rakumemorialiemuzeji.lv › wp-content › uploads › 2013 › 05 › ilona... · 2013-05-29 · 3...
TRANSCRIPT
Ilona Šauša,
keramiķe
Daugavpils Māla mākslas centra projektu vadītāja,
biedrības „Baltic raku” priekšsēdētāja.
Rūdītā keramika un tās attīstības iespējas
Atslēgas vārdi: Rūdītā keramika, tradīcija, raku, kultūras produkts, zīmols „Baltijas raku”,
pārrobežu sadarbība, integrācija.
Referāts „Rūdītā keramika un tās attīstības iespējas” veltīts sešus gadsimtus senai, pusaizmirstai
rūdītās keramikas tradīcijai un kustībai, kas uzsākta, lai šo kultūras mantojumu atjaunotu tās
vēsturiskajā teritorijā, kura aptver trīs Baltijas valstis, atsevišķus Krievijas reģionus un
Baltkrieviju. Lai arī rūdītā keramika pagaidām ir mazpētīts kultūras mantojums, sava
ekoloģiskuma un vizuālās procesa atraktivitātes dēļ tā atkal ir kļuvusi aktuāla un tai ir potenciāls,
kas var tikt pārvērsts par savdabīgu reģiona zīmolu „Baltijas raku”.
Referātā apskatītas šādas tēmas: Daugavpils Māla mākslas centra (DMMC) attīstības koncepcijas
meklējumi; ieskats rūdītās keramikas vēsturē, izplatībā un tehnoloģijā; rūdītās keramikas
salīdzinājums ar raku keramikas tradīciju; ieskats pašreizējā „Baltijas raku” zīmola izveides un
tālāk virzīšanas procesā; attīstības iespējas un ieguvumi, ko tas var pavērt.
Latgale ir slavena ar savām dziļajām podniecības tradīcijām un izcilajiem meistariem, te ir
vairāki keramikas centri, un neizbēgami – arī konkurence starp tiem. Tomēr, lai jebkāda kultūras
nozare attīstītos, konkurence un tās rosinātie savas identitātes meklējumi ir pat nepieciešami. Pie
šī jautājuma apstājās Daugavpils Māla mākslas centra koncepcijas veidotāji. Protams, Daugavpils
keramiķi nevar konkurēt ar Rēzeknes, Maltas vai Ludzas podniekiem, kuru autentiskās darbnīcas
atrodas pievilcīgā lauku vidē, tomēr atrašanās industriālā, dažādu tautību apdzīvotā pierobežas
pilsētā, Daugavpils Māla mākslas centrā, kurā gadiem plecu pie pleca darbojas podniecības
vecmeistari, jaunākas un vecākas paaudzes keramiķi ar akadēmisko izglītību un vairākas
biedrības ar visai aktīvu projektu darbību, veicina meklējumus, tradīciju sasaisti ar laikmetīgo
mākslu, pielāgošanos esošās multinacionālās auditorijas prasībām. Vērā tika ņemtas arī
pašreizējās liberālā tirgus tendences, kur arī kultūras joma tiek regulēta ar reklāmas un
mārketinga paņēmieniem, tāpēc, tika domāts par ilgtspējīgas projektu menedžmenta un
publicitātes nodrošināšanas stratēģijas izveidošanas nepieciešamību. Neapstrīdams ir fakts, ka
lieli, starptautiski pasākumi tiek popularizēti daudz citādāk nekā reģionālas nozīmes aktivitātes.
Tāpēc, mēģinot izstrādāt DMMC attīstības koncepciju, tika domāts ne tikai par jau esošo, lai arī
izcilo keramikas tradīciju vienas valsts vai reģiona ietvaros, bet meklēta iespēja, kā paplašināt
darbības areālu, piešķirt koncepcijai plašāku skatījumu un Eiropas dimensiju. Šāda iespēja tika
saskatīta rūdītās keramikas tehnikas atjaunošanā un attīstībā.
