a basic income grant for all in namibia - bignam.org · a basic income grant for all in namibia...

8

Upload: donguyet

Post on 28-Mar-2019

220 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

Page 1: A Basic Income Grant for All in Namibia - bignam.org · A Basic Income Grant for All in Namibia Gamaaeb 2009 ... BIG Flyer Nama Damara
Page 2: A Basic Income Grant for All in Namibia - bignam.org · A Basic Income Grant for All in Namibia Gamaaeb 2009 ... BIG Flyer Nama Damara

A Basic Income Grant for All in Namibia

ǀGama aeb 2009

Namibiab ge marisise tsî ǀhûhâsi ǁī khāsib ǃoa ǃkhū hâ, xawen kai ǃâb Namibiab ǁ ǂan gāsaben dib ge aǀgâsa. Namibiab ǁkhāti hoaraga ǃhūbaib ǃnâ ǁnā ǃhūb hîa ǀgapi ǂhō gās di ǀ ǃguitikō-o nâsiba ūhâba. Kaiǀhûhâsi tsî marisi ǃkharagagusigu hîa hâgu ge ǃhūsi ǁ ǀgū hanas tsî ǃ ǀhao goras hîa ge hâ isa ra ǁkhawaǂ ǂ ǁ ǃ ǀ ǃ ǃ ǁ ǂhai hai, xawe khati hao goras hîa ge Namibiab di noras khao gâ a dīhes tsîna ra gau ui.

ǂGui disi kurigu ǃkharu hâse, ǁnaetisa gā-aisib ǃoa i ge marisi omkhâisensa ǀgâsiba ga ǀ ǀoro oro hâ hâ.ǁKhāti i ge gere ǂgomhe khoena mari-e mās mari ǀhî hurus ase ǀgui ī tsî ǀgâsiba ūbē tidesa, tsî ǁnā-amagai a ǂhanusa marisi omkhâisens ǀguis ǀgâsiba ǁaeb ǀkha ǀ ǂari ui ǁkhā ǃkhaisa. Xawe ǀ19 a kurigu Namibiabdi ǃnoras ǃkhao gâ is ge nēsa noxoba ī tama hâ, ǁnā-amaga i ge nētsē a ǂ ǂhâ hâsa ǀasa ǀgaugu ǀgâsiba da

ǀ ǂmâti nî ari uis digu ai kōsa.

ǃ ǃ ǂ ǂǃ ǃ ǂ ǂǃ ǃ ǂ ǂǃ ǃ ǂ ǂGao gao Hō gãs Māsa Tare-es ra âibasen?

ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ge ǃ ǃū ū hâ ǁkhâkorobe māsa ǁ( aubexa N$100) mâ Namibiab ǃ ǁhū î-i hoa-i matikōkurixats a tamas ka io matikō ǂhō gāsats ta hōsa kō tamase, ǂhanub xa nî māhesa. ǁNā maris hîa ǂhâbǃnâ hâ tama khoen nî māhes, ge ǂhanub di ǁgui-ai ǀmari gauba xu nî hō-oahe. Dana ǃkhaises ge nē māsaǁnā ǁkhāsiba ūhâ mâ khoe-i hoa-e îpe xū-e ūhâ tamas di mâsiba xū ǂū uis tsî ǀgâsib tsî ǀ ǃguitikō-o nâsib

ǀ ǀ ǃtsîna oro oros aroma.

ǂ ǀǂ ǀǂ ǀǂ ǀNē âi gauba mapaxū ra hā?

Namibiab ǁGui-ai Mari ǃ ǁGae ares (Namibian Tax Consortiums/NAMTAX) ge 2002 kurib ǃnâǁao guiba ge dī Namibiab ǃaromas nî ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa ǂ ǂnûi gāhe ǃkhaisa. Nē ǃ ǁgae ares ge ge

ǂganhe hâ i nēsi hâ ǁgui-aimari ǀgauga ǃkō gâs ǃaroma. Nē ǃkō gâsa xus ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās diǁ ǂ ǀ ǃ ǂ ǁ ǀ ǂ ǃao guib ge a dīhesa hanu gaub ai hūb di hō gāsa khawa gora gās aroma.

Nē ǃ ǁGae ares ge mâ ǁNamibia î-i hoa-i ǃ ǁhū îsi ǂhanuba ūhâ ǃnanidisi kurixa i nî sīs kōse ǃ ǃGao gaoǂHō gās Māsa nî hōsa ge ǁao gui1. Khoe-i ge ǀguikaidisi dolars gu xa ǀorose ǁkhâgorobe hō tide.

ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ge ǃ ǃoa ū hâ maris, ǃ ǃkhō oa-ao-i ra hōs tsî mâti i ǁî-e nē maris ǀkha ra sîsens ge ǁîǀkha ǁgoe. Nēs ge khoena ǀ ǀgai gais, ǃnorasasib tsî khoesi ǃereamxasiba māsa. Nēs ge ǂmarimā ui tamasa,

ǂ ǂxawe khoena hanu ûiba mās ti ra âibasen.

ǀ ǃ ǃ ǂ ǁǀ ǃ ǃ ǂ ǁǀ ǃ ǃ ǂ ǁǀ ǃ ǃ ǂ ǁMâ gaus ais Gao gao Hō gās Māsa a sîsen khā?

Mâ ǁNamibia î-i hoa-i ge nēti ī marihuiba nî hō ǃnanidisi kurixa tsîts nî kaira khoen di marisa hō ǃkhaisamā-amhes kōse. ǀDisihû a kurixa tsî ǃnāga hâ ǀgôan di maris ge ǃereamsa tani hâ ǁgû-i tamas ka io khoe-ixa ǀgôa-i di ǀons ǃnâ nî ǃ ǃkhō oahe. ǂSîsen uib ǃnâs nēsa ra ǂâibasens ge, hânas nē marihuiba N$100 kai

ǀ ǁ ǂ ǃ ǃnîs ka, os ge omaris hîa 6 khoena ūhâsa ams ai N$600 mâ khâb hoaba hanuba xū nî khō oa.

