Ģirģens izgāžas. Kas būs LFF prezidents?

Vai atliks kredītmaksājumus un parādu piedziņas

Vīrusu laika sazvērnieku blēņu stāsti

Kāpēc skolotājs iegādājās loga aizkarus?2. lpp. 3. lpp.

Nr. 14 (154) 2020. gada 17. apr ī l i s

turpinājums 6. lpp.

Foto

: Pix

abay

5. lpp.

Dot koka ēkām jaunu dzīvi...

turpinājums 4. lpp. turpinājums 2. lpp.

Ventspils Svētā Nikolaja luteris-kās baznīcas tor-nis gadu des-mitiem kalpo-jis par orientie-ri zvejniekiem jūrā, bet zemes ļaudīm baznī-ca daudzu paau-džu gaitā biju-si vieta, kur gūt garīgo stiprinā-jumu. Dievnams palicis neskarts Pasaules karu, revolucionāro notikumu un citu skarbu pārmai-ņu gados, un nu – 17. martā – atpakaļ baznī-cas tornī pacelts atjaunotais krusts. Arī torņa laterna piedzīvojusi atjaunošanu – to veica SIA “KOKA ĒKA”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uģis Gailis teic, ka katra senā ēka ir īpaša – ar savu stāstu un dvēseli, un viņam vienmēr ir prieks redzēt, kā pēc atjaunošanas tās atdzimst.

7. lpp.

Cilvēkiem ir jābūt pārliecinātiem – ja viņi ir godprātī-gi strādājuši un samaksājuši nodokļus, tad viņiem ir jābūt iespējai šādas krīzes gadījumā saņemt atbalstu no valsts, telefonsarunā BNN norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

V iņš norāda, ka arī ēnu eko-nomikas cilvēki ir jāatbalsta, arī viņiem vajag izti-

kas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes. Vienlaikus Baldzēns uzsvēra, ka atbalstam jebkurā gadīju-mā jābūt proporcionāli lie-lākam tiem, kuri ir godprā-tīgi maksājuši nodokļus.

Valsts ieņēmumu die-nests (VID) skaidro, ka gal-venie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīk-stāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir nepietie-kams apgrozījuma sama-zinājums, nav iesnieg-tas visas deklarācijas, uzņēmumam ir nodokļu parāds, kuram nav izvei-dots nomaksas grafiks, vai aprēķinātie nodokļi ir biju-ši mazāki par 200 eiro.

Jāatzīmē, ka arī prem-jers Krišjānis Kariņš 8. aprī-ļa intervijā raidījumā “Rīta panorāma” norādīja: “Mēs netaisāmies nevienu atstāt aiz borta, bet ir jāsaprot – ja gadiem ilgi nav maksāti nodokļi, tad ir drusku jāpa-gaida, kamēr valsts vis-pirms gādā par tiem, kuri ir to darījuši.”

Darbinieki, kas cerēju-ši saņemt dīkstāves pabal-stu, bet tas nav noticis, nereti vēršas ar jautāju-miem pie VID, norāda die-nesta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Teice-Mamaja. “Tādējādi diem-žēl konstatētas arī situāci-jas, kad darbinieks pabal-stu nevar saņemt darba devēja pretlikumīgas rīcī-bas dēļ.”

Tā, piemēram, atklāti gadījumi, kad darbiniekam alga pilnībā vai daļēji mak-sāta aploksnē vai darba devējs darbinieku fiktīvi reģistrējis kā valdes locek-li, par to pat neinformējot, stāsta Teice-Mamaja.

Līdz 5. aprīlim VID attei-cis atbalstu 424 uzņēmu-miem, kas nav atbilduši MK noteiktajiem kritērijiem.

Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits 7. aprīļa intervi-jā raidījumam “Rīta pano-rāma” pauda – ja uzņē-mums kvalificējas dīkstā-ves pabalstam, to izmak-sā darba ņēmējiem. Tas, vai darba devējs ir nomak-sājis nodokļus vai nav, nav darba ņēmēja kļūda.

P ar Ventspils Svētā Nikolaja luteriskās baz-nīcas tapša-nu ventspilnie-

kiem jāpateicas mācītā-jam Fridriham Nikolajam Paufleram, kurš pirms teju divsimt gadiem, 1833. gadā, pārliecinā-ja Krievijas caru Nikolaju I no valsts kases atvēlēt Ventspils evaņģēliski lute-riskās baznīcas būvei 77 561 rubli un 85 kapeikas. Jaunuzcelto baznīcu iesvē-tīja 1835. gadā. Taču laika zobs neko nesaudzē, un pienāca laiks, kad baznīcai

bija nepieciešama palīdzī-ba – tās tornis bija katas-trofalā stāvoklī. Biedrība “Ventspils uzplaukumam”, kurā labu darbu veikša-nai apvienojušies Ventspils ostā strādājošie uzņēmē-ji, torņa laternas atjauno-šanas projektam ziedoja 20 000 eiro, bet nepiecie-šamo finansējumu darbu veikšanai rada pati drau-dze. Ventspils luteriskās baznīcas draudzes priekš-niece Sarma Blažģe teic, ka sadarbība ar torņa laternas atjaunotājiem

Sociālās distancēšanās laika ainiņas

S ēklu veikals ir tāda vieta, ko pavasarī apmeklē ikviens, kam ir savs dārziņš un kurš vēlas, lai arī globālās pandēmijas apstākļos tur neaugtu tikai nezāles. Tomēr arī tādā veikalā jāievēro zināmā 2 metru distance no citiem pircējiem, ko citās tirdz-

niecības vietās iezīmē ar spilgto dzeltenmelno līmlenti. Taču sēklu veikalā tādas nav, un pircēji uzvedas atbilstoši katrs savai disciplīnas izjūtai. Vieni rūpīgi nomēro acīm attā-lumu līdz citiem pircējiem, otri (šai gadījumā pāris pajaunas sievietes) par to neliekas ne zinis un burtiski spiežas virsū

Valsts policijas Kurzemes RP Saldus iecirkņa Krimināl-policijas nodaļa 2020. gada 7. aprīlī uzsākusi krimināl-procesu par Aivara Lemberga nepatiesiem izteikumiem un izdomājumiem, ar kuriem viņš Ventspils pilsētas domes un Finanšu komitejas sēdēs publiski daudzkārt ir cēlis neslavu deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Šī gada 23. martā Vents-pils pilsē-tas domes d e p u t ā t s

Kris tovskis vērsās ar iesnie-gumu Valsts policijā par kriminālprocesa uzsākša-nu par no pienākumiem atstādinātā Ventspils pilsē-tas pašvaldības priekšsēdē-tāja, valsts amatpersonas Aivara Lemberga ļaunprā-tīgiem izdomājumiem, kas aizskar Ventspils pilsētas mazākuma deputāta, valsts amatpersonas Ģirta Valda Kristovska godu un cieņu, ceļ viņam neslavu.

Kā iesniegumā Valsts poli-cijai norāda Kristovskis, sma-gos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomā-jumiem, ar kuriem viņš pub-liski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Iesniegumā Valsts policijai Kristovskis ir minējis, ka viena no šādām neslavas celša-nas izpausmēm ir Lemberga daudzkārtēji publiski izteik-tie meli, ka “Ģ.V.Kristovskis ir bijis “stukačs”, kas sadarbo-jies ar čeku (VDK), kuru darbī-bai Latvijas Tautas frontē (LTF) iecēlusi čeka, kurš esot ziņo-jis čekai pret Latvijas neatka-

rību, kurš turklāt saskaņojis Latvijas Tautas frontes dalīb-nieku sarakstus ar VDK, res-pektīvi, nodevis LTF biedrus PSRS okupācijas režīma repre-sīvajai drošības iestādei.”

Kristovskis norāda, ka šādi sevišķi ciniski un smagi apgalvojumi par viņa it kā veiktām krimināli sodāmām darbībām ir publiska nesla-vas celšana. Šādas aizska-rošas prettiesiskas darbības Lembergs publiski veic dažā-da formāta Ventspils pilsētas domes sēdēs, kā arī pilsētas pašvaldības oficiālajā inter-neta portālā un citos masu medijos, atzīmē deputāts.

Kristovskis uzskata, ka nav pieļaujams, ka “Lembergs, būdams augsta valsts amat-persona, melīgi turpina izplatīt personīgi izdomātus argumentus (patiesībai neat-bilstošas ziņas), nepatie-sību par nekad nenotikušu Kristovska sadarbību ar VDK, labi zinot, ka nekas no tā neatbilst patiesībai.” Turklāt Lembergs nekad nav spējis, nav pat mēģinājis sniegt pie-rādījumus saviem melīgajiem izteikumiem, lai gan Ventspils pilsētas domes deputāts Kristovskis šādās reizēs to

pārējiem. Veikala pārdevējas, kas vienmēr izcēlušās ar laip-nību un atsaucību, šai reizē ir pārāk laipnas, jo ne ar vienu vārdu neaizrāda nejēgām, ka tā darīt nedrīkst.

Rimi “Tobago” ir pats lielākais lielveikals pilsētā. Kaut arī Covid 19 krīzes laikā pircēju drūzma kļuvusi jūtami mazāka, tomēr sestdienā pirms Lieldienām iepirkties gribētāju ir vai-rāk nekā pēdējās nedēļās novērots. Absolūtais vairums diez-gan centīgi ievēro dzeltenmelnās lentes regulētos attālumus, bet – atkal kārtējā darvas karote nosacītā medus mucā. Divas sievietes – viena jauna, otra pavecāka – iestājušās šaurajā

Diez vai atradīsies jel kāds, kurš nezina, – kamēr ļaunais koronavīruss nav savaldīts, vēlams uzturēties mājās, bet, apmeklējot sabiedriskas vietas, jāietur divu metru distance no visiem, kuri nav ģimenes locekļi, ar kuriem dzīvo zem viena jumta. Uzstādījums vienkāršs, nesāpīgs, neprasa nekādu piepūli un ir diezgan droša garantija nesaslimt. Tomēr, kā tas diemžēl mēdz būt, allaž atrodas kāds, kuram šķiet, ka uz viņu tas neattiecas. Lūk, divu dienu laikā tepat Ventspilī novērotas ainas!

spraugā starp konditorejas leti un maizes izstrādājumu sten-diem un iegrimušas tik aizrautīgā sarunā, ka nedzird veikala darbinieces (ar preču ratiņiem) trīsreizēju (!) lūgumu palaist garām, neievēro, ka vairāki citi pircēji gaida, kad varēs pie-kļūt maizei. Kad nu beidzot kāds skaļākā balsī palūdz atbrīvot ceļu darbiniecei un citiem pircējiem, jaunā dāma izplūst tādās “laipnībās”,

Uģis Gailis (no labās) un darbu būvuzraugs Normunds Pētersons.

turpinājums 2. lpp.

