2022.gadam paskaidrojuma raksts planojumi/usma/v… · pacēlumu virsā atsedzas pēdējā...
TRANSCRIPT
VENTSPILS NOVADA
USMAS PAGASTA
TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-
2022.GADAM
PASKAIDROJUMA RAKSTS
Ventspils novada dome
Ventspilī, 2010.gada oktobrī
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
2.lpp.
SATURS
1. IEVADS ............................................................................................. 4
2. USMAS PAGASTA TERITORIJAS RAKSTUROJUMS UN ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI ................................................................................. 6
2.1. USMAS PAGASTA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS .............................................. 6 Teritorijas vēsturiskā attīstība ................................................................ 7
2.2. TERITORIJAS DABAS APSTĀKĻU UN RESURSU RAKSTUROJUMS ........................... 8 Ģeomorfoloģiskais raksturojums ............................................................. 8 Augsnes resursi .................................................................................... 9
Klimatiskie apstākļi ............................................................................. 10 Derīgie izrakteņi ................................................................................. 11
Virszemes ūdensteces ......................................................................... 12 Virszemes ūdenstilpes ......................................................................... 13 Pazemes ūdeņi ................................................................................... 15
Ainavas ............................................................................................. 18 2.3. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS .............................................. 19
Dabas liegums „Viskūžu sala” ............................................................... 21 Dabas liegums „Stiklu purvi” ................................................................ 22 Dabas liegums „Pelcīšu purvs” .............................................................. 23
Dabas liegums „Pluču tīrelis” ................................................................ 23 Dabas liegums „Druviņu tīrelis” ............................................................ 24
Dabas parks „Abavas senleja” .............................................................. 24 Dabas pieminekļi ................................................................................ 24
2.4. NEKUSTAMIE KULTŪRAS PIEMINEKĻI ....................................................... 25
2.5. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA .................................................................. 25 2.6. TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS PĀRSKATS ................................. 26
Mežu zemes ....................................................................................... 28 Pārmitrās teritorijas- purvi un tīreļi ....................................................... 29
Publiskie ezeri .................................................................................... 29 Lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas .............................................. 29 Transporta infrastruktūra ..................................................................... 30
Inženiertehniskā infrastruktūra ............................................................. 32 2.7. VIDES INFRASTRUKTŪRA .................................................................... 32
Ūdenssaimniecība ............................................................................... 32 Atkritumu veidošanās un apsaimniekošana ............................................ 35 Kapsētas ........................................................................................... 35
Dzīvnieku kapsētas ............................................................................. 35 Potenciāli piesārņotās vietas ................................................................ 36
Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas ....................................................... 36 Applūstošās teritorijas ......................................................................... 36 Teritorijas ar erozijas risku .................................................................. 37
Teritorijas, kurās jāveic inženiertehniskā sagatavošana ........................... 37
3. USMAS PAGASTA TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS
PRIORITĀRIE VIRZIENI UN MĒRĶI ....................................................... 39
3.1. USMAS PAGASTA PAMATVĒRTĪBAS .......................................................... 39 3.2. USMAS PAGASTA NĀKOTNES VĪZIJA ........................................................ 39
3.3. USMAS PAGASTA ATTĪSTĪBAS PRIORITĀRIE VIRZIENI .................................... 40 3.4. USMAS PAGASTA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢISKIE MĒRĶI ..................................... 41
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
3.lpp.
4. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI ......................................... 43
4.1. PLĀNOJUMA PAMATNOSTĀDNES ............................................................. 43 Apdzīvojuma struktūras attīstība .......................................................... 43
Objekti un teritorijas, kuriem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. 44
5. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI. GRAFISKĀ
DAĻA ..................................................................................................... 45
Detālplānojumu teritorijas ................................................................... 45 Mazstāvu dzīvojamās apbūve ............................................................... 46
Sabiedriskās apbūves zona .................................................................. 46 Tūrisma un rekreācijas apbūve. ............................................................ 47
Ražošanas objektu apbūve ................................................................... 47 Līnijbūvju izbūves teritorijas ............................................................... 47 Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas .............................................. 48
Lauku apbūves zona ........................................................................... 48 Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas ............................................... 49
Kapsētas ........................................................................................... 49 Virszemes ūdensteces un ūdenstilpes .................................................... 49 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas ....................................................... 50
Kultūras pieminekļu aizsardzība ............................................................ 50 Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas .................................................... 50
Dabas pieminekļu teritorijas ................................................................. 51
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
4.lpp.
1. IEVADS
(1) „Ventspils novada Usmas pagasta teritorijas plānojums 2010.-
2022.gadam” ir Usmas pagasta teritorijas attīstības plāna sastāvdaļa un
balstās uz pašvaldības attīstības programmā izvirzītajiem mērķiem un
uzdevumiem.
(2) „Ventspils novada Usmas pagasta teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumi” un grafiskā daļa LR normatīvajos aktos noteiktā
kārtībā tiek pieņemti kā Ventspils novada domes saistošie noteikumi.
(3) Teritorijas plānojums nosaka Usmas pagasta teritorijas esošo un
plānoto zemes izmantošanu un šīs teritorijas izmantošanas
aprobežojumus.
(4) Usmas pagasta teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar LR likumu
“Teritorijas plānošanas likums” (22.05.2002.), un LR Ministru kabineta
noteikumu Nr.1148 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”
prasībām.
(5) Usmas pagasta teritorijas plānojums izstrādāts, pamatojoties uz:
1. Usmas pagasta padomes lēmumu par teritorijas plānojuma
izstrādes uzsākšanu un darba uzdevumu.
2. Institūciju sniegtajiem nosacījumiem un informāciju teritorijas
plānojuma izstrādei.
3. Ventspils novada domes lēmumu par teritorijas plānojuma
1.redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai.
4. Ventspils novada domes lēmumu par teritorijas plānojuma
1.redakcijas pilnveidošanu atbilstoši institūciju atzinumiem un
sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.
(6) Teritorijas plānojuma izstrādē ievēroti valsts, Kurzemes plānošanas
reģiona un Ventspils novada attīstības plānošanas dokumenti.
(7) Teritorijas plānojuma izstrādē ievērota pagasta pārvaldes darbinieku
ieteikumi, kā arī sabiedriskās apspriešanas procesā saņemtie fizisko un
juridisko personu priekšlikumi.
(8) Pagasta teritorijas plānojuma sagatavošanai kā pamatkarte
izmantota Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS 92 izstrādātā VZD
vienkāršotā topogrāfiskā karte ar mēroga noteiktību 1:10000:
1. Usmas pagasta teritorijas plānojums izstrādāts, izmantojot
Valsts zemes dienesta kadastra datus: kadastra datu bāzi un
kartogrāfisko attēlu mērogā M 1:10000;
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
5.lpp.
2. plānojuma izstrādāšanai un kartogrāfiskā materiāla
sagatavošanai izmantotas Valsts zemes dienesta sagatavotās
ortofotokartes mērogā M 1:10000.
(9) Usmas pagasta teritorijas plānojumam ir šādas sastāvdaļas:
1. paskaidrojuma raksts;
2. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;
3. grafiskā daļa;
4. pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi;
5. Vides pārskats.
(10) Paskaidrojuma raksts sastāv no ievada un 5 pamatdaļām, kurās
aprakstīta pašreizējā situācija, noteikti pagasta attīstības priekšnoteikumi,
attīstības mērķi un virzieni, kā arī pamatoti teritorijas plānojuma
risinājumi un sniegti turpmākās plānošanas uzdevumi.
(11) Grafiskajā daļā ietilpst šādas kartes:
1. Usmas pagasta teritorijas pašreizējā izmantošana;
2. Usmas pagasta teritorijas plānotā un atļautā izmantošana;
3. Aizsargjoslu karte.
(12) Pārskatā par teritorijas plānojuma izstrādi ietilpst:
1. Usmas pagasta padomes un Ventspils novada domes lēmumi par
teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu un plānojuma projekta
nodošanu sabiedriskajai apspriešanai.
2. Fizisko un juridisko personu priekšlikumi teritorijas plānojuma
izstrādei.
3. institūciju sniegtie nosacījumi un informācija.
4. informācija, kas izmantota teritorijas plānojuma izstrādei.
(13) Usmas pagasta teritorijas plānojuma saistošo daļu veido plānojuma
grafiskā daļa kopā ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
6.lpp.
2. USMAS PAGASTA TERITORIJAS RAKSTUROJUMS UN ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI
2.1. Usmas pagasta vispārīgs raksturojums
Usmas pagasts ietilpst Ventspils novada administratīvajā teritorijā un ir
viens no 12 pagastiem. Usmas pagasts aizņem 219,5 km2 lielu platību,
2009. gada sākumā tajā bija 610 iedzīvotāji. Pēc platības Usmas pagasts
ir ceturtais novadā, bet pēc iedzīvotāju skaita – astotais lielākais novadā.
Usmas pagasts atrodas Ventspils novada ziemeļaustrumos. ZA tas
robežojas ar Talsu novada Ģibuļu pagastu, uz D – Kuldīgas novada Rendas
un Rumbas pagastiem, bet uz R-Ventspils rajona Ugāles pagastu un Z-ar
Puzes pagastu. No 219,5 km2 platības lielāko daļu aizņem meži. Pagasta
centrs atrodas 50 km attālumā no Ventspils un 30 km no Talsiem.
1.attēls. Ventspils novada teritorija
Usmas pagasta attīstībai būtiska ir atrašanās tūrisma un dabas
aizsardzības zonā – teritorijā atrodas vairākas Eiropas nozīmes
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
7.lpp.
aizsargājamās dabas teritorijas: otrais vecākais rezervāts Eiropā
„Moricsalas dabas rezervāts”, dabas parks „Abavas senleja”, dabas
liegumi: Pluču tīrelis, Druviņu tīrelis, Viskūžu sala, Pelcīšu purvs, Stiklu
purvi.
Pagasta telpiskajā struktūrā nozīmīga loma ir valsts galvenajam autoceļam
A10 Rīga-Ventspils. Šis ceļš vērtējams kā galvenā pagasta attīstības ass.
Teritorijas vēsturiskā attīstība
Usmas nosaukums pirmoreiz minēts 1253.gadā, kad Kurzemes bīskaps
Heinrihs apstiprina starp baznīcu un ordeni Kurzemes zemju dalījumu.
1703.gadā tiek uzcelta Usmas pirmā baznīca.
1727.gada vasarā 10 dienas patvērumu Usmas ezera salā rod Saksijas
grāfs Morics- pretendents Kurzemes hercoga tronim. Šie vēsturiskie
notikumi devuši nosaukumu 2. lielākajai ezera salai- Moricsalai.
1870.-1871.gadā - tiek nodibināta Usmas pirmā skola.
1912.gada 6.jūnijā vietējais mežzinis oficiāli nodod Moricsalas teritoriju
Rīgas Dabas pētnieku biedrības pārziņā. Šo dienu uzskata par Moricsalas
rezervāta dibināšanas dienu.
1918.gadā Usmas pagastam tiek pievienotas saimniecības no Zlēku,
Ugāles pagastiem un Zaļās muižas. Latvijas brīvvalsts laikā Usmā darbojās
daudzas biedrības. 1921.gadā nodibina Kultūras veicināšanas biedrību,
1922.gadā – Lauksaimniecības biedrību, 1926.gadā - Meliorācijas
biedrību, 1929.gadā - Lopkopības pārraudzības biedrību,1930.gadā -
Zvejniecības biedrību. 1935.gadā pēc zemes labuma Usmas pagasts
ierindots 2.grupā, bet pēc finansiālā stāvokļa - 3.grupā. saimniecību
zemes kopplatība - 33,22 km2. 1936.gadā tiek uzcelts jauns pagastnams.
Pagastā uzskaitīti 220 zirgi, 484 govis, 624 cūkas, 1058 aitas. 1940.gadā
tiek atklāta 5.klašu pamatskola, kas vēl līdz 1960.gadam bija modernākā
skola Ventspils apriņķī.
Apkārtnes mežos klejoja dažādu tautību dezertējušo karavīru grupas, bet
latviešu karavīriem nodaloties no vācu armijas, izveidojās t.s. “kureliešu”
bataljons, kura daļa leitnanta Rubeņa vadībā nepakļāvās izformēšanai un
no Stikliem atkāpās uz Usmas pagastu pie Ilziķu mājām, kur izveidoja
nometni. Vēlāk viņu kauju ceļi virzījās uz Rendas un Zlēku pagastiem.
Grūts laiks iestājās pēckara gados, kad daļa vietējo iedzīvotāju nepakļāvās
padomju varai un aizgāja mežos. 1949.gadā no Usmas deportēja 11
iedzīvotājus.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
8.lpp.
1948.-1949.gadā tika nodibinātas 3 kopsaimniecības, bet līdz 1962.gadam
tās bija jau apvienojušās kopsaimniecībā “Usma”. Pēc 30 darbības gadiem
to pārveidoja par paju sabiedrību, bet vēl pēc diviem gadiem, līdzīgi kā
citur Latvijā, to likvidēja. Tās vietā izveidojās daudz piemājas un
zemnieku saimniecību.
2.2. Teritorijas dabas apstākļu un resursu raksturojums
Ģeomorfoloģiskais raksturojums
Usmas pagasts atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, kas ir arī
visaugstāk paceltā un visvairāk saposmotā teritorija Ventspils novadā.
Virsas augstums pārsvarā no 20 - 40 m v.j.l., virsas pazeminājumos
izvietojušies purvi un ezeri. Plašākais no tiem ir izzudušā Baltijas ledus
ezera gultnes daļa - Usmas ezera ieplaka (42 km2) un pazeminājums ap
to. Pazeminājuma reljefs ir ļoti nelīdzens, dziļas ieplakas mijas ar
pacēlumiem. Usmas ezera līmenis atrodas vidēji 21 m v.j.l., virs tā
paceļas vairākas salas, no kurām Viskūžu sala (3,09 km2) ir vislielākā
ezeru sala Latvijā. Ezera dziļākajā vietā (27 m) gultne atrodas 4 m zem
jūras līmeņa.
Pacēlumu virsā atsedzas pēdējā (Latvijas) apledojuma morēna (1 - 5 m
biezumā), kas uzguļ tieši devona iežiem gandrīz visā apvidus teritorijā.