ǃ ǃ ǃ ǂ ǂ ǂǃ ǃ ǃ ǂ ǂ ǂǃ ǃ ǃ ǂ ǂ ǂǃ ǃ ǃ ǂ ǂ ǂTare-i aromas Gao gao Hō gās Māsa a hâ hâsa?

ǀGâsib ge noxoba Namibiab ǃnâ a ǀgapi. Namibiab di sîsenosib di ǀnōb ge a 36.7% (Labour ForceSurvey 2004). ǁAupexa i ge mâ ǃ ǁnona î ǀgôa-i hoa-i (30%) koro kurixa tsî ǃnaga hâ-e ǃâsis saode raǁ ǂgau ui (UNICEF 2008). ǁAubexa (30%) hoaraga ǁNamibia în din ge HIV’s ǀkha a ǂhīsa. ǃ ǀAru îb geNamibiaba hoaraga ǃhūbaib ǃnâ ǁîs a ǀgapi ǀ ǃguitikō-o nâ ǀ ǂgora uis ǂhō gās disa ūhâ (National PlanningCommission, 2009). ǀ ǀOro oros ǀ ǃguitikō-o nâsib dis hîa ī ge ǁaeb ǃ ǁ ǀHū gū hanas tsî ǃ ǀHao goras ǂ ǂgae guistsîn xa a ǃaromahes – ge ǂhanu-aisib di ǃgomsis ǀguisa hî tama i, tsî ǁkhāti dana ǂ ǀgao khās marisiǀ ǃ ǃ ǁomkhâis tsî omkhâisensa hūgu nâ guiris ase ge mûhe.

2

Page 3: A Basic Income Grant for All in Namibia - bignam.org · A Basic Income Grant for All in Namibia Gamaaeb 2009 ... BIG Flyer Nama Damara

Tare-i ǃaroman ǀnai ǃkhū hâ khoen tsîna ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa nî hō? Tare-i ǃaroman ǀgâsib xaǀ ǀtsâ khāhe hâ khoen guina nē marihuiba hō tama hâ?

ǀGapi ǂansa ūhâ huib di saogugu ge ǂhō gās ǃôa nâsa ge dī ǃ ǃgâi gâ-aon ai mâ mûb ǀkha, tsî ge ǂhō ûi kaisei ǂgui mariba nî ǂgansa, ǁmari ores ǀguisa i nî īsa tsî ǁī kha tide sa nēti-i marisi huiba nî hōse-i khoenaǂ ǂan uisa, tsîs nî nēsa ǃ ǀ ǀaru î gui ǀnai ra ǂhanusi marisi huiba hō khoena ǃ ǃgom gomba ǃkhaisa. Xawe tarinnî marisi huiba hō ǃkhais ga ǀarosa ǃkō gâs ǂ ǀgao khādi ai a dīhe, on ge ǁnān hîa îbe a ǀgâsana ǀorose ǁnātiī saoguga xū nî ǃ ǃgâi gâ, ǀnain ûib ân ǃnâ ǂ ǂan ansaogugu, ǃ ǃ ǃgao gao oabadi tsî ǃkō gâs ǃoabade xu aǁ ǂara uisa khami. ǁNā-amaga i ge a ǂhâbasa mâ khoe-i hoa-i nî marisi huiba hōsa, o ǀgui-i ge aǂ ǁan awohe ǁkhā hoaraga khoen hîa ǂhâb ǃnâ hân nî huiba hō ǃkhaisa. ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ge ǁî-aitsama hōsen ai hâ tsî ǁnā-amaga ǃ ǀgom gausa ǃkō gâs tsî ǂhō gās ǃôa nâs hîa ǃharebe-o nâ marisi huibaūhâs khami ī tama hâ.

ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ǃnâ-ūn ge ǁkhāti ǃkhū hân tsîna ǂguro marihuiba nî hō. Xawen ge ǁgui-ai marisdi ǀgaub ra ǃ ǃgâi gâihe khami ǁîna xu ǁaeb ǀkha nē marisa nî hō-oahe. ǁAegub ǂhō gā-aon tsîn nî nēmarihuiba hō ǁkhā ǀgaub ais ge ǁgui-ai maris ai hâ ǀ ǀkhā khārasa nî dīhe, xawe ǁkhā ǁaeb ǂûb ais ge ǁîndi ǁgui-ai marisa nî ǀ ǀgapi gapihe ǁîn nî ǁnā ǀgaub ai marisi huib hîan ta hōba mā-oase. ǃKhū hân geǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās hîan ta hōs xa ǃnāsase ǁgui-ai maris ǃnâ-ū nî mā-oa. ǁÎn ge ǃgau ra ǃâb nē marisi

ǁ ǀ ǀ ǃ ǂ ǂ ǀ ǂhuib diba nî mā tsî nā gaub ai guis ge hūb di hō gāsa hanuse nî gora gāhe.

ǃ ǃ ǂ ǃ ǁǃ ǃ ǂ ǃ ǁǃ ǃ ǂ ǃ ǁǃ ǃ ǂ ǃ ǁTaresa Gao gao Hō gās Mās di Gae aresa?

