K

Ģenerāls www.gri

3. “J

Atris

pievienotkimijas_ojāizveidoRigas_61datnes nen

Aktīvfakultātē

Par kaUzdev

studenti:

Kaspars Veld

1 L2 L3 K4 L5 R

1.uzdevu

Burtuvalodā. Iparedzētatrīspadsmrealizēta p

1. Kā

2. Kā

sponsors:

indeks.lv

LATVIJAUNO

ināt tālāk dto dokumolimpiades@o no vār.vsk._9.klas

nosaukšanu a

vākie skolēnun kuras no

atru pareizi ivumus 4. kā

dre1 Agris Bē

LU Ķīmijas fakLU Ķīmijas fakKembridžas UnLU Ķīmijas fakRTU Materiālzi

ums

u laukā atrodIzmantojot ajās vietās.

mit pelēkzilāprocesa nos

Kā sauc šo ķī

Kādas vielas

JAS UNĶĪMIĶ

dotos piecumentu līdz@inbox.lv, rda, uzvāse (datnes atbilstoši pra

ni 2009. gadoslēgumā skizrēķinātu uārtai sastādīj

ērziņš2 M

Arhakultāte, doktorankultāte, 4.kurss niversitāte, 2.kukultāte, 2.kurss inātnes un Lieti

dami četrdetālāk dotoJa ar laukā krāsā ietsaukums.

īmiskajā rūp

vai izstrādā

A

NIVERSĶU KONK

us uzdevumz 23.03.20

vēlāk saņrda un nosaukumāsībām tiks pi

da 28.martkolēnus gaiduzdevumu irījuši un pan

Mihails Kangeļskis3 ntūra

urss (izveidojis p

išķās ķīmijas fa

8.-9.k

esmit piecu ķos paskaidrka aizpildīšonētajos la

pniecībā re

ājuma ražoš

Atbalstītāji

www.la

ITĀTESKURSA

mus un atbil009. plksemtās atbiklases, uā neizmantoiemērots 3 pu

tā tiks aicinda balvas. r iespējams

nākumus uzd

Kristīne Krūk

programmu sal

akultāte, 2.kurss

klases uzd

ķīmisko elerojumus ieršanu veiksi

auciņos izve

alizējamo p

šanā tas tie

i:

abochema

S ĶĪMIJA” 4.KĀ

ldes ierakstst. 24:00, ildes netikn skolas, ot garumzīmunktu sods).

nāti uz 5. k

nopelnīt 10devumu risi

kle2 Elīna Gžibovsk

iktu reakciju ki

s

devumi

ementu un vrakstīt ķīmies labi, taeidosies kā

procesu?

ek veikts un

a.lv

JAS FAKĀRTAS U

tīt MS Wornosūtīt

s vērtētas.piemēram

mes un mī

kārtu, kas no

0 punktus. ināšanā vēl

Raitis Bka4

inētikas aprakst

vienkāršu vimisko elemead no burtiāds vārds –

kāda ir šī p

www.bios

www.fa

KULTĀUZDEVU

rd atbilžu duz e-pa

Datnes m, Jaanis_īkstinājuma

orisināsies L

LU Ķīmija

Bobrovs2 Al

tam)

Bur

ielu nosaukuentu nosauiem kas bū– ķīmiskajā

procesa būtī

1

an.lv

aneks.lv

ĀTES UMI datnē, ko kāasta adresnosaukums_Beerzinsh_

a zīmes; pa

LU Ķīmijas

as fakultātes

lons Lends5

rtu lauks

umi latviešuukumus tamūs ierakstītā rūpniecībā

ība?

1

ā si s _ ar

s

s

u m ti ā

Ģenerāls www.gri

Paskaidro

1. Ze2. Ķī3. Ķī

di4. V

el5. V6. Sa7. Ķī8. Ķī9. Ķī10. Ķī11. Ķī

na12. Ķī

ku13. Ķī14. Ķī15. Ķī16. Ķī17. M

sponsors:

indeks.lv

ojumi, elem

emes garozāĶīmiskais eleĶīmiskais ele

ievietei. Ķīmiens no diviementus), kiens no smaavu nosaukuĶīmiskais eleĶīmiskais eleĶīmiskais eleĶīmiskais eleĶīmiskais ele

av neviena eĶīmiskais ele

urā šis elemĶīmiskais eleĶīmiskais eleĶīmiskais eleĶīmiskais eleMetāls, kurš

mentu atmin

ā izplatītākaements, kurements, kurmiskais elemiem ķīmiskakam līdz patagākajiem mumu ieguvisements, kurements, kasements, kurements, kurements, kurelektrona. ements nosa

ments pirmo ements, kasements, kurements, nosements nosano visiem p

A

nēšanai:

ais metāliskra kodolā ir rš savu nosaments atklātajiem elemet mūsdienāmmetāliem. s pateicotie

rš tiek izman nosaukts k

ra savienojura savienojura savienoju

aukts par goreizi iegūts veidojas ur

rš ir bijis parsaukts par gaukts Parīzepārējiem me

Atbalstītāji

www.la

kais element42 protoni.

aukumu ieguts Zviedrijāentiem (nesm nav iegūt

s kāda somuntots baterij

kāda ASV štumi krāso lieumi piedalāsumus izmant

odu kādai Ks. rāna α sabrur iemeslu ļoodu Mēnesies senajā noetāliem būti

i:

abochema

ts.

uvis pateico. kaitot radio

ti ķīmiskie s

u ķīmiķa (1ju korpusu ptata vārdā. esmu ķieģeļs nervu šūnuto kā kataliz

Krievijas pils

ukšanas rezuoti daudzu kim.

osaukumā. ski atšķiras

a.lv

oties Skandi

oaktīvos un savienojumi

760-1852) pagatavošan

ļsarkanā krāu impulsu pzatorus. Tā

sētai, kur at

ultātā. karu sākšana

ar savu agr

www.bios

www.fa

ināvu skaist

nestabilos ti.

uzvārdam. nai.

āsā. pārnesē. ārējā enerģ

trodas atom

ai.

regātstāvokl

2

an.lv

aneks.lv

tuma

transurāna

ģijas līmenī

reaktors un

li. 2

Ģenerāls www.gri

18. Ķīpr

19. Ķīgr

20. Ķī21. Ķī

iz22. M23. Ķī

bā24. Ķī

ķē25. Tī26. Ķī27. Ķī28. Ķī

va29. Ra30. M

pi31. V32. Ķī

no33. Ķī34. Ze35. Ķī36. V

pi37. Ķī38. Pi39. D

kam

40. Ķībij

41. Šopr

42. Ķīsa

43. Ķīda

44. Ķī45. Pā

rū

sponsors:

indeks.lv

Ķīmiskais eleraktiski navĶīmiskais ele

rieķu valodaĶīmiskais eleĶīmiskais ele

mantotas nāMetāls ar visĶīmiskais eleāziskajām īpĶīmiskais eleēdēs. īra metālisk

Ķīmiskais eleĶīmiskais eleĶīmiskais ele

aroņiem. adioaktīvs ķ

Metāls, ko lieiedevu benzienkārša vie

Ķīmiskais eleosaukts TanĶīmiskais ele

emes garozāĶīmiskais ele

iens no vairilsētiņas vārĶīmiskais ele

irmais māksaudzi uzskaas izveidojis

minerāla nosaĶīmiskais ele

ija šī elemeno ķīmisko erofilaksei, ļaĶīmiskais elealīdzina ar pĶīmiskais ele

audzkrāsainĶīmiskais eleārejas elemeūpniecībā.

