSvilis odiSSi mTavrad dasma.
samegrelos mTavarma daxmarebisaTvis afxazebs mimarTa, magram odiSSi
Semosulma afxazebma, daxmarebis nacvlad soflebi daarbies, mosaxleoba
tyved gaitaces da nadavliT datvirTulebi afxazeTSi gabrundnen. imave
wels osmalebi odiSSi SeiWrnen da saSinlad aaoxres [109, 108-109].
1672w. kafidan goniomde imogzaura Jan Sardenma. misi mowmobiT, am
droisaTvis kelasuris damcavi sasazRvro kedeli moSlilia [24, 107].
odiSis samTavros Crdilo-dasavleT nawilSi afxazTa gamudmebuli Semo-
sevebi daiwyo [119, 34-35; 120, 270]. odiSSi afxazTa gamanadgurebel Semose-
vebs xelmZRvanelobda afxazTa mTavari saustan SarvaSiZe, romlis meTa-
29
urobiT 1681w. afxazebma miitaces odiSis samTavros Crdilo-dasavleTi
nawili md. kelasuridan md. RaliZgamde [109, 112]. afxazebi dapyrobil mi-
webze saxldebodnen, maTi Semosevebis Sedegad gauqmda drandisa da mo-
qvis saepiskoposoebi [3, 845]. afxazeTis mTavris zegnay SarvaSiZis memkvi-
dreebma gainawiles afxazeTis samTavro, romelic odiSisgan dapyrobili
teritoriebis xarjze gaizarda. XVIIIs. dasawyisisaTvis, md. bzifidan md.
kodoramde mdebare miwebsa da afxazeTis mTavris statuss flobs ros-
tomi, saSualo Zma jiqeSia md. kodorsa da md. RaliZgas Soris terito-
rias daeufla, xolo umcrosma yvapum miiRo md. RaliZgasa da md. engurs
Soris mdebare teritoria, romelsac mogvianebiT, yvapus memkvidris, mur-
zayan SarvaSiZis saxelis mixedviT samurzayano ewoda [119, 37-38; 120, 271].
XVII s. damlevs osmalebma daikaves foTisa da soxumis cixeebi da
ukve 1701 wlisTvis, osmaleTis imperiis umniSvnelovanes samxedro-sa-
zRvao bazebs Soris moixsenieba foTisa da soxumis cixeebi. foTis gar-
nizoni 35, xolo soxumis garnizoni 5 qvemexiT iyo aRWurvili [123, 62].
§2. osmaleTis politikuri gabatoneba afxazeTSi
XVIII saukuneSi
XVII-XVIIIss. mijnaze, dasavleT saqarTvelo osmaleTis politikuri
gavlenis sferoSi rCeboda. imereTis mefes, odiSis, guriis, afxazeTis
mTavrebs taxtze sulTani amtkicebda. maTi osmaleTze damokidebuleba,
sulTnisaTvis yovelwliuri misarTmevlis – qrTamis, gagzavnaSi gamoixa-
teboda. rac Seexeba sasuliero xelisuflebas, is osmaleTze arafriT
iyo damokidebuli da muslimanobis moZalebas ebrZoda [9, 45; 103, 43-44].
1702w. axalcixis faSas yovelwliuri misarTmevlis micema Seuwyvites ime-
reTis, guriis, odiSis mesveurebma, riTac osmaleTis morCilebaze uari
Tqves. osmalo vaWrebs Tavs esxmodnen afxazebi. osmalebma am dros dasa-
vleT saqarTveloSi ramdenime cixe dakarges [13, 25].
qarTvelebis antiosmalur gamosvlebs kavSiri hqonda ruseTis im-
droindel antiosmalur gegmebTan. petre I-is mier 1696w. osmalebisTvis
azovis cixis warTmevam da ruseTis flotis Sav zRvaze gamoCenam
dasavleT saqarTvelos mesveurebs garkveuli imedebi Causaxa.
30
1703w. zafxulSi, osmalebi dasavleT saqarTveloSi SeiWrnen. osma-
lebma guriis cixeebi daikaves, Semdeg odiSSi SeiWrnen da aaoxres, rux-
Si mecixovneebi Caayenes, zRvispiras axali dasayrdenis Seqmnis mizniT
anakliis cixe aaSenes. imavdroulad osmalebma xomaldebi gagzavnes
afxazebis winaaRmdeg, romlebmac osmaleTis sanapiro simagreebs zRvidan
Seuties [92, 63]. dasavleT saqarTvelo sruli dapyrobis safrTxis winaSe
idga, magram male viTareba Seicvala. stambolSi ajanyda saqarTveloSi
salaSqrod gamzadebuli jari, rasac osmaleTSi xelisuflebis Secvla
mohyva. osmaleTis axalma sulTanma ahmed III (1703-1730w.w.) dasavleT saqar-
Tvelodan laSqris gamowveva brZana, radgan SinaareulobiT mocul os-
maleTs laSqrobis gagrZeleba ar SeeZlo. osmalebi mxolod baTumis,
foTis, ruxis, anakliis cixeebSi darCnen. male maT winaaRmdeg qarTveleb-
ma brZola gaaCaRes. 1704w. zafxulSi, odiSis mTavarma osmalTa mier
dakavebul cixeebze miitana ieriSi. ModiSis mTavars osmalTa winaaRmdeg
brZolaSi am dros afxazebic exmarebodnen. quTaisis yadis, elhaj omeris
1704w. 1 seqtembriT daTariRebul werilSi naTqvamia, rom dadiani mor-
Cilebidan gamovida, xmeleTze ajanyebul dadians zRvaze afxazebi Se-
uerTdnen da osmalTa xelSi myofi ruxisa da anakliis cixeebi daikaves,
Tumca male es cixeebi kvlav osmalebma daibrunes [14, 21; 23-27].
odiSis laSqari afxazebTan erTad osmalTa winaaRmdeg brZolas
agrZelebda, Tavs esxmoda da anadgurebda cixeebSi gamagrebul osmalebs.
TurqeTis premier_ministris arqivSi daculi erTi cnobis Tanaxmad, 1711w.
ivnisSi, zRvidan da xmeleTidan soxumis cixis dacvis gaZlierebisaTvis
cixis oTxive koSkze damatebiTi qvemexebi da samxedro razmi gaigzavna
[58. 1]. 1714w. didi siZneleebi SeeqmnaT ruxisa da anakliis osmalo me-
cixovneebs ,,afxaz da megrel urwmuno yaCaRTa‘‘ Tavdasxmebis gamo. osma-
lebi iZulebuli gaxdnen ruxis cixe daecalaT, Tumca 1719w. miwuruls,
cixe kvlav daikaves da 65 mecixovne Caayenes [14, 90-92. 97].
20-iani wlebis dasawyisSi, aRmosavleT Aamierkavkasiis mimarTulebiT
ruseTis imperia gaaqtiurda. ruseTis imperator petre I mokavSired qarT-
lis mefe vaxtang VI gamovida. isaxeboda qarTuli da rusi samxedro Za-
lebis erToblivi moqmedebebis gegmebi. ruseTis samxedro warmatebebma da
urTierTobam saqarTvelos samefo-samTavroebTan osmaleTis mmarTveli
31
wreebis SeSfoTeba gamoiwvia. 1723w. osmaleTma, romelmac sefianTa di-
nastiis dacemis (1722w.) Semdeg iranis CrdiloeTi da centraluri olqebi
daikava (1723w.), saswrafod gadmoisrola damatebiTi Zalebi kavkasiaSi da
ruseTi aiZula Seewyvita winsvla kaspiispireTSi. 1723w. ivnisSi,
osmalebma Tbilisi aiRes, Tavidan aaSenes foTisa da soxumis cixeebi,
daarRvies ruxis cixe da misi qva-lodebiT kidev ufro gaamagres anaklia.
osmalo mecixovneebi Cadgnen cixisZirSi, anakofiasa da biWvinTaSi [104,
461-462]. 1722w. soxumis cixes flobs rostom-begis Zmiswuli giorgi [19,
134]. 1723w. sulTanma afxazeTis mTavar rostoms wyalobis niSnad xalaTi
gamougzavna, mosaxleobas ki didi raodenobiT marili. osmaleTi afxa-
zeTs Tavis vasal qveynad Tvlida, magram mTavars mainc ar endoboda [193,
129]. 1725w. osmalebma foTSi orTuRiani faSa dasves da mas Savi zRvis
aRmosavleT sanapiros gamgebloba Caabares [67, 183].
amrigad, osmaleTi daeufla Savi zRvis sanapiro punqtebs. mosaxleo-
ba osmalTa Zaladobas ar urigdeboda.Oosmalo mematianis quCuk Celebi
zades cnobiT, afxazebi zRvidan da xmeleTidan niadag Tavs esxmodnen
osmalebs, romlebic soxumSi cixes aSenebdnen [100, 116]. 1725w. gazafxul-
ze, odiSis mTavari beJan dadiani da imereTis mesveurebi osmalTa wi-
naaRmdeg gamosvlisaTvis emzadebodnen, magram es gamosvla ver Sedga.
afxazebmac uSedegod scades osmalTa gandevna soxumis cixidan [104, 467].
ruseTis despani stambolSi a. rumiancevi da rezidenti i. nepliuevi
ityobinebodnen: ,,samegrelos cnobili mTavris beJan dadianis mier dawye-
buli areuloba izrdeba da TiTqos afxazeTSi, Savi zRvis sanapiroze
axladagebuli erT-erTi cixidan Turqebi gandevnes‘‘-o. 1726w. 22 ivniss a.
rumiancevi ityobineboda samegrelosa da afxazeTSi axali areulobis
Sesaxeb. 1728w. afxazebma isev Semoartyes alya soxumis cixes. osmalebi
varaudobdnen, rom dasavleT saqarTveloSi antiosmaluri gamosvlebi
ruseTis mxardaWeriT xorcieldeboda da mas qarTlis devnili mefe
vaxtang VI (1703-1724ww.) xelmZRvanelobda. [160, 63.79]. 1728w. axalcixeli
isak faSas Svilma afxazebi Semoiriga, xolo antiosmaluri brZolis
moTave beJan dadiani RalatiT moakvlevina. miuxedavad amisa, osmalTa
agresiis winaaRmdeg brZola dasavleT saqarTveloSi ar Camcxrala.
osmalebma ver SeZles saqarTvelos, maT Soris afxazeTis, sruli damor-
32
Cileba. dampyroblebi maT mier dakavebul cixeebSic Tavs myarad ver
grZnobdnen [117, 217-223]. es iyo periodi, rodesac vaxuStis gadmocemiT,
SarvaSiZeebi, `aravis morCilebasa Sina‘‘ ar imyofebodnen‘‘ [3, 784]
1730w. gazafxulze osmalebma gadawyvites baTumidan azovamde zRvis
sanapiros sabolood dapyroba da jiqebis damorCileba. laSqrobas, ro-
melSic imereTis mefec monawileobda, foTis faSa sardlobda. osmalebma
odiSi moarbies. ,,arbevdnen osmalni da imerni da styuevnidnen, sada vis
hpovebdnen, _ wers vaxuSti batoniSvili, _ Sevidnen osmalni ilors, ara-
med xatni da juarni da saxmarni eklesiisani daexiznaT. Seudves cecxli,
mowves eklesia da aRZarcves kramiti brpenisa da mospnes daxatulebani
da Semdgomad ganvles da mividnen afxazeTs‘‘. afxazTa mTavarma wi-
naaRmdegoba gauwia maT, magram damarcxda da morCileba gamoacxada. osma-
lebma mTavari da misi axloblebi ZaliT gaamahmadianes, ris Semdegac,
jiqeTisaken daiZrnen. imereTis mefe mixvda, rom osmalTa laSqrobaSi mo-
nawileobas mxolod ubedureba mohqonda misi qveynisTvis, amitom Tavisi
laSqriT gzidan gamoipara.Mmale afxazebic ajanydnen da osmalebma veRar
gaagrZeles laSqroba. afxazebma maTi didi nawili gaJlites, nawili ga-
iqca. faSamac gaqceviT uSvela Tavs [3, 887-888]. mogvianebiT osmalebma isev
aRadgines TavianTi gavlena afxazeTze. 1730-31ww. soxumis cixeSi ali ars-
lan begis xelmZRvanelobiT osmalTa 100-mde mecixovne idga. 1731-1735ww.
osmalebis 70 kaciani garnizoni anakofiis cixeSi idga [99, 311-314; 169, 286].
afxazebi, odiSTan dapirispirebis miuxedavad, qarTvelebTan erTad
ebrZodnen dampyroblebs.Aamave dros monawileobdnen dasavleT saqarTve-
los SinaomebSi, sadac odiSis mTavars uWerdnen mxars. male anakofiidan
da biWvinTidan osmalebma mecixovneebi gaiyvanes, samagierod, osmaleTma
soxumis cixe gaaZliera. 1737w. aq orTuRiani faSa ijda, romelsac ana-
kliis cixec emorCileboda. soxumis cixis garnizoni 200 ianiCarisagan
Sedgeboda, xolo SeiaraRebaSi 60 qvemexi iyo [67, 225-226].
TurqeTis premier-ministris arqivSi arsebuli erTi dokumentis mi-
xedviT, soxumis cixe_simagreSi adgilobrivi mosaxleobisagan Semdgari
razmebi ixdidnen samxedro samsaxurs, osmaleTis xelisufleba maT ami-
saTvis jamagirs uxdida. am dokumentis mixedviT, romelic 1745w. 25 Te-
bervliT aris daTariRebuli, soxumis cixes oras oci adgilobrivi, da-
33
qiravebuli meomari icavda, romelTac wliuri anazRaurebis saxiT, osma-
leTis saxelmwifo xazinidan Tanxa eZleodaT [58. 2].
Sinaomebisa da osmalTa Semosevebisagan dasavleT saqarTvelo saSin-
lad iyo aoxrebuli. mZime mdgomareoba Seiqmna afxazeTSi, romelic Si-
naurma areulobam moicva. afxazTa mTavrebi ver akontrolebdnen viTa-
rebas. Savi zRvis sanapiroze tyvis msyidvelebi TareSobdnen. maT Soris
gansakuTrebiT afxazebi aqtiurobdnen. vaxuSti batoniSvilis cnobiT,
afxazebi ,,dauxdebian osmalTa navTa da laz-WanTa da ufrosad odiS-gu-
riasa‘‘ [3, 785] isini moulodnelad adgebodnen napirs, visac moixelTeb-
dnen, itacebdnen da osmaloebze yiddnen, an monebad asaxlebdnen afxa-
zeTSi [119, 156]. amasTan, afxazeTi xSirad ganicdida mezobeli mTis tome-
bis Tavdasxmebs, Sida raionebSi Semosevebs awyobdnen mTis Tavisufali
afxazuri Temebis _ webelis, dalis, fsxus mkvidrni [51, 45]. afxazTa me-
zobelma mTis tomebma, webelisa da dalis Temebis mkvidrTa mxardaWeriT,
mZarcveluri Tavdasxmis dros moarbies dranda, merxeuli, kvitouli,
didZali nadavli da tyve igdes xelT da CrdiloeT kavkasiaSi gadavi-
dnen. afxazTa mTavari jiqeSia am tomebis meTaurebTan mosalaparakeblad
gaemarTa. molaparakeba warmatebiT damTavrda, magram ukan dabrunebuli
mTavari, RamiT, tyeSi gadaawyda marbielTa sxva jgufs da maTTan Seta-
kebaSi daiRupa [154, 246].
afxazTa samTavro taxtze jiqeSias ufrosi vaJi manuCari avida. osma-
lebi mxars uWerdnen samTavro saxlis mowinaaRmdege Zalebs. 30-ian wleb-
Si osmalebma taxtidan Camoagdes manuCar SarvaSiZe da or umcros Zmas-
Tan_zurabTan da SirvanTan erTad, osmaleTSi gaagzavnes, sadac ZaliT
gaamahmadianes. afxazeTis gamgebloba soxumis komendantad daniSnuli ji-
qis aslan-bei geCis xelSi gadavida. am periodSi afxazeTSi didi gavlena
moipova samTavro saxlis metoqe ZafS-ifebis sagvareulom, romlis ga-
Zlierebasac mxars uWerda aslan-bei geCi. ZafS-ifebma daikaves soxumis
midamoebi, teritoria mdinareebs fsircxasa da kodors Soris da mTavris
kuTvnili mTeli rigi feodaluri Semosavlebi miiTvises [109, 131].
osmaleTi did mniSvnelobas aniWebda SarvaSiZeTa meSveobiT ganmtki-
cebas afxazeTSi. 1744w. manuCar SarvaSiZe baTumis begad ijda, zurabi –
soxumisa, xolo Sirvani faSas tituliT ganagebda rionis (foTis) cixesa
34
da WaneTs, rizes ,,amoRma‘‘ [104, 469]. osmaleTis mier afxazeTSi mTavrad
gamogzavnili zurabi pativiT miiRes afxazeTSi, magram gaqristianeba mo-
sTxoves, isic moinaTla iloris eklesiaSi da mxolod amis Semdeg da-
ikava samTavro taxti [154, 247]. aqedan Cans, rom maSin afxazeTSi jer ki-
dev cocxali iyo tradicia, romlis Tanaxmad afxazeTis mTavari qristi-
ani unda yofiliyo. zurabs vaJiSvili ar hyavda, amitom osmaleTidan Ca-
moiyvana Tavisi Zmiswuli qeleS-ahmed-bei (qeleS-bei), manuCaris Ze, rome-
lic axalgazrdobidan mZevlad iyo stambolSi da taxtis memkvidred ga-
moacxada. Semdeg, zurabma baTumidan Camoiyvana meore Zmiswuli beqir-bei
Servanis Ze, romelsac abJua uboZa. afxazTa mTavarma ZafS-ifebis Zlieri
da gavleniani sagvareulos misamxrobad maTi asuli SerTo qeleS-beis,
rasac ZafS-ifebis opoziciis Sesusteba mohyva [109, 131-132].
XVIIIs. Sua xanebSi, afxazeTis sazRvari samxreT-aRmosavleTiT md.
RaliZgaze gadioda, sadac mas odiSi esazRvreboda. Crdilo-dasavleTiT,
md. bzifs iqiT afxazeTs jiqeTi esazRvreboda [3, 783]. md. RaliZgasa da
md. engurs Soris mdebare teritoria_samurzayano, odiSis samTavros Se-
madgenlobaSi Sedioda, Tumca am mxaris mmarTvelebad afxazeTis samTav-
ro saxlis gverdiTi Stos warmomadgenlebi darCnen. Aamis gamo, samurza-
yanos aRmniSvnelad am xanis qarTul wyaroebSi Lmkvidrdeba terminebi:
,,zemo afxazeTi‘‘ da ,,samurzayano afxazeTi‘‘. es regioni kvlav qarTvele-
biT dasaxlebul, kulturulad qarTul mxared rCeboda da odiSis Sema-
dgenlobaSi imyofeboda. am TvalsazrisiT, aRsaniSnavia 1757w. samurzaya-
nos maSindeli mflobelis, xutunia SarvaSiZis monawileoba, imereTis
axalgazrda mefis solomon I-is meTaurobiT, osmalTa winaaRmdeg ga-
marTul xresilis brZolaSi, sadac SarvaSiZe afxazTa razms meTaurobda
da gmirulad daiRupa [74, 143].
XVIIIs. 60-ian wlebSi, osmaluri garnizoni soxumis cixeSi idga. ime-
reTis mefis solomon I-is elCis, mitropolit maqsime quTaTelis mier
1769w. Sedgenil imereTis aRwerilobaSi aRniSnulia, rom soxumi aris nav-
sadguri da cixe, sadac osmalTa garnizoni dgas [112, 200]. rusi ofice-
ri,Kkapitani iazikovi, 1770w. Sedgenil moxsenebaSi, Savi zRvis sanapiro
simagreTa Soris asaxelebs ayus, anu soxums, sadac idga osmalTa garni-
zoni da mcxovrebnic yvelani osmalebi iyvnen [112, 261] TurqeTis premier-
35
ministris arqivis erTi dokumentis Tanaxmad, imave 1770w. stambolidan
soxumisa da maxlobeli cixesimagreebis garnizonebisaTvis zarbaznis
Wurvebi da Tofiswamali gaigzavna [58. 3].
XVIIIs. II naxevarSi, dasavleT saqarTveloSi gaaqtiurda osmalo dam-
pyrobelTa winaaRmdeg brZola, rasac mniSvnelovanwilad Seuwyo xeli im
garemoebam, rom imereT-odiS-guriis mesveurni erTad gamodiodnen saerTo
mtris winaaRmdeg. solomon I-ma kargad icoda, rom saboloo gamarjvebis
misaRwevad sakuTari Zalebi sakmarisi ar iyo, amitom rogorc qarTl-ka-
xeTis mefe erekle II (1762-1798ww.), solomonic ruseTTan kavSirs eZiebda.
1768w. ruseT-osmaleTis axali omi (1768-1774ww.) daiwyo. omis Teatrma
amierkavkasiac moicva. erekle II da solomon I ruseTis daxmarebiT ge-
gmavdnen osmalTa gandevnas saqarTvelodan. 1769w. saqarTveloSi ruseTis
saeqspedicio korpusi Semovida, romelic 1770w. ivnisidan qarTvelebTan
erTad, TiTqmis or wels dasavleT saqarTveloSi eweoda saomar moqmede-
bebs osmalTa winaaRmdeg. mokavSireTa erT-erTi mTavari mizani saqarTve-
los SavizRvispireTidan osmalebis gandevna iyo. 1770w. oqtomberSi rus-
TaA korpusi foTisken daiZra. korpusis samegreloSi Semosvlisas osma-
lebma ruxisa da anakliis cixeebi dacales da isini odiSis mTavarma da-
ikava. amis Semdeg totlebenma dadianTan erTad foTs alya Semoartya,
romelic samTvenaxevars gagrZelda. 1771w. TebervalSi, solomon I-ma tot-
lebens acnoba, rom zurab da qeleS-bei SarvaSiZeebi apirebdnen, ruseTis
korpuss Tavs dasxmodnen, raTa aeZulebinaT totlebeni foTs gascloda.
es cnoba dadasturda, afxazebi Tavs daesxnen rusTa korpuss da cxenebi
gaitaces [81, 42-45]
1771w. zafxulSi rusTa korpusma foTs kvlav Semoartya alya, Tumca
isev uSedegod. odiSis laSqris SemadgenlobaSi foTTan ibrZoda samur-
zayanos mflobeli levan SarvaSiZec Tavisi razmiT. imavdroulad afxa-
zebi ajanydnen osmalebis winaaRmdeg. afxazTa mTavarma zurab SarvaSiZem
da samurzayanos mflobelma levan SarvaSiZem Seupovari brZolis Sede-
gad daikaves soxumis cixe da osmalebi gandevnes, magram zurab da levan
SarvaSiZeebs Soris male uTanxmoeba Camovarda da levanma fuladi ana-
zRaurebis sanacvlod cixe osmalebs daubruna [15, 110; 42, 117]. am ambebis
Semdeg osmaleTi ukve aRar endoboda zurab SarvaSiZes da yovelmxriv
36
uWerda mxars qeleS-beis, Tumca amjerad mainc ver gabeda zurabisaTvis
mTavroba CamoerTmia. 70-ian wlebSi imereTis cixeebidan osmalebi gan-
devnes. ruseTTan quCuk-kainarjis zavis (1774w. 10 ivlisi) dadebis Semdeg,
osmaleTi xedavda, rom imereTs kargavda, amitom odiSSi cdilobda pozi-
ciebis ganmtkicebas. aseT viTarebaSi, osmaleTma xeli Seuwyo afxazi
mflobelebisa da mTielTa koaliciis laSqrobas odiSze.Oosmalebi Se-
uTanxmdnen afxazebs. zurab SarvaSiZe, soxumis (ayus) cixis mflobeli qe-
leS-bei da abJuas mflobeli beqir-bei SekavSirdnen. odiSis mTavars ga-
nudga samurzayanos mflobeli levan SarvaSiZe. qeleS-bei da levan Sar-
vaSiZe osmaleTis zegavleniT SekavSirdnen. [74, 156-156]. SarvaSiZeebma Camo-
iyvanes daqiravebul mTielTa razmebi: ,,jiqni, alanni, zuxua da mazumai‘‘
[6, 180]. koalicias mTavari zurab SarvaSiZe ki ar sardlobda, aramed qe-
leS-bei. safiqrebelia, rom osmalebi uSualod qeleS-beis SeuTanxmdnen
da zurabs sardloba CamoerTva, magram rogorc afxazeTis mTavari, mainc
iZulebuli iyo monawileoba mieRo laSqrobaSi [109, 162].
kacia II dadianma daxmarebisaTvis imereTis mefes mimarTa. solomonma
Tavis laSqars sof. banZaSi ubrZana Tavmoyra, aqve daibara gurielic.
banZidan mefe Tavisi jariT maleve mivida ruxis cixemde. brZola gaimar-
Ta 1780w. martSi, sof. ruxSi. n. dadiani brZolis suraTs ase gadmogvcems:
,,Semdgomad raodenisame Jamisa moviden afxazni da mourideblad gamovid-
nen engurs da dasdgen pirispir maTsa. meoresa dResa amxedrden afxazni
da warmoemarTnen zarbazan-artileriiTa da didZaliTa mxedrebiTa mefe-
sa da dadiansa zeda. aqaT miegebnen spani mefisa da dadianisani da Seiqm-
na saSineli brZolani. maSin mefe amxedrda CveuliTa kiskasiTa guliTa
da waruZRva raodensame gundsa mxedrobasa imereT-odiSarTasa da miuxta
marjveniT kerZo mamacad da mravlisa urTierTisa ganglija razmi, da Se-
viden spani mefisa da dadianisa razmsa Sua da mxilveli amisi afxazni
ver winaaRudgen, da ivltoden afxazni da gaemarjvaT saxelovnad mefesa
da dadiansa‘‘ [6, 180]
ruxis brZolam, romelic qarTvelTa laSqris brwyinvale gamarjve-
biT damTavrda, bolo mouRo afxazebis Semotevas odiSis samTavroze.Ees
brZola qarTvelobam Tavidanve aRiqva, rogorc brZola qristianobasa da
muslimanobas Soris. qarTvelTa simamacem da mxneobam odiSi ixsna afxaz-
37
jiq_CerqezTa koaliciis mxridan walekvisagan, romelTa zurgs ukan os-
maleTi da misi vasali yirimis xani idgnen.
XVIIIs. afxazeTSi qristianuli religiis aRmsarebelTa areali
sagZnoblad Semcirda. axalma, mTis mosaxleobam Tan Camoitana warmar-
Toba, farTod vrceldeba islamic. dasavleT saqarTvelos mRvdelmTav-
rebi zrunavdnen qristianobis aRorZinebisaTvis afxazeTSi, Tumca amas
maSindel pirobebSi arsebiTi Sedegi ar mohyolia. sulxan-saba orbelia-
nis mier safrangeTis mefis lui XIV-is saxelze Sedgenil memorandumSi
(1714w.), afxazeTis kaTolikosis grigol lorTqifaniZis (1696-1742ww.)
TxovniT Sevida punqti kaTolike misionerebis gagzavnis Sesaxeb Cerqe-
zeTsa da afxazeTSi qristianobis asaRorZineblad [91, 84]. miuxedavad su-
lxan-sabas Zalisxmevisa, misionerebis Camoyvana ver moxerxda [68, 302-303].
XVIIIs. 60-iani wlebis miwuruls afxazTa mZlavrobis gamo samur-
zayanoSi bediis kaTedra gauqmda. drandis, moqvisa da bediis eparqiebis
gauqmebis Semdeg afxazeTSi mxolod iloris wm. giorgis eklesia moqme-
debda, romelic caiSis eparqiaSi Sedioda. mitropoliti grigol caiSe-
li (1777-1823ww.) aRniSnavda: ,,maxlobelobisaTvis samurzayano afxazeTsac
vmwysidi da viRvwodi, raTa sarwmunoeba ganmravlebiT mravalTa Soris
mtkiced gebul iyo‘‘ [96, 97]. mitropoliti Zalisxmevas ar iSurebda afxa-
zebSi qristianobis gavrcelebisaTvis. mravali maTgani monaTla da bevr-
jer daifara eparqia aoxrebisagan. XVIIIs. miwuruls igi Tavis anderZSi
aRniSnavda: ,,gulmodginebiT maqvnda afxazeTis erni gardaqceulni sarw-
munoebisagan, romelic xelmisawTomel iyo Cem mier, igini momeyvana sar-
wmunoebad da mravalnica moqceuli iqmnen da monaTlul. sifrTxiliTa
da RvawliTaca CemiTa davfare mravalgzis wartyvevnisagan warmarTTasa
saeklesio mamuli da saeparxioca‘‘ [96, 65]
samurzayanos qarTveloba marTlmadeblobas inarCunebda. gansxvavebu-
li viTareba iyo afxazeTSi, sadac Camosaxlebulma mTielma warmarTebma
bolo mouRes qristianobas. mTeli XVIIIs. ganmavlobaSi md. RaliZgis
Crdilo-dasavleTiT ar moqmedebda arcerTi eklesia [68, 303-309].
XVIIIs. qarTuli da afsuuri eTnosebis, Sesabamisad, qarTuli qris-
tianuli kulturisa da CrdiloeT kavkasiidan Camotanili warmarTobis
Serwymis safuZvelze mimdinareobda Tanamedrove afxazi (,,afsua‘‘) eris
38
formirebis procesi. aman ganapiroba afxazebis religiur-kulturuli
warmodgenebis gaoreba. afxazi eris Camoyalibebis aRniSnulma Tavisebu-
rebam gansazRvra qarTvelebisa da afxazebis kulturaTa da tradiciaTa
siaxlove da rig SemTxvevebSi identuroba.
miuxedavad warmarTobis damkvidrebisa, afxazeTSi qristianoba savse-
biT ar aRmofxvrila. XVIII saukunidan afxazeTSi vrceldeba islami, mag-
ram saukunis pirvel naxevarSi mas farTo masStabebisTvis ar miuRwevia.
pirvelad mxolod mosaxleobis zedafena_samTavro saxli da feodaluri
wreebi, gamahmadiandnen. Tumca, afxazi warCinebuli wodebis mxridan, is-
lamis aRiarebas ufro pragmatuli miznebi hqonda, vidre religiuri.
afxazi feodalebi islamis wesebisagan TiTqmis arafers icavdnen, magram
kargad sargeblobdnen imiT, rom musliman osmalebTan qristiani tyvis
syidvas didi gasavali hqonda. osmalebi qristiani tyveebiT vaWrobas aqe-
zebdnen da am politikidan gamomdinare ar eswrafvodnen dasavleT saqar-
Tvelos gamahmadianebas [76, 65-66]. qarTl-kaxeTis samefoSi XVIIIs. I
naxevarSi, tyveTa gamosaxsnelad dawesebuli iyo specialuri gadasaxadi
,,satyveo‘‘, erekle II mefobaSi saxelmwifo biujetis mexuTedi iyo gamoyo-
fili gayidul adamianTa gamosaxsnelad. am mizniT saxelmwifo xazinaSi
specialuri fondic Seiqmna [75, 229-230]. solomon I mier 1759w. mowveul
saeklesio krebaSi, romelmac akrZala ,,tyvis syidva~, afxazeTis warmo-
madgenlebs monawileoba ar miuRiaT. XVIIs. dasavleT saqarTvelodan yo-
velwliurad gahyavdaT 4-dan 7-8 aTas kacamde. igive viTareba unda yofi-
liyo XVIIIs. I naxevarSi. adamianebiT vaWroba mosaxleobis katastroful
Semcirebas iwvevda [77, 184-185].
XVIIIs. afxazeTi gamoirCeva osmaleTis dominirebadi gavleniT. gaiza-
rda samTavros teritoria, cvlilebebi moxda afxazeTis mosaxleobis eT-
nikur SemadgenlobaSic. miuxedavad amisa, samTavros oficialuri ena ar-
is qarTuli, SarvaSiZeebi ki qarTveli warCinebuli wodebis ganuyofel
nawilad rCebian. vaxuSti batoniSvili Tavisi drois afxazebis Sesaxeb
werda ,,ena sakuTari Tvisi aqusT, aramed uwyian warCinebulTa qarTuli‘‘
[3, 786]. sulxan-saba orbeliani, romelic evropidan samSobloSi brunde-
boda, 1714w. dekemberSi, kunZul maltaze SemTxveviT qarTvelebs Sexvda.
`qarTvelnic vnaxe_zogi afxazi, zogi imereli, guruli, megreli, rom
39
TaTrisaTvis waerTmiaT. ena isev kargad icodnen. afxazma ratom icoda,
is gamikvirda, qarTuli‘‘ [20, 272]. XVIIIs. afxazebis erTiani qarTuli en-
obriv_kulturuli ojaxidan gaucxoeba mimdinareobs, rasac upirveles
yovlisa ganapirobebda osmaleTisa da misi gavlenis qveS myofi abazur-
Cerqezuli tomebis samxedro_politikuri da eTnikur_kulturuli eqspan-
sia afxazeTSi.
qarTl-kaxeTis samefos ruseTis mfarvelobaSi Sesvlis, ruseTTan
yirimis saxanosa da dunaispireTis garSemo gamZafrebuli dapirispirebe-
bis fonze, osmaleTi cdilobda afxazeTSi poziciebis ganmtkicebas. 80-
iani wlebis dasawyisSi, osmaleTi Seecada Tavidan moeSorebina afxaze-
Tis mTavari zurab SarvaSiZe da mis winaaRmdeg Tavisi emisari qeleS-bei
waaqeza. ,,drosa amas, - wers n. dadiani, - SeiSurven urTierTisadmi Sar-
vaSiZe zurab, romeli flobda zufus da Zmiswuli misi qelaiS-ahmed-beg,
romeli flobda ayus da mimdgomsa missa‘‘. zurab SarvaSiZem odiSis mTa-
var kacia dadians sTxova daxmareba. dadianma saswrafod Seyara laSqari,
sardlad Tavisi Zma giorgi Cauyena da afxazeTSi gagzavna. ,,mividnen ra
afxazeTs, urCni zurabisani moswves, moswyvides da Semdgomad moadgnen
cxomis cixes‘‘. giorgi dadianis Zem cixe aiRo da urCni isev zurab Sarva-
SiZes daumorCila [6, 181].
amrigad, zurab SarvaSiZem, odiSis mTavris daxmarebiT SeinarCuna xe-
lisufleba. dadianisaTvis, ra Tqma unda, afxazeTis taxtze sasurveli
iyo proqarTuli orientaciis zurab SarvaSiZe, vidre osmaleTis erTgu-
li qeleS-bei. am periodSi, afxazTaA samTavros mxareebidan Sua sofels,
anu abJuas - teritorias md. RaliZgasa da md. kodors Soris, flobda
zurab SarvaSiZis Zmiswuli beqir-bei; soxumis cixes (ayu) da gumisTis
afxazeTs, anu teritorias md. kodorsa da md. gumisTas Soris _ qeleS-
bei; bzifis afxazeTs md. gumisTasa da md. bzifs Soris, _ zurab SarvaSi-
Ze, romelic afxazeTis danarCen mxareTa siuzerenia [6, 183-184; 49, 244].
80-iani wlebis meore naxevarSi, ruseT_osmaleTis urTierToba daiZa-
ba, rac pirvel rigSi imiT iyo gamowveuli, rom osmaleTi yirimisa da sa-
qarTvelos dakargvas ver urigdeboda. osmaleTis didi veziri, warmoSo-
biT qarTveli koja iusuf faSa, ruseTis elCs stambolSi arwmundebda,
rom yirimi da saqarTvelo osmaleTs ekuTvnoda. uTanxmoebebi diplomati-
40
uri gziT ver gadawyda da 1787w. 27 agvistos osmaleTma ruseTs omi ga-
moucxada. [88, 257]
Cveni azriT, am dros ukavSirdeba afxazeTSi qeleS-beis gamTavreba,
romelsac davalebuli hqonda ruseT-osmaleTis dapirispirebis dros da-
savleT saqarTveloSi osmaleTis interesebis dacva. qeleS-beis gamTav-
reba ruseT-osmaleTis omis dawyebis welsve unda momxdariyo. qeleS-beim,
samxedro da politikuri mosazrebiT, mTavris rezidencia lixnidan, sam-
Tavros Zveli politikur-administraciuli centridan, soxumis cixeSi
gadmoitana, sadac osmalo mecixovneebi idgnen. [119, 82; 139, 22].
qeleS-bei didi gavleniT sargeblobda dasavleT kavkasiis mTie-
lebSi. rodesac qeleS bei afxazeTis mTavari gaxda, is gaSorda cols –
ZafS-ifebis asuls, romelic politikuri garigebiT SerTes. amis Semdeg
is daqorwinda dabali warmoSobis qalze, gvarad leibaze (tomiT jiqi)
sof. muguZirxvadan. amiT qeleS-bei ZafS-ifebis gavlenian sagvareulos
daupirispirda. [49, 231. 244] qeleS-bei mtkice mmarTveli gamodga. man Ta-
vidanve daiwyo zrunva mTavris xelisuflebis ganmtkicebisa da centra-
lizaciisaTvis: daamarcxa da daimorCila Tavisi metoqe biZaSvili, abJuis
mmarTveli beqir-bei, romelsac anCabaZeTa msxvili da gavleniani feo-
daluri sagvareulo uWerda mxars, daimorCila webelis mflobeli marSa-
niebic, cdilobda Tavisi gavlena samurzayanozec gaevrcelebina. da-
qucmacebuli samTavros gaerTianebasa da centraluri xelisuflebis gan-
mtkicebisaTvis brZolaSi man maqsimalurad gamoiyena osmaleTis mxarda-
Wera, amasTan mWidro urTierToba daamyara jiqebTan da ubixebTan. amri-
gad, qeleS-beim ganamtkica Tavisi xelisufleba.
kavkasia, da gansakuTrebiT, saqarTvelo osmaleTis imperiis sagareo
politikaSi umniSvnelovanes adgils ikavebs XVIIIs. 80-iani wlebidan,
yirimis saxanos rusTa mier dapyrobisa da qarTl-kaxeTis samefos ruse-
Tis mfarvelobaSi Sesvlis garemoebebidan gamomdinare. manamde osmale-
Tis imperia gansakuTrebulad did yuradRebas ar uTmobda CrdiloeT kav-
kasiis mimarTulebas. Cerqezebi da sxva mTielebic osmaleTis sulTnis
suzerenitets samarTlebrivi TvalsazrisiT ar scnobdnen, mxolod
sulTnis qveSevrdom yirimis xanTan urTierTobdnen [178, 162]. ruseTis
mxridan kavkasiaze eqspansiis dawyebam osmaleTi SeaSfoTa, radgan misi
41
gavlena dasavleT kavkasiaze susti iyo. osmaleTis mxridan CerqezebTan
urTierToba, maTSi islamis gavrceleba tradiciulad yirimis xanze iyo
mindobili, magram yirimis saxanoze ruseTis mxridan ganxorcielebuli
Setevisa da ruseTis samxreTiT winsvlis aRsakveTad, osmaleTma anapis
cixis gamagreba gadawyvita. 1780-1784ww. osmalo didmoxelem, warmoSobiT
qarTvelma ferah ali faSam, mis mier gamagrebuli anapis cixe ruseTis
winaaRmdeg mebrZol Crdilo_dasavleT kavkasiis tomebis dasayrdenad da
TavSesafrad aqcia [182, 51]. ferah ali faSam anatoliidan, sivasis, sino-
pis, amasiisa da TokaTis olqebidan anapaSi 10 aTasamde jariskaci Camoa-
yvanina, romelTagan mravalma mTiel qalebTan Seqmna ojaxebi da iqve da-
saxlda. am RonisZiebebs SemdgomSi CerqezTa mZafri antirusuli gamos-
vlebisaTvis niadagi unda Seemzadebina. 1785w. gardacvlili ferah ali
faSa, imave wels, aWarelma bijanoRlu ali faSam Secvala [175, 321].
osmaleTis mizani anapidan Cerqez da afxaz warCinebulebs Soris is-
lamis gavrcelebisaTvis xelis Sewyoba da mTielebisaTvis osmaleTis im-
periis Zlierebisa da moraluri avtoritetis demonstrireba iyo. jer
mTielebi muslimanobaze unda moeqciaT, rasac maTTan mWidro samxedro
da politikuri kavSirebic mohyveboda. osmalebma TavianTi gavlena gaavr-
celes CerqezebSi, mxolod ver SeZles yabardoelebis gadmobireba, rom-
lebic XVI saukunidan ruseTTan siaxloves icavdnen [183, 99-100].
ruseT-osmaleTis gamwvavebuli dapirispirebis erT-erT mniSvnelovan
faqtorad soxumi iqca. osmaleTis xelisufleba did yuradRebas uTmobda
misTvis strategiulad mniSvnelovani soxumis cixisa da navsadguris Se-
narCunebasa da gaZlierebas. 1788w. 9 agvistoTi daTariRebul dokumentSi,
romelic TurqeTis premier-ministris arqivSia daculi, aRniSnulia, rom
aucilebelia soxumis cixis gaZliereba samxedroebiT, unda moxdes sur-
saTiT cixis garnizonis momaragebis gaumjobeseba, radgan soxumi mtre-
biT aris garemoculi. dokumentSi aseve naTqvamia: ,,saqarTvelos mflobe-
lebi moskovelebs (rusebs _ z.w.) uweven daxmarebas da qarTvelebis sawi-
naaRmdegod saWiroa sanapiros Cerqezebis amxedreba, amisaTvis Cerqezebs
Zvirfasi saCuqrebi unda gaegzavnoT‘‘ [58. 4].
soxumis mniSvneloba osmaleTisaTvis iqidanac Cans, rom aq sulTan
selim III-is brZanebiT daarsda gemTsaSeni, sadac osmaluri flotisaTvis
42
samxedro gemi aSenda. Turqi istorikosis enver zia karalis naSromSi
`selim III-is droindeli osmaleTis flotis Sesaxeb dokumentebi‘‘, dasa-
xelebulia osmaluri oficialuri dokumenti, romelic selim III-is
mmarTvelobis dros agebul gemebis aRweras Seicavs. dokumentSi, imperiis
sxva gemTsaSenebs Soris dasaxelebulia soxumis gemTsaSenic [185, 7-9].
qeleS-beis mier soxumSi 60 qvemexiani xomaldis agebisa da osmaleTis
sulTnisTvis saCuqrad gagzavnis Sesaxeb naxsenebia 1810w. 24 martiT
daTariRebul general a. tormasovis werilSi [30, 450]. osmaluri wyaro
adasturebs gemis aSenebis faqts, magram mohyavs a. tormasovis mier
dasaxelebuli gemisagan gansxvavebuli maxasiaTeblebi [108, 130-132].
soxumSi osmalebis mier gemTsaSenis ageba ganapiroba ruseTisa da
osmaleTis interesebis Sejaxebam kavkasiaSi. 1789w. sulTnis taxtze asul-
ma selim III miznad daisaxa evropuli yaidis armiisa da flotis Seqmna.
sulTnis brZanebiT mTavari gemTsaSenebis aSenebis adgilebad dadginda
stamboli, bodrumi, gemliqi, kalaisultanie, midili, kviprosi, qemeri,
kalasi, silistre da soxumi. yovel gemTsaSens Seudgines xiTa da sa-
ialqneebiT momaragebis, gemTmSenebeli specialistebisa da muSaxelis ra-
odenobisa da dasaqmebis gegma. 1791-1799ww. am navsadgurebSi aSenda da
zRvaSi gavida 45 gemi. osmaleTis flotisTvis axladaSenebuli gemebis
qvemexTa saerTo ricxvi 2329, xolo mezRvaurTa da jariskacTa raodenoba
20495 kacs Seadgenda [185, 2-3].
soxumSi aSenebuli osmaleTis samxedro flotis xomaldi, saxelwo-
debiT `kilid ul bahir‘‘, osmaluri sazRvao terminologiiT `kalioni
jediT‘‘-is tipis ialqniani sabrZolo gemi iyo. xomaldis korpusi brin-
jaos firfitebiT iyo SeWedili, rac gems sazRvao brZolebisas garkveul
upiratesobas aniWebda. `kilid ul bahir‘‘-is SeiaraReba 28 qvemexisagan
Sesdgeboda da masze 300 mezRvauri da jariskaci msaxurobda [185, 7].
TurqeTis premier-ministris arqivSi daculi dokumentebi Suqs fenen
soxumSi, osmaluri samxedro-sazRvao flotisaTvis gemTmSenlobis sa-
kiTxebs. 1793w. 26 agvistoTi daTariRebul werilSi aRniSnulia, rom so-
xumis gamgebelis, mirliva (Seesabameba osmaleTis armiis generlis samxe-
dro wodebas_z.w.) qeleS-ahmed-beis mecadineobiT gemsaSenis aSenebisaTvis
momaragebuli xis masalis safasurad, gaigzavnos soxumSi 34 aTas 600 yu-
43
ruSi‘‘ [58. 5]. am cnobis safuZvelze, 1793 weli unda CaiTvalos soxumSi
osmaleTis samxedro flotisaTvis gemTsaSenis mSeneblobis dasawyisad.
amasTan, irkveva, rom qeleS-beis, rogorc osmaleTis vasalis movaleo-
bebSi Sedioda soxumis gemTsaSenSi osmaluri samxedro-sazRvao floti-
saTvis gemebis ageba, da mis mier sulTnisaTvis xomaldis saCuqrad gag-
zavna, rogorc amas a. tormasovis werilSi vxvdebiT, gamoricxulad mi-
gvaCnia. qeleS-beis araTu saCuqrad ar miurTmevia sabrZolo xomaldi os-
maleTisaTvis, aramed piriqiT, cdilobda soxumis gemTsaSeni sakuTari
gavlenisa da simdidris gazrdis wyarod eqcia da am niadagze vaWroba da
saqmiani mimowera hqonda osmaleTis xelisuflebasTan.
soxumSi gemTsaSenis mSeneblobisa da osmaleTis samxedro-sazRvao
flotisaTvis xomaldis agebasTan dakavSirebuli finansuri sakiTxebi
sulTnis kancelariasa da afxazeTis mTavars Soris wlebis manZilze va-
Wrobisa da uTanxmoebis sagani yofila. qeleS-bei mudmivad moiTxovda
Tanxebs, rac osmaleTis xelisuflebis undoblobasa da ukmayofilebas
iwvevda. 1794w. 3 noembriT daTariRebul brZanebaSi soxumis gamgebel qe-
leS-beisadmi aRniSnulia, rom soxumSi asaSenebeli samxedro gemisaTvis
gamoiyo Zalian didi raodenobis Tanxa, ris gamoc damatebiT raime Ta-
nxis moTxovna dakmayofilebuli ar iqneba [58. 6]. ori wlis Semdeg, sul-
Tnis kancelaria isev swavlobs soxumSi gemTmSeneblobis dafinansebis
sakiTxs. qeleS-bei amjeradac did Tanxas moiTxovs da osmaleTis xeli-
sufleba, iZulebulia es dafinanseba gamoyos. 1796w. 2 seqtembriT daTari-
Rebul gankargulebaSi aRniSnulia, rom miRebulia gadawyvetileba so-
xumSi gemTmSeneblobis dasafinanseblad damatebiT 7 aTas 500 yuruSi ga-
moiyos [58. 7]. osmaleTis xelisufleba Tavisi vasalis, qeleS-beis dafi-
nansebas did yuradRebas aqcevda, magram qeleS-bei, Cans, gemTmSeneblobis
xarjebis gazrdas xelovnuradac cdilobda. osmaleTis xelisuflebam
1797-1798ww. soxumSi gemTmSeneblobis dafinanseba Sewyvita. zia karalis
mier moyvanil osmalur dokumentSi miTiTebulia am gadawyvetilebis da-
sabuTeba: soxumis gemTsaSeni imperiis centridan didi manZiliT aris da-
Sorebuli, droze ar xdeba gemis mSeneblobisaTvis aucilebeli masale-
bis miwodeba, ar aris sakmarisi raodenobiT muSaxeli da gemTmSeneblo-
bis specialistebi. [185, 9].
44
afxazeTis mTavrisaTvis osmaleTisgan mniSvnelovani dafinansebis
miReba afxazeTis osmaleTis imperiis mfarvelobaSi yofnis damadasture-
bel mtkicebasa da, dasavleT saqarTveloSi mimdinare Sidadapirispirebis
fonze, afxazeTis Seuvalobis garantias warmoadgenda. 1793w. qeleS-bei
misTvis gadacemuli anakliis cixis SekeTebisaTvis samoci aTas yuruSs
iTxovs osmaleTisagan [58. 8]. 1795w. osmaleTis xelisufleba, qeleS-beis
soxumis cixis gasamagreblad saWiro samuSaoebis Catarebas avalebs da
garkveul Tanxas ugzavnis [58. 9].
1783w. qarTl-kaxeTis samefosa da ruseTis imperias Soris georgievs-
kis traqtatis xelmoweris Semdeg osmaleTi yovelnairad cdilobda da-
savleT saqarTveloSi poziciebis gamyarebas. 1784w. solomon I-is garda-
cvalebis Semdeg, imereTis mefis taxti misma biZaSvilma daviT giorgi Zem
daikava, romelmac qarTl-kaxeTis samefos mier ruseTTan dadebuli geor-
gievskis traqtatis analogiuri traqtatis dadebis mizniT, 1784w.
peterburgSi afxazeTis kaTolikos maqsime II abaSiZe, z. wereTeli da d.
kvinixiZe gaagzavna. imereTis elCebis Sexvedram ekaterine meoresTan 1784w.
29 dekembers Sedegi ver gamoiRo. 1787 wlidan maqsime II, imereTis axal
elCTan, besarion gabaSvilTan erTad agrZelebs diplomatiur saqmia-
nobas. isini cdilobdnen afxazeTis mxridan ruseTis jarebis Semoyvanas,
afxazeTisa da mTlianad dasavleT saqarTvelos osmalebisgan gaTa-
visuflebasa da erTianad ruseTis mfarvelobaSi miRebas, magram mizans
ver miaRwies. maqsime II samSobloSi ver dabrunda. 1795w. 30 maiss is kievSi
gardaicvala da kiev-peCoris lavraSi daikrZala [68, 331-339].
XVIIIs. 90-ian wlebSi, dasavleT saqarTveloSi axali ZaliT ifeTqa
feodalurma Sinaomma, romelSic qeleS-beic Caeria. imereTis mefe solo-
mon II-m (1789-1810ww.) miznad daisaxa dasavleT saqarTvelos politikuri
gaerTianeba. amas sagareo-politikuri viTarebac xels uwyobda. osmale-
Tis imperia, romelic separatistul Zalebs uWerda mxars, am dros uwin-
del kontrols ver uwevda dasavleT saqarTveloSi mimdinare movlenebs.
amiT isargebla solomon II-m da uzenaesi xelisuflis pretenziebi gamo-
xata. igi Tavs ,,quÀmoisa iveriisa da sxuaTa mefes‘‘ uwodebda. mefis ma-
rjvena xeli, solomon lioniZe werda, rom ,,afxazeTi uZvelesi
droidanve imereTisa iyo‘‘. imereTis mefe samegrelos mTavar dadians urC
45
vasalad, ,,ymad‘‘ miiCnevda, romelsac mefisadmi urCobis ufleba ar hqonda
[69, 135]. imereTis mefis mcdelobis miuxedavad, dasavleT saqarTvelos
mTavrebs sruliad damoukideblad eWiraT TaviAda imereTis mefis uzenae-
sobas ar scnobdnen. aqac gamoirCeoda afxazeTi da misi mTavari,
romelic osmaleTis erTgul vasals warmoadgenda. am garemoebiT iyo
gamowveuli, rom qeleS-beis qarTvel mefe-mTavarTa samxedro-politikur
kavSirSi_1790w. traqtatSi monawileoba ar miuRia. [119, 87-88]
1801w. aRmosavleT saqarTveloSi rusuli mmarTveloba damyarda.
qarTl_kaxeTis samefos Semdeg saqarTvelos danarCeni politikuri erTe-
ulebis ruseTTan SeerTeba drois saqme iyo. ruseTi flobda mniSvnelo-
van samxedro-strategiul placdarms da misTvis advili iyo danarCeni
saqarTvelos ZaliT dapyroba an ,,nebayoflobiT‘‘ damorCileba.
46
T a v i II. ruseT-osmaleTis brZola afxazeTisaTvis
XIXs. I naxevarSi da yirimis omi
§1. afxazeTis ruseTis imperiis mfarvelobaSi Sesvla
aRmosavleT saqarTvelos SemoerTebis Semdeg, carizmis politikis
arsi dasavleT saqarTvelos mimarT aSkarad gamoCnda ukve 1802w. roca
saqarTvelos mTavarsardalsa da astraxanis general-gubernators, fa-
qtobrivad, kavkasiis mTavarmarTebel, general p. cicianovs (1802-1806ww.)
daevala yvela Rone exmara dasavleT saqarTvelos samefo-samTavroebis
ruseTTan mierTebisa da ruseTis Savi zRvis kavkasiis sanapiroze gan-
mtkicebisaTvis. garkveuli mizezebis gamo, ruseTis xelisufleba dasav-
leT saqarTveloSi frTxilad moqmedebda da mxaris uSualo SemoerTebi-
sagan jerjerobiT Tavs ikavebda. miuxedavad amisa, p. cicianovis mecadine-
obiT moxerxda dasavleT saqarTvelos samefo-samTavroebis ruseTTan fa-
qtobrivi mierTeba. amaSi ruseTs xels uwyobda dasavleT saqarTveloSi
mimdinare SinaaSliloba [79, 127].
1802w. zafxulSi imereTis mefem daamarcxa grigol dadiani da
leCxumi daikava. odiSis mTavarma daxmarebisaTvis qeleS-bei SarvaSiZes
mimarTa, ,,romelsa epyra yoveli afxazeTi vidre RaliZgamde da
mZlavrebdaca dadianis samflobelo samurzayano afxazeTsa‘‘ [6, 190].
afxazTa mTavarma mZevali moiTxova. dadianma taxtis memkvidre levani
gaugzavna mZevlad. amis Semdeg qeleS-bei Tavisi laSqriT 20 aTasi
meomriTa da 3 zarbazniT odiSSi gadmovida da sofel abedaTSi daba-
nakda. Semodgomaze solomon II odiSSi SeiWra da mis Semomtkicebas Seud-
ga. qeleS-beim mefesTan SebrZoleba ver gabeda, dauzavda mas da afxa-
zeTSi dabrunda [28, 577]. grigol dadianisTvis cxadi Seiqna, rom saku-
Tari ZalebiT imereTis mefis Semotevebs win ver aRudgeboda, amitom ru-
seTis mfarvelobaSi Sesvla gadawyvita da Sesabamisi TxovniT aRmosav-
leT saqarTvelos rusul administracias mimarTa. 1803w. grigol dadianma
xeli moawera ,,saTxovar punqtebs‘‘ imperatorisadmi, sadac is odiSisa da
afxazeTis mTavrad warmoadgenda Tavs, riTac afxazeTze pretenzias
acxadebda. samegrelos nawilad afxazeTis warmoCenas isaxavda miznad
47
agreTve grigol dadianis mier ruseTSi despanad gagzavnil arqimandrit
pafnoti xoziaSvilisTvis moqvis episkoposis xarisxis miniWeba [68, 343].
1803w. dekemberSi, grigol dadianma xeli moawera `samfarvelo” xelSe-
krulebas da ruseTis imperatoris erTgulebaze daifica. imavdroulad
md. xobiswylis SesarTavSi gadmosxda rusuli polki, romelmac sofel
yulevis adgilas 1804w. simagre redut-yale aago. es iyo rusebis mier
dakavebuli pirveli punqti Savi zRvis aRmosavleT sanapiroze. 1803
welsve, grigol dadianma p. cicianovs acnoba, rom ,,qeleS-beg SarvaSiZe,
mflobeli afxazeTisa, eZiebs mfarvelobasa ruseTisa‘‘ da TiTqos qeleS-
bei ar iyo damokidebuli osmaleTze da TviTon sTxova sameg-relos
mTavars, ruseTis xelisuflebasTan misi Suamavali yofiliyo. p. ci-
cianovma grigol dadians SesTavaza, erCia qeleS-beisTvis, sagangebo kaci
gamoegzavna TbilisSi an werilobiT ganecxadebina Tavisi survili ru-
seTis qveSevrdomobaSi Sesvlis Sesaxeb. amasTan ganecxadebina, rom foTs
Tavisi xalxiT icavda ara imitom, rom osmaleTisagan jamagirs iRebda,
aramed icavda rogorc sakuTar samflobelos, romelic mzad iyo gadae-
ca ruseTisTvis, iseve rogorc anaklia. p. cicianovi grigol dadians
pirobas aZlevda, rom yovelive es Sewynarebuli iqneboda da qeleS-bei
`mfarvelobas‘‘ miiRebda. p. cicianovi miiCnevda, rom samegrelos samTav-
ros SeerTebiT ruseTi gzas ikafavda Savi zRvis sanapirosken da SeeZlo
zewola moexdina imereTis samefozec. 1804w. 25 aprils, solomon II iZu-
lebuli gaxda, ruseTis mTavrobis mier nakarnaxevi `samfarvelo‘‘
pirobebi mieRo. 25 aprilis elaznauris `samfarvelo‘‘ xelSekruleba gu-
riis samTavrozec vrceldeboda, radgan guria imereTis samefos Semadge-
nel nawilad cxaddeboda [113, 206].
imperatorma imereTis mefesTan dadebuli xelSekruleba da dadianis
,,saTxovari punqtebi‘‘ 1804w. 4 ivliss daamtkica. male saqarTvelos mTa-
varsardalma, ,,samegrelo-imereTisa da guriis mmarTvelad‘‘ sagangebo mo-
xele - generali p. litvinovi moavlina, romlis mizani mefe-mTavrebTan
dadebuli SeTanxmebis praqtikuli xorcSesxma iyo. ruseTis xelisufle-
bas gansakuTrebiT ainteresebda Savi zRvis kavkasiis sanapiro da kerZod
afxazeTi. 1803w. 2 ianvars, imereTis mefe solomon II werda, rom afxazebi,
iseve rogorc sxva mTielebi (maT Soris svanebi, jiqebi, alanebi), ka-
48
nonebis gareSe cxovroben. p. cicianovma afxazeTis SemoerTebis isto-
riul-qristianuli safuZveli Camoayaliba. igi werda, rom afxazeTi ive-
riis (saqarTvelos) provincia iyo, sadac Turqebma gaanadgures adgilo-
brivi mosaxleoba, gadaSenebis piramde miiyvnes qristianoba. [28, 340-341].