Evanxelis Lutheri Kerkeb (ELK) di Sinodeb ge ǁ ǁTara khumu khâb 2003 ǃnâ ge ǁ ǂgâi ûisen Namibiabǀgâsib tsî ǀ ǃguitikō-o nâsib xa ǃ ǂnami gāhe hâsa. ǁKhā ǁaeb aib ge nē Kerkheb di ǀGawi ǀmî gui ra ǃnansaNAMTAX ǃ ǁgae ares ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās xa dī ǁao guiba ge ǃ ǃkhō gâ. Kerkheb ta ǂgom xui-aoǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ǁnā ǁkhāsiba ūhâsa, khoena ǀgâba xū ǃ ǃnora nora, tsî ǁkhāsiba mās disa,marisisen ǀomkhâi ǁkhāse. ǃ ǀAru î ra ǂ ǃan gâ nē Mās ǁkhawa ǀ ǂgora gās ǃkhūsib Namibiab diba nî ǂ ǃkhâ nâǃkhaisa. Namibiab di ǂhanub ǀkhab nî ǁsîsen are tsî ǃ ǀaru î hâ ǃôa nâde dī tsî nē ǁao guiba sîsentsoatsoa kaiǃkhaisab ge kerkheb di sinodeba ge ǁmî gui. ELK kerkheb ge ǀ ǂHō gaeb (November) 2004 ǃnâ ǃ ǃGao gao

ǂHō gās Mās di ǂâis hîa ǂhō gās ǁkhaubas Namibian ǃnâs xa ra ǃ ǂhoa am ǀhaosa ge ǀ ǁawe gui hîa hoaragaǃhūbaiba xu ge hā hâ i ǃ ǃkharaga nâgu ǃ ǁgae aredi, kerkhegu, ǂhanuba xu hâ tama ǃnandi tsî ǂhanub diǂ ǁnû khaebadi tsîn xa ge ǁhaohe hâ i. Nē ǀhaos ge ge ǀmî gui ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ǃ ǁGae ares nîNamibiab ǃnâ ǂnubihe ǃkhaisa. 27s ǃ ǂHoa khaib (April) dis, ǁ2005 î kurib ǃnâs ge nē ǃ ǁGae aresaǀ ǁAe gams ǃnâ ge ǂnubihe sao ra ǃnandi tsî ǃ ǁgae arede xū: Kerkhegu di ǃ ǁgae ares (CCNs), Namibiab diSîsenaon di ǃ ǁGae ares (NUNWs), ǂHanuba xu hâ tama ǃnandi ǃ ǁGae ares (NANGOFs), NamibiabAIDS ǃnandi ǃ ǁGae ares (NANASO), ǂHanusi Huib di ǃNans (LACs), tsî Sîsengu, ǂ ǃKhâ nâs tsî ǃÔa nâdiǃNans (LRRIs) tsîde. Nē ǃ ǁGae ares di sîsenni ge ǂHanub ǀkha ǁsîsen aresa îs ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa

ǃNamibiab nâ ama sîsexa kaisa.

Namibiab di ǂHanub ge noxoba ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa Namibiab ǃaroma ǂ ǂnûi gās xa ǁmî guisa ūtama hâ. ǀNî mâisan ǂHanub din ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās a matarehe ǁoasase ǀgapi ǂhanusi huib ase raǃ ǀgapa î tsî ǃHūbaib di Mari ǂGaes (IMFs) ge Namibiab di ǁgara ǂ ǂnûi gā-aona ǁī khā a ǀgaub hoab ai radītsâ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās di ǂ ǂnûi gāhesan nî ǃmâ oa ǃkhaisa. ǀGam kurikha di ǂ ǃgaenam gâgus tsî

ǃhōhō nâgus ǃkhao gâs ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās di ǃ ǁGae aresa ǂHanuba nē māsa ǂ ǂnûi gāsa ǃhoadantama ge i tsî ǁnā-amagas ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās di ǃ ǁGae aresa !gui ǃ ǃgaro ā ǃkhairosa ge ǁ ǂhûi uiǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa ǁnāpa ǂ ǂnûi gās ǃaroma. Nēs ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās di ǂsîsen uiba ǁ ǂgau uisǃaroma ge dīhe.

ǃ ǃ ǂ ǃǃ ǃ ǂ ǃǃ ǃ ǂ ǃǃ ǃ ǂ ǃGao gao Hō gās Mās Omitaras nâ

OTjiveros Namibiab di ǂAi oas ǀkhāb, Omitaras ǀkharib ǃnâ ǁgoes ai ǂnaumâi hâ ǀhûhâsib ge geǁ ǂhûi uihe. ǁAupexa 1200 khoen sîsenon, ǃnāsan âna ǃao-am ǁgoe ǃ ǃgaro ārode xu ge ǃhaehen tsî ǁîn diǀaokhoen mâpan nî ī ǃkhai-e ge ǀū in ge ǁnāpa ǁan hâ. ǀGâsib tsî ǃ ǃâubaseno nâsib ge ǁnā khoena ge

3

Page 4: A Basic Income Grant for All in Namibia - bignam.org · A Basic Income Grant for All in Namibia Gamaaeb 2009 ... BIG Flyer Nama Damara

ǂxā gā hâ i tsî ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās di ǃ ǁGae ares ge ra ǂgom, ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ga Otjiveros diǁ ǂan gāsaben di ûigu ǃnâ ǀ ǀkhara kharasiba dī, os hoaraga Namibiab di khoen di ûigu tsîn ǃnâǀ ǀkhara kharasiba nî hā-ū ǃkhaisa. Nē ǃâis di projeks ge ǃKhanni 2008 kurib ǃnâ hoaraga khoen hîa 60kurigu ǃnaga hân, mâ-i hoa-e N$100 ǁkhâgorobe ra ǃ ǃkhō oase, ǃmî nâbahe i ose ge tsoatsoahe. Nē

ǃ ǃ ǀ ǃ ǃ ǂ ǂ ǃ ǃ ǁprojects ge ôa nâ ra nâns, kaise gūseba xu ra Gao gao Hō gās Mās di sîsen uiba khē gâs xa ra nūhe.

