1

Projekta kopsavilkums

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas

“Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projekts

“Klimata pārmaiņu izglītība visiem”

2015. gada aprīlis – 2016. gada augusts

aaa

Klimata pārmaiņu izglītība visiem

Izbaudiet katru

sniegoto dienu –

nākotnē Latvijā tādu

varētu arī nebūt!

Vadošais partneris – biedrība Zaļā brīvība, reģ. Nr. 40008001945,

adrese: Meža iela 4, Rīga

Partneris – Latvijas Universitāte, reģ. Nr. 3341000218,

juridiskā adrese: Raiņa bulv. 19, Rīga

Partneris – GRID-Arendal, reģ. Nr. 97718269MVA,

Teaterplassen 3, P.O. Box 183, Arendal, N-4802, Norway

Brošūra sagatavota Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē projekta koordinatora Jāņa Zaļokšņa vadībā.

LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, Jelgavas iela 1, Rīga, LV-1004Janis.Zaloksnis@lu.lv, tālrunis 29227026

Literārā redaktore Anna ŠmiteMaketu sagatavojusi Baiba Lazdiņa

LU Akadēmiskajā apgādsBaznīcas 5, Rīga, LV-1010, tālrunis 67034535

Brošūra iespiesta tipogrāfijā “Latgales druka”

© Latvijas Universitāte, 2016

Brošūra izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.

PROJEKTA PARTNERI

ISBN 978-9934-18-173-3

3

VADOŠIE EKSPERTI

Agrita Briede, Viesturs Melecis, Ilze Prūse

EKSPERTI

Maija Dragiļeva, Māris Kļaviņš, Zane Vinceviča-Gaile, Jānis Zaļoksnis

PROJEKTA PADOME

Viesturs Melecis,projekta padomes

priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors

Māris Kļaviņš,projekta padomes loceklis,

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis

Ieva Ručevska,projekta padomes locekle, Norvēģijas GRID-Arendal Austrumeiropas, Kaukāza

un Centrālās Āzijas darbības spēju paaugstināšanas un novērtējuma programmu vadītāja (Project Manager,

GRID-Arendal Eastern Europe,

Caucasus and Central Asia

at the Capacity Building and

Assessment Programme)

Jānis Brizga,projekta padomes loceklis,

biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs

Zane Vinceviča-Gaile,projekta padomes sekretāre,

Latvijas Universitātes pētniece

4

PROJEKTA PAMATOJuMSProjekta aktualitāti noteica Latvijas sabiedrības skeptiskums par klimata pārmai-ņām un to globālo un vietējo ietekmi, praktisku pasākumu nepieciešamību un katra indivīda ieguldījumu šīs svarīgās problēmas risināšanā. Latvijas izglītības sistēmā vispār, bet profesionālai auditorijai jo īpaši, plānotu un sistemātiski īstenotu klimata pārmaiņu izglītības kursu un moduļu nebija. Klimata politikas ieviešanu Latvijā pieprasa vairāki starptautiskās likumdošanas akti: 1) 2013. gadā pieņemtā ES Stratēģija (COM(2013) 216 nosaka, ka visām ES dalīb-valstīm līdz 2017. gadam ir jāpieņem nacionālā pielāgošanās stratēģija;2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtē-jumu un pārvaldību; 3) “Baltā grāmata par pielāgošanos klimata pārmaiņām: Ceļā uz Eiropas ietvaru rī-cībai” (COM (2009) 147/4) aicina izstrādāt nacionālo un reģionālo pielāgošanās stratēģiju; 5) “Zaļā grāmata: Meža aizsardzība un meža informācija ES par mežu gatavību kli-mata pārmaiņām” (01.03.2010.) aicina ES uzsākt plašas diskusijas par meža no-zares stāvokli un nozares kapacitāti piemēroties klimata pārmaiņām.2014. gadā apstiprinātās Vides politikas pamatnostādnēs (2014.–2020.) ir uzsvērta ilgtspējīga attīstība, kas vienlaikus sekmē vides jautājumu integrēšanu citu nozaru politikā un sabiedrības līdzdalības palielināšanu vides plānošanā, izceļot šādus kli-mata politikas mērķus: 1) nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu samazināšanā, ņemot vērā Latvijas vides, sociālās un ekonomiskās intereses,2) veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei. 3) izglītot sabiedrību un iesaistīt iedzīvotājus politikas veidošanā un ieviešanā par klimata pārmaiņām.Savukārt ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (Latvijā stājusies spē-kā 21.06.1995.) 6. pants “Izglītība, mācības un sabiedriskā apziņa” nosaka, ka dalīb-valstis veicinās1) klimata pārmaiņu un to seku izglītības programmu izstrādi un īstenošanu, attīs-tot sabiedrisko apziņu, 2) apmācību, lai sagatavotu speciālistus klimata jomā.Eiropas Savienības stratēģija “EUROPE 2020” klimata jomā piešķir lielu nozīmi izglī-tībai, uzsverot praktisko zināšanu nozīmi un izmantojot tālmācības un mūžizglītības metodes. Savukārt izglītības modernizācija jāsaista ar mācību satura uzlabošanu, iz-mantojot vadošo augstākās izglītības iestāžu pieredzi, kas paredz zināšanu nodroši-nāšanu arī pasaules mērogā.

5

PROJEKTA ATBILSTĪBA GRANTu SHĒMAS KONKuRSA MĒRĶIMProjekta rezultāti atbilst Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas konkursa “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” atklāta konkursa jomai “5.1. Pasā-kumi, lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām: tēmai “5.1.1. Izpratnes paaugstināšana klimata pārmaiņu jomā, izstrādājot un organizējot apmācības un izstrādājot izglītības un studiju programmu moduļus”, vienlaikus risi-not tēmas “5.1.2. Izglītojošu projektu un informatīvu kampaņu organizēšana, lai vei-cinātu sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām” uzdevumus.Atbildīgā iestāde par grantu shēmas konkursa organizēšanu – Valsts reģionālās attīstības aģentūra ar 2015. gada 13. janvāra lēmumu Nr. 2/EEZLV02/14/GS/114 noteica, ka projekta iesnie-gums kopējā vērtējumā atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritēri-jiem ir ieguvis 29,5 punktus un ir iekļauts atbalstāmo projektu sarakstā.VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR PROJEKTu