XIXs. dasawyisSi, kavkasiaSi ruseTis poziciebis ganmtkicebis Semdeg,
qeleS-bei SarvaSiZe sagareo-politikuri orientaciis Secvlas iwyebs. va-
saluri damokidebuleba osmaleTze afxazeTis mTavars ukve ar akmayofi-
lebda. saqarTveloSi TandaTan mtkicdeboda ruseTis poziciebi, osmale-
Tis imperia ki Rrma kriziss ganicdida. imperias balkaneTis xalxTa
erovnuli moZraobebi aryevda. dasavleT saqarTveloSi ruseTis gabatone-
bis kvalobaze afxazeTis jeric dadgeboda, radgan afxazeTi saqarTve-
los organuli nawili iyo [98, 109].
afxazeTis mTavari ruseTTan daaxloebis survils ki iCenda, magram
ruseTis xelisufleba rTuli saerTaSoriso viTarebis gamo qeleS-
beisTan pirdapiri da Ria urTierTobebis damyarebisagan Tavs ikavebda.
mosalodneli iyo omi napoleonTan, amitom ruseTs osmaleTTan, romel-
sac safrangeTi mis winaaRmdeg aqezebda, urTierTobis gamwvaveba ar sur-
da. ruseTma frTxilad da farulad daiwyo qeleS-beis politikisa da
afxazeTis samTavros SemoerTebis sakiTxebis gamokvleva. qeleS-bei
eZiebda ruseTis mfarvelobas, magram, amave dros, ar wyvetda kavSirs
osmaleTTan, iTvleboda sulTnis vasalad da mis samsaxurSi imyofeboda.
Aam periodSi qeleS-bei ruseTsa da osmaleTs Soris ormagi standar-
tebis politikas atarebda. Tumca, TandaTan ikveTeba qeleS-beis dapi-
rispireba osmaleTTan. man, rogorc Cans, ukve aSkarad gadawyvita Camo-
Soreboda osmaleTs da mxolod sababs eZebda. jer kidev 1803w. grigol
dadianis rwmunebulebma, qaixosro da rostom kvinixiZeebma p. cicianovs
acnobes, rom qeleS-bei arafriT ar iyo damokidebuli osmaleTze.
ruseTis xelisuflebas ainteresebda, ramdenad gulwrfeli iyo qeleS-
beis erTguleba ruseTisadmi da ra damokidebulebaSi imyofeboda is os-
maleTTan, romelic mas qveSevrdomad Tvlida. p. cicianovma p. litvinovs
daavala, saidumlod ewarmoebina molaparakeba qeleS-beisTan ruseTis
mfarvelobaSi Sesvlis Taobaze, Tumca afxazTa mTavris survilis gul-
wrfelobaSi eWvi epareboda. p. litvinovma Seiswavla dasavleT saqarTve-
49
los xelisufalTa orientaciis sakiTxi da p.cicianovs moaxsena, rom
afxazeTis mTavris ndoba SeuZlebeli iyo [28, 536].
1804w. 23 oqtombers grigol dadiani gardaicvala. taxtis memkvidre,
12 wlis levani afxazTa mTavars hyavda mZevlad. samegrelos samTavros
mesveurebma qeleS-beis sTxoves levanis gaTavisufleba, magram man sa-
zRaurad didi Tanxa moiTxova. rodesac es cnobili gaxda p. ciciano-
visaTvis, man imereTsa da samegreloSi dislocirebuli ruseTis jarebis
sardals general-maior i. rikhofs ubrZana, Tu qeleS-bei levans ar gaa-
Tavisuflebda, ,,warvides TvisiTa rwmunebuliTa mxedrobiTa ayus da Se-
musros, raTa ara daSTes qva-qvasa zeda, romel ara dairRves, da ga-
moiyvanos leon da qmnas Tvissa samkvidrosa zeda mTavrad‘‘ [6, 194].
1805w. martSi, i. rikhofma Tavisi razmiT da samegrelos saxalxo la-
SqriT gadalaxa md. enguri, samurzayanos Tavad-aznaurebs ruseTis erT-
gulebis fici daadebina da mZevlebi aiyvana. Setevis Semdgomi gagrZeleba
ugzoobam Seaferxa, amitom generali ukan mobrunda da gezi anakliisken
aiRo. 28 marts i. rikhofma sam saaTSi aiRo kargad gamagrebuli anakliis
cixe da zRviT soxumze ieriSis misatanad emzadeboda, rodesac saomari
moqmedebebiT SeSfoTebulma qeleS-beim 2 aprils levani gaaTavisufla,
Tavisi 8 mZevalic gamogzavna da saomari moqmedebebis Sewyveta iTxova
[28, 510]. 16 aprils generali i. rikhofi p. cicianovs acnobebda, rom afxa-
zi Tavadebi, visganac mZevlebi miiRo, da aseve isinic, vinc winaT dadia-
nis morCilebaSi iyvnen md. RaliZgamde, kvlav samegrelos samTavros
mflobelobaSi Semovidnen, razec fici misces levan dadians da surT
ruseTis mfarvelobaSi Sesvla [28, 514].
ruseTis gaaqtiurebas afxazeTis mimarT mZafri reaqcia moyva osma-
leTis mxridan. anakliis cixis aRebis gamo, romelsac qeleS-bei flobda,
Tumca osmaleTs ekuTvnoda da osmalo mecixovneebic idgnen, osmaleTma
ruseTis xelisuflebas protesti ganucxada. imperatorma aleqsandre I-ma
sulTan selim III-sadmi gagzavnil werilSi bodiSi moixada am incidentis
gamo da aRniSna, rom es faqti Secdomisa da gaugebrobis niadagze moxda.
ivlisSi general p. litvinovs Sexvda osmaleTis flotis meTauri reis
efendi, romelmac kategoriulad moiTxova rusebisagan Savi zRvis sanapi-
ros ,,soxumidan dawyebuli vidre baTumamde‘‘ dacla. imperatorma p. ci-
50
cianovs daavala daebrunebina osmaleTisaTvis anaklia, xolo stambolSi
ruseTis elCs italinskis daevala, daerwmunebina osmaleTi, rom es
faqti uneblie Secdomis gamo moxda. osmaleTi aRniSnuli ganmartebiT
dakmayofilda. oqtomberSi rusebma qeleS-beis anaklia daubrunes da aTa-
si maneTic gadasces miyenebuli zaralis sazRaurad. p. litvinovma gaaf-
rTxila osmalebi, SarvaSiZisTvis tyvis syidva aekrZalaT. [28, 534; 98, 111].
amrigad, osmaleTis mZafri protestis gamo, ruseTis xelisuflebam
energiuli moqmedeba afxazeTSi amjerad mizanSeuwonlad miiCnia da osma-
leTTan konfliqtis gaRrmavebisagan Tavi Seikava.
1805w. 9 ivliss sof. banZaSi samegrelos axalma mTavarma levan V da-
dianma (1805-1840ww.) ruseTis erTgulebis fici dado. fici dades agreTve
samurzayanos mflobelebma_manuCar da levan SarvaSiZeebma. samurzayanos
mflobelebi imperatoris erTgulebis ficTan erTad samegrelos mTa-
varsac ucxadeben morCilebas: ,,yovlad umowyalesi xelmwifis yma
vimyofebiT, agreTve samegrelos TviTmpyrobeli levan dadianisa, radga-
nac Cven Cvenis qveyniT vyofilvarT samegrelos TviTmpyrobelis Tavadi
dadianisa‘‘ [28, 527]. samurzayanom, sadac XVIIIs. 90-iani wlebidan qeleS-
beis gavlena vrceldeboda, samegrelos mTavris uzenaesoba aRiara.
dasavleT saqarTveloSi ruseTis poziciebis ganmtkicebis pirobebSi,
qeleS-bei sulTanTan aSkara konfrontaciisaken iRebs kurss. Mmezobeli
samegrelos samTavros gaZliereba afxazeTis mTavris SeSfoTebas
iwvevda. qeleS-bei kargad iyo informirebuli osmaleTis imperiis saSi-
nao da sagareo politikur krizisze, amitom man osmaleTTan Ria kon-
frontaciis gza irCia. qeleS-beis politikuri kursis radikaluri cvli-
leba, afxazeTSi osmaleTis politikuri da samxedro hegemonobis dasas-
rulis momaswavebeli iyo.
afxazeTis mTavarma moxerxebulad isargebla ra sulTnisagan devni-
li trapizoneli taiar faSasaTvis TavSesafris micemis sakiTxiT, devni-
li faSa osmaleTisgan CamoSorebis formalur sababad gamoiyena. 1806w.
martis bolos, osmaleTidan qeleS-beisTan Cavida trapizonis gamgebeli
taiar faSa, romelsac saxelmwifo RalatSi edeboda brali da gadaewyvi-
ta, ruseTisaTvis Seefarebina Tavi. taiar faSa cdilobda sulTan selim
III-is xelisuflebis winaaRmdeg anatoliis sxva faSebic aemxedrebina. de-
51
vnilma faSam mimowera gamarTa ruseTis xelisuflebasTan mfarvelobaSi
Sesvlis Sesaxeb da pirobas debda, rom Savi zRvis aRmosavleT sanapiros
da mTel anatoliasac ruseTis qveSevrdomobaSi Seiyvanda. [28, 885]. ro-
gorc Cans, taiar faSam kargad icoda qeleS-beis prorusuli ganwyobis
Sesaxeb, radgan swored mas Seafara Tavi. soxumidan taiar faSam molapa-
rakebebi gamarTa ruseTis xelisuflebasTan, amasTan Tavisi samsaxuri Se-
sTavaza ruseTis mfarvelobaSi afxazeTis Sesvlis saqmeSi, rac, Savi
zRvis aRmosavleT sanapiroze, ruseTisaTvis uaRresad xelsayrel sam-
xedro-politikur viTarebas qmnida [28, 872].
osmaleTis sulTanma qeleS-beis mosTxova, Tavi moekveTa moRalate
faSasTvis. TurqeTis premier ministris arqivSi daculi ramodenime doku-
mentidan Cans, Tu rogor gadadis sulTnis kategoriuli moTxovna qeleS-
beisadmi sikvdiliT dasajos moRalate faSa, aSkara muqaraSi, rom brZa-
nebis Seusruleblobis gamo qeleS beic daisjeba. sulTnis pirvel miwe-
rilobaSi qeleS-ahmed-beisadmi naTqvamia: ,,vinaidan janiklis (WaneTis-z.w)
hajiali faSazade taiar faSas patieba SeuZlebelia, eZleva brZaneba
soxumis mutesellims (gamgebels_z.w.) qeleS-ahmed-beis, rom sikvdiliT
dasajos faSa da misi Tanmxlebi pirni da gamogzavnos maTi mokveTili
Tavebi‘‘ [58. 10]. qeleS beis mxridan sulTnis brZanebis Seusruleblobas
mohyva sulTnis muqaris werili, sadac qeleS-ahmed-bei moxseniebulia uk-
ve soxumis cixis mcvelad. am werilSi, romlis gagzavnis TariRad aRniS-
nulia 1806w. 6 ivlisi, naTqvamia: ,,gafrTxileba mieca soxumis muhafizs
(mcvels-z.w.) qeleS ahmed beis, ar Seifaros meamboxe da devnili trapizo-
nis vali (gubernatori-z.w.) da gamoagzavnos misi mokveTili Tavi,
winaaRmdeg SemTxvevaSi masze gaigzavneba damsjeli jari‘‘ [58. 11]. qeleS-
beis uari suzerenis, sulTnis brZanebis Sesrulebaze aSkara daumorCi-
leblobad Sefasda. sulTanma taiar faSas gadacemis moTxovniT mimarTa
afxaz feodalebs - ZafS-ifas, marRanias da sxvebs, SesTavaza maT gavlena
moexdinaT qeleS-beize taiar faSas sikvdiliT dasasjelad [139, 33].
1806w. maisSi, qeleS-beim TxovniT mimarTa kavkasiis rusul admini-
stracias, mieRo afxazeTi ruseTis mfarvelobaSi da osmaleTisagan da-
ecva igi. ruseTis xelisufleba masTan, rogorc osmaleTis vasalTan, Ria
urTierTobisgan Tavs ikavebda, Tumca miaCnda, rom imJamindel pirobebSi
52
qeleS-beis mimxroba sasargeblo iqneboda. ruseTs surda afxazeTis mTa-
vris dayolieba, rom mas urTierToba ar hqonoda ruseTis winaaRmdeg
amboxebul imereTis mefesTan, romelic Tu qeleS-beis Tavis mxareze ga-
daiyvanda, samegrelos mniSvnelovnad avnebda [29, 190, 194].
imavdroulad qeleS-beim megobruli urTierToba daamyara samegre-
los samTavro saxlTan. general i. rikhofis SuamavlobiT afxazeTisa da
samegrelos mTavrebi, romlebic XIXs. dasawyisSi daupirispirdnen erTma-
neTs, Serigdnen. 1806w. 20 maiss, samegrelos dedoflis nino dadianis sa-
xelze gagzavnil werilSi qeleS-bei werda: ,,Cven Seni kargis mdomi vi-
qmneT da Tqvens sazianosa da dasamdablebel saqmeSid ar Sevide da arc
SemeZlos; Seni kargis mdomi viqmne Dda Seni mtris mteri viqmne, moyvarisa
moyvare viqmne‘‘ [29, 190].
qeleS-beis vaJi, safar-bei farulad moinaTla (naTlobis saxeli -
giorgi) da samegrelos mTavris, grigol dadianis da, Tamari SeirTo [166,
541]. es dinastiuri kavSiri xels Seuwyobda afxazeTis samTavros poli-
tikur kavSirs ruseTis `mfarvelobaSi‘‘ myof samegrelosTan da qeleS-
beis politikuri orientaciis Secvlaze metyvelebda. rogorc Cans, qe-
leS-beis sabolood da mtkiced hqonda gadawyvetili ruseTis mfarvelo-
baSi Sesvla da es sakiTxi 1806w. ivnisSi gansaxilvelad gaitana saxalxo
yrilobaze, romelic lixnSi, mTavris sasaxliswina moedanze gaimarTa.
yrilobam mxari dauWira qeleS-beis politikur kurss. [29, 191-192, 574].
osmaleTi Seecada, samxedro ZaliT daemorCilebina urCi vasali.
amasTan, osmaleTi didi xania dasavleT saqarTveloSi SeWrisTvis sababs
eZebda da CaTvala, rom xelsayreli dro daudga. ruseTis aqtiurobam Sav
zRvaze da anakliis dauflebam osmaleTis SeSfoTeba gamoiwvia, romelic
dasavleT saqarTvelos dakargvas verafriT egueboda. 1806w. ivnisis da-
sawyisSi, sulTanma axalcixisa da arzrumis faSebs ubrZana, imereTsa da
samegreloSi SeWriliyvnen da Savi zRvis sanapiros dauflebodnen. xme-
leTze moqmedi jarisTvis mxari unda daeWira samxedro-sazRvao flots
[29, 517-518]. ivlisSi afxazeTis sanapirosken daiZra osmaleTis eskadra 11
xomaldis SemadgenlobiT ioruk bairaxdaris meTaurobiT. eskadris me-
Tauri cdilobda, gadaebirebina zogierTi afxazi feodali, maT Soris,
samurzayanos mflobeli manuCar SarvaSiZe, magram uSedegod. qeleS-beim
53
ruseTis xelisuflebas mimarTa daxmarebis TxovniT, magram ruseTi afxa-
zeTis sakiTxSi isev sifrTxiles iCenda. miuxedavad amisa, kavkasiis sard-
lobam miiRo brZaneba, Tu osmaleTis armia samegrelos gavliT afxa-
zeTisaken daiZreboda, misTvis gza moeWraT [29, 192; 159, 133-134].
osmaleTis agresiis mosagerieblad qeleS-beim SeZlo 25 aTasi me-
brZolis darazmva. aqedan afxazi iyo 10-12 aTasi, danarCeni ki daqiravebu-
li Cerqezebi. 25 ivliss osmaleTis eskadra soxums miadga, magram, rode-
sac osmalebi darwmundnen, rom qalaqi mtkiced iyo daculi da qeleS-
beis ganzraxuli hqonda medgari winaaRmdegobis gaweva, iZulebuli ga-
xdnen, ukan gabrunebuliyvnen. axalcixisa da arzrumis faSebmac afxazeT-
Si laSqrobas Tavi aarides [29, 192-193, 519-520]. sabolood, osmaleTis xe-
lisuflebam Tavi Seikava xmeleTiT jarebis gagzavnisagan, radgan es ru-
seTis mfarvelobis qveS myof samegreloSi SeWrasa da ruseTTan saomar
dapirispirebas gamoiwvevda.
male afxazeTSi politikuri situacia garTulda. osmaleTma gamoiye-
na afxazeTis samTavro karze arsebuli uTanxmoeba da qeleS-beis ufrosi
Svili aslan-bei daupirispira. qeleS-beim, romelmac osmaleTisgan
CamoSoreba daisaxa miznad, samTavro taxtis memkvidreobis ufleba
CamoarTva aslan-beis, romelic pirveli qorwinebidan, ZafS-ifas qalisgan
hyavda da es ufleba gadasca safar-beis, romelsac rogorc dabali war-
moSobis qalis Svils, adaTiT taxti ar ekuTvnoda. osmalofiluri
dajgufebis mier, romelSic Sediodnen eSereli ZafS-ifebi da aslan-bei,
osmaleTis mxardaWeriT momzadda SeTqmuleba afxazeTis mTavris
winaaRmdeg, magram qeleS-bei sastikad gausworda SeTqmulebs, moakvle-
vina masTan mosalaparakeblad miwveuli sami Zma ZafS-ifa. am sagvare-
ulos danarCeni warmomadgenlebi SurisZiebis SiSiT webelSi gaiqcnen. ma-
Ti sagvareulo mamuli, md. Sickvaras da md. aZafSs (dampala) Soris, qe-
leS-beim Tavis mamuls SeuerTa. [49, 231]. qeleS-beim mowinaaRmdegeni da-
Trguna da xelisufleba ganimtkica.
aseT viTarebaSi, osmaleTi ruseTTan omisaTvis mzadebas Seudga.
osmaleTi aZlierebda Savi zRvis sanapiro cixeebs _ baTums, foTs, so-
xums, sujuk-kales, anapas, raTa isini ruseTisaTvis auRebel forposte-
bad eqcia. ruseTis mTavroba ki, romelic dRe-dReze moeloda osmaleT-
54
Tan omis dawyebas, cdilobda Savi zRvis sanapiros cixe-simagreTa komen-
dantebi moesyida [98, 114]. ruseTis sagareo saqmeTa ministrma a. budbergma
1806w. 5 seqtembers, kavkasiis xazisa da saqarTvelos mTavarsardal i.
gudoviCs (1806-1809ww.) auwya imperatoris neba, osmaleTTan urTierTobis
gawyvetisTanave gamoecxadebina qeleS-beisaTvis ruseTis qveSevrdomobaSi
oficialurad miRebis Sesaxeb. aseT SemTxvevaSi moxdeboda peter-
burgidan sigelisa da investituris qeleS-beisaTvis gagzavna [29, 193]. ru-
seTis xelisufleba didad iyo dainteresebuli afxazeTis dauflebiT.
Savi zRvis sanapiro zoli, anapis cixidan md. enguris SesarTavamde da
rionis marcxena napiridan samxreTiT, osmalTa mflobelobaSi iyo, maT
Soris, soxumis, anakliis, foTis, baTumisa da gonios cixeebi. a. budbergi
1806w. 25 seqtembris werilSi i. gudoviCs swerda: ,,es cixeebi uZvelesi
droidan saqarTvelos samefos ekuTvnoda, amitom ar SeiZleba, ar
gvsurdes yvela am adgilis ruseTTan SeerTeba da mTis xalxebis, yubans
iqiT mcxovrebi tomebis damorCileba, romlebic anapasa da sxva Turqul
cixeebSi TavSesafars pouloben‘‘ [29, 525-526].
1806w. oqtomberSi, qeleS-beim taiar faSa yirims gaistumra da neba
darTo, Suamdgomloba gaewia afxazeTis ruseTis mfarvelobaSi miRebis
saqmeSi. qeleS-beim taiar faSas gaatana werili, sadac ruseTs gaacno is
moTxovnebi, ra pirobebiTac surda afxazeTs ruseTis mfarvelobaSi Ses-
vla. taiar faSam novorosiis general-gubernators e. riSelies gadasca
rva muxlisagan Semdgari qeleS-beis moTxovnebi. am moTxovnebSi aRniSnu-
li iyo, rom afxazebi mzad iqnebian, erTgulad emsaxuron imperators qve-
Sevrdomad aRiarebis SemTxvevaSi; qeleS-bei darCes afxazTa mTavrad; ebo-
Zos mas Cini da daeniSnos wodebis Sesaferisi jamagiri; misi 6 Svilidan
ufross_safar-beis eboZos aseve Sesaferisi Cini da daeniSnos jamagiri;
xolo meore Svili mzad iyo peterburgSi saswavleblad (faqtobrivad,
mZevlad) gaegzavna; amasTan iTxovda 30 afxazi aznauris dajildoebas;
osmalTa Tavdasxmis SemTxvevaSi mTavari unda yofiliyo saTanadod
momaragebuli sursaTiT; qeleS-beis simagre SeiaraRdeboda rusuli
qvemexebiT da iq gaigzavneboda kanonirebi; ruseTSi akrZaluli tyvis
syidva afxazebs ar unda SexebodaT, radgan uamisod arseboba ar See-
ZloT. amasTan, qeleS-bei pirobas debda, rom Tavisi 6 aTasi meomriT sa-
55
qarTvelos sazRvrebze da Tbilisis maxloblad gaagrZelebda ruseTis
taxtisadmi samsaxurs, xelisuflebas hpirdeboda xe-tyes gemTmSeneblobi-
saTvis, ramdenime karg adgils navmsadgomad, romlebic zamTarSi saimedo
TavSesafari iqnebodnen ruseTis flotisaTvis. [29, 191-192].
a. budbergi, 1806w. 14 noembers, e. riSeliesadmi gagzavnil werilSi
xazs usvamda afxazTa mTavris ruseTis qveSevrdomobaSi miRebis mniSvne-
lobas da rekomendacias aZlevda, xeli moewera qeleS-beisTan winaswar
SeTanxmebaze mis mier warmodgenili pirobebiT [29, 194-195].
1806w. 24 dekembers osmaleTma ruseTs omi gamoucxada. amasTan dakav-
SirebiT, 1807w. 7 ianvars, a. budbergma sagangebo miweriloba gaugzavna i.
gudoviCs da daavala kavkasiaSi arsebuli ruseTis mTeli Zalebi saqar-
Tvelos mezobeli osmaluri olqebis winaaRmdeg waremarTa, osmaleTTan
sabrZolvelad miewvia qeleS-bei, yarsis faSa, trapizonis faSa taiari da
molaparakeba daewyo anapis cixis ufrosTan ruseTis mfarvelobaSi Se-
mosvlis Taobaze [29, 531-532]. osmaleTTan axali omis (1806-1812ww.) dawyeba
xel-fexs uxsnida ruseTs afxazeTis sakiTxis mosagvareblad. omis da-
wyebisas qeleS-beim ruseTis sardlobas acnoba, rom osmalebs ganzraxu-
li hqondaT Tavs dasxmodnen yulevs. mTavari, saWiroebis SemTxvevaSi,
rusTagan jaris miSvelebas iTxovda [29, 196].
osmaleTis mokavSire safrangeTis xelisufleba, 1807w. 20 ianvars sa-
frangeTis elCs osmaleTSi sebastians sagangebo instruqcias aZlevda im-
is Sesaxeb, rom aucilebeli iyo osmaleTis eskadras emoqmeda Sav zRva-
ze. ,,keTili urTierToba SeinarCuneT afxazTa mTavarTan da daarwmuneT
is, monawileoba miiRos saerTo mtris winaaRmdeg did diversiaSi. dae, am
mTavarma, arzrumis faSam, sparselebma da osmalebma erTdroulad Seu-
tion saqarTvelos, yirimsa da besarabias‘‘ [146, 145; 59, 29-30]. Cans, afxaze-
Tis mTavari angariSgasawev Zalas warmoadgenda ara marto ruseTisa da
osmaleTisTvis, aramed Zlevamosili napoleonisTvisac.
kavkasiaSi saomari moqmedebebi 1807w. 8 Tebervals, osmalebis redut-
yaleze (yulevi) TavdasxmiT daiwyo. rusebma SeZles am Setevis mogerieba.
ruseTis sardlobas gadawyvetili hqonda, xelT egdo Savi zRvis sana-
piro simagreebi_anapa, soxumi, foTi da sxva. amitom i. gudoviCs ebrZana,
ar Semofargluliyo pasiuri TavdacviT, SeteviTi moqmedeba ewarmoebina
56
osmalebis winaaRmdeg da es cixeebi daekavebina. 1807w. maisSi i. gudoviCi,
rusTa da qarTvelTa laSqriT, foTisa da axalqalaqis cixeebis aRebas
Seecada, Tumca uSedegod. SemdgomSi movlenebi ruseTis sasargeblod wa-
rimarTa_1807w. ivnisSi i. gudoviCma sastikad daamarcxa sparseTi, ivlisSi
ruseT-safrangeTs Soris daido tilzitis zavi, xolo sparseT-osmaleTis
kavSiris gaformebis mcdeloba CaiSala.
kavkasiaSi saomari moqmedebebis msvlelobisas qeleS-beis momlodine
pozicia ekava. i. gudoviCi, 1807w. 14 ivlisis werilSi qeleS-beisadmi ukma-
yofilebas gamoTqvamda imis gamo, rom is ruseTis armias daxmarebas ar
uwevda da ufro metic, eWvs aRZravda, rom mowinaaRmdeges exmareboda. i.
gudoviCi qeleS-beisagan moiTxovda ruseTisadmi erTgulebis damtkicebas
osmaleTis winaaRmdeg omSi CabmiT da aSinebda, rom Tu ar gamoiyvanda
maSvel jars yulevTan, maSin ,,did wyalobas‘‘, anu imperatoris mfarvelo-
bas ver miiRebda [29, 197-198]. qeleS-bei omSi ar Cabmula, magram man sa-
Sualeba ar misca osmalebs desanti gadmoesxaT afxazeTis sanapiroze da
es mxare saomari moqmedebebis placdarmad eqciaT [29, 199].
1807w. 12 agvistos ruseTsa da osmaleTs Soris droebiTi zavi daido
vadiT 1809 martamde. sazavo xelSekrulebiT dasavleT saqarTveloSi rCe-
boda ruseTis armia, mtkicdeboda ruseTis poziciebi Savi zRvis aRmosa-
vleT sanapiroze da osmaleTis xelidan SavizRvispira provinciebis, maT
Soris, afxazeTis gamoxsnisaTvis niadagi mzaddeboda [98, 185].
1807w. 23 agvistos redut-yaledan soxumSi Cavida gemi ,,konstantini‘‘,
romlis meTauri iyo f. skirnevski. igi soxumSi Sexvda qeleS-beis. misi
informaciiT, afxazTa mTavari mouTmenlad eloda cnobas ruseTis qveSe-
vrdomobaSi miRebis Sesaxeb. rodesac qveSevrdomobaSi miiRebdnen, igi
mzad iyo, Tavisi 16 wlis Svili peterburgSi gaegzavna samxedro samsa-
xurSi. amasTan Tanaxma iyo, ruseTis flotis xomaldebs soxumis reidisa-
Tvis Tavi SeefarebinaT. f. skirnevskim daaTvaliera cixe da qalaqi. misi
daxasiaTebiT, qeleS-bei iyo daaxloebiT 60 wlis, vaJkacuri ieris, maRa-
li, Zlieri agebulebis adamiani [39, 49-50].
1808w. 2 maisis Rames, aslan-bei, beJan SarvaSiZesTan da Tavis amalas-
Tan erTad, soxumis sasaxleSi Tavs daesxa qeleS-beis, sasikvdilod da-
Wra da Semdeg xmliT akuwa. Tavdasxmisas daiWra qeleS-beis umcrosi Svi-
57
li baTal-bei. aslan-bei daeufla soxumis cixes da Tavi afxazTa mTav-
rad da osmaleTis qveSevrdomad gamoacxada [29, 200; 6, 197]. rogorc mov-
lenaTa Semdgomma ganviTarebam AaCvena, mkvleloba mTlianad osmaleTs
aZlevda xels da mkvlelic mis interesebSi moqmedebda. am dRidan daiwyo
aslan-beis brZola osmaleTze dayrdnobiT afxazeTSi gamTavrebisaTvis.
safar-bei (giorgi), romelic qeleS-beis sicocxleSive iyo gamocxa-
debuli memkvidred, zufuSi (lixni) imyofeboda. igi Seecada sakuTari Za-
lebiT aeRo soxumis cixe, magram ver SeZlo da samegreloSi wavida [6,
197]. safar-beim werilobiT sTxova nino da levan dadianebs, eSuamdgom-
laT imperatoris winaSe ruseTis mfarvelobaSi afxazeTis miRebis Tao-
baze. Tavis mxriv, nino dadiani safar-beis Caagonebda, rom samTavro
uflebis gansamtkiceblad misTvis saukeTeso saSualeba ruseTis qve-
SevrdomobaSi Sesvla iqneboda. samegrelodan safar-bei dedofal ninos
meSveobiT daukavSirda rusul administracias, daxmareba iTxova da
acnoba Tavisi gadawyvetileba, ruseTis mfarvelobaSi Sesuliyo [29, 200-
202; 6, 197]. sikvdilamde mcire xniT adre, qeleS-beim gadawyvetileba Se-
cvala da memkvidred baTal-bei daasaxela. miuxedavad amisa, rusebi
Tvlidnen, rom safar-beis kanonieri ufleba hqonda gamTavrebuliyo [71,
58]. 1808w. 19 maisis weriliT, i. gudoviCma aleqsandre I-s acnoba afxazTa
mTavris qeleS-beis mokvla Svilis, aslan-beis mier da rom igi afxazeTis
dauflebas cdilobda. taxtis kanonieri memkvidre safar-bei ki daxma-
rebas iTxovda da pirobas debda, rom ruseTis qveSevrdomobaSi Sevidoda.
i. gudoviCi aRniSnavda, rom ar SeeZlo dasaxmareblad jaris gagzavna,
radgan es sababs miscemda osmaleTs, zavi daerRvia [29, 198-199]. sameg-
relos dedofali ninoc daukavSirda ruseTis xelisuflebas da cdilob-
da afxazeTis taxtze giorgi SarvaSiZis damkvidrebisaTvis xeliASeewyo.
dedofali nino, i. gudoviCisadmi 8 ivniss gagzavnil werilSi, ruseTi-
saTvis afxazeTis strategiul mniSvnelobaze miuTiTebda. igi werda, rom
safar-bei saidumlod monaTluli iyo da Tu xelmwife mas qveSevrdo-
mobaSi miiRebda, mTel afxazeTSi qristianoba gavrceldeboda. amitom iT-
xovda, imperators, misi siZe qveSevrdomobaSi mieRo da afxazeTSi jarebi
SeeyvanaT [29, 203]. imave dRes, nino dadianma imperators gaugzavna we-
58
rili, romelSic werda, rom man safar-bei ukve daafica `erTgulebiT mo-
nebad saimperiosa taxtsa Tqvensasa‘‘ [29, 201-202].
1808w. 13 ivniss, ruseTis sagareo saqmeTa ministrma n. rumiancevma i.
gudoviCs gaugzavna miweriloba, romliTac daavala, darwmunebuliyo sa-
far-beis survilis gulwrfelobaSi da amis Semdeg daekmayofilebina misi
Txovna im pirobiT, rom ar iqneboda gamocxadebuli afxazeTis ruseTis
mfarvelobaSi Sesvlis Sesaxeb Riad, sanam osmaleTTan sazavo molapara-
keba ar dasruldeboda [29, 205-206]. safar-beim, 21 ivniss general i. rik-
hofs mimarTa weriliT da sTxova, mis qveSevrdom xalxTan erTad, ruseTs
mfarvelobaSi mieRo. [29, 206]. aslan-beim dainaxa saSiSroeba, rac mis
ZaladobiT mopovebul xelisuflebas emuqreboda da TviTon cdilobda
eTxova ruseTis mfarveloba, magram uari miiRo [71, 57-58].
i. gudoviCma brZaneba miiRo, Sedgomoda saqmianobas ruseTis imperiis
mfarvelobaSi afxazeTis Sesayvanad. i. gudoviCi ar Cqarobda, man i. rik-
hofs miswera, afxazebis dasaSineblad eCvenebina, rom ruseTi mzad iyo
safar-beisTvis daxmareba gaewia, Tumca i. rikhofi afxazeTSi jariT ar
unda Sesuliyo. amasTan, i. gudoviCma samegrelos dedofals da manuCar
SarvaSiZes daavala, safar-beis daxmarebodnen. imavdroulad man safar-
beis acnoba, rom imperatori mas qveSevrdomobaSi miiRebda [98, 261].
1808w. agvistos dasawyisSi, ruseTis armiisa da samegrelos razmebi
soxumis dakavebas Seecadnen. generalma i. rikhofma soxumisken daZra ja-
ris nawili samegrelos saxalxo laSqarTan erTad, romelsac niko da-
diani sardlobda. soxumis cixis aReba ver moxerxda, magram aslan-bei
aiZules, gaeTavisuflebina qeleS-beis meuRle (mesame coli), rebia-hanum
marSania da misi Svili baTal-bei [6, 197]. amave xanebSi, aslan-beis dasax-
mareblad soxumSi sami xomaldiT Cavida misi naTesavi, foTis cixis ko-
mendanti quCuq-bei SarvaSiZe, xolo mTidan samasamde Cerqezi Camovida. as-
lan-beisTan imyofeboda qeleS-beize Tavdasxmis monawile beJan SarvaSiZe,
romelic samurzayanos ruseTis mfarvelobaSi Sesvlis droidan mTebSi
iyo gaqceuli. aslan-beis mniSvnelovani momxreebi hyavda afxaz feo-
dalTa Soris. mas mxars uWerdnen umcrosi Zma, gumis olqis mmarTveli
hasan-bei da abJuis mflobeli ali-bei SarvaSiZe. [113, 213].
59
soxumis cixis dauflebis uSedego cdam giorgi SarvaSiZe daarwmuna,
rom aucilebeli iyo ruseTTan samfarvelo xelSekrulebis, e.w. ,,saTxova-
ri punqtebis~ gaformeba. ,,saTxovari punqtebis‘‘ teqsti ruseTis sagareo
saqmeTa saministroSi Seadgines, Semdeg is qarTulad iTargmna da ro-
gorc originali, giorgi SarvaSiZes waredgina. 1808w. 12 agvistos, giorgi
SarvaSiZem da afxazeTis Tavad-aznaurTa warmomadgenlebma ,,saTxovari
punqtebis‘‘ qarTul teqsts xeli moaweres. giorgi SarvaSiZe aRniSnavda,
rom rusebTan adre gagzavnili werilebi da `saTxovari punqtebic‘‘ da-
werilia samegrelos samTavro karis moZRvris dekanoz ioane ioselianis
mier, romelic `wrfeli guliT mirCevda gavmxdariyavi saimperatoro ta-
xtis qveSevrdomi‘‘ [29, 202]. dokumenti qarTul enazea Sedgenili, rac ada-
sturebs, rom mTavris kancelariisa da samTavros oficialuri ena qar-
Tuli iyo [160, 217; 84, 128]. am dokumentiT giorgi SarvaSiZe iTxovda,
misTvis memkvidreobiT daemtkicebinaT afxazeTis mmarTveloba da Tavisi
samflobeloTi ruseTis imperiis mfarvelobaSi mieRoT. ,,saTxovari pun-
qtebis‘‘ mixedviT, giorgi SarvaSiZem ruseTis winaSe aiRo is vasaluri,
ekonomikuri xasiaTis valdebuleba, rac osmaleTis imperiisadmi mamamiss,
qeleS-beis gaaCnda: ,,mivarTmev xesa xomaldisaTvis viTar igi miirTva uwi-
nares amisa portaman aTamanman‘‘ [113, 214].
1809w. martSi, ruseTsa da osmaleTs Soris droebiTi zaviis vada
damTavrda da saomari moqmedebebic ganaxlda. am droidan ruseTis sar-
dlobam afxazeTis sakiTxis gadasaWrelad brZola gaaaqtiura. ivnisSi
axal mTavarmarTebel a. tormasovs (1809-1811ww.) peterburgidan acnobes,
rom safar-beis miReba `mfarvelobaSi‘‘ gadawyvetili iyo da investituris
niSnebic male gamoegzavneboda. imperatoris brZanebiT, giorgi SarvaSiZe
dajildovda wm. anas I xarisxis ordeniT da daeniSna pensia 2500 vercx-
lis maneTi weliwadSi, xolo mis dedinacvals, rebia-hanum marSanias –
1500 maneTi. am wyalobas gavlena unda moexdina afxaz Tavadaznaurebze
da safar-beis avtoritets aamaRlebda [29, 204; 65, 408].
afxazeTi aRiarebul iqna ruseTis `mfarvelobaSi‘‘ myof mxared. a.
tormasovi, imereT-samegreloSi ganlagebuli ruseTis jaris sardals d.
orbelians, romelic misi davalebiT urTierTobaSi Sevida afxaz mflo-
60
belebTan da maTi ndoba moipova, avalebda safar-beisaTvisEmxari daeWira
da afxazi mflobelebi miemxro misTvis [30, 206].
osmaleTi mxars uWerda mamismkvlel aslan-beis. nino dadianma d. or-
belians acnoba, rom stambolidan soxumSi Camovida aslan-beisTan Turqu-
li gemi saCuqrebiTa da fuliT. osmaleTi aslan-beis hpirdeboda daxmare-
bas samegreloSi ganlagebuli ruseTis jarebis winaaRmdeg. manuCar Sar-
vaSiZem rusebs acnoba, rom foTis komendantma quCuq-bei SarvaSiZem Savi
zRvis Crdilo-aRmosavleT sanapiroze mcxovreb tomebs sTxova daxmareba
meomrebiT, im mizniT, rom foTi daecva da xelSi Caegdo redut-kale da
anaklia. a. tormasovma d. orbelians ubrZana, osmalebis Tavdasxmis Sem-
TxvevaSi redut-yalesa da samegrelos dasacavad saWiro zomebi mieRo,
aseve afxazi mflobelebi aslan-beisagan CamoeSorebina [30, 202-203, 389-390].
1809w. 12 agvistos, orbeliani ruseTis jaris nawilebiT redut-yale-
dan foTisken daiZra. mas samegrelo-samurzayanos saxalxo laSqaric ax-
lda niko dadianisa da manuCar SarvaSiZis meTaurobiT. samegrelos sa-
xalxo laSqarSi imyofebodnen levan V dadiani, besarion Wyondideli da
grigol caiSeli. 15 noembers d. orbelianma foTis cixe aiRo [30, 393-394;
6, 200]. foTisaTvis brZolaSi guriisa da samegrelos saxalxo laSqarTan
erTad mxned ibrZodnen safar-beis momxre afxazebic [65, 408]. foTis cixis
aRebam mniSvnelovnad ganamtkica ruseTis poziciebi. jeri midga soxumis
dakavebaze, radgan gamoikveTa kavkasiis SavizRvispireTSi ruseTisTvis
mniSvnelovani dasayrdeni punqtis Seqmnis aucilebloba. soxumis aRebiT
arsebiTad Sesustdeboda osmaleTis kavSiri mTis xalxebTan da maTi
mtruli moqmedeba ruseTis mimarT SeizRudeboda. ruseTis xelSi iqnebo-
da anaklia da soxum-yale, amdenad samegrelo sruliad daculi iqneboda,
yirimidan momavali gemebi mSvidobianad gadacuravdnen zRvas, ruseTi da-
eufleboda gemTmSeneblobisaTvis saWiro masalas. [29, 209; 98, 257].
1810w. 17 Tebervals, imperatorma aleqsandre I-ma safar-bei (giorgi)
SarvaSiZe daamtkica afxazeTis mTavrad memkvidreobis uflebiT, ruseTis
imperiis umaRlesi xelisuflebis mfarvelobis qveS [139, 48-49; 132,50].
1 ivniss, a. tormasovma nino dadians auwya, rom imperatorma safar-
bei daamtkica afxazeTis mTavrad. safar-bei darwmunebuli unda yofi-
liyo, rom mas yovelgvari daxmareba gaeweoda aslan-beis winaaRmdeg da
61
pirvelsave xelsayrel SemTxvevaSi rusebi soxums daikavebdnen 8 ivniss,
a. tormasovma nino dadians sTxova, safar-beisaTvis gaegzavna samegrelos
saxalxo laSqari manuCar SarvaSiZis meTaurobiT, Tundac 1000 meomari,
sanam soxumis dasaufleblad jari da flotilia movidoda [30, 396-397].
ivnisis dasawyisSi, sevastopolSi Tavi mouyares sazRvao eskadras, ro-
melsac soxumi unda aeRo. operaciis xelmZRvanelad kapitan-leitenanti k.
doti dainiSna. eskadras soxumis sanapiroze unda gadmoesxa desanti –
meoTxe sazRvao polkis batalioni 600 meomriT, romelic saxmeleTo ja-
rebis mosvlamde iq unda darCeniliyo, aseve zomebi mieRo afxazebis so-
xumidan gasaxlebisTvis [30, 412; 158, 266].
1810w. 8 ivliss, diliT, ruseTis eskadra soxums miadga. dotma cixis
osmalur garnizons danebebis winadadeba misca, magram uari miiRo. imav-
droulad mowinaaRmdegem ruseTis eskadras cecxli gauxsna. meore dRes,
9 ivliss, dRis 4 saaTze rusulma eskadram soxumis dabombva daiwyo da
navsadgurSi mdgari 7 osmaluri xomaldi CaZira. 10 ivliss, rodesac ci-
xis kedlebi zRvis mxridan mniSvnelovnad daingra, desanti napirze ga-
dasxda da soxumis cixe SturmiT aiRo [170, 248-249; 139, 46]. vidre soxumi-
saTvis brZola daiwyeboda, aslan-bei rusTa winaaRmdeg mebrZoli
imereTis mefis solomon II-is dasaxmareblad gaemarTa 4-aTasiani mxedro-
biT. aslan-bei apirebda samegreloze Tavdasxmas, raTa mas imereTis wina-
aRmdeg moqmedi ruseTis jarisTvis daxmareba ver gaewia. soxumze rusebis
Tavdasxmis cnobis miRebisTanave aslan-bei ukan gamobrunda, magram cixe
ukve aRebuli daxvda da rusebs mTebSi gaeqca [30, 328; 98, 264-265].
soxumisa da misi Semogarenis mcxovrebni dotTan midiodnen, mfarve-
lobas sTxovdnen da ruseTis qveSevrdomobaSi Sesvlis survils gamo-
Tqvamdnen. mas eaxlnen safar-beis Zmebi – hasan-bei da baTal-bei [30, 425;
158, 266] osmaleTidan aslan-beisadmi gamogzavnilma samxedro daxmarebam
daigviana, soxumis cixesTan mosuli osmaluri gemi rusebma daakaves, gem-
ze sulTnis firmanebi da iaraRi aRmoaCines [30, 397; 71, 62].
soxumis aRebas ruseTSi didi rezonansi hqonda. 6 agvistos a. torma-
sovi ruseTis sagareo saqmeTa ministr, graf n. rumiancevs ulocavda ,,so-
xumis cixis SeZenas, romelic batonobs mTel afxaz xalxze‘‘ da imeds ga-
62
moTqvamda, rom soxumis floba ruseTs ,,Savi zRvis im napiris srul
mbrZaneblad‘‘ aqcevda [159, 140].
1810w. agvistos dasawyisSi, f. simonoviCi imereTis mmarTvelad dain-
iSna. oficialurad mas ewodeboda ,,imereTis, samegrelos, guriisa da
afxazeTis mmarTveli~. imavdroulad, f. simonoviCi dasavleT saqarTve-
loSi ganlagebuli jarebis sardalic iyo da emorCileboda Savi zRvis
sanapiro cixe-simagreebi da navsadgurebi. [30,312; 70, 117]. 23 agvistos
giorgi SarvaSiZem ruseTis imperatoris erTgulebis ficis teqsts xeli
moawera. [30, 425]. 19 seqtembers, a. tormasovi imereTis mmarTvels, gene-
ral-maior f. simonoviCs swerda, rom mxari daeWira sefer beisTvis misi
Zmis, aslan-beis winaaRmdeg da rodesac amisi saSualeba iqneboda, sefer-
beisTvis sigeli, samTavro niSnebi da investitura gadaeca, rom afxazebs
TvalnaTliv daenaxaT mTavarze imperatoris mfarveloba [6, 322]. oqtom-
berSi rusTa aseulma giorgi SarvaSiZe soxumSi Camoiyvana. afxazi warCi-
nebulebisa da xalxis TandaswrebiT, giorgi SarvaSiZem daifica ruseTis
imperatoris erTgulebaze. rusma oficerma giorgis gadasca samTavro ni-
Snebi da sigeli afxazeTis mTavrad damtkicebis Taobaze [6, 425].
soxumis cixis daufleba mTeli afxazeTis dauflebis winapirobas
warmoadgenda. afxazeTis samTavro taxtze qristiani mTavris dasmas sa-
qarTvelos am mxareSi politikuri gabatonebisaTvis didi mniSvneloba
hqonda. safar-beisa da aslan-beis Soris brZola rusul da osmalur gav-
lenas Soris brZolas warmoadgenda. soxum-kales aReba rusebis mier da
aslan-beis gandevna, iyo ara imdenad safar-beis gamarjveba aslan-beize,
ramdenadac ruseTis gamarjveba osmaleTze afxazeTSi [113, 213].
miuxedavad imisa, rom giorgi SarvaSiZe (safar-bei), rusebma soxumSi
samTavro taxtze dasves, axali mTavris xelisufleba myari ar iyo. ruse-
Tis xelisufleba cdilobda samTavro saxlis wevrebi da afxazi warCine-
bulebi, giorgi SarvaSiZisaTvis daemorCilebina. a. tormasovi nino da-
dians swerda, rom ruseTis xelisuflebam misi pativiscemiT da xaTriT
gauwia daxmareba giorgi SarvaSiZes da kvlavac mxars dauWerda. mTavar-
marTebeli avalebda nino dadians, daxmareboda mTavars, rom mas ,,afxazi
xalxi miemxro‘‘ da gaerkvia sWirdeboda Tu ara SarvaSiZes ruseTisgan
ufro meti samxedro daxmareba [30, 398-399].
63
ruseTis mfarvelobaSi Sesvlis droisTvis afxazeTis samTavro er-
Tian politikur erTeuls ar warmoadgenda. afxazeTis mTavris xelisu-
fleba mxolod zufuze anu bzifis olqze (md. bzifsa da md. gumisTas
Soris) vrceldeboda. gumis anu afxazeTisa (md. gumisTasa da md. kodors
Soris) da abJuis (md. kodorsa da md. RaliZgas Soris) olqebs SarvaSiZe-
Ta samTavro saxlis sxva wevrebi flobdnen. marSaniebis sagvareulo ga-
nagebda md. kodoris Sua da zemo welSi mdebare webelsa da dals, aseve
fsxus md. bzifis zemo welSi. marSaniebi ar cnobdnen giorgi SarvaSiZes
mTavrad da ruseTis mfarvelobaSic ar Sesulan. [30, 425; 113, 218]. 1810w.
afxazeTis mTavris magaliTiT, jiqebis mflobeli levan canba ruseTis
mfarvelobaSi Sevida. amasTan, levanma giorgi SarvaSiZe Tavis xelisuf-
lad aRiara [30, 426, 429].
§2. osmalofiluri jgufis brZola xelisuflebisaTvis afxazeTSi
XIXs. I mesamedSi
afxazeTis samTavros ruseTis imperiis SemadgenlobaSi Sesvlis Sem-
deg, mTavris araerTgzisi Txovnis miuxedavad, ruseTs ver gadaewyvita
qveynis siRrmeSi Sesvla da urCi mTiani mxareebis_fsxus, webelis, dalis
damorCileba. am periodSi carizmi cdilobda Savi zRvis sanapiroze gan-
mtkicebuliyo da, faqtobrivad, afxazeTis marTvaSi ar ereoda. amasTan
samTavroSi arsebobda mZlavri osmalofiluri banaki, romelsac mTavris
Zma aslan-bei SarvaSiZe edga saTaveSi. am ukanasknels, mTavrisgan gansxva-
vebiT, xalxSi mniSvnelovani dasayrdeni hqonda antirusulad ganwyobili
Zalebis saxiT. ruseTis xelisuflebis poziciebi afxazeTSi jer kidev
susti iyo. soxumis daufleba sulac ar niSnavda afxazeTis damorCi-
lebas. ufro metic, aslan-beis momxreebi soxumis cixis siaxloves Tavs
esxmodnen soflebs, Zarcvavdnen, adamianebs da saqonels itacebdnen. am
uwesrigobebis aRsakveTad da qveynis dasamorCileblad giorgi SarvaSiZem
1810w. dekemberSi, general-maior f. simonoviCs sTxova, misi naTesavi, sa-
murzayanos sardal-mouravi manuCar SarvaSiZe jariT dasaxmareblad ga-
moegzavna. f. simonoviCma afxazeTis mTavris am Txovnis dakmayofilebis
mizniT nino dadians mimarTa [30, 399].
64
dedofalma ninom samegrelos saxalxo laSqari afxazeTSi gagzavna.
laSqarma osmalofiluri dajgufeba daamarcxa, ris Semdegac aslan-bei
trapizonSi gaiqca. nino dadianma giorgi SarvaSiZesTan Seariga da mas
daumorCila beqir-bei SarvaSiZis Svilebi, gavleniani afxazi
mflobelebi, soslan-bei da ali-bei, romlebic mas mtrobdnen da aslan-
beis uWerdnen mxars. ninom maTgan mZevlebi aiyvana da imperatoris
erTgulebaze daafica. misive miTiTebiT, rebia-hanum marSania
molaparakebebs awarmoebda Tavis ZmebTan, webelis mflobel
marSaniebTan, giorgi SarvaSiZis mTavrad cnobisa da ruseTis qve-
SevrdomobaSi Sesvlis Taobaze [30, 405-406]. TurqeTis premier ministris
arqivSi daculi dokumentis mixedviT, 1812w. aprilSi, aslan-beim TxovniT
mimarTa osmaleTis mTavrobas Svidasi jariskaci gamoeyoT misTvis
soxumsa da anaklias Soris mdebare sanapiroze rusTa winaaRmdeg di-
versiebis mowyobisaTvis. aslan-bei osmaleTis xelisuflebas arwmunebda,
rom afxazTa begebi mzad iyvnen mis mxareze ebrZolaT. osmaleTis
xelisuflebam aslan-beisaTvis samasi jariskacis gagzavnis Sesaxeb go-
nios cixis garnizonis ufros memiS-aRas miTiTeba misca [58. 12].
1812w. 28 maiss, didi diplomatiuri brZolis Semdeg, ruseTsa da os-
maleTs Soris buqarestSi zavi daido. sazavo xelSekrulebis VI muxlis
mixedviT, kavkasiaSi sazRvrebi omamdeli saxiT unda aRdgeniliyo. xel-
Sekrulebis saidumlo muxlis mixedviT, Savi zRvis sanapiro ori saaTis
savalze md. rionis marjvena napiridan da anakliidan oTxi saaTis saval-
ze, sadac ar iyo simagreebi, komunikaciis uzrunvelyofis mizniT, ruse-
Tis sargeblobaSi gadadioda, Tumca osmaleTis mflobelobaSi iTvlebo-
da. arcerT mxares ar SeeZlo aq simagreebis ageba. xelSekrulebis VI mu-
xli ruseTs saSualebas aZlevda, Tavis mflobelobaSi SeenarCunebina da-
savleT saqarTvelo. saidumlo muxlis Tanaxmad ki, faqtobrivad, ruse-
Tis gamgeblobaSi eqceoda saqarTvelos Savi zRvis sanapiro zoli md.
bzifidan md. Coloqamde [98, 420-421]. buqarestis sazavo xelSekrulebis
Tanaxmad, ruseTis sardlobam 1812w. 29 seqtembers axalqalaqi, xolo 7
dekembers foTi, rogorc ,,iaraRis ZaliT~ dapyrobili, osmalebs gadasca.
osmaleTi kategoriulad moiTxovda soxumis gadacemasac, magram mTavar-
65
marTebelma da saqarTvelos korpusis mTavarsardalma n. rtiSCevma am sa-
kiTxis gadawyveta 1813w. gazafxulisTvis gadado [31, 785].