Nr. 14 (154) 2020. gada 17. apr ī l i s2 / Ziņas

“Ventspilnieks.lv”Reģ.nr. 000740372

E-pasts: redakcija.ventspilnieks@gmail.comGalvenā redaktore: Ilona Bērziņa

Izdevējs: SIA “Media Support”

Pārskati gataviPSIA “Ventspils nekustamie īpašumi” mājas-

lapā publicējusi savā pārziņā esošo daudzdzī-vokļu namu uzturēšanas un apsaimniekoša-nas ieņēmumu un izdevumu pārskatus par pagājušo gadu. Iedzīvotāji minētos pārskatus var saņemt arī personīgi.

Uzvar konkursāOlimpiskā centra “Ventspils” viesnīca saņē-

musi uzvarētāju diplomu konkursā “Latvijas labākais tirgotājs-2019”. Viesnīcas vērtējums “Booking.com” aptaujā pēdējo gadu laikā cēlies no 6,5 punktiem līdz 8,2.

Peļņa pieaugAkciju sabiedrības “Ventspils Grain Terminal”

apgrozījums pagājušajā gadā bijis mazāks nekā gadu iepriekš. Toties peļņa pieaugusi par 44,4 procentiem.

Pusdienas mediķiemKafejnīca “Mūsmājas” atbalsta “Centrālās

laboratorijas” Ventspils mobilās telts dar-biniekus. Viņi tiek nodrošināti ar sātīgām pusdienām.

Piegādā brīvpusdienasMaznodrošināto, trūcīgo un krīzes situācijā

nonākušo ģimeņu bērniem pilsētas teritori-jā no 6. aprīļa tiek piegādātas brīvpusdienas. Saziņa ar ģimenēm notiek elektroniski.

Novēl veselībuPilsētas dome saņēmusi vēstuli no drau-

giem Ķīnā, Pudongas pilsētā. Ķīnieši ziņo, ka viņu uzņēmumi un iestādes jau atsākuši darbu, un novēl ventspilniekiem viegli pār-laist krīzi.

Būrīšu nebūsPutnu būrīšu gatavošanas talka, kurai bija

jānotiek Bērnu pilsētiņā, atcelta ārkārtas situā-cijas dēļ.

Apzog divreizKāds pilsētnieks, būdams dzērumā, divas

reizes apzadzis vienu un to pašu dzīvokli. Otrajā reizē viņš nozadzis balzama pudeli, to izdzēris, “atlūzis” un nonācis policijas aprūpē.

Var braukt ātrākPie izglītības iestādēm noņemtas ceļazīmes,

kas ierobežoja braukšanas ātrumu līdz 30 kilo-metriem stundā. Skolas un bērnudārzi strādā attālināti, tātad šīs zīmes vismaz šobrīd nav vajadzīgas.

Nomaina dežūrdārziņusLīdzšinējos dežūrdārziņus – “Eglīti” un

“Varavīksni” nomainīs. Turpmāk šo funkciju pildīs ‘’Zvaigznīte’’, ‘’Margrietiņa’’, ‘’Saulīte’’ un ‘’Bitīte’’.

Labiekārtošana turpināsDome piešķīrusi 113 000 eiro administra-

tīvās teritorijas labiekārtošanai. Vasarnīcu un Grīšļu ielas krustojumā tiks pārbūvēts segums, Aizupes ielā – segums un apgaismojums, savukārt Lielajā prospektā starp Aleksandra ielu un Kuldīgas ielu izbūvēs autostāvvietas.

Līdzfinansēs jaunbūvesPilsētas pašvaldība nolēmusi līdzfinansēt

īres dzīvojamo māju jaunbūves. Apstiprināts Īres dzīvojamo māju Ventspilī jaunbūvju pro-jektu līdzfinansēšanas konkursa nolikums jaunā redakcijā.

Tikai vietējieRakstnieku māja turpina darbu. Ierobežojums

– atceltas rezidences ārzemju autoriem, tomēr vietējie rakstnieki tiks pieņemti.

VENTSPILĪ

REDAKCIJAS KOMENTĀRS

Sazvērestības teorijas ir dzīvasŠķiet, ka piespiedu bezdarbība un mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ir pavērušas gluži vai Pandoras lādi, no kuras kā džini no Aladina un dažādām citām lampām ārā lien visdīvainākie ļaudis, pareģi un dažādi citi īpatņi. (Interneta vidē pat ievie-sies šos cilvēkus vienojošs apzīmējums – “covidioti”.) Un, izmantojot pašmāju ātro internetu, sociālos tīklus un apšaubāma satura “ziņu” portālus, nāk klajā ar dažnedažādām teorijām gan par pašreiz aktuālo “kroņa vīrusu”, gan citām aktualitātēm, kas, savilktas kopā, veido informatīvo fonu. Citos apstākļos tas būtu pat komiski, taču pašreizējā neziņas un vispārējo baiļu atmosfērā atrod gana daudz dzirdīgu ausu un prātu.

S azvērestības teorijām, kā zināms, nav nepieciešami pierā-dījumi, nav vajadzīgi ne speciālistu, ne vienkārši inteliģen-tu cilvēku apstiprinājumi. Pietiek ar apgalvojumu, ka “to taču visi zina”, bet katram, kas mēģina apstrīdēt absurdos apgalvojumus, tiek piekarinātas birkas. Labākajā gadīju-

mā “jūs esat uzpirkti” un “jums smadzenes izskalotas”, bet sliktā-kajā – “jūs esat vispasaules sazvērestības dalībnieki”. Turklāt teoriju izplatītāji tik brīvi operē ar nejauši vai jauši sagrābstītiem faktiem, ka “kopējā aina” šķiet pat ticama. Un kā nu ne, ja palīgos tiek pie-saukti “autoritatīvi avoti”, sākot no Nostradama, Vangas, Zilākalna Martas un citu izcilu spīdekļu pareģojumiem un beidzot ar nevie-nam (izņemot atsevišķu “sekotāju” bariņam) nezināmu “zinātnie-ku” pētījumiem.

Pēdējā laikā īpaši sarosījušies aktīvisti, kas vienā maišelī sabā-zuši gan 5G, gan Covid-19, gan globālistu sazvērestību, kuras priekšgalā, protams, ir Soross (Geitss, Rokfellers, farmācijas lielfir-mas, “Coca-Cola” vai... ierakstīt pēc vajadzības). Un lai nemulsina fakts, ka Soross (Geitss, Rokfellers, farmācijas lielfirmas, “Coca-Cola” vai... ierakstīt pēc vajadzības) bija vainojami pie tā, ka robe-žas bija vaļā un kapitālistu sazvērestība brīvi plūda pa pasauli, bet tagad robežas ir ciet, tirdzniecība, satiksme un tūrisms apstājies – vainīgie taču skaidri. Gan vienā, gan otrā gadījumā.

Galu galā viss taču ir vienkārši – “kroņa vīruss” tapis kādā ķīnie-šu (amerikāņu, krievu, farmācijas lielfirmu, Geitsa, Sorosa, Putina vai... ierakstīt pēc vajadzības) slepenā laboratorijā, lai globālās pasaules vēl slepenākās valdības sazvērestībā pret cilvēci iznīci-nātu Homo sapiens cilti. Un izplatās vīruss nevis vīrusiem tradi-cionālā veidā, bet pa tiešo no jaunajiem 5G torņiem. Jo ir taču vispārzināms, ka no 5G mirst tūkstošiem un tūkstošiem jaundzi-mušo, kuru nāves apstākļus šīs vispasaules sazvērestības apstāk-ļos ciniski slēpj dzemdību namu mediķi (jā, jā – arī Rīgā un pat Ventspilī), izskalojot jauno māmiņu smadzenes tā, ka viņas pat neatceras, ka bijušas stāvoklī. Savukārt jaunā (un, cerams, drīz sagaidāmā) vakcīna pret koronavīrusu ir nekas cits, kā specdie-nestu izplānota opcija, lai varētu mūs “čipēt” vispārējas izsekoša-

turpinājums no 1. lpp.

turpinājums no 1. lpp.

nas nodrošināšanai.Sarežģītākās versijās sazvērestības teorijās klāt nāk arī no sate-

lītiem mūsu smadzenes skalojoši radioviļņi, kaut kādu nezināmu pārpasaules vai citu Visumu civilizāciju eksperimenti, pat Jēzus Kristus jaunā atnākšana pirms apokalipses un citi brīnumi, kuri ar 5G tīklu palīdzību nonāk līdz mums.

Tiesa gan, sazvērestības teoriju autori, kuru pārliecību (pareizāk sakot, ticību) nespēj sagraut nekas – pat visracionālākie argumen-ti. Piemēram, viņi nekādi nespēj paskaidrot, kāpēc tieši “nočipē-tais” un caur 5G tīklu ar vīrusu inficētais ierindas santehniķis Jānis Bērziņš būtu interesants šiem globālajiem sazvērniekiem un ar ko tieši Jāņa Bērziņa ikdienas gaitas uz piemājas pārtikas veikalu, vir-tuves sarunas ar sievu vai alus iedzeršana ar čomiem varētu būt saistošas pasaules specdienestiem. Bet kāpēc arī pievērst uzmanī-bu tādiem sīkumiem, ja pasaule jātver “lielās līnijās”.

Psihologi un psihiatri jau sen pierādījuši, ka cilvēku zemākās dzi-ņas un garīgi nestabili cilvēki vispirms parādās dažādu krīžu laikā. Taču tajā pat laikā pieaug arī ikdienā gluži normālu cilvēku ievai-nojamība – neziņas un stresa apstākļos, turklāt “bonusā” saņemot arī dažādus situācijas noteiktus ierobežojumus, palielinās vēlme pēc skaidrojuma, pēc kāda, kas vismaz kaut kā izskaidrotu, kāpēc tas viss notiek ar mums. Un te arī ir pateicīgā augsne gan sazvē-restības teorijām, gan ticība viltus ziņām, kuru autoru darbošanās iemesli gan nav dažādu paranoiķu ticība “vīrusa uzbrukumam no Marsa”, bet racionāls aprēķins: cik lētticīgo par “pandēmijas upuru milzīgo skaitu Ventspilī” vienkārši “uzklikšķinās” viltus ziņai, ieri-pinot šīs interneta pikšķerēšanas “specu” maciņos pa kādam eiro.

Lai vai kā – varam tikai aicināt ventspilniekus: nebūsim viegl-prātīgi, bet uzmanīgi, ievērosim speciālistu ieteikumus un klausī-sim mediķu padomiem. Taču vienlaikus arī nekritīsim otrā galējī-bā: nebūsim lētticīgi, klausoties dažādu absurdu un kaitīgu “ziņu” autoru safabricējumos un sazvērestības teoriju apoloģētos sprie-delējumos. Būsim un rīkosimies racionāli!

