Slide 1

4.NODARBIBA : DIEVS UN NVE

4.1 CILVKA DABAPastv atteikans lai cik dzii slpta pieemt to faktu, ka dzve ir tik sa, ka drz vien ms atradsimies uz neizbgams nves slieka. Js tau nezint, kda jsu dzve ir rtu; jo t ir tvaiks, kas uz su brdi ir redzams un tad izgaist. Mirt tau mums visiem ir jmirst: ms esam k dens, kas zem izliets un kuru nav iespjams sasmelt. K zle, kas agrum ir auganas spka pilna, kas rt atze un zied, vakar vst un kalst. (Jkaba 4:14; 2. Sam. 14:14; Ps. 90:5,6). Mci mums msu dienas t skaitt, ka ms gudru sirdi dabjam! (Ps. 90:12) Pretji Dieva skaidri teiktajam, ka cilvks mirdams mirs, ja vi grkos (1.Mozus 2:17), ska apgalvoja: Js mirt nemirsit (1.Mozus 3:4). is minjums noliegt nves neizbgambu un galjbu ir raksturgs vism maldu ceus ejom reliijm. Cilvks ir piDievs Tas Kungs radja cilvku no zemes piem jo no ts (zemes) tu (dams) esi emts: jo tu esi pi, un pie piem tev atkal bs atgriezties (1.Moz. 2:7; 3:19). Nav ne mazk mjiena uz to, ka cilvkam piemistu kda iedzimta nemirstba; viam nepiemt it nekas, kas turpintu dzvot pc nves.

Ms esam mls (Jes. 64:8); cilvks ir no zemes, no piem; (1.Kor.15:47); no paiem pamatiem ir veidojums no piem (jaba 4:19); un cilvkam btu jkst atkal par piem (jaba 34:14,15). brahms atzina: es esmu pi un pelni (1.Moz. 18:27). Tikldz cilvks bija izrdjis nepaklausbu Dieva pavlei den, Dievs viu izraidja no drza, lai tas tagad neizstiepj savu roku un neem ar no dzvbas koka, un ned, un nedzvo mgi (1.Moz. 3:24,22). Ja cilvkam btu kda iedzimta kripata nemirstbas, tas nebtu bijis nepiecieams.

Sava vaiga sviedros tev bs maizi st, ldz kamr tu atkal atgriezies pie zemes, jo no ts tu esi emts: jo tu esi pi, un pie piem tev atkal bs atgriezties.1.Moz. 3:19 6Nosacta nemirstba [1] Kristus ir clis gaism dzvbu un neizncbu ar evaliju (2. Tim. 1:10; 1.Ja 1:2). Vi ir pestanas iescjs, mgs pestanas gdnieks. (Ebr. 2:10; 5:9).Ja js nedat Cilvka Dla miesu un nedzerat Via asinis, jums dzvbas nav sev. Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mga dzvba, un Es to uzcelu pastar dien lai dotu o mgo dzvbu (Ja 6:53,54) Dievs mums (ticgajiem) ir devis mgu dzvbu, un dzvba ir Via Dl (1. Ja 5:11). Tie, kas nav Krist, nevar cert uz mgu dzvbu. Tikai caur Kristu ir iespjama nemirstba; Vi ir palicis visiem, kas Viam paklausa, par mgs pestanas gdnieku (br. 5:9). Tdjdi, cilvku nemirstba ir radusies Kristus darba rezultt.