1811w. SimSilobam da axalcixidan TiTqmis mTel saqarTveloSi mo-
debulma Savi Wiris epidemiam aTasobiT adamiani imsxverpla. imereTisa da
samegrelos mosaxleobis nawili samurzayanosa da afxazeTSi gaixizna,
ris Semdegac gaZlierda tyvis syidva. samurzayanos mflobelma manuCar
SarvaSiZem samegrelos mTavars, levan V dadians (1805-1840ww), wesrigis
dasamyareblad afxazeTSi galaSqreba urCia. samegrelos mTavarma laSqa-
ri Sekriba, Wyondideli da caiSeli mRvdelmTavrebi iaxla da 1812w. oq-
tomberSi afxazeTisken gaemarTa. samurzayanoSi gadasuli levan V dadia-
ni manuCar SarvaSiZis Zmis, levanis mamulSi, bediaSi gaCerda Ramis gasa-
Tevad. RamiT, levan SarvaSiZis Svilis, xutunias migzavnilma kacebma ma-
nuCar SarvaSiZe mokles. samegrelos mTavris cnobiT, mokvlas masac upi-
rebdnen, magram droze Seityo da gadarCa [16, 136]. levan V dadiani da-
uyovnebliv dabrunda zugdidSi. mas ar SeeZlo sakuTari ZalebiT aeRo
kargad gamagrebuli bediis cixe, amasTan levan SarvaSiZec sakmaod gav-
leniani kaci iyo samurzayanoSi, amitom dadianma daxmareba rusul admi-
nistracias sTxova. mTavarmarTeblis brZanebiT, dadianis dasaxmareblad
imereTisa da guriis saxalxo laSqari gaigzavna. 1812w. dekemberSi, levan
V dadiani bediisken gaemarTa. jaris miaxloebisTanave xutunia SarvaSiZe
webelSi gaiqca. levan SarvaSiZe mixvda, rom dadians winaaRmdegobas ver
gauwevda da cixe Caabara. samegrelos mTavarma gulmowyaleba gamoiCina,
levan SarvaSiZe moxucebulobis gamo ar dasaja, sacxovreblad sof. fa-
xulani miuCina da iq gagzavna, Semdeg bediis cixe gaamagra, Tavisi meci-
xovneebi Caayena da zugdidSi dabrunda [6, 204].
osmaleTi ruseTis xelisuflebisagan daJinebiT moiTxovda soxumis
misTvis dabrunebas. osmaleTi ar cnobda ruseTis mfarvelobas afxazeT-
ze da mas kvlavindeburad Tavis vasal qveyanad miiCnevda. 1813w. 3 ianvars,
kancler n. rumiancevisadmi gagzavnil werilSi n. rtiSCevi werda, rom
afxazeTze, rogorc nebayoflobiT SeerTebul mxareze, osmalTa preten-
zia ruseTs ar unda mieRo, radgan afxazebi soxumis daTmobas osmaleTi-
sadmi ruseTis mxridan afxazeTze xelis aRebad Seafasebdnen. n. rtiSCevs
miaCnda, rom afxazebi emorCilebodnen mxolod imas, vinc soxums flob-
66
da. Tu osmaleTi daeufleboda soxums, afxazebi mTavars ganudgebodnen,
qristianoba, romelic kvlav vrceldeboda am mxareSi, daviwyebas miecemo-
da, ruseTis xelSi Tu ar iqneboda soxumi da misi navsadguri, afxazebis
damorCileba gaZneldeboda da afxazeTis SenarCuneba SeuZlebeli iqnebo-
da. aqedan gamomdinare, n. rtiSCevi svamda kiTxvas, saWiro iyo Tu ara os-
malebisaTvis daebrunebinaT soxumi, im mTavris rezidencia, romelic
mTeli Tavisi xalxiT da samflobeloTi ruseTis qveSevrdomobaSi
Sevida. sabolood, n. rtiCevi mainc uSvebda soxumis gadacemis SesaZleb-
lobas, magram drois mogebis taqtikas adga. [31, 785-786].
n. rtiSCevis dasabuTeba peterburgSi mxedvelobaSi miiRes. male, man
imperatoris direqtiva miiRo, miuxedavad osmalebis moTxovnisa, soxumi
maTTvis ar gadaeca [31, 504]. peterburgis poziciis garkvevis Semdeg n.
rtiSCevma osmalebs uari ganucxada soxumis gadacemaze im motiviT, rom
afxazeTi osmaleTis sakuTrebas arasodes warmoadgenda, samSvidobo xel-
SekrulebaSic ar ixsenieboda da amitom osmaleTis moTxovnis dakmayofi-
leba ruseTs ar SeeZlo [31, 505]. osmaleTi mxolod soxum-kales gadace-
mis moTxovniT ar dakmayofilda da imereTze, guriasa da samegreloze
pretenzia wamoayena. osmalebi da maTi agentura afxazeTSi avrcelebdnen
xmebs, TiTqos ruseTma es mxare buqarestis traqtatiT osmaleTs dauTmo,
xolo soxum-kale aslan-beis gadaeca [113, 220].
kavkasiis rusuli administracia, 1812w. bolos samurzayanoSi mo-
mxdar ambebSi, osmaleTis momxre Zalebs adanaSaulebda, da miaCnda, rom
aslan-beis momxre levan SarvaSiZem, osmalebis CagonebiT mokla Tavisi
Zma, ruseTis erTguli, polkovniki manuCar SarvaSiZe. gaZlierda tyvis
syidva, marto 5 Tvis ganmavlobaSi afxazeTidan da samegrelodan osma-
lebma 300 tyve gaiyvanes [31, 789]. osmalebi sagangebod amaragebdnen foTis
cixes da jars aZlierebdnen. 1813w. 29 ivniss foTSi Cavida seraskiri
seid-suleiman faSa, romelmac 2 aTasi jariskaci Camoiyvana. mas davaleba
hqonda, daepyro dasavleT saqarTvelo. amave xanebSi, jiqeTSi myofi as-
lan-bei samxedro daxmarebisa da Tanxebis misaRebad stambolSi Cavida.
stambolidan aslan-bei foTSi Camovida, Semdeg osmalTa razmiT, zRviT
sof. gudavaSi gadavida. aslan-bei mTeli afxazeTis dasaufleblad emza-
deboda. giorgi SarvaSiZem daxmarebis TxovniT ruseTis xelisuflebas
67
mimarTa [6, 205; 98, 446]. aslan-beis afxazebis didi nawili miemxro. mis
mxareze gadavida rebia-hanum marSania or umcros SvilTan erTad. maT so-
xumi datoves da aslan-beis banakSi gadavidnen, afxazeTis didebulTa
mniSvnelovani nawilic mis mxares dadga. osmalebi aslan-beis jariT, sa-
omari saWurvliT da sursaTiT foTidan amaragebdnen. 6 ivliss seraskir-
ma foTidan aslan-beis 17 naviT jari da sursaTi, agreTve fuli gaugzav-
na, xolo jaris meore nawili soxumis asaRebad gaemarTa [31, 798; 6, 446].
ivlisis dasawyisSi, arzrumis seraskirma n. rtiSCevs moTxova, osmale-
TisTvis gadaeca imereTi, guria, samegrelo da afxazeTi yvela simagriT.
aseTive moTxovniT mas trapizonis seraskirma seid-suleiman faSamac
mimarTa [31, 790]. n. rtiSCevis mtkicebiT ki, es moTxovnebi buqarestis sa-
zavo xelSekrulebis VI muxlis pirobas ar Seesabameboda da amdenad, ar
SeeZloⁿdaekmayofilebina. n. rtiSCevma trapizonis seraskiri gaafrTxila,
rom osmalTa jaris Sesvla afxazeTSi aslan-beis meTaurobiT da im te-
ritoriebis iaraRiT dapyrobis mcdeloba, romelsac adre osmaleTi mo-
iTxovda, traqtatis darRvevad miaCnda, ris gamoc am samflobeloebis da-
sacavad saTanado gankarguleba gasca. igi seraskirs mouwodebda, afxaze-
Tidan jarebi gaeyvana, winaaRmdeg SemTxvevaSi, ruseTi adeqvatur zomebs
miiRebda [31, 796-797]. n. rtiSCevma polkovnik s. merlins ubrZana, afxaze-
Tidan osmalebi ganedevna. merlini SeuTanxmda levan V dadiansa da
giorgi SarvaSiZes, aslan-beisa da osmalTa winaaRmdeg erToblivi gamos-
vlis Sesaxeb. me-15 egerTa polkis meTaurs, maior kutievs daevala, sameg-
relos saxalxo laSqarTan erTad SeWriliyo afxazeTSi, winadadeba
mieca osmalebisTvis, daetovebinaT es mxare, xolo am moTxovnis Seusru-
leblobis SemTxvevaSi Zalis gamoyenebiT ganedevna isini [31, 798, 800].
rusTa da qarTvelTa jaris miaxloebisTanave osmalebma miatoves aslan-
bei da foTSi dabrundnen, aslan-bei ki jiqeTSi gaiqca. giorgi SarvaSiZem
iTxova, daxmarebodnen samTavros mosaxleobis damorCilebaSi, amitom
jarma winsvla ganagrZo, abJuis olqSi Tavad-aznaurebi mTavris erTgule-
baze daafica, Semdeg kodori gadalaxa, afxazeTis olqSic aiyvana mZev-
lebi da Tavad-aznaurebi mTavris erTgulebaze daafica. rodesac jari
soxumSi Cavida, rebia-hanumi da misi ori umcrosi Svilic monaniebiT ga-
mocxaddnen, soxumSi moiwvies zufueli Tavad-aznaurebic da erTgulebis
68
fici daadebines. levan V dadianis rCeviT, afxazeTis mTavarma molapara-
keba gamarTa webelis mflobel marSaniebTan da mosTxova yaCaRobasa da
yaCaRebis mfarvelobas SeSvebodnen. ukan gamobrunebulma rusTa da qarT-
velTa laSqarma levan V dadiansa da manuCar SarvaSiZis qvrivs qeTevans
samurzayano daumorCila [31, 305-506; 6, 205]. 1812w. samxedro eqspedicia
afxazeTSi osmalofiluri jgufis damarcxebiTa da mTavris xelisufle-
bis droebiTi gaZlierebiT dasrulda.
1813w. noemberSi osmaleTma kvlav moiTxova imereTis, guriis, samegre-
losa da afxazeTis, aseve cixeebis – soxum-kales, anakliis da kemxelis
dabruneba [31, 805]. osmaleTi ar apirebda afxazeTze xelis aRebas, rac
SemdgomSi misi marionetis, aslan beis SeiaraRebuli gamosvlebiT dadas-
turda. rusuli administracia Tvlida, rom aslan-beis mtruli saqmiano-
ba mTavris xelisuflebas ukiduresad asustebda [31, 480].
osmaleTs hqonda safuZveli afxazeTSi sakuTari momxreebis ga-
marjvebis imedi hqonoda. mTavars ar emorCilebodnen misi Zmebi da cal-
keul mxareTa mflobelebi. samTavros Tavs esxmodnen mezobeli tomebi
da afxazeTis mTis Temebis mkvidrni. afxazeTSi anarqia mezobel samegre-
lozec axdenda gavlenas. 1815w. Semodgomaze levan V dadianma afxazeTSi
areulobis mTavar kerasTan-webelTan urTierToba mSvidobianad moagvara.
29 noembers, samurzayanos sof. oqumSi Camovidnen webelis Temis batonebi
da levan V dadians erTgulebis fici misces. webelelma marSaniebma
qristian mTavars muslimanTa wminda wignze yuranze Sehfices. webelSi
islami gansakuTrebiT iyo gavrcelebuli da osmaleTi islams am mxareSi
Tavisi gavlenis iaraRad warmatebiT iyenebda [31, 507-508].
XIXs. dasawyisSi carizmisTvis gadaudebel strategiul da politi-
kur amocanas warmoadgenda CrdiloeT kavkasiis dapyroba. ruseTis impe-
riis axladmierTebuli teritoriebi kavkasionis qedis samxreTiT mdeba-
reobda. maTi dapyroba CrdiloeT kavkasiis mTiani zolis Semomtkice-
bamde moxda. amdenad, imperiis samxreT-kavkasiuri samflobeloebi dau-
morCilebeli CrdiloeT kavkasis gadaRma aRmoCnda. amitom aucilebeli
gaxda yuban-Tergis xazis samxreTiT mdebare miwa-wylis dapyroba. amis ga-
reSe, ruseTis batonoba amierkavkasiaSi mtkice ver iqneboda. napoleonTan
69
omis damTavrebis Semdeg, carizmi CrdiloeT kavkasiis dapyrobisaTvis
gaZlierebul mzadebas Seudga [168, 282].
1815w. kavkasiis xazze, saqarTveloSi da saerTod amierkavkasiaSi gan-
lagebuli ruseTis jaris nawilebisagan calke saqarTvelos korpusi Se-
iqmna. 1815w. damlevisaTvis afxazeTSi osmalofiluri dajgufebis brZo-
lam xelisuflebisaTvis garkveul warmatebas miaRwia. TurqeTis premier-
ministris arqivSi daculi dokumentis mixedviT, 1815w. dekembris dasawyis-
Si osmaleTis xelisuflebam miiRo informacia safar beis ,,atalik”-is
(gamzrdelis_z.w.) haji ahmedisagan, TiTqos safar-bei mzad iyo moenaniebi-
na danaSauli da kvlav osmaleTis qveSevrdomobas dabruneboda. haji
ahmedisgan osmaleTis xelisuflebam Seityo, rom mas Semdeg, rac aslan
beim moukla mama, safar bei SiSobda, rom Zma masac gamoasalmebda sico-
cxles, amitom iZulebuli gaxda rusebisaTvis eTxova mfarveloba. safar-
bei mzad iyo, danaSauli osmaleTis winaSe imiT gamoesyida, rom soxumis
cixidan rusebi gaeyara da kvlav sulTans damorCileboda [58. 13]. ro-
gorc Cans, giorgi SarvaSiZe, ormagi politikis warmoebas cdilobda. is
SiSobda, rom ruseTi sabolood afxazeTs osmaleTs dauTmobda da xeli-
suflebis SenarCunebisaTvis winaswar Tadarigs iWerda.
1816w. 12 oqtombers, kavkasiis mTavarmarTeblad general-leitenanti a.
ermolovi dainiSna. rusebi, romlebic adre kavkasiis mTielTa winaaRmdeg
calkeul sadamsjelo eqspediciebs atarebdnen, CeCneTisa da daRestnis
siRrmeSi gegmazomier Setevaze gadavidnen. rusebi anadgurebdnen mTielTa
soflebs, kafavdnen tyeebs, gahyavdaT gzebi, agebdnen cixe-simagreebs da
mTebis siRrmeSi nabij-nabij miiwevdnen [170, 32; 151, 35]. carizmi cdilobda
CrdiloeT kavkasiaSi rusuli samxedro-administraciuli mmarTvelobis
danergvas, ramac misi koloniuri politika gamoaSkarava. ruseTis samxed-
ro-biurokratiul eqspansias CrdiloeT kavkasiis mTielTa sapasuxo re-
aqcia mohyva. daiwyo ruseT_kavkasiis omi (1817-1864ww), romelSic ruseTi
miznad isaxavda mTiani daRestnisa da dasavleT kavkasiis dapyrobas, xo-
lo kavkasiel mTielTa mxridan oms antikoloniuri, erovnul-ganmaTavi-
suflebeli xasiaTi hqonda [102, 144].
omis msvlelobisas ruseTis sardloba did yuradRebas aqcevda Savi
zRvis Crdilo-aRmosavleT sanapiros dakavebas, radgan dasavleT kavkasi-
70
is mTielebi garesamyarosTan kavSirs aqedan amyarebdnen. inglisi da os-
maleTi mTielebs iaraRiT da tyvia-wamliT aqedan amaragebdnen. ruseTi
Savi zRvis afxazeTis sanapiroze mxolod soxums flobda, sadac 500 ja-
riskaci iyo dislocirebuli. soxumis mcirericxovani garnizoni ver
uzrunvelyofda stabilurobas am mxareSi. ruseTis poziciebis sisustes
afxazeTSi mniSvnelovanwilad ganapirobebda is garemoeba, rom mTavari
uZluri iyo sakuTari ZalebiT daecxro Sinapolitikuri brZola da osma-
leTis momxre dajgufebebis TareSi samTavroSi. afxazeTSi grZeldeboda
adamianebis gataceba, mkvlelobebi, mTavrisadmi daumorCilebloba. 1818w.
maisSi, imereTis mmarTvel, general-maior i. kurnatovskis TandaswrebiT,
afxazeTisa da samegrelos mTavrebs Soris SeTanxmeba daido. giorgi
SarvaSiZem samurzayano dadianis samflobelod cno. rogorc levan V da-
diani aRniSnavda, es aqti miznad isaxavda or samTavros Soris mSvidobi-
ani urTierTobis aRdgenas. SeTanxmebis mixedviT, samegrelosa da afxa-
zeTs Soris sazRvrad md. RaliZga dadginda. orive mxare valdebulebas
iRebda, meamboxeebisa da damnaSaveTaTvis TavSesafari ar miecaT [32, 537].
1819w. imereTSi ruseTis winaaRmdeg ajanyeba daiwyo. i. kurnatovski
saqarTvelos korpusis Stabis ufross, general-leitenant a. veliaminovs
swerda: ,,gurulebi da megrelebi mzad arian imerlebTan erTad imoqme-
don, xolo afxazi glexebi imdenad TanaugrZnoben imereTis ajanyebas,
rom imerlebs isRa darCeniaT, mxolod moiwvion afxazebi‘‘ [136, 21]. 1820w.
ivlisSi ruseTis jarma imereTis 1819-1820 ww. ajanyeba sastikad CaaxSo.
osmaleTi kvlav daJinebiT moiTxovda soxumisa da afxazeTis dabru-
nebas. ruseTis xelisufleba orWofobda da dasaSvebadac ki miaCnda osma-
leTis moTxovnis dakmayofileba. sakiTxis Seswavla kavkasiis mTavar-
marTebel a. ermolovs daevala. 1820w. 16 ivliss a. ermolovma peterburgs
vrceli moxseneba warudgina, sadac im safrTxis Taobaze miuTiTebda, ra-
sac afxazeTisa da soxumis daTmoba gamoiwvevda. misi azriT, afxazeTis
daTmoba negatiurad imoqmedebda ruseTis poziciebze amierkavkasiis sxva
samflobeloebSi, sadac osmaleTis Careva gaZlierdeboda da samomavlod
regionSi poziciebis SesanarCuneblad meti samxedro Zala iqneboda
saWiro, miT umetes, rom ruseTis gavlena Sav zRvaze Sesustdeboda,
giorgi SarvaSiZe iZulebuli gaxdeboda, qristianoba daeTmo, samTavro
71
taxtze ki qristianobis moZule misi Zma hasan-bei avidoda. ermolovi
miuReblad miiCnevda afxazeTis daTmobas imis gamoc, rom dasavleT
saqarTvelos sxva qveSevrdomTa TvalSi ruseTs saxeli Seelaxeboda,
gaZlierdeboda tyvis syidva, afxazebs didi raodenobiT hqondaT navebi
da sanapiros maxloblad yaCaRobas eweodnen, Tu maT navmisadgomebad
eqnebodaT soxumisa da biWvinTis yureebi, ruseTis xomaldebs ar
SeeZlebodaT TavianTi samflobeloebis dacva da afxazeTis dakargviT
ruseTs SeiZleboda mTeli dasavleT saqarTveloc daekarga. im Sem-
TxvevaSi, Tu afxazeTis an soxumis bedi sxvagvarad gadawydeboda, a. er-
molovi Tanamdebobidan gadayenebas iTxovda. [32, 653-654]. a. ermolovis
mier sakiTxis aseTi kategoriulobiT dayenebam, umaRlesi xelisufleba
daarwmuna, soxumisa da afxazeTis osmaleTisTvis gadacemaze xeli aeRo.
ruseTi moiTxovda, osmaleTs mis mflobelobaSi ecno anaklia da ke-
mxeli, rogorc samegrelos kuTvnili punqtebi, amasTan arc soxumisa da
afxazeTis daTmobas apirebda [33, 430].
miuxedavad imisa, rom ruseTis pozicia kategoriuli iyo, osmaleTi
moiTxovda anakliisa da soxum-kales daclasa da misTvis dabrunebas. os-
maleTi afxazeTSi Tavis momxre Zalebis gamoyenebas cdilobda. 1820w. de-
kemberSi a. ermolovma peterburgs Seaxsena, rom ruseTs gauZneldeboda
am cixeebis mimdebare teritoriebis dacva, Tu osmalebi mosaxleobas ru-
seTis winaaRmdeg waaqezebdnen [52, 190].
1821w. 7 Tebervals afxazeTis mTavari giorgi SarvaSiZe lixnSi gar-
daicvala. mTavarma sikvdilis win umcros Zmas, hasan-beis meuRlesa da
Svilebze mzrunveloba sTxova da ruseTis xelisuflebis morCileba ur-
Cia [27. 2]. meore dRes, 8 Tebervals, Tamar SarvaSiZem weriliT auwya so-
xumis cixis komendants, maior p. mogilianskis giorgi SarvaSiZis garda-
cvaleba da sTxova, es ambavi mTavarmarTeblisTvis euwyebina. Tamari
iTxovda, gamoegzavnaT ufrosi Svili dimitri, romelic peterburgSi paJ-
Ta korpusSi izrdeboda da misTvis qveynis marTva CaebarebinaT [27. 1.]
am droisaTvis afxazeTis mTavris qvrivi, Tamar SarvaSiZe ver ako-
ntrolebda viTarebas samTavroSi. misi vaJiSvili, taxtis memkvidre di-
mitri ruseTSi iyo, xolo afxazeTSi rusi samxedroebi mxolod soxumis
cixes flobdnen, sadac 500 kaciani garnizoni idga [140, 456-457]. Seqmnili
72
viTarebiT sargeblobdnen osmaleTis momxre Zalebi afxazeTSi. 8 Teber-
vals, soxumis cixidan gamosul jariskacTa razms Tavs daesxnen
afxazebi. Tavdasxma hasan-beis samflobeloSi moxda, amitom komendantma
p. mogilianskim damnaSaveTa gacemis moTxovniT mas mimarTa. lixnSi
myofma hasan-beim piroba dado, rom damnaSaveebs moZebnida da mTavrobas
gadascemda [27. 2; 166, 552]. imave dRes p. mogilianskim kavkasiis korpusis
Stabis ufross, general-leitenant a. veliaminovs, romelic kavkasias er-
molovis aryofnis gamo marTavda, giorgi SarvaSiZis gardacvalebisa da
soxumis cixis garnizonis jariskacebze afxazebis Tavdasxmis Taobaze
auwya. p. mogilianski amtkicebda, rom mTavris gardacvalebis Semdeg
afxazeTSi antirusuli gamosvlebi iyo mosalodneli. Mmas miaCnda, rom
rus jariskacebze Tavdasxma hasan-beis waqezebiT moxda da es iyo afxa-
zebis ajanyeba ruseTis winaaRmdeg [166, 552].
a. veliaminovi Tvlida, rom Tumca hasan-beis momxreTa dajgufebas
osmaleTis daxmarebis gareSe raime warmatebis miRweva ar SeeZlo,
afxazeTSi arsebuli situaciidan gamomdinare, misi izolireba
aucilebeli iyo, amitom p. mogilianskis ubrZana, hasan-bei daepatimrebina,
xolo imperatoris mier afxazeTis mTavris damtkicebamde, qveynis mmar-
Tvelad Tamar SarvaSiZe daeniSna. p. mogilianskim 6 marts, soxumis cixe-
Si mosalaparakeblad miiwvia hasan-bei da iqve daapatimra [140, 461-462].
1821w. 14 marts Tamar SarvaSiZem weriliT uSualod a. veliaminovs
mimarTa da sTxova, taxtis memkvidre dimitri afxazeTSi gamoegzavnaT.
igi werda, rom misma Svilma am qveynis ,,arc qceva da arc ena‘‘ ar icoda,
magram samTavros mainc kargad upatronebda. amasTan, hasan-beis gaTavisu-
flebasac iTxovda. winaaRmdeg SemTxvevaSi, TavisTvis SeuZleblad mi-
aCnda afxazeTSi darCena. Tamari veliaminovs arwmunebda, rom ruseTis xe-
lisuflebis winaSe hasan-beis danaSauli ar miuZRoda [27. 3]. Cans, Tamar
SarvaSiZe realurad afasebda hasan beis gavlenas da Seqmnil rTul po-
litikur vitarebaSi mis mimxrobas cdilobda. 1 aprils veliaminovma Ta-
mar SarvaSiZes damamSvidebeli werili gaugzavna, sadac aRniSnavda, rom
ruseTi mudam mzad iyo mxari daeWiraT misi saxlisaTvis. veliaminovi
werda, rom hasan-beis dapatimrebis mizezi gaxda misi daumorCilebloba,
ris gamoc gansvenebul mTavars araerTxel miumarTavs ruseTis xelisuf-
73
lebisTvis. generlis azriT, mas SeeZlo areulobis moxdena, amitom Ta-
mar SarvaSiZes hasan-beis gaTavisufleba ki ar unda eTxova, aramed afxa-
zeTidan saswrafod moSoreba [32, 655].
imereTis mmarTvels, general-maior p. gorCakovs (1820-1825ww.) miaCnda,
rom yovelgvari mizezis gareSe hasan-beis Sepyroba ar iyo gonivruli,
radgan es xels ar Seuwyobda afxazTa daSoSminebas da ufro met mRel-
varebas gamoiwvevda. 1821w. 22 marts, veliaminovisadmi gagzavnil moxse-
nebiT baraTSi igi aRniSnavda, rom mogilianskis cnobam afxazTa ajanye-
bis Sesaxeb mas Tavidanve eWvi aRuZra. mdgomareobidan gamosasvlelad
ruseTis xelisuflebas ori gza hqonda: pirveli, daekmayofilebina xal-
xis moTxovna da hasan-bei gaeTavisuflebina; meore, afxazeTisken jarebi
daeZra. amasTan, pirveli RonisZieba ar iqneboda sisustis gamovlena;
meore SemTxvevaSi ki, damatebiT aTasamde jariskaci mainc gaxdeboda sa-
Wiro; jars unda gaevlo daumorCilebeli soflebi, winaaRmdegoba iqne-
boda desantis gadasxmis drosac; ajanyeba mainc ar Sewydeboda, Tu ja-
ris nawili didi xniT afxazeTSi ar Cadgeboda, radgan soxumis cixis
garnizons afxazeTis gasakontroleblad Zala ar Seswevda. [166, 553-554].
a. veliaminovi imdenad uaryofiTad iyo ganwyobili hasan-beis mimarT,
rom afxazTa ajanyeba nakleb ubedurebad miaCnda, vidre misi gaTavisuf-
leba. ,,CvenTvis bevrad ufro momgebiania mSfoTvare afxazeTi, vidre ha-
san-beis gaTavisufleba, romelic didi avtoritetiT sargeblobs rogorc
xalxSi, aseve TurqeTis mTavrobaSic‘‘, _ werda a. veliaminovi 28 marts p.
gorCakovs. xelisuflebisaTvis sasurveli iyo afxazeTidan misi moSo-
reba, afxazTa ajanyebis Sedegebi xelisuflebisaTvis imdenad mniSvne-
lovani ar iqneboda. a. veliaminovi darwmunebuli iyo, rom ajanyebulebi
soxumis cixes osmalebis daxmarebis gareSe ver aiRebdnen. aucileblobis
SemTxvevaSi p. gorCakovs SeeZlo cixis dasaxmareblad qvemexiT SeiaraRe-
buli ori an sami aseuli gaegzavna. a. veliaminovma gamoiyena sardlis
uflebamosileba da misi brZanebiT 1821w. aprilSi hasan bei cimbirSi
gadaasaxles, magram imedi, rom hasan-beis gadasaxlebiT afxazeTSi
problemebi mogvardeboda, rogorc mosalodneli iyo, ar gamarTlda.
afxazeTis mmarTvelad Tamar SarvaSiZis daniSvnas xalxi ukmayofilebiT
Sexvda. xalxi eWvobda, rom hasan-beis dapatimreba Tamar SarvaSiZis gare-
74
Se ar moxdeboda, romelsac albaT misi moSoreba surda, raTa dimitrisa-
Tvis taxtisaken gza gaekafa. aprilis Sua ricxvebSi p. gorCakovi soxumSi
Cavida, raTa afxazeTSi Seqmnil viTarebas adgilze gascnoboda. man Tana-
mdebobidan gadaayena p. mogilianski da mis nacvlad soxumis cixis komen-
dantad maiori mixini daniSna [166, 554-557].
afxazeTSi saxalxo mRelvarebis asacileblad p. gorCakovma afxazi
Tavad-aznauroba mosalaparakeblad soxumSi miiwvia. afxazma warCinebu-
lebma p. gorCakovs hasan beis dapatimrebis gamo mtkice protesti ganu-
cxades da, rusis jaris Semosvlis SemTxvevaSi, saxl-karis gadawviTa da
mTebSi gaxizvniT daimuqrnen. soxumSi ar Camovida Tamar SarvaSiZe, p.
gorCakovma ki mTavris qvrivTan lixSi gamgzavreba saxifaTod CaTvala,
da quTaisSi uSedegod dabrunda. sul male sayovelTao mRelvareba afxa-
zeTSi ruseTis koloniuri reJimis winaaRmdeg ajanyebaSi gadaizarda.
hasan-beis umcrosi Zmebi_baTal-bei, taiar-bei da rostom-bei, xalxs da-
umorCileblobisken mouwodebdnen. maT mxari dauWires hasan-beis simamrma,
inal-ifebma da marSaniebma. afxazma Tavadebma maior mixins SeuTvales,
rom ar daemorCilebodnen ruseTis xelisuflebas da Tamar SarvaSiZes,
sanam rusebi hasan-beis ar daabrunebdnen. [166, 558].
osmaleTisaTvis kvlav dadga afxazeTis saqmeebSi, aslan beis faqto-
ris gamoyenebiT, uSualo Carevis dro. 1821w. ivnisSi, aslan-bei osmaleTi-
dan jiqeTSi Cavida. Aaslan-beim Tamar SarvaSiZes mZevlebi da afxazeTSi
Tavisuflad SeSveba mosTxova. Tamarma aslan-beis mociqulebi, maior mi-
xinis TandaswrebiT, soxumis cixeSi miiRo da ganucxada, rom mamis-
mkvlels afxazeTSi arasdros SeuSvebda. Tamar SarvaSiZis amalaSi myofi
bzifeli Tavad-aznaurebic mas daeTanxmnen. Tamarma mixins Txova, misi sa-
saxlis dasacavad lixnSi mcire razmi gaegzavna [166, 558-559].
afxazeTSi ruseTis batonobas isev seriozuli safrTxe daemuqra.
rusebis momxreTa ricxvi mcire iyo da adgilobrivi qristianebiT Semo-
ifargleboda. mosaxleobis umetesi nawili ki, mahmadiani da warmarTi
afxazebi, osmalur orientaciaze idgnen da mzad iyvnen aslan-beis
gverdiT damdgariyvnen [140, 459]. soxumis cixis garnizonis meTauri mixini
yoveldRe Tavdasxmas eloda. man Tamar SarvaSiZes soxumis cixeSi dabina-
veba SesTavaza, magram mTavris qvrivs ar surda xalxis winaSe Tavisi uZ-
75
lurebis aRiareba, amitom arCia, sof. kodorSi wasuliyo, sadac saxli
hqonda, magram meamboxeebma kodorSi Tamar SarvaSiZis tyved ayvana mo-
indomes, isini aslan beis gamocxadebas apirebdnen mTavrad. Tamarma ruse-
bisgan Svela iTxova. mixinma kodoris koncxisken dauyovnebliv gaagzavna
samxedro xomaldi ,,konstantini~ da mis meTaurs, leitenant xomutovs
daavala MmTavris qvrivi da misi Svilebi daexsna. imave RamiT xomutovma
isini gamoixsna da 2 ivliss soxumSi Caiyvana [32, 659; 166, 560].
peterburgSi myofi a. ermolovi, romelsac kargad esmoda afxazeTis
strategiuli mniSvneloba ruseTisaTvis da mxareSi osmaleTis momxre
Zlieri dajgufebis arsebobas uwevda angariSs, gadaudeblad Tvlida di-
mitri SarvaSiZis saswrafo Cayvanas afxazeTSi, misTvis polkovnikis sa-
mxedro wodebis miniWebas, rom ,,afxazeTis veluri da mxeci xalxi‘‘ afxa-
zeTis axal mTavarsa da rus samxedro oficers daemorCilebina [32, 655].
agvistoSi dimitri SarvaSiZe paJTa korpusidan gamoiyvanes, imperato-
ris brZanebiT mas polkovnikis Cini eboZa da afxazeTis mTavrad dainiSna
[6, 209; 32, 656]. am dros osmaleTis emisari aslan-bei gamalebul saqmia-
nobas eweoda rusTa winaaRmdeg didi samxedro gamosvlis mosamzadeblad.
is, anapis faSis daxmarebiT, krebda laSqars afxazeTSi SesaWrelad. as-
lan-bei afxazeTSi werilebs agzavnida da ajanyebisaken mouwodebda mosa-
xleobas [33, 746].
agvistos Sua ricxvebSi afxazeTSi osmaleTis momxre dajgufebam ga-
damwyveti Seteva wamoiwyo. aslan-bei, 600 kaciani razmiT, jiqeTidan afxa-
zeTSi SeiWra. am droisaTvis soxumidan wamosuli Tamar SarvaSiZe kodo-
ris mamulSi imyofeboda. aslan-beim kodoris sasaxles alya Semoartya.
Tamaris momxreebidan bevri aslan-beis mxareze gadavida. ori kvira
sasaxlis koSkSi Caketili Tamar SarvaSiZe iZulebuli gaxda fici daedo,
rom ruseTis xelisuflebasTan yovelgvar urTierTobas gawyvetda. 11
seqtembers ajanyebulTa mxedroba gaSlili droSebiT miadga soxumis
cixes, magram garnizonma Zlieri cecxli gauxsna da ukuagdo isini. as-
lan-beim alya Semoartya soxums da TiTqmis mTeli afxazeTi daikava. se-
qtembris Sua ricxvebSi is samegrelos samTavros sazRvarTan, md. Rali-
Zgaze gamoCnda. levan V dadianma mas SeuTvala, rom nebas ar miscemda,
mis samflobeloSi SeWriliyo da qvrivsa da oblebs, - Tamar SarvaSiZes
76
da mis Svilebs, daicavda [6, 209]. samegrelos mTavari Tavis samflobe-
loSi jars agrovebda, rom samegrelo daecva da afxazeTis mTavris
qvrivsa da mis Svilebs miSveleboda, magram imereTis mmarTvelma p. gor-
Cakovma CaTvala, rom dadians undoda gamoeyenebina afxazeTSi Seqmnili
viTareba da samxedro ZaliT daekavebina afxazeTis is teritoria, rome-
lic warsulSi odiSs ekuTvnoda. amiT unda aixsnas p. gorCakovis daJine-
buli moTxovna, rom dadians ar elaSqra afxazeTSi, Tamar SarvaSiZisa
da misi Svilebze zrunva ki rusebisTvis miendo [140, 460; 166, 560].
aslan-beim gamoacxada, rom mas xelT hqonda sulTnis firmani, rom-
lis ZaliT is afxazeTis mTavrad iyo daniSnuli da ruseTic soxums mas
uTmobda. aslan-beis mxareze gadavidnen misi Zmebi baTal-bei, Taiar-bei
da rostom-bei SarvaSiZeebi, agreTve hasan-beis simamri narCou inaliSvi-
li, misi Zma giorgi inaliSvili, abJuis mflobeli ali-bei (aleqsandre)
SarvaSiZe. ajanyebam mTeli afxazeTi moicva, gansakuTrebul Tavgamodebas
hasan-beis qveSevrdomebi iCendnen, mxolod lixnelebma gauwies amboxebu-
lebs winaaRmdegoba da mTavris saxls uerTgules, magram isinic male iZ-
ulebulni Seiqnen aslan-beis mimxrobodnen [32,659; 166, 560].
kavkasiaSi ruseTis mmarTvelobam afxazeTSi osmaleTis momxre da-
jgufebis amboxebis CasaxSobad samxedro operaciis ganxorcielebis sa-
mzadisi daiwyo. seqtembris bolos dimitri SarvaSiZe TbilisSi Camovi-
da.AruseTis xelisuflebam afxazTa ajanyebis CaxSoba da samTavro ta-
xtze dimitris ayvana p. gorCakovs daevala. afxazeTis samxedro eqspedi-
ciaSi samegrelos samTavros laSqarsac unda mieRo monawileoba. velia-
minovma momaval mTavar dimitri SarvaSiZes dawvrilebiTi instruqcia mi-
sca. veliaminovi miiCnevda, rom saWiro iyo aslan-beis sicruis sawina-
aRmdegod - TiTqos ruseTis xelisuflebam daadastura sulTnis firmani
da aRiara afxazeTis mTavrad aslan-bei, _ dimitris moemxro samTavro
saxlis erTguli Tavadebi da maTi meSveobiT gaevrcelebina proklamacia,
romelic afxazeTis mosaxleobas auwyebda, rom dimitri dainiSna afxa-
zeTis mTavrad. ruseTis jaris nawilebis Sesvla kidev ufro daarwmu-
nebda afxazebs, rom imperatorma dimitri SarvaSiZe daamtkica afxazeTis
mTavrad da samTavro taxtis erTaderTi kanonieri memkvidre is iyo.
veliaminovi saWirod miiCnevda, rom axal mTavars dauyovnebliv daedgina
77
Tamar SarvaSiZis adgilsamyofeli da ecnobebina jariT misi afxazeTSi
Sesvla, daerwmunebina is, rom soxumSi gadasuliyo da iq dalodeboda;
dimitri Semwynarebeli da gulmowyale unda yofiliyo imaT mimarT, vinc
moinaniebda da morCilebas gamoacxadebda, gansakuTrebiT ubralo
xalxisadmi, magram vinc iaraRiT gauwevda winaaRmdegobas, mkacrad unda
dasjiliyo; ajanyebis moTaveebi Zlieri sagvareuloebidan, romlebic
didi xnis manZilze mtrobdnen samTavro saxls da kvlavac SeeZloT
afxazeTSi simSvidis darRveva, aucileblad unda gaenadgurebinaT an
SeepyroT da afxazeTidan gaesaxlebinaT. amasTan, ar unda yofiliyo sa-
rwmunoebrivi devna da ZaliT gaqristianeba. simSvidis damyarebis Semdeg
warmarTTa gasaqristianeblad mTavroba izrunebda. veliaminovi mTavars
urCevda araferi moemoqmedebina p. gorCakovis rCevis gareSe. dimitris
usafrTxoebisaTvis sasurveli iyo misi pirvel xanebSi sacxovreblad so-
xumis cixis garnizonSi darCena [32, 658-659; 166, 563-564].
p. gorCakovma redut-kaleSi Tavi mouyara amboxebulTa winaaRmdeg
gasagzavn afxazeTis eqspedicias, romelic Sedgeboda samegrelos
qveiTTa da 44-e egerTa polkebis ori batalionisagan 600 meomris Semad-
genlobiT da aRWurvili iyo ori qvemexiT, aseve kazakTa razmisa da same-
grelos samTavros cxenosan miliciisgan [32, 659; 140, 465; 166, 565]. 1821w. 21
oqtombers dimitri SarvaSiZe quTaisSi gaemgzavra, iqidan ki, p.
gorCakovisa da samegrelos samTavros cxenosani miliciis TanxlebiT,
afxazeTisken gaemarTa. laSqars samegrelos samTavros sazRvridan, md.
RaliZgidan, polkovniki niko dadiani waruZRva. niko dadiani, rogorc
leCxumis sardal-mouravi, Tanmxleb 600 leCxumel mxedars meTaurobda
[6, 209; 32, 659].
1821w. 1 noembers p. gorCakovma samurzayanos sazRvarze cnoba miiRo,
rom aslan-beis 3 aTaskaciani afxazTa da jiqTa razmi kodoris koncxsa
da sof. kelasurs Soris iyo gamagrebuli. TviT aslan-bei afxazTa la-
SqriT moqvSi idga. niko dadianma gadmoibira aslan-beis banakSi myofi mi-
si siZe, ali-bei SarvaSiZe da colisZma, salarufu marSania, ,,romelsa
usmendnen sruli webelni da sxvanica. da iyo mas Jamsa afxazTa Soris
SemZle kaci~, da isini Tavis banakSi gadmoiyvana. maTi gadabirebis Semdeg
aslan-bei moqvidan gaiqca. rusTa da qarTvelTa mxedrobac ukan mihyva da
78
wyabaSi dabanakda [6, 210; 140,468; 166, 566]. afxazeTis eqspedicia mowinaaRm-
degis gaafTrebul winaaRmdegobas gadaawyda. aslan-beis razmebma kelasu-
ramde ramodenime Zlieri safari moawyves. 4 noembers samegrelos mxed-
roba, romelic avangardSi iyo, md. kodoridan 4 versze mowinaaRmdegis
Zlier safars waawyda da mniSvnelovani danakargi ganicada. mas mieSvela
egerTa polkis meTauri, polkovniki ivane afxazi, romelmac mowinaaR-
mdegis xergilebi brZoliT daikava. ajanyebulebi TavgamodebiT cdilob-
dnen Setevis SeCerebas, magram maT qvemexebis cecxli anadgurebda. n. da-
dianis cnobiT, didi brZola moxda aSiRvarasTan axlos, romelic 16
saaTs gagrZelda. rusebisa da qarTvelebis gaerTianebulma laSqarma as-
lan-beis safrebi aiRo da misi razmi gaaqcia, Tumca Tavadac sakmaod da-
zaralda. p. gorCakovis razmi im RamiT md. maWaris piras dabanakda, xolo
diliT isev gaagrZela Seteva. afxazebma scades winaaRmdegobis gaweva,
magram leCxumelTa Setevas ver gauZles da gaiqcnen. p. gorCakovis razmi
TxubunSi Cavida da daba, axlo-maxlo soflebi, hasan-bei SarvaSiZis sa-
saxle sof. kelasurSi gadawva da soxumSi Cavida [6, 210-211].
p. gorCakovis damsjeli eqspediciis soxumSi Casvlis Semdeg ajanyeba
TandaTan Cacxra. rusTa da qarTvelTa laSqari sof. lixnisaken gaemarTa.
lixnSi bzifis afxazeTis Tavadebma morCilebis piroba dades. narCou da
giorgi inaliSvilebi ar gamocxadnen, amitom p. gorCakovma sainal-
iSvilos morCilebaSi mosayvanad damsjeli razmi gagzavna niko
dadianisa da ivane afxazis meTaurobiT. giorgi inaliSvilma morCileba
gamoacxada, mas epatia danaSauli, narCou inaliSvili ki
miimala.NleCxumelTa razmi afxazebTan mcire Setakebis Semdeg lixnSi
dabrunda [6, 211; 140, 468; 166, 566]. aslan-bei kvlav osmaleTSi gadaixvewa,
Tan afxaz warCinebulTagan mZevlebi waiyvana [137, 264-265].
30 noembers, lixnSi, p. gorCakovma afxaz Tavad-aznaurTa da ruseTis
jaris nawilebis TandaswrebiT dimitri SarvaSiZe afxazeTis mTavrad sa-
zeimod gamoacxada. mas gadaeca droSa da xmali, rogorc umaRlesi Zala-
uflebis simbolo, da afxazma Tavad-aznaurebma misi erTgulebis fici
dades. p. gorCakovma mTavris dasacavad lixnSi samegrelos egerTa pol-
kis ori aseuli datova maior rakocis meTaurobiT. amis Semdeg p. gorCa-
kovma Tavisi funqcia afxazeTSi amowurulad CaTvala, rusTa da qarT-
79
velTa laSqriT soxumSi dabrunda, iqidan ki regularuli jaris nawi-
lebiT zRviT redut-yaleSi Cavida, xolo niko dadiani saxalxo laSqriT
saxmeleTo gziT samegreloSi dabrunda [6, 211; 140, 469- 470; 166, 566].
axalma mTavarma ver gaamarTla ruseTis xelisuflebis imedi. dimi-
tri SarvaSiZis (1821-1822ww.) xelisufleba mTlianad ruseTis samxedro Za-
las eyrdnoboda. rogorc J.-f. gamba aRniSnavda, peterburgidan, aleqsan-
dre I-is sasaxlidan ,,mamiseul xis ubralo saxlSi gadmosaxlebuli mTa-
vari, romelic arc Tavis xalxs icnobda da arc misi ena icoda, ori
wlis ganmavlobaSi ufro tyves hgavda, vidre suverens~. amis gamo qveyanas
faqtobrivad dedamisi, Tamar SarvaSiZe ganagebda [5, 86].
1821w. miwuruls cnobili gaxda, rom aslan-bei, anapis faSas daxmare-
biT, Savi zRvis aRmosavleT sanapiroze mcxovreb tomebSi laSqars agro-
vebda da ruseTis mier daniSnuli mTavris gansadevnad kvlav afxazeTSi
SeWras apirebda. dimitri SarvaSiZem jiqebis Tavadebs, romlebic adre
afxazeTis mTavars emorCilebodnen, mosTxova aslan-bei TavianT sa-
mflobeloze ar gaetarebinaT. jiqeTis Tavadebma uari Tqves am moTxov-
nis Sesrulebaze da ganacxades, rom SarvaSiZeTa samTavro saxlis memkvi-
dred dimitris ar cnobdnen. isini afxazeTidan da soxumidan rusebis
gandevnas moiTxovdnen [140, 471]. aslan-beis mosalodneli Semosevis gamo,
mTavari lixnidan soxumis cixeSi gadavida. 1822w. ianvarSi, aslan-bei, ji-
qebisa da sxva mTiel tomTa laSqriT afxazeTSi SeiWra da lixnis gar-
nizonze miitana ieriSi. niko dadianis cnobiT, ,,rusTa dauwyes brZola
da gaaqcies jiqni da mravalni mokles da alafi daayrevines‘‘ [6, 211]. li-
xnisaTvis brZolaSi (31 ianvari_3 Tebervali) aslan-bei damarcxda. man
mniSvnelovani zarali ganicada da isev jiqeTSi gaiqca, Semdeg ki osma-
leTSi wavida da trapizonSi damkvidrda, Tumca brZolaze xelis aRebas
ar apirebda. kavkasiis rusuli administraciisTvis aSkara iyo, rom
afxazTa mRelvarebis mizezi aslan-bei, osmaleTis mxardaWeriT sargeb-
lobda da afxazTa amboxebas osmaleTi warmarTavda [33, 437-438].
1822w. zafxulSi, afxazeTSi imogzaura J. f. gambam. man naTlad daina-
xa, rom am mxareSi rusebis gamgeblobaSi mxolod soxumis cixe iyo, misi
galavnis miRma ki rus jariskacebs yovel fexis nabijze safrTxe emuqre-
bodaT. afxazTa Tavdasxmisa da tyved Cavardnis SiSiT jariskacebi ci-
80
xidan mxolod sruli SeiaraRebiT gadiodnen. soxumis cixeSi yoveldRe
Semodiodnen afxazebi saqonlis gacvlis mizniT. Cveulebriv, isini didi
jgufebiT modiodnen, SeiaraRebulni iyvnen da vidre cixeSi Sevidodnen,
iaraRs aixsnidnen, xolo gasvlisas kvlav aisxamdnen [5, 81-82].
lixnSi dabrunebul dimitri SarvaSiZes ciebis niSnebi aRmoaCnda. ma-
le seni gauZlierda da loginad Caagdo. 1822w. 16 oqtombers dimitri Sar-
vaSiZe 20 wlis asakSi gardaicvala. Tamar SarvaSiZem p. gorCakovs dimit-
ris gardacvaleba acnoba da samTavros marTvaSi daxmareba da materia-
luri Semweoba iTxova. Tamari samxedro daxmarebas_lixnis garnizonis
gaZlierebas iTxovda, radgan afxazeTSi isev vrceldeboda xmebi aslan-
beis mosalodneli Semosevis Sesaxeb [32, 660].
dimitri SarvaSiZis gardacvalebis Semdeg, im mizeziT, rom mas pir-
dapiri memkvidre ar hyavda, afxazeTis samTavro taxtis kanonieri me-
mkvidre misi momdevno Zma, 13 wlis mixeili iyo. p. gorCakovma acnoba a.
veliaminovs, rom mixeil SarvaSiZeEnamdvilad flobda iseT Tvisebebs,
rasac kavkasiis mTielebi didad afasebdnen: is iyo mamaci ymawvili da
kargi mxedari, ufros ZmasTan SedarebiT ufro Tamami da marjvec Canda.
xelisuflebisTvis kargad iyo cnobili, rom 1821w. lixnis dacvisas man
samxedro unaris niSani gamoavlina. [32, 661; 166, 570]. noembris bolos Ta-
mar SarvaSiZem a. ermolovTan gagzavna Temuryva anCabaZe da Tlafs mar-
Rania weriliT, romelSic mTeli afxazi xalxis saxeliT mixeilis mTav-
rad damtkicebas iTxovda [32, 661]. 1823 w. 14 Tebervals, imperatorma aleq-
sandre I-ma, mixeil SarvaSiZe afxazeTis mTavrad daamtkica. mas eboZa ma-
ioris Cini da jamagiri daeniSna [6, 212; 32, 662; 140, 471]. a. ermolovma mi-
xeil SarvaSiZe TbilisSi daibara da gaacno imperatoris brZaneba misi
mTavrad damtkicebis Sesaxeb. mTavarmarTebelma daariga axali mTavari
mmarTvelobis wes-rigze da afxazeTSi gaamgzavra [32, 664]. p. gorCakovma
mixeili lixnSi Caiyvana, sadac afxazi Tavad-aznaurobisa da rusuli ja-
ris nawilis winaSe waikiTxa imperatoris brZaneba mixeilis mTavrad da-
mtkicebis Taobaze, ris Semdegac mTavarma imperatoris erTgulebis fici
dado. p. gorCakovma mixeilis dasacavad lixnSi samegrelos egerTa pol-
kis ori aseuli datova da quTaisSi dabrunda [43, 133].
81
mixeilis mcirewlovnobis gamo samTavros dedamisi Tamar SarvaSiZe
marTavda. ermolovi Tamars urCevda, mixeili saTanadod daemoZRvra, Ta-
vad mTavars ki daavala mudmivad hqonoda kavSiri p. gorCakovTan, romel-
sac misi moTxovnebi, romlebic ,,samTavros marTvisa da ruseTis impera-
toris interesebs waadgebodnen‘‘, unda daekmayofilebina [32, 662; 166, 570].
afxazeTis mezobeli samegrelos samTavro saxli, tradiciulad mi-
marTavda RonisZiebebs, romlebic iTvaliswinebda afxazeTis mmarTveli
fenis gamoxsnas osmaleTisa da islamuri religiis gavlenisagan da tra-
diciul, qarTul qristianul-kulturul garemoSi dabrunebas. 1823w.
martSi, urCma afxazma da webelelma Tavad-aznaurebma, maT Soris ros-
tom-beim, Tamar SarvaSiZes imperatoris erTgulebis, qveSevrdomobisa da
afxazeTis mTavrisadmi morCilebis fici misces. p. gorCakovma miiRo
Txovna, patieba gamoecxadebina rostom-beisTvis da levan V dadianis da-
ze, manuCar SarvaSiZis qvriv qeTevanze qorwinebis neba daerTo. kavkasiis
rusuli administracia ar apirebda rostom-beis Sewyalebas, magram same-
grelos mTavris pativiscemiT apatia da qorwinebis nebac darTo. levan V
dadianma 1823w. rostom-bei moanaTvlina da qeTevani SerTo [32, 662-663].
osmaleTis momxreebi afxazeTSi yovel Rones mimarTavdnen, rom mxa-
ris politikuri mmarTveloba kvlav xelSi CaegdoT. Arusuli adminis-
tracia varaudobda, rom aslan-bei, romelmac sakuTari mamis sisxli da-
Rvara afxazeTSi gamTavrebisaTvis, ar moerideboda mcirewlovani Zmis-
Svilis da axali mTavris, mixeilis ganadgurebasac. Cans, aslan-beim, pir-
dapir brZolaSi warumateblobis Semdeg, politikuri mkvlelobebis
xerxs mimarTa. Tamar SarvaSiZem dimitris gardacvalebidan sami Tvis
Semdeg rusul administracias acnoba, rom dimitri bunebrivi sikvdiliT
ar gardacvlila, aramed is mowamles. Tamar SarvaSiZe soxumis cixis
komendant mixins arwmunebda, rom dimitri SarvaSiZe misma erT-erTma
mosamsaxurem urus lakvarma mowamla. rusebma eWvmitanili daapatimres,
magram igi braldebas uaryofda. mixeil SarvaSiZis gancxadebiT,
eWvmitanili misi da umcrosi Zmis_konstantines mowamvlasac cdilobda.
aRsaniSnavia, rom afxazma Tavad-aznaurebma CvenebebSi daadastures
urusis kavSiri aslan-beisTan. p. gorCakovma is damnaSaved cno da
ermolovisgan sikvdiliT dasjis nebarTvac gamoiTxova. dimitri
82
SarvaSiZis mowamvlaSi braldebuli urusi lixnSi, mTavris sasaxlis win
CamoaxrCves [32, 663-665; 166, 571].
osmaleTi, afxazeTSi ruseTis samxedro-politikuri warmatebebis sa-
winaRmdegod, anapis faSas meSveobiT, mTiel tomTa beladebs afxazeTis
dasalaSqrad agulianebda. 1823w. zafxulSi, ubixebis aTaskaciani razmi
sahaTqer adagvas Ze barzegis meTaurobiT, mTis bilikebiT afxazeTSi gad-
movida, magram mwyemsebma SeniSnes da xalxs Seatyobines. afxazebma ubi-
xebs ukandasaxevi gzebi mouWres da mTlianad amowyvites. maTi winamZRo-
lic Setakebisas daiRupa. amis Semdeg ubixebi mxolod zamTarSi, ianvar-
TebervalSi, mcire razmebad esxmodnen Tavs afxazeTs [142, 15-16].
mixeil SarvaSiZis xelisufleba mudmivad ganicdida osmaluri ori-
entaciis momxreTa Tavdasxmebs. Oosmaluri dajgufeba sargeblobda im
siZulviliT, rasac rusebi afxaz xalxSi iwvevdnen, yovelgvari Sidakon-
fliqti afxazeTSi aslan-beis da osmaluri dajgufebis interesebSi Se-
dioda. 1824w. gazafxulze, webelelma aznaurma marSaniam mokla samegre-
los mTavris siZe rostom-bei SarvaSiZe. 1824w. 22 maiss, mixinis meTa-
urobiT rusTa razmi Tavs daesxa sof. akafas, sadac, mkvleli marSania
afarebda Tavs. rusebma marSania daatyveves, magram akafidan mobrunebu-
lebs afxazebi Causafrdnen da Setakebisas mixini da 42 jariskaci daiRu-
pa. Tavdamsxmel afxazebs aslan-beis webeleli mokavSireebi yazilbek da
levan marSaniebi meTaurobdnen [1, 217; 32, 668]. osmaleTidan jiqeTSi
saswrafod Camovida aslan-bei, laSqari Sekriba da afxazeTSi SeiWra. man
Tamar SarvaSiZis mmarTvelobiT ukmayofilo afxazebs daumorCileblo-
bisken mouwoda. ajanyebulebi Tavs esxmodnen rusuli orientaciis Tavad-
aznaurTa mamulebs. mixeil SarvaSiZem deda da da-Zmebi soxumis cixeSi
gagzavna, TviTon lixnis sasaxleSi gamagrda, romelsac samegrelos pol-
kis 300 jariskaci icavda [43, 133]. aslan-beis droSis qveS antirusul
ajanyebaSi monawileoba miiRes gavlenianma bzifis feodalebma, amboxebas
meTaurobda aznauri kac marRania. meamboxeebma fici dades, bolomde
ebrZolaT afxazeTSi ruseTisa da misi xeldasmuli mTavris mixeil Sar-
vaSiZis winaaRmdeg.Llixnisaken CrdilokavkasielTa razmebi gamoemarTnen.
aslan-beim 12 aTasamde meomari moagrova [166, 572]. 7 ivniss, ajanyebulTa
Tavdasxmis momlodine lixnis garnizonis ufrosma, Stabs-kapitanma
83
maraCevskim mTavris sasaxlesTan patara miwuri simagre daikava. meore
dRes, diliT, aslan-beis meomrebma simagres alya Semoartyes, Sevidnen si-
magris gverdiT mdebare lixnis karis eklesiaSi - RvTismSoblis miZine-
bis taZarSi, saidanac cecxls uxsnidnen simagres. rusTa razmi 18 ivniss
RamiT SeiWra eklesiaSi da iq gamagrebuli afxazebi amowyvita. amis Sem-
deg, afxazebi lixnis eklesiaSi gamagrebas ver bedavdnen [32, 665, 668].
Tvis bolos lixnis garnizons sursaTi gamoelia. soxumidan daxmarebis
imedi ar Canda, radgan isic meamboxeebis mier alyaSemortymuli iyo da
yoveldRe ieriSs eloda [166, 574-575]. aslan-beis wamowyebuli, osmaleTis
momxre afxazTa ajanyebis CaxSoba kavkasiis sardlobam p. gorCakovs
daavala. mas lixnis garnizoni da mixeil SarvaSiZe unda gamoexsna da
afxazeTSi simSvidisa da misi xelisuflebis aRdgenamde soxumSi unda ga-
daeyvana [140, 513-514]. samxedro eqspediciaSi monawileobis Sesaxeb miweri-
loba levan V dadianmac miiRo. 1824w. 1 ivliss, damsjeli eqspedicia p.
gorCakovis meTaurobiT redut-yaledan afxazeTisken daiZra. eqspediciis
SemadgenlobaSi Sedioda samegrelos qveiTTa da 44-e egerTa polkebis
1400 meomari qvemexiT, agreTve samegrelos saxalxo laSqari _ 1100 meoma-
ri levan V dadianis meTaurobiT. eqspedicias sanapiros gaswvriv ori sa-
mxedro xomaldi acilebda [1, 217; 43, 134].
eqspedicia mZime brZolebiT miiwevda win. mis Setevas masirebuli ce-
cxliT mxars uWerda samxedro-sazRvao xomaldebis artileria. 8 ivliss
eqspediciam md. kodors miaRwia. kodoridan soxumamde p. gorCakovs kvlav
afxazTa ZlieriMwinaaRmdegoba Sexvda. 10 ivliss, didi msxverplis fasad
soxums miaRwia. 16 ivliss, p. gorCakovi xomald ,,orfeosiT‘‘ sanapiros
gaswvriv, lixnisaken gzis dasazverad gaemarTa da darwmunda, rom
soxumidan lixnamde xmeleTiT gzis gagrZeleba did msxverpls gamo-
iwvevda, radgan afxazebs yvelgan safrebi hqondaT mowyobili, amitom man
jaris nawilebis zRviT gayvana gadawyvita [1, 217, 43, 134; 140, 516].
21 ivliss, diliT, p. gorCakovma desanti bomboris maxloblad ga-
dasxa da sanapiroze placdarmi dakava. 24 ivliss, ganTiadisas, jaris da-
narCeni nawilic gadasxda da p. gorCakovi lixnisken gaemarTa. aslan-beis
meomrebi desants gaafTebul winaaRmdegobas uwevdnen, magram maT zur-
gidan lixnis garnizonmac Seutia. isini orcecxlSua aRmoCndnen da
84
gaifantnen. p. gorCakovma daixsna mixeil SarvaSiZe lixnis garnizonTan
erTad da imave saRamos soxumSi dabrunda [166, 578]. p. gorCakovma soxumis
cixis garnizonis gasaZliereblad sami aseuli da erTi savele qvemexi
datova, TviTon jaris danarCeni nawilebiT da samegrelos saxalxo la-
SqriT zRviT redut-yaleSi gadavida, iqidan ki quTaisisken gaemarTa [43,
136; 140, 517; 177, 578].
antirusuli ajanyebis simwvave minelda. aslan-bei kvlav jiqeTSi ga-
iqca. amis miuxedavad, axalgazrda mTavarma ver SeZlo xelisuflebis
ganmtkiceba, Tavis samTavroSi mas seriozuli dasayrdeni ar gaaCnda. mi-
xeil SarvaSiZe iZulebuli gaxda afxazeTs gascloda. is, dedasTan da
da-ZmasTan erTad, p. gorCakovma samegreloSi gadaiyvana. afxazeTis mTav-
ris ojaxi sof. xeTaSi, xolo Semdeg redut-yaleSi, saxelmwifo xarjze
ramdenime wlis ganmavlobaSi cxovrobda [48, 211; 140, 517].