Finansējuma avoti Summa, euro %

I. Pieprasītais programmas līdzfinansējums 166 357 90

II. Projekta iesnieguma iesniedzēja finansējums 18 484 10

II. 1. Ieguldījums natūrā – brīvprātīgais darbs 9 200 5

II. 2. Finansiālais ieguldījums 9 284 5

Kopā (I. + II.) 184 841 100

Nr. Izmaksu pozīcijas nosaukumsKopējā summa

euro %

1. Administratīvās izmaksas 18 397 10

2. Aktivitāšu īstenošanas izmaksas 149 420 73

3. Publicitātes izmaksas 32 296 17

Kopā 184 841 100 %

Aktivitātes1. Klimatapārmaiņu izglītībasrisinājumuizpēteunapmācībasprogrammas

izstrāde1.1. Mērķauditoriju izpratnes apzināšana un viedokļu izpēte1.2. Klimata izglītības apmācības programmu izstrādāšana1.3. Klimata izglītības moduļu izstrādāšana1.4. Darba semināri2. Apmācībasmateriāluizstrādeunizplatīšana2.1. Mācību grāmatas “Klimats un ilgtspējīga attīstība” sagatavošana un iespiešana

6

2.2. Grāmatas “Klimats un ilgtspējīga attīstība” prezentācija un izplatīšana2.3. E-studiju kursa sagatavošana un aprobēšana2.4. Mācību materiālu prezentācijas3. Publicitāte3.1. Konferences3.2. Mājas lapas izveide un uzturēšana3.3. Izglītojoši semināriPROJEKTA ĪSTENOŠANAS LAIKA GRAFIKS

2015. gads 2016. gads1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 1 2 3 4 5 6 7 8

1.

1.1.

1.2.

1.3.

1.4.

1.5.2.

2.1. → → → →2.2. → →2.3. → → → → →2.4. → →3.

3.1.

3.2. → → → →3.3. → →

Projekta pagarinājums

PROJEKTA IETEKMES SFĒRAS LATVIJĀ

Projekta produktus var izmantot visās Latvijas pašvaldībās (9 pilsētās, 110 novados, 497 pagastos), 1084 vispārizglītojošās skolās ar 213 357 skolēniem (2015. gada 1. septembra dati), kā arī visās Latvijas augstskolās.

7

PROJEKTA KONFERENCES uN SEMINĀRI

PROJEKTA uZSĀKŠANAS KONFERENCE2015. gada 20. maijs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Alberta iela 10REFERĀTI

• “Inovatīvāsmetodes konstruktīvisma pieejā vides izglītībā”, Daiga Kalniņa, LU docente• “Informācijaparprojektu:mērķis,aktualitāte,uzdevumi, laikaplānojums,sagaidāmierezultāti”, Māris Kļaviņš, LU profesors

• “NVOunaugstskolas:klimataizglītībasvirzītāji”, Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs• “Klimatapārmaiņas,ilgtspējīgaattīstība,izglītība”, Jānis Zaļoksnis, LU docents• “KlimatapārmaiņasLatvijā”, Elīna Līce un Laura Melne, biedrība “Homo Ecos”• “Klimata politikas jaunumi”, Līga Rūtiņa, VARAM Klimata pārmaiņu departa-menta vecāka referente• “Klimataizglītībaskolās”, Gunta Kalvāne, LU Ģeogrāfijas didaktikas centra vadītāja• “KlimatapārmaiņasRīgā”, Jānis Kleperis, Rīgas domes Gaisa un ūdens aizsardzī-bas nodaļas galvenais speciālists• “EZZ finanšu instrumenta programma “Nacionālā klimata politika””, Lelde Laiviņa, Valsts reģionālās attīstības aģentūras vecākā eksperte• “KlimatapārmaiņasuntorakstursLatvijā”, Agrita Briede, LU profesore

Uzrunu saka profesors Juris Zaķis, Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektors un Rīgas

domes deputāts.

Referē LU profesore Agrita Briede.

8

PROJEKTA ZINĀTNISKĀ KONFERENCE

“Klimata izglītība” 2016. gada 3. februāris, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs,Rīga, Jelgavas iela 1 REFERĀTI

• “Klimataizglītībaskolās:praktiskiedarbiuneksperimenti”, Gunta Kalvāne, Artis Ģērmanis• “Fenoloģiskie(dabas)novērojumi–klimatamainībasbioindikatori”,Gunta Kalvāne, Nora Rustanoviča• “Klimataizglītībassaturaattīstībasrisinājumi”, Māris Kļaviņš• “Klimata izglītībamikrolīmenī:ūdensunenerģijasresursusamazināšanaspiemērs”, Dzintra Atstāja

• “Kāpilsoniskāizglītībavarpalīdzētklimataizglītībā”, Ireta Čekse• “Arklimatajautājumiemsaistītutematuizmantošanatoskolēnumotivēša-

naidabaszinātņuapguvei, kuriem ir zemimācību rezultāti”, Daiga Kalniņa, Krišjānis Liepiņš, Inese Liepiņa• “Ekoskolu Rīcības dienas – jauniešu iesaiste klimata aktīvismā”, Edmunds Cepurītis• “Tropu mēnesis – ilggadējs un tradicionāls pasākums apmeklētājiem kāviensnogalvenajieminstrumentiemvidesizglītībasdarbāZooloģiskajādār-

zā”, Laura Līdaka• “Klimata izglītības pilnveides vadība skolas demokratizācijas kontekstā”, Olga Pole• “Klimataizmaiņasunbiodaudzveidība”, Viesturs Melecis• “Jaunumetožu lietojums apmācībās par pielāgošanos klimata pārmaiņāmuntomazināšanu”, Marika Rošā, Aiga Barisa

Referē Krišjānis Liepiņš no biedrības “Bērnu vides skola”.

9

PROJEKTA NOSLĒGuMA KONFERENCE2016. gada 25. maijs, Latvijas Universitāte, Raiņa bulvāris 19, Lielā aula

LU profesors Māris Kļaviņš atklāj konferenci.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis uzsvēra, ka klimata pārmaiņas Latvijā ietekmēs miera un drošības jautājumus, jo cilvēki no siltajām zemēm meklēs jaunu dzīvesvietu. Latvija veido klimata politiku, bet darba vēl esot daudz. Nozīmīgs faktors šajā jautājumā ir cilvēku izglītošana.