ements, kur. ements, kuras nozīmē –ements, ”līdements, no kākotnes paraugstāko kuements, kurpašībām. ements, kur

kā elementa ements savuements, kurements, kas

ķīmiskais eleto aizsardzzīnam. ela dzeltenāements, kasntala meitas ements 18. gā otrs izplatements, kurrākiem ķīmirdā. Citi eleements, kasslīgi iegūtaiata, ka šis els vienu no aaukuma arāements savunta atradnes

elementu sataundabīgo aements 16.gpārējiem 16.ements, kas

nībai. ements, kurents, ko pie

A

ra vārdā nos

ra vidējā ato– grūti sasnidzeklis pret kura izlietaseģošanai. ušanas temprš pēc īpašīb

ra savienoju

iegūšanai iu nosaukumru iegūst vār savu nosau

lements 17.zībai pret rad

ā krāsā ar as praktiski vvārdā. Kād

grupā. Elemtītākais elemru izmanto piskajiem elementi ir iter veidojas nois ķīmiskaislements savatoma uzbūvābu valodā.u nosaukums. turošus saviaudzēju ārstgrupā, kura .grupas elem savu nosau

ra divvērtīgovieno tērau

Atbalstītāji

www.la

saukta kāda

ommasa pāriedzams. mūkiem”.s figūriņas j

peratūru (34bām ir līdzīg

umi ir ļoti to

zmanto tā dmu ieguvis p

rāmās sāls ūukumu ieguv

grupā. (skatdioaktīvo st

su smaku. vienmēr sastdreiz šis ķīmments veido ments. Nedzpusvadītāju ementiem, krbijs, terbijso urāna tā βs elements. Dvu nosaukumves modeļie

mu ieguvis p

ienojumus itēšanai, kā atrioksīds iedmentiem. ukumu ieguv

o sāļu ūdensdam, lai pal

i:

abochema

valsts, lai g

rsniedz 150

jaungada na

410oC). gs alumīnija

oksiski, ja ti

dioksīdu, kopateicoties vūdens šķīduvis pateicot

t. iepriekš ttarojumu. T

topams kopāmiskais elemķīmiskos sa

zīvās dabas ražošanā.

kas nosaukts. β sabrukšanaDabā tas namu ieguvis pem. Tomēr p

pateicoties k

izmanto mearī brūču dedarbojoties

vis pateicot

s šķīdumiemlielinātu tā c

a.lv

gan šajā val

un nosauku

aktī tiek par

am, tikai ar

e nonāk dab

o karsē kopāvalstij – Krieuma elektrolties vienam

estā par jauTā savienoju

ā ar elemenments saukts

avienojumupamatelem

tas kādas ne

as rezultātā.av sastopampateicoties kpatiesībā ta

kādai Vidusj

dicīnā vairoezinfekcijai.ar ūdeni ve

ties tā savien

m raksturīgacietību. Izm

www.bios

www.fa

stī šī metāla

ums tulkojum

rasti pārkaus

vairāk iztei

bā un iestāja

ā ar magnijuevijai. līzes procesno mītiskie

uno grupu nuumus kādrei

ntu tantalu, ts arī par koluus ar fluoru.

ments.

elielas Zvied

. ms.

kādam dāņuas radies no

jūras salai, k

ogdziedzera. eido stiprāko

nojumu

a maigi rozāmanto militā

3

an.lv

aneks.lv

a atradņu

mā no

sētas un

iktām

as barības

u.

ā. em grieķu

umerāciju)iz lietoja kā

tādēļ umbiju. .

drijas

u fiziķim, kāda

kurā agrāk

a slimību

o skābi, ja

ā krāsa. ārajā

3

ā

Ģenerāls www.gri

2.uzdevu

Šim uzde

1.variants

KaIzdNo

2.variants

Ka896šķī

3.variants

Ka448ar p

3.uzdevu

Kādas skiegūšanai

4.uzdevu

Reducējogramiem Reducējoformulu,

5.uzdevu

Redzalaborato

reakcsamitrinā

Auzreiz veraizver ar piepilina savienoju

sponsors:

indeks.lv

ums

evumam ir tr

s

arsējot 12,8 dalītā slāpekoteikt kādu v

s

arsējot 1,92 6 mL gāzeīdumu, izda

s

arsējot 1,58 86 mL gāzepārākumā ņ

ums

kābes sāls si no brīvi izr

ums

ot a gramus pārsniedz

ot a gramuszinot to, ka

ums

amā laboratoorijas apstākcijā ar hlorīdāta universā

1. Atšifrnotiek

2. Kādasnotikš

Ar gāzi C prtikālā traukaizbāzni unfenoftalīnu

umu D. 3. Uzrak4. Kāpēc5. Kur iz

rīs varianti,

gramus balkļa tilpumsvielu karsēj

gramus bales. Karsējotalījās 448 m

gramus bales. Tāds pat ņemtu sērsk

satur 21,6%raudzītām v

dzelzs oksto ūdeņraž

s dzelzs oksa reducējot t

orijas iekārtkļos. Gāzi Cdu B karsējoālindikatorarēt iepriekš košo reakcijs vizuālasšanu?

piepildīto mkā ar ūdeni,n izņem to , bet pēc tam

kstīt notikušc nepieciešazmanto iegū

A

var izvēlēt

ltas kristāliss 0oC tempa.

ltas vielas at tādu pat

mL gāzes. Ka

tas vielas argāzes daudābes šķīdum

% nātrija. Kvielām.

sīda ar b graža masu, ksīda ar b grto ar CO, tas

ta ir domātaC iegūst no kot. Gāzi C v

a krāsas maiminētos s

ju? izmaiņas

mēģeni ar v kad mēģenno trauka,

m nedaudz

šo reakciju?ams izmantoūto savienoj

Atbalstītāji

www.la

ies, kuru pi

skas vielas, peratūrā un

ar pārākumābaltās vielaas ir šī baltā

r pārākumā dzums izdalmu. Kas ir š

Kas ir šī sk

amiem ūdeņkas nepieciramiem COs pilnībā red

a, kādas gāzkāda metālavar konstatēņu un speci

savienojumu

liecinās

aļējo galu ne ar ūdeni i

pēc tam atsērskābes š

? ot fenoftalīnjumu D?

i:

abochema

ldīt.

tā pilnībā sn 1 atm (10

ā ņemtu nātas daudzumā viela?

ņemtu nātrās, karsējot

šī baltā viela

kābe? Uzra

ņraža, iegūtiešama, lai

O, iegūst 12ducējas līdz

es iegūšanaa hidroksīdaēt pēc ūdenī ifiskas smakus un uzrak

par reakc

uz leju ievir piepildījutver mēģenšķīdumu. Ieg

nu?

a.lv

sadalās, veid01,3 kPa)

trija hidrokmu ar pārāk

rija hidroksīt tādu pat baa?

akstīt 3 vie

tā gāzveidapilnīgi re

2,0 gramus z Fe.

Labo

ai a A īkas. kstīt

cijas

vieto usies i un gūst

www.bios

www.fa

Vielu

dojot ūdeni spiedienā i

sīda šķīdumkumā ņemt

īda šķīdumualtās vielas d

Nezin

enādojumus

Oksīdu re

a produkta meducētu ņem

dzelzs. No

oratorijas ek

4

an.lv

aneks.lv

u karsēšana

un slāpekliir 4,48 litri

mu. Izdalījāsu sērskābes

u, izdalījās daudzumu

nāmā skābe

s šīs skābes

educēšana

masa par 64mto oksīduteikt oksīda

ksperiments

4

i. i.

s s

s

4 u. a

s

Ģenerāls www.gri

1.uzdevu

Elemeuzrāda okASO4 ūdepermangapašu sāliiedarbībā

1. No2. Ar

2.uzdevu

Skolēnsārmu mebieži beidgadījumāaugstāku bīstamākaizmantojostandartenvielu siltu

DaļiņaNa+

(aqK+

(aq)Cs+

(aqOH-

(aqNa(c)

H2O(šķH2(šķ)gaiss

1. Uzsp

2. Ap

Ņem 1nenotiek neņemiet

3. Ap4. Ap

silre

sponsors:

indeks.lv

ums

nta A vienuksidēšanās pens šķīdumaanāta šķīdumi AS, kas ā izveido tik

Nosaukt elemr reakciju v

ums

nu vidū visaetālu reakcijdzas ar sprāā rāda, ir

sārmu metāas. Ir zināmot termontalpijas, kumkapacitāta ΔHq)

) q) q)

ķ)

) s

Uzrakstīt katrprādzienu re

prēķiniet ka

,00 g nātrijusiltumapmavērā nātrija

prēķiniet izdprēķiniet temltumkapacit

eakcijas.

u no izotopipakāpes +2am piemīt vmu. Hidrokreakcijā ar

kai vienu sālmentu A, uzrvienādojumu

ai populārs, jas ar ūdeniādzienu. Vinātrija reaālu reakcija

ms, ka reakcodinamiskuskas apkopottes standarta

Hraš.298K, kJ/m-240,3 -252,2 -258,0 -230,0

0 -285,8

0 -

ra dotā sārmeakcijas laik

atras reakcij

u, ievieto toaiņa ar apkāa tilpumu. Vdalītā siltummperatūrastāte ir ident

A

10.-11.