1824w. ivlisis eqspediciis warmatebiT dasrulebis Semdeg ermolovs
ainteresebda, rodis SeiZleboda eqspediciis ganmeorebiT mowyoba afxa-
zTa sabolood dasamorCileblad. p. gorCakovma 24 agvistos a. ermolovs
moxsenebiTi baraTi gaugzavna, sadac aRniSnavda, rom afxazebi arcerT xe-
lisuflebas ar emorCilebodnen. amitom umjobesi iyo afxazeTis sanapi-
roze ramdenime adgilas _ gagrasa da biWvinTaSi, agreTve ilorSi, simag-
reebis mowyoba da erTi wlis Semdeg, afxazeTi srulad iqneboda damor-
Cilebuli. a. ermolovma damajereblad miiCnia p. gorCakovis argumentebi
da damsjeli eqspediciis mowyobaze xeli aiRo [166, 578, 580]. afxazeTSi
ruseTis mflobelobaSi mxolod soxumi iyo, romelic rusebisadmi mtru-
lad ganwyobil afxazTa garemocvaSi imyofeboda.
1824w. seqtemberSi, afxazeTSi kvlav Semovida aslan-bei. amjerad man
diplomatiuri molaparakebebis xerxs mimarTa. aslan-beim mTavars SesTa-
vaza, rom daemorCileboda mis xelisuflebas, Tu sanacvlod miiRebda ha-
san-beis mamuls, amasTan, mixeils piroba unda daedo, rom rusebs afxa-
zeTSi ar SemouSvebda. mixeil SarvaSiZem biZas uari SeuTvala [140, 517].
aslan-bei kvlav sulTnis avtoritets iSveliebda, mosaxleobisagan mTav-
rad aRiarebas, erTgulebis ficsa da mZevlebs moiTxovda. amasTanave pi-
robas debda, rom osmalebis daxmarebiT soxumidan rusebs gandevnida. ga-
xSirda osmaluri xomaldebis mimosvla afxazeTis sanapirosTan, osma-
85
lebs iaraRi SemohqondaT da adamianebiT vaWrobas eweodnen [166, 581]. os-
maluri orientaciis afxazi warCinebulebis mizani afxazeTSi hasan-beis
dabruneba iyo. Tavis mxriv, levan V dadiani da kavkasiis rusuli admini-
stracia iTvaliswinebdnen mixeil SarvaSiZis azrs, rom misi biZis, hasan-
beis avtoritets SeeZlo afxazebi mTavrisaTvis daemorCilebina. afxaze-
Tis mTavarma a. ermolovs sTxova cimbiridan hasan-beis dabruneba. Sarva-
SiZe amtkicebda, rom hasan-bei imperatoris morCili qveSevrdomi iqneboda.
kavkasiis mTavarmarTebelma gaiTvaliswina afxazeTis mTavris Txovna da
1827w. 15 ianvars, imperiis Sinagan saqmeTa ministris winaSe Sesabamisi Sua-
mdgomloba aRZra [ 166, 581-582].
afxazeTSi osmalofiluri jgufis antirusul brZolaze gavlena mo-
axdina ruseTsa da osmaleTs Soris 1826w. 7 oqtombers xemowerilma aker-
manis konvenciam, romlis ZaliT, osmaleTma ruseTis mflobelobaSi aRia-
ra soxumi, anaklia da redut-kale. osmaleTi akermanis konvencias, ruse-
Tisadmi droebiT daTmobad ganixilavda. 1827w. dekemberSi sulTanma
mahmud III-m, akermanis konvencia gauqmebulad gamoacxada, rac 1828-1829ww.
osmaleT-ruseTis omis erT-erT mTavar mizezad iqca [151, 127].
1827w. 27 marts a. ermolovi kavkasiidan gaiwvies, 28 marts ki kavkasi-
is korpusis mTavarsardlad general-leitenanti, grafi i. paskeviCi (1827-
1831ww.) dainiSna. am garemoebam mcire xniT Seaferxa afxazeTSi politi-
kuri viTarebis mowesrigeba. 30 aprils, 129 afxazma da webelelma Tavad-
aznaurma moinania antirusul ajanyebaSi monawileoba da ruseTis impe-
ratoris erTgulebis fici dado. i. paskeviCi saimperatoro mTavari Sta-
bis ufross auwyebda, rom ajanyebulma afxazeTma survili gamoTqva, ru-
seTis imperatoris nebas damorCileboda. zogierTma afxazma da webelel-
ma Tavad-aznaurma erTgulebis fici dado da maT imperatoris saxeliT
patieba gamoecxadaT. sxva Tavad-aznaurebisagan ficis CamosarTmevad le-
van V dadiani da kapitani nikoloz dadiani gaigzavna. i. paskeviCi kmayo-
filebiT aRniSnavda, rom 3 wlis ganmavlobaSi ruseTis imperias CamoSo-
rebuli afxazeTi erTi gasrolis gareSe iqna dabrunebuli [34, 401].
1827w. maisSi, mixeil SarvaSiZe soxumSi Cavida, sadac igi didi pati-
viT miiRes, reidze mdgarma ruseTis samxedro xomaldebma mTavris dabru-
neba zarbaznebis salutiT aRniSnes [162, 180].
86
afxazi Tavadaznaurobisa da mosaxleobis mniSvnelovani nawilisa-
Tvis osmaluri orientaciis demonstrireba, sakuTari privilegiebisa da
wes-cxovrebis SenarCunebas isaxavda miznad. ruseTis xelisufleba ki,
romelic afxazeTSi osmalur gavlenas ebrZoda, sakuTari batonobis gan-
mtkicebisaTvis xels uwyobda samTavro saxlisa da masTan daaxloebuli
aristokratiis gaZlierebas da mxaris mosaxleobis qristianobaze moqce-
vas cdilobda. afxazeTSi mTavris xelisufleba realurad mxolod bzi-
fis olqze vrceldeboda. mTavars nominalurad emorCileboda afxazeTi-
sa da abJuis olqebi. mTavris xelisuflebas ar cnobdnen afxazeTis mTis
Temebi_webeli, dali da fsxu. afxazeTSi marbiel laSqrobebs awyobdnen
Savi zRvis Crdilo-aRmosavleT sanapirodan jiqebi da ubixebi, sanapiro
zolSi_afxazeTis mTis Temebis mkvidrni, grZeldeboda adamianebis gata-
ceba da tyveebiT vaWroba osmalebTan. am viTarebaSi, mixeil SarvaSiZe
isev biZamis hasan-beize amyarebda imedebs. amitom mixeilma, dedamisTan er-
Tad, ruseTis xelisuflebas hasan-beis gadasaxlebidan dabruneba sTxova.
TviT hasan-bei pirobas debda, rom Sewyalebis SemTxvevaSi, ruseTis
erTguli iqneboda da misi samSobloSi dabrunebis Semdeg, afxazeTis mo-
saxleobac ruseTis xelisuflebis morCili gaxdeboda. i. paskeviCmac
aRZra Suamdgomloba hasan-beis gadasaxlebidan dabrunebis Taobaze. sabo-
lood ruseTma hasan-beis samSobloSi dabrunebis neba darTo [34, 402].
aslan-beis mravalwliani brZola osmaluri orientaciis gamarjvebi-
saTvis marcxiT damTavrda. osmaleTis momxre afxazi Tavadaznauroba da
muslimanuri mosaxleoba axla cdilobda hasan-beis saxiT afxazeTis qri-
stiani mTavrisTvis Sida opozicia Seeqmna. 1828w. rusebma hasan-bei afxa-
zeTSi daabrunes. Mmale cxadi gaxda, rom mixeil SarvaSiZis mxridan ha-
san-beis Camoyvanis moTxovna iZulebiTi nabiji iyo da mTavarma ver moa-
xerxa biZis saxiT mokavSire SeeZina, hasan-bei Tavs ar Tvlida mixeil
SarvaSiZis qveSevrdomad. samSobloSi dabrunebis Semdeg hasan-beis neba
daerTo, gaxiznuli Tanamemamuleebi Semoekriba. is afxaz Tavad-aznaurebs
ruseTis xelisuflebasTan TanamSromlobisken mouwodebda, imperatoris
erTgulebas ficulobda, magram mixeil SarvaSiZes mtrobda. ruseTis Ca-
revam, aiZula mTavari da hasan-bei garegnulad mainc, loialuri urTier-
Toba gamoevlinaT erTmaneTisadmi [167, 108].
87
XIXs. 20-ian wlebSi, ruseTma mniSvnelovan warmatebebs miaRwia kavka-
siaSi. 1826-1828ww. ruseT-iranis omSi gamarjvebam, carizms aRmosavleT am-
ierkavkasia moupova. iranTan omis damTavrebisTanave, ruseT-osmaleTis
axali omi (1828-1829ww.) daiwyo. am omSi ruseTis gamarjvebam Savi zRvis
aRmosavleT sanapiros sakiTxi gadawyvita. adrianopolis zaviT (1829w. 14
seqtemberi), romelsac akermanis konvenciis pirobebi daedo safuZvlad,
kavkasiaSi ruseTis xelSi gadavida samcxe-javaxeTi, axalcixe, axalqala-
qi, aspinZa, awyuri da sxv. agreTve Savi zRvis sanapiro, md. yubanis Sesar-
Tavidan md. Coloqamde cixeebiT: anapa da foTi. osmaleTi uars ambobda
yovelgvar pretenziaze ruseT-osmaleTis axali sazRvris CrdiloeTiT
mdebare teritoriebze da maT ,,ruseTis imperiis samudamo mflobelo-
baSi~ cnobda [88, 282-283], es garemoeba ruseTs jer kidev daupyrobeli mi-
webis dakanonebis safuZvels aZlevda. am teritoriebSi Sedioda dasav-
leT kavkasia, romlis mosaxleoba Tavs sulTnis qveSevrdomad arasodes
miiCnevda, magram sulTani ki Tavs Cerqezebis mfarvelad da suzerenad
Tvlida. Cerqezebi politikurad damoukideblebi iyvnen. osmaleTma da-
savleT kavkasia, romelic mas ar ekuTvnoda, ruseTs dauTmo, ruseTma ki
osmaleTisagan daumorCilebeli da dasapyrobi teritoria miiRo.
iranTan da osmaleTTan omebSi gamarjvebis Semdeg, XIXs. 30-iani
wlebis dasawyisSi, ruseTis jarebma gaaaqtiures moqmedeba CrdiloeT
kavkasiaSi, maT Soris, Savi zRvis Crdilo-aRmosavleT sanapiroze. impera-
tor nikoloz I-is direqtivis realizebis mizniT, paskeviCma SeimuSava
kavkasiis mTielebis, maT Soris afxazebis, swrafi damorCilebis ge-
gma.Ggadawyda Savi zRvis sanapiroze arsebuli simagreebis redut-yales,
soxumis, anapas garda, axali simagreebis ageba da maTi erTmaneTTan da-
kavSireba sanapiro gziT. Seiqmna ,,afxazeTis eqspedicia‘‘, romlis mizans
soxumidan anapamde sanapiro zolis dakaveba, gamagrebuli sanapiro xazis
Seqmna da simagreebs Soris saxmeleTo mimosvlis uzrunvelyofa
warmoadgenda. ruseTs, osmaleTisa da misi mokavSireebisaTvis sazRvao
gziT kavkasiasTan dakavSirebis yovelgvari saSualebis mospoba surda.
1830w. 8 ivliss, rusTa desantma gagra, 19 ivliss ki biWvinTa daikava.
afxazeTis sanapiro zolSi_bomboraSi, biWvinTaSi, gagraSi rusebi simag-
reebis agebas Seudgnen. bomboraSi dabinavda ,,afxazeTis eqspediciis‘‘
88
Stabi. am simagreebs jiqebisa da ubixebisaTvis unda gadaeketaT sanapiro
gza, romliTac isini afxazeTSi iWrebodnen, maT unda ganemtkicebinaT
agreTve ruseTis batonoba afxazeTSi. [110, 93]. gagrasTan brZolebSi
kvlav gamoCnda aslan-bei, romelmac warumatebeli Tavdasxma moawyo
rusTa razmze. gagrasTan rusebTan Setakebis Semdeg, aslan-beim miatova
afxazeTi da sabolood gadasaxlda osmaleTSi [165, 139]. TurqeTis
premier-ministris arqivSi daculi dokumentis mixedviT, 1848w. aslan-bei
trapizonSi imyofeboda. 1848w. 16 oqtombriT daTariRebul trapizonis va-
lis (gubernatoris) werilSi centraluri xelisuflebisadmi, moyvanilia
soxumis yofili gamgeblis qeleS-beis Svilis, aslan-beis Txovna, gaezar-
daT misTvis gamoyofili saxelfaso anazRaureba [58. 14]. 1830 wlidan, os-
maleTisgan aslan-beisaTvis daniSnuli yovelwliuri anazRaureba, sami
aTas yuruSs Seadgenda [58. 15].
1837w. maisSi, baronma g. rozenma eqspedicia moawyo webelSi da marSa-
niebi daimorCila, romlebmac mas ruseTis erTgulebisFfici misces. ro-
zens daemorCilnen daleli marSaniebic [159, 180].
adrianopolis zavis Semdeg gaizarda inglisis interesi Crdilo-da-
savleT kavkasiisadmi. osmalTa mier, adrianopolis zaviT CrdiloeT kav-
kasiaze suzerenis uflebebis ruseTisaTvis gadacemam, mTielebis aRSfo-
Teba gamoiwvia. rogorc isini acxadebdnen maTTan Casul inglisel emis-
rebTan, Cerqezebs Tavi arasodes ucvniaT sulTnis qveSevrdomebad. in-
gliseli mzveravebis informaciebze dayrdnobiT, am qveynis saelCo stam-
bolSi, afrTxilebda Tavis ministrTa kabinets Cerqezebis osmaleTiT uk-
mayofilebis gamo [181, 89]. inglisi ar cnobda adrianopolis zavis im na-
wils, romlis mixedviT osmaleTma CerqezeTze uflebebi ruseTs dauTmo.
inglisis xelisuflebam, imis niSnad, rom ar cnobda ruseTis uflebebs
Cerqezebze da mxars uWerda CerqezeTis damoukideblobas, gadawyvita Cer-
qezebisadmi ruseTis mxridan dawesebuli blokadis garRveva da Crdilo-
dasavleT kavkasiis napirebisaken savaWro gemis gagzavna. 1836w. 25
noembers, ingliseli vaWrisa da mogzauris jeims belis kuTvnili gemi
,,viqseni‘‘ sujuk-kalesTan reidze dadga. ramdenime saaTis Semdeg, rusul-
ma samxedro gemma ,,viqseni‘‘ da misi ekipaJi daapatimra. rusebma tyved
aiyvanes gemze myofi ingliselebi, bralad dasdes maT Cerqezebze dawese-
89
buli embargos darRveva da gemze arsebuli saqonlis konfiskacia mo-
axdines. am incidentma inglisis sazogadoebisa da politikuri wreebis
aRSfoTeba gamoiwvia. rusebma j. beli maleve gaanTavisufles. j. beli
1837w. kvlav Cavida CerqezeTSi [56, 11-12].
inglisi, Tavisi emisrebis meSveobiT cdilobda adiRur da abazur
tomebSi dasayrdenis povnas, ruseTis winaaRmdeg maTi SeiaraRebuli gamo-
svlebis organizebisaTvis. ingliselma emisrebma, longvorTma da belma,
1837w. 26 maiss, sujuk-kalesTan Sekrebil mTielebs, Cerqezi warCinebulis,
sefer-bei zanuyos mier stambolidan gamogzavnili werili gaacnes, sadac
aRniSnuli iyo, rom Cerqezebs SeuZliaT ingliselTa SuamavlobiT,
mimarTon ruseTs zavis dasadebad. longvorTma da belma ruseTTan
winaaRmdeg omSi Cerqezebs inglisis daxmarebac aRuTqves [56, 82-83]. trapi-
zonidan mTielebisadmi iaraRis miwodeba daiwyo. jer kidev 1830w. in-
gliseli diplomatis david urqvartis mecadineobiT, stambolSi Camoya-
libda ,,Cerqezuli politikuri centri‘‘, romelsac rusebTan mebrZoli
CrdiloeT kavkasiis mTielebisaTvis saerTo politikuri da samxedro
xelmZRvaneloba unda gaewia. komitetis xelmZRvanelis sefer-bei zanuyos
rwmunebebiT aRWurvili urqvarti CerqezeTs gaemgzavra, sadac CerqezeTs
gaxiznuli poloneli oficrebisagan razmi Seadgina rusebTan sabrZol-
velad. inglisma daiwyo osmaleTis portebidan CerqezeTSi iaraRis miwo-
deba, ris aRkveTasac ruseTis sanapiro dacvis xomaldebi cdilobdnen.
yovelive aman gaamwvava ruseTis urTierTobebi inglisTan da osmaleT-
Tan, romelic atarebda Tavisi sruteebiT inglisur gemebs Sav zRvaSi
[181, 93]. 1837w. longvorTisa da belis gavleniT, Cerqezebma ruseTis sam-
xedro sardlobas mosTxoves Seewyvita olginsk-gelenjikis samxedro
xazze simagreebis mSenebloba. xazi maT gasasvlels uketavda zRvisaken.
imave wels, imperatorma nikoloz I imogzaura saqarTveloSi. man Tbilis-
Si daibara Samili, magram imami ar gamocxadda. 1838 wlidan rusebma ma-
siuri Seteva wamoiwyes gelenjik-adlers Soris. Cerqezebi damarcxdnen,
maT inglisisagan Sepirebuli daxmareba ver miiRes [173, 48-49].
1840w. oqtomberSi, Savi zRvis sanapiro xazis mesame ganyofilebas mi-
ekuTvna afxazeTSi gagris, biWvinTis, bomboris, soxum-kales simagreebi
da mrambis, drandis, kvitoulis saguSagoebi; samegrelosa da guriaSi
90
iloris saguSago, anakliis, redut-kales, foTis, ozurgeTis simagreebi
da wm. nikolozis saguSago. mesame ganyofilebis ufrosi valdebuli iyo,
,,politikuri meTvalyureoba gaewia afxazeTze‘‘. imavdroulad, is afxa-
zeTSi rusuli jarebis sardlobas iTavsebda [35, 460-461].
rusuli samxedro ZaliT damorCilebuli afxazeTis mTavarma mixeil Sar-
vaSiZem, Zalauflebis ganmtkicebis kvalobaze, mamisa da Tavad mis mier,
samegrelosaTvis gadacemuli samurzayanos dabruneba moisurva. 1839w.
mixeil SarvaSiZem TxovniT mimarTa ruseTis xelisuflebas, rom samurza-
yano, rogorc adre afxazeTis kuTvnili mxare, CamorTmeoda dadians da
afxazeTis samTavros gadascemoda [107, 97]. samegrelos mTavarma levan V
dadianma miuReblad CaTvala SarvaSiZis pretenziebi. ori mTavris dava
ruseTma Tavis sasargeblod gadawyvita_samurzayano CamoaSores samegre-
los, magram arc afxazeTs miuerTes. md. RaliZgasa da md. engurs Soris
teritoriaze Seiqmna administraciuli erTeuli, samurzayanos sabo-
qaulo, romelic quTaisis gubernators emorCileboda [36, 248]. 1847w.
dadianma, samurzayanosaTvis fuladi kompensacia miiRo ruseTisagan, Sar-
vaSiZes ki, garda imisa, rom ar daukmayofiles pretenzia samurzayanoze,
imave wels CamoarTves oCamCiris, kelasurisa da gudauTis navsadgomebi,
saidanac mTavari osmaleTTan kontrabanduli vaWrobiT mogebas naxulob-
da. navsadgurebis CamorTmevis sanacvlod, mTavars yovelwliuri pensia
daeniSna. SarvaSiZem Tavi Seuracxyofilad CaTvala da Tavisi protesti
imiT gamoxata, rom 1847w. demonstraciulad Tqva uari afxazeTis mTavris
uflebebze [36, 268]. mTavari ase cdilobda regionSi rusebis damkvidrebi-
sa da gaZlierebis kvaldakval, SeenarCunebina sakuTari, Tundac SezRu-
duli suvereniteti samTavroze da ar moerida protestis ukidures for-
mas_gadadgomas mTavrobidan. SarvaSiZe cdilobda daenaxvebina ruseTisa-
Tvis, rom im pirobebSi, rodesac mxolod iwyeboda dasavleT kavkasieli
mTielebis damorCileba, afxazeTis mTavari rusebisaTvis saWiro da
Seucvleli iyo. afxazeTis mTavars didi gavlena hqonda jiqebs, ubixebs,
SafsuRebs, abaZexebs Soris, amitom ruseTs mixeil SarvaSiZe jer kidev
sWirdeboda. mefisnacvalma m. voroncovma (1844-1854ww.) mTavars weriliT
mimarTa, romelSic arwmunebda, xeli aeRo ganzraxvaze. mixeilma mefisna-
cvlis argumentebi miiRo da samTavros saTaveSi darCa [170, 135-137].
91
amrigad, XIXs. pirvel naxevarSi, ruseT-osmaleTis brZola afxazeTi-
saTvis ruseTis gamarjvebiT dasrulda. afxazeTSi ruseTis xelisufle-
bis damkvidrebisa da gaZlierebis winaaRmdeg osmaleTma afxazeTSi sam-
Tavro taxtze Tavisi kandidatis, aslan-beis ramodenime laSqroba mo-
awyo. osmaleTi afinansebda, aiaraRebda da aqezebda afxazeTis mosazRvre
mTielebs afxazeTSi SeWrisaTvis, ruseTisa da misi xeldasmuli qris-
tiani mTavris winaaRmdeg. osmaleTi mudmivad cdilobda SeenarCunebina
osmaluri orientacia afxazur warCinebul wodebasa da mosaxleobis
farTo fenebSi, raSic mniSvnelovanwilad eyrdnoboda, rogorc reli-
giur faqtors, aseve afxazebis miswrafebas _ SeenarCunebinaT sakuTari
privilegiebi da cxovrebis wesi, afxazeTSi Semosuli ucxo da mtruli
rusuli administraciis pirobebSi. afxazeTSi osmaluri dajgufebebis
marcxi umTavresad ganpirobebuli iyo ruseTsa da osmaleTs Soris omeb-
Si ruseTis gamarjvebebiT, rac Sesabamisad, buqarestisa da adrianopo-
lis zaviT gaformda.
§3. afxazeTi yirimis omis periodSi (1853-1856ww.)
XIXs. 40-iani wlebis miwuruls, kvlav gamwvavda ,,aRmosavleTis saki-
Txi‘‘. axlo aRmosavleTSi gabatonebis pretenzia hqonda, erTi mxriv, ru-
seTs, romelic cdilobda gavlenis ganmtkicebas osmaleTis imperiaSi Se-
maval qveynebze da meore mxriv, inglissa da safrangeTs, romlebic domi-
nirebdnen axlo aRmosavleTis bazrebze, surdaT am regionSi gadamwyveti
ekonomikuri, samxedro-politikuri upiratesobis mopoveba da osmaleTisa
da mTeli axlo aRmosavleTis damorCileba. Tavisi interesebi hqonda ba-
lkaneTSi avstrias, sadac ruseTic cdilobda poziciebis ganmtkicebas.
yvela es saxelmwifo SiSobda, rom upiratesobis miRebas mowinaaRmde-
geebi daaswrebdnen, amitom, 50-iani wlebis dasawyisSi, isini cdilobdnen
konfliqturi sakiTxebis kvanZis gaxsna daeCqarebinaT. ase Seiqmna os-
malur-evropuli, antirusuli koalicia, romlis erTi mizanic iyo kavka-
siis mTlianad Camocileba ruseTisgan, yirimisa da saqarTvelos osmale-
TisaTvis gadacema, xolo CerqezebisaTvis sulTnis proteqtoratiT damo-
ukidebeli saxelmwifos Seqmna. [66, 35].
92
1853w. 4 oqtombers, osmaleTma ruseTs omi gamoucxada. daiwyo aRmo-
savleTis omi (1853-1856ww.), romelic aseve yirimis omis saxeliTaa cno-
bili. omis dawyebis win, ruseTis jarebis mdgomareoba kavkasiis frontze
savalalo iyo. Samilisa da dasavleT kavkasiaSi misi emisris_ muhamed
eminis mizans warmoadgenda dasavleT kavkasiis mTielTa daqsaqsuli
Zalebi gaeerTianebina saerTo mtris winaaRmdeg sabrZolvelad. kavkasiis
mefisnacvali m. voroncovi Tvlida, rom muhamed-emins SeeZlo garkveuli
warmatebebisaTvis afxazeTSic mieRwia. m. voroncovma afxazeTis mTavars
acnoba, rom muhamed emini afxazeTSi gaemarTa TiTqosda osmaleTis ja-
rebis Sesaxvedrad, xolo dasavleT kavkasiis marTva osmaleTis emisar
sefer-bei zanuyos miando. sefer-bei stambolidan baTumSi Camovida,
Semdeg naviT redut-kales maxloblad napirze gadmovida da mere afxaz-
Ta xelSewyobiT mSvidobianad miaRwia mekhemes md. belaiaze, sadac muha-
med emini mas didi zeimiT Sexvda. m. voroncovma mixeil SarvaSiZes daava-
la saWiro zomebi mieRo, raTa SemdgomSi afxazeTis gavliT saeWvo pi-
rebis gadaadgileba ar momxdariyo da sefer-beis xelSemwyobni gamoevli-
na [36, 269]. SarvaSiZes dauSveblad miaCnda afxazTa gadasvla osmalTa
emisrebis mxareze, afxazeTis interesebs ki Tavis sakuTar interesebad
miiCnevda. ,,yvelaferi, rac afxazeTis sargeblobasa da zians exeba, es
Cemi piradi sargebloba da ziania, _ aRniSnavda is, _ me var mTavari
afxazeTisa da mxolod me erTs maqvs gavlena afxazeTis xalxze. sxva ga-
vlena Cems samflobeloSi ar unda arsebobdes, magram Tuki is aris, Tun-
dac faruli saxiT, ra Tqma unda, is sazianoa‘‘ [106, 197].
osmalebis samxedro-sazRvao flotis gemebi noembris dasawyisSi
afxazeTis napirebTan gamoCndnen. 1853w. 7 noembers, rusul samxedro fre-
gat ,,florasa‘‘ da sam osmalur xomalds Soris afxazeTis sanapirosTan
Setakeba moxda. ruseTis erTguli warCinebulebis meTaurobiT, bzifis
olqis mcxovrebni dauyovnebliv Seikribnen bomboris maxloblad, raTa
xeli SeeSalaT osmalebisaTvis desantis gadmosxmaSi, Tu mteri amas daa-
pirebda. Seqmnili rTuli viTarebis gamo, kavkasiis korpusis sardloba
fiqrobda, rom saWiro iyo soxumis garnizonis damatebiT, ori batali-
onis raodenobiT gazrda [106, 138].
93
osmaleTis saxmeleTo nawilebma kavkasiis frontze axalcixesTan,
xolo samxedro sazRvao flotma sinopis brZolaSi, sastiki damarcxeba
iwvnies. cxadi gaxda, rom osmaleTi ganwiruli iyo ruseTis pirispir
marto darCenis SemTxvevaSi, amitom inglisma da safrangeTma osmaleTis
mxareze omSi Cabmis gadawyvetileba miiRes. 1854w. ianvarSi, inglis-safran-
geTis floti Sav zRvaSi Sevida, rac londonis 1840 da 1841 wlebis kon-
venciebis darRveva iyo. Tebervlis bolos, inglisma da safrangeTma xeli
moaweres osmaleTTan samxedro-TavdacviT kavSirs, riTac valdebuleba
ikisres daecvaT ,,osmaleTis uflebebi‘‘, xolo martSi omi gamoucxades
ruseTs [150, 247-250].
1854w. dasawyisSi, kavkasiis korpusis sardloba, seriozul SeSfoTe-
bas gamoTqvamda Savi zRvis sanapiro xazis simagreebis bedis gamo, mokav-
SireTa flotis Sav zRvaze gamoCenis SemTxvevaSi. m. voroncovis azriT,
omis pirveli aqti iqneboda ruseTis mier Savi zRvis aRmosavleT sanapi-
ros TiTqmis yvela simagris dakargva, radgan Sav zRvaze ruseTis susti
floti ver gawevda did winaaRmdegobas da cixesimagreTa garnizonebs
zRviT ver gaiyvandnen, arc xmeleTiT arsebobda maTi gamoyvanis Sesa-
Zlebloba. arada, mters cixesimagreTa garnizoni da iq arsebuli sabrZo-
lo da sasursaTo maragi xelSi ar unda Cavardnoda. amitom, mefisnacva-
li saWirod Tvlida, Savi zRvis sanapiro xazis gauqmebas, radgan misi
dacva dasavlur koaliciasTan saomari moqmedebebis pirobebSi SeuZ-
leblad miaCnda. m. voroncovis azriT, iqidan gamomdinare, rom ruseTis
Savi zRvis floti ar iyo imdenad Zlieri, rom saTanado winaaRmdegoba
gaewia mtrisTvis, mokavSireTa flotis soxumze Tavdasxmis SemTxvevaSi,
Zneli iqneboda aramarto am mniSvnelovani punqtis, aramed biWvinTis, bom-
boris da, saerTod, am mxaris SenarCuneba, amitom voroncovi imperators
dasavlur koaliciasTan imTaviTve mSvidobian mogvarebas urCevda [36, 29].
mefisnacvlis SeSfoTebas imperatoric iziarebda, Tumca jer-jerobiT
ver xedavda afxazeTis simagreebis moxsnis aucileblobas, radgan am si-
magreTa garnizonebis saxmeleTo gziT gamoyvana SesaZleblad miaCnda,
magram imperatori arc adgilobrivi sardlobis Sexedulebis winaaRmdeg
wasula. amrigad, Savi zRvis sanapiro xazis gauqmebisa da afxazeTidan
rusuli garnizonebis moxsnis sakiTxi gadawyda [143, 313].
94
1853-1854 ww. zamTarSi amierkavkasiis frontze mxareebs Soris saomari
Setakebebi ar mimdinareobda [66, 246]. 1854w. TebervalSi, m. voroncovma,
afxazeTis simagreebidan jarebis gamoyvanis Taobaze instruqcia misca
Savi zRvis sanapiro xazis mesame ganyofilebis ufross, general-maior
mironovs, romelsac daavala saxmeleTo gziT biWvinTis, bomboris da
mrambis garnizonebis soxumSi gadmoyvana, raTa ukidures SemTxvevaSi so-
xumi mainc SeenarCunebinaT. rac Seexeba gagras, romelic kavkasiel mTie-
lebs afxazeTisaken gzas uketavda, im dromde unda SeenarCunebinaT, sanam
afxazeTis sxva simagreebs daclidnen. magram kavkasiis korpusis sainJin-
ro samsaxuris ufrosis, general-maior ganzenis mier soxumisa da misi
Semogarenis safuZvliani daTvalierebis Sedegad, SeuZleblad iqna miCne-
uli zRvidan Setevis SemTxvevaSi soxumis dacvac [36, 272-273]. 4'marts, mi-
xeil SarvaSiZem, romelmac jer kidev ar icoda sardlobis ganzraxva sa-
napiro xazis mimarT, kavkasiis korpusis Stabis ufross, general-adiu-
tant a. bariatinskis auwya afxazeTis samTavros garSemo Seqmnil rTul
viTarebaze, da im zomebze, romelTa gatarebasac apirebda, raTa mTiele-
bis afxazeTSi SeWrisaTvis winaaRmdegoba gaewia. mTavari fiqrobda gag-
ris xeobisa da md. bzifis napiris gamagrebas iq ganlagebuli jarebis ga-
ZlierebiT, raTa mTielebis SemoWrisaTvis winaaRmdegoba gaewia. mTavris
sazrunavi iyo am mimarTulebidan daecva afxazeTi [36, 270].
6 marts rusebi Seudgnen gagris Crdilo-dasavleTiT Savi zRvis sa-
napiro simagreebis daclas. imavdroulad, kavkasiis korpusis meTaurma
generalma n. readma mixeil SarvaSiZis werili miiRo. afxazeTis mTavari
mxaris SenarCunebis mizniT, aucileblad Tvlida afxazeTSi 10 batalio-
nisa da masTan 30 qvemexis gagzavnas iqauri garnizonebis gasaZliere-
blad, magram general reads arc Tavisufali jaris nawilebi hyavda, da
afxazeTis simagreebis bedic ukve gadawyvetili iyo. readma aucileblad
CaTvala dauyovnebliv Sedgomodnen afxazeTis simagreebidan garnizone-
bis gamoyvanas, radgan mokavSireTa xomaldebs yovelTvis SeeZloT afxa-
zeTis napirebTan gamoCena. Semdeg SeiZleboda xmeleTiTac ver gamoeyva-
naT isini mdinareebis adidebis gamo, rac gazafxulidan agvistomde
grZeldeboda. amasTan, amierkavkasiaSi jaris nawilebi sakmarisi ar iyo
mxaris dasacavad, amitom aucileblad CaiTvala afxazeTidan jaris nawi-
95
lebis gamoyvana da samxedro ministris brZanebis Tanaxmad maTi guriis
razmTan SeerTeba. amis Sesabamisad, generalma readma gagris garda, afxa-
zeTis yvela simagris daclis brZaneba gasca [36, 270, 273].
TbilisSi gadawyvites afxazeTidan jaris gamoyvanis operaciis xel-
mZRvaneloba mixeil SarvaSiZisaTvis miendoT. gaiTvaliswines, rom mas
farTo kavSirebi da gavlena hqonda jiqebsa da ubixebze. kavkasiis korpu-
sis sardloba fiqrobda, rom SarvaSiZis daniSvna operaciis warmatebis
sawindari iqneboda. rac Seexeba gagras, fiqrobdnen misi garnizoni
Semdeg zRviT gamoeyvanaT [143, 314]. peterburgSi, afxazeTis garSemo Seqm-
nili rTuli viTarebis gamo, afxazebis ruseTisadmi uaryofiTi damokide-
bulebis gaCenis saSiSroebas xedavdnen da am mimarTulebiT Sesabamisi
zomebis miRebas gadaudeblad miiCnevdnen. imperatoris azriT, ramenairad
unda SeemcirebinaT is uaryofiTi STabeWdileba, rasac afxazeTSi gamo-
iwvevda ruseTis jaris nawilebis gayvanis Sesaxeb brZaneba da afxazebi
gaemxnevebinaT. samxedro ministrs, v. dolgorukovs ainteresebda,
ramdenad SeiZleboda afxazeTis mTavris da im mxareSi gavleniani pire-
bis, magaliTad, kac marRanias loialobaze dayrdnoba, ruseTis jarebis
gayvanis Semdeg ra saSualebebi iqneboda mixeil SarvaSiZis xelSi da SeZ-
lebda Tu ara is Sina da gareSe mtrebisaTvis winaaRmdegobis gawevas da
mxaris dacvas; monaxavda Tu ara muhamed emini bevr momxres afxazebSi da
SeeZlo Tu ara ruseTis xelisuflebas mosaxleobis nawilis TanagrZno-
bis imedi hqonoda. samxedro ministri general n. reads werda, rom Tu
afxazeTis mTavari ruseTis xelisuflebis erTguli darCeboda da am mxa-
reSi gavlenas SeinarCunebda, sasurveli iqneboda misi gamoyeneba gagris
garnizonis samegreloSi gamosayvanad saxmeleTo gziT an samxedro flo-
tis xomaldebis meSveobiT. ministri aucileblad Tvlida yvela zomis
miRebas gagris garnizonis gamosaxsnelad [36, 269, 273].
n. readis 19 martis brZanebiT, mixeil SarvaSiZe dainiSna afxazeTSi
ganlagebuli jarebis sardlad da daevala afxazeTis simagreebidan ja-
ris nawilebis gamoyvana, garda gagris garnizonisa, romelic yvelaze
gvian unda gamosuliyo, rodesac misi floba ar iqneboda saWiro ruse-
Tis jarebis afxazeTidan gamoyvanis dasacavad [36, 271-272]. imave dRes, mi-
xeil SarvaSiZe biWvinTaSi gaemgzavra, raTa garnizonis gamoyvanisaTvis
96
piradad exelmZRvanela. mTielebi gagrasTan iyvnen Tavmoyrili, rac mTav-
ris SeSfoTebas iwvevda. 20-21 marts biWvinTis garnizoni bomboraSi gada-
vida, xolo simagre afxazeTis mTavris brZanebiT dawves. 29 marts, jaris
nawilebi bomboridan soxumSi gadavidnen. imavdroulad, grigol Sar-
vaSiZem da kapitanma baTal-bei marSaniam webeldidan mrambis garnizonic
gamoiyvanes soxumSi. mixeil SarvaSiZem xmebi gaavrcela, rom soxumis
dacvas bolomde apirebdnen da am mizniT garkveuli zomebic miiRo:
soxumis dacva gumis xeobis mxridan misoust anCabaZes daavala da mas mi-
liciis nawili gadasca. amasTan, soxumidan dasavleTis mimarTulebiT
jaris nawilebi ganalaga mTielTa Tavdasxmebisagan dacvis mizniT; zRvis
sanapiroze gamagrebuli punqtebi Seqmna, sadac ruseTis xomaldebs SeeZ-
loT midgomodnen mtris eskadris gamoCenis SemTxvevaSi [36, 271].
gagris garnizonis gamoyvana kavaleriis general xomutovs daevala.
n. readma mixeil SarvaSiZesac sTxova yvela Rone exmara gagris garni-
zonis dasaxsnelad. afxazeTis mTavari redut-kaleSi ori xomaldis navm-
tes moelaparaka. isini Sepirdnen, rom roca amindi amis saSualebas mis-
cemda, gagraSi wavidodnen. 25 marts, xomaldebi redut-kaledan gagrisken
gaemarTnen, magram aRmoCnda, rom gagris 600 kaciani garnizoni moxalise
qerCel berZen navmtes foti sanudos qerCSi mSvidobiT Caeyvana, xolo
gagris simagre mis damcvelebs aefeTqebinaT [36, 272, 276].
ruseTis jaris nawilebis afxazeTidan gamoyvaniT imperatori ukmayo-
filo iyo. misi azriT, am mxares jer kidev ar emuqreboda safrTxe zRvi-
dan. generali n. readi Tavs imarTlebda, rom es nabiji aucileblobiT
iyo gamowveuli [36, 272-274]. n. readi, v. dolgorukovisadmi 13 aprils gag-
zavnil werilSi, aRniSnavda afxazeTis mTavris erTgulebaze, romelic
man Seqmnil rTul pirobebSi gamoamJRavna. afxazeTis mTavris da sxva pi-
rebis ndobac savsebiT SeiZleboda. rodesac afxazeTis naxevari ukve da-
tovebuli iyo, maT rusebisadmi orguloba ar gamouvleniaT, magram n.
readi afxazeTidan rusebis gasvlis Semdeg mosalodnel viTarebaze
wuxda. misi azriT, afxazeTidan ruseTis jaris nawilebis gayvanis Sem-
deg, mixeil SarvaSiZe ver SeZlebda es mxare morCilebaSi hyoloda, mas
gareSe mtrebisagan samTavros dasacavad Zalebi ar hyavda, muslimani da
daumorCilebeli mTielebis mezoblad mdebare bzifis olqi aucileblad
97
ajanydeboda; amitom, n. readi Tvlida, rom vinc ruseTis xelisuflebis
TanamgrZnobi iyo, mas afxazeTi unda daetovebina [36, 270-271].
ruseTis xelisufleba mixeil SarvaSiZis madlieri iyo afxazeTidan
jaris nawilebis gamoyvanis gamo, risTvisac imperatorma is TeTri arwi-
vis ordeniT daajildova. [143, 358]. m. voroncovi, romelic yuradRebiT
adevnebda Tvals afxazeTSi mimdinare movlenebs, general a. bariatinskis
werda, rom iseve rogorc kavkasiis korpusis sardloba, aRfrTovanebuli
iyo mixeil SarvaSiZis mier dakisrebuli movaleobis warmatebiT Sesru-
lebiT. misi azriT, soxumisa da afxazeTis datoveba ruseTis xelisufle-
bisaTvis mZime, magram Seqmnili viTarebidan gamomdinare aucilebeli
nabiji iyo [143, 363]. a. bariatinskisadmi gagzavnil sxva werilSi m. voron-
covi aRniSnavda, rom saintereso iqneboda afxazebze dakvirveba, rogor
moiqceodnen isini, rodesac ruseTis armiis nawilebi datovebdnen afxa-
zeTs. voroncovi Tvlida, rom muhamed eminis meTaurobiT, ubixebs SeeZ-
loT afxazeTis gavliT samegrelosTvis SeetiaT [142, 136].
1854w. martSi, dasavleT kavkasiaSi arsebuli viTarebas safuZvlianad
swavlobda britaneTis samxedro misia. xangrZlivi diskusiisa da pariz-
Tan molaparakebebis Semdeg, londonis kabinetma gadawyvita mTavari dar-
tyma yirimSi ganexorcielebina [151, 160-161].
osmaleTma gadawyvita uSualod miemarTa afxazeTis mTavrisaTvis,
romelsac kvlav Tavisi mfarvelobis qveS myof xelisuflad ganixilavda.
osmalTa baTumis korpusis sardalma muhamed selim faSam, 1854w. 21 ap-
rils, mixeil SarvaSiZes werili gaugzavna, romelSic ruseTis winaaR-
mdeg ajanyebisaken mouwodebda, risTvisac osmaleTisgan did jildos
hpirdeboda. afxazeTis mTavarma faSas pasuxi ar gasca da misi werili
reads gadaugzavna, TviTon ki md. kodorze wavida, raTa abJuis mosaxle-
oba am xazis dasacavad moemzadebina, Tumca fiqrobda, rom kodoris adi-
debis gamo, mis dacxromamde mainc, am mxridan Semoteva mosalodneli ar
iyo [36, 277].
yirimis omis dros isev amoqmedda ocdaaTian wlebSi david urqvar-
tis mier ingliselTa zedamxedvelobiT stambolSi Seqmnili ,,Cerqezuli
politikuri centri‘‘, romlis saqmianobas xelmZRvanelobda Cerqezuli
warmoSobis sefer-bei zanuyo. sefer-beis, romelic soxumSi osmalTa sar-
98
dal behCeT faSasTan erTad Camovida, Tan axlda muhajir CerqezTa amala
[173, 66]. sefer-bei da osmalTa sardali afxazebis gadabirebas cdi-
lobdnen. behCeT faSa samTavro saxlTan Seudga molaparakebebs, xolo
sefer-bei afxazeTidan tuafseSi Cavida, sadac SafsuRebTan erToblivi
saomari moqmedebebis gegmebi ganixila, magram sabolood SafsuRebs ru-
sebTan omisaTvis didi xalisi ar gamouCeniaT. sefer-beim rusebis winaaR-
mdeg gamosvlis piroba mxolod naTuxaelTa tomisagan miiRo. soxumSi
myofi behCeT faSa ki samTavro saxlis warmomadgenlebs Soris arsebul
Seurigebel winaaRmdegobebs waawyda, rac ruseT-osmaleTis omSi afxa-
zeTis poziciis gansazRvrasTan iyo dakavSirebuli. samTavro saxlis
qristiani wevrebi am omSi aSkarad ruseTs uWerdnen mxars, magram musli-
mani aleqsandre (iskander) SarvaSiZe, Tavisi samflobelos mosazRvre sa-
murzayanos rusebis mxridan dakavebas aprotestebda da mzad iyo Riad
gamosuliyo osmaleTis momxred, Tu sulTani mas afxazeTis mTavrad
aRiarebda. osmalTa da mTlianad mokavSireTa sardlobas miaCnda, rom
SarvaSiZis pretenziebi samurzayanoze xels SeuSlida maT gegmas, rome-
lic afxazeT-samegrelos antirusuli koaliciis Seqmnas iTvaliswinebda.
mokavSireTa sardloba imedovnebda, rom miuxedavad samegrelos dedo-
flis mkveTrad gamoxatuli antiosmaluri poziciisa, masze gavlenas mo-
axdenda safrangeTis agenti, romelic dedoflis zugdidis sasaxleSi ma-
swavleblad iyo miRebuli [173, 67].
am dros, afxazeTis mTavarma ruseTis erTguleba gamoiCina. man gamo-
iyena Tavisi gavlena, raTa baTal-bei marSanias meSveobiT bzifelebisaT-
vis sefer-beisa da Cerqezebisadmi undobloba Caenerga. male CerqezTa
razmi gaifanta, xolo sefer-bei baTumSi wavida [36, 277].
1854w. maisSi, osmalebma axali kampania wamoiwyes dasavleT saqarTve-
loSi da samxedro desanti gadmosxes yulevSi, anakliasa da soxumSi. ma-
isis pirvel ricxvebSi soxumSi mokavSireTa ori xomaldi movida, romel-
mac osmaleTis jaris nawilebi Camoiyvana sefer-bei zanuyos meTaurobiT,
1500-mde jariskaci 36 qvemexiT. xomaldis meTaurebma mixeil SarvaSiZe mo-
ikiTxes, magram mTavarma ufro adre datova afxazeTi da samegreloSi ga-
davida, iqidan ki TbilisSi gaemgzavra [36, 277-278].
99
sefer-beis, romelsac sulTanma faSas tituli uboZa, daevala kavka-
siis mTielTa gamoyvana osmaleTis droSis qveS, agreTve afxazeTis mTav-
ris gadmobireba. rodesac sefer-beim mixeil SarvaSiZis TbilisSi gam-
gzavrebis Sesaxeb gaigo, mis molodinSi soxumSi darCa. imavdroulad, man
kavkasiis mTielebs rusebis winaaRmdeg sabrZolvelad mouwoda. sefer-
beis mowodebas gamoexmaurnen ubixebi, SafsuRebi, abaZexebi da dasavleT
kavkasiis sxva mTieli tomebi [36, 275, 278]. Savi zRvis aRmosavleT sana-
piroze moxerxebuli strategiuli adgilebis dakavebis Semdeg, osmaleTi
afxazeTis, samegrelos, guriisa da imereTis dasakaveblad emzadeboda.
dasavleT saqarTvelos dapyrobis Semdeg, osmalebi aRmosavleT saqarTve-
loSi gadasvlasa da amierkavkasiis centris _ Tbilisis dakavebas gegmav-
dnen. amasTan, imedi hqondaT, rom gadaibirebdnen mosaxleobas da rusebis
winaaRmdeg saomrad gamoiyvandnen [106, 123-124].
Mmixeil SarvaSiZe 19 maiss TbilisSi Cavida. mTavarma afxazeTSi os-
malTa winaaRmdeg brZolis konkretuli gegma warmoadgina, romelic iT-
valiswinebda kodoris xazis dacvas afxazeTis, samurzayanos, samegre-
los, imereTis miliciiT da regularuli jaris nawilebiT [36, 277-278].
mTavari apirebda Seekriba afxazeTis milicia _ 500-600 cxenosani da 1500-
mde qveiTi, romelsac xazinidan Tanxa ar dasWirdeboda, sanam afxazeTis
soflebSi idgeboda. generalma n. readma mas sTxova, saxalxo laSqari
imdeni Seekriba, ramdenic abJuis dasacavad iqneboda saWiro, xolo md.
kodoris daklebis droisaTvis is general ivane andronikaSvils daava-
lebda afxazeTis miliciisTvis SeeerTebina samurzayanos, samegrelos da
imereTis saxalxo laSqari da samurzayano_afxazeTis mijnaze regularu-
li jaris rezervi ganelagebina. Tu mteri zRviT Semouvlida kodoris
SesarTavs, rezervi abJuis dacvas mxolod mTielTa mcire jgufebis Semo-
sevisagan SeZlebda da ara muhamed eminis 15-20 aTasiani laSqrisagan da
iZulebuli iqneboda afxazeTi daetovebina. gamosavali unda yofiliyo
muhamed eminis dakaveba saomari moqmedebebiT Crd. kavkasiaSi [36, 278].
mixeil SarvaSiZe, afxazeTSi darCenas mtris desantis gadmosxmis Se-
mTxvevaSi manamde apirebda, sanam winaaRmdegobis gawevas SeZlebda da fi-
qrobda mxolod maSin daetovebina es mxare, rodesac winaaRmdegobis yve-
la saSualebas amowuravda [36, 276]. 26 maiss, mixeil SarvaSiZem Tbilisi
100
datova. misi Svilebi samegreloSi iyvnen, xolo meuRle abJuaSi hyavda da
mxolod ukidures SemTxvevaSi apirebda samegreloSi an imereTSi mis ga-
dayvanas, radgan Seqmnil viTarebaSi mTavris meuRlis mier afxazeTis da-
toveba afxazebze uaryofiT STabeWdilebas moaxdenda [36, 278].
ruseTis xelisufleba kargad xedavda, rom sefer-beis CrdiloeT kav-
kasiaSi didi gavlena hqonda. gavrcelda xma, rom man 60 aTasamde qveiTi
da aTasobiT mxedari Sekriba. mixeil SarvaSiZe SesaZleblad miiCnevda
sefer-beisTan Sexvedras da am Sexvedraze afxazeTSi SemosevasTan dakav-
SirebiT misi gegmebis CaSlas apirebda. afxazeTis mTavari reads md. ko-
dorze poziciebis gamagrebas da, imperatoris brZanebis Tanaxmad, afxaze-
Tis am nawilis SenarCunebas urCevda. ruseTis sardlobis azriT, muhamed
emini CrdiloeT kavkasiaSi saomari moqmedebebiT unda daekavebinaT, rac
afxazeTis mimarT misi gegmebis ganxorcielebas Seaferxebda. mixeil Sar-
vaSiZes yvelaferi unda eRona da Tavisi qveSevrdomebi mterTan SeerTebi-
sagan Seekavebina [36, 275]. imperatoris miTiTebiT, raki mixeil SarvaSiZes
afxazeTis datoveba mouxda, droebiT TbilisSi unda wasuliyo da Sem-
dgom miTiTebebs iq dalodeboda. imperatori nikoloz I dadebiTad afa-
sebda afxazeTis mTavris Tanxmobas, general i. andronikaSvils daqvemde-
bareboda, Tumca es aucileblad ar miaCnda, radgan mTavarma araerTxel
daamtkica, rom Rirseulad SeeZlo damoukidebladac moqmedeba. xelisuf-
lebisaTvis cnobili iyo, rom mixeil SarvaSiZe didi pativiscemiT sar-
geblobda ubixebsa da dasavleT kavkasiis sxva mTiel tomebis meTaurebSi
da maTi meSveobiT cdilobda CaeSala muhamed eminis gegma afxazeTis mi-
marT [36, 276].
maisis dasawyisSi v. dolgorukovma n. reads auwya, rom osmaleTi da
misi evropeli mokavSireebi ivnisis bolomde mainc ar iqnebodnen mzad
kavkasiaze mietanaT ieriSi. misi azriT, radgan kodoris adidebis gamo
ramdenime Tvis ganmavlobaSi mdinaris marcxena napirze gadasvla SeuZle-
beli iqneboda, kavkasiis korpusis marjvena flangi sruliad uzrunvel-
yofili iyo mowinaaRmdegis desantis gadmosxmisagan. muhamed emins afxa-
zeTis CrdiloeTi nawilic rom daekavebina, is kodors ver gadalaxavda.
amiT unda esargebla i. andronikaSvils, dauyovnebliv Seetia mtrisTvis
axalcixesTan da guriis sazRvrebidan ukuegdo, rac gavlenas moaxdenda
101
saerTo viTarebaze kavkasiis frontze, aseve kavkasiis mTielebzec da
CaSlida muhamed eminis gegmas osmaleTis jarebTan SeerTebis Taobaze.
imperatori Tvlida, rom Tu ver moxerxdeboda dasavleT afxazeTis Se-
narCuneba, maSin yvela zoma unda yofiliyo miRebuli kodoris xazis da-
sacavad, radgan misi dakargva samurzayanosa da samegrelos aoxrebasac
gamoiwvevda. sanam kodorze foniT gadasvla SeuZlebeli iyo, mixeil Sa-
rvaSiZe afxazeTis miliciiT SeZlebda am xazis dacvas, Semdeg ki pozi-
ciebs andronikaSvili gaaZlierebda guriis razmis nawilebiT. v. dolgo-
rukovis azriT, kodoris marjvena napirze jarebis moqmedebis mizani mTi-
elTa mcire razmebTan brZola unda yofiliyo, xolo afxazeTis dakaveba
omis dasasrulisaTvis unda gadaedoT. xelisufleba n. readisgan mo-
iTxovda, am mxareSi da, gansakuTrebiT, soxumSi mtkiced damkvidre-
bisaTvis saWiro RonisZiebebi droulad moefiqrebina. ruseTi osmalebi-
sagan did Semotevas moeloda. n. readma i. andronikaSvils ubrZana gar-
kveuli ZalebisaTvis Tavi moeyara enguris marcxena napirze da mTavarTan
SeTanxmebulad emoqmeda. [36, 276-279].
1854w. ivnisis damlevs, muSiri (marSali) selim faSa, redut-kaleSi
Cavida. aq osmalo sardali muhamed emins Sexvda da erToblivi moqmedebe-
bis gegma dausaxa. ivlisis dasawyisSi, selim faSa qobuleTSi dabrunda,
xolo muhamed emini soxumSi Cavida, iqidan ki Crd. kavkasiaSi gadavi-
da.MmTielebi Tanaxma iyvnen ruseTis jarebis winaaRmdeg emoqmedaT, mag-
ram samxedro moqmedebebSi Cabmis sanacvlod fulad anazRaurebas mo-
iTxovdnen [54, 412]. osmaleTi cdilobda gadmoebirebina dasavleT saqar-
Tvelos warCinebuli wodebis warmomadgenlebic. svaneTis mTavars, rot-
mistr dadeSqelians, misma siZem, webeldelma eSsou marSaniam SesTavaza
svaneTidan, enguris xeobiT gaetarebina mTielTa razmi, romelic jvaris
mxridan Tavs daesxmoda samegrelos. imavdroulad, afxazeTidan SeiWre-
boda mTielTa mxedroba, zRvidan samegreloSi, aWaridan ki guriaSi os-
malTa da mis mokavSireTa jarebi Sevidodnen. dadeSqelianma uaryo es wi-
nadadeba da amis Sesaxeb ruseTis sardlobas acnoba, amasTan, mTis bili-
kebze guSagebi daayena. ruseTis sardlobas informacia hqonda, rom eS-
sou marSania da ubixi haji barzegi, mTielTa razmebiT afxazeTSi imyo-
febodnen. mixeil SarvaSiZe yovelnairad cdilobda das. kavkasiis mTie-
102
lebSi muhamed eminis avtoriteti da gavlena Seeryia. am mizniT, mTavari
haji berzegs da sxva ubix mamasaxlisebs Sexvda. afxazeTis mTavari mTi-
elTa siamayis grZnobas Seexo da usayvedura, rom isini mzad iyvnen da-
morCilebodnen yovel ucxoels, romelic Tavs mniSvnelovan pirad war-
moaCenda. ubixebma aRniSnes, rom eminisadmi maTi damorCileba gamowveuli
iyo rusebisadmi erTsulovani winaaRmdegobis gawevis aucileblobiT,
magram, radgan ruseTi am mxaridan ganidevna da osmaleTTanac aRdga Ta-
visufali urTierToba, maT ukve ar sWirdebodaT gareSe piri ufrosad,
amitom muhamed emins morCilebaze uari uTxres. mixeil SarvaSiZe ruseTis
sardlobas auwyebda, rom sefer-beis gavlena dacemuli iyo da mTieleb-
Tan urTierTobebi sasikeTod icvleboda. [36, 279].
sefer-bei da muhamed emini metoqeebi iyvnen. orive maTgani cdilobda
dasavleT kavkasiis mTielebze gavlenis mopovebas, orive eswrafvoda os-
maleTs mTielTa winamZRolad mxolod is ecno. 1854w. 7 seqtembers, kav-
kasiis sardlobam cnoba miiRo, rom sefer-beim, osmalebTan Tavis gamoCe-
nis mizniT, samurzayanos dapyroba gadawyvita. man muhamed emins SesTava-
za mTielTa razmi Seekriba da soxum-kaleSi Caeyvana, magram muhamed emin-
ma ukmayofileba gamoTqva imis gamo, rom sulTani arc mas da arc mTie-
lebs yuradRebas ar aqcevda, amasTan emins sulac ar surda sefer-beis
gandidebisaTvis xeli Seewyo. male emini soxum-kaleSi Cavida da iqidan
stambols gaemgzavra, amasTan, ubixebs SeuTanxmda, rom mis Camosvlamde
sefer-beis salaSqrod ar gahyvebodnen. sefer-bei marTlac Seecada ubi-
xebi aeyoliebina, Tumca uSedegod. amis Semdeg is cdilobda afxazeTsa
da webeldaSi Seekriba razmi da amrigad ganexorcielebina Tavisi gan-
zraxva, magram esec ver moaxerxa. ase, rom afxazeTSi osmaleTis mTavari
warmomadgenlis gegmebi samurzayanos mimarT CaiSala. amasTan, sefer-beim
selim-faSas brZaneba miiRo, misi nebarTvis gareSe SeteviTi moqmedeba ar
ewarmoebina. manve acnoba, rom osmaleTisa da mokavSireTa jarebi sevas-
topolSi gaigzavna da sevastopolis operaciis Sedegebamde osmaleTi ar
apirebda afxazeTSi saomari moqmedebebis warmoebas. [54, 413-414].
ruseTis sardloba dasavleT saqarTveloSi samxedro Zalebis nakle-
bobas ganicdida. imperators SesaZleblad miaCnda daevalebinaT afxaze-
Tis mTavrisaTvis razmis Sedgena, raTa mas afxazeTSi emoqmeda, magram es
103
razmi ver Camoyalibda. n. readi Tvlida, rom afxazeTis mdgomareobidan
gamomdinare, razmi sursaT-sanovagiT ver momaragdeboda [36, 793, 803].
afxazeTidan jarebis gamoyvanis Semdeg, mixeil SarvaSiZe samegrelo-
Si damkvidrda, Tavisi simamris giorgi dadianis mamulSi, da xan sof.
kurzuSi imyofeboda, xan sof. WkaduaSSi. is imedovnebda, rom rogorc
ruseTis armiis generals, Sesaferis samsaxurs SesTavazebdnen, Tundac
guriis razmis ufrosis Tanamdebobas, magram misi imedebi ar gamarTlda.