Norvēģijas Karalistes vēstnieks Ēgils Hāgens: “Ļoti svarīga ir vietējā un nacionālā sadarbība, bet Latvijas Klimata politikas programma palīdzēs stiprināt vietējo kompetenci”.

LU rektors profesors Indriķis Muižnieks konferences atklāšanas runā uzsvēra, ka svarīgi ir tas, kā mēs sevi pozicionējam – vai mēs esam piespiesti mīlēt dabu, vai uzskatām to kā neatņemamu komponenti, vai attiekties pret dabu tā, lai mēs to sargātu.LU jau mērķtiecīgi izglīto studentus par klimata pārmaiņām, iekļaujot dabas saudzēšanas apstākļus visās mācību programmās, lai visi LU studenti būtu informēti un sāktu domāt par šo jautājumu.

10

REFERĀTIKonferencē uzstājās daudz referentu, kuri aktualizēja tēmas par klimata pārmaiņu iespējamajām sekām, ietekmi uz tautsaimniecību, enerģētiku, bioloģisko daudzvei-dību, stāstīja par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, pašvaldību nozīmi klimata izglī-tības veicināšanā. Konferences apmeklētāji tika iepazīstināti ar Norvēģijas klimata politiku.• “LaikaprognozeLatvijai”, Toms Bricis, LTV Ziņu dienesta diktors• “Klimatapārmaiņasnotiek!”, Māris Kļaviņš, LU profesors• “Latvijasklimatsglobālopārmaiņukontekstā”, Agrita Briede, LU profesore• “Klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība”, Viesturs Melecis, LU pro-fesors• “Klimatapārmaiņuietekmeuztautsaimniecību”, Džineta Dimante, LU asociētā pro fesore• “Klimatapārmaiņasunenerģētika”, Dagnija Blumberga, RTU profesore• “Latvijas klimata politika un ilgtspējīgas attīstībasmērķi”, Einārs Cilinskis, Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāts• “Norvēģijasklimatapolitikasaspekti”, John Patrick Crump, ANO Vides program-mas Norvēģijas centra GRID-Arendal vecākais zinātniskais eksperts • “Ilgtspējīgasattīstībasunklimatapārmaiņuizglītības jautājumivispārējāsizglītībassistēmā”,Velga Kakse,IZM Valsts izglītības satura centra Vispārējās iz-glītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece

• “Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pieredze vides izglītībā”, Edmunds Tei-rumnieks, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors un Rēzeknes domes deputāts• “KlimataizglītībaNorvēģijā”, Sven Äke Bjørke, Agderas Universitātes (Norvēģija) profesors

Toms Bricis, LTV Ziņu dienesta diktors, demonstrēja laika prognozi Latvijai 2039. gada oktobrim un norādīja, ka ir grūti pārliecināt iedzīvotājus par klimata pārmaiņām, kas ietekmēs arī Latviju. Tāpēc svarīgākais ir sākt skaidrot, izglītot un gatavoties pārmaiņām.

11

PROJEKTA SEMINĀRI

Grāmatas autoru seminārsRīga, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte2015. gada 29. jūnijs1. Studiju materiālu izstrādes koncepcija, Māris Kļaviņš, LU profesors2. Informācija par ilustratīvā materiāla un grāmatas maketa sagatavošanu, LU Aka-dēmiskais apgāds 3. Autoru viedokļiApmācību programmas izstrādes seminārs Rīga, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte2015. gada 9. novembris1. Informācija par apmācību programmas izstrādes virzību projekta “Klimata izglī-tība visiem” ietvaros, MārisKļaviņš,LU profesors2. Aktualitātes un problēmu risinājumi projekta izstrādes gaitā, JānisZaļoksnis, LU docents3. Norvēģija pieredze tālmācības nodrošināšanā, Sven Äke Bjørke, Agderas Univer-sitātes profesors4. E-kursu ieviešana un pieejamība LU sistēmā un ārpus tās, Arnis Voitkāns, LU Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju servisa vadošais sistēmanalītiķis,

Elva Kamoliņa, LU e-studiju konsultante

12

REģIONĀLIE SEMINĀRI

Kurzemes seminārs2016. gada 6. aprīlis, LiepājaLiepājas Universitāte

REFERĀTI

• “Īsumāparprojektuunsemināru”, Jānis Zaļoksnis, LU docents• “Klimataizmaiņasunbiodaudzveidība”, Viesturs Melecis, LU profesors• “Klimatapolitika”, Gustavs Gudzuks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākais eksperts • “LiepājasUniversitātesizstrādātaisizglītībasmodulis“Klimatapārmaiņas”, Māra Zeltiņa, Liepājas Universitātes rektora vietas izpildītāja• “Augstākāsizglītībaslomaatjaunojamoenergoresursuapguvesveicināšanā”, Viesturs Kalniņš, Liepājas Universitātes doktorants• “Klimatisko izmaiņu un vides procesu modelēšanas kursa īstenošana”, Maksims Žipunovs, Liepājas Universitātes pētnieks• “Praktiskierisinājumividesinženierzinātnēs”, Ivars Javaitis, Liepājas Univer-sitātes pētnieks• “Ilgtspējīgasattīstībasīstenošana”, Jānis Zaļoksnis, LU docents

Seminārs Liepājas Universitātē.