iem plaši iz,+3, savienovājas skābesksīdi A(OH)r sālsskābi li – ACl2. rakstīt visusu pamatot k

taču bīstami. Šīs reakcijienīgais eks

akcija ar ūas vienmēr iijas siltumes lielumtas tabulā.apstākļos. mol Cp

mu metāla rkā?

jas entalpiju

o noslēgtā 2ārtējo vidi. PVielas kolbāma daudzums pieaugumutiska tīra ūd

Atbalstītāji

www.la

.klases uz

zmanto gamojumi ar oks īpašības. Ļ)2 un A(OHviegli izve

s reakciju vikāpēc ASO4 p

ms demonstrijas ir ļoti aksperiments, ūdeni, jo kir enerģētiskefektu var ap

mus –Tāpat tabu

p298, J/(mol·

- - - -

28,2 75,3 28,8 29,2

reakciju ar

u standartap

2,0 L kolbā, Pieņemiet, kā pirms reakmu šajā reaku sistēmā, jadens siltumk

i:

abochema

zdevumi

mma staru ieksidēšanās pĻoti skābā v

H)3 sērūdeņreido ACl2.

ienādojumupiemīt vāja

rējums ir ktīvas un ko šādā

kālija un kākas un prēķināt,

rašanās ulā dotas

K)

ūdeni. Kāda

apstākļos (p

kurā iepildka kolbas mkcijas ir stankcijā, ja nena pieņem, kakapacitātei.

a.lv

egūšanai labpakāpi +3 irvidē ASO4 raža iedarbīb

Oksīdi AO

s! as skābes īpa

a blakusrea

= 1 bar, T

dīti 100 mL materiāls siltundartapstākļnotiek neviea nātrija hidKāds būs sp

www.bios

www.fa

Kārtējais

boratorijās. r samērā nešķīdums reabā, izveido

O un A2O3

ašības!

Sprād

akcija ir atb

= 298 K)

ūdens un kumu nepatēļos.

ena blakusredroksīda šķ

spiediens ko

5

an.lv

aneks.lv

elements A

Elements Aestabili. Sālsaģē ar kālijavienu un to

3 sālsskābes

dziens skolā

bildīga par

kurai ērē, tāpat

eakcija. ķīduma olbā pēc

5

A

A s a o s

ā

Ģenerāls www.gri

5. Šadare

3.uzdevu

Vielas A kuru blīvu

4.uzdevu

Ķīmisno šādāmIzdalīto stāds lielureakcijas atņemot r

Δ (rH

z

1. Ap

Vielu

2. Ievial

Kanādsimulācijuapļa garupārvērsta blīvums 0

sponsors:

indeks.lv

ai gadījumāaudzums uneakcijas?

ums

ūdens šķīdums attiecīb

ums

skās reakcijm ķīmiskajāsiltuma daudums kā re

produktu reakcijas ize

∑=.)reakc– attiecīgie

prēķināt, cika) Mb) Etc) Bu

u termodinam

egūtos datusienādojumu,lkāna molek

das datorspēu. Šajā spēl

ums ir vidējkinētiskajā

0,8 g/mL.

ā pieņemiet,n beigu temp

dums ir vājibā pret H2 (n

jas norisināsām reakcijādzumu ķīm

eakcijas entrašanās st

ejvielu stand∑ ⋅ .( prašHz

e koeficienti

k liels siltumMetāna

tāna utāna

miskie dati

Viela (agMetāns (gEtāns (g)Butāns (gHeksāns Oktāns (šOgļskābāŪdens (šķ

s attēlot gr, kas aprak

kulā!

ēļu ražotājslē formulas ēji 4 km. Aā enerģijā,

A

ka blakusrperatūra sis

i skābs. Ja n.a.) ir 13,4

s arī automaām ir degšaiskajās reaktalpija. To tandartentaldartentalpiju

∑−.)prodi reakcijas v

ma daudzumd) Hee) Ok

doti tabulā.

gregātstāvokg) ) g) (šķ) šķ) ā gāze (g) ķ)

rafiski atkaksta izdalītā

s EASports 2dzinējs dar

Apļa laikā izkamēr daļa

Atbalstītāji

www.la

reakcija notistēmā šajā g

vielu A ka4. Kas ir vie

ašīnās. Vienanas reakcijkcijās rakstu

aprēķina lpiju summu summu. ⋅ .( izrašHz

vienādojum

ms izdalās, jeksāna ktāna

klis)

arībā no ogā siltuma d

2002. Gadārbojas patērēzdalās 154 a tiek aizva

i:

abochema

iek pilnībā. gadījumā. K

arsē 500oC ela A?

nas jas. uro no

mas

.)zejvmā

ja sadedzina

ΔHraš.298K, -74,6-84,0

-147,-198,-250,-393,-285,

glekļa atomdaudzumu a

ā laida apgroējot 1,0 litruMJ enerģij

adīta prom

a.lv

Kāds būs izKāds būs spi

temperatūrā

Pirmā

a 1 molu:

kJ/mol 6 0 ,3 ,7 ,1 ,5 ,8

mu skaita aatkarību no

ozībā datorsus degvielasjas. Daļa nar dzesēšan

www.bios

www.fa

zdalītais siliediens kolb

Nezinā

ā, tā pārvēr

ās formulas

alkāna moleo oglekļa a

spēli – Pirms uz kilome

no izdalītā snas sistēmu

6

an.lv

aneks.lv

ltuma bā pēc

āmā viela A

ršas tvaikos

s uzdevums

ekulā! Iegūtomu skaita

mās formulasetru. Sacīkšusiltuma tiek

u. Degvielas

6

s,

ūt a

s u k s

Ģenerāls www.gri

3. Apde

4. Kāsa

5.uzdevu

VieluJa spi

atkal kļūveidojot z

Norm3,76 L

vielu mai1.2.3.

1.uzdevu

1 Di2 Vi

sponsors:

indeks.lv

prēķināt, viegvielā?

Kā aprēķinātastāvu?

ums

u A izturot piedienu palist zili, bet,zilu šķidrum

mālos apstākL (n.a.) vieisījuma. Kas ir vie Miniet pie Kādi ir ie

ums

ivu šķidro fielu grupa, k

idējo oglekļ

tais oglekļa

pie zemām tielina vēl, ta, ja spiedie

mu. kļos viela A elas A reaģē

ela A? emērus, kurespējamie pr

fāžu sistēmakas labi vad

A

ļa atomu sk

atomu skai

temperatūrāad rastos neenu turpina

ir gāze un dējot ar 49,7

r tā daba ir rodukti viel

12.kl

a, kas savā sda siltumu u

Atbalstītāji

www.la

kaitu, ko spē

its sakrīt ar

ām un liela sevis zili, beta pazemināt

daba ir sasto72 g kālija,

sastopama las A reakcij

lases uzd

starpā nejauun elektrību

i:

abochema

ēles veidotā

r ielas autom

spiediena tāt sarkani krit, bet temp

opama gan kurš tika ņ

savienojumijā ar kāliju

devumi

ucas u

a.lv

āji ir paredz

mašīnās reā

D

ā kristalizējaistāli. Spied

peratūru paa

brīvā veidāņemts pārāk

mu veidā? u?

www.bios

www.fa

dzējuši form

āli izmantotā

Daudzkrāsai

as kā zili kridienam samaugstina kr

ā, gan savienkumā, veido

Krustvā

7

an.lv

aneks.lv

ās formulas

ās degvielas

inie kristāli

istāli. azinoties tieistāli izkūs

nojumos. ojas 55,09 g

ārdu mīkla

7

s

s

e st

g

Ģenerāls www.gri

3 Ru4h M4v Po

5 Si6 Ga7 Pi8 Si9 In

10 Te11 Li12 St13 Te14 RN15 Vi16 Te17 El18 Vi19 LU

20h El20v Vi

21 Vi22 La

23v Or23h 99

24 M25 Vi26 Vi27 El28 So29 Vi30 Da31 Vi32 Ie33 Ist34 Vi

sponsors:

indeks.lv

utēnija simbMetāls, kuru

olimērs, kuriltumstarojuaismas kvaniena cukurs intētiskā šķinerta gāze, kelpiskā formielmolekulātarptautiski elpiskās izoNS sastāvā ielas daudzuelpiska ģeomlektrods pieielas sīkākāU ķīmijas falements, kurielas daļiņaienkāršākaiaboratorijasrganisko sav9 elementa s