Rūdītā keramika. Tā ir sešsimt gadu sena, ekoloģiska keramikas tehnoloģija, kur stiklveida,
metālu oksīdiem bagātinātās glazūras vietā tiek izmantots rudzu miltu ieraugs.1
Par rūdīto keramiku informācijas nav daudz. Latvijā bibliotēku krātuvēs izdevās atrast tikai vienu
atkāpi krājuma „Latviešu tautas māksla” 1. sējumā Dz. Feldmanes rakstā „Podniecība”, kur
1 Maskavas Arheoloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Kovaļs, kuru kolēģi arheologi rekomendēja
kā labāko ekspertu Krievijas viduslaiku keramikā un importētās keramikas pārzinātāju, stāsta: „Man nav gadījies
sastapt rūdītās keramikas traukus, kas būtu senāki par 14. gs, tomēr līdz 16. gs, šādas keramikas paraugi ir ļoti reti,
savukārt pētījumu par 17.gs. keramiku un vēlāku laika posmu Krievijā ir ļoti maz, un gandrīz nav nekādu publikāciju
par to.”
2
teikts, ka ekspedīcijas laikā Latgalē ir atrasti arī melnie jeb rūdītie trauki, kas ir darināti īpašā
tehnoloģijā, ar rokas virpu pievirpojot sloksnes no zilajiem māliem ar zvirgzdu piemaisījumu, un
pēc apdedzināšanas norūdīti rudzu vai auzu miltu šķīdumā. Šiem traukiem piemita ļoti augsta
termiskā izturība, kaut gan parasti tie tika apdedzināti vienkāršās telpu apsildāmās krāsnīs.
Visilgāk šī tehnika saglabājās tagadējā Dagdas un Maltas apriņķī, kur vēl 20. gs. sākumā
nabadzīgākie podnieki izgatavoja podus šajā tehnikā.2 Otrais atrastais raksts arī pieder
Dz. Feldmanei. Tajā viņa turpina tēmu, aprakstot ekspedīcijās uz Dagdu, Maltu un Pleskavas
ezera apkaimi iegūtos materiālus par keramikas krāsnīm, kurās melnie trauki tika izgatavoti.3
Arī pēc Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas nodaļas līdzstrādnieces B. Dumpes teiktā, ziņas
par rūdīšanu Latvijā ir visai skopas un tikai no etnogrāfiskiem avotiem, Latvijas muzeju krātuvēs
pagaidām apzināti septiņi rūdītās keramikas trauki, divi no tiem atrodas Latvijas Nacionālā
vēstures muzeja fondos, pieci – Brīvdabas muzejā, visi no Latgales.
Tas, ka kolekcija nav liela, varētu būt izskaidrojums arī tā, ka šī tehnika ir grūti identificējama uz
nokvēpušas vai apdegušas poda virsmas. Lai pēc gadsimta noteiktu organisko vielu klātbūtni, kas
cēlusies no trauka iemērkšanas rudzu vai auzu miltu šķidrumā, ir nepieciešamas visai dārgas
ekspertīzes. Iespējams, ka rūdītā keramika nav bijusi plaši lietota visā Latvijas teritorijā, ar to
vairāk nodarbojās nabadzīgajā Latgalē, visbeidzot, šie lētie, putras vārīšanai domātie trauki un to
estētika nekad nav tikusi augsti vērtēta, jo smalkāki jau skaitījās glazētie vai čuguna podi. Varbūt
tas ir likumsakarīgi, ka rūdītās keramikas atjaunošanas process pēdējos desmit gados tiek virzīts,
pateicoties profesionālo mākslinieku entuziasmu plenēros, semināros un meistarklasēs Viļņā,
Ķernaves plenēros, Daugavpilī, Bobruiskā, adaptējot seno tehniku atbilstoši 21. gs. estētiskajām
un tehnoloģiskajām prasībām, meklējot jaunus tās pielietojuma veidus. Šīs kustības mērķis ir:
palīdzēt atjaunot, attīstīt un popularizēt kultūras mantojumu – rūdītās keramikas tradīciju tās
vēsturiskajā teritorijā.