Patiesi jūsu,“Ventspilnieks.lv”

nekavējoties ir no Lemberga pieprasījis, norā-da deputāts.

“Tā kā Lemberga nepatiesie izteikumi pret Kristovski turpinās, turklāt Ventspils pilsētas domes vadība gļēvi noskatās un necenšas apturēt Lemberga ļaunprātības pret mazā-kuma deputātu Kristovski, tad viņš nolēma vērsties Valsts policijā ar iesniegumu, aicinot Valsts policiju vērtēt Lemberga prettiesiskās darbības atbilstoši Krimināllikuma 157. pan-tam par neslavas celšanu, kas paredz kriminā-latbildību par apzināti nepatiesu, otru perso-nu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerēju-mā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana).”

Kristovskis iesniegumā Valsts policijai norādī-jis, ka kriminālprocesa ierosināšanas gadījumā lūdz izvērtēt, vai arī citu personu darbības, kas tādā vai citādā veidā ir atbalstījušas un pievie-

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

nojušās Lemberga teiktajam, būtu vērtējamas neslavas celšanas faktisko apstākļu kontekstā.

Kristovskis uzskata, ka tikai kriminālpro-cesa ierosināšana un vainīgās personas/per-

ka neērti klausīties. Protams, pašreizējā situ-ācijā veikals ir tā “īstā vieta”, kur gari un plaši izpļāpāties…

Degvielas uzpildes stacija Inženieru ielā. Veikala telpa maziņa, tāpēc uz durvīm uzraksts aicina uzgaidīt, ja iekšā jau atrodas 5 klienti. Iekšpusē jau pazīstamās atzīmes dis-tances ievērošanai. Cik novērots, parasti visi

to ievēro, bet vienudien notiek tā: veikalā ir 4 cilvēki; viens norēķinās pie letes, divi stāv pie norobežojošajām līnijām, ceturtais, gaidot atbrīvojamies vietu, mīņājas stūrītī. Pēkšņi veras durvis, naskā solī ienāk 35–40 gadīgs vīrs – un pa taisno pie letes, teju vai frontāli saduroties ar ārā ejošo. Kad pārējie iebilst, ka tagad ir viņu rinda, ienākušais notēlo milzīgu neizpratni, sak, ja jau jūsu rinda, ko tad stā-vat nezin kur? Šajā situācijā pats nepatīkamā-

Sociālās distancēšanās laika ainiņaskais ir tas, ka DUS darbiniece bez vārda runas apkalpoja nekaunīgo klientu, neko neaizrā-dot, kā arī neatvainojoties pārējiem.

Ventspilī vismaz pagaidām, paldies Dievam, vīrusu krīzes situācija nav tik drau-dīga kā Rīgā, Jūrmalā un vēl šur tur. Taču tas nenozīmē, ka var ignorēt noteikumus, ko diktē nevis “valdība”, bet veselais saprāts. Ja nu kāds šajā ziņā ir tik spēcīgi dabas apdalīts, tad nupat ir īstā reize pavērot, ko dara citi.

sonu sodīšana var apturēt Lemberga patva-ļu Ventspils pilsētas domē, kuras viena no izpausmēm ir ļaunprātīga neslavas celšana Kristovskim.

FOTO

: Pix

abay

Nr. 14 (154) 2020. gada 17. apr ī l i s Aktuāli / 3VENTSPILS NOVADĀ

Joprojām attālinātiTā kā ārkārtas situācija valstī ir pagari-nāta, novada pašvaldība apmeklētājus nepieņems klātienē līdz 12. maijam. Izņēmums – Dzimtsarakstu nodaļa.

Konkurss lauksaimniekiemPasaules Dabas fonds (PDF) izsludina konkursu “Baltijas jūras lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2020”, lai godinātu lauksaimniekus Latvijā un Baltijas jūras reģionā, kuri meklē risinājumus un ievieš tos praksē, mazinot negatīvo ietekmi uz Latvijas iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras kvalitāti. PDF gaida pieteikumus līdz 5. maijam. Konkursam var pieteikties ikviena Latvijas teritorijā esoša saimnie-cība, kas ievieš risinājumus barību vielu noplūdes mazināšanai, kā arī īsteno citas videi draudzīgas prakses.

Gadatirgus atceltsTurpinoties ārkārtas situācijai valstī, ir skaidrs, ka plānotais pavasara gadatirgus Ventavā jāatceļ. Tomēr Vārves pagasta kultūras darba organizatorei ir citas ide-jas, ko likt vietā.

Puzes ekoskolaJau vairāk kā desmit gadu Puzes pamat-skola piedalās Ekoskolu kustībā. Arī šogad skolēni rosīgi darbojas. Par gada tēmu izvēlēta – “Mežs”.

Stādīšanas laiksStādu audzētava Tārgales “Norās” atgādi-na, ka laiks izrotāt savu dārzu. Pieejams plašs ziemciešu klāsts. Audzētava strādā bez brīvdienām.

Atsedz akmeņusNekādi neizdevās īstenot ieceri Popes muižas staļļa pagalmā iestādīt angļu rozi, jo, gatavojot augsni stādīšanai, ikreiz lāpsta atdūrās pret akmeni. Noņemot velēnas kārtu un nedaudz norokot zemi, tika atklāts, ka Popes muižas staļļa iekš-pagalmā ir saglabājies vēsturiskais bruģ-akmens. Ar Nacionālā kultūras mantoju-ma pārvaldes atļauju uzsākta vēsturiskā akmens atsegšana.

Taka ar distanciDabas taka “Rīvas loki” aicina pastai-gāties gribētājus. Pie viena tiek atgādi-nāts, ka staigātājiem jāievēro 2 metru distance.

PVD uztraucasPiltenes puses “Jenotu” saimniece, kurai pirms dažiem gadiem par sliktu aprū-pi tikuši atņemti mājlopi, grasās atsākt lopu turēšanu. Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki uzskata šo ideju par satraucošu.

Brīvdabas izstādeJūrkalnes pagasta pārvalde iecerējusi veidot “Vētru muzeja” brīvdabas eks-pozīciju. Šobrīd izstāde pagasta tautas namā nav apskatāma.

Sākas sējas darbiLauku konsultāciju un izglītību centrs informē, ka mūsu pusē tiek rūpīgi kaisīti minerālmēsli, ziemāji ir labi pārziemoju-ši, sāksies pupu un zirņu sēja.

Atjauno segumuPopes sporta zālē notiek grīdas seguma atjaunošanas darbi.

Pieci luksoforiAtsākušies remontdarbi autoce-ļa Ventspils-Kuldīga remonta posmā no Ventspils līdz Ziru pagriezienam. Autobraucējiem šajā sektorā jārēķinās ar pieciem luksoforu posmiem.

Laivošana sākusiesRindas upē atsākusies laivošana. Maršruts ierastais – no Rindas tilta līdz Kolkas ceļa tiltam, pavisam 36 kilometri.

Biedrība “Baltijas asociācija – Transports un loģistika” aicina:

• Veidot vienlīdzīgu konkurenci un apvienot spēkus kopīgai krīzes pārvarēšanai.

• Sadarbībā ar valsts institūcijām strādāt pie optimāliem risinājumiem palīdzībai nozarei un tās klientiem.

• Kopīgi veidot tranzīta jomas nākotni – nozarei nepieciešams restarts!

BATL aicina Ventspils ostā strādājošos tranzīta nozares uzņēmumus apvienoties un strādāt kopīgu mērķu sasniegšanai!

Juridiskā adrese: Dzintaru iela 20A, Ventspils, Latvia,

LV-3602. Tālrunis:

+371 26545361 info@batl.lv www.batl.lv

BATL dibināta 2006. gadā un pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus un Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei nozīmīgus uzņēmumus.

L ai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) tiek skaidri norādīts, kā par sabiedris-kajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemē-rošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās rupji ignorē, birojs vien atbild, ka minētās ziņas nesatur norādi par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar korupciju.

Sociālās līdzdalības platformā ManaBalss.lv tiek vākti iedzīvotāju paraksti par vienreizēju maksājumu iedzī-votājiem patēriņa uzturēšanai, par garantētā pama-tienākuma ieviešanu Latvijas iedzīvotājiem, kā arī par kredīta maksājumu atlikšanu un parādu piedzīšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā.

Vāc parakstus garantēta pamatienākuma ieviešanai, kredītmaksājumu atlikšanai un parādu piedzīšanas ierobežošanai

I niciatīvas “Par vienreizēju maksāju-mu iedzīvotājiem patēriņa uzturēša-nai” iesniedzējs Mārtiņš Krusts norāda, ka potenciāla pirktspējas samazināšanās saistībā ar Covid-19 pandēmiju apdraud

Latvijas ekonomiku. Finanšu krīzes sākas tieši ar patēriņa kritumu. Latvijas gadījumā situā-ciju īpaši smagu padara apstāklis, ka iedzīvo-tājiem ir izteikti zemi uzkrājumi un “drošības spilvens”. Iniciatīva aicina veikt vienreizējus maksājumus katram Latvijas iedzīvotājam, kurš sasniedzis 14 gadu vecumu. Tas būs tā dēvētās “helikoptera naudas” mehānisms. “Pirmais maksājums 100 eiro apmērā jāiz-maksā nekavējoties, un turpmākie maksāju-mi ir jāveic atkarībā no krīzes gaitas,” teikts iniciatīvā. Pēc M.Krusta domām, šie krīzes maksājumi mīkstinās dzīves līmeņa krišanos un ekonomikas bremzēšanos patēriņa jomā.

Iniciatīvā “Par garantētā pamatienāku-ma ieviešanu Latvijas iedzīvotājiem” aicināts izmaksāt valdības nodrošinātus beznosacīju-mu ienākumus katram valsts iedzīvotājam 409 eiro apmērā. Kā uzsver iniciatīvas pārstā-vis Aleksis Pauls Lindemanis, pandēmijas aps-tākļos daudzi Latvijas iedzīvotāji ir spiesti iet bezalgas atvaļinājumā uz nenoteiktu laiku. “Lai gan daudzi uzņēmumi turpina darbu, to likte-

nis nākamajos sešos mēnešos ir nezināms, jo viena uzņēmuma maksātnespēja var novest pie ķēdes reakcijas, un darbinieki būs jāatlaiž vairākiem uzņēmumiem. Aizvien vairāk cilvē-ku paliks bez ienākumu avota, kas var izvēr-sties par katastrofālu iznākumu gan Latvijai, gan visai cilvēcei. Šis ir laiks ieviest ekono-miskās sistēmas, kas palīdz katram cilvēkam izdzīvot un dzīvot labāk.” Iniciatīvas iesnie-dzējs uzskata, ka šādas sistēmas ieviešana ļaus novērst “bezdarbnieku slazdu”, samazi-nāt birokrātiju, sniegt atbalstu visām iedzīvo-tāju grupām, nodrošinās minimālo dzīvoša-nas standaru u.c. Tiek piedāvāts arī risinājums nepieciešamo līdzekļu rašanai valsts budžetā. Proti, “Latvijā aptuveni 35% no budžeta aiziet dažādiem pabalstiem, tas ir, aptuveni 3,5 mil-jardi eiro. Ar šo summu vien pietiek, lai katram iedzīvotājam garantētu 150 eiro ienākumus mēnesī (pieņemot, ka Latvijā ir 1,92 miljoni iedzīvotāju). Pamatā šī sistēma tiktu finansēta tāpat kā jebkuri valdības tēriņi – ar nodokļiem.”