Nosacta nemirstba [2]Patiesi ticgais tiecas pc nemirstbas un k balvu saems mgo dzvbu kas nav iedzimta paba (Rom. 2:7; 6:23; Ja 10:28). Msu mirstgais ermenis trpsies nemirstb ar Kristus atgrieanos (1. Kor. 15:53); ttad nemirstba ir apsoljums, kas mums obrd nepiemt (1.Ja 2:25).Ja Kristus nav uzmodints, tad ar tie ir pazudui, kas Krist aizmigui (1. Kor. 15:18). No t izriet, ka viiem nav nemirstgu dvseu, kas pc nves nonk debess.Dievam viengam ir nemirstba (1. Tim. 6:16).4.2 DvseleNephesh un Psucheie ebreju un grieu vrdi, kas Bbel tulkoti k dvsele (Nephesh and Psuche attiecgi) tiek tulkoti ar sekojo veid:ermenis/miesa, elpa, radba, sirds, prts, persona, pats, dzve.Tdjdi dvsele attiecas uz personu, ermeni vai sevi pau. Visiem zinmais S.O.S. (Glbiet msu dvseles!) nozm Glbiet ms no nves briesmm! Ttad dvsele ir pats cilvks, visu to pabu, kas sastda personbu, apkopojums. dama radanaDzvnieki, kurus Dievs radja, sauca par dzvm radbm kas rpo un mud (1.Moz. 1:20,21). Ebreju valodas vrds, kas eit tulkots k dzva radba vai dzvs radjums, ir nephesh, kuru tulko ar k dzvu dvseli; piemram, 1.Moz.2:7: t cilvks tapa par dzvu dvseli. Ttad cilvks ir dvsele vai dzva radba, tpat k dzvnieki ir dzvas radbas. Cilvks nv ir k dzvnieksTiem, kds ir cilvku, tds pats ir ar dzvnieku liktenis: k viens, t otrs mirst un cilvks nav prks par dzvniekiem. Visi noiet vien viet (kap); visi vii ir cluies no piem, un visi atgrieas atpaka pos (Sal. mc. 3:19,20). Un raksttjs vlas, lai Dievs paldztu cilvkiem pieemt o skarbo faktu, lai vii (cilvki) redztu, ka btb vii ir ldzgi dzvniekiem (Sal. mc. 3:18).Sal. mc. 3:18 teikts, ka Dievs grib cilvkus prbaudt, liekot viiem redzt, ka btb vii neatiras no dzvniekiem, proti, tie, kuru pazemba liecina, ka vii ir paties Dieva tauta, saprats o patiesbu, tau tie, kuriem trkst pazembas, o prbaudjumu neizturs. Dvsele mirst [1]652 no 754 reizm, kad ebreju vrds nephesh lietots Bbel, tas lietots par dvseles vai dzvas radbas nvi.Kura dvsele grko, tai jmirst (Ech. 18:4).Dievs var nomaitt dvseli (Mt. 10:28). Citas atsauces uz dvseles nomaitanu : Ech. 22:27 (cilvku dzvbas = nephesh); Sal.pam. 6:32; 3.Moz. 23:30 (persona = nephesh).Tie nokva visus Hacoras iedzvotjus (nephesh) ar zobena asmeni, un tur nepalika pri neviena dvsele (Jozuas 11:11; saldz. ar Jozuas 10:30-39)....visa dzv radba (psuche) nobeidzs (Atkl. 16:3; saldz. ar Ps. 78:50).

Dvsele mirst [2]nenoziedzgu auu (nephesh) asinis ... (Jer. 2:34).Ja kds cilvks (nephesh) apgrkotos dzirddams ldtja balsi ja tas tad nepazio ja kds cilvks (nephesh) pieskaras kdai nestai lietai ...ja kds cilvks (nephesh) ar neapdomgm lpm nodod zvrestu (3.Moz. 5:1-4).

Ikvienam, kas grku dara, jmirst.Ech. 18:20 154.3 Gars

Vrda gars nozme Ebreju un grieu vrdi (attiecgi Ruach un Pneuma), kas Bbel tulkoti k gars, pieauj ar dus tulkojumus: Dzve, gars, prts, vj, elpa