Agrā ripas keramika, rūdītā keramika vai melnie trauki Latvijā, oбварная, рябая керамика
Krievijā, гартаваная керамика Baltkrievijā, raugo keramika Lietuvā, poripott – setu lietotais
apzīmējums, quenched, fermented ceramic – tehnikas angliskotā versija, tie ir tikai daži no
izmantotajiem šīs tehnikas apzīmējumiem.
Tomēr, lai arī keramikas rūdīšana rudzu ieraugā, ir patiešām unikāls iepriekšminētā reģiona
kultūras mantojums, kas ārpus tā praktiski nav pazīstams, tam ir zināma līdzība ar pasaulē plaši
pazīstamajām japāņu un amerikāņu raku tehnikām, kas pēc būtības ir manipulācijas ar tikko
apdedzinātajiem vēl kvēlojošajiem keramikas izstrādājumiem pēc tam, kad tos izņem no
keramikas cepļa.4 Interesanti, ka ar japāņu hieroglifu raku, apzīmē ne tikai šo pēcapdedzinājuma
tehniku, viena no tā nozīmēm ir prieks, kas pilnībā atbilst rūdīšanas aizraujošajam procesam.
Pēcapdedzinājuma tehnikām dažādu valstu tradīcijās ir atšķirīgas izpausmes:
- Pēc 4 gadsimtus senās japāņu raku tradīcijas, kas cieši saistīta ar tējas dzeršanas
tradīcijām, meditāciju un dzenbudismu, raku tējas trauki tiek iemērkti stiprā zaļās tējas
novārījumā vai vienkārši atstāti aukstā gaisa iedarbībai, kad straujajā temperatūras
kritumā glazūras virsma saplaisā un, trauku lietošanas gaitā plaisas pakāpeniski piesātinās
2 Feldmane Dz. Podniecība // Latviešu tautas māksla. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1961. – 1. sēj., 169.-
170.lpp. 3 Feldmane Dz. Trauku apdedzināmie cepļi Latgales un Vidzemes lauku podniecībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
// Arheoloģija un etnogrāfija. – Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1961. – III Rakstu krāj., 133.-
134.lpp. 4 Romberg J. Introduction: In Hemachandra R. 500 Raku Bold Explorations of a Dynamic Ceramics Technique. New
York: Lark Crafts, 2011. - 420.lpp., 6.lpp. ISNB 13:978-1-60059-294-2
3
ar tējas novārījumu, atstājot uz trauka virsmas brūnganu tīklveida rakstu.5 Japāņu raku ir
pasaulē plaši pazīstams zīmols, kuram ir augsta vērtība kolekcionāru acīs.
- Amerikāņu raku, ir izaudzis no japāņu raku tehnikas. Pateicoties nejaušam atklājumam,
1960. gadā to aizsāka profesors Pols Soldners. Šajā tehnikā kvēlojošie trauki netiek
atdzesēti, bet ievietoti metāla konteinerā kopā ar kādu viegli uzliesmojošu materiālu –
skaidām, sausām lapām, avīzēm. Tām uzliesmojot, rodas dūmi, kas reaģē ar karsto mālu
un glazūru – māls kļūst pelēcīgs vai melns, bet varu saturošās zaļās glazūras iegūst
sarkanu vai zeltainu nokrāsu un senlaicīgu patinu.6 Plašās mārketinga aktivitātes,
vienkāršā tehnika un efektīgais rezultāts amerikāņu raku padarījis vēl populārāku nekā
japāņu raku un tagad tas praktizēts visā pasaulē, Japānu ieskaitot.