Minerāls, boriens no ūdeiena elemenlementārdaļolvatāciajs viens no haloabā novērojiena no DNdzimtības intabas tempeiens no ogle

bols iegūst no m

ru izmanto kums, jeb ... snts, jeb ...

iedra kuras atomāma, kas piemārie savienojpieņemta ķī

omērijas veiietilpstoša suma mērviemetriska fig

e kura notiekās daļiņas, kakultātes dera sāls bija s, kuru izms ketons

s trauks, kasvienojumu simbols rskābes sālsņraža izotop

nta atomi arļiņas rotēšanveids, kurā vogenīdiem jama koloid

NS bāzēm nformācijaseratūrā tumšekļa alatrop

A

minerāla ilmkosmosa kustarojums

ā ir 10 elektrmīt atomamjumi īmisko vieluds slāpekļa bāzenība gūra, kurai ik oksidēšankam nepiemīekāns iesaistīta "Bēri ir robežā

s domāts preklase

s piem r aršķirīgāmnas virziensviela saista

dāla sistema

s glabātājs ši brūns, cie

piskajiem ve

Atbalstītāji

www.la

menīta uģu korpusa

roni

u nosaukšan

ze

ir 12 virsotnnās

mīt vielas dab

Bredfordas (ās no 62 līd

ecīzu vielas

m atommasāms 0,5 ūdens m

a (šķidrums

ets nemetālseidiem

i:

abochema

a pārklājuma

nas sistēma

nes

ba

(Bradford) sdz 520 pm

s daudzumu

m (vsk.)

molekulas

+ gāze)

s

a.lv

a izgatavoša

a

saldajā indē

noteikšana

www.bios

www.fa

anā

ēšanā"

ai

8

an.lv

aneks.lv

8

Ģenerāls www.gri

2.uzdevu

Rīgā, latviešu ino Cēsīmnetika pie

1. ŠiTave

2. Kānoga

Lielākobjekts bhibridizētoglekļa at

3. Va

4. Uzsis

Šādiespoguļattē

sponsors:

indeks.lv

ums

Kronvaldaizcelsmes ķī

m. Viņš ir pirešķirta.

is piemineklaču tur šai eido etanola

P.Valdena p

Kādas vielasosaukums uaitā apzīmēs

ko daļu savubija optiski ta oglekļa stomiem un

Vai etanola m

Uzzīmēt kādstemātiskaj

m savienojēls. Tos ar s

a bulvārī 4 pķīmiķim Paurmais latvie

lis parādītsfotogrāfija

a molekulas

piemineklis R

s molekulaun kāds ir šīsim to kā vi

u atklājumuaktīvas or

satur četrusstruktūrform

molekula atb

das citas vai nomenkla

jumiem pasvešvārdu s

A

pie Latvijasulam Valdeetis, kas ir ti

s zemāk dotai ir visai ins telpisko mo

Rīga, Kronva

as modelis īs vielas noielu A)

u P.Valdensrganiskās vs dažādus amulās apzīm

bilst šādam

vielas struatūrai, kas a

astāv divi iauc par ena

Atbalstītāji

www.la

s Universitāenam. Valdeicis izvirzīts

tajā attēlā. nteresants podeli? Attēl

alda bulvāris

ir attēlotsosaukums pē

s ir izdarījisielas. Tie i

aizvietotājusmē ar *.

nosacījuma

uktūrformuluatbilstu min

izomēri, kaantiomēriem

i:

abochema

ātes Bioloģiens dzimis s Nobela pr

Fotogrāfijaparaksts –lot etanola m

s 4, foto no G

s pieminekēc IUPAC n

s ir organiskir tādi orgas. Šādus og

am? Vai šim

u un nosanētajam nos

as savstarpēm.

a.lv

ijas fakultātlatviešu zem

rēmijai, tom

a atrasta GC2H5OH ?

molekulas te

Google Earth

klī, kāds irnomenklatū

kajā ķīmijā. aniskie saviglekļa atom

m nosacījum

aukt šo visacījumam u

ēji attiecas

www.bios

www.fa

Dīvainais p

tes atrodas mnieka ģim

mēr abas reiz

oogle Earth? Vai piemielpisko uzbū

h [12.12.2008

r šīs vielaūras? (tālāk

Galvenais ienojumi, k

mus sauc pa

mam atbilst

ielu atbilstun būtu opti

kā priekš

9

an.lv

aneks.lv

piemineklis

piemineklismenē, netāluzes tā viņam

h datu bāzēinekļa lodesūvi!

8.]

as triviālaiskā uzdevuma

viņa izpēteskuri pie spar hirālajiem

viela A?

oši IUPACiski aktīva!

šmets un tā

9

s u

m

ē. s

s a

s 3

m

C

ā

Ģenerāls www.gri

Šos izopar R-izotelpiski aatbilstoši sākotnēji plaknes). kā parādīt

5. Uzfo

6. Dlie

Kā jauto, ka grie

Kādas-2,3o. Anizšķīdināj

7. Kā

3.uzdevu

Daudztā bieži rareakciju.

Šajā run vienpaskābekli n

Izrādāreakcijas palīdz atk

Jaunavielas A mtālāk sada

sponsors:

indeks.lv

omērus nosaomēru, bet oattēlojot aizar hirālo ogvienādi, skS simbolu

ts attēlā pa

Uzzīmēt iepriormulas! No

ota šāda orels ir maksim

u izomēriemež polarizēt

s vielas (Snalītiskās teja 1 M sālss

Kāds ir anali

ums

zas ķīmiskāakstām. Tas

4FeS2

reakcijā no adsmit skābnemaz neva

ās, ka šī rīpaši bieži

klāt tāda ķīm

ais ķīmiķis rmolekulas salās par viel

aucot izmanotru par S-izvietotāju iglekli saistī

katās nākampiešķir tamkreisi, R –

iekšējā jautorādīt, kurš

rganiskās vmālais optis

OH

m tiem ir artu gaismas p

)-izomēramestēšanas labskābes šķīdu

izētā maisīju

ās reakcijas s ir pretrunā

2 + 11O2 →

stehiometrbekļa moleajadzētu rea

reakcija, tāpnorisinās ar

mijas nozare

reiz kādā žusavienojas alu D. Vielu

A

nto R un S izomēru. Toizvietojumuīto atomu k

mos atomus. m izomēram

attiecīgi otr

tājumā uzzīmno tiem ir R

ielas moleksko izomēru

O

rī nedaudz aplakni par v

m īpatnējaisboratorijā pumā un izm

uma sastāvs

reāli nenorā ar sadursm

→ 2Fe2O3 + 8

rijas viedokkulas. Šāda

aģēt, bet tas

pat kā daur organiskaje kā ķīmiskā

urnālā atradar vienu vieA un B sav

Atbalstītāji

www.la

nomenklatūo kāda veidu ap hirālokārtas skaitļa

(aizvietotājm, kam aizvi

ram izomēra

mētās vielasR un kurš S

kula. Cik hiru skaits, kas

OH

CH

atšķirīgas īpvienādu grād

optiskās gpārbaudīja

mērīja grieša

s (cik proce

risinās vienāmju teoriju.

8SO2↑

kļa prasītos, as sadursmereaģē.

udzas citas jām vielāmā kinētika.

da reakcijas las B molek

vstarpējā rea

i:

abochema

ūru. Tas nozda izomērs io oglekļa aa samazināšjam, kas šajietotāju izkāam.

s abu enantizomērs!

rālo oglekļas var eksistē

H3

CH3

pašības. Abdu skaitu pr

griešanas lešīs vielas p

anas leņķi. T

entu R un cik

ā stadijā, laPiemēram,

lai vienlaices norise ir

norisinās . Reakciju n

aprakstu, kkulu un veidakcija ir apg

a.lv

zīmē, ka vieir konkrētaiatomu. Tadšanās secībājā rindā ir pārtojums ap

tiomēru telp

a atomu ir šēt šai vielai?

OH

bi izomēri vretējos virzie

eņķis ir +2parauga sasTas bija + 1,

k S izomēra

ai gan mēs rja apskatām

cīgi sadurtor tik mazva

vairākās stnorises liku

kurā tika pētdojas viena griezeniska.

www.bios

www.fa

enu no izomis savienoju

d aizvietotāā. Ja divi ai

pēdējais, ir jp centrālo at

piskās struk

šīs vielas fo?

viens no otraenos.

2,3o, bet (Rstāvu. Šai n,15o.

a)?