Gars k dzvbas spksMiesa bez gara ir nedzva (Jkaba 2:26). Dievs iedvesa via (dama) nss dzvbas dvau (garu); t cilvks tapa par dzvu dvseli (1.Moz. 2:7). jabs run par dzvbas elpu mans nss (jaba 27:3 saldz. ar Jes.2:22). Dzvbas gars mums tiek dots piedzimstot, un tas paliek ar mums, kamr ms esam dzvi.Gars nves stund [1]Kad Dieva dvaa tiek atemta no kda, tas moment iznkst gars ir dzvbas spks. Ja Dievs Savu garu un Savu dvau btu paturjis tikai Sev paam, tad visa radba kop iznktu un cilvkam btu jkst atkal par piem. Bet, ja tev ir sapraana, tad paklausi to, ko es saku (Job 34:14-16).Gars nves stund [2]Ps. 146:3-5: Nepaaujieties uz diciltgajiem, uz cilvku brniem, kas tau nevar paldzt! Kad gars iziet no miesas, tad vii atgrieas pos (no kuriem radti), un tai pa brd viu nodomi aiziet boj. Svtgs tas, kura palgs ir Jkaba Dievs. Nves laik piem bs atkal atgriezties atpaka zem un kt par to, kas tie iepriek bijui, un garam atkal atgriezties atpaka pie Dieva, kas to ir devis (Sal.mc. 12:7).Cilvks k dzvnieks nves laik[1]Cilvkiem un dzvniekiem ir dots tas pats gars vai dzvbas spks. Tiem, kds ir cilvku, tds pats ir ar dzvnieku liktenis: k viens, t otrs mirst, visiem ir viena dvaa (tas pats gars), un cilvks nav prks par dzvniekiem (Sal.mc. 3:19). Nav redzamas starpbas starp to, kurp dodas cilvku un kurp dzvnieku dvaa (Sal.mc. 3:21).Cilvks k dzvnieks nves laik [2]K cilvki, t ar dzvnieki kuriem Dievs bija iedevis dzvbas garu (1.Moz.2:7; 7:15) viendi gja boj pldu laik: Tad nobeidzs ikviena radba, kas kustja zemes virs, putni, lopi, zvri un visi cilvki. Viss, kam bija dzvbas dvaa nobeidzs t Vi izncinja visu dzvo, kas bija zemes virs (1.Moz 7:21-23). 4.4 Nve ir bezsamaaNve ir bezsamaa [1]Kad gars iziet no miesas, tad vii (cilvki) atgrieas pos, un tai pa brd viu nodomi aiziet boj (Ps. 146:4).Nomiruie vispr nezina vairk nek Tiklab laiks mlt, k ienst un dzves iekrs degt viiem jau sen pri (Sal.mc. 9:5,6). Pazem, kurp tavs ce iet, nav ne darba, ne vairs kdu prdomu, ne atzias, ne gudrbas (Sal.mc. 9:10).jabs saka, ka iznkstot vi btu bijis k tds, kas mam nav bijis. Vi redz nvi k aizmirstbu, bezsamau, k biezu tumsbu (jaba10:18-19), nebtbu.

Nve ir bezsamaa [2]Kds ir cilvku, tds pats ir ar dzvnieku liktenis, k viens t otrs mirst (Sal.mc. 3:19); ja cilvka apzia saglabtos kaut kd veid, tad t vajadztu notikt ar ar dzvniekiem, tau ne Raksti, ne zintne neko tdu nemin.Kungs zina, ka ms esam pi. Cilvks sav dzv ir k zle, vi zied k pue lauk, kad vj to skar, tad ts vairs nav, un neatrod vairs pat ts vietu (Ps. 103:14-16).Ticgie zinja, ka pc nves vii nevars slavt Dievu un teikt T slavu piem. Hiskija (Jes.38:17-19) un Dvids (Ps. 6:4,5; 30:9; 39:13; 115:17)

Nve k miegsjabs 3:11-17: Kd es neesmu nomiris mtes miess, vai gjis boj, kad es izncu no mtes klpja? Jo tad jau es btu apglies kapa tums, es snaustu, es btu iemidzis, man btu atpta Tur pat bezdievgie ir mitjuies trakot tur atdusa tiem, kuru spki ir gal. Dan. 12:2,13 Un daudzi no tiem, kas dus zemes pos, uzmodsies: citi mgai dzvbai, citi mgam negodam un kaunam Bet tu ej un noej beidzamajam laiku posmam pret ldz galam! Tagad tu drksti dust, un pc tam tu atkal celsies saemt savu tiesu pastar gal visu dienu beigs.

Aplamas domas1.Ka balvu par msu dzvi ms saemam mirstot, kad msu nemirstgajai dvselei tiekot pieirta kda noteikta vieta.2.Ka nodalana taisnajos un aunajos notiekot cilvkam mirstot.3.Ka taisno balva ir nonkana debess pc nves.4.Ka, ja visiem ir nemirstga dvsele, tad visiem ir jnonk vai nu debess vai ell.5.Ka auno dvseles nonk soda viet, ko sauc par elli. 6. Dvseles nemirstba.Apsoljums brahmamVai vi nonca debess?