Tiek vākti arī paraksti par kredītbrīvdienu noteikšanu līdz Covid-19 krīzes beigām. Tas varētu notikt sadarbībā ar finanšu tirgus regu-latoru, kopīgi izstrādājot un operatīvi ieviešot šādu regulējumu. Kā norāda iniciatīvas iesnie-dzējs Makss Vrubļevskis, tas palīdzēs dau-

dziem godprātīgiem Latvijas kredītņēmējiem pārdzīvot krīzi un arī pasargās daudzus no bankrotēšanas.

Tāpat vāc parakstus parādu piedzīšanas iero-bežošanai ārkārtējās situācijas laikā. Iniciatīvas pārstāvis Jānis Vinters norāda, ka patlaban iedzīvotāji ir parādā 800 miljonus ātrajiem kre-dītiem vien. “Ja pieņem, ka viņiem ir 90%+ likmes, tad krīzes amortizēšanai plānotie divi miljardi nepalīdzēs pat atdot ātros kredītus, kur nu vēl pārējos. Ir jāveic izmaiņas likumos, lai uz ārkārtas stāvokļa laiku ieviestu kredīt-brīvdienas Latvijā veiktajiem aizdevumiem, kā arī ierobežojumus tiesu izpildītājiem, lai nauda, kas ir domāta darbu zaudējušo un dīkstā-vē esošo uzņēmumu darbiniekiem, nenokļūst piedzinēju rokās, bet gan tiek tiešām iepludi-nāta Latvijas ekonomikā.”

Portāls ManaBalss.lv ir sabiedrības iniciatīvu platforma, kurā ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, var ievietot savu iniciatīvu un vākt parakstus tās nogādāšanai Saeimā. Katra iniciatīva, ko paraksta vismaz 10 000 pilsoņu un kas atbilst Saeimas juridis-kajiem kritērijiem, nonāks Saeimā, un tālākais jau ir likumdevēja rokās.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

budžeta līdzekļiem. Ventspils pilsētas dome, tās iestādes, iepriekš arī Ventspils brīvos-tas pārvalde dāsni apmak-sā laikraksta un portā-la “Ventas Balss” pakalpoju-mus, kas izpaužas Lemberga glorificēšanā un tā oponentu nomelnošanā.

No valsts Iepirkumu uzrau-dzības biroja pieejamās informācijas ir secināms, ka “Ventas Balss” pēdē-jos gados ir saņēmusi šādu finansējumu:

2018. gadā 184 533 eiro – maksātājs Ventspils pilsē-tas dome

2019. gadā kopā 117 435,47 eiro, tai skaitā:

36 363 eiro – maksātājs Ventspils pilsētas domes paš-valdības iestāde “Ventspils digitālais centrs”;

14 005 eiro – maksātājs pašvaldības SIA “Kurzemes filharmonija”;

14 005 eiro – maksātājs Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde “Komunālā pārvalde”;

12 900 eiro – maksā-tājs SIA “Olimpiskais centrs “Ventspils””;

13 600,50 eiro – maksātājs pašvaldības SIA “Ūdeka”;

13 999,99 eiro – maksātājs

SIA “Ziemeļkurzemes reģionā-lā slimnīca”;

12 561,98 eiro – maksā-tājs Ventspils pilsētas Izglītības pārvalde.

Landmanis iesniegu-mā arī norāda, ka ir zināms, ka “Ventas Balss” Lemberga propagandas darbību līdz šim dāsni ir atbalstījusi Ventspils Brīvostas Pārvalde – kā minimums ik gadu 143 756 eiro apmērā + PVN. “Papildus caur dažādiem kanāliem tiek maksāts arī citiem medi-jiem, tai skaitā SIA “Kurzemes Televīzija”.”

Tikmēr KNAB uz šo visu atbild, ka iesnieguma saturs un tā pielikumā minētās ziņas nesatur norādi par noziedzī-ga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar korupciju, un KNAB iesniegumu ir pieņēmis zināšanai.

KNAB arī norāda, ka tas atbilstoši savai kompetencei ir izvērtējis iesniegumā norādīto informāciju, ka Ventspils pil-sētas dome neievēro un rupji pārkāp OFAC sankcijas, un veiktās pārbaudes rezultātā netika konstatētas ziņas, kas liecinātu par kādas Ventspils pilsētas domes valsts amat-personas iespējamu liku-mā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatperso-nu darbībā” valsts amatper-sonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumu rīcī-bā ar finanšu līdzekļiem.

Taču iesniegumā skaidri redzams, ka Lembergs izmanto publiskos resursus savu privāto vajadzību nodrošināšanai.

Ventspils pilsētas domes deputāts Ivars Landmanis iesniegumā norā-da, ka Ventspils pilsētas domes por-

tālu www.ventspils.lv uztur Ventspils pilsētas domes iestāde “Ventspils Digitālais centrs” par tam izdalītajiem

FOTO

: Pix

abay

Nr. 14 (154) 2020. gada 17. apr ī l i s4 / Aktuāli

turpinājums no 1. lpp.

LATVIJĀ

Iegādāsies medicīnas precesNacionālais veselības dienests (NVD) noslēdzis vairākus līgumus Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo medicīnas preču iegādei un transportēšanai kopu-mā par 9,78 miljoniem eiro. Tiks iegādā-tas trīskārtīgās medicīnas maskas, sejas ķirurģiskās maskas, respiratori, sejas vai-rogi un neinvazīvās mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas.

Karantīnas neievērotājam maksimālais naudas sods Valsts policija pirmo reizi piemēroju-si maksimālo naudas sodu 2000 eiro apmērā par karantīnas un pašizolācijas noteikumu neievērošanu. Policisti 10. aprīlī veikuši pārbaudi, vai saslimšanas ar Covid-19 dēļ karantīnā esošs 1989. gadā dzimis vīrietis uzturas savā dzī-vesvietā, un konstatējuši, ka karantīnas laikā viņš bija pametis dzīvesvietu un devies izbraukumā ar automašīnu.

Cūkgaļa kļuvusi lētākaCūkgaļas vidējā cena Latvijā šogad feb-ruārī bija par 5,7% zemāka nekā pirms mēneša, savukārt gada laikā tā pakā-pusies par 45,3%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbal-sta departamenta dati. Šī gada februārī salīdzinājumā ar janvāri cūkgaļas vidē-jā cena Latvijā kritusies par 5,7% – līdz 189,96 eiro par 100 kilogramiem.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas plāno 29. augustāVARAM izskatīšanai valdībā iesniegusi grozījumus Rīgas domes atlaišanas liku-mā, saskaņā ar kuriem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas plānots pār-celt uz 29. augustu. Savukārt Centrālajai vēlēšanu komisijai šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā būtu jāizsludina 7. jūlijā.

500 miljoni eiro Covid-19 seku likvidēšanaiAr Ziemeļu Investīciju banku uz des-mit gadiem parakstīts aizdevuma līgums par 500 miljoniem eiro. Ar to paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanai, kā, piemēram, atbalsta pasākumus dar-biniekiem, pasākumus saistībā ar kavē-tu nodokļu samaksu un īres maksas samazināšanu. Finansējums paredzēts arī iespējamiem ekonomikas stimulēša-nas pasākumiem.

Pieaudzis bezdarbnieku skaitsAprīlī bezdarbnieku skaits valstī pieau-dzis par 4 415, tādējādi kopumā pat-laban bezdarbnieka statuss piešķirts 65 942 personām, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati. NVA reģistrētas teju 18 000 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1. aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, vērojams kri-tums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Centralizētie eksāmeni būs9. klašu un 12. klašu skolēniem mācības beigsies15. maijā. Centralizētie eksāme-ni pamatskolu un vidusskolu beidzējiem patlaban tiek plānoti laikā no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, informēja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Šogad 12. klašu absolventi varēs kārtot tikai trīs obligātos centralizētos eksā-menus, bet izvēles eksāmens nebūs obligāts.

“Šie cilvēki ir jāiekļauj,” teica prezidents, atzīs-tot, ka par to jau ir domāts un diskusijas notiek.

Baldzēns uzsver, ka nodokļu nomaksa ir ārkārtīgi svarīga, lai valstij pašai būtu līdzek-ļi. Jāskatās ne tikai uz to, kas šodien glāb-jams, bet arī - kā pēc krīzes varēs atjaunot uzņēmumu darbību.

VID norāda, ka nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz 5. aprīlim saņēmuši 949 uzņēmumi par kopējo summu 14 336 650 eiro apmērā. 26% no tiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un moto-ciklu remonta nozari, 19% – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11% – apstrā-des rūpniecību.

Pirmajās dienās, kopš uzņēmumi varēja pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabals-

Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

tam, līdz šī gada 2. aprīlim vidējais izmak-sātā pabalsta apmērs vienam cilvēkam bija 251 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, bija saņēmuši 62 darba ņēmēji; 1 692 darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepār-sniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 25 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.

37% no darbiniekiem, kuriem lūgts pabalsts, pārstāv izmitināšanas un ēdināša-nas nozari, 12% – vairum un mazumtirdz-niecību, 10% – mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus. Starp uzņēmumiem, kas pie-teikušies uz dīkstāves pabalstu, ir arī grāmat-nīcas un zobārstniecības prakses.

Atbalsta pasākumus var saņemt tie nodok-ļu maksātāji, kuri līdz šim bijuši godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegu-

mus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID stingri jāievēro MK noteikumi Nr. 165, kuros noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības val-des priekšsēdētājs norāda, ka vēl bez valsts ir arī pašvaldības, kas ar saviem pabal-stiem var palīdzēt cilvēkiem. Vienlaikus viņš uzsver, ka palīdzībai jānonāk pie katras ģimenes, darbinieka, iedzīvotāja, kam tas nepieciešams.

Vajadzētu domāt vēl par papildu atbal-stu ģimenēm. “Jāseko, lai nav tā, ka ir kāda iedzīvotāju grupa, kas paliek nepamanīta.” Baldzēns atzīmē, ka šai gadījumā ir labi, ka ir sociālie tīkli, kur tiek aktualizētas samilzušās problēmas, jo tad valdība arī tur var sekot līdzi, lai neviens netiktu aizmirsts.