Salikta

reakcijas vim pirīta apd

os 4 pirīta ”arbūtīga, ka

tadijās. Šādumsakarības

tīta reakcijavielas C m

10

an.lv

aneks.lv

mēriem saucums, nosakaājus sarindoizvietotāji irāatrodas aiztomu ir tāds

ktūrformulas

ormulā? Cik

a atšķiras a

R)-izomēramnolūkā vielu

as reakcijas

enādojumosdedzināšanas

”molekulas”a pirītam ar

das saliktass pētniekiem

a, kurā divasmolekula, kas

0

c a o r z s

s

k

r

m u

s

s s

” r

s m

s s

Ģenerāls www.gri

Rakstun 0,0005tilpums 1

Jaunatilpuma iz

1. Cire

2. Kuko

Lai aaprēķiniešādām prdatnes ve

Izmantojo

3. Cib)

4. Pēda

5. Pēm

6. PēVa

Parastnoteikt. Šreizē.

Veiksmlapās ievuzzīmēti gvar noder

sponsors:

indeks.lv

2A + B

tā bija minē5 s-1. Sākot litrs.

ais ķīmiķis zmaiņas rea

ik liels daueaktorā pēc

Kura izejvieloncentrācija

atbildētu tālm. Tomēr kogrammām

eidā ir ieviet

ot programm

ik liels laika) 4 reizes (sa

ēc cik ilga laudzuma?

ēc cik ilga laksimumu?

ēc cik ilga lVai vispār šā

ti ķīmiskajāŠim nolūkam

mi programvietot Satvergrafiki koncrēt pirmajos

B Ck1

k-1

ēts, ka reakctnējās vielu

vēlējās noakcijas gaitā

udzums viereakcijas b

la un cik lia pēc reakci

lākos jautājkā izrādījās

m ir Kineticstota blakus L

mu Kinetics

a periods iralīdzinot ar

laika momen

laika savien? Cik liela b

laika savienāds gadījum

ām reakcijām var izma

mmas izmanrtu ekrānu centrācijas s divos jautā

A

C Dk2

ciju ātrumakoncentrāc

skaidrot vaā viņš nolēm

elas D var beigām?

iels tās dauijas?

umus Jauntie nemaz n

s, kura ļauj LU Jauno ķ

s atbildēt uz

r nepieciešar sākotnējo k

nta būs rad

nojuma C koūs minētās

nojumu A uns ir iespējam

ām reakcijuantot līdzīga

ntošanā. Kā (Print scremaiņai atkājumos apr

Atbalstītāji

www.la

D

a konstantescijas: C(A)

airākus jautma neievēro

veidoties r

udzums būs

ajam ķīmiķnav tik sarevizuāli apskķīmiķu konk

z tālākajiem

ams, lai vielakoncentrāci

dies 95% no

oncentrācijavielas konc

n B koncentms? Kāda b

u ātruma koa tipa dator

pierādījumeen), kurā karībā no larēķinātie liel

i:

abochema

s attiecīgi k= 0,75 mol

tājumus part):

reakcijā? K

s palicis pē

ķim radās nežģīti, ja izmkatīt aprēķikursa 4.kārt

m jautājumie

as A konceniju).

maksimāli

a reakcijas centrācija?

trācijas reakbūs abu viel

onstantes ierprogramma

mu programmredzama praika. Uzzīmlumi.

a.lv

1, k-1 un k2 l/L; C(B) =

r šīs reakci

Kāda būs v

ēc reakcijas

nepieciešammanto datornu rezultātuas uzdevum

em:

ntrācija sam

iespējamā p

maisījumā b

kcijas maisīlu koncentrā

epriekš nav as, bet per t

mas sekmīgrogrammas

mēto grafiku

www.bios

www.fa

ir 0,004 s-1

= 0,50 mol/

ijas norisi

vielas D ko

s? Kāda bū

mība pēc sarprogrammaus. Šī progr

miem.

mazinātos a)

produkta D

būs sasnieg

ījumā kļūs vācija šajā b

zināmas uto stāsts ies

gai pielietošs darbība bu pareizības

11

an.lv

aneks.lv

1, 0,0008 s-

L. Reaktora

(iespējamās

oncentrācija

ūs šīs vielas

arežģītākiemas. Viena noramma *.zip

) 2 reizes,

D

gusi

vienādas? brīdī?

un nākas tāsspējams citā

šanai atbilžubrīdī, kad irs pārbaude

1

1 a

s

a

s

m o p

s ā

u r

ei

Ģenerāls www.gri

4.uzdevu

Dotā pārvNH

1. Uz2. At

5.uzdevu

Vminēta japiesaistījiNoskaidro

Nsavienojudažādas fvēl citus KMR (kospeciāli iz

1) Ka2) Iz

str3) No4) Uz

sponsors:

indeks.lv

ums

vērtību virknH2

NaNO

0-5 o

Uzzīmēt saviettēlot reakci

ums

Viena no pau Bībelē. Ais gan kulosim, kas taNoskaidrotsums B (dzefunkcionālāatomus satu

odolu magnzstrādātām t

Kas ir garšvizmantojot aruktūrformu

Nosaukt atrasUzrakstīt vien

nē parādīts

OHC

O

O2, HCloC

C6H5

enojumu 1-4ijas no anil

lašāk lietotAr savu patīk

ināru, gan ad nosaka tās, ka garšviltens, viskos grupas. Lur savienoju

nētiskās rezotabulām (skiela A? ttiecīgas taulu! sto savienojnu reakcijas

A

kā no anilīn

N

NC

CH3

5N2ClSnCl2

1

54 struktūrfoīna → ”1”

tajām un arīkamo, saldo

kosmētikaā savdabīgāielas A raozs šķidrumai noteiktu,

ums, tikuši onanses spekat. zemāk).

bulas, atšif

jumu pēc IUs vienādoju

Atbalstītāji

www.la

na iegūt bio

CH3

2, HClC6H8N2

1)DMF, P

2)NaHCO

2

ormulas. mehānismu

rī vissenāk po smaržu, īpas ražotāju ās īpašības.aksturīgo smms ar patīka, kādas ir šīizmantoti tā

ektrs) un ma.

frēt dotos sp

UPAC nomeumu vielas B

i:

abochema

oloģiski aktī

2

CH3COCH2C

EtOH, H+

MeI, M

C11

POCl3, t

O3, H2O

u

pazīstamajāpatnējo garš

un pat m

maržu un īpamu, saldu īs grupas, kāā vairāki spasspektrs, k

pektrus un

enklatūras. B iegūšanai

a.lv

Orga

īvu heteroci

COOEt

+ C10H10

MeOH t

1H12N2O

3

4

ām garšvielšu un antiba

mediķu un

pašības lielaromātu), kā tās attieca

pektri – IS (iko, iespējam

noteikt org

Kāds ir tā t!

www.bios

www.fa

nisko reakc

iklisku savie

0N2O

3

Smaržīga

lām ir garšvakteriālām īfarmaceitu

ā mērā radkura molekas savā starpinfrasarkan

ms atšifrēt, v

ganiskā sav

triviālais no

12

an.lv

aneks.lv

ciju virkne

enojumu 5.

is uzdevums

viela A, kasīpašībām tas

uzmanību

da organiskskulā ir divaspā un kādusais spektrs)vadoties pēc

vienojuma B

osaukums?