Bbel nekur nav teikts, ka ms nonkam debess pc nves; nve nekur netiek aprakstta k doans uz debesm. Vecaj derb teikts, ka pc nves cilvks nonk kap [sheol].

Vai tad t ir msu vieng cerba? Nve? Uz mu? 30 .4.5 Augmcelans

Vai t ir msu vieng cerba? Nve?32

Daudzi no tiem, kas dus zemes pos, uzmodsiesDanila 12. 2. pants

NomirtPiedzimt atkalAugmceltsDzvo mamDzvo Kristum35So here is that chart again.DIE TO SELFCol 3:3 For you have died, and your life is hidden with Christ in God. Col 3:4 When Christ who is your life appears, then you also will appear with him in glory. Col 3:5 Put to death therefore what is earthly in you: sexual immorality, impurity, passion, evil desire, and covetousness, which is idolatry.

BORN AGAINJoh 3:3 Jesus answered and said unto him, Verily, verily, I say unto thee, Except a man be born again, he cannot see the kingdom of God.

RAISED ANEWCol 3:1 If then you have been raised with Christ, seek the things that are above, where Christ is, seated at the right hand of God. Rom 6:6 Knowing this, that our old man is crucified with him, that the body of sin might be destroyed, that henceforth we should not serve sin.

LIVE FOR CHRISTRom 6:8 Now if we have died with Christ, we believe that we will also live with him.

LIVE FOREVERJoh 3:16 "For God so loved the world, that he gave his only Son, that whoever believes in him should not perish but have eternal life. Miesas augmcelans [1]Kad Kristus atgriezsies, Vi prvrts msu zembas miesu, ldzgu Savai apskaidrotai miesai (Fil. 3:20,21). Tie, kas mirui un gu pos, celsies aug un gavils! (Jes. 26:19).Caur kristbm ms iegremdjamies Kristus nv, ticot, ka tpat k Kristus tapsim uzcelti no miruiem, lai dzvotu atjaunot dzv (Rom. 6:3-5).

Miesas augmcelans [2]Daloties Via cieans tagad, ms dalsimies ar Via priek: Ms visur nesam Jzus miranu sav mies, lai ar Jzus dzvba pardtos msu mies (2 Kor. 4:10). Vi, kas Kristu Jzu uzmodinjis no miroiem, ar jsu mirstgs miesas dars dzvas ar Savu Garu, kas ir jsos (Rom. 8:11). Ar o cerbu ms ar ilgu pilnm noptm gaidm savas miesas pilngo atpestanu (Rom. 8:23) atjaunotai dzvbai.

svtt cerba

Ticgie cer uz augmcelanosTau es zinu, ka mans pesttjs ir dzvs, un pcgal Vi celsies pr piem ja ar mana da bs saplosta gabalos un es bu bez miesas palicis, es tomr skatu Dievu. Tiem, es Viu skatu Viu, pc kura mana sirds mans krts t noilgojusies! (jaba 19:25-27). Ar Jesaja cerja, ka zeme miruos atkal atdos dienas gaismai (Jes. 26:19).Tavs brlis celsies augm! Marta saka Viam: Es zinu, ka vi celsies augm, kad miroi celsies augm, pastar dien (Ja 11:23,24).Neviens nevar nkt pie Manis, ja viu nevelk Tvs, kas Mani stjis, un Es viu celu aug pastar dien (Ja 6:44,45).

4.6 Dieva sods Visi stvsim Dieva soa krsla priekVisi stvsim Dieva soa krsla priek (Rom. 14:10); jo mums visiem jpards Kristus soa krsla priek, lai ikviens saemtu, ko, mies bdams, darjis vai labu vai aunu (2.Kor 5:10).T tas bs pasaules pastar gal: eei izies un atirs aunos no taisnajiem (Mt. 13:47-49).