1854w. ivlisSi, guriis razmis ufrosad general-maiori i. bagration-mu-
xraneli dainiSna. kavkasiis korpusis sardlobis azriT, guriis razmis
ufrosad mixeil SarvaSiZis daniSvna ar SeiZleboda mis mier jaris mar-
Tvis arcodnisa da samxedro saqmeSi gamoucdelobis, aseve samegrelos
samTavro saxlTan mtrobis gamo. SeuZlebeli iyo mixeil SarvaSiZis da-
niSvna im razmis meTaurad, romelic maSin samegreloSi idga [37, 54].
afxazeTis samTavroSi mTavris aryofnis dros, mosaxleobisa da war-
Cinebuli wodebis mniSvnelovani nawili TanagrZnobas ucxadebda osmale-
Tis saokupacio reJims. rogorc TurqeTis premier - ministris arqivSi da-
culi 1854w. 5 agvistoTi daTariRebuli erTi dokumentidan Cans, sulTani
friad kmayofili iyo soxumidan miRebuli monacemebiT, romelTa
Tanaxmad, soxumisa da Semogarenis mosaxleoba sulTnis qveSevrdomobis
miRebasa da osmaleTis mxareze brZolaze Tanxmobas acxadebda [58. 16]
afxazeTis mTavris mdgomareoba samegreloSi saxarbielo ar iyo, is
aq rogorc kerZo piri imyofeboda, faqtobrivad, gariyuli saomari moqme-
debebisagan. amasTan, samegrelos dedofali ekaterine dadiani xelisuf-
lebisagan kategoriulad moiTxovda mixeil SarvaSiZes samegrelo daeto-
vebina, radgan misi aq yofna samTavroSi simSvides arRvevda. 1854w. 11 de-
kembers, mixeil SarvaSiZe samxedro ministr v. dolgorukovs werda, rom
aucileblad miaCnda misi yofna afxazeTSi, radgan SesaZlebloba hqonoda
Tavisi gavleniT emoqmeda qveSevrdomebze da maT mezobel tomebze, riTac
mowinaaRmdegis gegmebs gaaqarwylebda. igi werda, rom imedebi, rasac mo-
kavSireebi muhamed eminze amyarebdnen, gaucruvdaT. Savi zRvis Crdilo-
aRmosavleT sanapiros tomebic osmalebs undoblad ekidebodnen [106, 140-
142].
104
mixeil SarvaSiZis dapirispirebaSi samegrelos samTavro saxlTan Zi-
riTadi samurzayanos sakiTxi iyo. undobloba, samegrelos samTavro sa-
xlsa da afxazeTis mTavars Soris, ufro gaizarda mixeil SarvaSiZis si-
mamris ojaxSi yofnis dros. giorgi dadiani, ZmebTan erTad, opoziciaSi
edga ekaterine dadians.Eekaterine dadianis damokidebulebaSi afxazeTis
mTavrisadmi mniSvnelovani iyo is, rom dedofals afrTxobda afxazeTis
mTavrisa da giorgi dadianis SesaZlo gaerTianeba samegrelos samTavro
saxlisa da piradad mis winaaRmdeg [106, 140].
1854w. 29 noembers, general-adiutanti n. muraviovi dainiSna kavkasiis
mefisnacvlad da kavkasiis korpusis mTavarsardlad. 1855w. TebervalSi n.
muraviovi TbilisSi Camovida [144, 383].
1855w. antirusulma koaliciam moqmedeba daiwyo Savi zRvis Crdilo-
aRmosavleT sanapiroze. 10 da 12 Tebervals, inglis-safrangeTis
xomaldebi yubanis SesarTavTan gamoCndnen da desanti gadmosxes; 28
Teberval _ 2 marts mowinaaRmdegis eskadram novorosiiski dabomba da
imavdroulad, mas mTielebic utevdnen. novorosiiskis dasaxmareblad ana-
pidan Cavida vice - admirali l. serebriakovi da mTielebi ukuagdo, Tum-
ca cxadi iyo, rom aseT pirobebSi novorosiiskis SenarCuneba didxans
SeuZlebeli iqneboda. 1855w. martSi, soxumSi, mustafa-faSas meTaurobiT
osmaleTis armiis oTxi batalioni gadmosxda. mustafa faSam molapa-
rakebebi gamarTa afxazTa, webeldisa da CerqezTa TavadebTan maTi osma-
leTis mTavrobisadmi damokidebulebis gasarkvevad [37, 282]. mustafa-fa-
SasTan amaliT gamocxadda mTavris Zma aleqsandre SarvaSiZe, romelmac
faSas xelSewyoba da daxmareba aRuTqva [47, 200].
mustafa-faSa, romelic saTaveSi Caudga osmalur administracias so-
xumSi, afxazuri aristokratiis gadabirebas aqtiurad cdilobda. aleq-
sandre SarvaSiZes osmalebma faSas tituli uboZes da afxazeTis marTva
daavales. osmalebTan TanamSromlobdnen aseve mTavarTan daaxloebuli
pirebi: general-maiori kac marRania, poruCiki hasan marRania, romelic
soxumis mmarTvelad dainiSna, maiori baTal-bei marSania [37, 49]. kavkasiis
korpusis sardlobasTan mimoweraSi mixeil SarvaSiZe uaryofda Zmis os-
malebis mxareze gadasvlas da xelisuflebas arwmunebda, rom aleq-
sandre afxazeTSi misi davalebiT darCa da Tumca osmalebis moTxovnebs
105
asrulebda, ramdenadac SesaZlebeli iyo, igi mTavris miTiTebebsac
misdevda da am mxareSi mis xelisuflebas warmoadgenda. hasan marRania iq
darCa rogorc memamule Tavis mamulSi, iseve, rogorc mravali sxva da
aucileblobis SemTxvevaSi, roca winaaRmdegobis gaweva SeuZlebeli iyo,
osmalebis moTxovnebs asrulebda. rac Seexeba kac marRanias, mixeil Sar-
vaSiZe Tvlida, rom mas rusis jarTan erTad unda daetovebina samTavro
[106, 142-143].
mustafa-faSam samegreloSi myof mixeil SarvaSiZes ramdenjerme Ses-
Tavaza afxazeTSi Casvla. SarvaSiZe winaaRmdegi ar iyo, magram gamgzavre-
bas ayovnebda. bolos, faSam kac marRanias piriT mTavars acnoba, rom Tu
afxazeTSi ar Cavidoda, masTan urTierTobas gawyvetda [37, 50].
mTavarsardali n. muraviovi ar endoboda afxazeTis mTavars, Tumca
samxedro ministrma v. dolgorukovma 1854w. dekemberSi muraviovs gadasca
imperatoris azri SarvaSiZis erTgulebis Sesaxeb [106, 144]. 1855w. aprilSi
n. muraviovi zugdidSi Cavida da mixeil SarvaSiZesac Sexvda. n. muravi-
ovma mTavars mosTxova daetovebina samegrelo da sacxovreblad quTais-
Si an TbilisSi gadasuliyo. am undoblobiT Seuracxyofilma mTavarma
mTavarsardlis moTxovna ar miiRo da afxazeTSi dabruneba gadawyvita,
rac n. muraviovma TviTnebur gadawyvetilebad Seafasa [4, 16].
1855w. 8 maiss, mixeil SarvaSiZe samurzayanoSi gaemgzavra. 9 maiss is
sofel gudavaSi Cavida da samurzayanos boqauls, maior miqelaZes auwya,
rom mTavarsardlisagan saidumlo davaleba hqonda da afxazeTSi mi-
emgzavreboda. 12 maiss mTavari ukve oCamCireSi Cavida. afxazeTSi Casuli
mTavari osmalTa saokupacio jaris sardlobasTan molaparakebebs Seud-
ga [37, 45]. n. muraviovi afxazeTSi SarvaSiZis TviTnebur gadasvlaze miu-
TiTebda da amas ara daumorCileblobad, aramed saomari moqmedebis piro-
bebSi Cadenili pirdapiri Ralatis Sefasebas aZlevda [106, 230].
mixeil SarvaSiZem osmalTa saokupacio jaris sardals acnoba, rom
is afxazeTSi ar Camosula maTTan sabrZolvelad. mTavars surda neitra-
litetis SenarCuneba, sanam afxazeTSi mokavSireTa desanti ar gadasxde-
boda da mTielebis saerTo Seteva ar daiwyeboda dasavleT saqarTvelo-
ze. am SemTxvevaSi, afxazeTis mTavari mokavSireebTan SeerTebis pirobas
debda da irwmuneboda, rom erToblivi Setevis SemTxvevaSi seriozuli
106
winaaRmdegoba ar SexvdebodaT. mTavris am winadadebas faSa daTanxmda,
magram mixeilis ojaxTan erTad soxumSi gadasvla moiTxova [37, 45-48].
SarvaSiZe moerida sakuTari fexiT xleboda osmalo sardals da Svile-
bic misTvis mZevlad miegvara, amitom, ramdenime dRis Semdeg, mustafa-fa-
Sa TviTon Cavida gemiT oCamCireSi da mixeil SarvaSiZe TavisTan miiwvia,
magram am ukanasknelma avadmyofoba moimizeza da ar Sexvda. amis Semdeg
faSas ar moundomebia misi naxva. mixeil SarvaSiZe mixvda, rom faSa gaana-
wyena da mas kerentux barzegi miugzavna, romelsac faSa unda daerwmu-
nebina, ra did sargeblobas moutanda osmaleTs mTielebze didi gavle-
nis mqone afxazeTis mTavris mimxroba. Cans, am argumentma imoqmeda da 3
ivniss faSa kvlav Cavida oCamCireSi aleqsandre SarvaSiZis, hasan marRa-
nias da baTal-bei marSanias TanxlebiT, Sexvda mTavars da sami saaaTi
esaubra mas. 8 ivniss mixeil SarvaSiZe soxumSi Cavida, sadac didi pati-
viT Sexvdnen [37, 46, 48, 50-51].
ivnisis pirvel ricxvebSi kavkasiis korpusis sardlobam miiRo in-
formacia, romlis Tanaxmad afxazeTis mTavari osmalebis mxareze gadavi-
da. n. muraviovi miiCnevda, rom SarvaSiZes Ralatisaken samegrelos sa-
mTavro saxlisadmi siZulvilma ubiZga da amitom afxazeTis mTavari os-
malTa daxmarebiT samegrelosTan sadavo samurzayanos dauflebas Se-
ecdeboda. 7 ivniss, kavkasiis korpusis sardalma, v. bebuTovma mixeilis
werili miiRo. mTavari amtkicebda, rom mtrebma gauvrceles xmebi mtris
mxareze misi gadasvlis Sesaxeb. igi werda: ,,kaci viTarca uqmi, me yovlad
daimedebuli Tavis Tvissa zeda, romel ara var gamousadeg da uqmi, va-
rCie usaqmod yofnas, Semosvla isev Cemive samTavroSi... da dacva maTi
myudroebasa Sina da ukeTu momcemda SemTxveva, aqedanaca aRmomeCina sar-
gebloba Cemis xelmwife imperatorisa‘‘ [106, 238].
im dros, roca afxazeTi osmalTagan okupirebuli iyo, kavkasiis
rusul administracias safuZveli hqonda undobloba gamoeCina mTavri-
sadmi, magram samarTlianoba moiTxovs aRiniSnos, rom SarvaSiZem SeZlo
Tavisi ormagi, saxifaTo TamaSis warmatebiT warmarTva. bzifis olqSi Ca-
sul afxazeTis mTavars iq daxvda CerqezTa da afxazTa laSqari, romel-
sac ganzraxuli hqonda marbieli laSqrobis mowyoba samurzayanoSi tyve-
ebisa da nadavlis xelSi Cagdebis mizniT, magram mTavarma SeZlo am la-
107
Sqrobis CaSla, sxva drosac, rodesac SesaZlebloba miecemoda, igi xels
uSlida osmalebs Cerqezebisa da afxazebis salaSqrod SekrebaSi [72, 114-
115]. amave dros, mTavari, Cans, eloda antirusuli koaliciis gamarjvebas
da cdilobda osmalebTan saerTo ena gamoenaxa. kavkasiis rusuli admi-
nistraciisTvis cnobili gaxda, rom man osmalTa sardlobisagan moiTxo-
va yvela is ufleba, rac mis papas qeleS-beis hqonda, rodesac osmaleTis
vasali iyo. mixeils unda gadascemoda afxazeTSi ganlagebuli jarebis
sardloba; yvela olqi, romelsac iaraRiT an molaparakebebiT SeuerTeb-
da Tavis samflobelos, samudamod darCeniliyo mis memkvidreobiT mflo-
belobaSi imave uflebiT, ra uflebac afxazeTze hqonda [37, 51; 106, 182-183]
mustafa-faSam ganacxada, rom aseT pirobebze daTanxmeba mis uflebebs
aRemateboda, amitom es pirobebi stambolSi gadaagzavna gansaxilvelad
[37, 51]. mixeil SarvaSiZis osmalebTan urTierTobebis Sesaxeb cnobebze
dayrdnobiT, n. muraviovi amtkicebda, rom MmTavari arc erT meomar mxa-
res ar emxroboda, mxolod surda Tavisi samflobelo SeenarCunebina da
neitraliteti daecva. n. muraviovi mTavris qmedebas imperatoris general-
adiutantis wodebisaTvis miuReblad Tvlida [106, 247]. v. bebuTovic mi-
iCnevda, rom mixeilis afxazeTSi gadasvla ganpirobebuli iyo samTavros
SenarCunebis surviliT, radgan rusuli iaraRis gamarjvebaSi bolomde
darwmunebuli ar iyo [106, 170].
osmaleTi da misi mokavSireebi, inglisi da safrangeTi, did imedebs
amyarebdnen CrdiloeT kavkasiis mTielebisa da Samilis mxardaWeraze.
ingliselma strategebma SeimuSaves gegma, romlis Tanaxmadac kavkasiis
aqtiurad unda emoqmedaT da amiT ruseTis jarebis nawili frontis sxva
mxareebisagan CamoeSorebinaT. amisTvis gadawyda desanti gadaesxaT
soxumSi da mTielTa ajanyeba moewyoT ruseTis winaaRmdeg [122, 639].
1855w. 13 maiss, ruseTis jaris nawilebma novorosiiski datoves da
general-maior i. debus meTaurobiT 17 maiss anapaSi Cavidnen. 25 maiss ru-
seTis jarebma vice-admiral serebriakovis meTaurobiT anapa da axloma-
xlo stanicebi datoves, cixe daangries da yvela Senoba gadawves. ing-
lis-safrangeTis desanti anapaSic gadmosxda, magram adiReelebma maT re-
aluri daxmareba ar gauwies [130, 79; 163, 217-218]. kavkasiis mTielTa
winamZRolebma_muhamed eminma da sefer-bei zanuyom ver SeZles dapirebu-
108
li Zalebis gamoyvana, xolo adgilobrivi tomebis daxmarebis gareSe mo-
kavSireTa desants seriozuli warmatebis imedi ar unda hqonoda. muhamed
emini kidev erTxel Seecada SamilTan SeerTebas da am mizniT yaraCaisa
da yabardos dakaveba scada, Tumca uSedegod. Samilic cdilobda SeerTe-
boda emins, magram ruseTis jaris nawilebma es mcdeloba aRkveTes. anapa-
Si osmaleTis CinovnikebTan molaparakebebis Semdeg, romlebic cdilob-
dnen mTielebi sulTnis qveSevrdomebad gadaeqciaT, Cerqezebi osmalebi-
sadmi undoblad ganewyvnen. Cerqezebs kargad axsovdaT rogor gadaulo-
ca osmaleTma isini ruseTs adrianopolis zaviT. Cerqezebi damoukideb-
lobas ruseTTan brZolaSi icavdnen, magram arc osmaleTis qveSevrdomo-
ba surdaT [148, 557].
osmaleTis yofili didveziris Svilis, osmaleTis armiis oficris
osman-beis cnobiT, ingliselebi arafers iSurebdnen, rom ,,Cerqezebi ru-
sebis winaaRmdeg ganewyoT da ruseTTan brZolaSi CaebaT” [47, 206]. am miz-
niT didi propaganda eweoda “Cerqezebis damoukidebeli saxelmwifos‘‘
Seqmnas, magram osmaleTi aq upirvelesad Tavis interesebs atarebda da
Tavisuflebismoyvare mTielebis miswrafebebs mxolod iyenebda. ,,damouki-
debloba ueWvelad unda yofiliyo erT-erT iluziad, radgan TurqeTi
Tavis proeqtebs sakuTari sargeblobisTvis adgenda da ara CerqezTa
SesaniSnavi Tvisebebis gamo‘‘ [47, 171].
maisis miwuruls, ruseTis jaris nawilebma gaaaqtiures moqmedeba
kavkasiis frontze. 24 maiss ruseTis korpusma uSualod n. muraviovis
meTaurobiT, md. arfaCai gadalaxa da osmaleTis anatoliis armiis wina-
aRmdeg, romlis ZiriTadi nawilebi yarsSi iyo dislocirebuli,
SetakebebSi Caeba. yarsis cixe arzrumidan amierkavkasiisken mimaval
umokles gzaze mdebareobda. osmaleTis sardloba Tvlida, rom yarsi
imperiis ,,aziuri sazRvrebis gasaRebs” warmoadgenda. misi aRebiT rusebi
arzrums, Semdeg ki mTel anatolias daemuqrebodnen [66, 179-180]. 1855w.
seqtemberSi, mokavSireebma TerTmetTviani alyis Semdeg, auracxeli
msxverplis fasad, sevastopoli aiRes. safrangeTis imperatorma napoleon
III, romlis armiac ZiriTadi Zala iyo yirimSi, sevastopolis aRebiT omis
damTavreba gadawyvita, magram inglisis premier-ministri palmerstoni,
romelsac safrangeTis gaZlierebis eSinoda, omis aseTi dasasrulis
109
winaaRmdegi iyo. is daJinebiT moiTxovda omis gagrZelebas da Tavisi
gegmis _ ruseTis danawilebis_ganxorcielebas. palmerstoni am gziT
imedovnebda evropis saxelmwifoTa TvalSi inglisis prestiJi
aemaRlebina. inglisisgan gansxvavebiT, safrangeTs ar surda ruseTis
Semdgomi dasusteba, radgan mas inglisis sapirispiro Zalad ganixilavda
[150, 263]. omis gagrZelebis momxre iyo osmaleTic, romelsac yarsis
gadarCenis mizniT, saqarTveloSi saomari moqmedebebis gaSla surda.
yarsisTvis dacemis safrTxis Tavidan asacileblad, osmaleTis samxedro
sardlobam dagegma dasavleT saqarTveloSi desantis gadmosxma da am
gziT ruseTis armiebis zurgSi moqceva. mokavSireTa sardloba osmalebis
mier dasavleT saqarTveloSi SeWras misaRebad ar Tvlida. Aamis
miuxedavad, osmalTa armiis mTavarsardali omer faSa daJinebiT
moiTxovda Tavisi gegmis ganxorcielebas. omer faSa warmoSobiT xorvati
iyo da garSemo Tavis Tanamemamule oficrebTan erTad, ruseTis
dauZinebeli mtrebis - ungreli da poloneli devnili oficrebisagan
Semdgari amala axlda. marTalia isini rusebis winaaRmdeg brZolis
JiniT iyvnen Sepyrobilni, magram samxedro TvalsazrisiT xSirad
miuRebel da avantiuristul qmedebebs mimarTavdnen. omer faSam, yirimis
evpatoriaSi ganlagebul mokavSireTa armiis centralur sardlobaSi
waradgina dasavleT saqarTveloSi SeWris gegma. omer faSas politikur
mxardaWeras uwevda stambolis ,,Cerqezuli politikuri centri‘‘ da
araerTi mxardamWeri hyavda sulTnis karze Cerqezuli da afxazuri
warmSobis didmoxeleebs Sorisac. omer faSas gegmiT, afxazeT-same-
grelos gavliT unda momxdariyo quTaisis dakaveba, rasac unda mihyo-
loda Tbilisisaken gaWra da misi dapyroba. TbilisSi omer faSa kaxe-
Tidan Semomaval Samilis razmebs daelodeboda. amrigad, alyaSi moeqce-
oda yarsis frontze ganlagebuli rusuli armia.
omer faSa 1855w. 17 ivliss yirimidan stambols gamoemgzavra, sadac
mTeli agvistos ganmavlobaSi molaparakebebs awarmoebda mokavSireTa sa-
rdlobis warmomadgenlebTan. mokavSireebi kvlav miuReblad miiCnevdnen
omer faSas gegmebs, magram miRebuli iqna politikuri gadawyvetileba.
stambolSi inglisis elCis mxardaWeriT, inglisis mTavrobam misaRebad
miiCnia omer faSas gegma. mokavSireTa mTavarma Stabmac mxolod amis Sem-
110
deg miiRo Sesabamisi gankarguleba, rom osmaleTis armiisaTvis gegmis ga-
nxorcielebaSi Sesabamisi mxardaWera aRmoeCina [173, 83-84].
1855w. seqtember-oqtomberSi, osmalebma soxumSi omer faSas sardlo-
biT 45 aTasiani desanti gadmosxes, romelmac afxazeTi daikava [46, 270].
ingliselma oficerma balardma winaswar Seiswavla afxazeTis is punqte-
bi, sadac omer-faSas armia unda Casuliyo. igi mixeil SarvaSiZesac Sexv-
da. afxazeTis mTavarma ingliseli oficeri kargad miiRo. mTavari arc
masTan saubarSi malavda, rom omSi upiratesobas rusebs aniWebda. mixeil
SarvaSiZe garegnulad mokavSireebis mimarT simpaTias gamoxatavda, Tumca,
realurad maT mxareze ar damdgara [105, 149-150]. omer faSas gadawyvetili
hqonda saqarTvelos gavliT yarsamde CaeRwia da alyaSemortymul cixes
daxmareboda. amasTanave, masze iyo dakisrebuli saqarTvelosa da
CerqezeTis rusi samxedroebisgan gawmenda da amrigad, mTeli kavkasiis
rusTagan gaTavisuflebis winapirobis Seqmna. osmalTa mTavarsardlis
uaxloesi strategiuli mizani iyo quTaisis aReba, suramis qedis
gadalaxva da kavkasiis politikuri da administraciuli centris – Tbi-
lisis daufleba, sadac Samils unda SeerTeboda [145, 325-326].
omer faSam, saqarTvelos siRrmeSi Setevis dawyebis sawyis punqtad
airCia ara redut-kale, romelic quTaisidan 108 versze iyo, aramed 200
versiT daSorebuli soxum-kale, amasTan mas mouwevda or mdinareze-ko-
dorsa da engurze gadasvla. omer faSas am gadawyvetilebis realuri mi-
zezi is iyo, rom osmalTa sardali Tavis samxedro eqspediciaSi did ime-
debs amyarebda Cerqezebisa da afxazebis mxedrobaze, romelic mas unda
misvloda afxazeTSi gadmosxmisTanave, raSic omer faSas muhamed emini da
osmaleTis emisrebi arwmunebdnen. ingliseli samxedro mrCevlebi omer
faSas miuTiTebdnen, rom afxazeT-samegrelos eqspediciis warmatebiT gan-
xorcielebisaTvis mas dasWirdeboda 15 aTasiani cxenosanTa korpusis Ca-
moyalibeba.Oomer faSa afxazeTSi SemosvliT varaudobda Cerqezebisa da
afxazebisagan mieRo mxedrebi, magram sabolood oTxasiode cxenosanis
SegrovebaRa SeZlo [173, 92]. man quTaisze SetevisaTvis afxazeTidan da-
Zvra arCia imitom, rom swored soxumSi unda SeerTebodnen osmalebs
afxazTa da dasavleT kavkasiis mTielTa razmebi [145, 328].
111
omer faSas soxumSi gadmosvlisa da Tavisi Stabis aq gadmotanis mi-
zezi, Cans samxedro TvalsazrisTan erTad politikur angariSsac efuZne-
boda. stambolSi ,,Cerqezuli politikuri centris‘‘ mesveurebi osmalo
sardals arwmunebdnen, rom soxumSi mas rusebis winaaRmdeg ganwyobili
afxazebisa da Cerqezebisgan Semdgari mravalricxovani mxedroba eaxle-
boda, magram CerqezebSi, muhamed eminis mcdelobebis miuxedavad, omer fa-
Sas mxardasaWeri moZraoba ver gaiSala. Cerqezi warCinebulebi ar amJRav-
nebdnen saqarTveloze laSqrobaSi monawileobis miRebis survils, Tan
dainaxes, rom osmaleTis sulTani, romelzec TviTon amyarebdnen imeds
da rusebisagan gaTavisuflebas misgan iTxovdnen, Tavad Cerqezebs Txov-
da daxmarebas. am garemoebam Cerqezebs sulTnis Zlierebisadmi rwmena Se-
uryia da osmalTa mxardaWera gadaafiqrebina [173, 93].
kavkasiis korpusis mTavarsardali n. muraviovi, omer-faSas afxaze-
Tis eqspediciis mizans xedavda ara anatoliis armiasTan SeerTebasa da
amrigad alyisagan yarsis daxsnis mcdelobaSi, aramed miiCnevda, rom om-
er faSas afxazeTidan samegrelosken ganviTarebuli laSqroba quTaissa
da Semdgom Tbilisisaken Setevas isaxavda miznad, rac osmalTa armias
rusuli nawilebis zurgSi moaqcevda. Aomer faSas warmatebis SemTxvevaSi
rusebi iZulebulni iqnebodnen yarss SeSvebodnen [46, 174].
19 seqtembers soxumSi gemiT Cavida omer faSa. navsadgurSi mas mi-
xeil SarvaSiZe daxvda. TviTmxilvelTa informaciaze dayrdnobiT, am
faqts generali n. kolubakini ase aRwers: ,, 19 ricxvSi diliT, omer-faSa
movida soxumSi gemiT. navsadgurSi afxazeTis mTavari elodeboda. mas
surda Turquli wesisamebr Tayvani eca, magram omerma SeaCera is, xeli
CamoarTva da rusulad uTxra: gamarjoba mixeil... jaris daTvalierebi-
dan mobrunebulma generalisimusma dainaxa Tavisi saxlis win mdgari
mTavari... ramdenime sityva uTxra rogorc uwin, rusulad. veravin gaigo
es sityvebi, magram xalxSi xma gavrcelda, rom man SesTavaza an Tavisuf-
leba misca dabrunebuliyo rusebTan‘‘ [106, 193]. omer-faSa afxazeTis mTa-
vars aSkarad mianiSnebda, rom arCevanis dro dadga da Tu is osmalebTan
TanamSromlobas apirebda, amis Riad dafiqsireba iyo saWiro. mixeil Sar-
vaSiZe v. bebuTovisadmi werilSi werda: ,,movida ra omer faSa soxums...
winadamidva _ ukeTu ara var winaaRmdegi maTis mpyrobelobisa, maS
112
SeuerTde mas Cemis da mTielis laSqriTa da igi momitans firmans, da-
mtkicebulsa soiuzni derJavebisagan, mas Sina: romel raodens adgileb-
sac omer-faSa daipyrobs Cemis TanaSewyobiTa vidre saqarTvelomde iqmne-
bis Cems gamgeblobaSi. me gardawyvetilad gamoucxade, romel aReba sa-
Wurvelisa pirispir im mxedrobisa, romlisagan me siyrmidanve aRzrdil
da dacul var, ar ZalmiZs‘‘ [106, 239].
Cven vxedavT, rom gadamwyvet momentSi, rodesac omer-faSam sulTnisa
da mokavSireebis saxeliT misca garantiebi afxazeTis mTavars ara marto
mTavrad datovebis, aramed danarCen saqarTveloSi dasapyrobi teritorie-
bis gadacemac SesTavaza osmalebTan SeerTebis sanacvlod, afxazeTis
mTavarma amaze diplomatiuri, magram mtkice uari ganacxada. O
omer-faSam TanamSromlobisaken mouwoda afxaz feodalebsac, maT
Soris, ruseTis armiis polkovniks, dimitri hasan-beis Ze SarvaSiZes.
omer-faSa mas werda. rom osmalTa mxareze gadasvlis SemTxvevaSi Seu-
narCundeboda igive Cini, rac rusul armiaSi sakuTari unariTa da mama-
cobiT moipova, magram dimitri SarvaSiZem osmalTa sardals aseTi amayi
pasuxi SeuTvala: ,,me vacnobiereb afxazis movaleobebsa da Tqveni Semo-
Wris miznebsac. am sakiTxSi Cvens Soris araferi SeiZleba iyos saerTo.
CemTvis ar aris gadamdebi sxvisi cudi magaliTi... yovelTvis da yvelgan,
gaqceva da sakuTari droSebisagan Tavis arideba samarcxvino saqcielia‘‘
[46, 386-387]. mixeil SarvaSiZe, Cans, okupantebis moTxovniT cdilobda di-
mitri SarvaSiZis dayoliebas osmalebTan TanamSromlobaze. mTavarma
icoda, rom dimitri am nabijs araviTar SemTxvevaSi ar gadadgamda,
magram misi mcdeloba dimitris gadmosabireblad jerovnad iqneboda
Sefasebuli osmalTa mxridan [106. 191].
Ooqtombris dasawyisSi soxumSi omer faSasTan muhamed emini Cavida.
mTavarsardalma sulTnis saxeliT is abaZexebisa da maTi mezobeli tome-
bis winamZRolad daniSna da faSas epoletebi gadasca. aseTive epoletebi
da saCuqrebi gaugzavna sefer-beis anapaSi. omer-faSam kargad icoda, rom
CerqezTa daxmarebis gareSe gauWirdeboda, amitom muhamed emins ganucxa-
da, rom sulTnisadmi erTgulebis niSnad, is valdebuli iyo piroba Sees-
rulebina_mTielTa laSqari Seekriba da mas SeerTeboda [145, 327-328]. emin-
ma mTielebs mouwoda SavizRvispireTze gadamwyveti Setevisaken da abaZa-
113
xebs meomrebis gamoyvana mosTxova, magram Cerqezebi mis mowodebas ar
ahyvnen [151, 177]. muhamed emini faSas Sepirda, rom 20 aTasian laSqars ga-
moiyvanda, magram misi imedebi ar gamarTlda. muhamed emini mimarTavda re-
presiebs, uxvad arigebda dapirebebsac, magram mTielebs Soreul laSqro-
baSi wasvla ar surdaT. mTielebs Tavi osmaleTis sulTnis qveSevrdomad
ar miaCndaT. Sedegi ver gamoiRo omer faSas werilmac abaZexebis mamasa-
xlisebisadmi. masTan mxolod Temirgoeli Tavadi korbek boloTuyo ga-
mocxadda mcire raodenobis uzdenebiT [145, 328].
dasavleT kavkasiis mTielebis garda, osmaleTisa da misi mokavSire-
ebis gegmebSi didi roli eniWeboda Crdilo-aRmosavleT kavkasiis, CeCneT-
daRestnis miuridul moZraobas, magram arc Samilma isurva mokavSireebis
daxmareba. sulTanma Samils muSiris (marSalis) wodebac ki uboZa, magram
mTielTa beladze raime STabeWdileba arc am umaRles samxedro wodebas
mouxdenia. imami ar endoboda sulTnis dapirebebs [151, 178].
omer faSa xvdeboda saqarTveloSi osmaleTis armiis gamoyenebis mi-
zanSeuwonlobas.Aaq osmalebis yofnam mosaxleobas Zveli mtroba gaaxse-
na da SeiaraRebuli winaaRmdegobis gasawevad ganawyo. Oomer faSas ufro
gamarTlebulad miaCnda misi korpusis rusebis winaaRmdeg gamoyeneba yu-
banSi, sadac Cerqezebis mxardaWeriTac isargeblebdnen, xolo saqarTve-
loSi inglis-safrangeTis jarebs meti warmateba eqnebodaT, magram os-
malTa sardals ukve aRar SeeZlo movlenaTa da sakuTari armiis Semo-
trialeba. oqtombris dasawyisSi dasrulda omer faSas korpusis soxumSi
Tavmoyris procesi. imavdroulad, yarsis garnizonis mdgomareoba kriti-
kuli gaxda. cixeSi SimSiloba daiwyo, ramac garnizonis brZolisunaria-
noba dasca. yarsis damcvelTa erTaderTi imedi omer faSa iyo [105, 177].
oqtombris meore naxevarSi omer-faSas korpusi soxumidan samegre-
losken daiZra. gza osmalTaTvis metad rTuli aRmoCnda. i. bagration-mu-
xranelma xergilebi moawyobina, soflebi gaamagrebina, Sekrebili iyo ad-
gilobrivi miliciac, magram omer faSam yvela winaaRmdegoba gadalaxa
da mTavar Zalebs _ 30 aTasamde mebrZoli da 37 qvemexi, 20 oqtombrisaT-
vis md. enguris marjvena napirze mouyara Tavi. osmalTa Warbi Zalebis
winaaRmdeg engurze 5 aTasi jariskaci da saxalxo laSqris razmelebi
idgnen. 25 oqtombers, Zlieri saartilerio momzadebis Semdeg, omer faSa
114
md. enguris gadalaxvas Seecada. gvalviani Semodgoma idga da enguri sak-
maod dapataravebuli iyo. amitom masze foniT gadasvla SeiZleboda. os-
malebma ramdenime mimarTulebiT miitanes ieriSi. brZola mTeli dRis
ganmavlobaSi gagrZelda. rusTa da qarTvelTa laSqari TavdadebiT ibr-
Zoda, magram mtris Warb ZalebTan verafers gaxda da RamiT organizebu-
lad ukan daixia. ramdenime dRis Semdeg i. bagration-muxranelma mou-
lodnelad samegrelo datova, imereTSi gadavida da jari md. cxe-
niswylis marcxena napirze ganalaga [46, 293, 296; 164, 535]. engurTan brZo-
laSi, ruseTis armiis SemadgenlobaSi afxazTagan Tavi gamoiCines me-
TerTmete batalionis meTaurma, polkovnikma solomon zvanbam, romelic
gmirulad daeca brZolis velze, cxenosani razmis ufrosma, polkovnikma
dimitri SarvaSiZem, saartilerio batareis meTaurma samson SarvaSiZem da
mravalma sxvam [133, 81].
26 oqtombers osmalebma ubrZolvelad daikaves samegrelos samTav-
ros centri zugdidi da male mTel samegrelos moedvnen, magram maTi Se-
mdgomi winsvla Seferxda. mtris mier dakavebul teritoriaze mZlavri
partizanuli moZraoba gaCaRda. osmalebma samurzayano safaSod gadaaqci-
es da faSad ruseTis samsaxuris yofili general-maiori, afxazeTis mTa-
varTan daaxloebuli kac marRania daniSnes. mas didi gavlena hqonda
afxazebSi, webeldasa da dasavleT kavkasiis mTielebSi. kac marRaniam sa-
murzayanoelebs gamoucxada, rom amieridan osmaleTis qveSevrdomebad
iTvlebodnen, valdebuli iyvnen sursaT-sanovage moetanaT osmalTa banak-
Si [4, 33]. afxazeTSi okupantebma tyvis syidva gaaCaRes. 26 oqtombers so-
xumis reidze dadga inglisuri gemi ,,kenguru‘‘, romlis ekipaJi tyvis
syidvas eweoda [127, 18].
inglisuri gazeTi ,,taimsi‘‘ werda: ,,aqauri afxazebis siZulvili
Turqebisadmi araviTar eWvs ar iwvevs... isini aramarto ar gvexmarebian,
aramed daangries ramdenime xidi, romlebsac SeeZlo Cveni moqmedeba gaea-
dvilebina. am xalxSi ar malaven TanagrZnobas da erTgulebas rusebi-
sadmi‘‘ [133, 81]. miuxedavad imisa, rom afxaz feodalTa nawili osmalebis
mxareze gadavida, mosaxleobis didi nawili antiosmalur ganwyobas inar-
Cunebda da maT winaaRmdeg saomar operaciebSi monawileobda. amitomac
iyo, rom osmalebma mniSvnelovani raodenobiT afxazuri saxalxo la-
115
Sqris Sekreba ver moaxerxes. gazeT “taimsi”-s 1855w. 25 seqtembers gamo-
qveynebul werilSi aRniSnulia: ,,afxazebis siZulvili Turqebisadmi
eWvgareSea... isini (afxazebi -z.w.) ara mxolod ar gvexmarebian Cven, aramed
is xidebic gaanadgures, romelTa meSveobiT gviadvildeboda
gadaadgileba da sadac xeli miuwvdebaT, gzebsac afuWeben‘‘ [121, 82].
miuxedavad imisa, rom omer faSas axal-axali Zalebi emateboda, win-
svla SeuZlebeli aRmoCnda. daiwyo Semodgomis kokispiruli wvimebi, ra-
mac gzebi gauvali gaxada. osmalTa korpusi sakvebisa da naklebobas
ganicdida. adgilobrivi mosaxleobis winaaRmdegoba osmalTa mimarT sul
ufro izrdeboda. aseT viTarebaSi omer faSas laSqrobis gagrZeleba Se-
uZlebeli xdeboda [126, 120]. miuxedavad omer faSas mcdelobisa, daecva
wesrigi da disciplina jarSi, osmalo jariskacebi ar eridebodnen
mSvidobiani soflelebis darbevasa da Zarcva-glejas, riTac mosaxle-
obis ukmayofileba kidev ufro izrdeboda [105, 150]. omer-faSas jars ukan
mohyvebodnen afxazebi da sxva mTielebi, romlebic arbevdnen mo-
saxleobas, qalebi da ymawvilebi tyved mihyavdaT. omer-faSas brZanebiT,
visac Zarcva-rbevaze waaswrebdnen, iqve asamarTlebdnen da xvretdnen, an
tomaraSi agdebdnen da wyalSi axrCobdnen, magram mTavarsardals ar
SeeZlo yvelafrisaTvis piradad Tvali miedevnebina. osmalebma Seipyres
ali-bei SarvaSiZis Svilebi gidi da maJara, romelTa dedam omer faSas
sTxova Sewyaleba. mTavarsardali pativiscemiT moepyra SarvaSiZis me-
uRles da Svilebi uvnebeli Caabara [4, 33-34].
mosaxleoba saxl-kars Tavs anebebda da tyeebsa da mTebSi ixiznebo-
da. Sedegi ar mohyolia omer faSas politikur manevrebsac, romelic sa-
megrelos mosaxleobisa da samTavro saxlis keTilganwyobis mopovebisa-
ken iyo mimarTuli. jer mTavarsardalma, xolo Semdeg masTan mivline-
bulma inglis-safrangeTis warmomadgenlebma, werilebiT mimarTes same-
grelos dedofals. isini ekaterine dadians arwmunebdnen, rom osmaleTis
armiis mizani iyo rusebis winaaRmdeg brZola, ruseTis agresiis aRkveTa
kavkasiaSi da samegrelos damoukideblobis aRdgena, rom ,,samegrelo da
misi mezobeli qveynebi damoukidebeli iyvnen ruseTisagan da sxva nebismi-
eri saxelmwifoebisagan‘‘. isini dedofals zugdidSi dabrunebisa da Za-
lauflebis xelSi aRebisaken mouwodebdnen, magram ekaterine dadiani ar
116
endo maT dapirebebs da osmalebis winaaRmdeg samegreloSi gaCaRebul
partizanul brZolas TviTon Caudga saTaveSi [4, 43-46].
afxazeTis mTavarma mixeil SarvaSiZem, osmalTa sardlis omer
faSas afxazeTidan gasvlis Semdeg, kavkasiis korpusis sardlobas mniS-
vnelovani cnobebi miawoda osmalTa jarebis raodenobisa da ganlagebis
Sesaxeb afxazeTsa da samegreloSi. igi werda: ,,soxumis mcvelni _ eqvsi
baTalion, oCamCires oTxi baTalion da rva zarbazani, gudavis xevis pir-
zed _ erTi baTalion da ori zarbazani, zugdids _ xuTi baTalioni
qveiT da samasi cxenosani da yulevs maTi glavni Stabi gadmoiyvanes so-
xumidan da TviT omer-faSa mand aris garnizonianaT _vgoneb rva baTa-
lionis meti ar iyos. maTi moqmedeba CvenTvis faruli aris‘‘ [106, 232].
1855w. 15 noembers yarsis garnizonma kapitulacia gamoacxada. omer
faSas laSqroba, romelic yarsis gasanTavisufleblad iyo mimarTuli,
unayofo aRmoCnda. ruseTis jaris nawilebma da qarTvelebis saxalxo
laSqarma gaaqtiures moqmedeba osmalTa korpusis winaaRmdeg. yovelive
aman omer-faSa aiZula Savi zRvis sanapirosken daexia [66, 418-421]. omer-
faSas laSqrobis mizani miuRweveli darCa, magram mokavSireTa sard-
lobam mdgomareobis gamosworeba ganizraxa. osmalTa mTavarsardalma
brZaneba miiRo 1856 wlis zamTari samegreloSi gaetarebina, da gaza-
fxulze saqarTvelos teritoriis siRrmeSi laSqroba daewyo im mizniT,
rom kavkasiis administraciuli centri - Tbilisi daekavebina. TbilisSive
daelodeboda omer faSa Samilis razmebTan SeerTebas, romlebic daRest-
nidan kaxeTSi unda SemoWriliyvnen [151, 173].
saomari moqmedebebis samma welma mowinaaRmdegeTa Zalebi gamofita.
omis gagrZelebas gansakuTrebiT safrangeTi ewinaaRmdegeboda, radgan
mTavari mizani_ruseTis dasusteba Savi zRvis auzSi, ukve miRweuli iyo,
da inglisis interesebisaTvis kavkasiaSi omis gagrZeleba safrangeTs ar
surda. amasTan, safrangeTisa da inglisis sazogadoeba antisaomarma ga-
nwyobam moicva. britaneTis parlamentma kritikis qarcecxlSi gaatara
mTavroba, romelsac did msxverplSi da warumatebel saomari moqme-
debebSi dasdo brali. amitom safrangeTis iniciativas, daewyoT sa-
mSvidobo molaparakeba ruseTTan, britaneTis kabinetisagan didi winaaR-
mdegoba ar Sexvedria [149, 81].
117
1856w. TebervalSi, omer faSas armiis gadarCenili nawilebis evakua-
cia ganxorcielda redut kaledan baTumisa da trapizonis mimarTulebiT
[66, 421].
1856w. Teberval-martSi, parizSi, yirimis omis Sedegebze evropuli
konferencia gaimarTa. inglisi cdilobda ruseTis mimarT Tavisi gegmis
realizebas_kavkasiis mowyvetas ruseTisagan da mis ukugdebas yuba-
ni_Tergis xazze. aRsaniSnavia, rom es inglisis kavkasiuri politikis
tradiciebis gagrZelebas warmoadgenda, romelic ar cnobda 1828w. adria-
nopolis zavis Sedegebs. inglisis politika kavkasiasTan mimarTebaSi
tradiciulad eyrdnoboda im garemoebas, rom iTvaliswinebda Cerqezebis
mier adrianopolis zavis arcnobas da rusebis winaaRmdeg brZolaSi in-
glisis daxmarebis Ziebas, magram safrangeTs ar surda ruseTis Semdgomi
dasusteba da inglisis gaZliereba, amitom gulgrili ver iqneboda in-
glisis agresiuli zraxvebis mimarT yirimSi, kavkasiasa da Savi zRvis
auzSi. am garemoebam gamoiwvia inglis-safrangeTis antirusuli kavSiris
daSla da safrangeTis ruseTTan daaxloeba, Sesabamisad, inglisis gegme-
bis ganuxorcielebloba [147, 669]. safrangeTis warmomadgenelma, sagareo
saqmeTa ministrma grafma a. valevskim, romelic parizis kongresze Ta-
vmjdomareobda, wamoayena winadadeba specialurad ganexilaT ,,Savi zRvis
aRmosavleTiT mdebare teritoriebis mdgomareoba‘‘, romelSic igulisxme-
boda saqarTvelo da, saerTod, amierkavkasia, magram evropaSi ZalTa axa-
li gadajgufebis gamo, am sakiTxs gverdi dumiliT auares [151, 185-186].
1856w. 30 marts xeli moewera parizis traqtats, romlis mixedviT,
ruseTma SeinarCuna Tavisi kavkasiuri samflobeloebi omamdel sa-
zRvrebSi, xolo dapyrobili yarsisa da baiazeTis safaSoebi TurqeTs
daubruna. Savi zRva neitralur zonad gamocxadda, ruseTs da osmaleTs
aekrZala Sav zRvaze samxedro flotis yola da Savi zRvis
navsadgurebis gamagreba [130, 83-84]. parizis kongresis damTavrebis Semdeg
omer-faSam samegrelos datovebis brZaneba miiRo. osmalebma gaagrZeles
gasvla redut kaledan [151, 185].
samegreloSi gaSlilma patriotulma moZraobam didi wvlili
Seitana osmalTa armiis damarcxebaSi. aRsaniSnavia ekaterine WavWavaZis
piradi mamacoba da magaliTi, rasac samegrelos dedofali aZlevda sa-
118
mSoblos TavisuflebisaTvis mebrZol mis qveSevrdomebs. osmaleTis ar-
miis ukanasknelma nawilebma afxazeTi datoves 1856w. gazafxulze [88, 308].
afxazeT-samegreloSi omer faSas samxedro eqspediciis sruli fias-
ko ramodenime mizezma ganapiroba. mokavSireTa sardlobam daayovna dasa-
vleT saqarTveloSi osmaluri armiis SeWris gegmaze Tanxmobis micema,
ris gamoc omer faSam mxolod noembris dasawyisSi SeZlo afxazeTidan
samegreloSi gadasvla, sadac misi armia mkacr klimatur pirobebSi aR-
moCnda, dakarga mobiluroba da ver SeZlo raime saxis daxmareba aRmoeCi-
na yarsisaTvis. osmalTa armias rogorc afxazeTSi, aseve samegreloSi
adgilobrivi mosaxleobis mxridan raime saxis mniSvnelovani mxardaWera
ar miuRia, metic, samegrelos mosaxleoba mters iaraRiT xelSi dauxvda.
omer faSam ver SeZlo Cerqezebisa da afxazebis masiuri ajanyebis orga-
nizeba. osmalTa am warumateblobaSi Tavisi wvlili Seitana afxazeTis
mTavarma mixeil SarvaSiZem. miuxedavad amisa, kavkasiis rusulma adminis-
traciam gadawyvita gamoekvlia, Caidina Tu ara afxazeTis mTavarma Rala-
ti ruseTis saxelmwifos winaaRmdeg. 1855w. zafxulSi, am sakiTxis Ses-
wavla daevala kavkasiis mefisnacvlis kancelariis TanamSromels dimit-
ri yifians, romelic keTilsindisierebiTa da obieqturobiT iyo cnobi-
li. seqtemberSi dimitri yifiani Tbilisidan dasavleT saqarTveloSi Ca-
vida da SarvaSiZis saqmis Seswavlas Seudga. 1855w. oqtomberSi, d. yi-
fianma dasavleT saqarTveloSi Catarebuli kvleva_Ziebis vrceli anga-
riSi warudgina xelisuflebas, sadac uaryo mixeil SarvaSiZisadmi
wayenebuli braldeba Ralatis Sesaxeb da daadastura, rom mTavari moqme-
debda, rogorc Seefereboda imperatoris erTgul qveSevrdoms [23, 61].
n. muraviovi mixeil SarvaSiZes kvlav RalatSi debda brals, amitom
miiCnevda rom yifianis mokvleva ufro mimarTuli iyo SarvaSiZis gamar-
Tlebisaken vidre atarebda Ralatis obieqturi gamoZiebis niSnebs [106,
230]. n. muraviovma v. bebuTovs SesTavaza am sakiTxis Taobaze Tavisi azri
warmoedgina. v. bebuTovi gaemgzavra dasavleT saqarTveloSi da dauka-
vSirda mixeil SarvaSiZes, romelic maSin oCamCireSi imyofeboda. 1856w. 22
ianvars, mixeil SarvaSiZem vrceli werili gaugzavna v. bebuTovs, romel-
Sic Seecada aexsna da gaemarTlebina Tavisi moqmedeba [106, 238-242, 37, 52].
v. bebuTovma mis mier Segrovili masala, maT Soris, mixeil SarvaSiZis
119
werilic, n. muraviovs warudgina da Tavisi azric daurTo. igi Tvlida,
rom arsebuli cnobebiT Zneli iyo mixeil SarvaSiZis RalatSi gadaWriT
dadanaSauleba, amitom mizanSewonilad miaCnda saboloo ganaCenis gamo-
tana momavlisaTvis gadadebuliyo, rodesac saamisod xelsayreli viTare-
ba Seiqmneboda [37,46-49].
amis Semdeg, n. muraviovi SarvaSiZes mxolod orpirobaSi adanaSau-
lebda. samxedro ministr v. dolgorukovisadmi 1856w. 27 Tebervlis we-
rilSi n. muraviovi aRniSnavda, rom mixeil SarvaSiZe rogorc ruseTis,
ise osmaleTis mimarT orpirobas iCenda, rac gamomdinareobda misi
eWvidan, meomari mxareebidan vis darCeboda afxazeTi. n. muraviovi askvni-
da, rom mTavari gulwrfeli ar iyo arc ruseTTan da arc osmaleTTan,
mas mxolod sakuTari samTavros SenarCuneba surda da amitomac neitra-
litetis dacvas cdilobda, magram amave dros aviwydeboda, rom ruseTis
general-adiutantis maRal wodebas atarebda. es garemoeba n. muraviovis
azriT, naTels xdida, rom SarvaSiZem uRalata fics, ris gamoc igi unda
dasjiliyo [106, 244-247].
n. muraviovs cnoba SarvaSiZis mier ,,neitralitetis‘‘ mcdelobis Se-
saxeb miawoda grigol SarvaSiZem. misi cnobis mixedviT, oCamCireSi Sedga
Sexvedra anatoliis jarebis mTavarsardal muSir mustafa faSasa da mi-
xeils Soris. am Sexvedraze mTavarma ganacxada, rom surda darCeniliyo
neitralur poziciaze [37, 45]. igive Sinaarsis Setyobineba iqna miRebuli
ruseTis diplomatiuri arxebidan, romelic osmaleTis imperiis deda-
qalaq stambolSi rusul wyaroebs eyrdnoboda [45, 89].
n. muraviovi, 1856w. 8 maiss, samxedro ministrisadmi gagzavnil weril-
Si iTxovda nebarTvas, mixeil SarvaSiZe, romelic peterburgSi apirebda
gamgzavrebas, TbilisSi CamosvlisTanave daepatimrebina, magram peter-
burgSi mefisnacvlis daJinebul Txovnas mTavris dapatimrebis Sesaxeb ar
daeTanxmnen, Tumca saWirod CaTvales mixeil SarvaSiZisaTvis saidumlo
meTvalyureobis daweseba. aq Tavisi roli Seasrula parizis sazavo xel-
Sekrulebis mexuTe muxlmac, romlis ZaliT omSi mowinaaRmdegesTan Ta-
namSromlobaSi SemCneul pirebs epatiaT danaSauli [106, 248].
imperiis xelisuflebam mizanSewonilad CaTvala afxazeTis mTavris-
Tvis danaSauli epatiebina. Tanac ruseTis xelisufleba iTvaliswinebda
120
SarvaSiZis did avtoritets mTielebSi da kavkasiis sabolood damorCi-
lebamde ar Cqarobda afxazeTis samTavros gauqmebasa da mTavris dasjas.
1856w. 22 maiss, samxedro ministrma n. suxozanetma n. muraviovs acnoba,
rom imperatoris brZanebiT, mixeil SarvaSiZe yovelgvari meTvalyureobi-
sagan unda gaeTavisuflebinaT da neba miecaT peterburgSi daubrkoleb-
lad gamgzavrebuliyo [106, 249]. 12 ivniss n. suxozanetisadmi gagzavnil
werilSi n. muraviovma isev moiTxova, yirimis omSi mixeil SarvaSiZis Ra-
latis gamo, xelisuflebas ganexila afxazeTis samTavros gauqmebisa da
mTavris ruseTis romelime Soreul guberniaSi gadasaxlebis sakiTxi
imperatori aleqsandre II mixeil SarvaSiZes afxazeTsa da dasavleT
kavkasiaSi ruseTis Semdgomi winsvlisa da damkvidrebisaTvis saWirod
miiCnevda. saomari moqmedebebi kvlav grZeldeboda CeCneT-daRestanSi, da-
savleT kavkasia dasapyrobi iyo, arc afxazeTSi iyo simSvide, amitom
carizms mixeil SarvaSiZe jer kidev sWirdeboda. imperatorma afxazeTis
mTavris Ralati dadasturebulad ar cno [37, 54]. imperatorma n. suxo-
zanets daavala mixeil SarvaSiZisaTvis Seqebis werili mieweraT. impe-
ratori brZanebda, rom SarvaSiZe SeeqoT da imperiis momavali samsaxuri-
saTvis waeqezebinaT. es ,,keTilganwyoba‘‘ SarvaSiZisadmi advilad aixsneba
samxedro ministr n. suxozanetis SeniSvniT, rom mixeil SarvaSiZis pira-
di Zalisxmeva ruseTs gamoadgeboda ,,afxazeTsa da webeldaSi xelaxali
damkvidrebisaTvis‘‘ [106, 251]. afxazeTis mTavari jer kidev saWiro iyo
imperiisaTvis im gadamwyveti Setevis win, rasac rusuli samxedro manqana
CrdiloeT kavkasiis mTielebis winaaRmdeg amzadebda yirimis omis da-
mTavrebis Semdeg. samxedro ministris mxridan webeldis xseneba miuTi-
Tebs mTavris zegavlenas afxazeTis mTianeTSi, webeldasa da soxumis sa-
mxedro gzis gaswvriv mcxovreb afxazebze, romelTac Cerqezebis wi-
naaRmdeg mebrZoli rusuli armiisaTvis problemebis Seqmna SeeZloT.
16 ivniss n. suxozanetma n. muraviovs acnoba, rom sasurveli iyo Savi
zRvis sanapiro punqtebi, romlebic jer kidev mtris jarebis mier iyo
dakavebuli, ruseTis mxares gadascemoda ara osmaleTis mxaris ganzra-
xviTa da gaangariSebiT, aramed traqtatis zusti dacviT, dadgenil va-
debSi, osmalTa jarebis mTavarsardlisa da kavkasiis korpusis mTavar-
sardlis ormxrivi SeTanxmebiT da rom afxazeTis simagreebi piradad
121
SarvaSiZes Caebarebina. n. muraviovma 10 ivliss suxozanets acnoba, rom
baTumis korpusis, guriis, samegrelos sanapiro punqtebSi da imereTSi
ganlagebuli osmaleTis jarebis mTavarsardali jer kidev zavis dade-
bamde wavida osmaleTSi, xolo osmalTa nawilebma parizis traqtatis
dadebamde nebayoflobiT datoves redut-yale da SekveTili. rac Seexeba
mixeil SarvaSiZisaTvis afxazeTis simagreebis Cabarebas, korpusis mTa-
varsardali ministrs auwyebda, rom osmalebma soxumi, zamTarSi, ukanda-
xevisas, sanaxevrod dacales, xolo 27 maiss sabolood datoves. [37, 55].