Vietām virspusē atsedzas pieledāja baseinu māli, kur tie pārsedz ledāja
veidoto viļņoto reljefu. Mālu biezums parasti ir 5 - 10 m, ielejveida
pazeminājumos tas pieaug līdz 15 - 18 m, bet Usmas ezera apkārtnē
sasniedz 25 m. Mālus nereti pārsedz Baltijas ledus ezera smilts vai arī vēja
pārpūsto kāpu smilts. Līdzenuma teritorijas daļā līdz 40 - 42 m reljefs
veidojies bijušā Baltijas ledus ezera gultnē, kur viļņu darbībā tika izskaloti
un noskaloti ledāja vai tā kušanas ūdeņu nogulumi, vai arī uzkrājās smilts,
vietām arī grants un oļi. Ugāles līdzenumā sastopami arī seno kāpu vaļņi,
kas veidojās, vējam pārpūšot sausās Baltijas ledus ezera piekrastes
smiltis. Vājāk drenētajās ieplakās uzkrājusies kūdra, kuras biezums
vietām pārsniedz 5 m.
Ugāles līdzenumam raksturīgas tipiskās podzolaugsnes uz pārpūstajiem un
ledāja kušanas ūdeņu baseinu smiltājiem. Zemes virsas pazeminājumos
tās nomaina kūdrainas podzolētās glejaugsnes vai purvu kūdraugsnes. Pie
īpašiem apstākļiem iespējami erozijas procesi vēja ietekmē.
Būvniecībai nepiemērotas teritorijas atrodas gar Stendes, Spāres, Engures
un citām upēm- regulāri applūstošas ir to palienu pļavas.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
9.lpp.
Augsnes resursi
Augsnes cilmiezi veido limnoglaciālie nogulumi – smilts un māli, kas
nosaka Usmas pagasta LIZ augšņu mehāniskais sastāvu:
Māls - 0,78%;
Smilšmāls - 21,89%;
Mālsmilts - 62,64%;
Smilts - 4,71%;
Kūdra - 5,98%.
Vispiemērotākās lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir viegla un vidēja
smilšmāla augsnes, kuras Usmas pagastā aizņem 21,89% no teritorijas.
Analizējot augsnes pēc mehāniskā sastāva, Usmas pagastā ir
mazpiemērotas augsnes lauksaimniecības attīstībai.
Viens no galvenajiem augsnes auglību raksturojošajiem rādītājiem ir
organisko vielu saturs. No organisko vielu satura augsnē ir atkarīgi augu
barības vielu krājumi, augsnes absorbcijas spēja (t.sk., sārņu vielu),
augsnes fizikālās un bioloģiskās īpašības.
Tabula Nr.1. Organisko vielu satura sadalījums Usmas pagasta LIZ augsnēs
Org.vielu saturs ha %
<1 7,8 0,2
1 - 2 1294,7 68,5
2 - 3 229,4 14,0
3 - 4 168,7 9,2
> 4 141,4 8,1
Usmas pagastā LIZ augsnes ir ar zemu organisko vielu saturu. Lai
uzlabotu augšņu īpašības, nepieciešama lopkopības vai arī zemkopība, t.i.,
nozaru, kas veicina organisko vielu akumulāciju augsnē, attīstība.
Tabula Nr.2. Augsnes reakcijas (pH) sadalījums Usmas pagasta LIZ augsnēs
ha %
pH<5,5 130,4 8,6
pH 5,5-6,0 176,6 7,2
pH >6,0 1535,0 84,2
Usmas pagastā ir augsta skābo augšņu platība. Lai optimizētu augsnes
reakciju, skābās augsnes nepieciešams kaļķot. Augsnes reakcija ietekmē
augsnes mikroorganismu darbību, kā arī nosaka barības vielu uzņemšanu.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
10.lpp.
Augsnēs ar skābu augsnes vides reakciju veidojas viegli šķīstošie
savienojumi un notiek to pastiprināta izskalošana no virskārtas dziļākos
augsnes horizontos un gruntsūdeņos.
Smilts un māla nogulumi noteikuši, ka šajā teritorijā Ventspils novadā
izveidojušies lielākie meža masīvi uz tipiskā podzola, velēnu podzolētām
velēnu glejotām un gleja, velēnu podzolaugsnēm un velēnu gleja
augsnēm.
Klimatiskie apstākļi
Klimats ir viens no svarīgākajiem dabas faktoriem, kas ietekmē cilvēku
dzīvi. Klimats, atrodoties mijiedarbībā ar citiem dabas elementiem, nosaka
daudzu dabas procesu - vēja un ūdens erozijas, augu augšanas un
attīstības, augšņu veidošanās, pārpurvošanās, dēdēšanas un citu procesu
norisi. Tādējādi klimats ietekmē lauksaimniecības, mežsaimniecības un
rekreācijas attīstību.
Usmas pagasts, tāpat kā viss Ventspils novads, ietilpst mitrajā Kurzemes
rajonā, Kursas zemiene - mēreni vēsajā apakšrajonā.
Ventspils rajonā raksturīgie klimatisko elementu rādītāji:
gaisa vidējā temperatūra 1 - 19 C0;
siltā perioda garums (00 un >) 253 dienas;
veģetācijas periods (50 un >) 191 diena;
aktīvās veģetācijas periods (100 un >) 136 dienas;
siltummīlošo kultūraugu aktīvās veģetācijas periods (tomātu,
gurķu) (150 un >) 65 dienas;
bezsala perioda garums vidēji 144 dienas;
noturīgas sniega segas izveidošanās 24.XII;
noturīgas sniega segas izzušana 15.IV;
pastāvīgā sniega sega vidēji novērojama 80 dienas gadā.
Lielākais nokrišņu daudzums ir vasaras un rudens sākuma mēnešos (VII -
VIII), kad nokrišņu daudzums mēnesī sasniedz 90 – 95 mm gada nokrišņu
daudzums aptuveni atbilst vidējiem rādītājiem Latvijā: mainās no 680 līdz
730 mm. Vidējais noteces apjoms ir 240 mm.
Ventspils novadā nokrišņu summa aptuveni divas reizes pārsniedz
iztvaikošanu, kas ir viens no faktoriem gleja un glejotu augšņu veidošanai.
Tas nosaka, ka lielākajā rajona daļā stabilas ražas var iegūt tikai
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
11.lpp.
meliorētos tīrumos un pļavās.
Mainoties vietējiem apstākļiem, ko nosaka reljefa forma, saposmojums,
noslēgtība, bezmežu un mežu teritoriju attiecība, lielu atklātu ūdeņu vai
purvu esamība, cilvēku darbības veidota ainava (ciems, parks, transporta
maģistrāle) u.c. faktori, var stipri mainīties attiecīgās teritorijas klimatiskie
apstākļi. Dabiskā ainavā klimatisko elementu izmaiņas galvenokārt nosaka
reljefa apstākļi un mežainums.
Faktori, kas nosaka klimatiskā fona izmaiņas Usmas pagastā:
mežainība (60%);
līdzenumi (90%);
saposmotais reljefs (10%);
Usmas ezera virsmas platība;
klimata kontrastainība ir neizteikta (90%) un vidēja (10%).
Usmas pagastā klimatiskā fona izmaiņas vērojamas Usmas ezera tuvumā.
Lai gan Usmas pagasts atrodas relatīvi tuvu Baltijas jūrai un zonai ar vēja
stiprumu, kas piemērots vēja enerģijas iegūšanai, tomēr teritorijas reljefs
un mežainums samazina vēja stiprumu līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav
izdevīgs vēja enerģijas iegūšanai.
Derīgie izrakteņi
Galvenie tautsaimniecībā izmantojamie derīgie izrakteņi Usmas pagastā ir
māls, kūdra, sapropelis, smilts.
Māla krājumi Usmas pagastā novērtēti uz 13630 tūkst.m³, kas ir vieni no
lielākajiem krājumiem valstī. Nozīmīgākā māla atradne Usmas pagastā ir
valsts nozīmes Greņču karjers 119 ha platībā - kopējie krājumi 5915
tūkst.m. Šajā atradnē tika veikta mālu ieguve kādreizējai drenu rūpnīcai
,,Usma” un tika izstrādāti aptuvenu seši hektāri atradnes teritorijas.
Atradne „Kalniņi” -krājumi 7514 tūkst.m3 - netiek izmantota. Atradne
,,Ugāle” - krājumi 200 tūkst. m3 - netiek izmantota.
Usmas pagastā, galvenokārt mežu zemēs atrodas vairākas potenciālās
kūdras atradnes, kuras netiek izmantotas: Bēģu purvs– atradnes platība
30 ha. Bērzragu purvs – atradnes platība 26 ha, Kūlu purvs- atradnes
platība 45 ha, Šarlotu purvs-atradnes platība 21 ha. Kūdras atradnēs
izstrādājamie krājumi ir maz pētīti, pēc aptuvenā novērtējuma – to
krājumi ir mazi. Daļa no kūdras atradnēm atrodas ĪADT un to izstrāde nav
iespējama.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
12.lpp.
Usmas pagastā atrodas 3 vietējas nozīmes sapropeļa atradnes,kuras
netiek izmantotas: Lakšu ezers - kopējie krājumi 0,067 milj.m³; Tirukšu
ezers – kopējie krājumi 0,013 milj.m³ (abās atradnēs krājumi tiek vērtēti
kā maznozīmīgi ) un Aburgas ezers ar kopējo krājumu daudzumu –
0,289milj.m³ (vērtējums – nenozīmīgi).
Kopējie smilts krājumi Usmas pagastā ir 1,7031 milj.m³, kas veido 0,1%
no Ventspils rajona krājumiem. Daļa no smilts atradnēm atrodas VAS
„Latvijas valsts meži” valdījumā, tās tiek plānots izmantot.
Virszemes ūdensteces
Irbes un Ventas baseinu apakšbaseina noguluma segu veido smilšaini un
mālaini limnoglaciāli nogulumi. Kvartāra nogulumu segas biezums ir
neliels, vietām mazāks par 20m. Upju biezības koeficients ir 421 m/km2,
kas ir nedaudz zemāks par republikas vidējiem rādītājiem.
Usmas pagastā esošais upju tīkls pieder Irbes un Ventas baseiniem un
sastāv no 4 apakšbaseiniem - Stendes, Spāres, Engures un Abavas.
Ziemeļdaļas hidrogrāfiskos tīklu veido Stendes un Spāres upes- Usmas
pagasta ziemeļdaļu austrumu- rietumu virzienā šķērso Stendes upe.
Stendes kopējais garums ir 28 km, gada notece – 0,014 km³. Upe sākas
purvainā mežā uz R no Ozolu purva. Tek pa Kursas zemieni cauri mežiem
pa dziļu gravu. Upes tecējums meandrēts, krasti mežaini ar palienu
pļavām. Spāres upe ietek Ilziķa ezerā. No llziķa ezera dienvidu puses iztek
Tirukšupīte, kura ietek pagasta austrumdaļā esošajā Tirukšezera ziemeļu
galā un iztek no tā dienvidu gala, tādējādi savienojot Tirukšezeru ar
Usmas ezeru.
Pagasta dienvidrietumu- rietumu daļas hidrogrāfisko tīklu veido Engure ar
tās labā krasta mazajām pietekām (Riekste, Dūņupīte), kas iztek no
Usmas ezera rietumu daļas. Engure tiek izmantota kā hidroenerģētiskais
resurss Gravas HES (kritums 3 m) vajadzībām, pirms HES aizsprosta tā ir
uzpludināta. Engure ir noteikta kā karpveidīgo zivju prioritārie ūdeņi.1
Galēja pagasta dienviddaļā pagasts robežojas ar Abavu, kas ietilpst Ventas
baseinā. Abava ir noteikta kā lašveidīgo zivju prioritārie ūdeņi. Abavas
upes kopējais garums ir 129 km, baseins 2042 km2 . Tās gada vidējā
notece ir 0,66 km2. Kopējais kritums 47 m, gar pašu upi ir stāvi krasti, kas
pakāpeniski pazeminās un līdz ietekai Ventā plūst caur plašiem mežu
masīviem. Straumes ātrums krācēs liels – 1,5 – 2,5 m/s. Lejtecē upes
platums palielinās līdz 30 – 40 m, dziļums 2-2,5 m. Stāvie, nobrukušie
1 12.03.2002 MK noteikumi Nr. 118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
13.lpp.
krasti ledus iešanas laikā bieži tiek izskaloti. Veidojoties ledus
sastrēgumiem Ventā, lejpus Abavas ietekas, ūdenslīmenis stipri
paaugstinās arī ietekas rajonā un applūst plašas palieņu pļavas. Vietām
sastrēgumi veidojas pašā Abavā, taču lielus sastrēgumus tie nerada. Pēc
piesārņotības pakāpes Abava raksturota kā vidēji piesārņota. Arī Abavas
saprobioloģiskais indekss atbilst vidēji piesārņotas upes līmenim.
2.attēls. Abava lejpus Rendai. Tipiska ainava Usmas pagastam pieguļošā posmā
Virszemes ūdenstilpes
Virszemes ūdentilpes ietilpst Irbes hidroloģiskajā baseinā. Apakšbaseinā
esošo ezeru kvalitātes novērtējumu 70-ajos gados veica “Meliorprojekts”.
Visi ezeri tika novērtēti kā eitrofi un tajos tika konstatēta augsta
aizaugšanas pakāpe.
Pagasta ziemeļdaļā atrodas tikai viens ezers- Ilziķis. Tā platība 20,6 ha,
vidējais dziļums ir 1,8 m, bet maksimālais dziļums – 3,3 m. Ezera
pamatbaseins paugurains, apaudzis ar mežu. Ezera gultne ir līdzena, klāta
ar dūņu slāni. Krasti ir slīpi, smilšaini, izņemot dienviddaļu, kur tie ir
kūdraini.