Taisno no auno atiranaCilvka Dls nks Sav godb un visi eei ldz ar Viu un Dievs Tas Kungs Tam dos Via Tva Dvida troni (Mt.25:31; Lk. 1:32,33). Un visas tautas tiks sapulctas Via priek (saldz. ar Mt. 28:19); un Vi ts irs, k gans ir avis no iem, un liks avis pa Savu labo, bet us pa kreiso roku. Tad ni sacs tiem, kas pa labo roku: nciet urp, js Mana Tva svttie, iemantojiet Valstbu, kas jums ir sataista no pasaules ieskuma (Mt. 25:31-34).

Kad Kristus atgriezsies, taisnie saems taisnbas vainagu un ne agrk Tad, kad Augstais Gans (Jzus) pardsies, js saemsit nevstoo godbas vainagu (1. Pt. 5:4 saldz. ar 1:13). Kristus Jzus... Tiess dzvus un miruus, Via pardanos un Via Valstbu mindams atliek man tikai saemt taisnbas vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis dos man vi dien (2. Tim. 4:1,8).Mesijas atgrieans dien daudzi no tiem, kas dus zemes pos (saldz. ar 1.Moz.3:19), uzmodsies: citi mgai dzvbai, citi mgam negodam un kaunam (Dan. 12:2).Kad Kristus nks turt tiesu, visi, kas ir kapos nks r: tie, kas labu darjui, lai celtos augm dzvbai, bet tie, kas aunu darjui, lai celtos augm sodam (Ja 5:25-29).Redzi, Es (Jzus) nku drz un Mana alga ldz ar Mani atmakst ikvienam pc via darbiem (Atkl. 22:12). Ms nenonkam debess, lai saemtu savu algu Kristus to atnes mums no debesm.

Taisnie tiek atirti no aunajiem pastar dien- nevis nves dienJonatns bija taisns un Sauls auns, tau nv tie netika irti (2. Sam. 1:23).Sauls, Jonatns un Samuls, pc nves visi nonca vien viet (1Sam.28:19).Taisnais brahms tika piepulcints saviem tviem (jeb seniem) pc nves; tie kalpoja citiem dieviem (1.Moz 25:8; Jozuas 24:2).Gudrais nomirst tpat k nepraa, viiem ir tas pats liktenis (Sal.mc. 2:15,16).

Visi taisnie saems balvu vien un tai pa laik.

Nciet urp, js Mana Tva svttie, iemantojiet Valstbu, kas jums ir sataista no pasaules ieskuma (Mt. 25:34). Tdjdi visas avis iemantos Valstbu vien un tai pa laik ( saldz.ar 1. Kor. 15:51).Paujas laik, kad Kristus atgriezsies, lai sstos soa krsl, visi, kas strdja evalija lab, priecsies kop (Ja 4:35,36 saldz. ar. Mt.13:39).ie visi ir mirui ticb, brahmam apsolts lietas nesamui (Ebr. 11:8-13). No t izriet, ka pc nves ie cilvki nenonca debess, viens pc otra, lai saemtu savu balvu. Paskaidrojums dots 39. un 40. pantos: ie visi nesama apsolto, tpc, ka Dievs mums kaut ko labku bija paredzjis, lai vii bez mums nesasniegtu pilnbu. 4.7 Balvas saemanas vieta: debesis vai zeme?

Tvreiz ms ldzam Dieva Valstbas atnkanu (proti, ldzam Kristus atgrieanos), kad Dieva prts notiks k debess t ar virs zemes (Mt. 6:10). Ttad ms ldzam, lai Dieva Valstba btu uz zemes. Svtgi lnprtgie, jo tie iemantos zemi (Mt.5:5) nevis to dvseles nonks debess. Lnprtgie iemantos zemi... T Kunga svttie iemantos zemi...Taisnie iemantos zemi un dzvos tur mgi (Ps. 37:11,22,29). Dvids ir nomiris un apglabts... Dvids nav uzkpis debess (Ap.d. 2:29,34).Zeme ir Dieva darbbas lauks ar cilvci: Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Vi deva cilvku brniem (Ps. 115:16).Atkl. 5:9,10: Kristus ir padarjis cilvkus par niiem un priesteriem, kas valds pr visu zemi.Virskundzba par vism valstm apak debesm tiks nodota svto tautai un Dieva Valstba piepilds visu zemi (Dan. 7:27; 2:35 saldz. ar 44.pantu).