13

Vidzemes seminārs 2016. gada 13. aprīlis, Valmiera Vidzemes augstskola

REFERĀTI

• “Īsumāparprojektuunsemināru”, Jānis Brizga, projekta vadītājs• “Latvijasklimats”, Māris Kļaviņš, LU profesors• “Klimatsunilgtspējīgaattīstība”, Jānis Zaļoksnis, LU docents• “Zemuemisijuekonomika”, Džineta Dimante, LU asociētā profesore• “Klimatsunpatēriņš”, Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs• “Klimatapolitika”, Gustavs Gudzuks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākais eksperts • “Emisiju samazināšanas labās prakses piemēri Valmierā”, Kaspars Kalniņš, Valmieras pilsētas Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes darbinieks

14

Latgales seminārs2016. gada 20. aprīlis, Rēzekne Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija

Semināru atklāja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors profesors Edmunds Teirumnieks, novēlot dalībniekiem izmantot lielisko iespēju uzzināt noderīgu infor-māciju savā specialitātē. Semināra dalībniekus uzrunāja arī Inženieru fakultātes de-kāne Ērika Teirumnieka, kura uzsvēra, ka seminārs ir lieliska iespēja parādīt savus zinātniskos sasniegumus. “Lai jūs savām inovatīvajām idejām varētu piesaistīt līdzek-ļus un varētu šīs idejas materializēt, ir nepieciešami cilvēki, kuri jūs finansiāli atbalstī-tu. Līdz ar to seminārs ir vieta, kur jūs mācāties sevi parādīt un aizstāvēt savas idejas.” REFERĀTI

• “Latvijasklimatapārmaiņurakstursunietekmes”, Māris Kļaviņš, LU profesors• “PiemērošanāsklimatapārmaiņāmEiropā”, Jānis Zaļoksnis, LU docents• “Oglekļapēdasnospiedums–klimatsunpatēriņš”, Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs• “Klimatapolitika”, Gustavs Gudzuks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākais eksperts

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas semināra auditorija.

15

Zemgales pašvaldību seminārs 2016. gada 26. aprīlis, Rīga LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrsREFERĀTI

• “Latvijasklimatapolitika”, Ilze Prūse, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore• “Klimatisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem”, Viesturs Melecis, LU profesors• “Vietējāpatēriņaglobālāsietekmes”, Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” val-des priekšsēdētājs• “Klimataizglītībaskolās”, Gunta Kalvāne, LU Ģeogrāfijas didaktikas centra vadītāja• “Ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu izglītība”, Jānis Zaļoksnis, LU docents

Zemgales pašvaldību pārstāvji seminārā

Nr. Vārds, uzvārds Pašvaldība, iestāde1. Andris Rāviņš Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs

2. Leons Līdums Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs

3. Vija Dzene Aknīstes novada domes priekšsēdētāja

4. Gints Kaminskis Auces novada domes priekšsēdētājs

5. Raitis Ābelnieks Bauskas novada domes priekšsēdētājs

6. Andrejs Spridzāns Dobeles novada domes priekšsēdētājs

7. Jānis Pelsis Iecavas novada domes priekšsēdētājs

8. Guntis Libeks Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs

9. Edvīns Meņķis Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs

10. Ziedonis Caune Jelgavas novada domes priekšsēdētājs

11. Dainis Vingris Kokneses novada domes priekšsēdētājs

12. Kārlis Pabērzs Krustpils novada domes priekšsēdētājs

13. Arvīds Kviesis Neretas novada domes priekšsēdētājs

14. Pēteris Veļeckis Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs

15. Gunta Žilde Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja

16. Aivars Okmanis Rundāles novada domes priekšsēdētājs

17. Irēna Sproģe Salas novada domes priekšsēdētāja

18. Andris Zālītis Skrīveru novada domes priekšsēdētājs

19. Dace Reinika Tērvetes novada domes priekšsēdētāja

20. Rihards Melgailis Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs

21. Jānis Dimitrijevs Viesītes novada domes priekšsēdētājs

22. Santa Ozola Zemgales plānošanas reģions, administrācijas vadītāja

23. Valdis Veips Zemgales plānošanas reģions, izpilddirektors

24. Dace Vilmane Zemgales plānošanas reģions, attīstības nodaļas vadītāja

25. Aigars Ieviņš Zemgales plānošanas reģions, sabiedrisko attiecību speciālists

26. Valda Zvirbule Auces novads, Izglītības nodaļas vadītāja

27. Vija Ieleja Iecavas novads, Izglītības nodaļas vadītāja

16

PROJEKTA MĒRĶu IZPILDEProjekta mērķis bija apmācību programmu un materiālu izstrāde, kā arī apmācības organizēšanas piedāvājums dažādām profesionālām auditorijām, pašvaldību pār-stāvjiem un pedagogiem. Programmas un mācību materiālu saturu veidoja informācija par klimata pārmai-ņu būtību un norises liecībām Latvijā un pasaulē, klimata pārmaiņu prognozes un klimata pārmaiņu ietekmes, konkrētus piemērus saistot ar Latviju. Tika raksturota nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņām (arī dzīvesveida un patēriņa izmai-ņām), aplūkoti pielāgošanās risinājumi Latvijā un pasaulē. Tika raksturota siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas iespēju daudzveidība Latvijā gan tehnoloģiju un pasākumu, gan aktivitāšu īstenotāju aspektā, kā arī klima-ta pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām sociālekonomiskās iespējas Latvijā. Projekta primārā mērķgrupa bija pašvaldību pārstāvji un pedagogi. Projekta netiešā mērķauditorija bija vidējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie un augstā-kās izglītības iestāžu studenti. Apmācības mērķis bija nodrošināt zināšanu apgūšanu un attieksmes veidošanu par klimata jautājumiem, kā arī praktisku iemaņu ieteikša-na par ikdienā risināmām klimata pārmaiņu problēmām. Projekta aktivitātes ietvēra pētījumu par klimata pārmaiņu komunikācijas risināju-miem un esošo zināšanu līmeni mērķauditorijās. Projekta galvenais uzdevums bija sagatavot mācību grāmatu “Klimats un ilgtspējī-ga attīstība”, kas tiktu izmantota projekta mērķgrupai (profesionālajām auditorijām, pašvaldību pārstāvjiem un pedagogiem), kā arī vidējās un profesionālās vidējās izglī-tības programmu apguvējiem, augstākās izglītības iestāžu studentiem. PROJEKTA PRODuKTI

Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība”Māra Kļaviņa un Jāņa Zaļokšņa redakcijā