Vidusdaļā atrodas vairāki mazi ezeri- Lakšezers (34,7 ha, vidējais dziļums
ir 0,8 m, maksiālais dziļums – 2,5 m), kuru Dūnupite savieno ar Enguri un
Aburgas strauts savieno ar Aburgas ezeru (6,5 ha, vidējais dziļums ir 1,0
m, maksimālais dziļums – 1,8 m). Lakšezers atrodas Ugāles līdzenuma D-
daļā, apmēram 2 km uz D no Usmas ezera. Ezera krasti ir lēzeni,
smilšaini. Vietās, kur ezers no krasta aizaug – līgani. Ezerdobe ir līdzena,
gultne klāta ar dūņām, vietām pat līdz 8 m biezs sapropeļa slānis. No
akvatorija kopējās platības 20% ir aizauguši. Ezera pamatbaseinā – priežu
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
14.lpp.
mežs. Ihtiofauna nabadzīga.
Pelcenes ezers (4,2 ha) ir beznoteces.
Usmas pagasta austrumdaļā atrodas Usmas ezers, pēc ūdens virsmas
aizņemtās platības- 5-ais lielākais ezers Latvijā. Ezera virsmas aizņemtā
platība 37,2 km2, kopā ar salām 41,4 km2.(Viskūžu sala (309 ha),
Moricsala (83,1 ha)). Pēc ūdens apjoma - 190 milj.m3 - tas ir otrais
lielākais Latvijā. Līmeņa virsma atrodas 22,8 m v.j.l. Usmas ezers ietilpst
Irbes šauruma hidroloģiskajā rajonā un regulē Engures upes noteci. Ezers
atrodas vienā no lielākajiem Latvijas mežu masīviem. Ezerdobe nelīdzena,
ar stāviem kritumiem Amjūdzupē. Krasti pārsvarā ir lēzeni, stingri un
smilšaini. Ezerā ietek 10 upes - Tirukšupe, Godele, Melncelma, Meķupe,
Sērža, Ostupe, Baņģava, Struncene, Riekte, Kāņupe, daudz grāvju un
strautu, DR daļā iztek Engure. Eitrofs ezers, pastiprināti aizaug, īpaši pēc
vada zvejas izbeigšanās 20.gs 80 - gados. Zivju resursi- zutis, līdaka,
plaudis, rauda, vīķe, līnis, asaris, plicis, repsis, karūsa, zandarts, kā arī
vēdzele, rudulis. Ezers nozīmīgs zivsaimniecībā, tūrismā, rekreācijā.
Usmas ezers ir noteikts kā lašveidīgo zivju prioritārie ūdeņi.
3.attēls. Usmas ezers. D krasts.
Skats no Godeļdangas. www.ezeri.lv
4.attēls. Usmas ezers. Z krasts.
Usmas ezers ir savienots ar Tirukšezeru (45,7 ha, vidējais dziļums 2,6 m,
maksimālais dziļums – 4,3 m). Tirukšu ezers atrodas apakšbaseina ZA
daļā. Ezers novietojies šaurā ieplakā un ir caurtekošs. Tā ezerdobe ir
dūņaina. Ezera krasti aizauguši, izņemot austrumu krastu, kur izvietoti
kempingi.
Aburgas ezera litorāls smilšains, profundāls, klāts ar ievērojamu dūņu
slāni, kura biezums vietām pārsniedz 3 m. Piekraste – purvaina. Ezera
pamatbaseins ir purvains, klāts ar meža platībām.
Usmas pagastā atrodas mākslīgā ūdenskrātuve, kas radusies, uzpludinot
Engures upi pirms Gravas HES.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
15.lpp.
Publiskie ezeri ir Usmas ezers.
Pazemes ūdeņi
Usmas pagastā pazemes ūdeņi lielākajā teritorijas daļā tiek novērtēti kā
vidēji aizsargāti, atsevišķās daļās - vāji, relatīvi aizsargāti un aizsargāti.
Ūdensapgādei izmanto D2 ar D3am (Arikulas-Amatas) ūdens kompleksu
un D2 ar D3am un D3pl-dg (Pļaviņu-Daugavpils) ūdens kompleksu. Pēc
pašvaldības sniegtajiem datiem, ūdens patēriņš Usmas pagastā ir 50
m3/dnn.
Pazemes ūdeņi. Arukilas horizonts ir vienīgais visā Ventspils rajonā, kura
artēziskie ūdeņi ir izmantojami dzeramā ūdens apgādē.2 Tas ir virs Narvas
svītas esošajā vienotajā Arukilas – Burtnieku - Gaujas pazemes ūdeņu
horizontu kompleksā. Pazemes ūdeņi ir koncentrējušies porainajos,
ūdenscaurlaidīgajos Arukilas, Burtnieku un Gaujas svītas smilšakmeņos un
aleirolītos. Kompleksam raksturīgi hidrogēnkarbonātu - kalcija tipa ūdeņi.
Urbumu dziļums līdz ūdens horizontam atkarīgs galvenokārt no kvartāra
nogulumu segas biezuma.
Valsts Vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde ir izsniegusi trīs
ūdens lietošanas atļaujas- z/s „Ezerspīķi” Gravas HES, (LIT-12-Ū067), z/s
„Ceri”, ferma „Ceri”; (LIT-12-Ū072) un Usmas pagasta padomei3, Usmas
ciemata ūdensapgādei (LIT-12-206).
Usmas pagasta pārvalde apsaimnieko trīs pazemes ūdeņu ņemšanas
vietas: „Centrs”, „Purmaļi”, kas nodrošina dzeramā ūdens piegādi Usmas
ciema pagasta daudzdzīvokļu un privātmājām, pagasta administratīvai
ēkai, skolai un katlu mājai, un „Ausekļi”, kas plāno apgādāt ar dzeramo
ūdeni Usmas baznīcas, Usmas kristīgās tautas skolas un divas privātas
saimniecības, kā arī pieslēgt jaunbūvējamu viesnīcu.
Ūdensapgādes urbuma „Centrs” (LVĢMC datu bāzes identifikācijas
Nr.P300515), kas ierīkots 1967.gadā, urbuma dziļums – 95 m un debits –
5.0 l/s. Plānotais (pieprasītais) dzeramā ūdens ieguves daudzums 95
m3/dnn vai 34675 m3/gadā. No ūdensapgādes urbuma ūdens tiek padots
uz ūdenstorni, bet no tā tālāk patērētājiem Ūdensapgādes urbumam
LVĢMA ir veikts stingrā režīma, bakterioloģiskās un ķīmiskās aizsargjoslas
aprēķins atbilstoši 20.01.2004. MK noteikumu Nr.43 „Aizsargjoslu ap
ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika” prasībām. Ūdensapgādes
urbuma stingrā režīma aizsargjoslas teritorija ierobežota.
2 Ventspils rajona teritorijas plānojums, Ventspils rajona padome, 2007 3 Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai „B kategorijas atļauja Nr. 9070-07-08”, 12.03.2007, Ventspils RVP
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
16.lpp.
Ūdensapgādes urbums „Purmaļi” (LVĢMC datu bāzes identifikācijas
Nr.P300543) ierīkots 1973.gadā, urbuma dziļums – 90 m un debits – 1,5
l/s. No urbuma ūdens netiek iegūts, tas atrodas rezervē. 2007.gadā
urbumam nav veikts aizsargjoslu aprēķins un aizsargjoslu teritorija nav
ierīkota atbilstoši 20.01.2004. MK noteikumu Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens
ņemšanas vietām noteikšanas metodika” prasībām.
Ūdensapgādes urbums „Ausekļi” (LVĢMC datu bāzes identifikācijas
Nr.P3000540) ierīkots 1998.gadā, urbuma dziļums – 46 m, debits – 0.8
l/s. Plānotais (pieprasītais) dzeramā ūdens ieguves daudzums 23 m3/dnn
vai 5655 m3/gadā. 2007.g.- urbumam nav veikts aizsargjoslu aprēķins un
aizsargjoslu teritorija nav ierīkota atbilstoši 20.01.2004. MK noteikumu
Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika”
prasībām.
Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāzē reģistrētas
septiņas artēzisko urbumu vietas, urbumu dziļums svārstās no 80-
105,9 m dziļumam.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
17.lpp.
Tabula Nr.3. Pazemes ūdeņu ņemšanas vietas (VVD 2010., LVĢMC 2001.)
IDID VĢD
DB
Nr.
Atveres
absolūtais
augstums,
m
Urbuma
dziļums, m
Urbšanas
gads
Horizonts Filtra intervāls,
m
Statiskais
līmenis, m
no zemes
virsmas
Sūknēšanas
debits, l/s
no līdz
4338 30,1 104,5 1959 D2ar+br 67,4 98,5 -0,5 3,1
4339 30,0 102,7 1959 D2ar+br 67,4 97 0,7 3
4340 28,0 105,9 1955 D2br 87,9 105 -0,1 2,5
Centrs,
P30051
4453 30,0 95,0 1967 D2br 71,4 94 2,5 5
Purmaļi
P300543
4518 25,0 80,0 1970 D2br 64 75 -1,5 1,5
4541 30,0 90,0 1974 D2br+D3gj 62 74 5,2 3,2
4588 27,5 100,0 1977 D2br 85 95 2,1 1,3
Ausekļi
P3000540
46 m 1988 0.8
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
18.lpp.
Teritorijas plānojumā nav sniegta informācija par pagastā esošo pazemes
ūdens ņemšanas vietu stāvokli, tai skaitā tamponētajiem urbumiem.
Nodrošinājumā ar dzeramā ūdens resursiem nozīmīgi ir arī gruntsūdeņi -
pazemes ūdeņi virs pirmā ūdens aizturslāņa. Gruntsūdeņi galvenokārt tiek
izmantoti viensētu ūdensapgādē. Gruntsūdeņi atrodas dažādā dziļumā (no
dažiem desmitiem cm līdz 1,5 - 2 m, vietām arī dziļāk), to ieguvē izmanto
grodu akas viensētās, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās, kuru
ūdensapgāde nenotiek centralizēti, lauksaimnieciskās ražošanas apbūves
teritorijās.
Ainavas
Ainavu telpu raksturojums veikts pēc nozares pārskata rajona plānojuma
izstrādāšanai sagatavotajiem materiāliem.
Usmas pagasta teritorija pēc ainavu klasifikācijas ietilpst Ventaszemes
ainavzemes Usmas ezeraines ar Stendes mežaini un Lejasabavas
mežaines ainavapvidus vairākās ainavtelpās (pēc K. Ramana, 1990.g.).
Kursas zemienē raksturīgas plašas teritorijas ar traucētu ūdens noteci, kas
izraisījis teritoriju pārpurvošanos un zemo un pārejas kūdras augšņu
veidošanos. Augsnes zemā auglība (smilts nogulumos) un nenoregulētais
mitruma režīms noteicis, ka Kursas zemienes pagastos lauksaimniecībā
izmantojamās zemes aizņem mazāko daļu. Pārējā teritorijā sastopami
meži.
Z daļā – Usmas ezeraines un Stendes mežaines ainavu telpa; pagasta
teritorijas malā– Abavas mežāru un Abavas – Ventas mežaines.
Ainavu telpa aizņem Kursas zemienes ziemeļu daļu. Reljefs līdzens.
Ainavas segas litoloģisko pamatu veidi limnoglaciālie smilts nogulumi,
vietām salu veidā virspusē iznāk māla nogulumi.
Lielāko ainavu daļu aizņem priežu un egļu meži. Tie ietilpst lielā meža
masīvā, kas stiepjas līdz pat Dundagai. Meža masīvā salu veidā ir
lauksaimniecības zemes ar viensētām.
Dominē vizuāli augstvērtīga mežu ainava.
Viensētas ir izvietojušās pie ceļiem, kas iet perpendikulāri autoceļam Rīga
- Ventspils.
Ainavu telpā, pateicoties reljefa saposmojumam, raksturīgas vidēji tālas
skatu perspektīvas, kas pie horizonta noslēdzas ar dabiski augušam
mežam raksturīgo robotu horizontālu līniju.
Ainavas un ainavu elementi:
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
19.lpp.
Lielu meža masīvu ainava, ko saposmo mežu ceļi, stigas un
novadgrāvji.
Ar krūmiem aizaugušo palieņu pļavu ainavas.
Purvu ainavas – augstie purvi: Pluču tīrelis, Novadu tīrelis.
Usmas ezeraines ainavu telpa ietilpst Usmas ezeraines ar Stendes mežaini
ainavapvidū, kas aizņem Ugāles līdzenumu. Līdzens reljefs. Tas
pakāpeniski pazeminās Usmas ezera virzienā. Līdzenumu veido
limnoglaciālās izcelsmes smilts nogulumi. Ainavas telpas funkcionālo
nozīmi nosaka Usmas ezera krasta līnija. Piekrastē izplatītas pļavas un
ganības ar viensētām. Usmenieku veidotie miestiņi, kā liecina vēstures
avoti, ir ļoti raksturīgi Usmas ezera apkārtnē. Lielas izmaiņas ainavu telpā
notika pēc deviņdesmitā gada, kad Usmas ezera krastā sāka veidoties lieli
atpūtas kompleksi. No ainavas telpas paveras vizuāli augstvērtīgas skatu
panorāmas uz ezeru, ezeru salām un līčiem.
Ainavu telpā dominē priežu mežu augšanas apstākļu tipi: sils, mētrājs,
lāns. Lauksaimniecības zemes izplatītas nelielu pļavu un ganību veidā.
Usmas pagasta vērtīgās un daudzveidīgās ainavas uzskatāmas par būtisku
tūrisma un rekreācijas resursu.
2.3. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Usmas pagastā atrodas „Moricsalas dabas rezervāts”, dabas parks
„Abavas senleja”, 5 dabas liegumi: „Viskūžu sala”, „Stiklu purvi”, „Druviņu
tīrelis”, „Pluču tīrelis”, „Pelcīšu purvs”. Šīs teritorijas ir noteiktas atbilstoši
Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvai „Par savvaļas putnu
aizsardzību” (79/409 EEK) un direktīvai „Par dabisko biotopu, savvaļas
faunas un floras aizsardzību” (92/43 EEK) un ir iekļautas Eiropas nozīmes
aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000.
Pārskats par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to izmantošanu
regulējošiem tiesību aktiem sniegts 4.tabulā.
