10 33 lipidi_olbaltumvielas
DESCRIPTION
Lipīdi, olbaltumvielas šūnāsTRANSCRIPT
SAUSIŅA 3. D.: 73-85.lpp.POROZOVA 1.D.: 43-49.lpp.
Lipīdu iedalījums
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@tabid=9&id=330_3.html#navtop
Lipīdi Lipīdi ir dažādas ūdenī nešķīstošas vielas, kas šķīst
organiskajos šķīdinātājos:tauki,eļļas,fosfolipīdi,vaski,steroīdi.
Tauki un eļļasTauki un eļļas sastāv no vienas glicerīna
molekulas un trim taukskābju molekulām:tauki satur pārsvarā piesātinātās taukskābes (starp
oglekļa atomiem nav dubultsaišu), tāpēc parasti istabas temperatūrā ir cieti; atrodas galvenokārt dzīvnieku valsts produktos),
eļļas satur pārsvarā nepiesātinātās taukskābes (starp oglekļa atomiem ir dubultsaites), tāpēc parasti istabas temperatūrā ir šķidras; atrodas galvenokārt augu valsts produktos un zivīs.
http://www.dzm.lu.lv/kim/IT/K_12/default.aspx@tabid=21&id=310.html
Tauki un eļļasNepiesātinātajos taukos ir dubultsaites starp C
atomiem, piesātinātajos – nav.
Tauku un eļļu nozīme organismā:enerģētiski bagāta uzturviela,rezerves enerģijas uzkrāšana,siltumizolācija,orgānu mehāniska aizsardzība,hidroizolācija (piemēram, ūdensputni spalvas
ietauko).
FosfolipīdiMolekulā pie glicerīna piesaistītas divas taukskābes
un fosfāta grupa; taukskābju „astes” ir hidrofobas jeb ūdenī nešķīstošas, „galva” hidrofīla jeb ūdenī šķīstoša,
tāpēc ūdens šķīdumā molekulas veido dubultslāni ar „galvām” uz āru – tā veidotas visu šūnu membrānas
Vaskitaukskābes saistītas ar augstākā spirta molekulu.
Nešķīst ūdenī, ir plastiski.augu vaski pārklāj stumbru, lapas un augļus, pasargājot
no mehāniskiem bojājumiem, pārmērīga mitruma vai iztvaikošanas,
aitu vasks lanolīns ietauko vilnu,bišu vasks – bites no tā veido šūnas, kurās dēj olas un
uzkrāj medu,kašalotiem galvā spermaceta orgāns, kas satur daudz
vaska, palīdz ienirt līdz 3100 m dziļumam, jo ļauj peldēt, mainoties ūdens temperatūrai un spiedienam.
Steroīdisaliktas molekulas:
holesterīns – ietilpst dzīvnieku šūnu membrānu sastāvā, ir izejviela vitamīnu un hormonu (piemēram, dzimumhormonu) sintēzei,
anaboliskie steroīdi - sintētiski medikamenti, kas ir līdzīgi vīrišķajiem hormoniem, piemēram, testosteronam,
kortisteroīdi – zāles, ko izmanto dažādu iekaisumu ārstēšanā.
SAUSIŅA 3. D.: 73-85.lpp.POROZOVA 1.D.: 43-49.lpp.
Olbaltumvielas jeb proteīni ir biopolimēri, kas satur ne tikai oglekli,
ūdeņradi un skābekli, bet arī slāpekli, fosforu, sēru un citus elementus.
To sastāvā var būt 20 dažādas aminoskābes.
Aminoskābessaīsināti apzīmē ar trim pirmajiem nosaukuma
burtiem angļu valodā (Val, Leu, Ile utt.):12 aminoskābes cilvēka organisms spēj sintezēt,
tās sauc par aizstājamām aminoskābēm,8 aminoskābes cilvēka organisms nespēj sintezēt,
tās sauc par neaizstājamām aminoskābēm – tās ir dzīvnieku izcelsmes produktos, bet nav visos augu izcelsmes produktos;
Aminoskābesorganismos atrodas arī aminoskābes, kas nav
olbaltumvielu sastāvā – tās veic regulatoros funkciju, ietilpst vitamīnu sastāvā, augos ir aminoskābes, kas atbaida kukaiņus vai zālēdājus;
aminoskābes lietomedicīnā (ar metionīnu ārstē aknu slimības),pārtikas rūpniecībā (glutamīnskābe piešķir gaļas
garšu),lopkopībā (lizīns veicina mājputnu un liellopu
augšanu);
Olbaltumvielu struktūra:pirmējā – aminoskābju sakārtojums taisnā virknē
(polipeptīds),otrējā – aminoskābju virkne telpiski savijas spirālē vai
salokas plākšņveida; struktūru satur ūdeņraža saites starp aminoskābju molekulām (matu un nagu keratīns, irdeno saistaudu elastīns),
trešējā struktūra – otrējā struktūra izliecas vai savijas, satur ūdeņraža un disulfīda saites starp aminoskābju sānu ķēdēm. Šāda struktūra ir vairumam olbaltumvielu,
ceturtējā struktūra – vairākas olbaltumvielu molekulas savijas, veidojot vienotu kompleksu (hemoglobīns, kolagēns.
http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/PassExercise?resultId=9835928&parentType=VirtualSchool&parentId=2258&fullscreen=0
Olbaltumvielu struktūras izmaiņas (denaturāciju) izraisa
augsta temperatūra virs 60 oC,pH izmaiņas,ultravioletais starojums, rentgenstarojums.
Olbaltumvielu funkcijas organismos:olbaltumvielas ir enzīmi (fermenti) –kas paātrina
organismos notiekošās ķīmiskās reakcijas (lielu ķīmisko molekulu sadalīšanās mazākās); var izmantot arī veļas pulveros, zobu pastās utt.;
organismu uzbūves vienība - kolagēns cīpslās, keratīns ādā, matos, nagos utt.);
receptori šūnu membrānās – spēj saistīties ar signālvielām, piemēram, hormoniem (adrenalīns izraisa gludo muskuļu saraušanos), var piesaistīt arī medikamentus un indes (botulisma nūjiņas izdalītā inde bloķē receptorus, kas izraisa muskuļu saraušanos, un izraisa to paralīzi);
Olbaltumvielu funkcijas organismos:signālfunkcija –regulē organisma darbību (hormoni);aizsargfunkcija (imunoglobulīns iznīcina slimību
izraisītājus);kustību nodrošināšana (aktīns un miozīns – muskuļos);vielu transporta nodrošināšana (hemoglobīns);gaismas uztveršana (acs tīklenē rodopsīns gaismas
iedarbībā ierosina nervu impulsa rašanos);enerģijas avots (organisms izmanto, ja izlietotas ogļhidrātu
un lipīdu rezerves);organisma rezerves barības vielas (sēklās, sakneņos,
pākšaugos, pienā, olās).
Materiāli papildus mācībāmSAUSIŅA 3. D.: 73-85.lpp.POROZOVA 1.D.: 43-49.lpp.http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@t
abid=9&id=330_3.html#navtophttp://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/PassExerci
se?resultId=9835059&parentType=VirtualSchool&parentId=2258&fullscreen=0