- Baltijā un Krievijā lietotajā rūdītās keramikas tradīcijā, karstie trauki tiek iegremdēti
raudzētā rudzu vai auzu miltu šķidrumā, kas nereti papildināts vēl ar citām meistaru
noslēpumā turētām sastāvdaļām. Te tie iegūst neparastu raibumainu virsmu, kurai
raksturīgi apaļīgi plankumi dabīgās okera, brūnganā un melnā krāsu variācijā. Pēc seniem
ticējumiem, šie acīm līdzīgie plankumi pasargā ēdienu no skauģa acīm. Tomēr, 19. un
20. gs. mijā, palielinoties iedzīvotāju rocībai, kad varēja atļauties arī dārgākos glazētos
traukus, šī tehnika izzūd.
Lai arī nacionālo kultūras produktu lobēšana un mārketings Latvijā nav īpaši attīstīts, tomēr,
izanalizējot vēstures avotus, pagātnes praksi un citu tautu pieredzi, kļūst skaidrs, ka tādai mazai
zemei kā Latvija, ir jāizmanto katra iespēja celt savu tēlu, lai arī tas balstās uz esošām vai
izdomātām leģendām. Ir jāvairo spēki, veidojot apvienības, sadarbības tīklus, jādomā globāli,
tāpēc radās ideja izraudzīties vienu kopīgu nosaukumu, ar kuru tiek apzīmēta rūdītā, обварная
vai raugo keramika, lai to varētu uzreiz atpazīt visur, lai tas identificētos ar visu izplatības
reģionu, nevis tikai ar niecīgu tā daļu, izveidot zīmolu, kurš kalpotu par atpazīstamības un
kvalitātes garantu. Kāpēc lai mēs nerīkotos tāpat kā amerikāņi, kuri savai jaunatklātajai tehnikai
izmantoja raku vārdu, kas jau ir nostiprinājis savas pozīcijas, tas tikai jāievieto pēdiņās un
jānosauc par „Baltijas raku”. Ir līdzības šajās tehnikās un ir arī būtiskas atšķirības, taču tās ir
jāuzskata par mūsu plusu, par pamatu mūsu neatkārtojamajai unikalitātei, visa reģiona identitātei.
Inovatīva pieeja rūdītās keramikas tradīcijai, pielāgojot to 21. gs. prasībām, jaunu atraktīvu
pielietojuma veidu meklēšana, tehnoloģijas pilnveidošana, kas ļauj to veikt praktiski jebkurā
vidē, saikne ar lauksaimniecības produktu izmantošanu, rudzu maizes cepšanu un raku tradīcijām
pasaulē, sola interesantas „Baltijas raku” zīmola attīstības perspektīvas. Tomēr, mūsdienu tirgus
apstākļos un sīvajā konkurencē par klientu šo nosacījumu ir par maz. Tika izvērtēta esošā
situācija, kuras rezultātā tika konstatēti trīs būtiskākie šķēršļi, kuri traucē atjaunot un attīstīt
rūdīto keramiku un izveidot ilgtspējīgu, atpazīstamu zīmolu. Tie ir: atbilstošas materiāltehniskās
bāzes, teorētiskās platformas un informatīvās sistēmas trūkums.
Līdz ar to tika noteiktas svarīgākās aktivitātes, kas nepieciešamas, lai sasniegtu uzstādīto mērķi:
- veikt vēsturisko materiālu izpēti;
- organizēt rūdītās keramikas meistardarbnīcas, plenērus studentiem, amatniekiem,
profesionālajiem māksliniekiem un citiem interesentiem;
- uzlabot tehnisko bāzi rūdītās keramikas tehnoloģijas attīstībai;
- veidot rūdītās „Baltijas raku” keramikas kolekcijas un ceļojošās izstādes;
5 Morcate G. American Stile Raku / Highlits of Raku History. http://americanraku.com/raku.htm [skatīts 2010. g.
10. novembris] 6 Turpat.