Tabula Nr.4. Usmas pagasta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
Nosaukums Pašvaldība Platība Teritorijas izmantošanu
regulējošie tiesību akti
Dabas rezervāts
Moricsalas
dabas
rezervāts
Usmas
pagasts
818 ha 05.04.2000. Moricsalas dabas
rezervāta likums
Moricsalas dabas rezervāta dabas
aizsardzības plāns (DAP) izstrādāts
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
20.lpp.
Nosaukums Pašvaldība Platība Teritorijas izmantošanu
regulējošie tiesību akti
2009.gadā, apstiprināts ar VIDM
Rīkojumu Nr.55, 03.03.2009.
Dabas parks
Abavas senleja Zlēku,
Usmas,
Ugāles
pagasti
14933 ha, t.sk
arī
blakusesošajās
pašvaldībās
Dabas parka „Abavas senleja” dabas
aizsardzības plāns (DAP) apstiprināts
ar VIDM rīkojumu Nr.356,
04.11.2005.
MK 2008.gada 3.marta noteikumi Nr.
133 „Dabas parka “Abavas senleja”
individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi”
Dabas liegums
Druviņu tīrelis Usmas
pagasts
293 ha 16.03.2010. MK noteikumi Nr.264
"Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
vispārējie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi"
Pelcīšu purvs Usmas
pagasts
56 ha 16.03.2010. MK noteikumi Nr.264
"Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
vispārējie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi" Pluču tīrelis Usmas
pagasts
740 ha
Viskūžu sala Usmas
pagasts
304 ha 16.03.2010. MK noteikumi Nr.264
"Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
vispārējie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi"
Dabas lieguma „Viskūžu sala” DAP
apstiprināts ar VIDM rīkojumu Nr.90,
01.03.2005
Stiklu purvi Puzes,
Usmas
pagasti
6636 ha , t.sk
blakusesošajās
pašvaldībās
Dabas lieguma „Stiklu purvi” DAP
apstiprināts ar VIDM. rīkojumu
Nr.138, 31.03.2006
MK 2007.gada 24.jūlija noteikumi Nr.
510 “Dabas lieguma „Stiklu purvi”
individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi”
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
21.lpp.
Moricsalas dabas rezervāts
Saskaņā ar Moricsalas dabas rezervāta likumu, rezervāta kopējā platība ir
818 ha. Rezervāts atrodas uz Usmas ezera divām salām - Moricsalas un
Lielalksnītes salas, ietverot arī Usmas ezera akvatorija daļu Luziķērti.
Rezervāta teritorija atrodas ~ 5 km uz dienvidiem no valsts galvenā
autoceļa A10 Rīga – Ventspils. Rezervāta tuvumā, aptuveni 2 – 3 km
attālumā atrodas arī vairākas apdzīvotas vietas: Usma un Amjūdze.
Rezervāts izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās
dabas ekosistēmas un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu
izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību. Saskaņā ar
Moricsalas dabas rezervāta likumu, rezervāta pārvaldi realizē Slīteres
nacionālā parka administrācija.
Teritorijā konstatēti šādi Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi: ozolu
meži (9160)- 13,2 ha, boreālie meži (9010) - 13,7 ha, jaukti platlapju
meži (9020) - 30,3 ha, melnalkšņu staignāji (9080) - 3,5 ha, Kadiķu
audzes kaļķainās pļavās (5130)- 0,6 ha, dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo
ūdens augu un peldaugu augāju (3150) – 704,7 ha un, pēc analoģijas ar
biotopu primārie meži upju meandru lokos, viens Latvijā aizsargājamo
biotopu veids - primārie meži ezera salu piekrastē 7,9 ha. Salas nav
apdzīvotas.
Dabas rezervāta abās salās konstatētas vismaz 8 īpaši aizsargājamas
augu augas, 11 ķērpju un vismaz 12 sūnu sugas. Konstatētas 23 Latvijā
īpaši aizsargājamas un četras Eiropas Savienībā aizsargājamas
bezmugurkaulnieku sugas. Aizsargājamo zīdītāju faunu galvenokārt veido
sikspārņi – rezervāta teritorijā kopumā konstatētas deviņas Latvijā un
Eiropas Savienībā aizsargājamas sikspārņu sugas.
Moricsalas dabas rezervātā 2008.gadā konstatētas 16 īpaši aizsargājamas
putnu sugas. Rezervāta teritorija Latvijas mērogā ir unikāla ar šeit
ligzdojošo zivjērgļu blīvumu.
Akvatorija daļā (Lūziķērtē) konstatēta viena Eiropas Savienībā
aizsargājama ūdensaugu suga (lokanā najāda) un 4 Latvijā retas vai
aizsargājamas ūdensaugu sugas.
Dabas liegums „Viskūžu sala”
Dabas liegums „Viskūžu sala” 304 ha platībā atrodas uz Usmas ezera
Viskūžu salas. Dibināts 2004.gadā. Teritorijā konstatētas vismaz 9 ES
„Putnu direktīvas” 1.pielikumā minētās putnu sugas, no tām nozīmīgākās
ligzdojošās sugas ir ūpis, jūras ērglis, zivjērglis un apodziņš, tāpēc Viskūžu
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
22.lpp.
sala ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, kas papildina blakus esošā
Moricsalas rezervāta nozīmi sugu un biotopu aizsardzībai Usmas ezerā.
Salā konstatēti pieci ES Biotopu direktīvas (79/43/EEC) 1.pielikumā
minētie biotopi: sugām bagāta atmatu pļava (6270*), boreālie meži
(9010*), purvaini meži (91D0*), melnalksnāju staignāji (9080*), pārejas
purvi un slīkšņas (7140*). Salas biotopu komplekss kopa ar Usmas ezeru
un piegulošajam salam – Moricsala un Lielalksnite veido Eiropas
Savienības nozīmes putniem nozīmīgu vietu Latvija (LV074 „Moricsala un
Viskūžu sala”).
Dabas liegumam nav izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi. Dabas liegumam „Viskūžu sala” ir izstrādāts dabas aizsardzības
plāns, kur ir noteikts funkcionālais teritorijas zonējums, apsaimniekošanas
pasākumi, teritorijas izmantošanas veidi, kā arī projekts individuālo
aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādāšanā.
Dabas liegums „Stiklu purvi”
Dabas liegums (DL) Stiklu purvi atrodas Kursas zemienes Ugāles
līdzenumā. Dabas liegums ir plašākais augsto purvu masīvs Rietumlatvijā.
Gan purvi, gan tos ietverošie meži ir piemērota dzīves vide putniem. Stiklu
purvi ir iekļauti Starptautiski putniem nozīmīgu vietu sarakstā. Ne mazāk
nozīmīgi ir Stiklu ezeraines 8 ezeri, kas atrodas dabas lieguma teritorijā.
Te saglabājusies relikta ūdensaugu flora. Teritorijā ir sastopami 8 Eiropas
Padomes biotopu direktīvas 1.pielikumā ierakstīti biotopi, tāpēc tā ir
iekļauta Natura 2000 ES nozīmes īpaši aizsargājamo vietu sarakstā.
Dabas liegumā ir sastopami 6 dabisko meža biotopu veidi 215,8 ha
platībā. Dabas liegumā sastopamas 24 sūnaugu (no tām 3 nav atkārtoti
konstatētas), 28 vaskulāro augu (no tām 4 sugas izzudušas), 2 gliemju,
17 kukaiņu, 29 putnu un 8 zīdītājdzīvnieku īpaši aizsargājamās sugas.
Teritoriju visvairāk ir ietekmējusi saimnieciskā darbība lieguma mežos,
nosusināšanas pasākumi Vasenieku purvā, kā arī izmaiņas Stiklu
ezeraines hidroloģiskajā režīmā, ko ir ietekmējusi bebru darbība. Dabas
lieguma nozīmīgākās vērtības ir samērā neskartais sūnu purvu komplekss
ar īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, no kurām dažām ir tikai
nedaudzas atradnes Latvijas teritorijā. Stiklu purvi ir viena no nedaudzām
Cladium mariscus atradnēm ārpus piejūras, divas no trīs Eleocharis
multicaulis atradnēm un viena no trīs Sphagnum lindbergii atradnēm
Latvijā. Tā ir īpaši nozīmīga teritorija gan ligzdojošiem, gan migrējošiem
putniem.
Teritorijas izmantošanu nosaka 24.07.2007. MK noteikumi Nr.510 „Dabas
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
23.lpp.
lieguma "Stiklu purvi" individuālie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi”, kas nosaka funkcionālās zonas un aizliegtās darbības, un DL
„Stiklu purvi” Dabas aizsardzības plāns, kur ir noteikts funkcionālais
teritorijas zonējums, apsaimniekošanas infrastruktūra un pasākumi,
teritorijas izmantošanas veidi, kā arī nepieciešamie grozījumi teritorijas
attīstību plānos.
Lai saglabātu dabas vērtības un regulētu pieļaujamās darbības lieguma
teritorijā, ir izveidotas sekojošas 4 funkcionālās zonas: Neitrālā zona 50
ha platībā, dabas parka zona 1245 ha platībā, dabas lieguma zona 4686
ha platībā, regulējamā režīma zona 617 ha platībā.
Dabas liegums „Pelcīšu purvs”
Usmas pagasta vidusdaļā atrodas dabas liegums „Pelcīšu purvs” - ir
viens no bioloģiskās daudzveidības ziņā labākajiem zināmajiem pārejas
purviem Latvijā, kas ir izteikts ar savdabīgām sugām. Teritorija 56 ha
platībā ir nozīmīga vieta ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopu:
pārejas purvi un slīkšņas un kaļķaini zāļu purvi ar dižo aslapi saglabāšanā,
viena no nedaudzajām vietām iekšzemē, kur atrodamas dižās aslapes
audzes, kas ir Latvijā aizsargājams biotops, 13 aizsargājamas augu sugas,
ES Biotopu direktīvas 2.pielikuma augu suga Lēzeļa lipare. Dabas
liegumam „Pelcīšu purvs” nav izstrādāti individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāns. Teritorijas
izmantošanas nosacījumus nosaka 16.03.2010. MK noteikumi Nr.264
„Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi”.
Dabas liegums „Pluču tīrelis”
Usmas pagasta dienviddaļā atrodas 740 ha lielais dabas liegums „Pluču
tīrelis”. Dabas lieguma teritorija ir nozīmīga purvainu mežu un augsto
purvu aizsardzības teritorija (rietumu tipa augstais purvs ar ciņu
mazmeldru), kur konstatētas ieplakas purvos (ES Biotopu direktīvas
biotops), kā arī viena no lielākajām teteru populācijām Kurzemē. Dabas
liegumam „Pluču tīrelis” nav izstrādāti individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāns. Teritorijas
izmantošanas nosacījumus nosaka 16.03.2010. MK noteikumi Nr.264
„Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi”.
DL teritorija ziemeļaustrumos aptuveni 400 m garā posmā robežojas ar
naftas transporta cauruļvadu Polocka- Ventspils. Informācija par naftas
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
24.lpp.
produktu noplūdēm nav zināma.
Dabas liegums „Druviņu tīrelis”
Pagasta dienviddaļā atrodas otrs dabas liegums - „Druviņu tīrelis”, 293
ha platībā. Teritorija izveidota 2 prioritāru Eiropas nozīmes biotopu -
augsto purvu un purvainu mežu aizsardzībai, tā ir medņu riesta vieta, šeit
ir sastopams viens īpaši aizsargājams augs- ciņu mazmeldrs. Dabas
liegumam „Druviņu tīrelis” nav izstrādāti individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāns. Teritorijas
izmantošanu nosaka 16.03.2010. MK noteikumi Nr.264 „Īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi”. Dabas lieguma robežas iezīmētas teritorijas plānojuma
grafiskajā daļā.
Dabas parks „Abavas senleja”
Dabas parks „Abavas senleja” veidota Abavas upes ielejas aizsardzībai,
kur atrodas izcila biotopu daudzveidība, tajā skaitā ļoti retas sugas,
piemēram, kaļķaini purvi ar devela grīsli, kadiķu audzes kaļķainās pļavās
u.c.. Teritorija ir ar izcilu ainavisko vērtību - upes ielejas ainavas, pļavu un
nogāžu ainavas un ģeomorfoloģiskām vērtībām. Dabas parka „Abavas
senleja” teritorijas izmantošanas nosacījumi ir noteikti Dabas aizsardzības
plānā un 03.03.2008. MK noteikumos Nr.133 „Dabas parka „Abavas
senleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kur ir
noteikta teritorijas pārvalde, apsaimniekotāji, funkcionālais zonējums un
nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi.
Usmas pagasta robežās atrodas dabas parka daļa, kas noteikta kā dabas
parka zona. Dabas parka „Abavas senleja” robežas iezīmētas teritorijas
plānojuma grafiskajā daļā.
Dabas pieminekļi
Usmas pagastā atrodas dižkoki - koki, kas atbilst MK 22.07.2003.
noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 2.pielikumā noteiktajiem
parametriem.
Tabula Nr.5. Usmas pagasta dižkoki (pēc LVĢMC datiem).
ID Suga Atrašanās vieta Apkārtmērs Augstums
161 Parastais Z/s ,,Bebri” 5,4 27
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
25.lpp.
ID Suga Atrašanās vieta Apkārtmērs Augstums
ozols(Quercus robur
L.)
566
Parastais
ozols(Quercus robur
L.)
VĀRPAS 5,8 31
163 Parastā liepa(Tilia
cordata Mill.) Usmā pie Kristīgās skolas 4.0 21
162 Parastā priede(Pinus
sylvestris L.)
z/sMālkalni Stendes upes
kreisajā krastā pie Vijupēm 4,2 26
2.4. Nekustamie kultūras pieminekļi
Tabula Nr.6. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Usmas pagastā.
Valsts
aizsardz.
Nr.