17

Grāmatas nodaļu autori

GuntaKalvāne

DagnijaBlumberga

JānisBrizga

AgritaBriede

DžinetaDimante

MārisKļaviņš

VietursMelecis

IlzePrūse

ZaneVinceviča-Gaile

JānisZaļoksnis

Saturs 1. Ievada vietā: vai cilvēks spēj ietekmēt dabu? 2. Zemes klimats un to veidojošie faktori 3. Klimata mainība un klimata pārmaiņas 4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs 5. Globālā sasilšana un tās sekas 6. Klimatisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem 7. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību 8. Klimats un enerģētika 9. Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību 10. Klimata pārmaiņas un ekonomika 11. Klimata politika 12. Ilgtspējīgas attīstības pamati 13. Adaptācija klimata pārmaiņām 14. Klimata pārmaiņas, dzīvesveids un patēriņš, oglekļa mazietilpīga attīstība 15. Ilgtspējīgas attīstības īstenošana 16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā

18

Klimatapārmaiņas Okeānu ūdeņu

paskābināšanās

Ozona slāņa sabrukšana

N cikls

P cikls

Saldūdensresursi

Zemeslietojuma veida

izmaiņas

Bioloģiskādaudz-veidība

Aerosoludaudzumsatmosfērā

Ķīmiskaispiesārņojums

Planētas iespēju robežu koncepcija.Zaļie sektori raksturo darbības jomas, kurās cilvēka ietekme ir minimāla, dzeltenie sektori – jomas, kurās cilvēka ietekme ir salīdzināma ar dabisko procesu intensitāti vai pārsniedz dabiski norisošo procesu intensitāti un apjomu.

  Ievada vietā: vai cilvēks spēj ietekmēt dabu?

  Zemes klimats un to veidojošie faktori

Siltumnīcefektagāzes

Emitētaisinfrasarkanais

starojums236

No Saulesnākošais starojums

Absorbētsatmosfērā

Atstarots noZemesvirsmas

30

AtstarotaisSaules starojums

107

AbsorbētsAbsorbēts Evapotranspirācija

107

77

77

168 390

67

24 78

24 78

35040

324

324 Atgrieztaisstarojums

235

165

342

40

30

Zemes enerģijas bilance, W/m2.Aptuveni 30% Saules starojuma tiek atstaroti Visumā, turklāt daļu šīs enerģijas atstaro

mākoņu sega un sīkās daļiņas, kas atrodas atmosfērā, proti, aerosoli. Gaišākie Zemes virsmas apgabali – sniegs, ledus un tuksneši – atstaro 1/3 Saules starojuma. Zemes virsma absorbē

51% Saules starojuma, un šī enerģija tiek izlietota iztvaikošanas procesos (23%), konvekcijas un advekcijas ( no lat. advection – gaisa masu horizontāla pārvietošanās, kas no rajona uz rajonu pārnes siltumu, mitrumu, putekļus) procesos (7 %) un Zemes virsmas infrasarkanā

starojuma veidā (≈ 21 %).

19

  Klimata mainība un klimata pārmaiņas

Zemes klimatu ietekmējošie faktori.

Zemes klimats

Saules starojuma daudzums

Zemes orbitālaisriņķojums ap Sauli

Kosmiskais starojumsun kosmiskās katastrofas

Atmosfērascirkulācija

Vulkānisms ungāzu noplūdes no

Zemes garozas

Kontintentu pārvietošanās jeb kontinentu dreifs

Pasaules okeānacirkulācija un siltumapmaiņa

ar atmosfēru

Atmosfēras sastāvs

Antropogēnāsietekmes

Zemes virsmas unatmosfēras albedo

Orbitālie faktori

Okeāna, atmosfēras un sauszemes faktori

  Latvijas klimats un tā mainības raksturs

3

4

5

6

7

8

9

17

95

18

00

18

05

18

10

18

15

18

20

18

25

18

30

18

35

18

40

18

45

18

50

18

55

18

60

18

65

18

70

18

75

18

80

18

85

18

90

18

95

19

00

19

05

19

10

19

15

19

20

19

25

19

30

19

35

19

40

19

45

19

50

19

55

19

60

19

65

19

70

19

75

19

80

19

85

19

90

19

95

20

00

20

05

20

10

Ga

da

vid

ējā

ga

isa

te

mp

era

tūra

, °C

gads lineārā tendences līkne 5 gadu slīdošais vidējais

Vidējās gada gaisa temperatūras ilgtermiņa izmaiņas (1795.–2010. gads) un lineārās tendences līkne pēc Rīga Universitāte novērojumu stacijas datiem.

20

1940 0,22 km2 1982 0,14 km2

1996 0,08 km2 2005 0,01 km2

  Globālā sasilšana un tās sekas

Kalnu ledāja platības izmaiņas 60 gadu laikā.

  Klimatisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem

Modelētās veģetācijas izmaiņas 21. gadsimtā.

Pašreizējā situācija Prognozes 2085

Arktiskie / Alpu tuksnešiArktiskā / Alpu tundraBoreālie / Alpu mistrotie mežiBoreālie / Alpu skujkoku mežiHemiboreālie mistrotie mežiMērenie egļu un jauktie meži

Nemorālie mistrotie lapu koku mežiLapu koku mežiVidusjūras mežiVidusjūras krūmājiMeža stepeStepe

21

  Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību

Dabasugunsgrēki

Gaisa piesārņojums

UV starojums

Plūdi un zemes nogruvumi

Karstums vaiaukstums

Sausums

Vētras, orkāni, cunami

Ārkārtas dabas apstākļi, kas pastiprinās klimata pārmaiņu ietekmē un var būtiski ietekmēt cilvēka veselību.

  Klimats un enerģētika

Oglekļa dioksīda uzglabāšanas un izmantošanas iespējas.

Gāze vietējampatēriņam

Nafta

Minerālu karbonizācija

Izmantošanarūpnieciskām

vajadzībām

CO2 ģeoloģiskauzglabāšana

CO2 ģeoloģiskauzglabāšana

Dabasgāze + CO2 uztveršana

+ CO2 uztveršana

Uzglabāšana okeānā(ar kuģi vai cauruļvadu sistēmu)

H2 izmantošananākotnē

Akmeņogles

Biomasa

Elektroenerģijasražošana

Naftas pārstrādes rūpnīca

Gāze

Cementa / metāla/rafinēšanas rūpnīcas u.c.

22

  Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību

Zemeņu ziedēšanas un nogatavošanās iestāšanās laika reģionālās atšķirības un prognozētās izmaiņas.