Elizabete Mežule, BNN

Ārkārtējā situācija mainījusi ierasto lietu kārtību arī da-žādu maksājumu veikšanā. Viens no tiem ir nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), kur maksājumam par pirmo ceturksni termiņš bija 31. marts. Ņemot vērā gan valstī noteiktos ierobežojumus, gan to, ka neskaitāmi cilvēki uz laiku palikuši bez stabiliem ienākumiem, daudzas pašvaldības saviem iedzīvotājiem nākušas pretim un radušas iespēju atlikt NĪN maksājumu par pirmo ceturksni. Par pārceltajiem maksājumiem nokavējuma nauda netiek aprēķināta.

Mēs šobrīd dzīvojam dīvainā laikā, kad gandrīz neiespējami ir noņemt no varas svirām necienīgus cilvēkus. Neesam varējuši atbrī-voties no padomju laikā iedibinātās kārtības. Vēl šobrīd amatus un labi apmaksātus darbus saņemot caur koruptīvu pazīšanos, saviem partijas biedriem un citādi pietuvinātiem ļaudīm, tiem nonākot paš-valdības iestāžu, domes pārvaldīto kapitālsabiedrību vadībā.

Tālāk jau seko gadiem iestrādāta shēma gan ar naudas izlietoju-mu, gan dažādas attieksmes paušanu pret cilvēkiem, kur tai jābūt vienādai, un likumu neievērošanu pilnīgas nesodāmības apziņā. Un kā gan lai tāda izveidotos, ja gadu desmitiem Ventspilī daļa vadošo darboņu to ir pārbaudījuši uz savas ādas. Ir ilgstoši veidota augsne jebkuras politiskas iegribas atbalstam. Jo par visu ir samaksāts, atliek strādāt pēc partijas un tās vadoņa uzstādījuma.

Uz šī rūpīgi veidotā plāna parādās Lembergs kā atriebības upuris gandrīz visās valstij svarīgās pozīcijās, ne tikai reģionālās reformas sakarā. Kas tik netiek darīts! Valdību, izrādās, esot izveidojis Meroni ar savām uzticības personām – Kariņu un Levitu! Šaubīgi esot arī tas, ka ne viens, ne otrs nav īstens Latvijas pilsonis. Tad vēl Bordāns un Kaimiņš, kuru galvenās rūpes esot atbīvoties no Aivara Lemberga. Bet šīs valdības opozīcija ir modra un šādu cūcību nepieļaus. Ar to savās preses konferencēs un intervijās mūs nomierina Aivars Lembergs. Tika organizēti piketi uz ceļiem un Rīgā, bezgalīgas runas,

intervijas un raksti par to, cik ļoti mums dara pāri, cik ļoti mūs nesa-prot. Atcerēsimies, ka jebkura no šīm aktivitātēm maksā naudu, un kopā ņemta, tā nav nekāda mazā summa. Acīmredzot, ar finansēm sankcionētajai personai viss kārtībā. Bet paskatīsimies uz šo atrie-bības pilno situāciju no citas puses. Pieņemot, ka tiešām ir notikusi milzīga sazvērestība pret Lembergu, bet sazvērestības realizēšanas rezultātā cietēji būs Ventspils, novads un, visticamāk, visa valsts. Vai šādā gadījumā Lembergam kā vislielākajam Ventspils patriotam nevajadzētu pilnībā noiet no politiskās skatuves, lai ieguvēji būtu tūkstošiem ventspilnieku un novada iedzīvotāju? Tieši tik vienkārši.

Pat ZZS deputāte Dana Reizniece – Ozola aicināja Aivaru Lembergu kopējās lietas labad atstāt politiku pilnībā, lai arī tas bija ASV pie-mēroto sankciju sakarā un notika jau 2019. gada decembrī. Neviens mūsu valstī neapšauba D. Reiznieces – Ozolas augsto intelektu, zinā-šanas un spēju konstruktīvi domāt un rīkoties. Laikam ir tikai viens cilvēks, kurš visu zina labāk, saprot pareizāk un dziļāk. Un tas ir Aivars Lembergs. Jo vai gan citādi viņš vēl atrastos turpat, kur vienmēr, turpi-nātu, nu jau savu ierobežoto iespēju robežās, vadīt un ietekmēt pro-cesus Ventspilī un kaut kādā mērā valstī? Tātad atslēgas vārds daudzu problēmu atrisināšanai un, pirmkārt – reģionālās reformas veiksmī-gam finišam - mums ir atrasts. Atliek būt drosmīgiem, nosaukt lietas īstajos vārdos un beigt baidīties pašiem no savas ēnas.

Pašvaldībām dažāda pieeja NĪN pārcelšanā uz vēlāku laiku

LASĪTĀJA VIEDOKLIS

Esi patriots? Noej no skatuves!

I espēju pašvaldībām pārcelt NĪN mak-sājuma termiņu uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros paredz likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar

Covid-19 izplatību”, un to jau izmantojušas daudzas vietvaras visā Latvijā.

Ventspils novadā NĪN pirmā ceturkšņa maksājums veicams ne vēlāk kā 15. jūni-jā, 2. ceturkšņa maksājums ne vēlāk kā 15. augustā, 3. ceturkšņa maksājums ne vēlāk kā 15. oktobrī, bet 4. ceturkšņa – ne vēlāk kā 15. decembrī.

Savukārt Ventspils pilsētā tiem NĪN mak-sātājiem, kurus skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību, iespējams iesniegt moti-vētu iesniegumu Ventspils pilsētas domes Finanšu nodaļai, Jūras ielā 36, par kavēto maksājumu samaksas termiņa pārcelšanu vai atlikšanu uz normatīvajos aktos noteiktu laiku. Iesniegumu var iesniegt papīra formā-

tā, parakstī-tu ar oriģinā-lu parakstu, iemetot to pie Domes ieejas izvie-totajā pasta kastītē, vai elektronisku doku-mentu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pastu nin@vents-pils.lv.

Jāatzīmē, ka katra pašvaldība NĪN mak-sājuma termiņu likumā noteiktajās robe-žās var pārcelt pēc saviem ieskatiem, tādēļ dažādās pašvaldībās šis termiņš atšķiras. Piemēram, Valmiera NĪN maksājuma ter-miņu par I. ceturksni pagarinājusi līdz 15. novembrim, Rīgas domes pagaidu admi-nistrācija šo termiņu pārcēlusi uz 15. maiju, Liepājas dome – uz 30. aprīli, Vecumnieku novada domnieki kā NĪN samaksas termi-ņus noteica 31. maiju, 31. jūliju, 30. septem-

bri un 30. novembri, Daugavpilī maksājums par pirmo ceturksni veicams ne vēlāk kā 1. jūnijā, bet turpmākie NĪN nomaksas termi-ņi ir 1. augusts, 1. oktobris un 1. decembris, bet Tukuma novada dome lēmusi pagarināt 2020. gada taksācijas gada pirmā un otrā ceturkšņa NĪN samaksas termiņu līdz 17. augustam.

Jāatzīmē, ka praktiski visās minēta-jās pašvaldībās regulējums attiecināts uz visām nodokļa maksātāju kategorijām, proti, gan uz juridiskajām personām, gan uz fiziskajām personām, kurām ir pienā-kums maksāt NĪN attiecīgās municipalitā-tes teritorijā.

FOTO

: Pix

abay

Nr. 14 (154) 2020. gada 17. apr ī l i s Sports / 5

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens jau kopš pagājušā gada nogales aktīvi darbojās, lai tiktu izvirzīts Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatam. Tomēr LFF Vēlēšanu komiteja viņa pieteikumu atzinusi par nederīgu.

COVID-19 pandēmija pasauli izmainījusi līdz nepazīšanai. Ielas ir neierasti tukšas ne vien Itālijā vai Spānijā, bet arī Latvijā. Neskaitāmi cilvēki no mājām iziet vien nepieciešamības spiesti. Arī ziņu virsraksti dzen bezcerībā – saslimušo skaits ar katru dienu aug, daudzi veikali, kafejnīcas, viesnīcas un citi publiskajā sfērā strādājošie uzņēmumi savas durvis slēdz, un nav skaidrības, kas notiks tālāk. Krīzes apstākļos ir būtiski prast pārvarēt bailes, stresu un saskatīt arī pozitīvos aspektus. Kā to izdarīt, stāsta “Rimi Labākai dzīvei” eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Ģirģena iecere kļūt par LFF prezidentu izgāzusies

L ai arī sākotnēji 24. aprīlī plānotais LFF kongress, kurā paredzētas LFF valdes un juridisko institūciju locekļu vēlēšanas, saistībā ar valstī noteikto ārkārtējo stāvokli ar LFF valdes lēmu-

mu pārcelts uz pašlaik nenoteiktu laiku, kaislības ap amatiem LFF spicē joprojām sit augstu vilni.

Cik zināms, LFF Vēlēšanu komiteja šobrīd par atbilstošiem atzinusi prezidenta amata pretendenta Vadima Ļašenko pieteikumu, akceptējusi arī viceprezidenta amatam izvir-zītās Olafa Pulka un Sergeja Kovaļova kandi-datūras, kā arī Anda Rozīša, Emīla Latkovska, Viktorijas Mihaļčukas un Naura Mackeviča kandidatūras valdes locekļu amatiem.

Savukārt no sacensībām uz kāroto krēslu nācies izstāties iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam, jo LFF Vēlēšanu komiteja viņa pieteikumu uz federācijas vadītāja posteni atzinusi par neatbilstošu. Saskaņā ar LFF sta-tūtiem kandidātam, piesakot kandidatūru uz kādu no valdes amatiem, jāiesniedz doku-menti, kuri apliecina, ka vismaz 10% biedru jeb vismaz 14 biedri ir atbalstījuši kandidāta virzīšanu uz attiecīgo valdes amatu. Ģirģena gadījumā par derīgiem atzīti 13 atbalsta pie-teikumi, un līdz ar to viņam nav nepiecieša-mais atbalsts izvirzīšanai uz minēto amatu. Šāda neatbilstība var rasties, ja, piemē-ram, atbalstu sniedz persona, kura nav LFF biedrs, ja biedru vārdā parakstījušās perso-

nas, kurām nav tādu tiesību, vai arī ja bied-ri izteikuši atbalstu vairākiem viena amata kandidātiem. Turklāt 10% biedru atbalsta neesamība netiek skaitīta par novēršamu trūkumu, kuru var labot, iesniedzot vēl kāda biedra atbalstu, jo LFF Vēlēšanu komite-jas ieskatā tādējādi veidotos nevienlīdzīga attieksme pret tiem kandidātiem, kuriem bija savlaicīgs nepieciešamo 10% biedru atbalsta apliecinājums.