Pieminekļu vērtības
grupa
Pieminekļu
vārds
Pieminekļu nosaukums
2569 Valsts nozīmes Arheoloģija Moricsalas apmetne
2568. Valsts nozīmes Arheoloģija Usmas elku liepa-kulta vieta
2561 Vietējās nozīmes Arheoloģija Muižkalnu viduslaiku
kapsēta (Ģenerālkalniņš)
2558 Vietējās nozīmes Arheoloģija Košķēnu apmetne
2563 Vietējās nozīmes Arheoloģija Pilsgaļu apmetne
2571 Vietējās nozīmes Arheoloģija Muižgaļu senkapi
2560 Vietējās nozīmes Arheoloģija Laukgaļu senkapi
2570 Vietējās nozīmes Arheoloģija Bēģu apmetne
2562 Vietējās nozīmes Arhitektūra Muliku kapu kalns-viduslaiku
kapsēta
2553 Vietējās nozīmes Arhitektūra Ceriņu senkapi
2.5. Apdzīvojuma struktūra
2005.gadā Usmas pagastā ir reģistrēti 648 iedzīvotāji, 2008.gadā – 620
iedzīvotāji, 2009.gadā - 610 iedzīvotāji. Usmas pagasta apdzīvojuma
blīvums ir 2,9 cilv./km2, kas ir otrais zemākais starp visām Ventspils
novada pašvaldībām (vidējais- 5,6 cilv./km2).
Pagasta centra funkcijas pilda Usmas ciems, Usmā atrodas administratīvas
un sociālās infrastruktūras iestādes. Bez Usmas ir arī vairāki mazciemi -
Amjūdze (20 iedzīvotāju), Dzirnavciems. Aptuveni puse -pagasta
iedzīvotāju dzīvo skrajciemos un viensētās. Usmā darbojas Usmas kristīgā
tautas skola un Usmas ev-lut draudze.
Usmas ciems atrodas aptuveni 5 km attālumā uz dienvidiem no valsts
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
26.lpp.
nozīmes autoceļa Rīga – Ventspils (A10). Usmā kā vietējā līmeņa centrā4
tiek sniegti iedzīvotājiem ikdienā nepieciešamie pakalpojumi izglītībā,
kultūras, primārās veselības aprūpes jomās, kā arī sakaru un tirdzniecības
pakalpojumi.
Usma ir pagasta administratīvais centrs. Tajā dzīvo aptuveni 351
iedzīvotāji, šeit ir galvenā izglītības, kultūras, sociālās un veselības
aprūpes pakalpojumu saņemšanas vieta, kur atrodas pamatskola, tautas
nams, bibliotēka, pasta nodaļa, ģimenes ārsta palīga prakses vieta,
mazumtirdzniecības veikali.
Usmas pagastā tikai 55% no visiem iedzīvotājiem tiek apkalpoti
riteņbraucējiem ērti pieejamā attālumā (10 km) un 50% no visiem
iedzīvotājiem tiek apkalpoti kājām gājējiem ērti pieejamā attālumā (2-3
km). Problemātiskākā teritorijas daļa Usmas pagastā ir ceļa posmā Usma
– Amjūdze, jo salīdzinoši lielais attālums līdz centram apgrūtina šeit
esošās viensētās mītošo iedzīvotāju dzīvi, īpaši ņemot vērā šo iedzīvotāju
lielo vidējo vecumu.
2.6. Teritorijas pašreizējās izmantošanas pārskats
Usmas pagasts atrodas vienā no mežainākajiem Latvijas apvidiem, kas
nosaka tā teritorijas izmantošanas īpatnības. Arī mitrājiem ir noteicošā
loma pagasta teritorijas izmantošanā- Usmas ezers un pārējās virszemes
ūdensteces un ūdenstilpes kopā aizņem 18 %, purvi, tīreļi un citas
pārmitras teritorijas - 7%, kas ir 1/4 daļa no visa pagasta teritorijas.
Lauksaimniecībā izmantotas 8% zemes, ceļi aizņem 1 %, pārējās zemes-
9%.
4 Ventspils rajona teritorijas plānojums, Ventspils rajona padome, 2007
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
27.lpp.
5. attēls. Usmas pagasta teritorijas sadalījums pa zemes lietošanas veidiem.
Pagasta teritorijas izmantošanas struktūras īpatnības nosaka arī
ekonomisko aktivitāšu izvietojumu un specifiku. Uzņēmējdarbības
profilējošā nozare ir tūrisms un rekreācija, pateicoties Usmas ezera un
tam piegulošās apkārtnes ainaviskajām vērtībām.
Pagastā kopumā atrodas 10 ar tūrismu un rekreāciju saistīti apkalpes
objekti. Viesnīca, viesu mājas, lauku māja un kempingi sniedz ļoti plaša
spektra pakalpojumus- naktsmītnes, SPA kompleksu, pasākumu rīkošanu
un apkalpošanu, aktīvās atpūtas iespējas. Tie atrodas galvenokārt
teritorijās pie Tirukšezera austrumu krasta un Usmas ezera Bērzragdangas
rietumu/ ziemeļu krasta. Lauku māja atrodas pie Engures upes, šeit
atrodas ūdenstūrisma pakalpojumu sniedzēja, uzņēmuma Campo laivu
noma. Viens kempings atrodas blakus Lakšu ezeram.
Vairāku uzņēmumu darbība ir saistīta ar mežistrādi un kokapstrādi- gateri,
kokzāģētavu.
Viens uzņēmums ir reģistrēts Būvkomersantu reģistrā un sniedz ar
būvniecību saistītus pakalpojumus, ir specializējies jumta lubiņu ražošanā
un ieklāšanā.
Viens uzņēmums nodarbojas ar autopārvadājumiem.
Pie autoceļa Venstpils – Rīga atrodas degvielas uzpildes stacija „Ausmas”.
Usmas ezerā pie Elkiem (kadastra numurs 96740060163) atrodas valsts
hidroloģisko novērojumu postenis.
Blīvas apbūves teritorijas atrodas vienīgi Usmas ciemā. Usmas ciema
Zem ūdeņiem
18% Pagalmi
Ceļi
1%
Pārējās zemes
9%
Lauksaimniecībā
izmantojamā
zeme
8%
Meži
56%
Krūmāji
1%
Purvi
7%
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
28.lpp.
apbūve izvietota Usmas ezera rietumu krastam pieguļošās teritorijās. To
veido kompakti mazstāvu, vienģimeņu savrupmāju apbūves kvartāli,
daudzdzīvokļu daudzstāvu ēku apbūves kvartāli, sabiedriskie objekti,
ražošanas apbūve un inženiertehnisko komunikāciju objekti.
Dzirnavciems atrodas pagasta rietumu daļā, pie robežas ar Ugāles
pagastu. Apbūvi veido mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, šeit
Ugāles vecajās dzirnavās uz Engures ierīkota mazā hidroelektrostacija-
Gravas HES.
Amjūdze atrodas Usmas ezera dienvidu krastam pieguļošā teritorijā,
apbūvi veido skraji izvietotas atsevišķas viensētas.
Retinātas apbūves teritorijas raksturīgas pārējai apbūvei- teritorijām,
kuras tiek izmantotas lauksaimniecībā, mežu zemēm, purviem un tīreļiem.
Mežu zemes
Usmas pagastā ir sastopami visi Latvijā izplatītie meža augšanas apstākļu
tipi. Vislielākais ir sausieņu mežu īpatsvars - 55%. Slapjaiņu mežu
daudzums pagastā ir 23%, kas ir lielāks kā vidēji Ventspils novadā (14%),
purvaiņi meži aizņem 7% no mežu teritorijas. Valdošās koku sugas
pagasta mežos ir priedes (82%), bērzi (7%) un egles (9,5%), salīdzinoši
mazāk ir melnalkšņi (1%), baltalkšņi (0,1%) un apses (0,2%), mazāk ~
0,2% sastopami ozoli un oši.
Mežaudžu vidējā krāja ir 166,4 m³/ha, kas ir zem vidējā rādītāja rajonā –
170,0 m³/ha. Usmas pagasta mežos vislielākā krāja priedēm (172,5
m³/ha), bērziem (169,6 m³/ha) un melnalkšņiem (166,7 m³/ha).
Usmas pagastā ir vidēji daudz nosusināto mežu – 15% (kūdreņi 2,5%,
āreņi 12,5%).
Meža zemju vispārējo pārvaldību nodrošina VMD Ziemeļkurzemes
virsmežniecības Ugāles mežniecība, uzraugot mežu apsaimniekošanu,
izmantošanu, kā arī medību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu.
VAS „Latvijas valsts meži” valdījumā ir lielākā daļa no visām mežu
zemēm, tai skaitā arī Usmas pagasta mežu zemēs esošie mikroliegumi,
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabiskie meža biotopi.
Usmas pagasta mežos ar VMD rīkojumu ir noteiktas 7 mikroliegumu
teritorijas. Mikroliegumu uzskaiti un pārraudzību veic Valsts meža
dienests. Ziemeļkurzemes virsmežniecības Usmas pagasta teritorijā
pašlaik ir izveidoti šādi mikroliegumi:
Mikroliegums Medņu riests Nr. 86006;
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
29.lpp.
Mikroliegums Medņu riests Nr. 86007;
Mikroliegums Medņu riests Nr. 86008;
Mikroliegums Medņu riests Nr. 86009;
Mikroliegums Medņu riests Nr. 86010;
Mikroliegums Medņu riests Nr. 86011;
Mikroliegums Medņu riests Nr. 86012;
Mikroliegums Medņu riests Nr. 86032.
Pārmitrās teritorijas- purvi un tīreļi
Purvu nogulumi ir samērā jauni, jo to veidošanās līdz ar kūdras
uzkrāšanos sākās tikai pēcleduslaikmetā. Kursas zemienē kūdras
uzkrāšanās varēja sākties tikai pēc Baltijas ledus ezera izzušanas, ne
agrāk kā pirms 10 tūkstošiem gadu, kad bija iestājušies atbilstoši
klimatiskie apstākļi.
Purvu un tīreļu teritorijas atrodas galvenokārt valsts mežu zemēs un ir
VAS „Latvijas valsts meži” valdījumā. Usmas pagasta ziemeļdaļā atrodas
augstā purva - Stiklu Dižpurva daļa, kas ir Stiklu purvu kompleksa -
nozīmīgākā augsto purvu kompleksa Rietumlatvijā daļa. Vairāki augstie
purvi atrodas Stendes upes sateces baseina robežās - Uksmežu
(Ukamežu) purvs (augstais purvs), Trēbiņu (Trebēnu) purvs, Mellupītes
tīrelis, to aptuvenā platība 50 ha. Vidusdaļā pie Pelcenes ezera atrodas
Pelcīšu purvs (zemais purvs), kas vienlaicīgi ir arī ĪADT teritorija.
Pagasta dienviddaļas mežos ir pārmitras teritorijas, pie robežas ar
Kuldīgas novadu atrodas Novadu (Meķu) (augstais purvs) tīrelis un Pluču
(Zemais purvs) tīrelis, arī šīs teritorijas ir ĪADT teritorijas.
Ilziķa un Usmas ezeru, Spāres, Stendes, Engures upju palienas ir regulāri
applūstošās teritorijas.
Publiskie ezeri
Saskaņā ar Cilvillkuma I pielikumā noteikto, Usmas pagastā ir viens
publisks ezers - Usmas ezers.
Lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas
No kopējās 1861,7 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes aptuveni puse
tiek izmantota kā aramzeme, puse- kā ganības un pļavas.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
30.lpp.
Lauksaimnieciskajai ražošanai raksturīga piena un gaļas lopkopība
(saimniecībās 10-20 govis). Lauksaimniecībā izmantojamo zemju
sadalījumā lielākais īpatsvars (ap 78%) ir aramzemju aizņemtajām
platībām.
6.attēls. Usmas pagasta lauksaimniecības zemju sadalījums pa izmantošanas
veidiem.
Kopā ir reģistrētas aptuveni 137 zemnieku saimniecības5, tomēr tās
vienlaicīgi sniedz arī ar mežistrādi, mazumtirdzniecību, tūrismu un
rekreāciju saistītus pakalpojumus. Viens uzņēmums (z/s) ražo
elektroenerģiju (Gravas HES uz Engures upes).
Meliorēto zemju platības pagastā sastāda 1030,1 ha (78,71%). Pagastā
atrodas viena valsts nozīmes meliorācijas ūdensnoteka - Riektes upe.
Rekreācijas un tūrisma, izglītības, kultūras, sporta, zinātnes un sociālās
infrastruktūras teritorijas un objekti
Pagastā kopumā atrodas 10 ar tūrismu un rekreāciju saistīti apkalpes
objekti. Viesnīca, viesu mājas, lauku māja un kempingi sniedz ļoti plaša
spektra pakalpojumus- naktsmītnes, SPA kompleksu, pasākumu rīkošanu
un apkalpošanu, aktīvās atpūtas iespējas. Tie atrodas galvenokārt
teritorijās pie Tirukšezera austrumu krasta un Usmas ezera Bērzragdangas
rietumu/ ziemeļu krasta. Lauku māja atrodas pie Engures upes, šeit
atrodas ūdenstūrisma pakalpojumu sniedzēja, uzņēmuma Campo laivu
noma. Viens kempings atrodas pie Lakšu ezera. Aktīvās atpūtas iespējas –
5 Ventspils rajona teritorijas plānojums. Ventspils rajona padome, 2007
Ganības
18%
Aramzeme
78%
Augļu dārzi
1%
Pļavas
3%
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
31.lpp.
makšķerēšana, laivu noma, burāšana.
Sabiedriskā organizācija Usmas Jahtklubs nodrošina ar jahtu apkopi un
uzturēšanu saistītus pakalpojumus.
Usmā atrodas Kristīgā tautskola, Usmas pamatskola, tautas nams,
bibliotēka, pasta nodaļa, ģimenes ārsta palīga prakses vieta. Usmā
darbojas Usmas ev. Lut.draudze, atrodas baznīca.
Zinātnes infrastruktūras objektu vai teritoriju Usmas pagastā nav.
Transporta infrastruktūra
Usmas pagastā transporta infrastruktūru veido autoceļu tīkls, dzelzceļa
sliežu ceļi no Rīgas uz Ventspili un naftas transporta cauruļvads Polocka -
Ventspils.
Dzelzceļa sliežu ceļi maršrutā Rīga - Ventspils tiek izmantoti kravu
pārvadājumiem, to īpatsvarā noteicošie ir kravu pārvadājumi uz Ventspils
brīvostas termināļiem.