2

s

s s

u.

s s s ), c

B

Ģenerāls www.gri

Savienoju

Infrasark

1H-KMR

sponsors:

indeks.lv

uma B spek

kanās gaism

spektrs

ktri:

mas spektrs

AAtbalstītāji

www.la

i:

abochemaa.lv

www.bios

www.fa

13

an.lv

aneks.lv

3

Ģenerāls www.gri

Infrasarkafunkcionā

sponsors:

indeks.lv

anās gaismālās grupas

mas spektrusignālu atra

A

u šifrēšanaiašanās vieta

Atbalstītāji

www.la

i var izmaas infrasarka

i:

abochema

antot šādas anās gaisma

a.lv

tabulas, kas spektrā.

www.bios

www.fa

kurās parād

14

an.lv

aneks.lv

dītas katras

4

s

Ģenerāls www.gri

Kodolmakatras fun

sponsors:

indeks.lv

agnētiskās rnkcionālās g

ezonanses (grupas ķīmi

A

(KMR) speiskās nobīde

Atbalstītāji

www.la

ektru atšifrēes apgabals

i:

abochema

ēšanai var iz:

a.lv

zmantot šād

www.bios

www.fa

du tabulu, k

15

an.lv

aneks.lv

kur parādīts

5

s

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

3. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES “JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA” 4.KĀRTAS UZDEVUMU ATRISINĀJUMI UN VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

Ja rodas jautājumi par risinājumiem, jautājumus var droši sūtīt uz e-pastu: kimijas_olimpiades@inbox.lv

8.-9.klases uzdevumi 1.uzdevums Burtu lauks

Burtu lauka atbildes:    M  O  L  I  B  D  Ē  N  S     T  O  R  I  J  S A     S     K  A  L  C  I  J  S     Z  E  L  T  S L  N  M  K  Ā     D  U  B  N  I  J  S     U     E U  E  I  A  L  P  A  L  L  Ā  D  I  J  S  T  D  L M  O  J  L  I  R  S  S  Ē  R  S  T     T  Ē  Z  Ē Ī  N  S  I  J  O  T     K     G  R  N  E  C  Ī  N N  S     F  S  M  A  N  R  S  E  I  E  H  I  V  S I     C  O     E  T  I  I  I  R  J  P  N  J  S    J  G  I  R  H  T  S  O  P  L  M  S  T  Ē  S  U  D S  A  N  N  L  I  V  B  T  Ī  Ā     Ū  C     D  I    D  K  I  O  J  I  U  O  C  N  B  N  I  V  R  S V  O  S  J  R  S  N  J  N  I  I  O  I  J  A  A  P A  L     S  S     S  S  S  J  J  R  J  S  R  B  R N  Ī  R  U  T  Ē  N  I  J  S  S  S  S     Š  S  O Ā  N     C  I  R  K  O  N  I  J  S  J  O  D  S  Z D  I  A  K  A  D  M  I  J  S  T  E  L  Ū  R  S  I I  J  L     I  N  D  I  J  S     H  R  O  M  S  J J  S  V  O  L  F  R  A  M  S  M  A  N  G  Ā  N  S S     A  N  T  I  M  O  N  S     T  I  T  Ā  N  S 

Iekrāsotajos laukos izveidojas vārds vulkanizācija. Tā ir kaučuka sakausēšana ar sēru, kā rezultātā veidojas gumija. Izveidojas ķīmiskās saites starp sēru un kaučuku.

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

2.uzdevums Vielu karsēšana

1.variants

Karsētā viela:

NH4NO2 - amonija nitrīts Aizpilda darba labotājs

2.variants

Baltā viela ir:

(NH4)2CO3

3.variants

Baltā viela ir:

NH4HCO3

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

3.uzdevums Vielu karsēšana

Skābe ir: HClO3 - hlorskābe Aizpilda darba labotājs

Reakciju vienādojumi skābes iegūšanai no brīvi izraudzītām vielām:

2ClO2 + H2O → HClO2 + HClO3

Cl2O6 + H2O → HClO3 + HClO4

2NaClO3 + H2SO4 → 2HClO3 +

Na2SO4

un citi reakciju vienādojumi

4.uzdevums Oksīdu reducēšana

Oksīda formula: Fe3O4 Aizpilda darba labotājs

Pieņemot oksīda formulu kā FexOy var uzrakstīt šādas reakcijas:

2

12

)64(

22

COyFexyCOOFe

OyHxFeHyOFeggbga

yx

gbgbga

yx

+→+

+→++

Aprēķina dzelzs daudzumu: n(Fe) = m/M = 12/55,9 = 0,215 mol

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

CO daudzums attiecīgi ir molxyFen

xyCOn 215,0)()( ==

CO masa ir b, ko aprēķina: gxy

xyMCOnbCOm 02,628215,0)()( =⋅=⋅==

H2 masa ir vienāda ar CO masu, bet daudzumu var aprēķināt kā:

molxy

xy

HMCOm

HMHmHn 01,3

202,6

)()(

)()()(

22

22 ====

Ūdens daudzumu var aprēķināt tā masu (b+64) dalot ar molmasu:

molxyx

y

OHMOHm

OHn ⎟⎠⎞

⎜⎝⎛ +=

+== 56,33344,0

18

6402,6

)()(

)(2

22

Tā kā ūdens daudzums ir vienāds ar ūdeņraža daudzumu, tālab pēdējos rezultātus var apvienot:

33,1

56,3676,2

56,33344,001,3

=

=

⎟⎠⎞

⎜⎝⎛ +=

xy

xy

xy

xy

Šāda y/x attiecība ir jauktajā dzelzs oksīdā Fe3O4.

5.uzdevums Laboratorijas eksperiments

1. Vielas: A – Ca(OH)2 vai citi sārmi. B – NH4Cl C – NH3 D – (NH4)2SO4

Notiekošā reakcija: OHCaClNHOHCaClNHot

22324 22)(2 ++⎯→⎯+ 2. Var novērot amonjaka tvaikus un indikatora papīrīts nokrāsojas zilā krāsā izdalītā amonjaka dēļ. 3. 42442)(3 )(2

2SONHSOHNH šķOH ⎯→⎯+

4. Lai novērotu bāziskās vides izzušanu. 5. Izmanto kā minerālmēslojumu.

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

10.-11.klases uzdevumi 1.uzdevums Kārtējais elements A

1. A-Co (3 punkti)

5Co2+ + MnO4- + 8H+→5Co3+ + Mn2+ + 4H2O

Co(OH)2 + H2S → CoS + 2H2O 4Co(OH)3 + 4H2S → 4CoS + 10H2O + O2 Vai 2Co(OH)3 + 3H2S → 2CoS + 5H2O + S CoS + 2HCl → CoCl2 + H2S CoO + 2HCl → CoCl2 + H2O Co2O3 + 6HCl → 2CoCl2 + Cl2 + 3H2O (5 punkti)

2. Notiek sāļu hidrolīze: Co2+ + 2H2O ⇔ Co(OH)+ + H3O+ (2 punkti)

2.uzdevums Sprādziens skolā

Reakcija sārmu metālam ar ūdeni:

2Me + 2H2O → 2MeOH + H2 Aizpilda darba labotājs

1 punkts

Blakusreakcijas vienādojums, kas nosaka sprādzinu:

2H2 +O2 → 2H2O 1 punkts

Entalpija sārmu metāla reakcijai ar ūdeni:

Na+ : -184,5 kJ/mol,

K+) : -196,4 kJ/mol,

Cs+ = -202,2 kJ/mol

1,5 punkti

Entalpija blakusreakcijai: molkJ /6,571− 1 punkts

Izdalītā siluma daudzums, ja nenotiek neviena blakusreakcija:

8,03 kJ 1 punkts

Temperatūras pieaugums sistēmā, ja pieņem, ka NaOH šķōduma siltumkapacitāte ir vienāda ar ūdens siltumkapacitāti:

44,1 oC

1 punkts

Spiediens kolbā pēc reakcijas: 136,6 kPa 1 punkts

Pieņemam, ka blakusreakcija notiek pilnībā:

Izdalītais siltuma daudzums:

14,26 kJ

2,5 punkti

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

Beigu temperatūra:

Spiediens kolbā:

58,8oC 95,5 kPa

1. Visas sārmu metālu reakcijas ar ūdeni var uzrakstīt kā: 2Me + 2H2O → 2MeOH + H2 Šajā reakcijā Me ir Na, K, Cs. Par sprādzienu atbild ūdeņraža reakcija ar skābekli izdalītā siltuma rezultātā: 2H2 +O2 → 2H2O

2. Tā kā sārmu metālu hidroksīdi ir stipri elektrolīti, faktiski visas reakcijas var uzrakstīt šādā formā: 2Me + 2H2O → 2Me+ + 2OH- + H2

Me + H2O → Me+ + OH- + 0,5H2 Tālab reakcijas entalpiju var aprēķināt pēc šāda vienādojuma:

OHrašOHrašMeraš HHHreakcH2,,,.)( Δ−Δ+Δ=Δ −+

Šādi var aprēķināt, ka ΔH(reakc, Na+) = -184,5 kJ/mol, ΔH(reakc, K+) = -196,4 kJ/mol, ΔH(reakc, Cs+) = -202,2 kJ/mol Redzams, ka reakciju siltumefekti atšķiras tikai nedaudz, tālab nevarētu teikt, ka šis fakts ir atbildīgs par lielo reakcijas aktivitātes pieaugumu aplūkotajā rindā.