1856w. 10 ivliss soxumSi rusuli jari Sevida [159, 196]. ruseTma po-
litikuri gadawyvetileba miiRo da soxumSi Semsvlel samxedroebs saTa-
veSi afxazeTis mTavari Cauyena. amiT ruseTi kvlav cnobda samTavros av-
tonomiurobas da mixeil SarvaSiZes afxazeTis xelisuflad aRiarebda.
122
T a v i III. ruseT-osmaleTis brZola afxazeTisaTvis
XIXs. II naxevarsa da XXs. I meoTxedSi
§1. afxazeTis samTavros gauqmeba da afxazTa
1867 wlis muhajiroba
1856w. ivnisSi mefisnacvlad da kavkasiis korpusis mTavarsardlad
generali a. bariatinski (1856-1862ww.) dainiSna. man kavkasiis korpusis mar-
Tvis reorganizacia ganaxorciela, agreTve Savi zRvis aRmosavleT sana-
piros politikur-administraciuli mowyobis sakiTxi axleburad gaiazra.
yirimis omis dros saomarma moqmedebebma quTaisis guberniis samoqalaqo
da samxedro xelisuflebis gaerTianeba gamoiwvia. marTvis centraliza-
ciis mizniT, 1856w. agvistoSi, quTaisis guberniisa da Savi zRvis sana-
piro xazis mesame ganyofilebis gaerTianebiT Seiqmna quTaisis sagene-
ral-gubernatoro; SemoRebul iqna afxazeTis jarebis ufrosis Tana-
mdeboba. afxazeTis samTavro nominalurad quTaisis general-guberna-
tors, xolo realurad ki mefisnacvals daeqvemdebara [170, 97-99]. imav-
droulad carizmi Tavisi poziciebis ganmtkicebas saqarTveloSi 1857w.
samegrelos, xolo 1858w. svaneTis samTavroebis gauqmebiTa da iq rusuli
mmarTvelobis SemoRebiT Seecada.
yirimis omis damTavrebis Semdeg xelisuflebam gansakuTrebuli yu-
radReba miaqcia ruseTis oms kavkasiis mTielebTan. carizms saSualeba
mieca, kavkasiaSi Tavi moeyara mniSvnelovani ZalebisaTvis. kavkasiis kor-
pusi armiad gardaiqmna. a. bariatinskis miaCnda, rom afxazeTSi ganmtkice-
bis gareSe, dasavleT kavkasiis dapyroba SeuZlebeli iqneboda [143, 33-35].
yirimis omis Semdegac ruseTi srulad ver akontrolebda afxazeTs da
misi samxedro nawilebi mudmivi Tavdasxmebis saSiSroebis qveS iyvnen.
kavkasiis armiis marjvena frTis sardali, generali gr. filipsoni
kavkasiis armiis mTavari Stabis ufross, general d. miliutins 1858w. 13
maiss swerda: ,,viTareba afxazeTSi ukeTesobisken ar Secvlila. Cvens
jariskacebs ise ar SeuZliaT moSordnen TavianT simagreebs erT versze,
rom tyved Cavardnis an sikvdilis safrTxis qveS ar iyvnen. erTi sityviT,
Cven gvikavia afxazeTi, magram ver vflobT mas‘‘ [38, 776]. ruseTis jarebis
123
sardali afxazeTSi, generali m. loris-meliqovi, 1858w. 12 agvistos mo-
xsenebiTi baraTiT, quTaisis general-gubernators, general-leitenant g.
erisTavs auwyebda: ,,Cven davikaveT soxumi 1810 wels. ukve naxevari saukune
gavida amis Semdeg da unda vaRiaroT, rom Cveni gavlena afxazeTSi mci-
rediTac ar gazrdila. rogorc generalma filipsonma aRniSna, Cven ki ar
vflobT afxazeTs, aramed gvikavia igi da isic gacilebiT sustad, vidre
uwin‘‘ [38, 792].
1859w. 25 agvistos ruseTis sardlobas danebda Samili. ruseTma CeC-
neT-daRestani daipyro. mTielebi darwmundnen, rom ruseTTan brZolis ga-
naxleba uazroba iyo da gadawyvites gaclodnen koloniur reJims. ruse-
Tis xelisuflebis zewoliT, socialuri zedafenisa da sasuliero wre-
ebis zegavleniT, osmaleTSi gadasaxldnen CeCnebi, daRestnelebi da
muslimani osebis nawili [102, 139].
ruseTis mier CeCneT-daRestnis dapyrobis Semdeg carizmis winaaRm-
deg brZolas ganagrZobdnen dasavleT kavkasiis mTielebi. amitom ruseTis
sardlobam aqeTken gadmoisrola 200 aTasiani kavkasiis armiis ZiriTadi
nawilebi. imperatori aleqsandre II (1855-1881ww.) sardlobisagan moiTxov-
da, rom ruseT-kavkasiis omi, romelic naxevari saukunis manZilze gaWia-
nurda da uzarmazar saxsrebs nTqavda, male daemTavrebinaT. dasavleT
kavkasiis dapyrobisaTvis brZolaSi didi mniSvneloba eniWeboda afxa-
zeTs. naTeli iyo, rom sanam rusebs afxazeTSi mxolod sanapiro zoli
eWiraT, maTi gavlena am mxareSi mtkice ver iqneboda. 1860w. damdegs,
ruseTis sardlobam yuradReba gaamaxvila afxazeTis CrdiloeT kavkasi-
asTan damakavSirebeli gzebis gayvanaze, rasac samxedro da administ-
raciuli mniSvneloba hqonda.Ppirvel rigSi, gadawyda, afxazeTis sanapi-
rodan fsxumde sasapalne gzis gayvana. fsxuelebi kvlav esxmodnen Tavs
afxazeTis soflebs, rusul simagreebs, mihyavdaT tyveebi. amitom gzis
gayvana rom ar Seferxebuliyo da sabolood daemorCilebinaT es Temi,
gadawyda samxdro eqspediciis mowyoba. 1860w. agvistoSi ruseTis jaris
nawilebi fsxusken daiZrnen. eqspediciaSi sami aTasi afxazi milicielic
monawileobda. miuxedavad medgari winaaRmdegobisa, fsxuelebi dama-
rcxdnen da ruseTis sardlobas morCileba gamoucxades, Tumca eqspe-
diciis warmatebas mTis am TemSi ruseTis gavlenis gaZliereba ar mo-
124
hyolia. 1860w. seqtemberSi, kavkasiis armiis sardlobam omis swrafad
damTavrebis mizniT axali gegma SeimuSava, romelic iTvaliswinebda da-
savleT kavkasiis mTielebis ayras TavianTi sacxovrebeli adgilebidan
da iq rusebis Casaxlebas. rusul kolonizacias ara mxolod unda dae-
gvirgvinebina kavkasiis dapyroba, aramed TviTon unda yofiliyo saboloo
dapyrobis erT-erTi mTavari saSualeba [143, 371]. gadawyda, SeewyvitaT did
msxverplTan dakavSirebuli samxedro eqspediciebi da Sedgomodnen
CrdiloeT kavkasiis sistemur dasaxlebas kazakTa dasaxlebebiT (stanice-
biT), xolo kavkasieli mTielebi daesaxlebinaT dablobze, an saerTod,
moeSoraT imperiidan da gadaesaxlebinaT osmaleTSi. ruseTi am gziT
cdilobda moespo Crdilokavkasieli tomebisaTvis bunebrivi TavSesafari
da winaaRmdegobis baza mTebis saxiT da Tavisi administraciis kontro-
lisaTvis daeqvemdebarebina an osmaleTSi gadasaxlebiT gadaewyvita dau-
morCilebeli mTielebis problema. a. bariatinski aRniSnavda, rom mTiele-
bis gadasaxlebis mizani iyo am adgilebis kazakTa dasaxlebebisaTvis ga-
moTavisufleba [137, 198].
dasavleT kavkasiaSi saomari moqmedebebis msvlelobisas ruseTi did
mniSvnelobas aniWebda afxazeTis faqtors da mixeil SarvaSiZis rols.
1862w. aprilSi a. bariatinski samxedro ministrs d. miliutins swerda,
rom SarvaSiZis ,,gavlena afxazeTSi da mezobel tomebze, rogorc CemTvis
cnobilia, jer kidev mniSvnelovania... amitom am kacis keTilad ganwyoba
Cven mimarT Zalze saWirod mimaCnia‘‘ [143, 388].
1864w. TebervalSi rusebma daiwyes masiuri Seteva mTielebze. isini
utevdnen mTebsa da Savi zRvis sanapiro zolSic. mefisnacvali mixeil
romanovi (1862-1881ww.) aleqsandre II-s swerda: ,,vimoqmedoT windaxedulad,
magram gabedulad, raTa sabolood gavwmindoT Savi zRvis mTeli
sanapiro. safiqrebelia, rom mTielebis didi nawili arCevs TurqeTSi ga-
dasaxldes, vidre gadavides maTTvis gansazRvrul adgilebze yubanSi.
Savi zRvis aRmosavleT sanapiros saboloo dapyroba yvelaze metad da-
mokidebulia adgilobriv mkvidrTa gasaxlebis siswrafeze‘‘ [137, 183].
1864w. maisSi, ruseTis jaris nawilebma kavkasiel mTielTa winaaRmde-
gobis ukanaskneli kera, jiqebis mTis Temi ahWifsi daikaves md. mZimTas
zemo welSi. 21 maiss, ahWifsis centrSi, sof. gubaadvSi, kavkasiis omi dam-
125
Tavrebulad gamocxadda. ivlisSi ruseTis jaris nawilebi fsxuSi Se-
iWrnen. fsxuelebi TavganwirviT ibrZodnen, magram damarcxdnen. 1864w. iv-
lisSi rusebma fsxu daikaves. Ffsxuelebma gadawves saxl-kari da 105
ojaxi (862 kaci) fsxus CrdiloeTiT, mdinare kumas xeobaSi gadasaxlda,
xolo sami aTas xuTasi kaci osmaleTSi wavida [137, 195].
Crdilo-dasavleT kavkasiaSi mcxovrebi adiReelebisa da abazebis
mniSvnelovani nawili, ubixebi ki mTlianad, 1858-1864ww. iZulebiT osma-
leTSi gadasaxldnen. ruseTis sardlobis angariSis Tanaxmad, dasavleT
kavkasiidan osmaleTSi gadasaxlda 418 aTasi, xolo yubansa da labaze –
daaxloebiT 90 aTasi kaci. gadasaxleba 1865 welsac grZeldeboda. Savi
zRvis Crdilo-aRmosavleT sanapiroze TiTqmis ar darCnen adiReelebi da
abazebi, maTi mcire nawili Caasaxles yubanze. oficialuri monacemebiT,
dasavleT kavkasiidan osmaleTSi 470 aTasi adamiani gadasaxlda [170, 52].
ruseT-kavkasiis omis damTavrebis Semdeg carizmma vrceli terito-
ria miiRo sakolonizaciod. 1861-1864ww. dasavleT kavkasiaSi kazakTa 111
stanica (14239 ojaxi, 85 aTasi kaci) Caasaxles. imavdroulad, am mxareSi
asaxlebdnen ruseTis Sida guberniebidan gadmosaxlebul rusebs, ukrain-
elebs, osmaleTidan Camosul berZnebs da somxebs [137, 208]. dapyrobil
teritoriaze 1866w. administraciuli reforma gatarda. md. yubanidan kav-
kasionis qedamde yubanis olqi Seiqmna, Savi zRvis Crdilo_aRmosavleTi
sanapiro ki Savi zRvis okrugis SemadgenlobaSi Sevida, romelic yubanis
olqis ufross eqvemdebareboda.
dasavleT kavkasiis dapyrobisa da kavkasiis omis damTavrebis Semdeg,
rodesac kavkasiel mTielTa nawili brZolaSi gawyda, xolo nawili osma-
leTSi gadasaxlda, carizmma kavkasiaSi Tavi myarad igrZno. ruseTis impe-
ria dapyrobili mxaris samxedro-administraciuli mowyobisa da koloni-
zaciisaTvis zrunvas Seudga. jer kidev kavkasiis omis damTavrebamde, me-
fisnacvali mixeil romanovi afxazeTis samTavros gauqmebisTvis Tada-
rigs iWerda. kavkasiis rusulma administraciam afxazeTis mimarT specia-
luri gegma SeimuSava, romelic Savi zRvis afxazeTis sanapiroze kazake-
bis dasaxlebas iTvaliswinebda. Aam miznis miRwevisaTvis afxazeTis mTav-
ris xelisuflebisa da memamuluri miwismflobelobis arseboba did da-
brkolebas warmoadgenda.Mmxaris kolonizaciisaTvis Tavisufali miwebi
126
ar arsebobda, amitom jer saWiro iyo mkvidri mosaxleobisagan am miwa-
wylis ,,gawmenda~.
1863w. mTeli zafxuli mixeil SarvaSiZem piatigorskSi gaatara, mTav-
ris aryofnaSi afxazeTSi axali ZaliT ifeTqa Sinaurma SuRlma, gaxSir-
da kaciskvla, Zarcva da rbeva, ramac samTavroSi ukiduresad daZaba vi-
Tareba da mxare qaosis piramde miiyvana [18. 2, 20]. mTavari afxazeTSi
oqtombris SuaxanebSi dabrunda. mixeil SarvaSiZem, romelic xvdeboda
xelisuflebis ganzraxvas samTavros gauqmebis Sesaxeb, gadawyvita
samTavros marTva gadaeca ufrosi Svilis, giorgisTvis, romelic
mefisnacvalTan adiutantad msaxurobda. 1863w. 27 oqtombers mTavarma
werili gaugzavna kavkasiis armiis mTavari Stabis ufross general a.
karcovs. mixeil SarvaSiZe Tavisi avadmyofobis gamo, memekvidre
giorgisaTvis samTavro uflebebis gadacemis gadawyvetilebas acnobda
karcovs da giorgis afxazeTSi gamogzavnas Txovda. Mmefisnacvlis
davalebiT, a. karcovma mTavars upasuxa, rom giorgisTvis afxazeTis ma-
rTvis gadacemis sakiTxi imperatoris gadasawyveti iyo, radgan axal mTa-
vars is amtkicebda. amasTanave, a. karcovi aRniSnavda, rom giorgi
mravali dadebiTi Tvisebis miuxedavad, axalgazrdobisa da
gamoucdelobis gamo, imJamad mTavris movaleobis Sesrulebas albaT ver
SeZlebda [18. 3, 4]. a. karcovi aSkarad farisevlobda, roca giorgis asak-
ze amaxvilebda yuradRebas. igive ruseTis xelisuflebam, roca amis saWi-
roebas xedavda, 13 wlis mixeili aiyvana samTavro taxtze. misi Svili,
giorgi SarvaSiZe ki im droisaTvis 17 wlis Wabuki iyo.
samxedro ministris d. miliutinisadmi 1864w. 27 marts gagzavnil
werilSi kavkasiis mefisnacvalma m. romanovma afxazeTis samTavros ga-
uqmebis sakiTxi aRZra. misi azriT, es RonisZieba saWiro iyo imisaTvis,
rom Sesrulebuliyo umaRlesi mTavrobis mier mowonebuli proeqti Savi
zRvis aRmosavleT sanapiroze, md. yubanis SesarTavidan md. bzifamde ka-
zakTa stanicebis mowyobis Sesaxeb. mefisnacvalma aucileblad miiCnia,
rom mTavarsa da mis mekvidres nebayoflobiT eTqvaT uari samTavro uf-
lebebze, amisaTvis maT unda daniSnodaT fuladi anazRaureba, afxazeTis
samTavrosgan unda Semdgariyo samxedro okrugi quTaisis general-guber-
natorisadmi daqvemdebarebiT. Mmefisnacvali afxazeTSi demografiuli
127
viTarebis radikaluri cvlilebis ganxorcielebasac gegmavda: ,,Tu
Tavisufali miwebis raodenoba saSualebas mogvcems, Savi zRvis
sanapiroze, md. enguris SesarTavamde ganlagdes kazakTa stanicebi, rom-
lebic md. bzifze ganlagebul stanicebTan erTad Seqmnidnen afxazeTis
kazakTa jars afxazeTis samxedro okrugis ufrosis sardlobiT‘‘ [18.1, 41].
imperatorma aleqsandre II-m brZaneba gasca afxazeTSi dauyovnebliv
SemoeRoT uSualo rusuli mmarTveloba. mixeil SarvaSiZes Seuna-
rCundeboda general-adiutantis wodeba da neba eZleoda sacxovreblad
aerCia peterburgi an moskovi, mTavarsa da misi ojaxis wevrebs dae-
niSnebodaT pensia [18. 2, 24-24]. mixeil SarvaSiZem imperatoris brZanebis
upirobod Sesrulebaze uari ganacxada. mTavars Tavisi pirobebi hqonda.
man avadmyofobis momizezebiT samTavros datovebaze uari Tqva da sur-
vili gamoTqva afxazeTi emarTa sikvdilamde. Tu es SeuZlebeli gaxdebo-
da, is daemorCileboda imperatoris nebas, sazRaurad ki 1 milion maneTs
vercxliT da mis mflobelobaSi arsebuli mamulisa da qonebis SenarCu-
nebas iTxovda [18. 2, 39].
1864w. aprilSi aleqsandre II-m moiwona kavkasiis armiis mTavar-
sardlisa da kavkasiis mefisnacvlis mier warmodgenili winadadebebi.
maisSi m. romanovs gaegzavna Sesabamisi miTiTebebi, romelTa realizacia
man quTaisis general-gubernators d. sviatopolk-mirskis da afxazeTis
jarebis sardals, general p. Satilovs daavala.
mefisnacvali afxazeTSi mixeil SarvaSiZis datovebis kategoriulad
winaaRmdegi gamodioda. Mmefisnacvali Tvlida, rom Tu ver moxerxdeboda
afxazeTidan mixeil SarvaSiZis mSvidobianad gayvana, ar unda
gamoricxuliyo Zalis gamoyenebac.Kkavkasiis rusuli administracia
Cqarobda afxazeTSi rusuli mmarTvelobis SemoRebas. 1864w. 24 ivniss
mefisnacvalma general-leitenant d. sviatopolk-mirskis ubrZana afxaze-
Tis marTva uSualod Tavis xelSi aeRo. imave dRes mefisnacvalma mixeil
SarvaSiZes werili gaugzavna, romelSic gamoucxada imperatoris neba
mTavris movaleobisagan misi gaTavisuflebis Sesaxeb [18. 2, 48]. samTavros
gauqmeba afxazeTSi rusuli kolonizaciis dasawyiss moaswavebda. d.
sviatopolk-mirskis 1864w. 6 ivnisis werilSi generalKa. karcovisadmi
mocemulia afxazeTis rusuli kolonizaciis gegma: ,,Tu Cven daveuflebiT
128
carieli adgilebs bzifis orive napirze, maSin SevZlebT dasabami
davudoT rusul mosaxleobas afxazeTSi‘‘. d. sviatopolk-mirski general
a. karcovs 1864w. 27 ivniss werda: ,,Tu afxazebis nawili samTavros ga-
uqmebis Semdeg TurqeTSi gadasaxlebas moisurvebs, vfiqrob, amas xeli ar
unda SevuSaloT‘‘.[116, 7].
6 ivliss mixeil SarvaSiZem gankarguleba gasca abJuis, bzifisa da
afxazeTis olqebis mmarTvelebs imperatoris brZaneba TavianT olqebSi
gamoecxadebinaT; SeekribaT olqebis uxucesebi da maTTan erTad, 12
ivliss, soxumSi mxaris marTvis Sesaxeb quTaisis general-gubernatoris
Semdgomi gankargulebis misaRebad gamocxadebuliyvnen [18. 2, 65].
12 ivliss d. sviatopolk-mirskim afxazeTSi ruseTis jarebis sar-
dals, general-maior p. Satilovs ubrZana afxazeTis droebiT marTvas
dauyonebliv Sedgomoda. imave dRes, mixeil SarvaSiZis gankargulebis Se-
sabamisad, afxazeTis samTavros samive olqis sapatio pirebi da mama-
saxlisebi soxumSi Seikribnen. quTaisis general-gubernatorma afxazebs
gamoucxada imperatoris brZaneba qveyanaSi rusuli mmarTvelobis
SemoRebis Sesaxeb da mouwoda, amieridan mxolod imperatoris saxeliT
daniSnul moxeleebs damorCilebodnen [18. 2, 70-71].
amrigad, ruseTma 1864w. 12 ivliss afxazeTis samTavro gaauqma da mxa-
reSi pirdapiri mmarTveloba SemoiRo. Seiqmna soxumis samxedro ganyofi-
leba, romelic quTaisis general-gubernators daeqvemdebara. samTavro
taxtze mixeil SarvaSiZem nebayoflobiT Tqva uari. yofili mTavari mixe-
il SarvaSiZe mixeil romanovs kvlav afxazeTSi datovebas sTxovda. igi
xelisuflebas Seaxsenebda, rom ruseTisTvis 40 wlis ganmavlobaSi bevri
samsaxuri gauwevia da axla, moxuci da avadmyofi ar imsaxurebda samSo-
blodan gaZevebas. Tu mainc ar datovebdnen afxazeTSi, sazRvargareT api-
rebda wasvlas, rom ierusalimSi macxovris saflavTan Casuliyo da iq
dalodeboda aRsasruls [18. 5, 2-5]. mixeil romanovma d. sviatopolk-
mirskis acnoba, rom mixeil SarvaSiZis afxazeTSi yofnis ukanasknel va-
dad imperatoris brZanebiT 1 oqtomberi ganisazRvra. SarvaSiZe daniSnul
vadamde afxazeTidan unda gasuliyo [18. 4, 11-12].
imdenad usamarTlod epyroboda xelisufleba moxuc da avadmyof
SarvaSiZes, rom quTaisis general-gubernatori d. sviatopolk-mirskic ki
129
mefisnacvlisadmi gagzavnil werilSi, iTxovda mTavari momaval wlamde
daetovebinaT afxazeTSi, Semdeg ki misi survilisamebr imereTSi gadaesa-
xlebinaT da ara ruseTSi [18. 4, 7-8]. d. sviatopolk-mirski ar gamo-
ricxavda SarvaSiZis iZulebiT gasaxlebas afxazTa saprotesto gamos-
vlebic gamoewvia. aseT SemTxvevaSi is radikaluri zomebis miRebas geg-
mavda da afxazeTis muslimanuri mosaxleobis osmaleTSi gadasaxlebis
winadadebas ayenebda [18. 4, 17].
samTavros gauqmebasa da mTavris afxazeTidan gasaxlebasTan dakav-
Sirebuli movlenebisadmi osmaleTis damokidebulebis TvalsazrisiT sa-
interesoa stambolSi ruseTis elCis, general-adiutant n. ignatievis Se-
tyobineba kavkasiis mefisnacvlis kancelariisadmi, sadac aRniSnulia,
rom osmaleTma miiRo gadawyvetileba, afxazeTis mTavari mis mxlebleb-
Tan erTad wamoeyvana afxazeTidan da TavSesafari mieca. 29 oqtombers,
mefisnacvlis diplomatiurma kancelariam miiRo stambolSi ruseTis el-
Cis n. ignatievis uwyeba, rom osmaleTma daakmayofila ,,abazebis mTavris‘‘
hamid-beis Txovna, miecaT misTvis osmaleTSi Casvlis neba da am mizniT
soxumSi gemi gamoegzavnaT. osmaleTis sagareo saqmeTa ministrma n. igna-
tievs ganucxada, rom maT ganzraxuli hqondaT afxazTa gadmosayvanad so-
xumSi samxedro gemebi gaegzavnaT [18. 2, 104].
mixeil SarvaSiZisaTvis elCis mier stambolidan gamogzavnili es
uwyeba sabediswero aRmoCnda. n. ignatievma kavkasiis administraciisagan
Seityo, rom hamid-beis saxeliT osmaleTSi mixeil SarvaSiZes icnobdnen.
Sesabamisad, ruseTis elCma osmaleTis xelisuflebas mosTxova araviTa-
ri zomebi ar mieRoT SarvaSiZis Txovnis dasakmayofileblad. elCma gan-
marta, rom mixeil SarvaSiZe imperatoris general-adiutantis wodebas
atarebda da misi osmaleTSi gadasaxleba miuRebeli iyo. SarvaSiZe am
Txovnis gamo ruseTis kanonebiT daisjeboda [18. 2, 106-107]. mixeil Sarva-
SiZis osmaleTTan urTierTobis Sesaxeb cnobis miRebisTanave, 31 oqtom-
bers, d. sviatopolk-mirskim soxumSi podpolkovniki grafi p. quTaisovi
gaagzavna afxazeTis jarebis sardalTan, rom mas dauyovnebliv daepatim-
rebina mixeil SarvaSiZe da soxumSi Caeyvana. d. sviatopolk-mirskim 1 no-
embers werili gaugzavna meficnacvals, romelic yirimSi isvenebda da
afxazeTis yofili mTavris osmaleTTan urTierTobis Taobaze acnoba. am
130
cnobis miRebisTanave mixeil romanovi saswrafod Camovida TbilisSi. mi-
si azriT, mixeil SarvaSiZis araTu quTaisSi, aramed, saerTod, kavkasiaSi
datoveba ukve ar SeiZleboda [18. 2, 111-112]. 4 noembers, d. sviatopolk-
mirskim miiRo mefisnacvlis brZaneba yofili mTavris novorosiiskSi
gagzavnis Sesaxeb, iqidan stavropolSi unda gadaeyvanaT, sadac Semdgom
gankargulebas daelodeboda [18. 2, 82, 105].
mixeil SarvaSiZem osmaleTTan urTierTobis Sesaxeb ganacxada, rom
osmaleTisgan moiTxova mxolod gemi ierusalimSi wasasvlelad. SarvaSi-
Zis ganmartebiT mas ar egona, rom aseTi saxis daxmarebis moTxovna ruse-
Tis xelisuflebisaTvis miuRebeli iqneboda. mTavarma aRniSna, rom ieru-
salimSi gamgzavrebis nebarTva mefisnacvals adreve sTxova [18. 2, 86].
1864w. 7 noembers, mixeil SarvaSiZe oCamCiridan rusuli samxedro
gemiT novorosiiskisken waiyvanes. novorosiiskidan stavropolSi, Semdgom
ki sabolood voroneJSi gadaiyvanes, sadac afxazeTis ukanasknelma mTa-
varma upatiobaSi, avadmyofobasa da samSoblos monatrebaSi dalia suli.
mixeil SarvaSiZe 1866w. 16 aprils, voroneJSi gardaicvala. zafxulSi
misi neSti afxazeTSi Camoasvenes da anderZisamebr moqvis taZarSi,
meuRlis gverdiT dakrZales [198. 1]. saflavze gakeTebuli qarTuli asom-
Tavruli warwera gvauwyebs: ,,aqa ganisvenebs mTavari abxazeTisa mixail
giorgis Ze SarvaSiZe, micvalebuli 1866 welsa~.
afxazeTis mTavris winaaRmdegobebiT savse cxovreba da moRvaweoba
dakavSirebuli iyo ruseT-osmaleTis brZolasTan afxazeTSi gabatonebi-
saTvis. mixel SarvaSiZe, Tavisi mTavrobis ormoci wlis ganmavlobaSi,
cdilobda SeenarCunebina afxazeTis avtonomiuroba ruseTis imperiaSi.
ruseT-osmaleTis dapirispirebis kritikul momentebSi yirimis omis dros
SarvaSiZis qmedebebSi gamoCnda, rom misTvis mTavari iyo ara ruseTis
erTguleba, aramed sakuTari samSoblos _ afxazeTisa da Tavisi xeli-
suflebis interesebi. swored es ar apatia mas carizmma.
1866w. soxumis samxedro ganyofilebaSi saglexo reformis gatare-
bisaTvis mzadeba daiwyo, magram afxazeTis socialur-sazogadoebrivi
wyobis Taviseburebebis gauTvaliswineblobam, adgilobrivi mosaxleobi-
saTvis miuRebelma administraciulma reformam da Cinovnikuri aparatis
uxeSma Carevam afxazTa cxovrebis wesSi, afxazeTis mosaxleobis masobri-
131
vi ukmayofileba gamoiwvia, romelic saxalxo ajanyebaSi gadaizarda.
mRelvareba daiwyo 1866w. 26 ivliss sofel lixnSi mravalaTasiani Se-
krebiT. ajanyebulebma mTavris sasaxleSi Sexiznuli soxumis samxedro
ganyofilebis ufrosi, polkovniki koniari da rusi Cinovnikebi sico-
cxles gamoasalmes. ajanyebam TiTqmis mTeli afxazeTi moicva. carizmma
afxazeTSi saswrafod gadaisrola jaris nawilebi da agvistoSi ajanyeba
CaaxSes. misi xelmZRvanelebi da aqtiuri monawileebi sastikad dasajes.
ajanyebis CaxSobis Semdeg, carizmi afxazeTSi administraciuli refor-
mis momzadebas Seudga, romelic miznad isaxavda xelisuflebis mxridan
kontrolis gaZlierebas. 1866w. 11 agvistos debulebis Tanaxmad soxumis
samxedro ganyofileba (afxazeTi) biWvinTis, drandis, webeldis, oqumis
olqebad daiyo. calke administraciuli erTeulis saxiT Sevida masSi
qalaqi soxumi. soxumis samxedro ganyofilebis ufross samxedro guber-
natoris ufleba mieniWa, Tumca nominalurad is quTaisis general-guber-
nators eqvemdebareboda. imis gamo, rom carizms gadawyvetili hqonda md.
bzifidan md. enguramde Savi zRvis sanapiros kolonizacia kazak-rusebiT,
samurzayano (oqumis olqi) afxazeTs SeuerTes [160; 228-229]. 1866w.
ajanyebis Semdeg, afxazTa osmaleTSi gadasaxlebis gegmis ganxorcieleba
daiwyo. quTaisis general-gubernatoris d. sviatopolk-mirskis 1866w. 27
oqtombris mimarTvaSi kavkasiis mTielTa sammarTvelos ufrosis d. sta-
roselskisadmi naTqvamia: ,,arsebobs mxolod erTi radikaluri saSualeba
soxumis ganyofilebis mxridan yovelgvari saSiSroebis aRmosafxvrelad,
esaa afxazeTis mosaxleobis TurqeTSi gadasaxleba‘‘ [18. 6, 21; 137, 283]. d.
sviatopolk-mirskis azriT, am SemTxevaSi yvela sxva saSualeba zedmeti
iqneboda. es RonisZieba wmendis im sistemas daagvirgvinebda, rac miRebul
iqna dasavleT kavkasiis mTielTa mimarT [18. 6, 21]. kavkasiis administra-
ciis warmomadgenlebi, afxazTa osmaleTSi gadasaxlebas mniSvnelovan
RonisZiebad miiCnevdnen, maTi azriT, muslimanuri mosaxleobis Semcireba
xels Seuwyobda ruseTis xelisuflebis ganmtkicebas am mxareSi [137, 284].
mefisnacvali m. romanovi pirdapir aRniSnavda, rom afxazTa gadasa-
xlebis mTavar amocanad miaCnda ruseTis imperiis sazRvrebidan
mosaxleobis im nawilis moSoreba, romelic xelisuflebisadmi yvelaze
ufro mtrulad iyo ganwyobili [18. 6, 74; 137, 284]. xelisuflebis azriT,
132
gadasaxlebis procesi unda daeregulirebinaT. mizanSewonilad iqna
miCneuli, rom gadasaxlebulTaTvis ukan dabrunebis neba ar daerToT
[137, 285].
1866w. noemberSi, ruseTis imperatori aleqsandre II daTanxmda, pirve-
live SesaZleblobisTanave afxazeTisa da webeldis muslimani mosaxleo-
ba osmaleTSi gaesaxlebinaT. imperatorisagan Tanxmobis miRebis Semdeg,
mixeil romanovma kavkasiis jarebis Stabis ufross, general a. karcovs
ubrZana, dauyovnebliv Sedgomoda am gadawyvetilebis Sesrulebas [18. 6,
19; 137, 284]. ruseTis xelisuflebam winaswar gansazRvra gadasaxlebisa-
Tvis saWiro ricxvi. navaraudevi iyo afxazTa 4500 ojaxis gasaxleba. Ta-
vis mxriv, osmaleTi mzadyofnas gamoTqvamda, afxazeTidan 4000 ojaxi mi-
eRo [18. 6, 4-6]. rusebis mtkicebiT, muslimani afxazebi moiTxovdnen osma-
leTSi gadasaxlebas, amitom ruseTis xelisuflebam elCs osmaleTSi,
graf n. ignatievs daavala, amis Taobaze molaparakeba gaemarTa. male ru-
seTis elCi SeuTanxmda osmaleTis xelisuflebas afxazTa gadasaxlebis
Sesaxeb. SeTanxmeba moxda imazec, rom osmaleTis xelisuflebas muhaji-
rebi ruseTis sazRvrispira adgilebSi ar daesaxlebina [137, 284].
mefisnacvali m. romanovi 1867w. 13 Tebervals imperators swerda, rom
kavkasiis administraciam gadawyvita, ZaliT ar gandevnos afxazebi osma-
leTSi, magram yovelmxriv Seuwyos xeli maT gadasaxlebas. xelisufle-
bas surda pirvel rigSi gaesaxlebina webelda-dalis muslimanuri mo-
saxleoba, romelic gamoirCeoda afxazeTSi rusuli mmarTvelobis wina-
aRmdeg brZoliT da kavkasionis qedis uReltexilebiT kavSiri hqonda ya-
raCaelebTan da yabardoelebTan. amasTan xelisufleba maT reformis sa-
winaaRmdego moZraobaSi sdebda brals da Tvlida, rom webelda-dali da-
kavSirebuli iyo 1866w. ajanyebasTan [137, 285-286].
osmaleTisagan Tanxmobis miRebis Semdeg mefisnacvalma brZana, apri-
lis bolodan dawyebuliyo afxazTa gadasaxlebis procesi. soxumsa da
afxazeTis sxva adgilebSi kvlav gadaisroles jarebi [137, 286]. gada-
saxlebis dawyebamde, 1867w. 6 aprils, sofel fsircxadan muhajirTa pir-
veli nakadi wavida baTumSi, romelic maSin osmaleTis imperiis Semadge-
nlobaSi Sedioda. eseni iyvnen jiqebi da fsxuelebi (49 ojaxi, 218 suli),
romlebic sof. fsircxaSi 1864 wlidan cxovrobdnen [18. 6, 115; 137, 286].
133
1867w. aprilis bolos, muhajirobis organizebuli procesi daiwyo.
afxazTa gadasaxleba ZiriTadad ZaldatanebiT xasiaTs atarebda, rac
aSkarad Cans imdroindeli dokumentebidan. 1867w. 31 marts, mefisnacvali
imperators swerda, rom biWvinTis olqis mcxovrebT ar surdaT gada-
saxleba. afxazebi nebayoflobiT qristianobasac iRebdnen, darCena rom
moexerxebinaT [137, 288]. kavkasiis armiis mTavari Stabis ufrosi, generali
a. karcovi aRniSnavda, rom gadasaxlebis xelSemwyobi garemoeba iyo
,,afxazuri sagvareuloebis naTesauri Tu megobruli kavSirebi osmaleT-
Si wasul afxazebsa da dasavleT kavkasiis mTielebTan‘‘ [18. 6, 27; 137, 282].
gaz. ,,droeba‘‘ ase aRwerda afxazeTSi Seqmnil viTarebas: ,,afxazebi
Zlier dajavrianebulni arian... webeldelebi, dalelebi da gufuelebi
wavidnen. abJuis mazridanac mravali wavida. Wilouelebi da jgerdelebi
gamorekes TavianTi binidan. maT saSineli guliT ar undaT wasvla. afxa-
zebi didad aqeben bzufus mazris ufross dimitri WavWavaZes. man mamo-
brivi mzrunvelobiT auxsna, rom rusis mmarTvelobis qveS yofna sjobs
osmaleTSi gadasaxlebas‘‘ [197. 1]. a. karcovi aRniSnavda, rom afxazeTis
mosaxleobis mniSvnelovan nawils, gansakuTrebiT, zedafenebs, araerTxel
gamouTqvamT survili, miebaZaT erTmorwmune mTielebisaTvis da TurqeTSi
wasuliyvnen [18. 6, 28]. afxazi memamuleebi daSinebuli iyvnen saglexo
reformiTac. isini xedavdnen, rom samTavros gauqmebisa da 1866w.
ajanyebis Semdeg xelisuflebis damokidebuleba maT mimarT Seicvala.
carizms adgilobrivi Tavadaznauroba ukve ar miaCnda dasayrdenad, rac
imaSi gamoixata, rom ar cno maTi uflebebi glexTa miwebze. amaSi mJRav-
ndeboda carizmis survili, Tavis gankargulebaSi mieRo miwebis mniSvne-
lovani fondi Semdgomi kolonizaciisaTvis [137,279-280]. amis gamo, afxazma
Tavadaznaurobam gadawyvita, osmaleTSi waeyvana damokidebuli glexobac
da maTi meSveobiT osmaleTSi SeenarCunebina feodalis Cveuli privile-
giebi. soxumis samxedro ganyofilebis ufrosi, generali m. tolstoi,
1867w. 16 marts, quTaisis general-gubernators swerda, rom ormocamde
webeldel Tavads, 1 maisidan ganzraxuli hqonda osmaleTSi gadasaxleba
TavianT glexTa 2170 ojaxTan erTad [18. 6, 1]. roca gadasaxlebis
procesma mniSvnelovani gaqaneba miiRo, xelisufleba Seecada, SeezRuda
igi, rasac miaRwia kidec. 1867w. ivnisis dasawyisSi gadasaxlebis procesi
134
dasrulda. osmaleTma, ruseTTan SeTanxmebisamebr, afxazi muhajirebi
ruseTis sazRvrebidan Sors daasaxla [137, 289].
zogierTi, muhajirobis momxre afxazi feodali, rusebisgan mosyidu-
li iyo. dalelma Tavadma mixeil marSanma didi daxmareba gauwia
xelisuflebas mtrulad ganwyobili webeldelebisa da dalelebis, maT
Soris, masze damokidebuli glexebis osmaleTSi gadasaxlebaSi [18. 7, 1-6].
mixeil marSanisa da misi Zmis, xrifsis glexebs maT gareSe ar surdaT
gadasaxleba. amitom gadawyda xrifs marSanic wasuliyo osmaleTSi gle-
xebTan erTad, Tumca mas rusebma misces fuli da saidumlod ucxoeTis
pasportic, rom afxazeTSi dabruneba SeZleboda [18.7, 63].
gadasaxlebis procesSi dgeboda muhajirTa siebi soflebis mixedviT,
ojaxebis raodenobis, ojaxis Tavkacebis saxelisa da gvaris miTiTebiT,
ojaxis wevrTa (qalebi, kacebi) raodenobis CvenebiT. am siebis mixedviT,
1867w. afxazeTidan gadasaxlda 3358 ojaxi, 19342 suli [111, 72-73].
aRsaniSnavia, rom CrdiloeT kavkasiidan da afxazeTidan osmaleTis
imperiaSi carizmisadmi urCi mosaxleobis gadasaxlebiT, Tanabrad iyo
dainteresebuli rogorc ruseTi, aseve osmaleTi. osmaleTis xelisufle-
ba 1859 wlidan intensiur molaparakebebs awarmoebda ruseTTan, ris Sede-
gad miRweul iqna SeTanxmeba pirvel etapze 50 aTasi gadmosaxlebulis
miRebis Sesaxeb. osmaleTma piroba dado, rom gadmosaxlebul Cerqezebs
ar daasaxlebda ruseTis imperiis sazRvrebis siaxloves [196, 67]. 1860w. 16
ianvars, osmaleTis xelisuflebasTan Seiqmna specialuri ,,muhajirTa ko-
misia‘‘, romelsac saTaveSi Caudga trapizonis vali (gubernatori) warmo-
SobiT Cerqezi hafiz faSa. komisia SemdgomSi Sinagan saqmeTa saministros
daqvemdebarebaSi gadavida. mis kompetenciaSi Sedioda muhajirTa osma-
leTSi Camosvlis navsadgurebis kontroli, muhajirebis adgilze aRri-
cxva da gansaxlebis adgilebSi gadagzavna [192, 106].
ruseTis xelisuflebas imdenad eCqareboda urCi mTielebis Tavidan
moSoreba, rom xels ar uSlida osmalo sazRvao kontrabandistebs, Ta-
vianTi gemebiT baTumis, soxumis, soWis, tuapses, novorosiikisa da anapis
reidze damdgariyvnen da sanapiroze Segrovili xalxis ukanono gada-
yvana ewarmoebinaT [172, 182]. ruseTis oficialuri monacemebiT, 1858-1864
ww. CrdiloeT kavkasiidan gadasaxlebulTa raodenoba 470 aTas adamians
135
Seadgenda [125, 165-166]. osmaleTis oficialuri monacemebi gansxvavebulia.
1870w. sulTan abdulazizs waredgina specialuri moxseneba kavkasiidan
osmaleTis imperiaSi gadmosaxlebuli mTielebis Sesaxeb, romlis mi-
xedviT, 1865w. zafxulisaTvis gadmosaxlebulTa saerTo raodenoba Sead-
genda 682 aTas adamians [192, 91].
amrigad, 1867w. ganxorcielda afxazTa pirveli didi muhajiroba, rac
ganapiroba, kavkasiis omis damTavrebis Semdeg carizmis mier afxazeTis
samTavros gauqmebam da afxazebis 1866w. antirusulma ajanyebam.
osmaleTis politikam afxaz-CerqezebTan mimarTebaSi, romelic
iTvaliswinebda samxedro struqturebsa da saxelmwifo-administraciul
aparatSi kavkasieli mTielebis mozidvis waxalisebas, gamoiwvia qveynis
mmarTvelobis yvela sferoSi ,,Cerqezuli‘‘ gavlenis gaZliereba. terminiT
,,Cerqezebi‘‘ osmaleTSi zogadad aRniSnavdnen, rogorc sakuTriv Cerqe-
zul tomebs, aseve afxazeTidan gadasaxlebul afxazur mosaxleobasac,
romelsac agreTve ,,abazas‘‘ uwodebdnen. amave dros, osmaleTSi icodnen,
rom afxazeTidan gadmosaxlebuli afxazebi gansxvavdebodnen ,,Cerqezebi-
sagan. maTi calke eTnikuri kuTvnilebis aRmniSvnelad ,,abazas‘‘ xmarob-
dnen. afxazuri wili da, Sesabamisad, gavlena osmaleTis imperiis samxe-
dro_politikur da administraciul aparatSi ar Camouvardeboda Cerqe-
zuli (adiRuri) eTnosis warmomadgenlebis monawileobas. osmaleTis is-
toriaSi cnobilia afxazuri warmoSobis mravali politikuri, samxedro
da saxelmwifo moRvawe. miuxedavad imisa, rom, XIXs. osmaleTSi ZiriTa-
dad mniSvnelobas ar aniWebdnen Crdilokavkasieli muhajirebis eTnikur
warmoSobas da zogadad yvelas ,,Cerqezis” saxeliT ixseniebdnen, aRsani-
Snavia, rom Suasaukuneebis osmaluri wyaroebisaTvis ,,afxazi‘‘ sxva xa-
lxia, “Cerqezebi‘‘ sxva. isini afxazeTs ,,abazas qveyanas‘‘, xolo afxazebs
,,abaza‘‘-s uwodeben da ganasxvaveben mas ,,Cerqezebisa‘‘ da ,,CerqezeTisagan‘‘.
136
§2. ruseT-osmaleTis 1877-1878 wlebis omi da afxazeTi
XIX s. 70-ian wlebSi aRmosavleTis sakiTxi kvlav moeqca saerTaSo-
riso urTierTobebis centrSi. gaZlierda evropis did saxelmwifoTa
brZola osmaleTis memkvidreobis gayofisaTvis. avstria-ungreTs, romel-
sac surda bosniisa da hercogovinis xelSi Cagdeba, aSinebda ruseTis
gavlenis zrda balkaneTze. inglisi gabatonebuli iyo osmaleTis bazar-
ze da ewinaaRmdegeboda ruseTis mier bosfor-dardanelis sruteebis
xelSi Cagdebis cdebs. germania xels uwyobda aRmosavleTis sakiTxis ga-
mwvavebas, radgan es aZlevda mas moqmedebis Tavisuflebas centralur
evropaSi. 1875w. bosniasa da hercogovinaSi antiTurqulma ajanyebam
ifeTqa. male ajanyebas SeuerTdnen bulgareTi, serbia da Cernogoria. ru-
seTma mxari dauWira slavi xalxebis erovnuli ganTavisuflebisaTvis
brZolas. ruseTis imperia, osmaleTis mier daCagruli balkaneTis qris-
tiani xalxebis dacvis sababiT, balkaneTSi samxedro-politikuri plac-
darmis Seqmnasa da Savi zRvis sruteebze kontrolis damyarebas gegmavda.
1877w. 12 aprils ruseTma omi gamoucxada osmaleTs. ruseTis jarebma
gadalaxes osmaleTis sazRvrebi, rogorc balkaneTSi, ise kavkasiasa da
mcire aziaSi. [88, 327].
qarTveli xalxi TanagrZnobiT Sexvda osmaleTis winaaRmdeg omis da-
wyebas, radgan imedovnebda, rom amas Sedegad mohyveboda samxreT-dasav-
leT saqarTvelos osmalTa batonobisagan ganTavisufleba. saqarTvelos
istoriuli sazRvrebis aRdgenis idea, rac ruseTis saqarTveloSi Semos-
vlas jer kidev erekle meorem daukavSira, XIX s.-is 60–70-ian wlebSi
farTod gavrcelda qarTvel sazogadoebriobaSi. qarTveli patriotebi
cdilobdnen kvlav aRedginaT kavSiri osmaleTis saqarTvelosTan. omis
win samxreT-dasavleT saqarTveloSi imogzaures d. baqraZem, g. yazbegma,
m. gurielma, a. mefisaSvilma, iv. kereseliZem, g. wereTelma da sxv. iv. ke-
reseliZe Sexvda aWarelTa TvalsaCino Tavkacs Serif beg ximSiaSvils,
romelic aWaris dedasamSoblosTan SeerTebisaTvis mosaxleobaSi aqtiur
saqmianobas eweoda [60, 116, 123].
1875w. osmaleTis mTavrobam aWarlebs jarSi wasvla mosTxova. aWar-
lebma ar Seasrules sulTnis brZaneba da ajanydnen [60, 110]. ajanyeba aWa-
137
raSi osmaleTis xelisuflebis dasasrulsa da saqarTvelos am uZvelesi
kuTxis dedasamSoblosTan dabrunebas umzadebda safuZvels.
omis dawyebisas amierkavkasiaSi ukve Seqmnili iyo milicionerTa 8
qveiTi da 3 cxenosani polki, 6 qveiTi razmi, 4 cxenosani divizioni da 3
qveiTi aseuli. aqedan qarTveli molaSqreebiT dakompleqtda 6 qveiTi
razmi, 1 cxenosani polki, 2 divizioni da 2 aseuli. osmaleTis winaaR-
mdeg brZolis velze gavida daaxloebiT 30 aTasi qarTveli molaSqre
[155, 47]. afxazeTSi soxumis ganyofilebis samxedro Zalebis Semadgenlo-
baSi iricxeboda afxazuri milicia polkovnik grigol SarvaSiZis meTa-
urobiT. 1876w. xelisuflebam Seqmna specialuri sajariso dajgufe-
ba_soxumis razmi, romlis daniSnuleba iyo afxazur mosaxleobaSi wes-
rigis SenarCuneba. 1877w. soxumis razmSi 4752 oficeri da jariskaci
iricxeboda. razms meTaurobda soxumis samxedro ganyofilebis ufrosi
general-maiori p. kravCenko [44, 256].
omis dawyebisTanave, ruseTis jarma da amierkavkasiis milicio-
nerebma gadalaxes sazRvari da saomari operaciebi osmaleTis terito-
riaze gaaCaRes. aWaraSi Sesul rus da qarTvel meomrebs sardloba mo-
uwodebda, rom ar daerRviaT mosaxleobis zne-Cveulebani da pativiscemiT
mopyrobodnen xalxs. ,,dae gaxsovdeT, rom Tqven win gadaSlilia mindvre-
bi da mTebi Zveli qristianuli saqarTvelosi‘‘ [82, 116, 125].
1877w. 30 aprils, ruseTis armiis nawilebma daikaves qalaqi baiazeTi
da misi mTeli dablobi. 17 maiss orsaaTiani Zlieri ieriSis Semdeg
rusTa jarma artaani aiRo [41, 54-57]. miuxedavad am warmatebebisa, 1877w.
ivnisidan seqtembris bolomde, rusTa jaris mdgomareoba kavkasiis
frontze arasaxarbielo iyo. ruseTs 1856w. parizis traqtatiT, akrZa-
luli hqonda Sav zRvaSi samxedro flotis yola. osmaleTis samxedro
gemebs, romlebic bombavdnen ruseTis sanapiro simagreebs, axal-axali
nawilebi gamohyavdaT brZolis velze da Seuferxeblad amaragebdnen
armias iaraRiT da sursaT-sanovagiT. Sav zRvaze, ruseTi mxolod saqar-
Tvelos SavizRvispira zolisa da Savi zRvis CrdiloeT sanapiroebis da-
cvas axorcielebda. amis miuxedavad, 1877w. aprilSi, afxazeTis sana-
piroebTan osmaluri eskadra gamoCnda. maisis ganmavlobaSi, gudauTasTan
da biWvinTis koncxTan sanapiroze osmalo askerebTan da oficrobasTan
138
erTad afxazi da Cerqezi muhajirebisagan Semdgari razmebi gadmovidnen
[155, 77-78]. osmaleTis armiis nawilebisa da muhajirebis gadmosxma
afxazeTis sanapiroze, kavkasiaSi mimdinare saomari moqmedebebisas ru-
sebis Zalebis SeboWvisa da dasavleT saqarTvelos mimarTulebiT Setevis
imitacias warmoadgenda. Oosmalur desantTan erTad gadmovidnen ufro
adre gadasaxlebuli afxazi da Cerqezi muhajirebi. osmalTa erT-erT
sardal musa kunduxovs ocdaaTamde afxazuri warmoSobis osmalo
oficrisgan Semdgari amala axlda. mTlianad afxazeTSi, zogierTi
monacemiT, sami aTasamde afxazi muhajiri gadmovida napirze. afxazma
muhajirebma mosaxleobaSi dasarigeblad Camoitanes osmaleTis armiis
SeiaraRebaSi arsebuli 30 aTasi SaSxana [173, 120]. desantis gadmosxmis
dReebSi, gudauTaSi afxazTa saxalxo yriloba gaimarTa. osmaleTis war-
momadgenelma waikiTxa sulTnis firmani, romelic afxazebs rusebis wina-
aRmdeg omisaken mouwodebda. Sekrebili afxazoba mowonebiT Sexvda su-
lTnis mowodebas. amis Semdeg molam gamoitana muslimanTa saRvTo wigni,
yurani da Sekrebilebi muslimanuri wesiT daafica sulTnis erTguleba-
ze. xalxi religiurma eqstazma Seipyro, qristianma afxazebma uaryves sa-
rwmunoeba, ixsnidnen jvrebs, xis totebze hkidebdnen da yurans eTayva-
nebodnen [118, 208]. muhajirebma lixnis eklesiis mRvdeli ivane gegia mo-
kles, monazoni besarioni (miqaberiZe) da misi siZe, mRvdeli axvlediani
dapatimres, osmalTa sardalma SevqeT faSam maT daxvreta gadauwyvita,
magram qarTveli sasuliero pirebi, iqve myofi afxazuri warmoSobis os-
malo oficris SuamdgomlobiT, Seiwyala da gaanTavisufla [26, 463-464].
afxazeTSi muhajirTa aqtiurobam osmaleTis xelisuflebis mowoneba
gamoiwvia. osmaleTSi Tvlidnen, rom rusebi iZulebulni gaxdebodnen
afxazTa ajanyebis gamo, mniSvnelovani samxedro Zala gadaesrolaT afxa-
zeTSi. osmaleTi afxazeTSi oms ,,Tvalis axvevis operaciad” ganixilavda,
romelsac iq ruseTis mniSvnelovani Zalebi unda SeeboWa [189, 95]. os-
maleTis samxedro sardlobisaTvis moulodnelobad iqca, rom afxazeTis
monakveTi SedarebiT sustad iyo daculi. novorosiisksa da foTs Soris
ganlagebuli iyo mxolod erTi saartilerio divizioni. osmaleTis sa-
mxedro dazvervis monacemebiT, afxazeTSi dislocirebuli iyo ruseTis
armiis 4 aTas kaciani SenaerTi, romlis rigebSi xuTasamde adgilobrivi
139
miliciis wevrebic Sediodnen. es samxedro SenaerTi daqsaqsuli iyo
afxazeTis sanapiroze biWvinTaSi, soxumSi, oCamCiresa da kodoris
xeobaSi. novorosiiskSi, soWSi da adlerSi ganlagebul rusuli gar-
nizonebis SemadgenlobaSi myof oTxi aTasi jariskacs polkovniki b. Se-
lkovnikovi sardlobda [173, 121-122].
1877w. 2 maiss osmalTa gemebma soxums cecxli gauxsnes. rusulma
jarma soxumi datova.Qqalaqis quCebSi anarqiam, Zarcva-rbevam da yaCaRo-
bam ifeTqa. soxumis razms, romelic soxumis samxreTiT md. maWarisken ix-
evda, qalaqis mSvidobiani mosaxleoba da soxumis garSemo mdebare so-
flebis berZeni da sxva erovnebis qristiani glexoba moawyda. razmi
brZoliT igeriebda afxazTa Tavdasxmebs. generalma kravCenkom ver Se-
Zlo webeldaSi dabanakeba. Mmiuxedavad imisa, rom webeldis baza gansa-
zRvruli iyo, rogorc saTadarigo samxedro punqti Sesabamisi sursaT-sa-
novagisa da SeiaraRebis maragiT, afxazTa razmebis ganuwyvetelma Tavda-
sxmebma rusebi aZula md. kodoris gadalaxvas Sedgomodnen. soxumis raz-
mma kodoris xeobaSi ukandaxevisas daagdo mTeli aRali, sabrZolo masa-
lebis nawili, soxumis samxedro ganyofilebis dokumentacia [141, 207].
razmma da ltolvilebma daiwyes kodoris gadalaxva bagadis kldeebTan.
kldeebs Soris, md. Kkodoris Tavze, 30 metris simaRleze dakidul 28 me-
tris sigrZisa da metrnaxevris siganis xidze jariskacebi da ltolvile-
bi ori dRis ganmavlobaSi gadadiodnen. mTeli am xnis ganmavlobaSi, so-
xumis razmis ariergardi, polkovnik grigol SarvaSiZis meTaurobiT gmi-
rulad igeriebda afxazTa razmebisa da osmaluri artileriis Setevebs,
ramac uzrunvelyo mTeli piradi Semadgenlobis, daWrilebisa da lto-
lvilebis samSvidoboze gadayvana. SarvaSiZe 17 maiss gadavida kodoris
marcxena napirze da xidi CaSala oCamCiris okrugSi soxumis razmis dasa-
xmareblad gamogzavnili general-maior i. alxazovis (alxaziSvili) meTa-
urobiT damxmare Zala Semovida, romelmac samurzayanoSi gadmosul krav-
Cenkos razmTan gaerTianebis Sedegad inguris razmis dasaxeleba miiRo.
generalma alxazovma afxazebTan ramdenime warumatebeli Setakebis Sem-
deg, inguris razmi md. RaliZgis napirze gaamagra. maisis bolosTvis in-
guris razmma gadaketa samurzayano-samegrelosaken savali gzebi. [155, 84].