ǃǃǃǃSī nâdi

ǂKhoesaob 2008 kurib ǃnâs ge ǂguro ǃhō âsa ǃ ǃhara âis ǃôa nâs, tsî ǀ ǁgam î ǃôa nâsa saos rase ǀ ǂHō gaebǃ ǂ ǂ2008 kurib nâ ge dīhe. Sao ra dana an uigu ge ge dīhe :

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās Otjiveros ai nî ǂ ǂnûi gāhes ǃai â gu ge sîsenosib, ǃâs tsî ǀgâsib tsîga gemûmûsa i. ǃNāsa ǁ ǂan gāsaben ǁnāpa hân ge ǃgûn nî ǃkhai-en ge ūhâ tama hâ i xui-ao ǁnâpa ge sīǂnaumâi, ǁîn di ûigu ge ǂharahes tsî ǃgoaxa ǁaeb di ǃâubasen-e ūhâ tama is ǀkhā ge ǂ ǂnao naosaī.

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās di ǂ ǂnûi gās ge ǀasa ǃâubasens ǀkha khoena ǃhirihiri nâ tsî ǃereams asen gekhoena aitsama ǁîna xu ǀ18 a ǁanin di ǃnans ǀhûhâsiba nî ǃûi-ûi nâ tsî mâtin nî ǃ ǃGao gao ǂHō gāsMāsa ǂhanuse sîsenūse nî ǀapemāna ge ǂgaimâi. Nēs ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ǀhûhâsib ûi-

ǃ ǀ ǀ ǃ ǂ ǃ ǃ ǁûi nâgus tsî gai gai nâgus tsîna mûmûsase ra gâ nâ khaisa ra ao gui.

➢ ǀGui ǃkhais ai ǀguis ǃ ǃGao gao ǂHō gāsa Māsa ra ǂmā uihe ǃkhais ge ra ǁgau mâtin khoena nauǃkhaide xu Otjivero ǃoa ra ǁan ǃgûsa. ǀGâsib xa ǃ ǂnami gāhe hâ ǀaokhoen ge ǃ ǃGao gao ǂHō gāsMās xa ǂgaehe hâse Otjiveros tawa gere doe sī, ǁîn doesī-aon ga ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsaǃ ǃkhō oa tama i xawe. Nēs ge ra ǁgau ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ga ǂ ǂnûi gāhe on khoen hîa nauǀ ǃ ǀ ǁ ǃkharigu, ādi tsî omaride xu ra doe kīn nîra khaehe khaisa.

➢ Khoen hîa nau ǃkhaide xu Otjiveros ǃoa ge hān ge ǃôa nâs tsî ǃgôakhâis hîa ge dīhesa ge tsūtsū.Per capita-i di ǂhō gās ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās dis ge N$ 89 xu ǁkhâgorobe ǃKhanni 2008 kuriN$ 67 ǁga ǀ ǂHō gaeb 2008 ge ǁnā. ǁNā-amaga da ge ǀdoe khī ra khoen di ǁgâiba ra ǂmû anseǃ ǃ ǂ ǃGao gao Hō gās Mās di ôa nâsa gere dī.

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ge sîsenxa kai ǁaeba xus ge omaris di ǀgâsib mûmûsase ge ǀoro. ǂÛnǀgâsib di ǁgaraba da ga sîsenū, on ge 76% khoena nē ǁgarab di ǃnaga hâ. Nēs ge ǀgui kurib diǁaeb ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa hōs dib ǃnâ 37%gu ǁga ge ǁkhôaxa. Nēs ge ǁnā omaridi hîa

ǀdoe khī ra khoen xa ǀtsâ kāhe tama di ge 16%gu kose ǁgôaxa ǃkhaisa ra ǁgau. Nēs ǃ ǀaru î ra ǁgauǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās hoaraga ǃhūb ǃaromas nî ǀgâsiba Namibiab ǃnâ mûmûsase ǀ ǀoro oroǃkhaisa.

➢ ǁKhā ǀgaub ais ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa ǀgôaron di ǃ ǀâtsū khāb di mâsib tsîna ge ǁgôaxa kai.ǃHūbaib di ǂUrusib ǃNans (WHOs) ǀnō-ū ǀgauba sîsenūs, ge ǀgôarona kurigu ǃoa ǃgommi ânaǀnōs ǃnân ge ǃnani ǁkhâgu di ǁaeb ǃnâ, 42%ga ǀ ǂHō gaeb ǃnâ ǁ2007 î kurib ǃnâ ǂhâbasa ǀnōsibǃnaga ge hâ i ǀgôana 17%gu kōse ǀGama aeb ǃnâ ǁ2008 î kurib ǃnâ ǁgôaxasa, tsî 10%gu ǀkhaǀ ǂHō gaeb ǃnâ ǁ2008 î kurib ǃnâ kai ǃai gûsa a hâsa, khoets ga ǀ ǂHō gaeb ǃnâ ǁ2007 î kurib ǃnâ ge

ǀ ǀ ǀ ǀ ǀ ǃdīhe hâ i nōs gôaron dis kha gope nō nūbai.

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās di sîsen tsoatsoas ǃai â i ge HIVsa ūhâ khoena ǀgâsib xa ǃaromahe hâseARVna hōs tsî xalenna hōs tsîn xa ge ǃgombahe i. ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ge ǁîn nî ǂuruse ǂû tsîǁaeb ai ǀsō ôana hō ǃkaisa ge ǁī khā kaiba ni. Nēs ge ǃ ǀaru î ǂHanub di ǁmî guis ARVna Otjiveros

ǂ ǃ ǁ ǃ ǃ ǃ ǀ ǂtawa hā-ūs xa ge khâ nâhe, tsî în nî Gobabis oa narisa aru î hâbasa tama hâ.