  Klimata pārmaiņas un ekonomika

Tūrisma klimata indeksa salīdzinājums 20. gadsimta beigās (a) un 21. gadsimta beigās (b).

60 °50 °40 °

30 °

30 °

20 °

20 °

10 °

10 °

0°

0°-10°-20°-30°

60 °

60 °

50 °

50 °

40 °

40 °

0 5 00 1000 1500 km

60 °50 °40 °

30 °

30 °

20 °

20 °

10 °

10 °

0°

0°-10°-20°-30°

60 °

60 °

50 °

50 °

40 °

40 °

0 5 00 1000 1500 km

Tūrisma klimata indekss (TCI) vasarā

Izcils (TCI: 80–100)Ļoti labs (TCI: 70–80)Labs (TCI: 60–70)

Apmierinošs (TCI: 40–60)Nelabvēlīgs (TCI: 0–40)

ba

Ziedēšana Pirmā raža Otrā ražaTa

ga

dn

eN

āk

otn

es

pro

gn

oze

s

59°30'N

59°00'N

58°30'N

58°00'N

57°30'N

57°00'N

56°30'N

56°00'N

55°30'N

55°00'N

54°30'N

54°00'N

53°30'N21°E 22°E 23°E 24°E 25°E 26°E 27°E 28°E 21°E 22°E 23°E 24°E 25°E 26°E 27°E 28°E 21°E 22°E 23°E 24°E 25°E 26°E 27°E 28°E

59°30'N

59°00'N

58°30'N

58°00'N

57°30'N

57°00'N

56°30'N

56°00'N

55°30'N

55°00'N

54°30'N

54°00'N

53°30'N21°E 22°E 23°E 24°E 25°E 26°E 27°E 28°E 21°E 22°E 23°E 24°E 25°E 26°E 27°E 28°E 21°E 22°E 23°E 24°E 25°E 26°E 27°E 28°E

31302928272625242322212019181716 Nedēļas no gada sākuma

23

  Klimata politika

Oglekļa mazietilpīga attīstība un ilgtspējīgas attīstības trīs dimensijas.

Oglekļa

mazietilpīga

attīstība

Drošas dz īvesv ides nodroš in

āšana

V ides kvalitātes u

zla

bo

ša

na

Eko

no

mis

kā

s k

on

ku

rēts

pēj

as paaugstināšana

Pielāgošanās klimata pārmaiņām nepieciešam

ības minim

izēšana E

nerģ

ētis

kās

droš

ības

un

neatkarīb

as uzlabošana

Jaunu darba vietu radīšana

Klimata pārmaiņu ierobežošana un sa mazināšana

Jau

nu t

ehno

loģi

ju a

ttīs

tīšana un ieviešana

Izm

aksu

opt

imizē

šana

un samazināšana

  Ilgtspējīgas attīstības pamati

Cilvēces attīstībai raksturīgo rādītāju mainība simtgadēs.

Pasaules stāvoklis

Resursi

Rūpniecības produkcija

Piesārņojums

Iedzīvotāju kopskaits

Pārtika

1900 2000 2100 1900 2000 2100

Materiālā labklājība

Pārtikas daudzums uz vienu iedzīvotāju

Patēriņa preces uz vienu iedzīvotāju

Paredzamais dzīves ilgums

Pakalpojumi uz vienu iedzīvotāju

24

  Adaptācija klimata pārmaiņām

Klimata

mainība

Klimata

pārmaiņas

Klimata

ietekmeKonteksts

Jutīgums

Kapacitāte

Noturīgums

Ietekmējamā

sistēma:

• sociālā vide

• ekonomiskā vide

• dabas vide

Risks/ietekme

Adaptācija, lai mazinātu jutīgumu un riskus

Novērtējums Informācija

Dalībnieki:

• sabiedrība,

• jutīgas grupas

• politiķi

• ražošana

Jutīgas

iedzīvotāju

grupas,

objekti

Adaptācijas risinājumu izstrādes koncepcija.

3. līmeņa emisijas

2. līmeņa emisijas

3. līmeņa emisijas1. līmeņa emisijas – tiešās emisijas

Rūpniecība

Mājsaimniecības

Eksportētās preces

un pakalpojumi

Importētās preces

un resursi

Elektroenerģija un

siltums

  Klimata pārmaiņas, dzīvesveids un patēriņš, oglekļa mazietilpīga attīstība

Siltumnīcefekta gāzu emisiju bilance Latvijā.

25

  Ilgtspējīgas attīstības īstenošana

Ietvari

Indikatori

Ne-augsme

Nacionālālaime

Patiesā progresa indikatori

Patiesaisietaupījums

ZaļaisIKP

IKP

Ilgtspējīga attīstība

Zaļā ekonomika

Zaļā augsme

Augsme kā parasti

1. Nabadzības izbeigšanās.

2. Bada izbeigšanās.

3. Laba veselība un labklājība.

4. Kvalitatīva izglītība.

5. Dzimumu līdztiesība.

6. Tīrs ūdens un sanitārie apstākļi.

7. Pieejama un tīra enerģija.

8. Atbilstošs darbs un ekonomiskā augsme.

9. Rūpniecība, inovācijas, infrastruktūra.

10. Mazināta nevienlīdzība.

11. Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas.

12. Atbildīgs patēriņš un ražošana.

13. Klimata pārmaiņu rīcības.

14. Ūdens dzīvības saglabāšana.

15. Sauszemes dzīvības saglabāšana.

16. Miers, taisnīgums un spēcīgas institūcijas.

17. Globāla sadarbība ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.

2015. gada septembrī Ņujorkā notika ANO Ģenerālā Asambleja, kura lēma par Tūkstošgades mērķu īstenošanas rezultātiem un izvirzīja jaunus, mūsdienu pasaulei

aktuālus mērķus līdz 2030. gadam “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības īstenošana līdz 2030. gadam”.

Attīstības alternatīvu spektrs dažādām ekonomikas sistēmām un indikatoriem.

26

  Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā

Ilgtspējīgs Hurdāles ekociemats Akershusas reģionā Norvēģijas

austrumos.

Samso salas (Dānija) vēja turbīnas jūrā un termiskie Saules paneļi siltumapgādes iekārtām, kas ļāvuši 3800 kopienas cilvēkiem kļūt par paraugu dāņu sabiedrības

pašpietiekamībai.