Naftas transporta cauruļvads Polocka - Ventspils nodrošina Ventspils
brīvostas termināļu darbu. Normālas ekspluatācijas apstākļos naftas
cauruļvads nevar radīt bīstamo vielu noplūdes. 400 m garā posmā naftas
vads robežojas ar dabas liegumu „Pluču tīrelis”.
Autoceļu tīkls sastāv no valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējas
nozīmes autoceļiem, pašvaldību, uzņēmumu, mežu un māju ceļiem. Viena
no galvenajām Latvijas transporta plūsmām šķērso pagasta vidusdaļu -
valsts galvenais autoceļš A10 Rīga - Ventspils, kas vienlaicīgi ir arī Eiropas
nozīmes TEN tīkla autoceļš E22.
Transporta infrastruktūrai ir būtiska loma teritorijas organizācijā un tās
attīstībā. Nozīmīgākā Usmas pagasta ass ir autoceļš A10 Rīga - Ventspils,
kas šķērso Usmas pagastu DR – ZA virzienā. Autoceļš nodrošina labu
novada centra, kā arī valsts galvaspilsētas Rīgas sasniedzamību. Pagasta
iedzīvotājiem būtiski ir divi valsts vietējās nozīmes autoceļi: V1324 Usmas
stacija - Usmas skola un V1325 Usma - Amjūdze. Perspektīvā nozīmīgs
ceļš no tūrisma organizācijas viedokļa būtu Amjūdze - Renda.
Usmas pagastā, salīdzinoši ar citām Ventspils novada pašvaldībām, ir
trešais vismazākais ceļa blīvums (0,48 km/km2). Valsts nozīmes ceļu
blīvums ir 0,20 km/km2.
Kopējais visu ceļu garums ir 104,7 km, kas ir vidējais ceļu garums starp
Ventspils novada pašvaldībām. Pašvaldības ceļu kopgarums ir 63,7 km.
Valsts ceļu garuma sadalījums grupās:
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
32.lpp.
valsts galvenie autoceļi – 16 km.
valsts vietējas nozīmes autoceļi – 25 km.
Pēc ceļu seguma no visiem pašvaldības teritorijas ceļiem vislielāko
īpatsvaru sastāda grantētie ceļi, bet asfaltēto ceļu īpatsvars ir 4%.
Inženiertehniskā infrastruktūra
Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ir Usmas ciema
centrā.
Centralizēto ūdensapgādi nodrošina pazemes ūdens ņemšanas vietās
(artēziskie urbumi). Pagastā ir apzināti 7 artēziskie urbumi. Pašvaldībai
pieder 3 artēziskie urbumi – Usmas centrs, Ausekļi un Purmaļi. Pārējie
četri atrodas uz privātās zemes un netiek izmantoti.
Usmas pagastā ir viens kanalizācijas tīkls, kuru vienvirziena garums ir 3,8
km. Kanalizācijas tīkls apkalpo kompaktu apdzīvojamo teritoriju – Usmas
ciematu.
Bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atrodas pie meliorācijas
grāvja, kas savienots ar Usmas ezeru.
Notekūdeņi no pārējām pagasta teritorijā esošām dzīvojamām ēkām un
lauku saimniecībām tiek novadīti uz izvedamajām krājtvertnēm, ko
apsaimnieko paši iedzīvotāji.
Centralizētas siltumapgādes sistēmas ir Usmas ciemā, ar centralizētu
apkuri ir nodrošinātas 4 daudzdzīvokļu mājas, skola, pagasta pārvaldes
ēkas ar kopējo apsildāmo platību 5500 m2.
2.7. Vides infrastruktūra
Ūdenssaimniecība
Informācija par ūdens izmantošanu Usmas pagastā:
(pēc LVĢMC datu bāzes; ūdens daudzumi: tūkst.m³/gadā)
Ūdeņu ņemšana
Kopā ņemtais
no dabīgajiem
ūdens
avotiem
tai skaitā
ņemts svaigais ūdens Lietus
ūdeņi
Karjeru
ūdeņi
Citi
Kopā Vietu
skaits
t.sk.
izmērīts
Virszemes Pazemes
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
33.lpp.
16700 17500 1 17500 17500
Ūdeņu izmantošana
Kopā tai skaitā Atgriezeniskās
sistēmās
Ūdeņu
zudumi
ražošanas
vajadzībām
komun., sadzīves
vajadzībām
17500 1,0 16500
Ūdeņu novadīšana virszemes ūdens objektos
Novadīšanas
vietu skaits
(izplūdes)
Kopā
novadītie
notekūdeņi
tai skaitā
Ar att.
norm.
tīri
Ar att.
norm.
netīri
Bez att.
norm.
tīri
Bez att.
norm.
netīri
Lietus Citi
1 16500 16500
Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas
Skaits Jauda
(tūkst.m³ /dnn)
Notekūdeņu
daudzums
Attīrīšanas pakāpe
Pirmējā
attīrīšana
Otrējā
attīrīšana
Biogēnā
redukcija
5 0.273 16500 16500
Paliekošais piesārņojums - 1.daļa (norādīts vielu daudzums
t/gadā)
Notekūdeņu daudzums (t.m³
/gadā)
Suspendētās
vielas
BSP-
5
ĶSP Naftas
produkti
SVAV
Kopā t.sk. piesārņ. dati
16500 16500 0,3065 0,231 1,3636 - -
Paliekošais piesārņojums teritoriju griezumā - 2.daļa (norādīts
vielu daudzums t/gadā)
Notekūdeņu daudzums pies. dat.
t.m³ /gadā
Pkop P-PO4 Nkop N-NH4 N-
NO2
N-NO3
16500 0,355 0,1617 0,1267 0,5775 0,0018
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
34.lpp.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
35.lpp.
Paliekošais piesārņojums teritoriju griezumā - 3.daļa (norādīts
vielu daudzums t/gadā)
Notekūdeņu daudzums pies. dat. t.m³ /gadā Hg Pb Cd Cr Zn Ni Cu
16500
Usmas pagastā neatrodas uzņēmumi, kas novada vai var novadīt bīstamās
vielas saturošus notekūdeņus.
Atkritumu veidošanās un apsaimniekošana
Sadzīves atkritumu savākšanas, izvešanas un glabāšanas kārtību nosaka
pašvaldība. Usmā pie daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskajām ēkām ir
izvietoti kopumā 12 specializēti atkritumu konteineri. Ir paredzēta
atkritumu šķirošana, noteikta veida pagaidu atkritumu glabāšana atļauta
pie dzīvojamo māju saimniecības ēkām paredzētajos laukumos.
Usmas pagasta pārvalde ir noslēgusi līgumu ar SIA „Ventspils
labiekārtošanas kombināts” par centralizētu sadzīves atkritumu savākšanu
un izvešanu no Usmas pagasta teritorijas. Saskaņā ar līguma
nosacījumiem atkritumi tiek izvesti divas reizes mēnesī. Atkritumu sastāvā
dominē galvenokārt inertie un organiskie atkritumi, pagastā nav uzskaites
par sadzīvē lietojamo ķīmisko vai bīstamo atkritumu apjomu - bīstamo
atkritumu uzskaite atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām, tiek veikta
uzņēmumos, kur notiek darbības ar bīstamajiem atkritumiem.
2005.gadā Usmas pagastā savākti un izvesti 140 m3 sadzīves atkritumu.
Pelni no katlu mājas līdz ~ 2 t gadā tiek savākti tvertnē un izmantoti katlu
mājas darbinieku dārzu augsnes mēslošanai.
Dienasgaismas lampas (skola un katlu māja) tiek savāktas kastē un
aizvestas nodošanai uz SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts”
atkritumu šķirošanas laukumu.
Kapsētas
Pagasta teritorijā ir astoņas kapsētas.
Dzīvnieku kapsētas
Usmas pagasta teritorijā nav darbojošos dzīvnieku kapsētu, kā arī
teritorijas plānojumā nav paredzēts tādas izveidot.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
36.lpp.
Kritušos lopus pēc pieprasījuma savāc un utilizē šajā jomā specializējušies
uzņēmumi un nav nepieciešamības izveidot atsevišķu dzīvnieku kapsētu.
Potenciāli piesārņotās vietas
Potenciāli piesārņotas vietas ir teritorijas, kurās saimnieciskās darbības
rezultātā, t.sk. iepriekšējos gados veiktās, radies grunts vai augsnes
piesārņojums, kurš var potenciāli nelabvēlīgi ietekmēt vidi, apdraudēt
cilvēka veselību un dzīvību, fizisko un juridisko personu īpašumu un
intereses, un kurš nav pierādīts ar izpētes un analīžu rezultātiem.
Pēc LVĢMC datiem, pagastā kā potenciāli piesārņotas teritorijas
reģistrētas - atkritumu izgāztuve „Gaiļi”, ferma „Purmaļi” un pesticīdu
noliktava.
Vietās, kur ir notikusi piesārņošana, teritoriju apsaimniekošanu regulē
tiesību normatīvie akti, kā likums „Par piesārņojumu” 20.11.2001. un MK
noteikumi Nr.483 „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas
un reģistrācijas kārtība.
Rūpnieciskā avāriju riska objekti, kas atbilst MK 19.07.2005. noteikumu
Nr. 532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un
riska samazināšanas pasākumiem” noteiktajiem kritērijiem, Usmas
pagastā neatrodas.
Bīstamās vielas (nafta un naftas produkti, amonjaks u.c.) tiek
transportētas pa dzelzceļa sliežu ceļu Rīga- Ventspils un pa naftas
transporta cauruļvadu Polocka- Ventspils uz Ventspils ostu. Informācija
par notikušajām avārijām un tā rezultātā konstatētajām bīstamo vielu
noplūdēm teritorijas plānojuma sagatavošanas laikā nebija pieejama.
Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas
Būvniecībai nelabvēlīgas teritorijas ir teritorijas, kurās ir 10% paaugstināts
applūšanas risks - pavasara palu, paaugstināta nokrišņu daudzuma un citu
dabiskas izcelsmes iemeslu dēļ, kurās iespējami erozijas procesi vai arī
teritorijas, kuras nav piemērotas būvniecības uzsākšanai bez papildus
inženiertehniskās sagatavošanas.
Applūstošās teritorijas
Teritorijas, kurās ir 10% paaugstināts applūšanas risks, galvenokārt
pavasara palos, atrodas pie Spāres, Stendes, Tirukšupītes, Engures upēm
un Usmas un Ilziķu ezeriem. Kā pārmitras teritorijas ar mainīgu mitruma
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
37.lpp.
režīmu ir Pelcenes, Aburgas un Lakšu ezeriem piegulošās teritorijas.
Grafiski applūstošās teritorijas attēlotas kartē „Teritorijas plānotā un
atļautā izmantošana”.
Teritorijas ar erozijas risku
Usmas pagastā neatrodas teritorijas, kurās pastāvētu vēja, ūdens, krasta
eroziju risks.
Teritorijas, kurās jāveic inženiertehniskā sagatavošana
Teritorijās, kas nav piemērotas apbūvei augsta gruntsūdens līmeņa,
grunts piesārņojuma, nesagatavotas piekļūšanas, kā arī maģistrālo
inženierkomunikāciju trūkuma vai kādu citu apstākļu dēļ, būvniecība var
tikt atļauta tikai pēc papildus inženiertehniskās sagatavošanas darbu
veikšanas.
2.8. Ventas baseina apgabala apsaimniekošana.
Ventas sateces baseina apgabalā ietilpst visi Usmas pagastā esošie
virszemes un pazemes ūdeņu sateces baseini.
Ventas upju sateces baseina apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.-
2015.gadam izstrādāts, izpildot Eiropas Padomes un Parlamenta
23.10.2000. direktīvas 2000/60/EK, kas nosaka prasības ūdeņu
aizsardzības politikas jomā (Ūdeņu struktūrdirektīva) un Ūdens
apsaimniekošanas likuma prasības. Plāna mērķis ir uzlabot virszemes un
pazemes ūdeņu kvalitāti, veicinot to laba stāvokļa sasniegšanu.
Atbilstoši 19.10.2004. MK noteikumos Nr.858 „Noteikumi par virszemes
ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un
antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” noteiktajam Ventas upju baseina
apgabala Apsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadam (VBAP) novērtē
pašreizējo virszemes ūdensobjektu stāvokli, apzina iespējamās ietekmes
un nosaka līdz 2015.gadam sasniedzamos virszemes ūdensobjektu
kvalitātes mērķi.
VBAP kā punktveida piesārņojošos avotus identificē notekūdeņu izplūdes
vietas un piesārņotos/ potenciāli piesārņotos objektus. Kā izkliedētā
piesārņojuma avoti tiek identificēti kūtsmēslu krātuves, viensētu un
atsevišķu ēku sausās tualetes, krājbedres, skeptiķi, notece no
antropogēnā tipa (kailcirte, mežu meliorēšana) mežiem, lauksaimnieciskās
darbības rezultātā radītās slāpekļa un fosfora slodzes. Usmas pagasta
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
38.lpp.
teritorija netiek identificēta kā tāda, kurā ir būtiska izkliedētā
piesārņojuma slodze.
Usmas pagasta teritorijā kā izkliedētā piesārņojuma avoti ir kūtsmēslu
krātuves, retināti teritorijā ievietotās viensētu sausās tualetes, krājbedres
un skeptiķi vismaz 100 mājsaimniecībās, ja pieņem, ka 300 pagasta
iedzīvotāji dzīvo vidēji 3 vienā mājsaimniecībā, notece no antropogēnā
tipa mežu masīviem (meliorēti) pagasta dienvidu daļā. Kā punktveida
piesārņojošais avots ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Usmā.
Prognozēts, ka iedzīvotāju skaits apgabalā turpinās samazināties, t.sk. arī
Usmas pagastā. Kā būtisks Ventas upju sateces baseina apgabala stāvokli
ietekmējošs faktors tiek minētas slodzes, ko var radīt pieaugošs
mājsaimniecību skaits, lauksaimniecības īpatsvara palielinājums,
mežsaimniecības radītā slodze. Usmas pagastā tiek plānots rekonstruēt
esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Abavas (V032) (sateces baseina lielums pagasta robežās 8,74 km2) ūdeņu
kvalitāte tiek klasificēta kā augsta, Stendes (V069, sateces baseina
lielums pagasta robežās 60,70 km2) ūdeņu kvalitāte tiek klasificēta kā
labas, Raķupes (V072, sateces baseina lielums pagasta robežās 0,08 km2)
ūdeņu kvalitāte tiek klasificēta kā augsta, Engures (V076, sateces baseina
lielums pagasta robežās 24,34 km2) ūdeņu kvalitāte tiek klasificēta kā
laba, Tirukšupes (V078, sateces baseina lielums pagasta robežās 25,88
km2) ūdeņu kvalitāte tiek klasificēta kā laba.