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās di sîsentsoatsoas ǃai ân ge ǁaupexa ǃnāsa ǃâb di ǁskol ha ǀgôana ǁhoa aeǃskol gû tama ge hâ i. ǃGâi ǀgaub ai gere ǃkharu ǀgôan di ǃgôab ge 40% ge i, tsî ǂ ǃnû gau ra ǀgôan

di ǃgôab ge ge ǀgapi i. ǂGuin ǁgûn ge skoli di marisa ge matare ǁoa i. Xawe ǃ ǃGao gao ǂHō gāsMās ge sîsentsoatsoas ǃkhao gân ge ǀgam ǃnāra xa ǃnâsase (90%) skol marisa ge matare tsîn geǃnāsa ǀgôana ǁîn di skolsarana ūhâ. Mari mâsib ǃaroman ǀgôana ǃSkol gû tama ǃkhais ge 42%gu

4

Page 5: A Basic Income Grant for All in Namibia - bignam.org · A Basic Income Grant for All in Namibia Gamaaeb 2009 ... BIG Flyer Nama Damara

ǀkha ge ǁgôaxa, tsî nē ǃgôab ge noxoba ga ǁgôaxa hâ, Otjiveros ǁga ge ûisa ôas ǃaroma a ǀdoe khīkhoen taman ga hâo. Skola xu gere hâ ǀgôan di ǃgôab ge ǀ ǂHō gaeb ǃnâ ǁ2007 î kuri ǁaubexa40%gu ǀkha ge ǁgôaxa, 5%gu ǁga ǀGama aeb ǃnâ ǁ2008 î kurib ǃnâ tsî ǃ ǀaru î 0%gu ǁga ǀ ǂHō gaebǃ ǁ ǃnâ 2008 î kurib nâ.

➢ Otjiveros di ǁ ǂan gāsaben ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās di sîsentsoatsoas ǃkhao gâ kliniksa ǃnāsaǁaeba ra sari. ǁÎn ge mâ saris hoas ǃaroma N$ 4ga ra matare tsî kliniks di ǂhō gās ge ǃhaka nâguse

ǁ ǁge khâi, N$ 250gu khâgorobe gu ge N$ 1 300gu ga ge khâi.

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ge omaris di suruteba ǁaubexa N$ 1 215ga xu N$ 772gu ǁga ǀ ǂHō gaebǁ2007 î kurib tsî ǀ ǂHō gaeb ǁ2008 î kurib tsîkha ǁaegu ge ǁgôaxa. ǁ ǁKhā aeb ǃnâs ge khoen di

marisâu ǁkhāsiba ge khâi. Nēs ge khoen di ǀarosen ra ǀkai nū tsî ǀ ǀui nū ǂkhari xun tsî ǂani garibtsîn tawa ge mûhesa i.

➢ ǃ ǂGao gao ǂHō gās Mās tsîn ge mûmûsa ǀ ǀkhara kharasiba ǂkhabadīb tsî ǃnarib tsîn di ǃgomsigutawa ge hā-ū. ǃHoa nâ-aixa ǂkhabadīb mâsib ge Omitaras ǀ ǃapa namgu xa ge ǃnurihe khami—42%gu ǀkha ge ǁgôaxa, ǀkai nū tsî ǀ ǀui nū ǀguruna ǃnaris ge 43%gu ǀkha ǁgôaxa hîa tsî nau xūnaǃ ǁ ǀ ǁnaris aubexa 20%gu kha gôaxa.

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās di sîsentsoatsoas ge marisi ǂharugu ǀgauba ge ǃî-î nâ. ǁNān hîa mariǂhō gās ǀkha a ǁaxan ǀ(15 a kurixas ǀgapise hân) di ǂhō gā ǀgaub ge 44%ga xu 55%gu ǁga ge

ǂharo. Nēs ǃnâ i ge a ǃmû āsa ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ra ǃ ǃkhō oa-aon ra ǁîn di sîsen ǁaxasib,ǁmatare khāsib tsî omaris di ǂhō gās tsî ǁkhāti aitsama sîsenbasens ǁkhasib tsîna ǂ ǃkhâ nâ tsî

ǀ ǀgapi gapisa. Nē mās ge ǃ ǀaru î ǃ ǃkhō oa-aon di marikuru ǁkhāsib, ǃgōsase, ǂhunuma ǂkhariǂharugub, ǂ ǀnubi uide kurus, pere-ams tsî ǂoms tsîna ǃ ǂkhō gā hâse ra ǀ ǀ ǃgai gai nâ. ǃ ǃGao gao

ǂHō gās Mās ge ǂhunuma ǁ ǂama harugub ǁkhāsiba omarisdi ǁama ǁkhāsiba ǀ ǀgai gais ǀkha raǂnubi. Nēs ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ǀopebeb tsî mâbasen tama isib tsîna nî ǃaroma ti ra mî

ǃ ǃ ǁ ǁmâ oadi ama tama hâ khaisa ra gau gau.

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās di sîsentsoatsoas ge tarekhoede aorekhoegu ǀguiga xu ûis di ǁnaetiba raǀ ǀoro oro. ǁÎdi ge ǁîdi tarekhoesis ǂama nēsi kai ǃmî-am nâsa ūhâ, tsî ǂsorosi harugus ǃnâ-ū ǀgui

ǀ ǀmari-e hōs mâsib tsîna ra oro oro.