4
- veikt publicitātes nodrošināšanas pasākumus: izdot informatīvos bukletus, izveidot
mājas lapu, izdot mākslas katalogus un citus reklāmas materiālus.
Ar LKKF, Latgales Kultūras programmas un citu atbalstītāju palīdzību jau ir uzsākts darbs
vēstures avotu un dzīvās tradīcijas izpētē; ir veikta izglītības programma: novadīti vietējā mēroga
un starptautiski rūdītās keramikas semināri, plenēri un meistarklases amatniekiem,
profesionālajiem māksliniekiem, bērniem un studentiem; iepirkti raku cepļi un to aprīkojums;
DMMC izveidota pastāvīga rūdītās „Baltijas raku” keramikas ekspozīcija; novadītas animācijas
meistardarbnīcas par rūdīto „Baltijas raku” keramiku, izdots DVD disks ar izveidotajām
animācijām, kuras interesenti var apskatīt arī internetā; izdoti informatīvie izdales materiāli –
bukleti latviešu, krievu un angļu valodā.7 Šī gada novembrī DMMC tiks uzsāktas darbnīcas
bērniem un jauniešiem „Māksla, mūzika, māls – tradīcijas un jaunrade”, kurās tiks veidoti,
apdedzināti un rūdīti keramikas mūzikas instrumenti. Šajās aktivitātēs tika mēģināts aptvert
iespējami plašu, dažāda vecuma un izglītības auditoriju, kura interesējas par mākslu un kultūras
mantojumu. Tie ir projektā iesaistīto organizāciju biedri vai darbinieki, amatnieki, mākslinieki,
mākslas skolu audzēkņi, mākslas, vēstures un kultūras menedžmenta fakultāšu studenti, muzeju
darbinieki un citi profesionāļi, kā arī vietējie iedzīvotāji un tūristi.
Iespējas. Lai podniecības tradīcija tiktu uzturēta, tai ir jāmainās, ik pa laikam jāpiedāvā kas jauns
vai labi aizmirsts vecais. Tā pagājušā gadsimta 60. gadu beigās, pateicoties J. Pujāta iniciatīvai,
Ā. Kāpostiņa zināšanām un atsaucīgu, eksperimentēt gribošu podnieku palīdzībai, no aizmirstības
tika pacelta svēpētā keramika, kura ātri vien ieņēma stabilu vietu līdzās koši glazētajiem
traukiem, bagātinot Latgales podniecības stilistisko diapazonu. Pie tam, atjaunojot šo tehnoloģiju,
meistari ne tikai sekoja vecajām, gadsimtos izstrādātajām podniecības tradīcijām, bet meklēja
jaunas formas, smeļoties iedvesmu austrumu keramikā, atgriežoties pie arheoloģiskajiem
materiāliem, pielāgojot tās šodienas latviešu mentalitātei un vajadzībām.8 Taču kopš tā laika ir
pagājuši gadu desmiti, ir laiks piedāvāt atkal ko jaunu. Rūdītā „Baltijas raku” keramika ir viena
no šīm iespējām.
Laikā, kad pasaulē tik daudz tiek runāts par atjaunojamajiem resursiem, veselīgu dzīvesveidu,
rūdītā keramika atkal kļūst aktuāla ar savu ekoloģiskumu, izgatavošanas procesa vizuālo
atraktivitāti, tehnoloģijas savdabību, kas apdedzināšanu un rūdīšanu ļauj veikt arī pārvietojamos
raku cepļos ārpus keramiķu darbnīcām praktiski jebkurā vidē: plenēros, bērnu nometnēs, pilsētas
svētkos un korporatīvajos pasākumos. Tai ir arī leģenda un rudzu maizes smarža.