3. Šajā gadījumā limitējošais faktors ir nātrijs, kura daudzums ir 0,0435 mol, tālab izdalītais siltuma daudzums būs: kJreakcHnQ 03,85,1840435,0.)( =⋅=Δ−⋅=

4. Reakcijā izdalās 0,02175 mol ūdeņradis. Pirms reakcijas gaisa daudzums kolbā ir:

molRTpVn 0767,0

29831,89,1100

=⋅⋅

==

Tāpat faktiski daļā ūdens Na aizvieto H, taču tas notiek tikai ar <1% ūdens, tālab aprēķinos

izmanto sākotnējā ūdens daudzumu, kas ir molMmn 56,5

18100

===

Tagad analogi kā tas ir ar masas siltumkapacitāti, katram produktam jālieto šāds vienādojums: TncQ p Δ⋅⋅= , ja to sastāda katram komponentam, iegūst šādu vienādojumu:

( )OHOHpggpHHp ncncncTQ2222 ,,, ⋅+⋅+⋅Δ=

( ) =⋅+⋅+⋅

=⋅+⋅+⋅

=Δ3,7556,52,290767,08,2802175,0

8030

2222 ,,, OHOHpggpHHp ncncncQT =

=5,421

8030 19,1oC.

Tātad beigu temperatūra ir 44,1oC. Tagad var aprēķināt arī kopējo spiedienu kolbā:

kPaV

nRTp 6,1369,1

)1,19298(314,8)02175,00767,0(=

+⋅⋅+==

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

Blakusreakcija ir ūdeņraža degšana, jāaprēķina sistēmā esošā skābekļa daudzums. Tas ir 0,21·0,0767 = 0,0161 mol. Ūdeņraža : skābekļa attiecība ir 2:1, tālab visa ūdeņraža izreaģēšanai nepieciešams 0,02175/2 = 0,0109 mol skābekļa, tālab var secināt, ka viss ūdeņradis šajā reakcijā var sadegt. Ja reakciju raksta uz ūdeni šķidrā agregātstāvoklī, tad reakcijas siltumefektu var aprēķināt kā:

molkJHreakcH OHraš /6,571)8,285(22.)(2, −=−⋅=Δ=Δ

Un šajā gadījumā izdalītais siltuma daudzums būs: kJreakcHnQ 23,65,5710109,0.)( =⋅=Δ−⋅=

Tātad abās reakcijās kopā izdalītais siltuma daudzums būs: 14,26 kJ. Šajā gadījumā var rakstīt, ka ūdens sistēmā ir 5,56 + 0,022 = 5,58 mol. Viss ūdeņradis ir izreaģējis, taču izreaģējusi ir arī lielākā daļa skābekļa. Tā kā nav dotas atsevišķas skābekļa un slāpekļa siltumkapacitātes, pieņemsim jaunajam maisījumam gaisa siltumkapacitāti. Jaunā gāzu maisījuma daudzums ir: 0,0767-0,0109 = 0,0658mol

( )OHOHpggp ncncTQ22,, ⋅+⋅Δ=

( ) Cncnc

QT o

OHOHpggp8,33

3,7558,52,290658,014260

22,,=

⋅+⋅=

⋅+⋅=Δ

Beigu temperatūra ir: 58,8oC. Spiediens pēc reakcijas ir:

kPaV

nRTp 5,959,1

)8,33298(314,8)0658,0(=

+⋅⋅==

3.uzdevums Nezināmā vielā viela A

Viela A ir ... NH4Cl, der arī HCN, (HF)2 Aizpilda darba labotājs

Ja viela A šķīdums ir vāji skābs, viela var būt: kāds skābs oksīds, sāls, kura katjons vāja skābe.

Tvaiku mol masa ir 2*13,4=26,8g/mol.

Viela, kas visvairāk atbilst dotajiem datiem ir NH4Cl, kuru šķīdums ir vāji skābs un kura augstā temperatūrā pilnīgi sadalās:

NH4Cl → NH3 + HCl;

M(HCl)=36,5g/mol;

M(NH3)=17g/mol;

Mvid=(36,5+17)/2=26,75g/mol

Vēl der arī atbildes HCN (M = 28g/mol) un iespējams arī HF un (HF)2 maisījums, lai gan tas ir mazāk ticams variants.

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

4.uzdevums Pirmās formulas uzdevums Siltuma daudzums, kas

izdalās, ja sadedzina 1 molu: Siltuma daudzums, kJ Aizpilda darba vērtētājs

• metāna 889,9 kJ novirzes no datiem netiek pieļautas, ja nu vienīgi noapaļošana līdz veseliem skaitļiem; par katru 0,5 punkti, kopā 2,5 punkti

• etāna 1559,5 kJ • butāna 2854,2 kJ • heksāna 4160,8 kJ • oktāna 5467,4 kJ

Grafiks, kurā attēlots degšanas siltums atkarībā no oglekļa atomu skaita alkāna molekulā:

Iegūst taisni, ko apraksta vienādojums: Q = 652,9*a+244

grafiks: pareizi atlikti lielumi – 1 p. ir pie asīm skaitļi – 0,5 p. ir pie katras ass mērvienības – 0,5 + 0,5 = 1 punkts vienādojums: 1 punkts

Vidējais oglekļa atomu skaits alkāna molekulā:

pēc spēles veidotāju domām, pirmās formulas degviela sastāv no alkanu maisījuma, kurā ir vidēji 7 oglekļa atomi

3 punkti

Aprēķinātās degvielas salīdzinājums ar reālo automašīnu degvielu:

Benzīns parasti sastāv no sazarotiem alkāniem. Reāli benzīns ir šķidro alkānu maisījums, kuru molekulās ir aptuveni 7-9 oglekļa atomi.

par sazarotiem alkāniem – 0,5 p. par 7-9(~8) C atomiem – 0,5 p. KOPĀ – 10 punkti

Vispirms uzraksta visu minēto vielu degšanas reakciju vienādojumus: CH4 + 2O2 → CO2 + 2H2O C2H6 + 3,5O2 → 2CO2 + 3H2O C4H10 + 6,5O2 → 4CO2 + 5H2O C6H14 + 9,5O2 → 6CO2 + 7H2O C8H18 + 12,5O2 → 8CO2 + 9H2O

=Δ−= .)( reakcHmetānaQ -((-393,5+2*(-285,5))-(-74,6)) = 889,9 kJ =Δ−= .)( reakcHetānaQ -((2*(-393,5)+3*(-285,5))-(-84,0)) = 1559,5 kJ =Δ−= .)( reakcHbutānaQ -((4*(-393,5)+5*(-285,5))-(-147,3)) = 2854,2 kJ

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

=Δ−= .)( reakcHheksānaQ -((6*(-393,5)+7*(-285,5))-(-198,7)) = 4160,8 kJ =Δ−= .)( reakcHoktānaQ -((8*(-393,5)+9*(-285,5))-(-250,1)) = 5467,4 kJ

Iegūtos datus attēlo grafiski, šim nolūkam izmanto programmu MS Excel. Iegūst taisni, ko apraksta vienādojums: Q = 652,9*a+244, kur Q – izdalītais sliktuma daudzums (kJ) un a – oglekļa atomu skaits molekulā. Viena apļa laikā F1 automašīna patērē 4 * 1 = 4 litrus degvielas, tās masa m = ρ * V = 0,8 * 4000 mL = 3,2 kg Alkānu molekulu vispārīgā formula ir CaH2a+2. Šāda savienojuma molmasa ir M = 12a + 2a + 2 = 14a + 2

Alkāna daudzums: n = 214

3200+

=aM

m mol

Izdalītais siltuma daudzums ir atkarīgs no vielas daudzuma. Lai raksturotu izdalītā siltuma daudzumu izmantojam iepriekš iegūto vienādojumu. Sastādām proporciju: no 3200/(14a+2) mol alkāna izdalās 154 000 kJ siltuma 1 mol ... izdalās 652,9*a+244 kJ siltuma

2143200)2449,652(154000

+⋅+=

aa

atomia

aaa

aaaaa

708,766720472800

4728006672030800078080021560002089280

3080002156000)214(15400078080020892802147808002089280154000

≈=−−

=

−=−+−=−

+=+⋅=+++

=

Tātad pēc spēles veidotāju domām, pirmās formulas degviela sastāv no alkanu maisījuma, kurā ir vidēji 7 oglekļa atomi.