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ra khoen di ǃgari āsa ǀ ǀgai gai ti ra mî ǃmâ oadi ge mûmûsaǀ ǀkhara kharasigu khoen di ûigu ǃnâ a mûsagu xa ama tamase ra ǃ ǀgaba îhe. ǀHûhâsib di ǃnans geaitsama ǀgaisa āxūna ra ǁamaxū ǃkhaidi ǀkha ge ǀ ǀhû gui, î di tā matare tsēs ai ǃgarina ǁamaxu,

ǀ ǀ ǃxûi-āsa oro oros aroma.

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ge ǀhûhâsi-ûib di ǁkhaebas ase ī, tsî ǀgâsiba ǀ ǀoro oro tsî ǀgâsa khoen dimarisi ǀomkhâis ase ī. Hoaraga ǃhūb di ǂ ǂnûi gās ases ge ǁîsa Mileniums Omkhâisens ǂMû uis,ǁ ǀ ǁîb ge aitsama nai a gui-aisens ase Namibiaba nî hui.

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās Namibiab ǃaromas ge subu ǂmā ui tamasa. ǁÎs di hoaraga ǂ ǀgan gaub geN$ 1,2 – 1,6 bilion marisa ǁkhâgorobe nî ǂgan, Namibiab di GDPs 2,2 -3%gu ǀkha a ǀguitikōsa.ǁNāpa gu ge ǃ ǃkharaga nâgu ǀgauga hâ nē marisa ǂhō gās ǃaroma. VATsa ǀ ǀgapi gapisa ǂhō gās diǁgui-aimaris ǀkha ǀ ǀhao haos ǃnā-ū ǃ ǃgâ gâis ge ǀgui ǀgausa. Nēs ge hâ a ǂhō gâs ǀkha ǁaegub ǃnâ tsîǂamse ra ǃ ǃkhō oa khoena nî ǃgâidī. Nau ǀgaukha ge, ǃhūb di ǂmari gaekhâib ǃnâ taren a ǂ ǂhâ hâsaǃ ǁ ǃ ǀ ǁ ǃ ǁ ǃ ǂ ǂkhaisa khawa kō gâs tsî guri hâ gui-aimaride hūb di uib aroma nûi gās tsîkha.

➢ Marisi ǀnō ǀgaub ge Namibiab ǁgui-aimaris di ǁkhāsib 30%gu ǃhūb di ǂhō gās diga ǃkharu hâǃkhaisa ge ǂ ǂhai hai. Nēsi hâ ǁgui-aimari ǀ ǀhao haos ge 25%gu ǃnaga hâ tsî ǁnā-amaga Namibiabdi ǁkhāsib ǁgui-aimarisa ǀ ǀhao haos dib ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās di maris kurib disa ǃnūse ǃgaru

ǁ ǃ ǃ ǂ ǃ ǁhâ. Nā-amagas ge Gao gao Hō gās Māsa Namibiab aroma matarehe khā.

➢ Hoaraga Namibiab ǃaromas ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa ǃnubu tsî gaxu ǁaeb ǃaroma ǃ ǃgâi gâgaǃ ǂkhō gā hâ. Otjivero-Omitaras tawa hâ ǃai gûdi ǃoa i ge a mîhe ǁkhā ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās nîǀgâsib tsî sîsenosib tsîna ǀ ǀoro oro, marikuru ǁkhāsiga ǂ ǂgui gui, ǁ ǃgau nâs tsî ǂurusib ǀgauga ǃnāsa

5

Page 6: A Basic Income Grant for All in Namibia - bignam.org · A Basic Income Grant for All in Namibia Gamaaeb 2009 ... BIG Flyer Nama Damara

ǁ ǃ ǃNamibia în digu tsîna nî gâi gâi.

ǁ ǂ ǃ ǃ ǃ ǃ ǂ ǃOtjiveros di an gāsaben ge mûmûsa gâi gâgu Gao gao Hō gās Mās ge dīganan ge hō âo, o ge mî :

« ǃHoa nâ-aixases ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa ûiba ge hā-ūba da. Mâ khoe-i hoa-i ge ǂûna ǁamabasen ǁkhātsî khoe-i hîa ra ǂûna ǀkhopema i ge ǃ ǀaru î a ǀkhai. ǁMî khā ta ga on ge khoena ǁîn di khoesisa ge hō-oa tsî

ǃnēsi a ereamxa. »

« Nēsi i xū-i hoa-e nî ǀkharasen ǃkhaisa da ge ǃâubasen tama hâ khoen ge ǃ ǀâtsū khāb ǃnâ hâ i xui-ao tsî N$100gu ge nē mâsiba ǀ ǀkhara kharas ǃaroma ǂâusa tama hâ. Tsoatsoas ǃnân ge ǁgûna skoli maris, skolsarantsî ǂâusa ǂûn hâ ǃkhais ǃaroma gere sîsenū. ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ge amase Otjiveros khoena ge hui, khoen

ǁ ǃ ǃ ǃ ǃge în tsî Namibiab haos di â khaisa ra hō â. »

Matikō marisa a ǂǂǂǂhâbasa ǃ ǃǃ ǃǃ ǃǃ ǃGao gao ǂǂǂǂHō gās Mās ǃǃǃǃaroma tsî mâ ǀǀǀǀgaub ais a hōheǁǁǁǁkhā?

ǁNāpa gu ge haka ǀgauga hâ (tamas ka io ǁîga ǀ ǀhao haos ǀkhas) ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ǃaroma marisa aǁhōhe khāsa:

1. ǂHō gās ǁgui-ai maris di ǀgauba dī-ūnusa xu. ǃNāsase ra ǂhō gā khoen ge ǃkhoexa nâsib di ǀgaubǀ ǃ ǃ ǃ ǁai gâsana hui nâs aroma nāsase nî gui-aihe.