Ir pietiekami daudz iemeslu, lai pieliktu pūles tradīcijas atjaunošanai, un ir pietiekami daudz
paredzamo ieguvumu: saglabāts kultūras mantojums, paplašināts keramikas piedāvājums,
aktualizēta esošās publikas interese, piesaistīts jauns interesentu loks, radīts jauns produkts, kas
var ieinteresēt gan eko, gan kreatīvos, gan kultūras tūristus. Ir arī kustības pievienotā vērtība:
integrācijas procesu sekmēšana starp kaimiņvalstīm un to iedzīvotājiem, māksliniekiem un
kultūras institūcijām; jaunas iespējas pārrobežu projektu attīstībai, ES fondu piesaistīšanai. Galu
galā, kāpēc lai rūdītās „Baltijas raku” keramikas tradīcija ar laiku neieņemtu sev atbilstošu vietu
pasaules kartē līdzās japāņu un amerikāņu raku? Apvienojot spēkus, tas var izdoties.
7 http://debessmanna.lv/2012/07/20/animacijas-meistardarbnicas-baltic-raku-daugavpili/
8 Pujāts J. Latgales keramika (19. gs. vidus – 20. gs. 80. gadi). – Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība,
2002. – 130.-132. lpp.
5
Izmantotā literatūra
1. Dumpe B. Svēpētās keramikas izcelsme Latvijas podniecībā // Arheoloģija un etnogrāfija.
– Rīga: Zinātne, 2011. XXV Rakstu krāj. 283.-293. lpp. ISBN 978-9984-879-08-6
2. Feldmane Dz. Podniecība // Latviešu tautas māksla. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība,
1961. – 1.sēj., 159-184.lpp.
3. Feldmane Dz. Trauku apdedzināmie cepļi Latgales un Vidzemes lauku podniecībā
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā // Arheoloģija un etnogrāfija. – Rīga: Latvijas PSR
Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1961. – III Rakstu krāj., 133.-155.lpp.
4. Morcate G. American Stile Raku / Highlits of Raku History.
http://americanraku.com/raku.htm
5. Pujāts J. Latgales keramika (19. gs. vidus – 20. gs. 80. gadi). – Rēzekne: Latgales kultūras
centra izdevniecība, 2002. – 240.lpp.
6. Romberg J. Introduction: In Hemachandra R. 500 Raku Bold Explorations of a Dynamic
Ceramics Technique. NewYork: Lark Crafts, 2011. – 20.pg., ISNB 13:978-1-60059-294-2
Ieguvumi no ‘Baltijas raku’ attīstības projekta realizēšanas
Senās podniecības tradīcijas attīstīšana
Sagla
bāšana
Ja
un
u p
ieeju
meklē
ša
na
Izglītība
Uzla
bo
tas k
era
miķ
u p
rasm
es ,
ko
mp
ete
nce, ko
nku
rēts
pēja
.
Izveid
ots
pa
ma
ts teo
rētiskā
m u
n
pra
ktiskām
stu
diju
pro
gra
mm
ām
m
āksla
s u
n k
ultū
ras teo
rija
s
stu
dentiem
Jauns tūrisma produkts
Kultūra
s tūri
sm
s
(rūdīt
ās k
era
mik
as k
ole
kcijas)
Kre
atī
vais
(meis
tard
arb
nīc
as, p
lenēri
, fe
stivāli)
Ekotū
rism
s(a
tjaunoja
mie
resurs
i,
veselīgs d
zīv
esveid
s)
06/11/2012 Daugavpils Māla mākslas centrs 22
Lietota agrās ripas keramikas tehnikā darināta piena ķērne,
darināta no zilajiem māliem ar zvirgzdu piemaisījumiem un
brūnganām rūdīšanas pēdām, 19. gs. beigas – 20. gs. sākums. No
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma.
I. Šaušas foto
Rūdītās keramikas paraugi no Baltkrievijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma. I. Šaušas foto
2
Rūdītā, zīmola „Baltic raku” keramika no Daugavpils Māla mākslas centra kolekcijas. I. Šaušas foto