Usmas ezera ūdeņu kvalitāte (E023) tiek klasificēta kā laba.
VBAP nenosaka tāda veida prasības, kas attiecas uz teritorijas plānošanu.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
39.lpp.
3. USMAS PAGASTA TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS PRIORITĀRIE VIRZIENI UN MĒRĶI
3.1. Usmas pagasta pamatvērtības
Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums (Usmas pagasts atrodas
potenciālā tūrisma attīstības teritorijā).
Vizuāli augstvērtīgas dabas un kultūrvēsturiskās ainavas.
Kultūras mantojums.
Usmas ezers.
Derīgie izrakteņi (māla atradnes).
Relatīvi zems iedzīvotāju vidējais vecums.
Labas telekomunikācijas lielākajā pagasta daļā.
Mežu resursi (meži aizņem 60% pagasta teritorijas).
3.2. Usmas pagasta nākotnes vīzija
Usmas pagasta teritorijā veiksmīgi izmantojot esošo potenciālu ir radīta
vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem pievilcīga vide.
Usmas pagasta teritorija ir daļa no attīstītas tūrisma un rekreācijas zonas.
Tūristi izmanto Usmas pagasta objektus atpūtai, dažādām kultūras un
sporta aktivitātēm, kā arī nakšņošanai, dodot ienākumus vietējiem
iedzīvotājiem. Usmas ezers ir kļuvis par iecienītu visas Latvijas
iedzīvotāju atpūtas vietu. Par iecienītu tūristu maršrutu sastāvdaļu ir
kļuvis Stiklu purvs. Daudzas zemnieku saimniecības, lauku sētas gūst
ienākumus no tūristu apkalpošanas gan tieši specializējoties tūristu
uzņemšanā, gan attīstot to kā palīgnozari, gan realizējot tūristiem
saražoto produkciju.
Paaugstinājusies vides kvalitāte. Usmas pagasts ietilpst kultūrvēsturiskajā
teritorijā, kas sekmē gan dabas un kultūrainavu aizsardzību, gan līdzekļu
piesaisti to sakopšanai, gan popularizāciju un izmantošanu tūrismā.
Paaugstinājusies iedzīvotāju uzņēmība, pagastā tiek veidoti jauni
uzņēmumi, darbojas vietējās iniciatīvas grupas, tiek gatavoti investīciju
projekti. Lauku uzņēmēji sekmīgi izmanto līdzekļu piesaistes iespējas no
ES struktūrfondiem un citiem finanšu avotiem.
Usmas pagastā nozīmīgu vietu ieņem augstvērtīgu, ekoloģiski tīru un
netradicionālu produktu ražošana, kas atraduši noietu gan Latvijas tirgū,
gan ārvalstīs.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
40.lpp.
Pagastā attīstīta nozare ir kokapstrāde, izveidojušās vairākas ražotnes,
kas veiksmīgi izmanto koksnes resursus, ražojot produkciju ar augstu
pievienoto vērtību.
Usmas pagasta teritorijā ir iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību.
Tiek sniegta efektīva materiāla un psiholoģiska palīdzība vientuļajiem,
maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Usmas pagasta teritorijā attīstās
viensētu tīkls, ievērojami pieaudzis labiekārtoto māju skaits. Tiek
atjaunotas esošās un būvētas jaunas mājas, kas iekļaujas kultūrainavā.
Pagasta teritorijā ir sakārtota tehniskā un sociālā infrastruktūra.
Būtisks daudzums iedzīvotāju ir apgādāti ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni.
Usmas ciemā ir rekonstruēta un paplašināta ūdensapgādes un
kanalizācijas sistēma. Notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši dabas aizsardzības
prasībām. Pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto artēziskos ūdeņus.
Izmantotie urbumi ir iekārtoti atbilstoši vides prasībām. Notekūdeņi no
individuālā dzīvojamā sektora tiek savākti un nogādāti utilizācijas vietās.
Rekonstruēti vai nojaukti padomju laika vidi degradējošie infrastruktūras
objekti (fermas u.c.), rekultivētas degradētās teritorijas.
Usmas pagasta teritorijā ir uzlabojusies ceļu uzturēšanas kvalitāte,
nodrošinot labas satiksmes iespējas. Iedzīvotājiem visā pagasta teritorijā
ir laba transporta pieejamība, iedzīvotāji ir nodrošināti gan ar privātajiem
transporta līdzekļiem, gan sabiedrisko transportu. Pagasta teritorijā ir ļoti
labas telekomunikācijas, sakaru iespējas ļauj kāpināt gan ekonomiskās,
gan izziņas aktivitātes un sekmē cilvēkresursu attīstību.
3.3. Usmas pagasta attīstības prioritārie virzieni
Tūrisms
Usmas pagastam ir iespējas kļūt par attīstītu tūrisma un rekreācijas zonu,
izmantojot piemēroto ģeogrāfisko stāvokli, relatīvi maz pārveidoto un maz
piesārņoto dabas vidi, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī jau
esošo infrastruktūru un pagasta iedzīvotāju iestrādes un iniciatīvu lauku
tūrisma attīstībā.
Lauksaimniecībā īpaši atbalstāma ekoloģiski tīras produkcijas ražošana
un veicināma sadarbība un kooperācija zemnieku starpā.
Usmas pagasts ir piemērots ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas
ražošanai, kā arī netradicionālo lauksaimniecības un augļkopības nozaru
attīstībai. Savukārt pagastam nav potenciāla lielražošanai, ievērojot lauku
sīkkontūrainību un sadrumstalotību. Pagastā ir jāattīsta sadarbība
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
41.lpp.
lauksaimniecības produkcijas ražotāju starpā, pārvarot grūtības, ko rada
nepietiekamais produkcijas apjoms tās izdevīgai realizēšanai iekšējā tirgū
un tūristiem.
Dabas un kultūrvides aizsardzība
Usmas pagastā dabas un kultūrvides aizsardzība noteikta kā prioritāte, lai
saglabātu pagasta pamatvērtības. Vides saglabāšana nepieciešama gan
tūrisma attīstībai (atrisinot iespējamos konfliktus starp tūrisma radīto
slodzi un vides aizsardzības interesēm) un pagasta un tā iedzīvotāju
ienākumu palielināšanai, gan iedzīvotāju dzīves apstākļu nodrošināšanai,
dzīves vides kvalitātes uzlabošanai. Usmas pagastā ir jāierobežo tāda
veida saimnieciskā darbība, kas var radīt nelabvēlīgas sekas dabas videi,
veicināt augšņu, pazemes un virszemes ūdeņu atmosfēras piesārņošanu,
vizuāli vērtīgo ainavu iznīcināšanu (nelabvēlīgu transformēšanu), kā arī
bioloģiskās daudzveidības samazināšanu.
Transports un sakari
Transporta infrastruktūras un sakaru uzlabošana ir būtiska pagasta
ilgtspējīgai un telpiski līdzsvarotai attīstībai.
Iedzīvotāju mājoklis un dzīves vide
Usmas pagastā ir jāveido labvēlīgi apstākļi iedzīvotāju dzīvei, uzlabojot
mājokļa apstākļus un sakārtojot inženierinfrastruktūru. Pagastā jāstimulē
būvniecība, izmantojot vides pievilcību un vienlaikus saglabājot
tradicionālo kultūrainavu, viensētu tīklu.
Izglītības un informācijas pieejamība
Usmas pagasta teritorijā sakarā ar skolas slēgšanu, ir jārealizē projekti
mūžizglītībā un lauksaimnieku apmācībā, sekmējot cilvēkresursu attīstību
un iedzīvotāju aktivizāciju.
Sports
Usmas pagastā ir jāattīsta sporta infrastruktūra un jānodrošina tās
pieejamība pagasta iedzīvotājiem.
3.4. Usmas pagasta attīstības stratēģiskie mērķi
Tūrisma attīstības veicināšana, saglabājot un aizsargājot dabas un
kultūrvēsturiskās vērtības.
Usmas pagasta interesēs ir veicināt tūrisma attīstību, lai izmantotu
pagasta potenciālu un kāpinātu teritorijas pievilcību un ienākumus,
vienlaikus saglabājot dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
42.lpp.
Lauksaimnieciskās ražošanas veicināšana un lauku darbības dažādošana.
Usmas pagasta interesēs ir veicināt un atbalstīt lauksaimniecisko
ražošanu, atbilstoši pagasta vērtībām un iestrādēm uzsvars liekams uz
ekoloģiski tīras produkcijas, kā arī netradicionālo lauksaimniecības
produktu ražošanu un alternatīvām lauku darbības formām.
Transporta infrastruktūras sakārtošana.
Pagasta interesēs ir uzlabot pagastam būtiskos autoceļus prioritārajā
secībā.
Inženierinfrastruktūras uzlabošana.
Usmas pagasta interesēs ir uzlabot inženierinfrastruktūru, lai paaugstinātu
dzīves kvalitāti, samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un sekmētu
ekonomiskās aktivitātes iespējas.
Izglītības, informācijas un kultūras vērtību un aktivitāšu pieejamības
uzlabošana.
Usmas pagasta interesēs ir sekmēt cilvēkresursu attīstību, nodrošinot
kvalitatīvu izglītību un pieeju modernajām informācijas tehnoloģijām.
Pagasta interesēs ir kultūras dzīves aktivizācija, sekmējot iedzīvotāju
pašizpausmi, estētisko izaugsmi un relaksācijas iespējas.
Sporta infrastruktūras attīstīšana un pieejamības nodrošināšana.
Pagasta interesēs ir attīstīt sporta infrastruktūru un sekmēt tās
izmantošanu pagasta iedzīvotāju interesēs.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
43.lpp.
4. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI
Ventspils novada Usmas pagasta Teritorijas plānojums sastāv no
Paskaidrojuma raksta, Usmas pagasta teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumiem, Grafiskās daļas, pārskata par teritorijas plānojuma
izstrādi un Vides pārskata.
4.1. Plānojuma pamatnostādnes
Usmas pagasta teritorijas plānojuma priekšlikumi izstrādāti saskaņā ar
pagasta nākotnes vīziju, lai izmantojot esošos priekšnoteikumus, veicinātu
pagasta līdzsvarotu attīstību.
Usmas pagasta teritorijas plānojumā noteikta teritorijas perspektīvā
izmantošana, ietverot funkcionālo zonējumu (dažādas plānotās un
atļautās teritorijas), satiksmes un inženiertehniskās infrastruktūras
attīstību, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, drošības, veselības
un higiēnas prasības, un nosaka aprobežojumus un apgrūtinājumus
teritorijas plānotajai un atļautajai izmantošanai (t.sk. aizsargjoslas).
Teritorijas plānojumā noteiktas 3 esošo lielāko apdzīvoto vietu Usmas,
Dzirnavu un Amjūdzes ciemu, nodrošinot šo apdzīvoto vietu attīstību un
perspektīvo apbūves teritoriju veidošanu.
Usmas ciems teritorijas plānojumā tiek noteikts kā galvenais pagasta
apdzīvojuma (dzīvojamās apbūves, sabiedrisko un pakalpojumu objektu)
attīstības centrs.
Dzīvojamā, sabiedriskā un darījumu iestāžu apbūve tiek koncentrēta
galvenokārt Usmas ciemā.
Ražošanas un tehniskās apbūves attīstībai tiek rezervētas teritorijas
galvenokārt Usmas ciemā.
Apdzīvojuma struktūras attīstība
Teritorijas plānojums paredz noteikt esošo ciemu - Usma, Dzirnavciems
un Amjūdze administratīvās robežas.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiek paredzēti
priekšnosacījumi jaunu apbūves teritoriju izveidošanai- ir jāizstrādā
detālplānojums, kurā jānosaka inženiertehniskās infrastruktūras, tsk.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izvietojums.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
44.lpp.
Objekti un teritorijas, kuriem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.
Usmas pagastā kā teritorijas, kurās plānotajām darbībām nepieciešams
ietekmes uz vidi novērtējums, ir atbilstoši LR likumam „Par ietekmes uz
vidi novērtējumu”.
Sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu jāveic visām darbībām, kas tiek
plānotas Usmas ezera aizsargjoslā, ja tiek konstatēts, ka prognozējama
būtiska ietekme uz Moricsalas dabas rezervāta dabas aizsardzības
mērķiem un ekoloģiskajām funkcijām.
Visiem objektiem, kuri var ietekmēt Usmas ezera hidroloģisko režīmu,
jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
45.lpp.
5. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI. GRAFISKĀ DAĻA
Atbilstoši LR normatīvos aktos noteiktajam, kā Ventspils novada domes
saistošie noteikumi tiek pieņemti „Usmas pagasta teritorijas izmantošanas
un apbūves noteikumi” un Grafiskās daļa, t.sk. karte „Usmas pagasta
teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas karte”.
„Usmas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (TIAN)
rakstveidā nosaka prasības visām grafiskajā daļā parādīto teritoriju
izmantošanai un katrā teritorijā izbūvējamo ēku, būvju un ar tām saistīto
objektu projektēšanai un būvniecībai.
TIAN skaidro būvniecības vispārējos nosacījumus, paredz nosacījumus
visiem zemes izmantošanas veidiem kā- piekļūšanas noteikumus, apbūves
intensitāti, blīvuma un brīvās teritorijas rādītājus, augstuma
ierobežojumus, pagalmu veidošanas nosacījumus, prasības būvju
atbilstībai zemes gabala robežām un zemes gabala plānojumam, ēku un
būvju elementiem, insolācijas, prettrokšņa prasības, dažādu saimniecības
ēku būvniecības norādījumus. Tiek noteiktas prasības inženiertehnisko
būvju izbūvei. Tiek noteiktas atbilstoša platuma aizsargjoslas ap
virszemes ūdeņiem, purviem, ūdens ņemšanas vietām, valsts nozīmes
autoceļiem, kapsētām, kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, kā arī citas,
mazākas aizsargjoslas un aprobežojumi, kādi no tām izriet. Noteiktas
prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai.