2. NAMTAX ǃ ǁgae ares ge ǁao guiba ge dī îs ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ǃaroma ǀAro-aihe ǁkhā ǁgui-aimarisa (VAT) 6.5% ǀkha ǀ ǀgapi gapihe. Nēs ge ra ǂâibasen khoen nî ǃnāsa marisa tsēkorobe xūntsî ǂûn ǃaroma nî ǂmā ûi ǃkhaisa, xawe ǁkhā ǁaeb ai ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa xu nî ǃ ǃgâi gâ ǃkhaisa.Nē ǃ ǁgae ares ge ǂai homi ǁai gausa xu i ge a ǃgāsa 85% khoen nî ǃnāsase nēti ī marihuiba xūǃ ǃgâi gâsa, tsēgorobe xūn tsî ǂûn ai ǂmā ûis xa. VATsa ǀ ǀgapi gapis ǃnân ge ǃkhū hâ khoenaǃ ǃGao gao ǂHō gāsa nî ǂ ǃkhā nâ, nēs ǃnâ-ūs ge ǂhō gāsa ǀguitikōse ǀhûhâsib ǃnâ nî ǀ ǂgora gāhe. Nēs

ǀxō khāb ge ǁī khāsiba hâ ǀnî mari ǂ ǃkhâ nâ ǀgaugu tsîn a ôahe ǁkhās diga. ǁAi gause i ge ǁgui-aiǂ ǃ ǀ ǀ ǁmaris î-îsens xūn, audodi, tabaga-i tsî auxûi-i tsîn aroma a gapi gapihe khā.

3. ǃ ǀ ǁ ǃ ǃ ǂ ǂ ǀ ǃHūb di mari- awe guib nurib nâ kaise hâ hâsa xūn di gui-i ase nî nurimâihe.

4. ǃ ǂ ǁ ǂ ǂ ǃ ǁ ǂHūb di mari gaekhâiba în a îbe hâ hâsa xūn aroma khawa gaekhâisa.

ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās Namibiab ǃaromas ge subu ǂmā ui tamasa. ǁÎs di hoaraga ǂ ǀgan gaub ge N$ 1,2 –1,6 bilion marisa kurigorobe nî ǂgan, Namibiab di GDPs 2,2%ga xu 3,0%gu ǀkha a ǀguitikōsa. Marisimâsib di ǃôa nâdi ge nē mās di ǂmā uis nî ǀgaisa, xawes nēsa Namibiab di ǁkhāsib hâ a ǁuiba, marisi ǃgâimâsiba tsūtsū tamase ǃhirihiri nâ ǁkhā ǃkhaisa. ǃNāsases ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa ǃnaob ase mariǃgomsib ǁaeb ai mûhe tide, xawe ǂhanu ǁaeb ai ra ǂgâxa tsî marisi ǃai gûsa ra ǃûi-ûi nâ ǁâtanis ase nîmûhe.

ǀ ǃ ǃ ǂ ǃ ǃǀ ǃ ǃ ǂ ǃ ǃǀ ǃ ǃ ǂ ǃ ǃǀ ǃ ǃ ǂ ǃ ǃMâ gaub ain khoena Gao gao Hō gās Māsa nî khō oa?

ǁNaetihesa ǀgaugu hîa ǀnai hâ mari-huiga ra sîsenūgu ais ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās tsîna nî sîsenū.Xawes ge NAMTAX ǃ ǁgae aresa ǁîs di ǁao guib ǃnâ ge ǁao gui ǂmari gae-ūs kardi tsî ǀ ǁkhunu gâiǂ ǂ ǀan ûi gaub hîa ǀnai ra kaira khoen maride ǂmā ûis ǃnâ sîsenūheb tsîn xa. Nēb ge ǃgoaxa ǁaeb ǃaromakaise ǃgâi ǀgaub hîa ǂgui mari-e ǂgan tama i tsî ǃnarib tsîna nî ǁ ǂara uiba. Ī as ge tsoatsoas ǃnâ nēti ī

ǃ ǃ ǃ ǀ ǂ ǃmarihuiba gao gaos aroma i nî mari-e a hâbasa khaisa.

ǃ ǀ ǀ ǃ ǀǃ ǀ ǀ ǃ ǀǃ ǀ ǀ ǃ ǀǃ ǀ ǀ ǃ ǀHoa nā-aixa marisi huib xō khā nî gâi gauga hâ?

Kaise ǂōrisase ǂhâbasa ǂkhanina ǃkō gâs tsî ǁī khā a ǀkhara ǀgauga ǃôa nâs ǃkhao gâs ge NAMTAXǃ ǁgae aresa ge ǂhō ûi, ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ǀguis nēsis kōse ǂmâ ûi hâ marisi hui hîa ǀgâsib tsî ǀguitikō-ǃo nâsiba ǂhanuse a ǀ ǀoro ora ǁkhāsa (NAMTAX, 2002:60). ǀNî marisi huigu ge hâ, ǁai gause ǀdisihû a

kurin ǃnāga hâ ǀgôan ǀguina ra huise. Nē ǃnôa marisi huigu ge ǀoro ǂsîsen ûiba ūhâ tsî ǂgui khoen hîa

6

Page 7: A Basic Income Grant for All in Namibia - bignam.org · A Basic Income Grant for All in Namibia Gamaaeb 2009 ... BIG Flyer Nama Damara

ǂhâb ǃnâ hâna ra ǁ ǂara ui. ǀNî marisi huigu ǂgui maris ǀkha ǀguits a ǃ ǃgâi gâ xu ǁkhā gu tsîn ge hâ,ǁai gause “Sîsen-ôa huib,” nēban ge khoena ra ǂ ǀgao khāhe aiben nî sîsen tsî ǁnās ǃkhao gâ ǀgui huiba

ǂhanuba xū hōse. Mûmûsase gu ge nēti ī marisi huiga kaise ǂgui marisa ra ǂ ǀgao khā tsî ǁnā-amaga ǂhâbǃnâ hâ khoen hoana hui ǁkhā tide. ǀNî marisi huib saogugu hîa ǂhanuba xū hâgu, ǁai gause, skolga ǂûna

ǀ ǁ ǀ ǂ ǃmās di awe guigu, khami īgu ge khara saogugu ase tā nî mûhe, xawe khâ nâs saogugu ase.

