“93% no projekta finansē eiropas savienība ar eiropas sociālā fonda starpniecību

„Lauksaimnieku un lauku pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbības stiprināšana - aktīvai un

kvalitatīvai līdzdalībai lēmumu pieņemšanā”

“93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒEiropas Savienība

Biedrība ″LATVIJAS DĀRZNIEKS″

• Dibināta 1996.g.

• 2011g. biedru skaits 156

• Apvieno visus lielos un lielāko daļu vidējo profesionālos dārzeņu audzētājus atklātā laukā un siltumnīcās


Biedrība ″LATVIJAS DĀRZNIEKS″

Darbības mērķi:• Veicināt dārzeņkopības nozares attīstību Latvijā• Aizstāvēt savu biedru intereses Latvijas un Eiropas mērogā, veicināt

to konkurētspēju tirgū• Piedalīties ES un nacionālās likumdošanas izstrādē, aizstāvot savu

biedru intereses• Veicināt profesionālās un citas aktuālas informācijas izplatīšanos

dārzeņkopju vidū• Veicināt moderno tehnoloģiju ieviešanu ražošanā• Veicināt vides saglabāšanas• Nodrošināt Latvijas patērētājus ar kvalitatīviem un drošiem vietējiem

dārzeņiem• Sadarboties ar citām Latvijas lauksaimniecības organizācijām un

citu valstu dārzeņkopju organizācijām kopīgo problēmu risināšanā.


Dārzeņu ražošanas dinamika pa gadiem (CSP)


2007. 2008. 2009. 2010.

Kopēja platība, tūkst. ha

11 9,5 8,2 8,0

Vidēja ražība, t/ha

12,9 13,8 20,7 17,2

Kopraža, tūkst. t

141,9 131,1 170,4 138,8

Atklāta lauka dārzeņu ražošana atkarībā no saimniecības lieluma, tūkst.t (CSP)

Visas saimniecības

Lielas Vidējas Mazas

2007. 141,0 31,4 35,8 73,8

2008. 131,1 48,3 32,7 50,1

2009. 170,4 77,3 73,8 19,3

2010. 138,8 83,7 39,3 15,8


Dārzeņu kopraža profesionālajās saimniecībās, tūkst. t

2007. 2008. 2009. 2010.

Kāposti ~30 ~35 ~32 ~22

Burkāni ~45 ~43 ~46 ~23

Galda bietes

~12 ~9 ~9,3 ~7,2

Sīpoli ~11 ~10 ~12 ~11


Dārzeņu profesionālas platības, ha

2007. 2008. 2009. 2010.

Kāposti 609 577 536 500

Burkāni 829 871 903 780

Galda bietes 198 229 233 180

Sētie sīpoli 149 460 134 200


Profesionālo ražotāju īpatsvars dārzeņu kopražā, %

2007. 2008. 2009. 2010.

Kāposti 56 63 50 37

Burkāni 98 98 98 67

Galda bietes 57 57 36 44

Sīpoli 66 58 41 68


Siltumnīcu platības, hа (CSP)

2006. 2007. 2008. 2009. 2010.

Siltumnīcas 170,1 108,8 75,5 66,6 84,0

t.sk. Stikla 41,6 40,2 43,4 46,7 42,1

t.sk. Plēves 128,5 68,6 32,1 19,9 41,9


Siltumnīcu dārzeņu ražošana

• Latvijā ir 29 hа siltumnīcu saimniecību > 1 га – t.sk. ap 10 hа augstas siltumnīcas

• 7 lielsaimniecības (30 hа) saražo – 98% visu siltumnīcu gurķu – 89% visu siltumnīcu tomātu


Dārzeņu patēriņš (CSP), kg/cilv. gadā

2000. 2007. 2008. 2009.

Kāposti svaigi

11,86 9,79 9,57 9,23

Kāposti skābēti

4,65 3,59 3,54 4,25

Burkāni 10,99 9,18 9,72 9,60

Galda bietes 5,68 3,68 3,59 3,94

Sīpoli 9,83 6,06 6,65 6,70

Tomāti 9,37 12,29 12,54 11,21


Dārzeņu patēriņa izmaiņas

• Visumā stabila visu galveno dārzeņu un kartupeļu patēriņa samazināšanas tendence.

• Krīzes dēļ 2009.g. nedaudz pieauga galda biešu, sīpolu, skābo kāpostu un konservēto gurķu, kā arī kartupeļu patēriņš.