140
23 maiss osmaleTis samxedro flotma adleri dabomba da napirze
aTasxuTasamde muhajiri gadmosxa. polkovnikma b. Selkovnikovma adleri-
dan gamoxmobili razmebiT q. soWi gaamagra. 2 ivniss osmaleTis gemebma
soWis dabombva daiwyes, magram rusebis Tavganwiruli winaaRmdegobisa da
b. Selkovnikovis unariani sardlobis gamo aq desantis gadmosxma ver mo-
axerxes. osmaleTis floti Tavisi manevrirebis SesaZleblobebis gamoye-
nebiT cdilobda rusTa sanapiro dacva ramodenime adgilas gaerRvia, mag-
ram osmaleTis samxedro sardlobisaTvis ar wamoadgenda mTavar amoca-
nas uzrunveleyo aq muhajirebis desantis gadmosxma, radgan ar elodnen
wina muhajirobebidan daclil am mxareSi seriozul mxardaWeras [173,
122]. afxazeTSi saomari moqmedebebis warmoebisas osmalebi ZiriTadad
afxaz muhajirTa Zalebs eyrdnobodnen. samurzayanoSi ZiriTadad afxaz-
Cerqezi muhajirebisa da adgilobrivi ajanyebuli afxazebis SenaerTebi
ibrZodnen, romelTa mxareze gadavida afxazuri miliciis nawilic. maT
zRvidan osmaleTis samxedro flotis javSnosnebi uWerdnen mxars. osma-
lebis ZiriTadi samxedro Zala q. soxumSi dabanakda da rusebTan pirda-
pir SetakebebSi Cabmisagan Tavs ikavebda. Oosmalo sardloba, afxazTa da
muhajirTa razmebis gamoyenebas afxazeTSi rusuli armiis didi kontin-
gentis gadmosrolisa da amgvarad samxreT kavkasiaSi upiratesobis miRe-
bisaTvis cdilobda. osmalebi ar iSurebdnen Tanxebs afxazTa mosasyidad
da samxedro aRWurvilobas maT SesaiaraReblad. osmalebma afxazebs da-
uriges amerikis SeerTebul StatebSi Sesyiduli uaxlesi henri vinCeste-
risa da pibod-martinis SaSxanebi. rusTa razmebi ki SeiaraRebulni iyvnen
moZvelebuli karles sistemis TofebiT. inguris razmis samurzayanosa da
quTaisis qarTuli miliciis mebrZolebi ki kaJiani TofebiT iyvnen
aRWurvilni, rac anaqronizms warmoadgenda [40, 162].
osmalebma afxazeTSi farTod gaSales adgilobrivi mosaxleobidan
moxaliseebis Sekrebis kampania. rogorc rusuli samxedro wyaro aRni-
Snavs, rusebis winaaRmdeg biWvinTis okrugSi komlze erTi kaci, xolo
kodoris ubanSi md. moqvamde mTeli mosaxleoba gamovida [44, 133].
afxazuri SenaerTebi Sedgebodnen muhajirebisa da miliciis razmebisagan,
romelTac saTaveSi adgilobrivi gavleniani feodalebi Caudgnen – jan-
bulaT da salih marRaniebi, xerifs marSania, raSid geCba da sxv. ajanye-
141
bulma afxazebma ZiriTadi dartyma mimarTes kodoris ubanSi, rom
gaerRviaT rusebis TavdacviTi xazi, gaWriliyvnen samurzayanoSi da gasu-
liyvnen md. engurze. rusuli samxedro sardloba SiSobda, rom engu-
ramde ukandaxevas, aucileblad mohyveboda samurzayanoelebis ajanyebac
da maTi gadasvla osmalebis mxareze [44, 304]. ruseTis sardlobas rom
SeSfoTebis realuri safuZveli hqonda, iqidanac Cans, rom samurzayanos
milicia ar iCenda Tavgamodebas brZolaSi [41, 209]. zogierTi cnobiT
adgili hqonda mtris mxareze gadasvlis SemTxvevebsac [44, 333]. 2 ivniss,
gamTeniisas afxazebma sofel ilorTan, md. RaliZgaze gamagrebul ingu-
ris razmis marcxena frTaze miitanes ieriSi. ori osmaluri javSnosani,
inguris razmis poziciebis saartilerio dabombviT uWerda mxars afxaz-
Ta Setevas. afxazTa Setevebi SuadRemde gagrZelda, magram Tavdam-
sxmelebma dacvis xazis garRveva ver SeZles da tyes Seefarnen [44, 324-
326]. imavdroulad, afxazebma Seteva ganaxorcieles inguris razmis mar-
jvena flangze md. RaliZgaze sofel foqveSTan. gaafTrebuli brZolis
Sedegad inguris razmma SeZlo poziciebis SenarCuneba da mteri moigeria.
general alxazovis unarianma sardlobam saSualeba misca Tavdamcvelebs
droulad CaebaT brZolaSi sarezervo nawilebi [41, 326-328].
afxazebma TavianT damarcxebaSi brali osmalebs dasdes da maTgan
qmediTi da ufro Zlieri samxedro daxmareba moiTxoves. OosmalTa sa-
rdloba iZulebuli gaxda soxumis saokupacio SenaerTisa da artileriis
mniSvnelovani nawili oCamCireSi gadaesrola. afxaz-osmalTa dajgufebam
13 ivniss kvlav Seutia enguris razmis poziciebs, Tumca am droisaTvis
generali alxazovi ukve gaZlierebuli iyo maSveli ZaliT da Tavad gana-
viTara kontrieriSi oCamCiris mimarTulebiT. SetakebebSi orive mxare
mZime danakargebs ganicdida, mxolod 15 ivniss inguris razmis danakargma
moklulTa da daWrilTa saxiT 368 jariskaci da oficeri Seadgina. afxa-
zeTSi saomari moqmedebebis dasawyisSi, rusTa samxedro sardlobis ukan-
daxevam mosaxleobaSi rusebisadmi undobloba gaaRrmava. ,,ara marto
afxazebi, samurzayanoelebic ar endobodnen Cveni iaraRis Zalas da Tur-
qebis mxareze gadadiodnen‘‘, _ naTqvamia erTi rusi oficris moxsenebaSi
afxazeTSi imdroindeli saomari moqmedebebis Sesaxeb [44, 338].
142
İivlisis dasawyisSi generalma alxazovma saerTo ieriSis brZaneba
gasca. enguris razmma samegrelosa da samurzayanos miliciis mxardaWe-
riT ganaxorciela Seteva frontis CrdiloeT ubanze da 19 ivliss sof.
jgerdas miaRwia. afxazebma md. kodoramde daixies. enguris razmi md. mo-
qvis marjvena napiriT zRvis sanapirosken daeSva da soflebis gadawvas
Seudga. oCamCireSi dabanakebulma osmalo askerebma saswrafod daiwyes
soxumSi evakuacia. enguris razmma mTeli kodoris ubani daikava. mosa-
xleobam, romelmac gaqceva ver moaswro, rusebs mZevlebi misca da iara-
Ris Cabareba daiwyo [198. 2].
afxazebis nawili ibrZoda rusuli samxedro SenaerTebis rigebSi.
aRsaniSnavia grigol SarvaSiZe, romelmac soxumis razmis evakuaciis
dros gamoCenili mamacobisa da unariani sardlobisaTvis generlis wo-
deba miiRo. TavdadebiT ibrZoda samurzayanoelTa aseuli baTa emuxvaris
meTaurobiT, romelmac afxazTa ajanyebis erT-erTi moTave xrifs marSa-
nia daatyveva, xolo Tavadma misoust marSaniam SemovliTi gziT moaxerxa
zurgSi moqceoda mtris TavdacviT pozicias, romelze Setevisas pozici-
is yvela damcveli ganadgurebul iqna [44, 343].
osmalebi ZiriTad mniSvnelobas aniWebdnen samTavros centris-
soxumis maqsimalurad didi xniT SenarCunebas, rac maTi gegmiT
uzunvelyofda frontis am monakveTze ruseTis saxmeleTo Zalebis didi
raodenobis SeboWvas. es garemoeba, frontis sxva ubnebze mebrZol osma-
lebs upiratesobis miRebis saSualebas miscemda. soxumis samxedro okupa-
cias axorcielebda osmalTa 12 batalioni sami saartilerio batareiT.
osmaluri armiis batalionis SemadgenlobaSi iricxeboda 774 oficeri da
jariskaci, xolo saartilero batarea 6 qvemexisa da 110 artileris-
tisgan Sedgeboda. Zlier samxedro Zalas warmoadgendnen afxaz-Cerqez
muhajirTa razmebi da adgilobrivi muslimani moxaliseebi [44, 343-344].
2 agvistos daiwyo rusuli armiis Setevis gadamwyveti faza afxazeT-
Si osmalTa winaaRmdeg. soxumze sami mimarTulebidan daiZrnen soWis, ma-
ruxisa da enguris razmebi. soWidan afxazeTSi Semovida polkovnik b.
Selkovnikovis SenaerTi 2500 kaciTa da 2 zarbazniT, maruxis uRelte-
xilidan soxumis samxedro gziT daeSva general leitenant p. babiCis 3
aTaskaciani maruxis razmi 2 samTo qvemexiT, md. kodoris mxridan ki
143
soxumze Setevas axorcielebda general alxazovis SenaerTi 10 batalio-
niTa da miliciis druJinebiT. qalaqze saerTo Setevis meTauroba
general alxazovs daevala. amave dros rusuli sardloba adgilobrivi
mosaxleobis mtruli ganwyobis ganeitralebasac cdilobda. osmalebi,
afxaz muhajirebTan erTad mniSvnelovan da angariSgasawev samxedro
Zalas warmoadgendnen, amitomac rusebi cdilobdnen zegavlena moexdinaT
mosaxleobaze, rom maT xeli aeRoT osmalebisadmi samxedro mxarda-
Weraze. kavkasiis armiis sardlis TanamSemwe, Tavadi d. sviatopolk-mirski
general i. alxazovisadmi werilSi, xazs usvamda soxumze Setevis dros
afxazi mosaxleobis ganwyobis mniSvnelobas: “CvenTvis xelsayrelia, rom
afxazeTSi sami mxridan jarebis Seyvanis muqaram, Tundac razmebis moZra-
obis dawyebam aiZulos adgilobrivi mosaxleoba dagvmorCildes‘‘ [44, 353].
d. sviatopolk-mirski aRniSnavda, rom afxazTa muxanaToba, (raSic igi
ajanyebuli afxazebis osmalTa mxareze gadasvlas gulismobs _ z.w)
sastikad unda dasjiliyo, magram ,,am ubedurma xalxma jer kidev SeiZle-
ba Seimsubuqos Tavisi xvedri da daimsaxuros Sebraleba Tu motrial-
deba Turqebis winaaRmdeg da daexmareba Cvens jarebs maTi soxumidan gan-
devnaSi‘‘. d. sviatopolk-mirski i. alxazovs mouwodebda, iaraRis gamoye-
nebiT daesaja urCi soflebi, magram ar moeTxova mosaxleobisaTvis ajan-
yebis moTaveebis gadacema, radgan es gaamZafrebda winaaRmdegobas. is ur-
Cevda i. alxazovs, ar daebrkolebina TurqebTan erTad, ,,damnaSave‘‘ afxa-
zebis gaqceva afxazeTidan [44, 200].
generali i. alxazovi xedavda osmalTa mxridan evakuaciis samzadiss
da ayovnebda qalaqis dakavebis brZanebas. Ees taqtika safiqrebelia gamo-
wveuli iyo zedmeti msxverplis Tavidan acilebis surviliT. osmalebma
qalaqs cecxli ramodenime mxridan waukides, Casxdnen xomaldebSi da so-
xumi datoves. soxumSi xanZari ori dRe mZvinvarebda. 20 agvistos qalaqSi
Sesul rusuli armiis mewinave nawilebs dangreuli qalaqi da aTasobiT
daxocili msxvilfexa saqoneli daxvdaT, romlebic wasvlisas osmalebs
gaeJlitaT. osmalTa xomaldebTan erTad aTasobiT afxazma datova sa-
mSoblo. osmalebma mcire raodenobiT qristiani qarTvelebi da berZnebi
ZaliT waiyvanes [141, 206-208; 137, 365-369]. afxaz-Cerqez muhajirTa nawilebi,
romlebmac osmalebTan erTad datoves soxumi, kavkasiis frontis sxvada-
144
sxva ubnebze gadaisroles. soxumidan gasuli afxazebi, baTumsa da cixis-
ZirTan Caebnen ruseTis armiis winaaRdeg brZolaSi [197. 2].
ase dasrulda osmalebis samxedro eqspedicia afxazeTSi 1877 wels.
sisxlismRvrelma brZolebma tragikuli kvali daaCnia mxares. rusuli
oficialuri samxedro istoria amgvarad aRwers afxazeTSi osmaluri de-
santisa da afxazTa antirusuli gamosvlis umZimes Sedegebs: ,,cota xnis
win dasaxlebul da sicocxliT savse vrcel farTobebze mxolod nangre-
vebia darCenili.. Turqebma Tan gaiyoles afxazeTis mosaxleobis TiTqmis
naxevari... gadawves rusuli, bulgaruli, berZnuli dasaxlebebi, aseve im
afxazTa aulebi, romlebic maT ar daemorCilnen, Cven ki iZulebulni Se-
viqeniT moRalate afxazTa aulebi gagvenadgurebina!‘‘ [41, 227]. ruseTis ar-
miam didi warmatebebi moipova amierkavkasia-mcire aziis frontze, magram
gadamwyveti operaciebi balkaneTSi gaiSala. 1877w. 10 dekembers, rusTa
jarma aiRo Zlieri cixe-qalaqi bulgareTSi plevna, 1878w. 20 ianvars rus-
Ta jarma daikava adrianopoli (edirne) da gezi stambolisaken aiRo. os-
maleTi iZulebuli gaxda zavi eTxova. 1878w. 31 ianvars adrianopolSi da-
ido droebiTi zavi, 3 marts ki stambolis maxloblad, san-stefanoSi sa-
zavo xelSekruleba gaformda. san-stefanos sazavo xelSekrulebis Ta-
naxmad, bulgareTi, Cernogoria da rumineTi damoukideblobas Rebulob-
dnen, ruseTs unda gadascemoda evropaSi besarabia, aziaSi ki – samxreT-
dasavleT saqarTvelosa da dasavleT somxeTis teritoriebis didi
nawili soRanluRis mTebamde, ruseTis mflobelobaSi gadavida baTumi,
artaani da yarsi. [88, 328-329].
afxazeTSi saomari moqmedebebis dros osmaleTis mxridan afxaz mu-
hajirTa gamoyeneba da adgilobrivi afxazi mosaxleobis mniSvnelovani
nawilis gamosvla osmalo okupantTa mxareze, afxazTa meore didi muha-
jirobiT dasrulda. 1877w. rusuli oficialuri azris mixedviT, adgili
hqonda gamuslimanebuli afxazebis osmaleTSi nebayoflobiT wasvlas. am
SexedulebiT, afxazoba osmalo emisrebisa da adre gadasaxlebuli muha-
jirebis agitaciis msxverpli gaxda. ,,nebayoflobiT gadasaxlda im rai-
onebisa da dasaxlebebis xalxi, sadac yvelaze Zlieri iyo muslimanuri
religiis gavlena. aseTebi iyvnen, kodoris ubanSi jgerda, Wlou, gufi.
aseve SegviZlia vTqvaT gumisTis ubanze mTlianad‘‘. [198. 3, 3].
145
udavoa, rom afxazuri mosaxleobis mniSvnelovani nawili osmalTa
mier afxazeTis okupaciis dros maT mxareze gamovida, magram imdro-
indeli presidan Cans, rom osmalebi afxazeTSi movidnen ara rogorc
ganmanTavisufleblebi, aramed rogorc moZaladeebi da okupantebi. gaz.
,,droeba‘‘ werda: ,,Turqebi umowyalod Zarcvavdnen afxazeTs, Zalian xSi-
rad adgili hqonda maTsa da mosaxleobas Soris Setakebas‘‘ [197. 3, 2].
1877w. didi maSstabis muhajirobis gamomwvev mizezTagan, Cveni azriT,
umTavresi iyo osmalo okupantebis mxridan gadasaxlebis propaganda da
pirdapiri, iaraRis ZaliT iZuleba. okupantebi mosaxleobas ar aZlevdnen
saSualebas, Tavi daeRwia maTgan da samTavrobo jarebis mier kontro-
lirebad teritoriaze gadasuliyo. imdroindeli presis mowmobiT, ,,afxa-
zebi mtris mxridan Cvenken gadmorbodnen, magram Turqebis alyam amis
saSualeba ar misca. uCivian Turqebs, radgan waarTves saqoneli, sarCo-
sabadebeli da axalgazrda qalebi da gogonebic ki. Aafxazebs srulebi-
Tac ar surdaT TurqeTSi gadasaxleba, magram Turqebma ZaliTa da muqa-
riT aiZules isini. Turqebi maT eubnebodnen, rom umjobesia gadasa-
xldeT, radgan rusebi yvelas dagxocaven, rogorc moRalateebso‘‘ [199, 3].
qarTveli inteligencia didi TanagrZnobiT ekideboda afxazi xalxis
tragedias. mkacri cenzuris pirobebSi, gaz. ,,droeba‘‘ piruTvnelad
asaxavda ,,damnaSave‘‘ afxazi xalxis gansacdels: ,,afxazTa umravlesoba,
romelic moyvanili iyo gemebze Casasxdomad da TurqeTSi gasamgzav-
reblad, tiroda, xelebs iSverda, gadaeciT ruseTis mTavrobas, rom Cven
mivdivarT Cveni survilis winaaRmdeg, ZaliT migverekebian da mTavrobam
CagvTvalos rogorc tyveebio [197. 4, 2].
carizmi Tavisi warumateblobasa da ukandaxevas soxumidan afxazebis
,,Ralats‘‘ abralebda, ramac qarTveli sazogadoebis protesti gamoiwvia.
giorgi wereTeli, afxazTa muhajirobis tragedias rusTa jaris ukandaxe-
vasa da mosaxleobis okupantebis anabara mitovebas ukavSirebda. cnobili
publicisti da sazogado moRvawe g. wereTeli ar iziarebda xelisufle-
bis pozicias afxazTa Ralatis Sesaxeb da Ralats miuReblad miiCnevda
im afxazeTisaTvis, romelic, rogorc saqarTvelos nawili, saukuneebis
ganmavlobaSi ebrZoda osmaleTs: ,,Cven ar viciT, ra strategiuli mosa-
zrebiT xelmZRvanelobdnen soxumis Cabarebis dros. rogor? im afxazeT-
146
ma, romelic saqarTvelos samefos saukeTeso nawils warmoadgenda uZve-
lesi droidan da oTxi saukunis ganmavlobaSi ibrZoda TurqeTis winaaR-
mdeg, xeli gauwoda Tavis saukunovan mters? ‘‘ [201].
1877w. afxazeTidan muhajirobaSi wasulTa raodenobis dadgena Sesa-
Zlebelia 1878w. bolos soxumis samxedro ganyofilebis ufrosis, pol-
kovnik p. arakinis masalebis mixedviT. 1878w. soxumis samxedro ganyofi-
lebis, oCamCiris okrugis samurzayanos ubanSi (9 sasoflo Temi) 24.461
suli cxovrobda. oCamCiris okrugis kodoris ubanSi (9 sasoflo Temi)
3.935 ojaxi cxovrobda. aqedan 1.071 ojaxi gadasaxlda. ,,kavkazski ka-
lendris‘‘ redaqcias saWirod miuCnevia kodoris ubnis mosaxleobis su-
ladobrivi gaangariSeba, risTvisac amosavlad auRia gumisTisa da guda-
uTis ubnebis komlobriv-suladobrivi monacemebi. TiToeuli komlis wev-
rTa saSualo odenobis ganmsazRvrelad, oTxnaxevari suli miuCneviaT.
aseTi gaangariSebiT, osmaleTSi gadasaxlebamde kodoris ubanSi mosax-
leobis odenoba daaxl. 17.707 suli unda yofiliyo, saidanac osmaleTSi
daaxloebiT 4819 suli gadasaxlda, xolo daaxloebiT 12.888 adgilze
darCa. biWvinTis okrugis gumisTis ubnidan (8 sasoflo Temi), sadac 2 221
ojaxi (9.985 suli) cxovrobda, yvela gadasaxlda. gudauTis ubnis (17 sa-
soflo Temi) 5.293 ojaxidan (23.545 suli) 17.160 mcxovrebi (3.775 ojaxi) ga-
dasaxlda, xolo 6.385 suli adgilze darCa [200, 330-331]. samurzayanos mu-
hajirobis procesi amjeradac ar Sexebia.
amrigad, 1877w. muhajirobaSi afxazeTis 32 aTasamde mcxovrebi wavida.
Tu 1867w. muhajirobis Sedegad mTlianad daicala kodoris xeobis zemo
weli _ webelda da dali, 1877w. muhajirobis Sedegad TiTqmis dacariel-
da afxazeTis sanapiro zoli. aRsaniSnavia, rom qarTveli qristiani sasu-
liero moRvaweebis dauRalavma saqmianobam, aTasobiT afxazis monaTvlam,
rac maT, rogorc qristianebs, gadasaxlebas aaridebda, afxazi xalxi ma-
sobrivi gadasaxlebisagan ixsna, ubixebis msgavsad fizikuri gaqrobis sa-
frTxisagan daifara. [68, 511, 515].
osmaleTSi gadasaxlebuli afxazi muhajirebi, romelTac ver miiRes
qmediTi daxmareba osmaleTis xelisuflebisagan da SimSiliT sikvdilis
safrTxis winaSe aRmoCndnen, dabrunebas Seecadnen, magram ruseTs maTi
miReba ar surda. ruseTsa da osmaleTs Soris arsebuli SeTanxmebiTac
147
muhajirebs samSobloSi dabrunebis ufleba ar hqondaT, ramac ukan da-
brunebis msurvelTa nakadi Seamcira. miuxedavad amisa, muhajirebi yovel-
nairad cdilobdnen samSobloSi dabrunebas. baTumSi Casulma muhajirTa
jgufma mefisnacvals mimarTa gancxadebiT: ,,Cven ZaliT gamogvreka Turqe-
Tis jarma, arasodes araferi gvqonda ruseTis xelisuflebis sawinaaR-
mdego, amitom gTxovT mogvceT ufleba ukan dabrunebisa‘‘ [197. 5, 2].
san-stefanos zavis dadebis Semdeg, afxazi mujahirebi pirvel rigSi
baTumisken gaemarTnen da iqidan Seecadnen afxazeTSi dabrunebas. bevri
maTgani baTumsa da mis SemogarenSi damkvidrda da maTi STamomavlebi
dResac iq cxovroben. 1879w. 27 ianvars, ruseT-osmaleTs Soris stambolSi
xeli moewera xelSekrulebas, romlis safuZvelzec kavkasiis rusulma
administraciam dauSva afxazebis nawilobrivi repatriacia xelSekrule-
bis xelmoweris dRidan sami wliT. amis Sedegad, gadasaxlebulTagan 15
aTasamde muhajirma SeZlo afxazeTSi dabruneba [137, 381, 396].
ruseTis xelisuflebam afxazeTis xelaxla damorCilebis Semdeg ga-
dawyvita samagaliTod daesaja afxazebi. imperator aleqsandre II-is
1880w. 31 maisis brZanebulebiT, gudauTis, gumisTis da kodoris ubnebis
afxazur mosaxleobas CamoerTva miwaze sakuTrebis ufleba da maTi
miwebi saxazino uwyebas gadaeca. afxazebs aekrZalaT soxumidan 20 versze
da sanapiro zolSi md. kodorsa da md. fsircxas Soris dasaxleba. maT
daukanondaT ,,damnaSave‘‘ mosaxleobis statusi. damnaSave mosaxleobas
imperiisadmi mcire daumorCileblobis SemTxvevaSi samudamo gadasaxleba
emuqreboda kavkasiis gareT. es statusi afxazebs 1907w. mouxsnes [153, 35].
ruseTis imperia, afxazeTSi, Tavisi kolonizatoruli politikis Se-
sabamisad, mosaxleobis rusifikaciasa da mis mTlian kulturul asimi-
lacias isaxavda pirveli rigis amocanad. am politikis apologeti, a. ve-
reSCagini, 1878w. 19 ianvars werda: ,,Savi zRvis kavkasiis sanapiroze, ro-
gorc saxelmwifos ganapira mxareSi, romelic ase bevri rusuli sisxli
da fuli dajda, samarTlianad unda batonobdnen rusuli eklesia, rusu-
li ena, rusuli wera-kiTxva. mosaxleobis sxvadasxva tomobrioba iwvevs
skolebis daarsebis aucileblobas, radgan mxolod skoliT SeiZleba es
sxvadasxva tomobrivi mosaxleoba momavalSi rusad iqces‘‘ [131, 22].
148
qarTuli inteligenciisa da samRvdeloebis warmomadgenlebi kargad
xedavdnen afxazeTis tragediis namdvil mizezebs da mas ruseT-osmale-
Tis omebs ukavSirebdnen, romlis msxverplic afxazebi aRmoCndnen. arqi-
mandriti ambrosi xelaia (SemdgomSi saqarTvelos kaTolikos-patriarqi)
aRniSnavda, rom afxazebma da mTielebma ver aitanes rusebis mxridan ma-
Ti Tavisuflebis SezRudva, amitom, maT SeiZules rusebi da qristianuli
religia, romlis mimdevrebic rusebi iyvnen. am mxriv viTareba kidev
ufro gaamwvava omer faSas laSqrobam afxazeTSi. 1877-1878 wlebis omma ki
afxazebSi qristianobisaTvis ufro mZime Sedegebi moitana [26, 455-458].
§3. afxazeTi osmaleTis imperiis sagareo politikaSi
(XXs. I meoTxedi)
pirveli msoflio omis win osmaleTis xelisuflebaSi myofma ,,axal-
gazrda TurqTa‘‘ partiis liderebma TavianTi da qveynis momavali
germanias daukavSires. isini imedovnebdnen, rom germaniasTan kavSirSi ga-
naxorcielebdnen TavianT ideals _ ruseTis imperias mowyvetdnen kavka-
sias, yirims, volgispireTs, Sua azias da Seqmnidnen TurqTa did sa-
xelmwifo “Turans‘‘ [88, 352]. pirvel msoflio omSi Cabmamde, osmaleTis
xelisufleba garkveul saqmianobas awarmoebda kavkasiaSi eqspansioniz-
misaTvis safuZvlis Sesamzadeblad da ruseTTan saomari konfrontaciis
SemTxvevaSi, muslimanuri mosaxleobis antirusuli ganwyobilebebis gasa-
Rviveblad. kavkasiiT gansakuTrebiT dainteresebuli iyo osmaleTis mmar-
Tveli triumviratis (enver faSa, TalaaT faSa da jemal faSa) wevri, sa-
mxedro ministri enver faSa. enver faSas ruseTTan gardauvali omis mo-
lodini hqonda. es garemoeba gamowveuli iyo ruseTTan gamZafrebuli
politikuri dapirispirebiT, rac umTavresad ukavSirdeboda aRmosavleT
anatoliaSi mcxovreb somxur mosaxleobasa da balkaneTSi Seqmnil
viTarebas. enver faSas mier kavkasiaSi, rogorc diplomatiuri, aseve
faruli misiiT gagzavnili warmomadgenlebis pirveli rigis amocanas ru-
suli SeiaraRebuli Zalebis, samxedro da samoqalaqo administraciis,
adgilobrivi mosaxleobis ganwyobilebebisa da osmaluri eqspansiisaTvis
149
dasayrdeni religiuri da eTnikuri Temebis Taobaze informaciebis Se-
groveba, mxardamWerTa Seguleba da, maTi meSveobiT, ZirgamomTxreli saq-
mianoba warmoadgenda [186, 141; 190, 291-292].
osmaleTis xelisufleba yvela Rones xmarobda, rom marto ar aRmo-
Ceniliyo ruseTis winaaRmdeg samxedro dapirispirebaSi da cdilobda,
germaniasTan 1914w. 2 agvistos dadebuli saidumlo samokavSireo xel-
Sekrulebis gamoyenebiT, Zlieri mokavSire SeeZina. am saidumlo xelSek-
rulebiT, ruseT-germaniis omis dawyebis SemTxvevaSi, osmaleTi valdebu-
lebas iRebda omSi germaniis mxareze gamosuliyo. germania-ruseTis omis
dawyebis Semdeg, osmaleTma neitraliteti gamoacxada, radgan mzad ar
iyo omisaTvis da germaniisagan finansuri daxmarebis miRebac surda. os-
maleTis msoflio omSi Cabma daaCqara germaniis samxedro-sazRvao flo-
tis ori samxedro gemis ,,breslau‘‘ da ,,gebeni‘‘, dardanelis sruteSi
Semosvlam. osmaleTma Seifara gemebi da germanuli ekipaJi, ganacxada,
rom iyida es gemebi germaniisagan, gadaarqva saxelebi (,,midili‘‘ da
,,iavuzi‘‘) da maTze osmaluri droSa aRmarTa. Sav zRvaze, osmaleTis
droSis qveS, ori germanuli mZlavri gemis gamoCenam osmaleTis xelisu-
flebas ruseTTan omi sabolood gadaawyvetina. osmaleTi mxolod didi
raodenobiT sesxis miRebas eloda germaniisagan, rac omSi Cabmis signali
unda gamxdariyo. 1914w. 27 oqtombers, germaniisagan 5 milioni oqros li-
ras odenobiT sesxis miRebis Semdeg, osmaleTis floti moulodnelad
Tavs daesxa Sav zRvaSi myof ruseTis gemebs da CaZira isini. 30 oqtom-
bers osmaleTis flotma baTumi dabomba. 2 noembers ruseTma, 5 noembers
inglisma da 6 noembers safrangeTma osmaleTs omi gamoucxades. osma-
leTma 11 noembers samive saxelwifos omi gamoucxada da sulTanma yvela
muslimans ,,saRvTo omisaken‘‘ mouwoda [88, 353-354].
germaniis mxareze omSi Cabmis Semdeg, osmaleTis kavkasiis armiis sa-
mxedro moqmedebebis paralelurad, gaaqtiurda osmaleTis samxedro-po-
litikuri dazvervis samsaxuri ,,TeSkilaTi mahsusa‘‘ (qarT: specialuri
organizacia_z.w.), romlis mizans kavkasiaSi da, kerZod, saqarTveloSi an-
tirusuli gamosvlebis provocireba, sabotaJebisa da diversiebis mowyo-
ba da mtris zurgSi samxedro dazvervis warmoeba warmoadgenda. osma-
leTis qalaq rizeSi ganlagebul ,,TeSkilaTi mahsusas‘‘ StabSi mimdina-
150
reobda saqarTvelos SavizRvispireTSi, maT Soris, afxazeTSi diversiu-
li aqtebisa da, Sedegad, qaosuri mdgomareobis gamowvevis gziT, sana-
piroze osmaluri desantis gadasxmis gegmebis damuSaveba [187, 38].
,,TeSkilaTi mahsusas‘‘ ufrosis, suleiman askeri beis mier, 1914w. 5
noembers, q. rizeSi ganlegebuli organizaciis Stabisadmi gagzavnil
sruliad saidumlo satelegrafo SetyobinebaSi miTiTebulia, rom
dauyonebliv unda daiwyos mtris sanapiroze areulobebis gamowveva
marbieli desantis gadasxmis gziT. diversantTa razmebis mxardasaWerad
saidumlod unda SeirCes adgilobrivi pirobebis mcodne, Sesaferisi
xalxi. suleiman askeri bei gansakuTrebulad aRniSnavs q. soxumSi iseTi
desantis gadasxmis aucileblobas, romelic dakompleqtebuli iqneba
soxumis sanapirosa da adgilobriv pirobebSi garkveuli pirebiT.
,,TeSkilaTi mahsusas‘‘ xelmZRvaneli avalebs Tavis warmomadgenels,
soxumis desantSi qristiani qarTvelebi CarTos. osmalebs ganzraxuli
hqondaT, esargeblaT 1914w. germaniis mxardaWeriT, qarTveli politikuri
emigrantebis mier Camoyalibebuli ,,saqarTvelos damoukideblobis
komitetis‘‘ daxmarebiT. pirveli msoflio omis (1914-1918ww.) msvlelobisas,
qarTveli emigrantebisagan dakompleqtebuli `saqarTvelos
damoukideblobis komiteti‘‘, germaniis, avstriis da osmaleTis
mxardaWeriT cdilobda saqarTvelos damoukideblobis aRdgenas. unda
aRmdgariyo saqarTvelos samefo, magram taxtze avidoda ara bagrationi,
aramed germaniis kaizeris vilhelm meoris pirveli Svili ioaximi,
romelic dasabams miscemda axal dinastias. misi meuRle unda gamxdariyo
marine maCabeli da Seqmniliyo `naxevarmTvarisa da jvris qveyana‘‘,
gaerTianebuli didi saqarTvelo [12, 54-56].
`saqarTvelos damoukideblobis komiteti‘‘ saidumlo molaparakebebs
awarmoebda osmaleTis mTavrobasTan. mxareebma miaRwes SeTanxmebas damo-
ukidebeli saqarTvelos Sesaxeb, romlis sazRvrebic mogvianebiT SeTa-
nxmdeboda [195, 13], gadawyda, rom kavkasiis frontze, osmaleTis armiaSi
ibrZolebda ,,qarTuli legioni‘‘, romelic dakompleqtdeboda qarTvel
samxedro tyveTagan, osmaleTs TavSefarebuli qarTvelebisagan da sxva
moxaliseebisagan. osmaleTis teritoriaze qarTuli legionis formireba
1914w. daiwyo. am wlis damlevisTvis ZiriTadad dasrulda legionis for-
151
mireba. igi am dros 600 kacs moiTvlida. legionis meTaurad dainiSna so-
cial-federalisti leo kereseliZe, Stabis ufrosad nestor kereseliZe,
aseulis meTaurebad _ Zmebi vano da sergo labaZeebi, metyviamfrqveveTa
aseulis meTaurad _ vano wereTeli. saintendanto legionerTa raode-
nobam 1916w. martSi 1200-s gadaaWarba [90, 14-18].
,,qarTuli legioni‘‘ germaniisa da osmaleTis SeTanxmebis sa-
fuZvelze moqmedebda kavkasiis frontze. 1914w. oqtomberSi, ruseT-osmale-
Tis sazRvris maxloblad, murRulis xeobaSi, moxda Setakeba rusul da
osmalur razmebs Soris. osmaluri razmi realurad warmoadgenda qar-
Tul SenaerTs - ,,qarTul legions”, romelic germaniis sardlobisa da
,,saqarTvelos damoukideblobis komitetis‘‘ erTobliv daqvemdebarebaSi
imyofeboda. osmaleTis teritoriaze ,,qarTuli legionis‘‘ Seqmnaze ofi-
cialur Tanxmobas Seicavs osmaleTis umaRlesi sardlobis mier xelmo-
werili dokumenti, romlis ZaliT osmaleTma gamoacxada saqarTvelos
damoukideblobis cnobis mzadyofna [97, 140]. legionSi Sediodnen rogorc
germaniisa da avstria-ungreTis tyveTa banakebidan Sekrebili qarTvelebi,
ise TurqeTSi mcxovrebi muslimani qarTvelebic, maT Soris muhajirebi,
romlebic sisxlxorceulad iyvnen dainteresebulni samSoblos
momavliT, magram osmaleTs Tavisi interesebi da gegmebic hqonda, romel-
sac ,,komitetis‘‘ mesveurebi yovelTvis ar iziarebdnen [61, 68].
1914w. 15 noembers, trapizonis gubernator jemal azmis mier osma-
leTis mmarTveli triumviratis wevris TalaaT faSasadmi gagzavnil
satelegrafo SetyobinebaSi aRniSnulia, rom soxumSi desantis ga-
dmosxmas qarTvelebi aferxeben. trapizonis gubernators mohyavs ,,batoni
surgulaZis‘‘ (,,saqarTvelos damoukideblobis komitetis‘‘ damfuZnebeli
petre surgulaZe _z.w.) gancxadeba, saidanac irkveva, rom osmalebs da-
gegmili hqondaT qristiani, emigranti qarTvelebis monawileobiT, soxum-
Si oTxaskaciani sadesanto razmis gadmosxma, rac petre surgulaZes mi-
uReblad miaCnda. is amtkicebda, rom arsebul samxedro-politikur viTa-
rebaSi, aseTi mcirericxovani desantis gadasxma afxazeTSi sargebels
ver moitanda da mxolod mis ganadgurebas gamoiwvevda [187, 39].
amrigad, ,,komitetis‘‘ winaaRmdegobam osmalebis gegma CaSala. 1914w.
noemberSi, soxumSi dagegmili desanti ar Sedga. misi gadmosxma sxva, uf-
152
ro xelsayreli droisaTvis gadaido [176, 479-480]. rogorc vxedavT, osma-
leTi, kavkasiaSi saomari moqmedebebis dawyebis pirvelive dReebidanve
cdilobda afxazeTSi samxedro-sazRvao desantis gadasxmasa da aq
samxedro placdarmis Seqmnas.
ruseTSi momxdari bolSevikuri gadatrialebisa da kavkasiis fron-
tis daSlis Semdeg, kavkasiaSi gabatonebuli samxedro mdgomareoba osma-
leTma moipova. sabWoTa ruseTis gamosvla pirveli msoflio omidan da-
mtkicebul iqna 1918w. 3 martis brest-litovskis sazavo xelSekrulebiT.
miuxedavad imisa, rom osmaleTma ruseTTan samxedro operaciebSi marcxi
ganicada, brest-litovskis xelSekrulebiT igi gamarjvebuli saxelmwi-
foebis _ germaniisa da avtria-ungreTis gverdiT aRmoCnda [88, 363].
1918w. 26 maiss saqarTvelom damoukidebloba gamoacxada, xolo 1918w.
4 ivniss, osmalebis mier okupirebul baTumSi daido xelSekruleba ,,mSvi-
dobisa da megobrobis Sesaxeb‘‘ saqarTvelosa da osmaleTs Soris. xelSe-
kruleba metad mZime iyo saqarTvelosTvis da moiTxovda misgan terito-
riul daTmobebs. aqve unda aRiniSnos, rom baTumis xelSekrulebis rati-
fikacia ar moxda da igi ZalaSi ar Sesula [88, 366].
1918w. 27 ivniss, kodoris SesarTavTan, Tavad aleqsandre SarvaSiZis
mamulSi osmaluri desanti gadmosxda. Ddesantis SemadgenlobaSi osma-
leTSi gadasaxlebul afxaz muhajirTa STamomavlebic iyvnen. imave dRes,
baTumSi ganlagebuli osmaleTis mesame armiis sardalma esad faSam
soxumis dakavebis brZaneba gasca [134, 206]. es iyo osmaleTis mxridan
1918w. afxazeTSi samxedro intervenciis dawyebis meore cda, radgan osma-
leTis sardloba ufro adre, maisSic gegmavda afxazeTSi desantis gad-
mosxmas. am mizniT osmaleTis samxedro-politikuri xelmZRvaneloba See-
cada zegavlena moexdina afxazTa saxalxo sabWos wevrebze.
1918w. maisSi, osmaleTis imperiasa da amierkavkasiis seims Soris mim-
dinare baTumis samSvidobo konferenciaze Casul afxazTa saxalxo sab-
Wos delegacias, sabWos saxeliT davalebuli hqonda, protesti gamoeTqva
saqarTveloSi osmalTa SemoWrasTan dakavSirebiT [134, 206]. saxalxo sa-
bWos delegaciaze zegavlenis moxdenas Seecadnen baTumSi Casuli afxazi
Tavadebi aleqsandre SarvaSiZe da tataS marSania. maT kavSiri daamyares
baTumSi ganlagebul osmaleTis mesame armiis oficrebTan, warmoSobiT
153
afxazi muhajirebis STamomavlebTan, jemalbek marSansa da suleiman bgan-
basTan. afxazi Tavadebis mizans warmoadgenda osmaleTis afxazeTTan da-
kavSirebuli gegmebis ganxorcielebaSi monawileobis miReba. maT mola-
parakebebi gamarTes osmalebis samxedro sardlobis warmomadgenel xa-
lil beisTan. Mmolaparakebaze ganxilul iqna Semdegi sakiTxebi: osma-
leTSi myofi afxazi muhajirebis afxazeTSi dabruneba da osmaleTis
mxridan bolSevikebis winaaRmdeg mebrZoli afxazeTisaTvis daxmarebis
gaweva. xalil beisTan molaparakebebs awarmoebdnen al. SarvaSiZe da t.
marSania. a. WoWuam, a. gicbam da x. Cukbarma uari ganacxades molaparake-
baSi monawileobis miRebaze [53, 68-69]. baTumis molaparakebebze gamoirkva,
rom osmaleTis mizani iyo CrdiloeT kavkasiis mTielTa kavSirSi afxaze-
Tis gaerTianebis uzrunvelyofa. osmaleTi am mizniT agzavnida jarebs
afxazeTSi [134, 206].
1918w. 17 maiss, amierkavkasiis seimis davalebiT, erovnulma gvardiam
v. juRelis meTaurobiT, q.soxumidan bolSevikuri revkomi gandevna. v.
juRelis gvardias soxumis portSi osmalTa xomaldebi daxvda, romel-
Tac ori-sami aseulis xmeleTze gadmosxmac moeswroT. amierkavkasiis
mTavrobis Tavmjdomare a. Cxenkeli aRniSnavda, rom baTumSi Camosuli
afxazTa warmomadgenlebi amzadebdnen Turqebis Tavdasxmas afxazeTze da
mxolod qarTuli gvardiis mier soxumis dakavebam da komunistebis gan-
devnam aiZula Turqebi xeli aeRoT Tavis ganzraxvaze [85, 13; 101, 160-168;
156, 19]. 1918w. maisSi, v. juRelis mier ganxorcielebuli samxedro ope-
racia afxazeTSi, mimarTuli iyo, rogorc bolSevikebis, aseve osmaluri
okupaciis winaaRmdeg.
26 maiss, germaniis mxardaWeriTa da mfarvelobiT gamocxadebuli sa-
qarTvelos damoukideblobis Semdegac, osmaleTis xelmZRvaneloba afxa-
zeTSi samxedro SeWrisaTvis mzadebas agrZelebda. osmaleTis mxridan
afxazeTSi samxedro placdarmis Seqmnis survili dakavSirebuli iyo
enver faSas mier SemuSavebul gegmasTan, romelic iTvaliswinebda
osmaleTis proteqtoratiT CrdiloeT kavkasiis muslimanuri sa-
xelmwifos Seqmnas. es saxelmwifo, romlis SemadgenlobaSi enver faSa
afxazeTsac ganixilavda, unda qceuliyo buferad osmaleTsa da ruseTs
Soris. enver faSas am gegmis Sesaxeb informacias flobdnen osmaleTis
154
mokavSire germaniisa da avstria-ungreTis mTavrobebi. mokavSireebi un-
doblobiT ekidebodnen osmaleTis xelisuflebis panTurqistul da
panislamistur miswrafebebs. 1918w. 25 ivniss, osmaleTis imperiis deda-
qalaq stambolSi avstria-ungreTis imperiis saelCos samxedro ataSem
ioseb pomiankovskim, q. venaSi, generaluri Stabisadmi gagzavnil patakSi
aRniSna, rom Turqebis samxedro sardlobas kavkasiaSi da saqarTveloSi
Sorsmimavali eqspansionisturi gegmebi gaaCnia da ar apirebs regionSi
Tavisi mokavSire germaniis SeiaraRebuli ZalebisaTvis poziciebis daT-
mobas. Aamis dasturad, ataSes mohyavs enver faSas mier osmaleTis armiis
general zeki faSasadmi gagzavnili saidumlo satelegrafo Setyobineba,
sadac aRniSnulia, rom osmaleTis xelisuflebam unda daamyaros mWidro
kavSiri kavkasiis muslimanebTan, xeli Seuwyos maTSi axali saxe-
lmwifoebrivi warmonaqmnebis Seqmnas momavalSi osmaleTTan SeerTebis
mizniT [194, 196-197]. osmaleTis mokavSire saxelmwifoebi, osmaluri de-
santis afxazeTSi gadmosxmas, kavkasiaSi enver faSas samxedro-politiku-
ri gegmebis Semadgenel nawilad miiCnevdnen. germaniisa da avstria-
ungreTis warmomadgenlebma TbilisSi, 1918w. 28 ivniss, TavianTi qveynebis
sagareo uwyebebs Seatyobines afxazeTSi 27 ivniss osmaluri desantis
gadmosxmis Sesaxeb. mokavSireTa warmomadgenlebi aRniSnaven, rom osma-
luri desanti Sedgeba rvaasi jariskacisagan. aqve naTqvamia, rom afxazTa
saxalxo sabWom gaaprotesta desantis gadmosxma [194, 197].
enver faSa soxumSi desantis gadmosxmas im garemoebiT amarTlebda,
rom afxazeTi CrdiloeT kavkasiasTan iyo dakavSirebuli da saqarTvelos
SemadgenlobaSi ar Sedioda. konfliqtSi saqarTvelos mfarvelis – ger-
maniis Carevisa da protestis Semdeg, enver faSam saWirod CaTvala afxa-
zeTSi osmaluri desantis gadasxmis faqti ase ganemarta saqarTvelos
mTavrobisaTvis gagzavnil satelegrafo SetyobinebaSi: ,,soxumisa da misi
olqis mosaxleobasTan erTad, afxazebic ganicdidnen bolSevikebisgan
Tavdasxmebs. Cven mogvmarTa maTma delegaciam da gvTxova Tavdacva da
mfarveloba.Aam mizniT soxumSi gaigzavna samxedro SenaerTi. Eis iyo ga-
miznuli ara okupaciis ganxorcielebisaTvis, aramed mfarvelobisa da
daxmarebis aRmosaCenad. arsebiTad, soxumi ar aris saqarTvelos Semadge-
nlobaSi da dakavSirebulia CrdiloeT kavkasiis mTavrobasTan, ris gamoc
155
darwmunebuli var, rom es SemTxveva ar Selaxavs Cvens urTierTobebsa da
megobrobas [194, 198-199].
sinamdvileSi am droisaTvis afxazeTze vrceldeboda qarTuli saxe-
lmwifos iurisdiqcia. afxazTa saxalxo sabWosa da saqarTvelos mTavro-
bas Soris dadebuli 1918w. 11 ivnisis xelSekrulebiT, afxazeTi gaformda
saqarTvelos avtonomiur erTeulad, centralur mTavrobaSi SemoRebul
iqna afxazeTis saqmeTa ministris Tanamdeboba, romelzec afxazTa sa-
xalxo sabWos wardginebiT r. Cqotua dainiSna [85, 14-15]. enver faSa
afxazTa delegaciaSi gulisxmobda baTumis konferenciaze Casul pro-
Turqulad ganwyobil al. SarvaSiZesa da t. marSanias, magram isini ar
yofilan afxazTa saxalxo sabWos delegaciis wevrebi da araviTari uf-
lebamosileba ar gaaCndaT esaubraT misi saxeliT [53, 69-70].
afxazeTSi samxedro desantis gadmosxmaze gadawyvetileba miRebul
iqna osmaleTis umaRlesi samxedro xelmZRvanelobis mxridan erTobliv-
ad, magram 1918w. 10 ivliss, enver faSa, osmaleTis sagareo saqmeTa sami-
nistrosadmi gagzavnil werilSi, afxazeTSi samxedro desantis gadmo-
sxmaze metwil pasuxismgeblobas sardal vehib faSas akisrebda da aRniS-
navda, rom osmalo askerebi iZulebulni gaxdnen afxazeTi daetovebinaT
germaniis protestis Sedegad [58. 17].
28 ivniss desantis gadmosxmis adgilas, wyurgilSi Cavida saqarTve-
los mTavrobis warmomadgeneli isidore ramiSvili, man desants saqar-
Tvelos mTavrobis saxeliT ganiaraReba mosTxova [134, 206]. osmaluri de-
santis meTauri aRmoCnda afxazi muhajiri, osmalo oficeri jemalbek
marSani. is pirispir esaubra isidore ramiSvils da misca mas Sesabamisi
ganmartebebi. jemalbek marSanma aRniSna, rom desanti warmoadgenda samxe-
dro Zalas, romelic afxazeTSi gamoigzavna afxazi xalxisaTvis daxmare-
bis gawevis mizniT anarqiasTan brZolaSi. afxazTa saxalxo sabWom dagmo
desantis gadmosxmis faqti, magram desantis SemadgenlobaSi afxazi mu-
hajirebis yofnis Sesaxeb miRebuli informaciebis Sefasebis Sedegad,
wyurgilSi molaparakebebis gasamarTavad miavlina delegacia s. basarias,
a. WoWuasa da sxvaTa SemadgenlobiT [53, 70].
am droisaTvis saqarTvelos SeiaraRebuli Zalebi afxazeTSi soWidan
SemoWrili bolSevikebis winaaRmdeg awarmoebdnen brZolebs. 18 ivniss sa-
156
mxedro ministris brZanebiT, soxumis general-gubernatorad dainiSna gi-
orgi mazniaSvili, romelmac 28 ivnisisTvis mTeli afxazeTi gawminda
bolSevikebisagan da Seteva gaagrZela afxazeTis sazRvrebs gareT [11, 59-
60]. general g. mazniaSvilisa da saqarTvelos xelisuflebis drouli
RonisZiebebis Sedegad, moxerda desantis mier wamowyebuli samxedro ope-
raciis lokalizeba da aRkveTa. generali mazniaSvili piradad gaemgzav-
ra desantis dislokaciis adgilze, pirispir esaubra osmalo oficrebs.
g. mazniaSvilTan saubris Semdeg osmalo oficrebma ganacxades, rom isi-
ni desantis miznebisa da amocanebis sakiTxSi SecdomaSi iqnen Seyvanili,
radgan daajeres, rom adgilobrivi mosaxleoba Sexvdeboda maT, rogorc
afxazeTis ganmaTavisuflebel Zalas, realurad ki desants mosaxleobis
mxridan ignorireba daxvda da qarTuli jaris garemocvaSi aRmoCnda. os-
maleTTan politikuri garTulebebis Tavidan asacileblad, general g.
mazniaSvilis gadawyvetilebiT, uzrunvelyofil iqna osmalo askerebis
barJiT foTSi, samxedro komendantis gankargulebaSi gadayvana, Semdgom-
Si osmaleTSi gadagzavnis mizniT. desantis im nawilis likvidacia, rome-
lic kodoris mazris soflebSi gadasvla moaswro, generalma mazniaS-
vilma Tavisi Stabis ufross, polkovnik Tuxarels ubrZana [11, 70-71].
afxazTa saxalxo sabWoSi proTurqulad ganwyobili deputatebi
cdilobdnen desanti warmoeCinaT, rogorc afxazeTSi bolSevikebis wina-
aRmdeg sabrZolvelad Camosuli muhajirebis razmi. amasTan dakavSirebiT,
afxazTa saxalxo sabWos wevrma, v. emuxvarma ganacxada, rom desanti Sed-
geba TurqeTis regularuli armiis jariskacebisagan da dRemde aseTad
rCeba. 19 ivliss, sabWos sxdomaze misma Tavmjdomare v. SarvaSiZem sabWos
saxeliT ganacxada, rom ,,afxazeTis saxalxo sabWos arsebuli Semadgen-
loba saqarTvelos mTavrobasTan erTad erT platformaze dgas da sabWo
ar dauSvebs aq TurqeTis samxedroebis koncentracias‘‘ [18. 9, 11].
desantis winaaRmdeg brZolaSi daxmarebis aRmosaCenad general g.
mazniaSvils miuvida samasi rCeuli mxedari afxaz warCinebulTa oja-
xebidan, qarTul jarSi mowyalebis debad afxaz TavadaznaurTa qaliSvi-
lebi msaxurobdnen [134, 187]. desantis narCenebis likvidaciisken mimar-
Tul samxedro operacias polkovnik Tuxarelis daqvemdebarebaSi myofi
samxedro nawilebi ivlis-agvistos ganmavlobaSi awarmoebdnen. afxazeTis
157
mosaxleoba mtrulad Sexvda desantis gamoCenas. samurzayanoSi, sofel
moqvSi gamarTulma mosaxleobis krebam desantis monawileTa gasamarTle-
ba moiTxova, sofel bediaSi ki ganiaraRebul iqna 120 osmalo askeri [134,
207]. 15 agvistos sofel moqvTan da 25 agvistos sofel jgerdasTan Seta-
kebebis Sedegad osmaluri desanti likvidirebul iqna. al. SarvaSiZisa
da t. marSanias winaaRmdeg osmaluri desantis Semoyvanis braldebiT si-
sxlis samarTlis saqme aRiZra [132, 763-766].
1918w. mais-ivnisSi, afxazeTSi bolSevikebTan brZolis dReebSi,
afxazTa saxalxo sabWoSi deputatebis erTi jgufi kodoris mazraSi os-
maluri desantis gadmosxmisaTvis niadags amzadebda. igive jgufi icavda
im pirebs, romlebic eWvmitanilni iyvnen kodoris mazraSi osmalo aske-
rebisaTvis daxmarebis gawevaSi. desantis ganadgurebis Semdeg Turqo-
filebi samSoblodan gandevnilebad gamocxadnen [101, 227].
arsebobs safuZveli, rom 1918w. maissa da ivnisSi bolSevikebisa da
osmalo samxedroebis aqciebi afxazeTSi koordinirebulad miviCnioT.
afxazeTSi saqarTvelos centraluri xelisuflebis winaaRmdeg separa-
tistuli _ proTurquli da bolSevikuri _ dajgufebebis urTierTkavSi-
ri SeiniSneba afxazTa saxalxo sabWos pirveli Tavmjdomaris s. basarias
politikur saqmianobaSi. s. basarias roli afxazeTSi osmaluri desantis
momzadebis saqmeSi mniSvnelovanwilad ganpirobebuli iyo misi kavSire-
biT stambolSi moqmed ,,CrdiloeT kavkasiis politikur sazogadoebas-
Tan‘‘, romelic osmaleTis samxedro-politikuri xelmZRvanelobis iaraRs
warmoadgenda kavkasiis mimarTulebiT. 1917w. s. basaria kavkasiis ,,mTiel-
Ta kavSiris‘‘ delegaciis SemadgenlobaSi, imyofeboda stambolSi. masTan
Sexvedrebis Sesaxeb cnoba daculi aqvs afxazuri warmoSobis Turq
publicistsa da sazogado moRvawe mustafa butbais (butba). mustafa
butbai eskiSehiris olqSi mcxovreb afxaz muhajirTa STamomavali iyo.
umaRlesi ganaTleba miiRo stambolSi. xelmZRvanelobda stambolis
,,Cerqez qalTa liceums‘‘. aqtiur monawileobas iRebda stambolis afxa-
zur-Cerqezuli organizaciebis saqmianobaSi. 1919w. stambolSi gamosca
laTinur grafikaze Sedgenili afxazuri anbani. 1920w. stambolis ,,Crdi-
loeT kavkasiis politikuri sazogadoebis‘‘ davalebiT imogzaura Crdi-
loeT kavkasiasa da saqarTveloSi, maT Soris, afxazeTSi. am mogzaurobis
158
Sesaxeb misi Canawerebi saTauriT ,,mogonebebi kavkasiaze‘‘ gamoqveynda
TurqeTSi 1990w. mustafa butbai gardaicvala TurqeTis respublikaSi
1946w. [57, 3-4]
butbai, basariasa da CrdiloeT kavkasiis ,,mTielTa kavSiris‘‘ de-
legaciis vizits ukavSirebs osmaleTis sagareo politikis kavkasiis mi-
marTulebas, romelic miznad isaxavda CrdiloeT kavkasiisa da afxazeTis
gaerTianebas erT, osmaleTis proteqtoratis qveS myof CrdiloeT-
kavkasiis islamur saxelmwifod [57, 6].
pirveli msoflio omis wlebSi, osmaleTis imperiis sagareo politi-
kuri mimarTulebidan gamomdinare, osmaleTis samxedro-politikuri xel-
mZRvanelobis iniciativiT, stambolSi Seiqmna Cerqez da afxaz muhajirTa-
gan Semdgari organizaciebi, romelTa meSveobiT osmaleTi koordinirebas
uwevda afxazeTisa da CrdiloeTkavkasiis proTurqulad ganwyobil Za-
lebs. enver faSas instruqciiT, Cerqezi muSir fuad faSas xel-
mZRvanelobiT, osmaleTis imperiis Cerqezuli warmoSobis didmoxeleTa
da samxedroTagan Seiqmna specialuri komiteti, romelic miznad isaxavda
osmaleTis sulTnis dinastiis warmomadgenlis qveS CrdiloeT kavkasiis
gaerTianebas. osmaleTi kavkasiaSi Tavisi interesebis gatarebisaTvis
mniSvnelovan saSualebad miiCnevda muhajirTa STamomavlebs. [57, 6-7].
aRsaniSnavia, rom basaria aqtiurobas iCenda afxaz muhajirTa repat-
riaciis sakiTxTan dakavSirebiT. 1918w. 28 ivliss, afxazTa saxalxo sab-
Wos dadgenilebis safuZvelze, sabWos wevrebs, s. basariasa da g. Tuma-
novs mieniWaT rwmunebebi, rom Sesuliyvnen, rogorc mrCevlebi, saqarTve-
los diplomatiur misiaSi stambolis konferenciaze, misiis muSaobaSi
monawileobisa da im sakiTxTa garkvevisaTvis, romlebic ukavSirdeboda
osmaleTis teritoriaze mcxovreb afxazTa samSobloSi dabrunebas [2, 22].
basarias megobruli urTierToba akavSirebda afxazeTSi moqmedi
bolSevikuri razmis ,,kiarazis‘‘ meTaur v. agrbasTan da gamoCenil afxaz
bolSevik nestor lakobasTan. s. basaria da v. agrba iyvnen 1917w. maisSi,
e.w. afxazuri samRvdeloebis krebis mowvevis iniciatorebi, romelmac
qarTuli eklesiis mier avtokefaliis gamocxadebis sawinaaRmdegod, da-
moukidebeli afxazuri eklesiis Seqmnis gadawyvetileba miiRo. am krebas
eswreboda da sityviT gamovida n. lakoba [135, 287-288]. afxazeTis bol-
159
SevikTa aRiarebuli xelmZRvaneli n. lakoba, saqarTvelos demokratiuli
respublikis iusticiis saministros mier gamocxadebuli iyo sisxlis sa-
marTlis damnaSaved da ,,sazRvargareTuli komitetebis‘‘ xelmZRvanelad
[138, 61]. n. lakoba ojaxuri wriT mWidrod iyo dakavSirebuli baTumSi da
osmaleTis imperiaSi mcxovreb afxaz muhajirebTan. n. lakoba, gamoCenil
afxaz bolSevik efrem eSbasTan erTad, sabWoTa ruseTis gansakuTrebu-
lad saidumlo davalebebs asrulebda kavkasiisa da axlo aRmosavleTis
muslimanur mosaxleobaSi [152, 9].
pirveli msoflio omis ganmavlobaSi, osmaleTis imperia, Tavisi sa-
mxedro da politikuri miznebis Sesabamisad, afxaz muhajirebs da afxa-
zeTSi arsebul Turqofilur Zalebs iyenebda afxazeTSi samxedro-poli-
tikuri placdarmis Sesaqmnelad. osmaleTi didi mniSvnelobas aniWebda
afxazeTis meSveobiT kavkasiaSi Tavisi strategiuli miznebis ganxorcie-
lebas da cdilobda afxazeTSi damkvidrebiT, erTi didi nabiji gadaedga
SemdgomSi CrdiloeT kavkasiaSi islamuri saxelmwifos Camoyalibebi-
saTvis, romelic osmaleTis proteqtoratis qveS, ruseTis winaaRmdeg
mimarTul buferul zonad unda eqcia [57, 8].
ruseTSi bolSevikuri xelisuflebis damyarebam da afxazeTSi bol-
Sevikebis gaaqtiurebam, afxazi Turqofilebi bolSevikebs daukavSira da-
moukidebeli saqarTvelos winaaRmdeg. 1918w. mais-ivnisSi afxazeTSi bol-
Sevikebisa da Turqofilebis erTdrouli gamosvlebi erTmaneTTan da-
kavSirebulad migvaCnia. am kavSiris mTavari mizani afxazeTis saqarTve-
lodan CamocilebaPiyo.