TIAN paredz teritorijas, kurām izstrādājami detālplānojumi.
Atsevišķu izbūves teritoriju izmantošanas noteikumi paredz esošo un
plānoto zemes izmantošanas veidu apbūves atļauto izmantošanu, zemes
vienību minimālās platības, apbūves blīvumu un citas prasības.
TIAN nosaka būvtiesību īstenošanas kārtību.
Detālplānojumu teritorijas
Grafiskajā daļā tiek noteiktas detālplānojumu teritorijas, kuru turpmākās
izmantošanas nosacījumi paredzēti TIAN.
TIAN papildus definē detālplānojumu teritorijas, piem. teritorijas
galvenokārt ar Usmas ezera krastiem, Amjūdzē un Usmas ciema
centrālajā daļā un jaunās apbūves teritorijās, arī dažāda veida apbūvei
lauku apbūves zonā.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
46.lpp.
Mazstāvu dzīvojamās apbūve
Esošās dzīvojamās apbūves teritorijas plānojumā noteiktas kā turpmāk
izmantojamas Usmā, Dzirnavciemā un Amjūdzē.
Jaunas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas tiek plānotas galvenokārt
virszemes ūdensobjektu tuvumā. Tiek noteiktas jaunas mazstāvu
dzīvojamās apbūves teritorijas Usmas ciemā, un arī ārpus ciemiem pie
Stendes, Ilziķa un Lakšu ezeriem, atsevišķiem zemes gabaliem pie Usmas
ezera.
Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās ciemos tiek noteiktas virszemes
ūdensobjektu aizsargjoslas. Ap Usmas ezeru tiek noteikts aizliegums 30 m
platā joslā būvēt jaunbūvējamās galvenās ēkas. Izmantošanas
aprobežojumus teritorijas plānojums paredz noteikt atbilstoši Aizsargjoslu
likuma prasībām.
TIAN definē aizsargjoslas un tauvas joslas ap visiem virszemes
ūdensobjektiem, kā arī nosaka, ka aizsargjoslu izmantošana notiek
atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām. Grafiskajā daļā tiek attēlotas
aizsargjoslas ap virszemes ūdensobjektiem. Usmas ezera aizsargjoslā tiek
ietvertas visas ciemu teritorijas, kas nozīmē to, ka uz apbūvi ciemu
teritorijās attiecas visi tiesību aktos noteiktie aprobežojumi, t.sk.
aprobežojumi 30 m joslā. Kā applūstošas teritorijas grafiski parādītas
Usmas rietumu krastam pieguļošās teritorijas pie Bērzragdangas, no
Kalviņraga līdz Elkragam, gar Kuldangu, pie Baņģevas ietekas Usmā, visa
piekraste lejpus Amjūdzei līdz Klāva ragam, teritorijas ap Lakšu, Aburgas,
Pelcenes, Ilziķu ezeriem, Engures un Spāres upju palienu pļavas.
Sabiedriskās apbūves zona
Sabiedriskās apbūves zona pagasta plānojumā tiek noteikta, lai sekmētu
sabiedrisko un privāto pakalpojumu pieejamību pagasta iedzīvotājiem, kā
arī attīstības vīzijā noteikto uzņēmējdarbības attīstību.
Sabiedrisko un darījumu iestāžu apbūves teritorijas noteiktas to
pašreizējās robežās Usmas ciemā un Usmas jahtkluba teritorijai.
Teritorijas plānojumā tiek norādīts, ka sabiedrisko iestāžu apbūves
teritorijas tiek noteiktas, lai sekmētu sabiedrisko un privāto pakalpojumu
pieejamību pagasta iedzīvotājiem.
Apbūves teritorijās tiek noteiktas aizsargjoslas. Apbūves teritoriju
izmantošanas aprobežojumi noteikti atbilstoši Aizsargjoslu likuma
prasībām.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
47.lpp.
Tūrisma un rekreācijas apbūve.
Tūrisma un rekreācijas teritorijas pagasta plānojumā noteiktas, lai
sekmētu iedzīvotāju atpūtas iespējas, kā arī ar tūrismu un atpūtu saistītās
uzņēmējdarbības attīstību.
Noteikta samērā plašās teritorijās, t.sk. Dzirkaļragā, abpus Bērzragdangai,
gar Tirukša ezera rietumu un austrumu krastu, gar Engures kreiso krastu,
starp Lakšu un Pelcenes ezeriem.
Apbūves teritorijās tiek noteiktas aizsargjoslas. Apbūves teritoriju
izmantošanas aprobežojumi noteikti atbilstoši Aizsargjoslu likuma
prasībām.
Ražošanas objektu apbūve
Ražošanas objektu apbūve teritorijas plānojumā tiek noteikta, lai
nodrošinātu rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas attīstību,
tehniskās apkalpes un teritorijas inženierapgādes iespējas.
Pagasta plānojumā netiek izdalītas lielas teritorijas rezerves; attīstība tiek
koncentrēta intensifikācijas un efektīvas izmantošanas virzienā un
galvenokārt bijušajās kolhoza „USMA” ražošanas bāzēs (mehāniskās
darbnīcas, liellopu komplekss „Purmaļi”, cūku komplekss „Laukgaļi”,
gateris).
Plānojums nosaka, ka apstādījumu aizsargjoslas jāparedz ražošanas un
tehniskās apbūves teritoriju robežās.
Līnijbūvju izbūves teritorijas
Satiksmes infrastruktūra teritorijas plānojumā noteikta atbilstoši esošajai
situācijai. Inženiertehniskās apgādes apbūves teritorijas pagasta
plānojumā tiek noteiktas, lai nodrošinātu valsts, pašvaldības un privāto
ūdenssaimniecības un kanalizācijas, siltumapgādes, elektroapgādes un
telekomunikāciju vajadzības. Inženiertehniskās apgādes apbūves
teritorijas pagasta plānojumā tiek noteiktas, lai nodrošinātu: ielu un ceļu
tīkla (autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksmes vajadzībām), kā
arī maģistrālo inženierkomunikāciju izvietošanai.
Kā līnijbūvju teritorija grafiskajā daļā tiek noteikta naftas vada Polocka -
Ventspils teritorija. Tā pieguļošās teritorijas izmantošanas vispārīgie
aprobežojumi noteikti atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām.
Jaunu autoceļu veidošana pagasta plānojumā netiek paredzēta, izņemot
meža ceļus un pie infrastruktūras objektiem.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
48.lpp.
Perspektīvo apbūves teritoriju apkalpojošās ielas jāplāno šo teritoriju
detālplānojumu izstrādes ietvaros.
Jaunu inženiertehniskās apgādes teritoriju rezerves netiek izdalītas, jo to
attīstības projekti aptver esošās teritorijas, bet lokālie apgādes tīkli un
objekti jāprecizē detālplānojumos.
Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas
Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas Usmas pagasta plānojumā tiek
noteiktas, lai atbilstoši nākotnes vīzijai nodrošinātu lauksaimnieciskās
ražošanas saglabāšanu, lauku darbības dažādošanu un lauku vidi.
Atbilstoši šiem mērķiem tiek veidoti lauksaimniecisko teritoriju
izmantošanas un apbūves noteikumi.
Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas noteiktas atbilstoši pašreizējai
situācijai, ietverot zālāju teritorijas un piemājas dārzus. Lauksaimniecībā
izmantojamās teritorijas iespējams apmežot. Līdz lauksaimniecībā
izmantojamās zemes transformēšanai par meža zemēm, šajās teritorijās
atļauta esošā izmantošana.
Lauksaimniecības zemju kopējā platība plānojumā tiek samazināta, daļu
no pašreizējām zemēm paredzot ciemu apbūves attīstībai, rekreācijas un
atpūtas objektiem vai transformācijai meža zemēs.
Pagasta plānojumā tiek noteiktas meliorētās lauksaimniecības teritorijas.
Lauku apbūves zona
Grafiskajā daļā tiek paredzēts, ka daļa no pašreiz lauksaimniecībā
izmantojamām zemēm tiek var tikt izmantotas lauku apbūves zonai,
ciemu apbūves attīstībai, rekreācijas un atpūtas objektiem.
Pašreiz lauku dzīvojamās apbūves zonas teritorija tiek izmantota
lauksaimniecības vajadzībām.
Lauku dzīvojamās apbūves teritorijas Usmas pagasta plānojumā izdalītas,
lai sekmētu tradicionālā lauku apdzīvojuma ainavu saglabāšanu. TIAN
nosaka, ka Lauku apbūves zonā tiek paredzēta teritorijas izmantošana
lauksaimniecības vajadzībām, lauksaimnieciskajai ražošanai,
kokaudzētavas, saimniecības ēku un būvju vajadzībām, viensētu apbūvei,
viesu mājas, pansijas vajadzībām.
Lauku dzīvojamās apbūves teritorijas noteiktas galvenokārt Usmas un
Amjūdzes ciemu pierobežās, starp Tirukšu un Usmas ezeriem, gar Engures
upes labo krastu
Zonai tiek noteiktas aizsargjoslas. Izmantošanas aprobežojumus teritorijas
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
49.lpp.
plānojums paredz noteikt atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām.
Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas
Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas pagasta teritorijas plānojumā
noteiktas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža resursu izmantošanu un
saglabāšanu, meža resursu atjaunošanu, dabas vērtību aizsardzību, kā arī
ar rekreācijas iespējas.
Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas noteiktas atbilstoši pašreizējai
situācijai un tajās iekļautas vairākas perspektīvās (apmežojamās)
teritorijas.
Tiek noteiktas mikroliegumu teritorijas.
Aizsargājamās mežu platības nosakāmas un aizsargājamas normatīvos
aktos noteiktajā kārtībā.
Kapsētas
Pagasta plānojumā izdalītas esošās 7 kapsētas.
Jaunu kapsētu ierīkošanu pagasta plānojums neparedz, jo esošo kapsētu
teritorijas rezerve ir pietiekama plānojuma darbības periodam.
Dzīvnieku kapsētas nav paredzētas.
Virszemes ūdensteces un ūdenstilpes
Virszemes ūdensteču un ūdenstilpju teritorijas tiek noteiktas ārpus īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām, kur teritorijas izmantošana saistīta ar
dabas vērtību un resursu ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāšanu, dabisku
virszemes ūdeņu sistēmas funkcionēšanu, zivsaimniecību un zvejniecību,
aktīvo atpūtu un rekreāciju.
Grafiskajā daļā Usmas ezera akvatorija daļa Lūziķērte tiek noteikta kā
Moricsalas dabas rezervāta daļa atbilstoši tiesību aktos noteiktajām īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju robežām. TIAN paredz to teritoriju
izmantošanu atbilstoši tiesību aktos noteiktajai izmantošanas kārtībai.
TIAN definē aizsargjoslas un tauvas joslas ap visiem virszemes
ūdensobjektiem, kā arī nosaka, ka aizsargjoslu izmantošana notiek
atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām. Grafiskajā daļā aizsargjoslas ap
virszemes ūdensobjektiem tiek attēlotas. Usmas ezera aizsargjoslā tiek
ietvertas visas ciemu teritorijas, kas nozīmē to, ka uz apbūvi ciemu
teritorijās attiecas visi tiesību aktos noteiktie aprobežojumi, t.sk.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
50.lpp.
aprobežojumi 30 m joslā.
Kā applūstošas teritorijas grafiski parādītas Usmas rietumu krastam
pieguļošās teritorijas pie Bērzragdangas, no Kalviņraga līdz Elkragam, gar
Kuldangu, pie plānotajiem Saulesciema un Ragbrūžciema, pie Baņģevas
ietekas Usmā, visa piekraste lejpus Amjūdzei līdz Klāva ragam, teritorijas
ap Lakšu, Aburgas, Pelcenes, Ilziķu ezeriem, Engures un Spāres upju
palienu pļavas.
Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas
Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas plānojumā noteiktas, lai nodrošinātu
derīgo izrakteņu - māla, smilts un kūdras ieguvi. Lielākā no teritorijām ir
teritorija „Grenču” māla atradne un māla atradnes pie Dzirnavciema.
Kūdras ieguve tiek paredzēta zemes vienībā „Stirnas” (uz ziemeļiem no
Pluču tīreļa).
TIAN nosaka, ka derīgo izrakteņu ieguves teritorijas ir izmantojamas
ieguves rūpniecībai, un to atļautā izmantošana var būt karjers derīgo
izrakteņu ieguvei un ar pārstrādi saistīta ražošana, lauksaimnieciska
izmantošana, mežsaimnieciska izmantošana, saimniecības ēka, atklāta
uzglabāšana, pagaidu būve kā palīgizmantošana. Pagasta teritorijā esošo
karjeru teritorijās paredz to rekultivāciju pēc to atļautās izmantošanas
pabeigšanas, kam izstrādājams atsevišķs projekts.
Kultūras pieminekļu aizsardzība
TIAN nosaka aizsargājamos nekustamos kultūras pieminekļus un to
aizsargjoslas.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Teritorijas plānojums grafiski nosaka visu īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju robežas un uz šīm teritorijām attiecināmos normatīvos aktus.
TIAN atsevišķos punktos tiek noteikti teritorijas izmantošanas
aprobežojumi ĪADt piegulošo teritoriju izmantošanai, piem. Putnu
ligzdošanas laikā pa Usmas ezeru 50 m attālumā no Viskūžu salas nedrīkst
pārvietoties ar motorizētiem peldlīdzekļiem, Moricsalas dabas rezervātam
pieguļošā teritorijā būvniecība jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
VENTSPILS NOVADA USMAS PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2010.-2022.GADAM. PASKAIDROJUMA RAKSTS.
51.lpp.
Dabas pieminekļu teritorijas
TIAN nosaka, ka Usmas pagastā ir aizsargājamie koki, kā arī paredz
prasības šādu objektu aizsardzības statusa noteikšanai.