Piezīme. Šāda veida aprēķini nav īpaši korekti (bet ir pilnībā atbilstoši uzdevuma nosacījumiem), jo iegūtā grafiskā sakarība apraksta normālo alkānu degšanas siltumus, bet benzīns parasti sastāv no sazarotiem alkāniem. Reāli benzīns ir šķidro alkānu maisījums, kuru molekulās ir aptuveni 7-9 oglekļa atomi.

Kādus savienojumus izmantot benzīna sastāvā ir atkarīgs no to noturības pret priekšlaicīgu detonāciju. Iekšdedzes dzinējs darbojoties iesūc cilindrā degvielas un gaisa maisījumu, ko saspiež ar virzuli. Degvielai sadegot, rodas gāzes, kas stipri izplešas un darbina motoru. Jo stiprāk tiek saspiests gaisa un degvielas maisījums, jo lielāku jaudu attīsta dzinējs, degvielai sadegot. Taču daži ogļūdeņraži, ja tos karstā motorā stipri saspiež, aizdegas priekšlaikus un sadeg ar eksploziju. Šādu priekšlaicīgu degvielas aizdegšanos sauc par detonāciju. Pret detonāciju visneizturīgākie ir taisnas virknes alkāni. Krietni noturīgāki ir sazarotie alkāni un arēni.

Lai varētu salīdzināt dažādu degvielu stabilitāti pret detonāciju, benzīnu raksturo ar oktānskaitli. Izooktāna(2,2,4-trimetilpentāna) detinācijas izturība pieņemta raksturot ar oktānskaitli 100, bet n-heptāna, kas ir stipri nenoturīgs pret detonāciju oktānskaitlis ir 0. Ja pārdošanā esošā benzīna oktānskaitlis ir 95, tad šāds benzīns atbilst 5% heptāna un 95% izooktāna maisījumam. Lai palielinātu degvielas

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

oktānskaitli, tai tiek piejauktas tādas vielas, kurām šis oktānskaitlis ir liels. Kādreiz šim nolūkam izmantoja tetraetilsvinu, bet tas un tā degšanas produkti ir indīgi. Mūsdienās oktānskaitļa palielināšanai izmanto arēnus, spirtus un ēterus – vielas, kurām oktānskaitlis ir lielāks kā prastajam benzīnam.

5.uzdevums Daudzkrāsainie kristāli

Viela A ir: Skābeklis 3 punkti

Viela A sastopama dabā (3 piemēri):

1)oksīdos (H2O, SiO2, Fe3O4)

2)sāļos (SiO32-, CO3

2-, SO42-)

3)organiskos savienojumos (taukos, aminoskābēs)

3 punkti

Vielas A un kālija reakcijas vienādojums:

2K + O2 → K2O2

K + O2 → KO2

2 punkti

Reakcijas produktu nosaukumi: Kālija peroksīds un kālija superoksīds

2 punkti

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

12.klases uzdevumi 1.uzdevums Krustvārdu mīkla

Jautājuma numurs Atbilde Aizpilda darba labotājs

1 Emulsija 2 Metāli 3 Ru

4h Titāns 4v Teflons 5 Infrasarkanais 6 Fotons 7 Laktoze 8 Kaprons 9 Neons

10 Sfēra 11 Polimēri 12 IUPAC 13 CIS 14 Uracils 15 Mol 16 Ikosaedrs 17 Anods 18 Atomi 19 Švirksts

20h As 20v Atoms 21 Acetons 22 Pipete vai birete

23v Esteri 23h Es 24 Boraks 25 Tritijs 26 Izotops 27 Spins 28 Pushidrāts 29 Hlors 30 Migla 31 Guanīns 32 DNS

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

33 Bors 34 Grafīts

Kopā: 10 punkti

2.uzdevums Dīvainais piemineklis

Secinājums par to vai piemineklī parādīts etanola molekulas modelis un uzzīmēts etanola molekulas modelis:

Etanola molekulā ir tikai 2C un 1O atomi, bet piemineklī redzams ir lielāks atomu skaits (arī 6H atomi nesakrīt).

C

H

H

H

H C

OH

H

Aizpilda darba vērtētājs

1 punkts

Viela, kuras modelis attēlots piemineklī ir...

ābolskābe jeb 2-hidroksibutāndiskābe 1 punkts

Vai etanola molekulā ir hirālais oglekļa atoms?

nav 0,5 punkti

Vai vielas A molekulā ir hirālais oglekļa atoms?

ir, COOH

OH

HOOC *

0,5 punkti

Citas optiski aktīvas vielas struktūrformula un nosaukums:

Br

2-brombutāns

0,5 + 0,5 = 1 punkts

Iepriekš uzzīmētās vielas telpiskās struktūrformulas un norādīts S un R izomērs:

Br

CH3 CH2CH3H

Br

CH3CH2 CH3H

R- izomērs S-izomērs

1,5 + 1,5 = 4 punkti

Hirālo oglekļa atomu skaits vielas molekulā:

5 hirālie atomi (skat. attēlu zemāk) 1 punkts

Optisko izomēru skaits: Optisko izomēru skaits 2n = 25 = 32 1 punkts Maisījuma sastāvs: 75% S-izomērs; 25% R-izomērs 1 punkts

Kopā – 10 punkti

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

OH

O

OH

CH3

OHCH3

*

*

**

*

Griešanas leņķis ir ½ no tīras (S)-ābolskābes griešanas leņķa. Tas nozīmē, ka (S)ābolskābe ir ½ no maisījuma masas, bet pārējo veido racēmiskais maisījums, kas sastāv no ½ S-izomēra un ½ R-izomēra. Tātad maisījums sastāv no: 75 % (S)-ābolskābes 25 % (R)-ābolskābes

3.uzdevums Saliktas reakcijas

Vielas D daudzums, kas var veidoties reakcijā:

0,75/2 = 0,375 mol Aizpilda darba vērtētājs

0,5 punkti

D koncentrācija reaktorā pēc reakcijas beigām:

0,375 mol/L 0,5 punkti

Atlikusī izejviela un tās daudzums:

0,125 mol, viela B 0,5 punkti

Atlikušās izejvielas koncentrācija:

0,125 mol/L 0,5 punkti

Laika periods, kas nepieciešams, lai vielas A koncentrācija samazinātos:

a) 2 reizes b) 4 reizes

a) 700 sekundes b) ~ 6650 sekundes

1 punkts + 1 punkts = 2 punkti

95% produkta D radušies pēc: ~56000 sekundes; ~ 16 stundas

2 punkti

Maksimālā vielas C koncentrācija tiek sasniegta pēc ...

600 sekundes 2 punkti

A un C koncentrācijas ir vienādas pēc laika... un tās ir vienādas ar:

Šāds gadījums ir iespējams, laiks ~3700 sekundes, C = 0,249 M

2 punkti KOPĀ – 10 punkti

Pievieno programmas loga attēlu (Print screen), kas apliecina darbu ar programmu:

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

4.uzdevums Organisko reakciju virkne

Savienojumu struktūrformulas:

Savienojums Nr.1:

N+

N Cl

Aizpilda darba labotājs

2 punkti

Savienojums Nr.2: NH

NH2

2

2 punkti

Savienojums Nr.3:

NNHO

CH3

2 punkti

Savienojums Nr.4:

NNO CH3

CH3

2 punkti

Un par pareizu mehānismu 2 punkti. Kopā 10 punkti.

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

OH N

O

+ H+

O+

N

OH

HN

+O + H2O

R NH2 + N+

O R N+

H

N OH

R N+

H

N OH

R N+

H

N O-~H

+R N

H

N O

R N

H

N O~H

+

R N N OH

R N N OHH

+

R N N O+

H

HR N

+N+ H2O

Ģenerālsponsors: Atbalstītāji: www.grindeks.lv

www.biosan.lv

www.labochema.lv

www.faneks.lv

5.uzdevums Smaržīgais uzdevums

Garšviela A ir: kanēlis 2 punkti

Savienojuma B struktūrformula:

H

O

4 punkti

Savienojuma B triviālais nosaukums:

kanēļaldehīds 1 punkts

3-fenil-prop-2-ēnāls 1 punkts

Reakcijas vienādojums vielas B iegūšanai: 2 punkti

Šī ir viena no iespējām, kā var iegūt savienojumu B, [O] vietā vēl var lietot dihromātu. Iespējamas arī savādāki B savienojuma iegūšanas ceļi.

H

O

OH [O]