Nīderlandes lauksaimniecība ir atkarīga no ūdens līmeņa – lai sagatavotos gaidāmajām

pārmaiņām, jau 2007. gadā Nīderlandes valdība izstrādāja Nacionālo programmu

par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Saragosas (Spānijas) ūdens patēriņa un iedzīvotāju skaita izmaiņas no 1980. līdz 2009. gadam.

Ūd

ens

pat

ēriņ

š, m

ilj. m

3

Ūdens patēriņš

Iedzīvotāji

100,0

90,0

80,0

70,0

60,0

50,0

40,0

19

80

19

82

19

84

19

86

19

88

19

90

19

92

19

94

19

96

19

98

20

00

20

02

20

04

20

06

20

08

750 000

700 000

650 000

600 000

550 000

500 000

450 000

400 000

350 000

300 000

Ied

zīvo

tāju

ska

its

27

GRĀMATAS “KLIMATS uN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA” ATVĒRŠANA

Studiju kurss ”Klimats un ilgtspējīga attīstība” 1.4.3. Klimata pārmaiņas, dzīvesveids un patēriņš.1.5. “Ilgtspējīga attīstība” (2 lekcijas).1.5.1. Ilgtspējīga attīstība.1.5.2. Ilgtspējīgas attīstības īstenošana. 2. Semināri3. Praktiskiedarbi4. Eksāmens

E- kurssStudiju kurss “Klimats un ilgtspējīga attīstība” ir sagatavots izmantošanai tālmācības formā pašvaldību darbiniekiem un skolotājiem. Studiju kurss angļu valodā “Climate and Sustainable Development” sadarbībā ar Agderas Universitāti (Norvēģija) ir sagatavots studentiem, arī ERASMUS programmas ietvaros. Abi studiju kursi ir pieejami Latvijas Universitātes mājas lapā.

1. “Zemesklimatsuntāpārmaiņas”(3lekcijas).1.1.1. Zemes klimats un to veidojošie faktori.1.1.2. Klimata mainība un pārmaiņas.1.1.3. Latvijas klimata pārmaiņas.1.2. “Klimata pārmaiņu ietekme” (2 lekcijas).1.2.1. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību.1.2.2. Klimatisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem.1.3. “Klimats un tautsaimniecības nozares” (4 lekcijas).1.3.1. Klimats un enerģētika.1.3.2. Klimats, rūpniecība un transports.1.3.3. Klimats, lauksaimniecība un mežsaimniecība.1.3.4. Klimata pārmaiņas un ekonomika.1.4. “Klimata politikas īstenošana” (3 lekcijas).1.4.1. Klimata politika.1.4.2. Adaptācija klimata pārmaiņām.

28

NOSLĒGuMA KONFERENCES DEKLARĀCIJA

Klimata pārmaiņas notiek!!! Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā pēc ilglaicīgiem novērojumiem (1950–2010) ir bijusi 6,0 °C, bet, aprēķinot to pēdējo 30 gadu periodam (1981–2010) paaugstinājums ir līdz 6,4 °C.Gada vidējais temperatūras pieaugums Rīgā (1795–2010) ir 1,3 °C.Siltumnīcefektu izraisošā CO2 koncentrācija atmosfērā no 280 miljondaļām pirmsin-dustriālā periodā ir palielinājusies līdz 400 miljondaļām pašlaik un turpina pie-augt (zinātnieku ieteiktajai CO

2 koncentrācijai atmosfērā nevajadzēja pārsniegt 375 miljondaļas).Nokrišņu daudzums uz Zemes kopš 20. gadsimta sākuma ir pieaudzis aptuveni par 2%, bet gada nokrišņu daudzums Ziemeļeiropā 20. gadsimta laikā ir palielinājies pat par 10–40%.Latvijā biežākas ir kļuvušas ļoti karstas dienas un naktis, kā arī dienas ar stipriem nokrišņiem, savukārt ļoti aukstas dienas tiek novērotas aizvien retāk.Latvijas teritorijā reģistrētās lielākās vēja brāzmas sasniegušas ātrumu 48 m/s, va-sarās virpuļviesuļi var veidoties visā teritorijā, bet bezvēja apstākļi ir samērā reti.Modelēšanas rezultāti liecina, ka Latvijas upju maksimālās noteces apjoms pare-dzams februārī.Globālās sasilšanas sekas var skart lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejniecību, atpūtas un tūrisma nozari, enerģētiku, īpaši hidroenerģētiku, pārtikas rūpniecību, medicīnisko aprūpi un daudzas citas jomas.Dabas katastrofu varbūtības pieaugums, kurš saistāms ar klimata mainību, var ietek-mēt ikvienu.Tiek prognozēts, ka līdz pat 30% no pašreiz zinātnei pazīstamajām augu un dzīvnie-ku sugām nespēs pielāgoties temperatūras pieaugumam un tās izraisītajām pārmai-ņām to dabiskajās dzīvotnēs.Klimata izmaiņu ietekmē notiek mājdzīvnieku un kultūraugu slimību ierosinātāju un parazītu migrācija pāri valstu robežām, apdraudot pārtikas ražošanu un drošību – kāda ievazāta augu slimība varētu pat pilnībā iznīcināt vienu no trim svarīgākajām pasaules graudaugu kultūrām – rīsus, kviešus vai kukurūzu.Klimata pārmaiņas pēdējos 30 gados ir samazinājušas pasaules lauksaimniecības produkciju par 3–15%. Nesen veiktie pētījumi rāda, ka, globālajai temperatūrai pa-augstinoties tikai par 2 °C, sagaidāma katastrofāla lauksaimniecības produkcijas sa-mazināšanās, it īpaši tropu reģionos.Daudzu Eiropas augu sugu potenciālais areāls varētu pārvietoties vairākus simtus ki-lometru uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem. Baltijas jūras reģiona mežos iespējama platlapu koku īpatsvara palielināšanās.