Kā norāda LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinskis: “Statūti nosaka striktu procesu, un pret to Vēlēšanu komiteja attiecas pro-fesionāli – tikpat strikti ievēro statūtus un visu izvērtē maksimāli atbildīgi. Ja prasībām atbilst, tātad atbilst. Bez interpretācijām.”

Par neatbilstošiem atzīti arī iekšlie-tu ministra padomnieka juridiskajos jautā-jumos Maksima Miņejeva un Daugavpils Olimpiskā centra valdes locekļa un LFF Klubu sacensību komitejas locekļa Vladimira Šteinberga pieteikumi viceprezidenta ama-tam, un arī Anastasijas Kučinskas (pašreizējā LFF valdes locekle), Guntara Indriksona (LFF Infrastruktūras un reģionālās attīstības komi-teja), Jāņa Apses (futbola kluba “Dinamo Rīga” vadītājs) un Jāņa Engela (pašreizējais LFF valdes loceklis un “Super Nova” prezi-dents) pieteikumi valdes locekļa amatam.

LFF Vēlēšanu komitejas atteikumi dalī-bai vēlēšanās bija pārsūdzami LFF statūtos noteiktajā kārtībā, un zināms, ka visi norai-

dītie, izņemot Miņejevu, iesnieguši apelāci-jas. Cerību iesēsties LFF prezidenta krēslā nav atmetis arī Ģirģens.

Pirmās ziņas, ka Sandis Ģirģens vēlas kan-didēt uz LFF prezidenta amatu, parādījās jau pērnā gada novembrī. Tiesa, uz to, ka iekš-lietu ministra krēslu un LFF prezidenta pos-teni diezin vai būs iespējams apvienot, jau tolaik norādīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Es to nevērtēju pozitīvi, tāpēc viņam vajadzētu izvēlēties – strādāt valdībā vai strādāt sporta federācijā, kas ir divas dažā-das lietas. No vienas puses Ģirģens atbild par iekšlietu nozari, no otras puses tas [fede-rācijas vadītāja amats] ir lobija darbs, lai

pārliecinātu valdību ieguldīt vairāk naudas vienā nozarē. Man nešķiet, ka tas ir savie-nojams.” Kā zināms, Ģirģens premjera teikto vērā neņēma. Zināmā mērā to varētu skaid-rot ar deputāta Artusa Kaimiņa teikto, kurš LFF aizkulišu cīņas par federācijas prezidenta amatu skaidroja ar LFF lielajiem iepirkumiem būvniecības jomā. Tāpat jāatgādina, ka šajā nevalstiskajā organizācijā apgrozās ļoti ievē-rojami līdzekļi – piemēram, LFF 2020. gada budžeta projektā ieņēmumu un izdevumu pozīcijas veido 7,3 miljonus eiro.

Lai nu kā, bet spraigā cīņā ap LFF augstā-kās vadības vēlēšanām turpinās, un finālspē-le vēl ir priekšā.

Kā palīdzēt sev pārvarēt bailes epidēmijas laikā? Psihologa skats

“Panika vēl nevienā situāci-jā nevienam nav palīdzēju-si. Psihei ir savs likums – tas, kam pievēršam uzmanību, vairojas, citiem vārdiem, ”ko sēsi, to pļausi”. Cilvēks ne vienmēr spēj mai-nīt situāciju, kurā nonācis, taču spēj mainīt trīs lietas: savu domāšanu, iztēli un uzve-dību. Tāpēc pozitīvā domāšana šobrīd ir ne tikai kaut kas abstrakts, bet ļoti konkrēts līdzeklis stresa un bažu mazināšanai, saka Iveta Aunīte un piedāvā piecus praktiskus padomus, kā mazināt paniku un izvairīties no negatīvām emocijām un stresa, kas, starp citu, vājina imunitāti.

DOMĀJIET KRITISKI UN ANALĪTISKIKad no visām pusēm burtiski gāžas virsū

satraucoša un nereti pretrunīga informā-

cija, ir viegli apjukt un ļauties panikai. “Novērtēsim katru ziņu kritiski un analītiski, kontrolēsim un vadīsim savu iztēli un sagla-bāsim mieru. Dzīve joprojām turpinās, un mums līdzās ir cilvēki, kuriem esam vajadzī-gi. Tāpēc daudz lietderīgāk būtu novirzīt savu uzmanības vektoru no ārkārtas situācijas un vīrusa uz citām dzīves jomām un līdzcilvē-kiem,” iesaka psiholoģe. Viņa arī uzsver, cik svarīgi ir dalīties stāstos par izveseļošanos, lai vairotu pārliecību, ka šīs ir pārvaramas grūtības.

ATCERIETIES, KA SPĒJAT TIKT GALĀ AR GRŪTĪBĀM!

Cilvēku bailes dzimst no iepriekšējās pie-redzes – ja kādreiz esam apdedzinājušies, vienmēr mazliet baidīsimies no uguns. Taču, lai neļautos panikai, Iveta Aunīte iesaka kon-

centrēties nevis uz nepatīkamu, bet pozitīvu pieredzi. “Ja mūsu pagātnes pieredzē ir krī-zes situācijas, kuras esam veiksmīgi izturēju-ši un atrisinājuši, nav šaubu, ka tiksim galā arī šoreiz!” iedrošina eksperte.

NOVĒRTĒJIET MAZUS UZLABOJUMUSSabiedrību pāršalcot ziņām par ārkārtē-

ja stāvokļa ieviešanu valstī, daži no mums uz brīdi saskārās ar pustukšiem vai pilnībā iztukšotiem atsevišķu produktu plauktiem veikalos. Iveta Aunīte norāda – lai gan cen-tieni nodrošināties ar visu nepieciešamo ir cilvēciski saprotami, tā tomēr ir panikas barošana. “Paskatieties vēsu prātu – viss ir atkal kārtībā, krājumi plauktos tiek atjauno-ti, un visiem visa pietiks!” atgādina eksperte. Viņa aicina novērtēt katru mazu uzlabojumu vai minikrīzes risinājumu, kas vairo pārliecī-bu, ka arī neparastos apstākļos dzīve turpina savu ritējumu.

IZBAUDIET PĒKŠŅI PAVĒRUŠĀS IESPĒJAS

“Būsim godīgi, vēl nesenā pagātnē daudzi no mums sapņoja par iespēju “strādāt no mājām”. Tad nu arī izbaudīsim to un veik-

sim savus darba pienākumus, neizkāpjot no ērtajām mājas čībām, dzerot rīta kafiju no “savas” krūzītes un netērējot laiku ceļā!” saka Iveta Aunīte. Protams, māju atmosfē-ra var arī traucēt koncentrēties, tāpēc, lai darbs no mājām veiktos raiti un produktī-vi, psiholoģe ierosina ieviest dienas režīmu: celties noteiktā laikā, sākt un beigt darbu vienā un tajā pašā laikā, maksimāli norobe-žoties no traucējošiem faktoriem, piemēram, televizora, sastādīt darāmo darbu saraks-tu un pa vienam tos no saraksta izsvītrot. Protams, nevajadzētu aizmirst par pusdienu pauzi, izstaipīšanos, izkustēšanos un telpas vēdināšanu!

PAVADIET LAIKU SATURĪGIŠis ir laiks, kad svarīgi koncentrēties uz

garīgo spēku, savstarpējo atbalstu, iecietību un pacietību. “Būsim paraugs saviem bēr-niem! Viņi kopē mūsu uzvedību un atdarina mūsu reakcijas. Tāpēc būsim vairāk ar viņiem kopā un darīsim kopā to, ko jau sen esam gribējuši! Mēs visi šobrīd esam ieguvuši to, pēc kā informācijas pārbagātības un steigas laikmetā visvairāk esam ilgojušies – laiku. Pavadīsim to jēgpilni un lietderīgi!”

4 piestātnes

27 rezervuāri ar kopējo tilpumu 355 000

m3

7 miljoni tonnu jauda gadā

AS Ventbunkers – viens no vadošajiem naftas produktu pārkraušanas termināļiem gaišo un tumšo

naftas produktu pārkraušanai Ventspils brīvostā!Dzintaru iela 92, Ventspils,

LV-3602, LatvijaTālrunis: +371 636 02501

Fakss: +371 636 02504e-pasts:

ventbunkers@ventbunkers.lv

AS “Ventbunkers” 2018. gadā Ventspils pašvaldības budžetā Iedzīvotāju ienākumu nodoklī samaksājusi 441 279 eiro. Nekustamā īpašuma nodoklī – 355 288 eiro.

2018. gadā uzņēmumā bija nodarbināti 250 darbinieki.

FOTO

: Pix

abay

FOTO

: Pix

abay

Nr. 14 (154) 2020. gada 17. apr ī l i s6 / Ventspils cilvēki

turpinājums no 1. lpp.

SIA “KOKA ĒKA” bijusi ļoti produktīva un patīkama, un no sirds pateicas par paveikto.

ĒKAS AR “DVĒSELĪTI UN SEJU”Uģis Gailis stāsta, ka praktiski visas senās koka ēkas ir ar

savām slimībām, kuras jāārstē. “Pats tornis ir maza, smuka laterna, bet visas nesošās koka konstrukcijas stiprinās torņa mūra iekšpusē. Visas torņa ,,laternas” esošās koka kons-trukcijas tika protezētas (nomainīti atsevišķi koka konstruk-ciju elementu posmi), nomainītas un atjaunotas un tagad tās izskatās tieši tādas, kā bijušas iepriekš.” Būvdarbus vadī-ja Kestutis Šimanauskis, bet darbus veica meistari Agris Stepanovičš, Māris Stepanovičš, Edgars Beņislavskis un Raivis Goldbergs.

Tiesa, Ventspils evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa ,,laterna” nav vienīgais uzņēmuma Ventspilī veiktais darbs. Uģis Gailis stāsta, ka pērn “KOKA ĒKA” veikusi konservāci-jas darbus arī vēsturiskai koka ēkai Tirgus ielā 5. Tas bijis ļoti interesants objekts – vēl 18. gadsimtā celts nams, kurā vienlaicīgi apvienotas dzīvojamās ēkas un noliktavas funk-cijas. Namā ir saglabājušies 18. gadsimta siju un dēļu glez-nojumi, taču diemžēl arī šo valsts nozīmes arhitektūras pie-minekli laiks nav saudzējis. “Ēka bija cietusi no uguns nelai-mes, lietus bija atstājis savu ietekmi, tādēļ ēka bija daļēji sabrukusi. Lai ēku paglābtu no iznīcības, tā bija jāiekonser-vē. Izstrādājām konservācijas projektu, veicām būvdarbus un tagad, iekonservēta un nofiksēta, tā gaida savu laiku, kad tiks nolemts ēku atrestaurēt. Taču tā ir ļoti, ļoti liela nauda, un arī pati ēka nav nekāda maziņā,” stāsta Uģis. Savukārt runājot par pilsētas apbūvi kopumā, viņš teic, ka Ventspilī ir saglabājusies vecā koka apbūve, kura būtu jātaupa un jāres-taurē, arī neskatoties uz to, ka tai nav kultūras pieminekļa statusa. “Katra šāda ēka tomēr ir ar savu dvēselīti un seju,” tā Uģis Gailis.