1918-1921ww. afxazeTSi mimdinare sazogadoebriv-politikuri proce-
sebis aqtiuri monawilis, afxazTa saxalxo sabWos wevr m. tarnavas mogo-
nebebSi aRniSnulia, rom ,,menSevikuri‘‘ saqarTvelos winaaRmdeg brZolaSi
afxazTa saxalxo sabWos deputatTa erTi jgufi dasayrdens sabWoTa
ruseTSi eZebda, meore jgufi ki proTurquli orientaciisa iyo. tarnava
wers: ,,ufro adre Tavi iCina Turqulma orientaciam. afxazTa saxalxo
sabWos ramodenime gamoCenili deputati saqmis kursSi iyo imasTan dakav-
SirebiT, rom TurqeTSi aralegalurad gaemgzavnen Tavadebi tataS mar-
Sania da aleqsandre ServaSiZe, afxazeTis menSevikebisgan ganTavisufle-
bisaTvis daxmarebis misaRebad. am mizniT maT gadmoibires yofili afxazi
160
muhajirebi da miiRes iaraRi [50, 201; 132, 79-80]. afxazi bolSeviki efrem
eSba ki aRniSnavda, rom ,,mTielTa kavSiris‘‘ saxeliT afxazeTSi Camosuli
CeCeni bolSeviki aslanbek Seripovi, TurqebTan kavSiris damyarebis
mizniT molaparakebebs awarmoebda [171, 161]. 1917w. 8 noembers, a. Seripovi
erT-erTi ZiriTadi momxsenebeli iyo soxumSi gamarTul afxazi xalxis
yrilobaze, romelsac s. basaria Tavmjdomareobda. am yrilobaze gadawy-
da afxazTa saxalxo sabWos Camoyalibeba da ,,mTielTa kavSiris‘‘ Sema-
dgenlobaSi Sesvla [132, 68-69, 740].
afxazeTSi sxvadasxva politikuri dajgufebebis kavSirebze osma-
leTTan informacias flobdnen qarTveli politikuri moRvaweebic.
soxumis qalaqisTavi b. CxikviSvili 1918w. 21 Tebervals saqarTvelos ero-
vnuli sabWosadmi gagzavnil moxsenebaSi aRniSnavda: ,,afxazebma SeiZleba
Turqebs desantis gadmosxma mosTxovon, Tu ar iqna Tqveni mxridan
wesrigis damyarebaSi daxmareba aRmoCenili‘‘ [132, 80, 404].
afxazeTSi realuri avtonomiis damyareba Turquli da rusuli ori-
entaciebis damarcxebis Semdeg gaxda SesaZlebeli. saqarTvelos demokra-
tiuli respublikis xelisufleba avtonomiuri afxazeTis mosaxleobis
uflebebs icavda saerTaSoriso arenazec. 1920w. afxazeTSi wamoiWra Ta-
visufal, e.w. ,,safondo miwebze‘‘ mosaxleobis mozidvis sakiTxi. 1920w.
ivnisSi, afxazi inteligenciis krebaze dafuZnda ,,afxazi muhajirebis
saqmeTa soxumis centraluri komiteti‘‘. komitetma gamoacxada, rom Tur-
qeTSi myofi afxazi muhajirebi warmoadgendnen ruseT-osmaleTis omebis
dros afxazeTidan iZulebiT gadasaxlebulebs. komitetma gamoaqveyna mo-
wodeba afxazeTis mosaxleobisadmi, sadac aRniSnuli iyo, rom TurqeTSi
mcxovreb afxaz muhajirebs surT samSobloSi dabruneba da dabrunebis
nebarTvis misaRebad mimarTes saqarTvelos mTavrobas [137, 497-498].
komitetis mowodebaSi aRniSnuli TxovniT afxazma muhajirebma 1920w.
16 Tebervals mimarTes TurqeTSi saqarTvelos warmomadgenlobis xelm-
ZRvanels g. rcxilaZes. Tavis mxriv, g. rcxilaZem es Txovna gadaugzavna
parizis samSvidobo konferenciaze saqarTvelos delegaciis xel-
mZRvanels n. CxeiZes. amasTan, g. rcxilaZe, Tavis werilSi n. CxeiZisadmi
Seexo ara mxolod afxazi muhajirebis, aramed saqarTvelodan wasuli
muslimani mosaxleobis sakiTxsac. g. rcxilaZis werilSi aRniSnulia,
161
rom 16 Tebervals man miiRo TurqeTSi gadasaxlebul afxazTa warmomad-
genlebi marSania da marRania, romelTac afxazi muhajirebis saxeliT
miuloces saqarTvelos damoukideblobis aRiareba (aq igulisxmeba
,,antantis‘‘ mier 1920w. ianvarSi saqarTvelos de-faqto damoukideblobis
aRiareba_z.w). afxaz muhajirTa warmomadgenlebma ganacxades, rom
piradad isini, iseve rogorc yvela afxazi, saqarTvelos erTianobis
momxreni arian da am mimarTulebiT gaagrZeleben saqmianobas momavalSic.
muhajirTa warmomadgenlebs ainteresebdaT, ra gziTa da saSualebebiT
moxerxdeboda gadasaxlebuli afxazebis dabruneba afxazeTSi. maTi
sityvebiT, afxaz muhajirTa raodenoba TurqeTis izmiTis olqSi 150 aTas
adamians Seadgenda. g. rcxilaZe gamoTqvamda Tavis mosazrebas afxaz
muhajirTa TxovnasTan dakavSirebiT da miuTiTebda, rom saqarTvelos
yvela kuTxidan gadasaxlebuli muhajirebi osmaleTis qveSevrdomebad
iTvlebian da maTi gadmosaxleba saqarTveloSi gamoiwvevda mraval sir-
Tules, amitom konferenciaze es sakiTxi winaswar unda gaeTvaliswinebi-
naT. g. rcxilaZe iZleoda rekomendacias, TurqeTTan sazavo molaparake-
bebisas, saqarTvelos moeTxova, mieRoT specialuri dadgenileba, romel-
Sic aRiarebuli iqneboda ruseTis batonobis dros kavkasiidan TurqeTSi
gadasaxlebul muhajirTa da maT STamomavalTa samSobloSi dabrunebis
ufleba. am uflebis realizaciisaTvis unda Seqmniliyo specialuri komi-
sia da dadgeniliyo ramdenimewliani vada. unda esargeblaT dabrunebis
uflebiT ara marto afxazebs, aramed qarTvel muslimanebsac [157, 279-280].
n. CxeiZem mokavSire saxelmwifoebis umaRlesi sabWos Tavmjdomares 7
aprils gaugzavna werili, sadac aRniSnulia Semdegi: ,,saqarTvelosa da
afxazeTis mkvidri Zalian bevri muslimani, romelic iZulebuli Seiqna
sxvadasxva epoqaSi daetovebina samSoblo, gadasaxlda osmaleTis impe-
riaSi, gansakuTrebiT berlinis traqtatis (1878w.) Semdeg, ruseTis mTav-
robis mier saqarTveloSi danergili da SemdgomSic gatarebuli antimus-
limanuri politikis Sedegad. qarTvelebsa da musliman afxazebs, upira-
tesad baTumisa da soxumis olqebis mkvidrT, romelTac ,,muhajirebi‘‘
ewodaT gasaxlebis religiuri xasiaTis gamo, xSirad gamouTqvamT mSob-
liur adgilebSi dabrunebis survili, magram maTi dabruneba samSobloSi
SeuZlebeli iyo rusebis batonobis periodSi. damoukidebel saqarTvelos
162
ki piriqiT, surs yovelnairad gauadvilos samSobloSi dabruneba Tavis
gafantul Svilebs. imisaTvis, rom TurqeTi an osmaleTis imperiis mem-
kvidre sxva qveyana, win ar aRudges emigranti qarTvelebis samSobloSi
dabrunebas, didad mniSvnelovani iqneboda TurqeTTan momaval xelSekru-
lebaSi Sesuliyo muxli, romelic gaiTvaliswinebda saqarTvelos
olqebSi imaT Tavisufal dabrunebas, romelTac politikuri Tu reli-
giuri mosazrebebidan gamomdinare datoves (saqarTvelo) da aqvT survi-
li iq dabrunebisa. pativi maqvs vTxovo Tqvens aRmatebulebas, gadasces
umaRles sabWos mosaxleobisa da saqarTvelos mTavrobis zemoaRniSnuli
survili‘‘ [157, 280].
rogorc vxedavT, saqarTvelos demokratiuli respublikis xelisuf-
leba iseve icavda qarTveli xalxis uflebebs, rogorc afxazebisas.
qarTveli da afxazi muhajirebis samSobloSi dabrunebis sakiTxi saqar-
Tvelos xelisuflebam imdroindel upirveles saerTaSoriso doneze _
,,antantis‘‘ umaRles sabWoze gaitana gansaxilvelad. 1921w. saqarTvelos
gasabWoebam qarTvel da afxaz muhajirTa samSobloSi gadmosaxlebis
gegmebis ganxocieleba SeuZlebeli gaxada.
saqarTvelos demokratiulma respublikam 1918w. afxazeTSi samxedro
Zalis gamoyenebiT CaSala rogorc Turqofili, aseve bolSeviki separa-
tistebis gegmebi. afxazeTi saqarTvelos demokratiuli respublikis Sema-
dgenlobaSi Sevida avtonomiuri erTeulis saxiT, rac gamocxadda 1919w.
20 marts afxazeTis saxalxo sabWos mier miRebuli ,,afxazeTis avto-
nomiis aqtiT‘‘ [2, 51-52].
afxazeTi (soxumis olqi) saqarTvelos demokratiuli respublikis
SemadgenlobaSi cno ruseTis federaciam 1920w. 7 maisis xelSekrulebiT.
[132, 783-784]. saqarTvelos demokratiul respublikasa da TurqeTis didi
saxalxo krebis mTavrobas Soris diplomatiur urTierTobebs safuZveli
Caeyara 1920w. noemberSi, rodesac saqarTveloSi Camovida TurqeTis ofi-
cialuri warmomadgeneli, polkovniki kiazim bei. mis Camosvlas saqarTve-
loSi dadebiTad Sexvdnen. saqarTvelos parlamentis sxdomaze sagareo
saqmeTa ministris moadgilem, konstantine sabaxtaraSvilma ganacxada:
,,qiazim beis mindobili aqvs saqarTvelos mTavrobasTan megobruli urTi-
erTobebis dasamyareblad molaparakebebis gamarTva... Cven amas sixaruliT
163
miviRebT, magram yovelgvari molaparakebis aucilebel safuZvlad Cven
moviTxovT misgan (TurqeTisgan_z.w.) yoveli pirobis gareSe saqarTvelos
damoukideblobis aRiarebas im sazRvrebSi, romelic cnobilia ruseTTan
1920w. 7 maiss dadebuli samSvidobo xelSekrulebiT” [88, 392-393]. 14 noem-
bers kiazim beim, ankaraSi, sagareo saqmeTa saministroSi gagzavnil
SetyobinebaSi aRniSna, rom saqarTvelos mTavrobas gadasca elCis
rwmunebis sigeli. elCi Tavis SetyobinebaSi aRniSnavs: ,,TbilisSi SiSiT
uyureben ankarisa da moskovis daaxloebas, radgan qarTvelebi ar endo-
bian rusebis megobrebs. saqarTvelo aRiarebs ankaris mTavrobas da ar
cnobs stambolis xelisuflebas. saqarTvelo moelis ankaris mxridan
aRiarebas da sasazRvro sakiTxebis gadawyvetas‘‘. [194, 584]. elCis sityve-
biT, man qarTvelebs ganumarta, rom ankaris xelisuflebis ruseTTan ur-
TierToba ar iqneba mimarTuli saqarTvelos winaaRmdeg, radgan TurqeTi
damoukidebeli saqarTvelos momxrea da ruseT-TurqeTis kavSirma ar un-
da gamoiwvios Tbilisis SeSfoTeba [194, 584-585].
kavkasiaSi Seqmnil viTarebaSi TurqeTs saqarTvelos damoukidebeli
saxelmwifos Camoyalibeba xels aZlevda. TurqeTis mTavroba Zlier da
damoukidebel saqarTvelos Tavisi interesebisaTvis xelsayrelad miiC-
nevda da 1920w. 21 oqtombris notiT amis Sesaxeb saqarTvelos mTavrobas
acnoba. TurqeTis mTavrobam am sakiTxSi Tavisi gulwrfeloba saqar-
Tvelos cnobiT daamtkica [194, 617].
saqarTvelos sruluflebian warmomadgenlad ankaraSi dainiSna sa-
qarTvelos damfuZnebeli krebis Tavmjdomaris moadgile svimon mdivani.
ankaraSi saqarTvelos misia Cavida 1921w. 31 ianvars, sadac misTvis cno-
bili gaxda, rom wamyvanma saxelmwifoebma _ aSS-m, inglisma, safrangeTma,
germaniam, italiam, espaneTma da sxvebma icnes saqarTvelo de-iured.
1921w. 8 Tebervals ankaraSi TurqeTis didi saxalxo krebis Ta-
vmjomarem da Turqi eris erovnul-ganmaTavisuflebeli brZolis beladma
mustafa qemal faSam miiRo saqarTvelos elCi svimon mdivani. elCma mas
rwmunebis sigelebi gadasca. saqarTvelos misiis sagangebo davalebaTa
oficris, dimitri SalikaSvilis (1993-1997ww. aSS-s Stabebis meTaurTa
gaerTianebuli komitetis Tavmjdomaris, general jon malxaz Salika-
Svilis mama) mowmobiT, saqarTvelos elCis miRebas eswreboda qemal fa-
164
Sas adiutanti gvarad anCabaZe, TurqeTSi gadasaxlebuli afxazi muha-
jiris Svili [88, 394]. simon mdivanma rwmunebis sigelis gadacemisas ga-
marTul sazeimo ceremonialze warmoTqmul sityvaSi aRniSna, rom saqar-
Tvelos mTavroba ankaris mTavrobas mis samarTlian brZolaSi warmate-
bebs usurvebs da Tavis mxriv darwmunebulia, rom ankaris mTavroba saTa-
nadod afasebs mezobeli saqarTvelos damoukideblobis mniSvnelobas.
mustafa qemal faSam ganacxada, rom moxarulia elCis saxiT miesalmos
qarTvel ers. man madloba gadauxada qarTvel elCs im SefasebisaTvis,
rac elCma Turqi xalxis Tavisuflebisa da damoukideblobisaTvis
brZolas misca. ,,TurqeTis didi erovnuli krebis mTavrobis mier, Tqvens
sagareo saqmeTa saministrosadmi 1920w. 21 oqtombers gagzavnil notaSi
aRiniSna, rom damoukidebeli da Zlieri saqarTvelos arseboba Cvens
interesebs Seesabameba. vsargeblob SemTxveviT da vadastureb TurqeTis
didi erovnuli krebis am Tvalsazriss. Mmxolod imas davamateb, rom
TurqeTi, romelic ibrZvis uflebisaTvis, rom TviTon gadawyvitos Tavisi
bed-iRbali, ra Tqma unda igive uflebas aRiarebs yvela xalxisaTvis da
gansakuTrebiT mezobeli qarTveli xalxisaTvis.”- aRniSna mustafa qemal
faSam [194, 620-621].
rogorc vxedavT, TurqeTis meTauri dainteresebuli iyo Zlieri da
damoukidebeli saqarTvelos arsebobiT da masTan diplomatiuri urTi-
erTobebis damyarebas did mniSvnelobas aniWebda. TurqeTma cno saqarTve-
los demokratiuli respublika, romlis SemadgenlobaSi Sedioda avto-
nomiuri erTeulis saxiT afxazeTi da daamyara saqarTvelosTan diploma-
tiuri urTierToba.
165
daskvna
amrigad,AafxazeTis, rogorc saqarTvelos Semadgeneli nawilis,
istoriis mniSvnelovani monakveTi dakavSirebulia ruseTisa da osma-
leTis imperiebis urTierTobebTan, maT politikasTan, rogorc mTlianad
saqarTvelos, aseve kavkasiis mimarTulebiT.
osmaleTis imperiis pirveli Tavdasxma saqarTveloze q. cxumsa da
afxazeTis sanapiroze ganxorcielda. es osmaleTis strategiis Semadgene-
li nawili iyo, romelic miznad isaxavda Savi zRvis Tavis ,,Sida tbad‘‘
gadaqcevasa da saqarTvelos politikuri erTeulebis damorCilebas.Aam
miznis ganxorcielebaSi osmaleTi iyenebda Tavis vasal yirimis xans. os-
maleTi, dasavleT saqarTveloSi gabatonebis miznis Sesabamisad, afxaze-
Tis mezobel jiqTa toms iyenebda afxazeTis saerisTaosa da odiSis wi-
naaRmdeg. jiqebi afxazeTsa da odiSSi Semosevebs axdendnen. afxazeTi, uZ-
velesi qarTuli qristianuli kulturis qveyana, osmaleTisa da misi mo-
kavSire jiqebis tomebis Semosevebis wyalobiT, ,,midrka qristianobisgan‘‘,
radikaluri cvlilebebi moxda mosaxleobis eTnikur SemadgenlobaSi da
mxaris kulturul-istoriul yofaSi.
XVIIs. dasawyisSi, afxazeTis erisTavi SarvaSiZeebi gamTavrdnen.
afxazeTis samTavros Camoyalibebas xeli Seuwyo odiSis samTavros mier
osmaleTis suzerenitetis aRiarebam. XVII s. dasasrulisaTvis afxazeTis
samTavrom odiSis xarjze gaifarTova teritoriebi md. enguramde.
osmaleTma afxazeTSi saboloo politikur gabatonebas XVIII sau-
kuneSi miaRwia. Zlieri osmaluri samxedro garnizoni imyofeboda soxu-
misa da afxazeTis sxva cixeebSi. saukunis dasasrulisaTvis, q. soxumSi,
osmaluri samxedro-sazRvao bazis _ gemTsaSenisa da gamagrebuli
fortis – mesveuroba, osmalebma gamahmadianebul afxazeTis mTavars, qe-
leS-ahmed-bei SarvaSiZes Caabares. am periods emTxveva ruseTis Semosvla
kavkasiaSi. ruseTis mxridan qarTl-kaxeTis samefosTan mfarvelobis
traqtatis dadebam da yirimis saxanos damorCilebam osmaleTi aiZula
dasavleT saqarTvelos saqmeebisadmi meti yuradReba gamoeCina. odiSis
samTavros ruseTis mfarvelobaSi Sesvlis Semdeg Tavisi vasalis, qeleS-
166
beis ruseTTan daaxloebis aRsakveTad osmaleTma mTavris mkvlelobis
organizeba mis Svil aslan-beis daavala. qeleS-beis mkvlelobis Semdeg,
aslan-beisa da misi momxre adgilobrivi osmaluri dajgufebebis meSve-
obiT, oci wlis ganmavlobaSi osmaleTi SeiaraRebul winaaRmdegobas
uwevda ruseTs afxazeTSi damkvidrebis saqmeSi. 1829w. adrianopolis za-
viT osmaleTma afxazeTi ruseTis SemadgenlobaSi aRiara, magram kvlavin-
deburad agrZelebda afxazeTSi samxedro-politikuri dasayrdenis Seqmni-
sa da misi meSveobiT, CrdiloeT kavkasiis mTielebTan dakavSirebis
politikas. osmaleTs am gegmebis ganxorcielebaSi xels uwyobda ru-
seTis mowinaaRmdege inglisi, romelic stambolSi qmnida Crdilokavka-
siel muhajirTa komitetebs, aiaraRebda mTielebs, politikur da finan-
sur mxardaWeras uwevda ruseTis winaaRmdeg mebrZol Zalebs kavkasiaSi.
yirimis omis periodSi (1853-1856ww.) afxazeTi osmaleTisa da misi mo-
kavSireebis ruseTTan omis erT-erT arenad iqca. afxazeTis mTavari mi-
xeil SarvaSiZe am rTul viTarebaSi cdilobda garkveuli neitralite-
tis SenarCunebas, eloda vis darCeboda mebrZol mxareTagan afxazeTi,
magram saboloo jamSi mTavarma ruseTs uerTgula, ramac imJamad afxa-
zeTis mosaxleobas muhajiroba aacila Tavidan.
1864w. afxazeTis samTavros gauqmebasa da mxareSi rusuli
kolonizaciis dawyebas mohyva 1867w. afxazTa pirveli didi muhajiroba
osmaleTSi. osmaleTis xelisufleba cdilobda afxazi muhajirebisgan
ruseTTan sabrZolveli mowinave razmi Seeqmna, rac warmatebiT gana-
xorciela 1877w. rodesac ruseT-osmaleTis axali omis dros, afxazeTSi
isev gaCaRda saomari moqmedebebi. afxazi mosaxleobis mniSvnelovani
nawili swored muhajirTa mowodebebs ahyva da rusebis winaaRmdeg ga-
ilaSqra, rasac, omSi osmaleTis damarcxebis Semdeg afxazeTidan
muhajirobis meore talRa mohyva.
osmaleTis imperia Tavisi arsebobis bolo wlebSi cdilobda Crdi-
loeT kavkasiaSi eqspansiisa da iq ruseTis winaaRmdeg buferuli saxel-
mwifos Seqmnis mizniT afxazeTSi samxedro-politikuri placdarmis Se-
qmnas. Ppirveli msoflio omis dasawyisSi qarTvelma patriotebma ,,saqar-
Tvelos damoukideblobis komitetidan‘‘ CaSales osmaleTis sardlobis
gegma, romelic soxumSi desantis gadasxmas iTvaliswinebda. 1918w. afxa-
167
zeTSi bolSevikebTan mebrZolma generalma mazniaSvilma kodoris maz-
raSi SemoWrili osmaluri desantis avantiura aRkveTa. ase CaiSala afxa-
zeTSi Tbilisis centraluri xelisuflebis winaaRmdeg mimarTuli gegma,
romlis monawileebi iyvnen, rogorc Turqofili separatistebi, aseve
maTTan kavSirSi myofi bolSevikebi.
amrigad, afxazeTSi ruseTisa da osmaleTis imperiebis politika am
strategiulad mniSvnelovan regionSi gabatonebas isaxavda miznad. Sesa-
bamisad, osmaleTi mxareSi islams avrcelebda, erTmorwmune ruseTi ki
afxazeTSi uZvelesi, qarTuli qristianuli kulturis kvals gulmodgi-
ned Slida. ruseTis imperia ebrZoda osmaleTis afxazeTSi gabatonebis
cdebs, sastikad axSobda antirusul gamosvlebs da osmaleTTan omebs
afxazeTis urCi mosaxleobisagan daclis sababad iyenebda. osmaleTis-
Tvis ki afxazeTi warmoadgenda, erTis mxriv, dasavleT saqarTveloze ba-
tonobisaTvis gamiznul samxedro-politikur dasayrdens, meoris mxriv
CrdiloeT kavkasiis mTielebTan damakavSirebel strategiul placdarms.
am politikidan gamomdinare, osmaleTi, saqarTveloSi ruseTis imperiis
damkvidrebis Semdeg, XIXs. ganmavlobaSi da XXs. pirvel meoTxedSi,
afxazeTSi samxedro-politikuri gabatonebisaTvis brZolaSi eyrdnoboda
adgilobriv, antirusulad ganwyobili Zalebs, samxedro-politikur da
finansur daxmarebas uwevda osmalofilur dajgufebebs, ruseTTan
saomari moqmedebebis periodSi ki saomari fronti uSualod afxazeTis
teritoriaze gadahqonda. pirveli msoflio omis dros, afxazeTSi osma-
luri samxedro intervencia da bolSevikebis Semoseva saqarTvelos demo-
kratiuli respublikis samxedro Zalebma aRkveTa. saqarTvelos damouki-
debelma, demokratiulma respublikam afxazeTis mosaxleobis uflebebi
daicva da mxares avtonomiis statusi mianiWa. ruseTis federaciam da
TurqeTis didi erovnuli krebis mTavrobam, cnes saqarTvelos demokra-
tiuli respublika, romlis SemadgenlobaSi avtonomiuri erTeulis saxiT
imyofeboda afxazeTi.
168
damowmebuli wyaroebi da literatura
a) saistorio wyaroebi:
1. aixvaldi eduard saqarTvelos Sesaxeb. XIX saukunis pirveli
mesamedi. germanulidan Targmna, Sesavali da saZieblebi daurTo g.
gelaSvilma. Tb., 2005.
2. afxazeTisa da samxreT oseTis avtonomiuri regionebis statusi
saqarTvelos SemadgenlobaSi (1917-1988). politikur-samarTlebrivi
aqtebis krebuli. krebulis Semdgeneli da mTavari redaqtori T.
diasamiZe. Tb., 2004.
3. batoniSvili vaxuSti. aRwera samefosa saqarTvelosa, _ qarTlis
cxovreba. teqsti dadgenili yvela ZiriTadi xelnaweris mixedviT
s. yauxCiSvilis mier. t. IV. Tb., 1973.
4. borozdini k. samegrelo da svaneTi 1854-1861. mogonebani. tf., 1934.
5. gamba Jak fransua. mogzauroba amierkavkasiaSi. t. I. frangulidan
Targmna, komentarebi daurTo m. mgalobliSvilma. Tb., 1987.
6. dadiani n. qarTvelT cxovreba. teqsti gamosca, winasityvaoba,
gamokvleva, komentarebi, saZieblebi daurTo S. burjanaZem. Tb., 1962.
7. evlia Celebis “mogzaurobis wigni”. Turqulidan Targmna,
komentarebi da gamokvleva daurTo giorgi fuTuriZem. nakv I. Tb.,
1971.
8. Turquli wyaroebi XVI saukunis I meoTxedis samcxe-saaTabagos
istoriisaTvis. Turquli dokumentebi qarTuli TargmaniT,
gamokvleviTa da SeniSvnebiT gamosca c. abulaZem. Tb., 1983.
9. istoriuli dokumentebi imereTis samefosa da guria-odiSis
samTavroebisa (1466-1770ww.), S. burjanaZis redaqciiT. Tb., 1959.
10. lamberti don arqanjelo. samegrelos aRwera. Targmani
italiuridan al. Wyoniasi, me-2 gamoc., l. asaTianis redaqciiT,
winasityvaobiTa da SeniSvnebiT. Tb., 1938.
11. mazniaSvili g. mogonebebi. baTumi, 1990.
169
12. maRlakeliZe S. mogonebani. qarTvelebi germanuli droSis qveS
meore msoflio omSi. masalebi gamosacemad moamzada, winasityvaoba
da SeniSvnebi daurTo viqtor rcxilaZem, Tb., 1994.
13. mehmed raSidis cnobebi saqarTvelosa da zogierTi mezobeli
qveynis Sesaxeb. Turquli teqsti qarTuli TargmaniT gamosca,
gamokvleva da SeniSvnebi daurTo v. CoCievma. Tb., 1976.
14. osmaluri dokumenturi wyaroebi anakliisa da ruxis cixeebis
Sesaxeb (XVII-XVIII ss.). Turquli teqsti qarTuli TargmaniT,
SesavliT, terminologiuri leqsikoniT, faqsimileebiTa da
saZieblebiT gamosacemad moamzada n. Sengeliam. Tb., 1982.
15. rainegsi i. mogzauroba saqarTveloSi. germanulidan Targmna,
Sesavali da saZieblebi daurTo g. gelaSvilma. Tb., 2002.
16. saqarTvelos saxelmwifo muzeumis istoriuli dokumentebi da
arqivebi, II. istoriuli dokumentebi, w. I. imereTis samefos
politikuri sabuTebi (1784-1810). teqsti SeniSvnebiTa da
saZieblebiT gamosacemad moamzada S. burjanaZem. Tb., 1953.
17. sfranZesi giorgi. mcire qronika, _ georgika. t. VIII. bizantieli
mwerlebis cnobebi saqarTvelos Sesaxeb. teqsti qarTuli
TargmaniTurT gamosca da ganmartebebi daurTo s. yauxCiSvilma.
Tb., 1970.
18. 1. scssa. fondi 5, aRwera 1, saqme 7506.
18. 2. scssa. f. 416, aRw. 3, s. 177.
18. 3. scssa. f. 416, aRw. 3, s. 178.
18. 4. scssa. f. 416, aRw. 3, s. 182.
18. 5. scssa. f. 545, aRw. 1, s. 75.
18. 6. scssa. f. 545, aRw. 1, s. 91.
18. 7. scssa. f. 545, aRw. 1, s. 301.
18. 8. scssa. f. 1087, aRw. 2, s. 357.
18. 9. scssa. f. 1861, aRw. 2, s. 37.
19. qaTib Celebis cnobebi saqarTvelosa da kavkasiis Sesaxeb.
Turqulidan Targmna, Sesavali, SeniSvnebi da saZieblebi daurTo
g. alasaniam. Tb., 1978.
20. qarTuli mwerloba. t. VII. Tb., 1989.
170
21. qarTuli samarTlis Zeglebi. teqstebi gamosca, SeniSvnebi da
saZieblebi daurTo i. doliZem. t II. Tb., 1965.
22. qarTuli samarTlis Zeglebi. teqstebi gamosca, SeniSvnebi da
saZieblebi daurTo i. doliZem. t. III, Tb., 1970.
23. yifiani d. memuarebi. s. xundaZis redaqciiT. tfilisi, 1931.
24. Jan Sardenis mogzauroba sparseTsa da aRmosavleTis qveynebSi.
frangulidan Targmna, gamokvleva da komentarebi daurTo m.
mgalobliSvilma. Tb., 1975.
25. cxovreba saqarTveloisa (parizis qronika). teqsti gamosacemad
moamzada, Sesavali, SeniSvnebi da saZieblebi daurTo g. alasaniam.
Tb., 1980.
26. wminda aRmsarebeli ambrosi da afxazeTi. krebuli Seadgina,
gamokvleva da komentarebi daurTo j. gamaxariam. Tb., 2006.
27. 1. xelnawerTa erovnuli centris e. veidenbaumis fondi. sab. #1716.
27. 2. sab. #1717.
27. 3. sab. # 1718.
28. Акты собранные Кавказской археографической комиссией под ред. Ад. Берже.
т.II. Тифлис,1868.
29. Акты, Т. III. Тифлис,1869.
30. Акты, Т. IV. Тифлис, 1870.
31. Акты, Т. V. Тифлис, 1873.
32. Акты, Т. VI., ч. I . Тифлис, 1874.
33. Акты, Т. VI., ч. II. Тифлис, 1875.
34. Акты, Т. VII. Тифлис, 1878.
35. Акты, Т. IX. Тифлис, 1884.
36. Акты, Т. X. Тифлис, 1885.
37. Акты, Т. XI, Тифлис, 1888.
38. Акты, Т. XII, ч. II Тифлис,1904.
39. Внешная политика России XIX и начала XX века. Документы Российского Министерства Иностранных дел. т. IV. М., 1965. 40. Военное искусство капиталистического общества (1789-1917 гг.), Сборник
материалов для военных училищ, Москва, 1953.
171
41. Война 1877 и 1878 гг. т. III. Война в Азиатской Турции, под ред. генерал-майора
Зыкова. Вып. 2. Батум, Сухум и стоянка на границе, С.-Петербург, 1882.
42. Ф.Дюбуа де Монпере. Путешествие вокруг Кавказа т. I. Сухуми, 1937.
43. Записки Иосифа Петровича Дубецкого. ,,Русская старина”. № 5, 1895.
44. Материалы для описания Русско-турецкой войны 1877-1878 гг. на Кавказско-
Малоазиатском театре. T.V. Составлен в Военно-историческом отделе при штабе
Кавказского военного округа полковнгиком Фон-Климан, Тифлис, 1909.
45. Материалы и записки по вопросу о владетельских и имущественных правах
потомков светлейшего князя Михаила Шервашидзе, последнего владетеля
Абхазия. Венден, 1913.
46. Муравьев Н. Н. Война за Кавказом, т. I. СПб,1877, т. II. СПб, 1877.
47. Осман-бей. Воспоминания 1855 года майора Осман-бея, – ,,Кавказский сборник”
т. II. Тифлис, 1877.
48. Очерк устройства общественно-политического быта Абхазии и Самурзакани, –
ССКГ, вып. III. Тифлис,1870.
49. Пахомов А. Записка об имениях Георгия Шервашидзе. – saistorio moambe.
Tb., 1953, #7.
50. Тарнава М. Воспоминания. Литературная Абхазия. №1.Сухуми,1991.
51. Торнау Ф.Ф. Воспоминания кавказского офицера. ч. I. М., 1864.
52. Филипсон Г.И. Воспоминания. М., 1885.
53. Чочуа А.М. Избранные сочинения. Тб., 1987.
54. Шамиль-ставленник султанской Турции и ангглийских колонизаторов. Сборник
документальных материялов. Тб., 1953
55. Щастливцев П. Наступление Сочинского отряда, ,,Тифлисский Вестник”. №201,
1877.
56. Bell. J.S. Çerkesya’dan savaş mektupları.Türkçesi Sedat Özen, İstanbul,1998.
57. Butbay M. Kafkasya Hatıraları. Eski yazıdan yeni yazıya çeviren, sadeleştirip bugünkü
dile uyarlayan ve yayına hazırlayan Ahmet Cevdet Canbulat. Türk Tarih Kurumu
Basımevi. Ankara, 1990.
58.1. T.C. Başbakanlık Devlet Arşivleri Genel Müdürlüğü Osmanlı Arşivi Daire Başkanlığı
http://www.devletarsivleri.gov.tr ,- Tarih: 08/Ca/1123 , (Hicrî), Dosya No:74,
Gömlek No:3464, Fon Kodu: C..AS..
172
58.2. Tarih: 23/M /1158(Hicrî), Dosya No:671, Gömlek No:28193, Fon Kodu: C..AS..
58.3. Tarih: 06/Ş /1184 (Hicrî), Dosya No:336, Gömlek No:13941, Fon Kodu: C..AS..
58.4. Tarih: 07/Za/1202 (Hicrî), Dosya No:1179, Gömlek No:52527, Fon Kodu: C..AS..
58.5. Tarih:18/M /1208 (Hicrî), Dosya No:193, Gömlek No:9079, Fon Kodu: C..BH..
58.6. Tarih: 09/R /1209 (Hicrî), Dosya No:187, Gömlek No:8794, Fon Kodu: C..BH..
58.7. Tarih: 28/S /1211 (Hicrî), Dosya No:6, Gömlek No:296, Fon Kodu: C..BH..
58.8. Tarih: 29/L /1207 (Hicrî), Dosya No:809, Gömlek No:34353, Fon Kodu: C..AS..
58.9. Tarih: 29/N /1205 (Hicrî), Dosya No:874, Gömlek No:37507, Fon Kodu: C..AS..
58.10. Tarih: 20/Ş /1220 (Hicrî), Dosya No:122,Gömlek No:6092, Fon Kodu:C..DH..
58.11. Tarih: 19/R /1221 (Hicrî), Dosya No:103, Gömlek No:4067, Fon Kodu: HAT
58.12. Tarih: 04/R /1227 (Hicrî) Dosya No:1203, Gömlek No:53908, Fon Kodu: C..AS..
58.13. Tarih: 29/Z /1230 (Hicrî), Dosya No:1103, Gömlek No:44567/A, Fon Kodu: HAT
58.14. Tarih: 17/Za/1264(Hicrî), Dosya No:154, Gömlek No:45, Fon Kodu: A.}MKT.
58.15. Tarih: 08/M /1246 (Hicrî), Dosya No:348, Gömlek No:17395, Fon Kodu: C..DH..
58.16. Tarih: 11/Za/1270 (Hicrî), Dosya No:82, Gömlek No:67, Fon Kodu: HR.MKT.
58.17. Dosya No:2455, Gömlek No:79, Fon Kodu: HR.SYS.
b) samecniero literatura
59. ardaSelia o. napoleon pirvelis aRmosavluri politika da
saqarTvelo. Tb., 2005.
60. axvlediani b. saxalxo-ganmaTavisuflebeli brZolis istoriidan
samxreT saqarTveloSi. Tb., 1957.
61. batiaSvili z. qarTvelebi osmaluri periodis trapizonSi. Tb.,
2008.
62. beraZe T. saqarTvelos sazRvao vaWrobis istoriidan.- macne,
istoriis, arqeologiisa da eTnografiis seria, # 2. Tb., 1983.
63. berZeniSvili n. saqarTvelos istoriis sakiTxebi. Tb., 1990.
64. berZeniSvili n. saqarTvelos istoriis sakiTxebi. w. III. Tb., 1966.
65. berZeniSvili n. saqarTvelos istoriis sakiTxebi. w. II. Tb., 1965.
66. burWulaZe e. yirimis omi da saqarTvelo. Tb., 1960.
173
67. burjanaZe S. lixT-imereTis 1737w. ruka, rogorc saqarTvelos
istoriis pirvelwyaro, - xelnawerTa institutis moambe. I. Tb.,
1959.
68. gamaxaria j. afxazeTi da marTlmadidebloba. Tb., 2005 w.
69. dumbaZe m. dasavleT saqarTvelo XIXs. pirvel naxevarSi. Tb, 1957.
70. vaWriZe g. imereTis droebiTi mmarTveloba (1810-1840ww.). quTaisi.
1999.
71. zaqaraia d. aslan-bei SarvaSiZis brZola afxazeTis samTavro
taxtisTvis.- saistorio Ziebani. weliwdeuli. VII, Tb., 2004.
72. TakalanZe n. mixeil SarvaSiZe da yirimis omi.- saistorio Ziebani.
weliwdeuli. II. Tb, 1999.
73. TamaraSvili m. istoria kaTolikobisa qarTvelTa Soris. tfilisi.
1902.
74. kvaSilava k. samurzayano levan SarvaSiZis mmarTvelobis periodSi
1757-1789. -saistorio Ziebani. weliwdeuli. X_XI. Tb., 2008.
75. kilasonia a. tyveTa gamoxsnis saSualebebi da misi samarTlebrivi
regulireba saqarTveloSi XVIII s. - saistorio Ziebani.
weliwdeuli. III, Tb, 2000.
76. kilasonia a. adamianebiT vaWroba saqarTvelo-kavkasiaSi XVI-XIX
saukuneebSi. Tb., 2006.
77. kilasonia a. osmaleTi-adamianiT vaWrobis sulisCamdgmeli da da
organizatori saqarTveloSi XVI-XVII saukuneebSi.-saistorio
Ziebani. weliwdeuli. X_XI. Tb., 2008.
78. lominaZe b. qarTuli feodaluri urTierTobis istoriidan.
t. I, senioriebi. Tb., 1966.
79. lominaZe r. ruseTis batonobis damyareba saqarTveloSi, Tb., 2000.
80. mamisTvaliSvili e. saqarTvelos sagareo politikuri
urTierTobani XV saukunis meore naxevarsa da XVI saukuneSi
(evropuli wyaroebis mixedviT). Tb., 1981.
81. maWaraZe v. Mmasalebi XVIII saukunis meore naxevris ruseT –
saqarTvelos urTierTobis istoriidan. II. Tb., 1968.
82. megreliZe S. samxreT-dasavleT saqarTvelos istoriidan. Tb., 1963.
174
83. paiWaZe d. evropis qveynebis antiosmaluri koalicia da
saqarTvelo. Tb., 1989.
84. papasqiri z. narkvevebi Tanamedrove afxazeTis istoriuli
warsulidan. nakv I. Tb., 2004.
85. papasqiri z. narkvevebi Tanamedrove afxazeTis istoriuli
warsulidan. nakv II. Tb., 2007.
86. papasqiri z. dRevandeli afxazeTi XIII-XV saukuneebSi. _ afxazeTis
istoriis problemebi. Tb., 1998.
87. rogava g. religia da eklesia saqarTveloSi XIX-XX ss. Tb., 2002
88. svaniZe m. TurqeTis istoria. (1299-2000). Tb., 2007.
89. svaniZe m. saqarTvelo-osmaleTis istoriis narkvevebi (XIV-XVIII
saukuneebi). Tb., 1990.
90. surgulaZe a, surgulaZe k. qarTuli legioni TurqeTSi. baTumi,
1994.
91. tabaRua i. sulxan-saba orbelianis elCoba safrangeTSi.- macne,
istoriis... seria, #3, 1965.
92. tabaRua i. saqarTvelo-safrangeTis urTierToba. Tb., 1972.
93. tabaRua i. saqarTvelo evropis arqivebsa da wignsacavebSi. t. I.
Tb., 1974.
94. tabaRua i. saqarTvelo evropis arqivebsa da wignsacavebSi. t II.
Tb., 1986.
95. tardi l. ungreT-saqarTvelos urTierToba XVI saukuneSi. Tb.,
1980.
96. tuRuSi a. caiSis saepiskoposo. zugdidi, 2001.
97. uruSaZe l. saqarTvelos erovnul-ganmaTavisuflebeli
moZraoba da evropis zogierTi saxelmwifos sadazvervo saqmianoba
kavkasiaSi 1900-ian-1910-ian wlebSi. kavkasiologiis saerTaSoriso
samecniero-kvleviTi sazogadoebrivi institutis moambe. XX.
monreali-Tbilisi. 2008.
98. qorTua n. saqarTvelo 1806-1812 wlebis ruseT-TurqeTis omSi. Tb.,
1964.
99. Sengelia n. osmaluri ,,quCuq beraTebi~ soxumis cixis Sesaxeb. _
axlo aRmosavleTi da saqarTvelo. Tb., 1991.
175
100. Sengelia n. XV-XIX saukuneebis saqarTvelos istoriis osmaluri
wyaroebi. Tb., 1974.
101. Citaia d. afxazeTis sakiTxi saqarTvelos pirvel respublikaSi.
afxazeTis saxalxo sabWo 1917-1918 wlebSi. Tb., 2006.
102. Crdilo kavkasiis xalxTa istoriis narkvevebi. redaqtori
z. anCabaZe. nakv II, Tb., 1978.
103. CxataraiSvili q. saqarTvelos sagareo urTierTobaTa
istoriidan (XVIII s. pirveli meoTxedi),-kr: saqarTvelos
feodaluri xanis istoriis sakiTxebi. t. II. Tb., 1972.
104. CxataraiSvili q. dasavleTi saqarTvelo XVIII saukunis pirvel
naxevarSi. saqarTvelos istoris narkvevebi. t. IV. Tb., 1973.
105. CxeiZe a. inglisis politika kavkasiaSi. Tb., 1973.
106. Cxetia S. afxazeTis samTavros istoriisaTvis (1853-1856). -
saistorio moambe, #15-16. Tb., 1963.
107. cincaZe z. samegrelos (odiSis) samTavros sazRvrebis
sakiTxisaTvis XIX saukunis I naxevarSi. _ sigk, VII. Tb., 1989.
108. wurwumia z. afxazeTis istoriis zogierTi sakiTxi Turqul
istoriografiaSi. _ saistorio Ziebani. weliwdeuli. V. Tb., 2002.
109. xorava b. odiS-afxazeTis urTierToba XV-XVIII saukuneebSi. Tb.,
1996.
110. xorava b. 1830 wlis afxazeTis eqspedicia. - saistorio Ziebani.
weliwdeuli. VI. Tb., 2003.
111. xorava b. afxazTa 1867 wlis muhajiroba. Tb., 2004.
112. xorava b. afxazeTi XVIII saukunis dasawyisidan 80-ian wlebamde, -
wgn.: narkvevebi saqarTvelos istoriidan. afxazeTi uZvelesi
droidan dRemde. Tb., 2007.
113. xorava b. afxazeTi XVIIIs. miwurulsa da XIXs. damdegs. afxazeTis
Sesvla ruseTis mfarvelobaSi. wgn.: narkvevebi saqarTvelos
istoriidan. afxazeTi uZvelesi droidan dRemde. Tb., 2007.
114. javaxiSvili iv. qarTveli eris istoria. t. IV. Tb., 1967.
115. javaxiSvili iv. qarTveli eris istoria.w. III, - Txzulebani
Tormet tomad, t. III. Tb., 1982.
176
116. janaSia s. giorgi SarvaSiZe. Kkulturul-istoriuli narkvevi.
Sromebi. VI. Tb., 1988.
117. jiqia s. dokumentebi osmanTa garnizonis soxumSi yofnis
epizodis Sesaxeb. _ wgn.:saqarTvelo da aRmosavleTi. Tb., 1984.
118. Абхазия и в ней Ново-Афонский Симоно-Кананитский монастырь. составил И.Н.
Москва, 1898.
119. Антелава И. Г. Очерки по истории Абхазии XVII-XVIII веков. Сухуми, 1951.
120. Анчабадзе З.В. Из истории средневековой Абхазии. Сухуми, 1959.
121. Анчабадзе З.В. Дзидзария Г.А., Куправа А.Э. История Абхазии. Сухуми, 1986.
122. Афанасьев Д. К. К истории Черноморского флота, –Русский архив. кн.I, М., 1902.
123. Берадзе Т. Мореплавание и морская торговля в средневевековой
Грузии. Тбилиси, 1989.
124. Берадзе Т. Этнополитические процессы на территории современной Абхазии в
XV-XVIII вв. Разыскания по истории Абхазии/Грузия. Тб.,1999.
125. Берже Ад. Выселение горцев Кавказа. ,,Русская старина”. т. XXIII. СПб, январь,
1882.
126. Богданович М.И. Крымская война. М., Т.1, 1967.
127. Бурчуладзе Е.Е. Грузия в Восточной войне 1853-1856 гг. Р-н-Д., 1970.
128. Брун Ф. Черноморье. сборник исследованиий по исторической географии Южной
России. ч. II.Одесса.1880.
129. Бушуев С. К. Борьба горцев за независимость под руководством Шамиля. М.-Л.,
1939.
130. Бушуев С. К. Из истории внешнеполитических отношений в период
присоединения Кавказа к России (20-70-е годы XIX в.), М., 1955.
131. Верещагин А. В. Черноморское прибрежье Кавказа и его колонизация. СПб,1878.
132. Дж.Гамахария., Б. Гогия. Абхазия-историческая область Грузии, Тб., 1997.
133. Дзидзария Г. А. Восстание 1866 года в Абхазии. Сухуми, 1955.
134. Дзидзария.Г. А. Очерки истории Абхазии 1910-1921гг. Тбилиси, 1963.
135. Дзидзария Г. А. Формирование дореволюционной абхазской интеллигенции. Тб;
1979.
136. Дзидзария Г. А, Ю. Качарава. Из истории совместной борьбы грузинского и
абхазского народов (XIX- начало XX в. ). Тб.,1981.
177
137. Дзидзария Г. А. Махаджирство и проблемы истории Абхазии XIX столетия, 2-е
дополненное издание. Сухуми, 1982.
138. Дзидзария Г. А. Киараз. Сухуми, 1987.
139. Дзидзария Г. А. Присоединение Абхазии к России. – Труды, I. Сухуми, 1988.
140. Дубровин Н. История войны и владычества русских на Кавказе, т. VI. СПб.1888.
141. Дьячков-Тарасов А.Н. Абхазия и Сухум в XIX столетии/Известия Кавказского
отдела Русского географического общества. Т. XX, №2. Тифлис 1910.
142. Званба С. Т. Абхазские этнографические этюды. Сухуми, 1982.
143. Зиссерман А.Л. Фельдмаршал князь Александр Иванович Барятинский,1815-
1879, Т.I. М.,1888.
144. Зиссерман А.Л. Фельдмаршал князь Александр Иванович Барятинский, 1815-
1879, Т. II. М., 1890.
145. Ибрагимбейли Х.-М. Кавказ в Крымской войне 1853-1856 гг. и международные
отношения. М., 1971.
146. Иоаннисян А.Р. Присоединение Закавказья к России и международные
отношения в начале XIX столетия. Ереван, 1958.
147. История дипломатии. издание второе, переработанное и дополненное. т. I, М.,
1959.
148. История СССР с древнейших времен до наших дней. т. IV, М.,1967.
149. История России XIX – начала XXвв., под ред. В. А. Федорова. М., 1998.
150. Киняпина Н. С. Внешняя политика России первой половины XIX в. М., 1963.
151. Киняпина Н. С., Блиев М. М., Дегоев В. В. Кавказ и Средняя Азия во внешней
политике России (второя половина XVIII – 80-е годы XIXв. ). М. , 1984.
152. Лакоба Н. Статьи и речи. Сухуми, 1987.
153. Лакоба С. З. Очерки политической истории Абхазии. Сухуми, 1990.
154. Мачавариани К. Д. Описательный путеводитель по г. Сухуму и Сухумскому
округу. Сухум, 1913.
155. Мегрелидзе Ш. Грузия в русского-турецкой войне 1877 –1878 гг. Батуми, 1955.
156. Ментешашвили А. Исторические предпосылки современного сепаратизма в
Грузии. Тб., 1998.
178
157. Ментешашвили А. Грузино-Абхазские отношения в первой четверти ХХ века.
Разыскания по истории Абхазии/Грузия. Тб.,1999.
158. Михайловский-Данилевский А. Описание турецкой войны с 1806 до 1812 г. т.3.
СПб.,1849.
159. Очерки истории Абхазской АССР. ч. I. Сухуми, 1960.
160. Паичадзе Г. Абхазия в составе Российской Империи. 1810
1917гг. – Разыскания по истории Абхазии/Грузия. Тб.,1999.
161. Рансиммен С., Падение Константинополья в 1453 году. М., 1983.
162. Селезнев М. Руководство к познанию Кавказа, кн. II. СПб. ,1847.
163. Смирнов Н. А. Политика России на Кавказе в XVI-XIX веках. М., 1958.
164. Тарле Е. Крымская война. т.II. М. 1950.
165. Утверждение наше в Абхазии. - ,,Кавказский сборник”. т. X. Тифлис,1889.
166. Утверждение русского владычества на Кавказе. под ред. г.-м. Потто, т. III, ч. 2.
Тифлис, 1904.
167. Фадеев А. В. Хозяйство и двор абхазского помещика накануне реформы 1870
года. Сухуми, 1939.
168. Фадеев А. В. Россия и Кавказ первой трети XIX в. М., 1960.
169. Шенгелия Н. Н. Османские арзы 30гг XVIII в. О крепостях Сухуми и Анакопия,
Вопросы истории народов Кавказа. Сборник статей посвященных памяти З.В.
Анчабадзе. Тб., 1988.
170. Эсадзе С. Историческая записка об управлении Кавказом. т. I. Тифлис, 1907.
171. Эшба Е. Асланбек Шерипов. Опыт характеристики личности и деятельности А.
Шерипова в связи с народно-революционным движением в Чечне. Сухуми, 1990.
172. Alpaslan O. Kafkasya üzerine beş konferans. İstanbul, 1997.
173. Allen W.E.D., Muratoff Paul. 1828-1921 Türk-Kafkas Sınırındaki Harplerin Tarihi.
Ankara.1966.
174. Bilge M.Sadik. Osmanlı Devleti ve Kafkasya. İstanbul, 2005.
175. Berkok I. Tarihte Kafkasya. Istanbul. 1958.
176. Beyoğlu S. Birinci Dünya Savaşında Trabzon (1914-1919). Trabzon Tarihi İlmi
Toplantısı 1998, Bildiriler. Trabzon 1999.
177. Bostan H. XV-XVI. asırlarda Trabzon Sancağında sosyal ve iktisadi hayatı. Ankara,
2002.
179
178. Cevdet A. Tarih, III, Ahmet Cevdet Paşa. Tarihi-Devlet, I-XII. İstanbul, 1894.
179. Canbek A. Kafkasya’nın Ticaret Tarihi. İstanbul, 1978.
180. Danişmendi I.H. İzahlı Osmanlı Tarihi kronolojisi. III. İstanbul, 1972.
181. Ersoy H., Kamacı A. Çerkes Tarihi. İstanbul.1992.
182. Gökçe C. Kafkasya ve Osmanlı İmparatorluğu’nun Kafkasya siyaseti. Istanbul, 1979.
183. Habiçoğlu B. Kafkasya’dan Anadolu’ya Göçler. İstanbul, 1993.
184. İnalcik Halil. Osmanlı İmparatorluğu’nun ekonomik ve sosyal tarihi. cilt I.(1300-
1600). İstanbul. 2009.
185. Karal E. Ziya. Selim III devrinde Osmanlı Bahriyesi hakkında vesikalar. Maarıf
Matbaası, 1941.
186. Keleşyılmaz V. Belgelerle Türkiye’nin Birinci Dünya Savaşına giriş süreci. Erdem,
Sayı 31, Cilt:11,1999.
187. Keleşyılmaz V. Kafkas Harekatının Perde Arkası.TC Başbakanlık Atatürk Kültür, Dil
ve Tarih Yüksek Kurumu. Atatürk Araştırma Merkezi Dergisi. Sayı 47, Cilt XVI. 2000.
188. Kırzıoğlu F. Osmanlılar’ın Kafkas Elllerini Fethi (1450-1590). Ankara, 1976.
189. Kurat A.N. Türkiye ve Rusya. Kültür Bakanlığı Yayınları. Ankara, 1990.
190. Kurtcephe İ. Birinci Dünya Savaşında Bir Süryanı Ayaklanması. AÜ Osmanlı Tarihi
Araştırma ve Uygulama Merkezi Dergisi (OTAM), sayı 4, 1993.
191. Mufassal Osmanli Tarihi. Istanbul, 1957.
192. Saydam A. Kırım ve Kafkas Göçleri (1856-1876). Ankara, 1997.
193. Uzunçarşılı İ. H. Osmanlı Tarihi. IV. Ankara, 1973.
194. Yılmaz Serpil. Türk-Gürcü ilişkileri (1918-1921). Atatürk Kültür, Dil ve Tarih
Yüksek Kurumu. Atatürk Araştırma Merkezi. Ankara, 2001.
195. Jaeschke G. Der Turanismus der Jungtürken. Die Welt Islams. Bd. 23, Heft 2/3
Leipzig, 1941.
196. Karpat Kemal H. Ottoman Population 1830-1914. Demographic and Social
Characteristics. Madison, 1985.
g) presa:
197. 1. ,,droeba”, 1867, #23.
197. 2. ,,droeba”, 1877 #133.
180
197 3. ,,droeba”, 1878, #157.
197. 4. ,,droeba”, 1878, #158.
197. 5. ,,droeba”, 1879, #123.
198. 1. ,,Кавказ”, 1866, #68.
198. 2. ,,Кавказ”, 1877, №147.
198. 3. ,,Кавказ”, 1877, #222.
199. ,,Тифлисский Вестник” 1877, #193.
200. Кавказский календарь на 1879 год, Тифлис, 1878.
201. ,,Голос”, 1877, #257.
181
Semoklebani
macne, istoriis..seria _ saqarTvelos mecnierebaTa akademiis macne, isto-
riis, arqeologiis, eTnografiisa da xelovnebis istoriis seria
saistorio Ziebani _ eqvTime TayaiSvilis saxelobis saqarTvelos saisto-
rio sazogadoebis afxazeTis organizaciis weliwdeuli
scssa _ saqarTvelos centraluri saxelmwifo saistorio arqivi
sigk _ saqarTvelos istoriuli geografiis krebuli
xelnawerTa institutis moambe – akad. k. kekeliZis saxelobis xelnawer-
Ta institutis moambe
Акты – Акты собранные Кавказской археографической комиссией
ССКГ – Сборник сведений о кавказских горцах