• Latvijā stabili aug sēņu patēriņš, lielā mērā pateicoties “Baltic champignons” stabilajam produkta piedāvājumam


Nozares attīstības tendences

• Samazinās saimniecību skaits

• Palielinās ražošanas efektivitāte

• Palielinās specializēšanās

• Ražotāji sāk kooperēties

• Aug ražotāju profesionalitāte

• Palielinās glabātavu un vākšanas tehnikas skaits

• Siltumnīcu saimniecības cenšas modernizēt siltumnīcas un tehnoloģijas


Galvenās problēmas

• Latvijā samazinās dārzeņu tirgus, jo sarūk patēriņš un iedzīvotāju skaits

• Nepietiekams dārzeņu eksporta apjoms

• Trūkst kvalificētā darba spēka (mehanizatoru) un speciālistu (agronomu, augu aizsardzības speciālistu)

• Trūkst ekonomisko pētījumu par dārzeņu ražošanu

• Trūkst pētījumu par atsevišķo tehnoloģijas elementu efektivitāti

• Pieaug konkurence starptautiskajā tirgū (draud Ukrainas ienākšana ES tirgū)

• Trūkst dārzeņiem reģistrēto AAL


Draudi nozares attīstībai

• Ja turpināsim strādāt tikai vietējam tirgum, pēc 20-25 gadiem nozarē paliks tikai dažas lielsaimniecības

• Pašlaik ļoti maz jauno zemnieku dārzeņkopju, tiem grūti ienākt tirgū

• Zemniekiem grūti atrast finansējumu ražošanas attīstībai

• Latvijā nav neviena moderna dārzeņu vairumtirgus

• Augsts PVN samazina pārtikas produktu, tostarp dārzeņu patēriņu


“Latvijas dārznieks” cenšas risināt problēmas

• Dārzeņu patēriņa veicināšana sadarbojoties ar LTVC

• Dalība “Skolas augļa” programmā

• Dalība ZM Pārtikas padomē

• Līdzdalība Nacionālās stratēģijas „Augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju stratēģijas” izstrādē

• Dārzeņu integrētās audzēšanas ieviešana


Integrētā dārzeņu audzēšana

• Ieviesta 2007.g. pēc 2 gadu pārrunām ar Eiropas Komisiju

• Kontrolē LAD un VAAD

• 5 gadu saistības ar nosacījumu, ka kopējā platība nesamazinās vairāk kā par 20%.

• Minimālais saimniecību lielums 1 ha, minimālais lauka lielums 0,3 ha.


LAP 2007-2013.g.g subsīdijas integrētiem dārzeņiem

• Galviņkāposti 24 EUR/ha

• Ziedkāposti 70 EUR/ha

• Burkāni 70 EUR/ha

• Galda bietes 70 EUR/ha

• Lauka gurķi 70 EUR/ha

• Sīpoli 70 EUR/ha

• Ķiploki 70 EUR/ha


Integrētā dārzeņu ražošana 2010. g. (VAAD)

Saimniecību skaits Platība, ha

Kāposti 39 439,5

Burkāni 53 473

Galda bietes 44 175

Sīpoli 46 289

Lauka gurķi 10 9

Ziedkāposti 10 19,5


“Skolas auglis”

• Sāka ieviest 2010/2011. m.g.• Produkti:

– āboli, – bumbieri, – lielogu dzērvenes– burkāni, – kāposti, – kolrābji, – kāļi


“Skolas auglis”

• Prasības: – Integrētā audzēšana– Maks. attālums no ražošanas vietas līdz skolai 300 km

• Piegāde katru dienu periodā no 10.01. līdz 25.02.

• Pavisam piedalījās 537 skolas, vairāk par 73 tūkst. skolēnu


Augu aizsardzības problēmas

• Trūkst dārzeņos reģistrēto AAL

• To lietošana tiek stingri kontrolēta

• Lietojuma paplašinājums sākts 2009.

• Krasi samazinās darbīgo vielu skaits I Pielikumā (Direktīva 91/414/ЕЕК)

• ar 2011.g. 14.jūniju Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija un Dānija – Ziemeļu grupa


Biedrības sadarbība ar valsts un ES institūcijām

• Tika panākta vairāku augu aizsardzības līdzekļu lietojuma paplašināšana un atļaujas no VAAD vairāku Latvijā nereģistrētu AAL lietošanai uz 120 dienām

• Biedrība ir veicinājusi 2 ražotāju grupu dibināšanu

• Biedrības pārstāvji piedalās ZM darba grupās par dārzeņu kvalitātes un nekaitīguma prasībām

• Biedrības pārstāvji ir piedalījušies MK noteikumu projektu izstrādē:– par Integrēto dārzeņu audzēšanu, – par Ražotāju grupu un Ražotāju organizāciju atzīšanu, – par „Skolas augļa” programmas ieviešanu Latvijā un dažu

citu.– Sadarbībā ar PVD ir piedalījušies ZM Pārtikas padomes

sēdē par dārzeņu izcelsmes izsekojamību


Biedrības sadarbība ar valsts un ES institūcijām

• Biedrības pārstāvis darbojas vairākās VAAD darba grupās, kā arī piedalās ES dibinātā “Minor use found” darba grupā

• Biedrības pārstāvis darbojas Copa/Cogeca darba grupā “Augļi un dārzeņi”



Paldies!

Jautājumi?

“93% no projekta finansē eiropas savienība ar eiropas sociālā fonda starpniecību

Documents