INTERESANTĀK KĀ CELT JAUNUUz jautājumu, kādas ir sajūtas, ķeroties klāt pie kārtē-

jās ēkas restaurācijas, Uģis teic: “Gribas to darbu pabeigt, sakārtot, sakopt un atrestaurēt tā, lai ēka izskatās tāda, kā reiz bijusi. Manā darbā pats interesantākais ir tas, ka pēc tā pabeigšanas es redzu taustāmu rezultātu. Kad viss ir atres-taurēts, man pašam ir prieks”. Uģis teic, ka pirms darbu sāk-šanas viņš cenšas izzināt arī attiecīgās ēkas vēsturi. “Katrai no tām ir savs stāsts, un tāpēc jau pret to ēku arī ir tāds respekts. Restaurēt man ir interesantāk, nekā celt kaut ko jaunu.”

Kā vienu no interesantākajiem un arī grūtākajiem objek-tiem viņš min Ādolfa Alunāna memoriālo muzeju Jelgavā. “Tehniskā izpēte pirms darbu sākuma nebija veikta padziļi-nātā līmenī, un, lai arī ēka vizuāli izskatījās kārtībā, patiesī-bā tā jau bija avārijas stāvoklī. Rezultātā ēkai nācās nomai-nīt visas konstrukcijas, kas sākās no zemes pusotra metra augstumā, saglabājot visu, kas ir zem un virs šīs joslas. Nomainījām visu vidusjoslu līdz pus pirmā stāva logiem –

Dot koka ēkām jaunu dzīvi...

visas ārsienas, iekšsienas. Tas bija grūts, bet ļoti interesants darbs, kas deva lielu gandarījumu.”

Uģis stāsta, ka ar koka ēku atjaunošanu un restaurāci-ju viņš nodarbojas jau divdesmit gadus. Šajā laikā iznācis atjaunot gan muižas, gan citas vēsturiskās ēkas, visas esot pat neiespējami uzskaitīt. Atmiņā palikusi Plāņu muiža, kura uz mūsu zemes kartes parādījusies vēl 1459. gadā, kā fon Strombergu dzimtas lēnis. Tomēr Latvijas militārajā vēstu-rē tā iegājusi kā vieta, kurā 1945. gadā 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas komandieris Alfrēds Kalniņš diktēja kapi-tulācijas noteikumus 24. vācu kājnieku divīzijas ģenerālim fon Šulcam, un tas iezīmēja “Kurzemes cietokšņa” beigas. “Diemžēl šodien Plāņu muiža “pareizās” saimniekošanas dēļ ir daļēji nojaukta, bet muižas parks nav kopts,” saka Uģis.

Starp paveiktajiem darbiem viņš min arī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja jumta seguma un konstrukciju restaurāciju, kā arī Jūrmalas slaveno koka ēku restaurācijas darbus. “Mani interesē vēsturiskās ēkas, modernā būvniecība – reģipša skrūvēšana un krāsošana – tas galīgi nav mans,” atzīst Uģis Gailis.

BAZNĪCAS TORŅA LATERNA – JUBILEJAS AKORDAM

“Ģimenē esmu pirmais, kas nodarbojas ar koka ēku res-taurāciju. Tēvs vairāk ir saistīts ar mežistrādi, bet māte ir medicīnas darbinieks,” stāsta Uģis. Pats viņš ir apguvis būv-niecību, un darbu šai arodā sācis vēl slavenajos kooperatīvu laikos. “Atcerieties, bija tāda firma “Forums”, kura nodar-bojās arī ar būvniecību, ar to tad arī viss sākās – muiža, dzirnavas, atjaunotas vēsturiskās vietas. Vēlāk strādāju lie-los uzņēmumos par projektu vadītāju, bet tad, 2015. gadā, pienāca brīdis, kad sapratu – jātaisa pašam savs uzņē-mums.” Uz Ventspilnieks.lv teikto, ka tad jau Ventspils Svētā Nikolaja luteriskās baznīcas torņa laternas atjaunošana sanāk kā skaists uzņēmuma piecu gadu jubilejas akords, Uģis atbild, ka tā jau ir, jo arī “KOKA ĒKA” dibināta pava-sarī – maija mēnesī.

LAIKS VISU SAĀRSTĒSTiesa, arī viņa uzņēmu-

ma darbā Covid-19 krīze ieviesusi korekcijas, taču tās, par laimi, ir nelielas. “Restaurācijā jau 50 cilvēki vienkopus nestrādā, paras-ti strādā divi trīs darbinie-ki. Ja agrāk viņi uz darbu Rīgā brauca ar sabiedris-ko transportu, tad tagad drīkst izmantot arī uzņēmu-ma automašīnu, lai nenāk-tos sēdēt vilcienā vai auto-busā. Problēmu ar veselību nevienam nav, taču ja tādas

kādam rastos, tad, protams, tiktu pieņemts arī attiecīgs lēmums par pašizolāciju.”

Jautājam, kā viņš, neliela uzņēmuma īpašnieks, raugās uz tālāko dzīvi pēc krīzes. Jo publiskajā telpā izskanējušos dažāda ranga ekspertu spriedumos iepriecinoša ir maz – tiek runāts par strauju ekonomikas lejupslīdi, mazo un vidējo uzņēmumu bankrotu, bezdarba līmeņa strauju paaugstinā-šanos un citām nepatīkamām lietām. Vai tiešām viss ir tik slikti?

“Es melotu, ja teiktu, ka pēc diviem trim mēnešiem atkal viss sāksies un notiks. Vieglāk nebūs. Sākumā ekonomikai ir jāatkopjas no šī trieciena, un tad jau viss aizies. Laiks visu saārstēs,” saka Uģis.

Stāstot par pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi uz savu ģimeni, viņš teic; “Pie sievas vecākiem nebraucam un ievērojam visu, ko mūsu valdība pielemj. Sargājam sevi un pārējos. Tiesa, tā kā ģimene mīt pati savā mājā, tad arī šajā laikā ir pietiekami daudz iespēju atrasties svaigā gaisā, jo savā sētā darāmā pietiek vienmēr. Tā kā visi – gan Uģis pats, gan viņa kundze un trīs bērni – ir aktīva dzīvesveida piekritēji, tad visi kopā ātrā solī dodas garos pārgājienos pa mežu: Uģis ar kundzi kājām, jaunā paaudze – ar divriteņiem. Protams, ievērojot sociālo distancēšanos. Uģis stāsta, viņiem patīk aktīvi nodarboties ar sportu, peldēt, skriet un citas fiziskas aktivitātes. Pats viņš kādreiz aizrāvies ar cīņas spor-ta veidiem, bet tagad hobiju sarakstā nozīmīgu vietu ieņem makšķerēšana.

ATGRIEŠANĀS PIE DZIMTAS SAKNĒMSarunas noslēgumā taujāju, kā Uģim patīk Ventspils

puse? Un tad izrādās, ka viņa dzimtas saknes meklējamas Kurzemē. “Vecvectēvs bija Krievijas Impērijas armijas virs-nieks, un par piedalīšanos Krievu-japāņu karā 1904.-1905.

gadā viņam Kurzemē piešķīra zemi. Mūsu dzimtas īpašums atradās Ventspils, Talsu un Kuldīgas rajonu krustpunktā, tā bija lielsaimniecība, kurā kopā ar māju bija 17 ēkas – kūtis, klētis un citas saimniecības celtnes. Vectēvs bija mācītājs Rendas lute-rāņu baznīcas draudzē. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā vecotēvu aizveda nezinā-mā virzienā, un viņš skaitās kā bezvēsts pazudušais. Uz Sibīriju 1949. gadā depor-tēja ģimeni – vecvectēvu, vecomāti ar četriem mazgadīgiem dēliem. Vecvectēvs mājās vairs neatgriezās. Dzimteni pagā-jušā gadsimta sešdesmitajos gados atkal ieraudzīja vecāmamma un viņas četri dēli. Dzimtas īpašumā atgriezties neiznāca, tur sen jau mita citi ļaudis. Tēvs vēlāk dzīvo-ja Rendā, viens brālis Tukumā, cits Kuldīgā, cits Rīgā...”

Uģis Gailis sevi tagad sauc par jelgavnie-ku, taču darbs pie Ventspils Svētā Nikolaja luteriskās baznīcas torņa laternas atjauno-šanas viņu atkal atveda uz Kurzemi – vietu, kur rodamas viņa dzimtas saknes.

Nomainītie koka konstrukciju elementu posmi izskatās tieši tāpat kā seno meistaru darbs.

Ventspils Svētā Nikolaja luteriskās baznīcas torņa laternas atjaunošanas darbi.

Baznīcas atjaunotā krusta pacelšana atjaunotajā tornī.

Nr. 14 (154) 2020. gada 17. apr ī l i s

ātri, droši un kvalitatīvi pakalpojumi

atbilstoša infrastruktūra

prāmju l īnijas no Ventspils

www.nnvt.lvtālrunis 63607300

Noord Natie Ventspils Terminals –

daudzfunkcionāls kravu pārkraušanas centrs

SIA “Noord Natie Ventspils terminals” 2018. gadā Iedzīvotāju ienākumu nodoklī kopumā samaksājusi 279 662,70 eiro. Nekustamā īpašuma nodoklī Ventspils pašvaldībai –

119 904,15 eiro. 2018.gadā uzņēmums nodrošināja 120 darba vietas.

Aktuāli / 7

Ventspils rakstnieku acīm V

Šajā rakstā noslēdzam rakstnieka Herberta Dorbes atmiņu ainu virkni par 1905. – 1915. gada Ventspili, kas rodama viņa grāmatā “Bērnība, es sveicu tevi”. Šoreiz ne vairs bērnības, bet vēlāku gadu vērojumi.

MARTINS GOFFA “BĒRNS MIGLĀ”

Septiņus gadus veca zēna nolaupīšana pie kādas sākumskolas sākotnēji šķiet cietsir-dīgs, taču visādi citā-di parasts noziegums. Tomēr izmeklēšanas gaitā pakāpeniski atklā-jas zināmas īpatnības — nolaupītājs nekomu-nicē un neizvirza nekādas prasības. Viņš pat izdara ko citos apstākļos neiedomājumu — jau pašā sākumā atklāj savu seju, ar ko, šķiet, vēlas darīt zināmu, ka izsmej savus izsekotā-jus. Tie viņu uzreiz identificē, un izmeklēšanā pret savu gribu tiek iesaistīts arī Miko Sirovijs

Kāpēc skolotājs iegādājās loga aizkarus?