4.8 Atbildba Dieva priekDieva Vrda zinana padara ms atbildgus Dieva priekKas Mani niev un nepieem Manus vrdus, tam jau ir savs tiesas spriedjs: Mans vrds, ko esmu runjis, sprieds par viu tiesu pastar dien (Ja.12:48).Kas bez bauslbas grkojui, bez bauslbas ies boj, bet, kas grkojui, pazdami bauslbu, pc ts tiks tiesti (Rom. 2:12).Dieva vrds pau, ka grku nepieldzina, ja nav bauslbas, jo bauslba dod grka atziu (Rom. 5:13; Rom. 3:20). Ja 15:22 skaidri teikts, ka Vrda zinana nes ldzi atbildbu: Ja es nebtu ncis un viiem to teicis, viiem nebtu grka. Bet tagad viiem nav ar ko aizbildint savu grku. Ikviens, kas Tvu ir dzirdjis un no Via mcjies Es (Jzus) viu celu aug pastar dien (Ja 6:44,45). Un, ja kds neklauss Maniem vrdiem no t Es prasu (5.Moz. 18:19).

ds kalps, kas, zindams sava kunga gribu, nebs sagatavojies vai darjis pc via prta, dabs daudz sitienu. Bet, kas nezindams bs darjis to, ar ko vi pelnjis sitienus, dabs maz (piem., paliekot kap). Jo no katra, kam daudz dots, daudz prass un, kam daudz uzticts, no t jo vairk atprass (Lk. 12:47,48) un cik jo vairk Dievs?Tad nu kas zina labu dart un to nedara, tam tas ir par grku (Jkaba 4:17).

Izralas pa atbildba Dieva priek saistta ar Dieva atklsmi viiem par Sevi Pau (Am. 3:2). Tpc Es js piemeklu par visiem jsu prkpumiem... jums visiem bs galvas jnoliec nociranai, jo js Man neatbildjt, kad Es js aicinju, un neklausjties, kad Es runju, bet darjt to, kas auns Mans acs (Jes. 65:12).

Ne visi, kas jelkad ir dzvojui, tiks augmceltiSens Bbeles tautas iemieg mg mieg, no kura tie vairs neuzmodsies pc nves, jo tie nezinja patieso Dievu (Jer.51:39; Jes. 43:17).Jesaja sevi uzmundrinja: Kungs, msu (Izrala) Dievs, bez Tevis vl citi kungi ir valdjui pr mums (piem., filistiei un babiloniei)... Nedzvie vairs netaps dzvi, miruie vairs necelsies Tu izdeldji viu piemiu (Jes. 26:13,14). Pievrsiet uzmanbu trskram apgalvojumam par viu necelanos: netaps dzvi necelsies izdeldji viu piemiu. Pretstat tam, Izrala perspektva bija augmcelans, jo vii zinja steno Dievu: Tavi (Izrala) miruie dzvos tie celsies aug! (Jes. 26:19).

4.9 ElleVrda sheol nozmeOriinl lietotais ebreju valodas vrds sheol, kas tulkots k elle, nozm apklta /apsegta vieta. Ttad, kad ms lasm par elli, ms faktiski lasm par kapu, kas ir preczks vrda sheol tulkojums.Jona ellJona no zivs vdera raidja pie T Kunga, sava Dieva, lganu pc paldzbas un sacja: Es piesaucu To Kungu savs bds, un Vi atbildja man; es kliedzu no pazemes dziumiem (sheol) (Jonas 2:1,2).Zivs vders ir apsegta vieta, kas ar ir vrda sheol pamatnozme. Skaidrs, ka t nebija nekda ugunga vieta, no kuras zivs izspva Jonu mal. T bija norde uz Kristus augmcelanos no zemes klpja (kapa) - skat Mt. 12:40.