ǃ ǃ ǂ ǀ ǃǃ ǃ ǂ ǀ ǃǃ ǃ ǂ ǀ ǃǃ ǃ ǂ ǀ ǃGao gao Hō gās Mās ai guin nî khoena mûmâi gâ?

ǀNain ge ǀgâsa khoena ǁîn di ǃmûmâi gâba nau khoen di huib ai ǀgui ūhâ ǀ- aokhoen tsî ǀhōsan hîa ǀnîkhama ī ǂhō gā-e ūhâna. ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ge khoe-i hoa-e ǁî-i ǂhō gāsa ra mā, khoe-i hoa-i ǁî-i

ǀmî guiba aitsama dībasen ǁkhāse. Nēs ge ǁkhāti sîsen ra ǀgâsa khoen tsîna ra ore hîa ǁîn di ǀnai ǀoroǂhō gāsa ǁîn di ǀaokhoen ǀkha ra ǀgoraguna. ǁNā-amagas ge ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa ǃmûmâi gâ mâsib

ǀ ǀ ǃ ǁ ǃ ǃ ǃ ǃ ǁ ǁtsîna ra oro oro, tsî nāsa uib hūb dib nî hūb nâ sîsenūhe khais di ī khāsiba ra khowa-am.

Nēs ge ǃ ǀaru î ra ǁī khā kai, ǃkai ā tsî ǃ ǃgaro ā ǁamaxū ǃkhaigu kaise nēpa xū nî ǃ ǃgâi gâ tsî ǁnās ǃnâ-ūǁī khāsiba hâ marisi ǀomkhâis tsîn nî omkhâisa ǀhânahe hâ ǃ ǃgaro ā ǀkharigu ǃnâs tsîna tsoatsoa ǃkhaisa.ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ge ǃhoa nā-aixa, ǀgaisa tsî hâhâ nî ǂhō gās di mā-aos ase kaise ǀgapi omkhâisensǁkhāsiba ūhâ, ǁnā-amagan ge khoena ǁîs ai a ǃgâbasen ǁkhā tsî ǂhanu ǀgaub ai ǁîn di marisi ûiba aǀ ǁ ǁawe gui khā.

ǃ ǃ ǂ ǂ ǂ ǃ ǂǃ ǃ ǂ ǂ ǂ ǃ ǂǃ ǃ ǂ ǂ ǂ ǃ ǂǃ ǃ ǂ ǂ ǂ ǃ ǂNamibiab nî Gao gao Hō gās Māsa nûi ga khaisa gaots ra?

ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās ge hoaraga ǁNamibia îna ǀkharigu īse nîra ǃ ǃgâi gâ kai. Matarehe ǁkhā a, ǁnā-amagas ge ǁîs di ǂ ǂnûi gāsa ǂ ǂgī gōsi āsenxasib xa ǀgui nî sîsenxa kaihe. ǁNamibia în di khoesi ǂhanub geǃ ǃ ǂ ǂGao gao Hō gās Māsa ganbasensa.

Hoaraga ǁNamibia în ǃaromas nî ǃ ǃGao gao ǂHō gās Māsa ǂ ǂnûi gāhe ǃkhaisa du ga ǂgao-o, o sadu domgaǀ ǁsaora xūna dīs kha nâu kai :

➢ ǂ ǂHôa gares di ǁ ǂkhami gā saogugu ǃnâ ǁ ǂkhami gā, î ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās xats ra mâti tsâǀgausa mî

➢ ǂ ǃ ǃ ǂ ǂ ǂ ǃSî khanide Gao gao Hō gās Mās xa hôa khanigu oa xoa

➢ ǂ ǁ ǀ ǂ ǀ ǃ ǃ ǂ ǃNē haweba ī khā-i as kōse gora ûi, î nau khoen kha Gao gao Hō gās Mās xa hoa

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās xa sa kerkheb ǃnâ, sîsenaon ǀhaodi, ǂkham khoen ǀhaodi, ǀhûhâsib ǃnandiǃnâ ǃ ǃhoa gao tsî ǁîna ǂ ǂ ǃgao gao nâ noxoban ga ǁnāti dī tama io, în ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās diǃ ǁ ǃ ǁGae ares nâ ani

➢ ǃ ǃGao gao ǂHō gās Mās xa sa ǀhûhâsib tsî ǀkharib di ǂ ǂgi gōsi ǂ ǁnû khaeba-aon ǀkha ǀgoragu, nēnge !ā!nāsi tsî ǀkharisi ǂ ǂgae gui-aon tsî ǃ ǃhao nasi dana-khoen tsîna. ǁÎn ge sadon nî ǂ ǁnû khaebase

ǁge hûihe.

Basic Income Grant Coalition Secretariat c/o Desk for Social Development (ELCRN) / P.O. Box 5069 /Windhoek / ���� +264 (61) 235466 — ���� +264 (61) 305087 — E-mail: [email protected]

7

Page 8: A Basic Income Grant for All in Namibia - bignam.org · A Basic Income Grant for All in Namibia Gamaaeb 2009 ... BIG Flyer Nama Damara

8