29

Piemēroti klimatiskie apstākļi skujkoku vidū varētu iestāties lapeglēm.Dzēlējodiem, knišļiem un arī ērcēm labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ izplatīsies ku-kaiņu pārnēsātās slimības, piemēram, malārija, leišmanioze, Denges drudzis un citas slimības.Ja Zemes vidējā gada temperatūra paaugstināsies par 4 oC, tiks piedzīvota no ledus brīva pasaule, kāda tā bija pirms 35 miljoniem gadu.

Ko darīt?Parīzes Vienošanās (ANO Klimata konference, Parīze, 12.12.2015.) mērķis ir ilgtspē-jīgas attīstības un nabadzības izskaušanas kontekstā stiprināt globālos risinājumus saistībā ar klimata pārmaiņām:• nepieļaut globālās gada vidējās temperatūras paaugstināšanos vairāk par 2 °C sa-līdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni,• censties ierobežot šo temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 °C, jo tas būtiski sa-mazinātu klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes,• uzlabot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt no-turīgumu pret klimata pārmaiņām,• veicināt oglekļa un tā savienojumu mazietilpīgu izmantošanu, neapdraudot pārti-kas ražošanu,• sekmēt investīciju novirzi klimata pārmaiņu pielāgošanās nepieciešamībai.Parīzes Vienošanās dalībvalstīm iesaka:• paplašināt zinātnisko izpēti, sistemātisku klimata novērošanu un agrās brīdināša-nas sistēmas attīstību,• uzlabot zināšanas par klimatu, lai informētu ražotājus, pakalpojumu sniedzējus un lēmumu pieņēmējus, • būt elastīgiem, izmantojot un attīstot sociāli ekonomiskās un ekoloģiskās sistē-mas, tostarp orientējoties uz ekonomikas dažādošanu un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu,• apzināties, cik svarīgi ir samazināt un novērst zaudējumus un kaitējumus, kas sais-tīti ar nelabvēlīgo klimata pārmaiņu ietekmi, ekstremālus laika apstākļus, lēni no-tiekošus procesus, mazinot apdraudējuma riskus,• veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītību par klimata pārmaiņām un atbilstošu ap-mācību procesu,• palielināt sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām, sabiedrības līdzdalību un sabiedrības piekļuvi informācijai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Nacionālā klimata politika” ietvaros strādā pie Nacionālā klimata politikas plāna izstrādes. Konference vēl veiksmi un sagaida nākotnes cienīgu dokumentu!

30

Konference aicina• Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju un Tautsaimniecī-bas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisiju iekļaut darba kārtībā un virzīt jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.• Pārresoru koordinācijas centru, kas nodrošina nacionālā līmeņa attīstības plāno-šanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām, panākt, lai aktuāli klimata pārmaiņu jautājumi tiktu adekvāti ietverti visu sektoru plānošanas dokumentos.• Valsts kanceleju pievērst pastiprinātu uzmanību politikas dokumentu un tie-sību aktu projektu atbilstībai Latvijas starptautiskajām saistībām un pienā-kumiem klimata jomā.• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pievērst lielāku uzma-nību ilgtspējīgas attīstības un klimata politikas īstenošanai Latvijā un sniegt atbalstu iesaistītajām institūcijām, organizācijām, uzņēmumiem, jo īpaši pašvaldībām.• Izglītības un zinātnes ministriju panākt, lai izglītība par ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām beidzot tiktu reāli uzsākta atbilstoši ANO un UNESCO dokumentu uzstādījumiem un atspoguļotos visu līmeņu izglītības standartos.• Latvijas pašvaldības apzināties, ka nākotnes pārmaiņas ietekmēs visās pil-sētās un novados dzīvojošos cilvēkus. Neatliekami uzsākt pielāgošanās pa-sākumus, kā arī sniegt atbalstu sabiedrībai un skolām atbilstošas izglītības nodrošināšanai.• Latvijas skolotājus ņemt vērā savu atbildīgo lomu, lai pārvarētu iespējamās negatīvās klimata pārmaiņu sekas un vienlaikus dotu savu zināšanu ieguldī-jumu vietējai sabiedrībai.Deklarācija pieņemta 2016. gada 25. maijā, Rīgā, Latvijas Universitātē

Konferences vadītājs akadēmiķis Māris Kļaviņš

31

PuBLICITĀTE

Latvijas Republikas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas (komisijas vadītāja Laimdota Straujuma) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas

Vides un klimata politikas apakškomisijas (komisijas vadītājs Ingmārs Līdaka) deputātu iepazīstināšana ar grāmatu “Klimats un ilgtspējīga attīstība”.

Projekta materiāli pieejami biedrības „Zaļā brīvība” mājas lapā:http://www.zalabriviba.lv/par-zalo-brivibu/zb-projekti/klimata-izglitiba-vis

Klimata pārmaiņas ir cilvēku darbības izraisītas. Tās kļūst aiz-

vien intensīvākas un draudošākas. Siltas ziemas un postoši

vēji – tās ir tikai dažas no klimata pārmaiņām, ar kurām ir sa-

skāries ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tas nozīmē, ka arī mums

jānodrošina oglekļa savienojumu mazietilpīga attīstība, jāie-

mācās pielāgoties jaunajai klimata realitātei. Par to arī vēsta

šī grāmata.

Latvijas Republikas Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Klimata pārmaiņas notiek! Lai izprastu pārmaiņu raksturu un

to, kā jārīkojas katram no mums, svarīga ir kvalitatīva izglītī-

ba par klimata pārmaiņu raksturu, sekām un arī par to, kāda

ir katra cilvēka atbildība. Šos uzdevumus nodrošina lasītā-

jiem piedāvātā grāmata.

Latvijas Universitātes rektors,

profesors Indriķis Muižnieks

Cik ierasti rīta radio izskan laika prognoze! Un jau šī ikdieniš-

ķā ziņa liek mums mobilizēties dienai un meklēt piemēro-

tu apģērbu. Bet kā reaģēt uz globālām klimata pārmaiņām?

Vai cilvēka spēkos ir tās izzināt, kontrolēt vai vadīt? Ja nē, tad

kādi var būt mūsu planētas pastāvēšanas riski. Atbildes uz

šiem jautājumiem ir rodamas grāmatā. Esmu pārliecināts, ka

tās var Jūs interesēt. 

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents,

akadēmiķis Ojārs Spārītis 

ISBN 978-9934-18-173-3