Sheol tulkojums ir kaps Lai kaun paliek bezdievgie, lai vii apklust un aiziet pazem (sheol [Ps. 31:18]).Tau manu dvseli atpests Dievs, no pazemes varas (sheol [Ps.49:16]) proti, Dvida dvsele vai miesa tiks augmcelta no kapa.Hoz. 13:14: Es gribu atsvabint vius (Dieva tautu) no pazemes valsts varas (sheol) un izglbt no nves. panta vrdi citti 1. Kor. 15:55 attiecb uz augmcelanos un Kristus atgrieanos. Taisnie tiek augmcelti no kapa (sheol)1 Sam. 2:6: Tas Kungs nokauj, un Vi dara dzvu (augmceot); Vi nogr lej ell (sheol) un atkal uzved aug.Jzus nepalika pazem, un Via miesa neredzja satrdanu (Ap.d. 2:31), jo Vi tika augmcelts. Jzus nepalika pazem norda uz to, ka kdu laiku, proti, trs dienas, via miesa bija kap. Tas, ka Jzus bija ell / pazem ir pierdjums tam, ka t nav t vieta, kur tikai aunie nonk.

K labie, t ar sliktie cilvki noiet ell, proti, kap. Kapu viam (Jzum) ierdja ar bezdievjiem (Jes. 53:9). Jkabs sacja: Srodams es sekou savam dlam (Jzepam) uz pazemi(1.Moz.37:35).

Elle nav mgo mocbu vietaDievam nav prieka par bezdievja nvi. (Ech. 18:23,32; 33:11 saldz. ar 2. Pt. 3:9).Nve tos gana k avis Pazeme (elle) kst viiem par mjokli (Ps.49:15). Neskatoties uz to, ka Kristus bija pazem trs dienas, via miesa neredzja satrdanu (Ap.d. 2:31). Tas btu neiespjami, ja pazeme (citkrt tulkota k elle) btu uguns pekle.

Echils 32Ech. 32:26-30 panti veltti apkrtjo tautu vareno cntju kapu vietu aprakstam: tie nogrimui pazem ar vism savm brum, kam zobeni likti zem galvas tie gu neapgraizti ldzs ar zobenu nokautajiem kop ar nogrimuajiem bedr. Tas attiecas uz parau apglabt cntjus ldz ar to ieroiem, liekot to zobenus zem galvas. Tau tas ir elles vai kapa apraksts. Dotais reiz vareno, kas miergi gu bedr (proti, kap), apraksts it nemaz neatbalsta domu par elli k par uguns premtu vietu. Materilas lietas (piem., zobeni) ar nonk tai pa ell. Mga uguns sods nav burtisks; tas simboliz Dieva dusmas un pilngu izncbuSodoma bija nolikta par piemru mga uguns soda izcieanai (Jdas7. p.)Tad Es iededzinu uguni pilstas vrtos, t aprs Jeruzalemes skaistos namus un neizdziss (Jer. 17:27).Dievs sodja Edomas zemi ar uguni, kas neizdziss, mgi kps ts dmi, t paliks tuka uz radu radiem tur mjos pces un krauki Ts pils augs rki (Jes. 34:9-15).

GehennaJaunaj Derb ir divi grieu valodas vrdi, kurus tulko k elle. Hades ir ldzvrtgs ebreju valodas vrdam sheol, kaps. Gehenna ir atkritumu izgztuves nosaukums, kas ir netlu no Jeruzalemes, kur dedzinja no pilstas izvestos atkritumus. Gehenna ir aramieu valodas ekvivalents ebreju vrdam Ge-ben-Hinnon. T vieta (Ben-Hinomas ieleja) bija netlu no Jeruzalemes (Jozuas 15:8), un Kristus laik t bija pilstas atkritumu izgztuve. Noziedznieku li tika mesti tur vienmr degoaj ugun, t k Gehenna simbolizja pilngu atmeanu un izncbu.Pastvgi kpoa atkritumu izgztuve netlu no Antananarivo, Madagaskar

Atraidtie tiesas dien, kad Kristus atgriezsies, noies ell (t.i., Gehenn) neizdzam ugun. Kur viu trps nemirst un uguns neizdziest (Mk. 9:43,44). Atsauce uz kur viu trps nemirst, acmredzot ir idiomtisk izteiciena sastvdaa, kas attiecas uz pilngu izncbu - nav iedomjami burtiski trpi, kas nekad nemirst. Grka alga ir nve (Rom. 6:23), kas ir bezsamaa. Grka alga nav mgas mocbas burtiskaj ugun.