Ventspils skolnieki formas cepurēs promenē pa Pils ielu. 20. gs. sākums.

Tā sauktā Pilsētas skola atra-dās Jūras un Dzirnavu ielu stūrī, un tai bija divas ieejas – katrā ielā sava. Iekšējās durvis bijušas stiklotas –

kaut kas līdzīgs vitrāžai. Diemžēl trūkst klašu apraksta, toties ir paspilgta skolotāju portretu galerija, no kuras izvēlējāmies tos, ko papildina konkrētu vietu apraksti.

Krievu valodas un literatūras skolotājs Krušiņins, mācījis arī grāmatvedību un pratis galvā veikt visas aritmētiskās darbības ar vai-rākzīmju skaitļiem, dzīvoja Jūras un Nikolaja ielas stūra mājas otrajā stāvā. Nikolaja ielas pretējā pusē augšstāva istabu īrēja divi pilsē-tas skolas izlaiduma klases zēni. No viņu loga varēja ielūkoties skolotāja dzīvoklī. Tur bieži rīkotas viesības, un skats uz dzīvoklī notieko-šo nepavisam nav bijis piemērots pusaudžu acīm. Reiz puikas ņēmuši talkā spoguli ērtākai vērošanai, bet tā atspīdumu pamanījuši dzīro-tāji. Pēc zināmas vārdu pārmaiņas skolotāja dzīvokļa logos uzradušies biezi, necaurredza-mi aizkari… Abi Nikolaja ielas stūra dzelteno ķieģeļu nami (Jūras ielas labajā pusē, virzie-nā no centra) joprojām atrodas savās vietās; kurā dzīvojis pikanto ballīšu cienītājs skolo-tājs Krušiņins, kurā – skolnieki, diemžēl nav zināms.

Un vēl viens skolotājs ar visu dzīvesvie-tu. “Vietā, kur Pils iela izbeidzas, sazaroda-mās Vasarnīcu ielā, kas aizvijas pa kreisi, un divās mazākās ieliņās, kas aizvirzās uz pilsētas daļu, ko sauc par Ostgalu, atrodas neliels lau-kums (ar “divām mazākām ieliņām” domā-tas Avotu iela un Krišjāņa Valdemāra iela. Aut.). Laukuma vidū redzama būve, kas atgā-dina sargbūdu, tajā ierīkots sūknis, ko sauc par Avotu aku. Senāk še arvien varēja redzēt ūdensvedējus ar lielām vātīm; tajās no akas iesūknēja ūdeni, ko izvadāja pa pilsētu. Aka deva skaidru un tīru ūdeni no kāda pazemes avota. Klusajā ieliņā (Avotu ielā. Aut.) stāvē-ja neliels namiņš. Mūra sienā, kas bija vērsta pret ostu, liels četrstūrains logs ar sīkām rūtīm; nezinātājam rastos jautājums: kas tā par būvi? Tur atradās gleznotāja un mūsu zīmēšanas skolotāja Jāņa Grīnberga darbnīca; te viņš strādāja pie molberta, te nodarbojās ar jauna-jiem, kas nāca pie viņa mācīties.” Šeit Dorbe stāsta par ilggadīgo mākslas pedagogu Jāni Grīnbergu, mācītāja Teodora Grīnberga jaunā-

ko brāli, kura lieliskās, radoši atraisītās stundas palika atmiņā vairākām Ventspils skolu jaunie-šu paaudzēm.

Dorbe pilsētas skolā mācījās līdz 1912. gadam, t.i. līdz 18 gadu vecumam –laikam, kad pusaudzis pārtop jauneklī, un šīs pārmai-ņas atspoguļojas arī pilsētas ainu aprakstos. “Ventspilnieku iecienītas promenādes tajos gados bija Pils iela un ostas dienvidu viļņlau-zējs, ko sauca par molu. Sevišķi vasaras vaka-ros uz mola varēja redzēt daudz ļaužu, un, ja vēl nebija sākušās vasaras brīvdienas, starp pastaigas cienītājiem bija sastopami daudzi skolu jaunieši. Toreiz pa mola vidu bija ierīko-ta dēļu ietve līdz pat mola galam, kur atradās neliela bāka”.

Kā redzams, ventspilnieku tradīcija attiecī-bā uz iemīļotas pastaigas vietas izvēli paliku-si nemainīga kopš Brigaderes laikiem (domā-jams, vēl pirms tam), saglabājusies arī starp-karu periodā un tāda droši vien paliktu arī padomju okupācijas laikā, ja vien dienvidu mols ar krietnu gabalu pludmales nebūtu pār-vērsts “aizliegtajā zonā”, starp citu, ar neil-gu pārtraukumu pagājušā gadsimta 60. gadu vidū, kad gribētāji, kaut ar dzīvības briesmām balansējot pa milzīgo betona bloku un tetra-podu krāvumu, varēja aizkļūt līdz bākai. Pēc ilgu gadu aizlieguma dienvidu mols pastai-gām atkal atvērās 90. gadu sākumā, un tā līdz šim baltam brīdim senā tradīcija jopro-jām dzīvo.

Atgriežoties pie Dorbes pusaudža gadu pastaigām pa dienvidu molu, atklājas vēl kāds tālaika jauniešu niķis. Proti, dēļu ietves malās uzstādīto solu atzveltnēs un sēdekļos iegriezts milzums uzrakstu, iniciāļu un “lauz-tu siržu”, arī dažādas figūras, kuru īsto nozīmi zināja tikai paši griezēji. Cita starpā, kādā solā bijis iegriezts vīriņš ar visiem policista atribū-tiem un blakām ieskrāpēts uzvārds “Brauns”, acīmredzot, domāts bijušais apriņķa policijas priekšnieks, nežēlīgs 1905. gada revolūcijas apspiedējs, kuru kādurīt Jāņa ielā nošāva seš-padsmitgadīgs skolnieks Jānis Dzeguze. Dorbe rakstīja, ka vēlāk šis sols no mola aizvākts.

“Ziemā molu kā pastaigas vietu atvietoja Pils iela. Še atradās veikali, kuģniecības kan-tori, iestādes, un tā skaitījās galvenā un rosī-gākā iela pilsētā. Vakaros še saradās daudz pastaigas cienītāju, kas mēroja ietves abpus ielas turp un atpakaļ. Te bija ierēdņi, jūrnie-

ki, dažādu citu profesiju ļaudis, bet lielākoties skolu jaunieši, par ko varēja spriest no formas tērpiem un to krāsām. Reālskolniekiem (reā-lskola – Dārza un Plosta ielas stūrī, ēka tagad iekļauta prāmju termināla kompleksā. Aut.) galvassegu un mēteļa apmales bija dzelte-nā krāsā, tirdzniecības skolas (te domāta J. Turauska privātā tirdzniecības skola, kas kopš 1912. gada atradās Stameru (Saules) ielā, tagad Ventspils tehnikuma vecākā ēka. Aut.) audzēkņiem – zaļā, pilsētas skolas audzēk-ņiem – zilā, bez tam visiem bija spožas pogas un nozīme uz cepures loka ar skolas nosau-kuma iniciāļiem. Vecāko klašu skolnieki še nāca vai nu uz satikšanos, vai arī kā citādi izklaidēties».

Te jāiestarpina kāds vārds par skolēnu for-mas tērpiem. Cariskajā Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā militārs gars valdīja visās valsts iestādēs, toskait arī skolās. Armijas parauga formas tērpi obligāti bija arī pasta, dzelzce-ļa, muitas, dažādu inspekciju u. tml. darbinie-kiem: sajozts frencis, zābaki, formas cepure ar kokardi, aukstajā gadalaikā šinelis. Arī skolē-niem diendienā bija jānēsā formas blūzes ar metāla pogām, apjoztas ādas siksnām; metā-la sprādzēs iegravēti skolas nosaukuma ini-ciāļi. Tad, kad atvēra augstākas mācību iestā-des meitenēm, arī viņām bija obligāts formas tērps – gara, brūna vilnas auduma kleita un melna audekla priekšauts, kā arī formas cepu-res ar skolas nozīmi.

Pēc pilsētas skolas absolvēšanas Herberts Dorbe meklēja turpmāko ceļu dzīvē, un uz laiku kļuva par… avīžnieku.

“Toreiz Ventspilī iznāca viens vienīgs lat-viešu laikraksts – Teodora Antmaņa izdotais «Ventspils Apskats», kas bija naudīgās pilsonī-bas domu paudējs un ar savu balsi pievieno-jās to korim, kas saldās mēlēs un skaļās bazū-nēs pauda uzticību cara Nikolaja Otrā tronim

un valdīšanai”. Lasītāji, kas ar mūsu laikrak-sta starpniecību diezgan plaši iepazinušies ar “Ventspils Apskata” saturu un noskaņojumu, gan sapratīs, ka Dorbes vērtējums ir visai sub-jektīvs, lai neteiktu – tendenciozs. “VA” stāvēja stingri latviskās pozīcijās gan pret ortodoksālo vācu pilsonību, gan pārkrievošanas tenden-cēm – vismaz tiktāl, cik to varēja atļauties, lai avīzei neuzliktu arestu. Un runāt par “naudīgu pilsonību” 20. gs. sākuma latviešu vidū ir diez-gan nekorekti. Tomēr par tādu Dorbes attiek-smi nebūtu jābrīnās, zinot, ka pēc skolas beig-šanas viņš sadarbojās (publicēja savus pirmos dzejoļus) ar nesen dibināto kreisi noskaņo-to “Jauno Avīzi”, kuras redaktors bija Ernests Šulcs un kur apmēram gadu strādāja Linards Laicens, it kā nelegāli atgriezies no Somijas. Šī izdevuma redakcija atradās pašā pilsētas cen-trā, Ganību un Platās ielas stūrī, nesen uzcel-tā «Ābeļa nama» (tur ilgus gadus atradās aptieka, tagad – veikals) 2. stāvā. Palasot “JA” (resurss pieejams Nacionālās bibliotēkas digi-tālajā krātuvē), kļūst skaidrs, ka tās līdzstrād-nieki par savu galveno uzdevumu izvirzījuši visa nacionālā un pozitīvā noliegšanu – vai tās būtu vēlēšanas, kur latviešu kandidāti guva pārsvaru, vai Latviešu biedrības aktivitātes, vai labdarība un palīdzība trūcīgajiem. L. Laicens īpaši izcēlās ar savām indīgajām Ventspils Latviešu teātra izrādēm veltītajām recenzijām. Pēc tiešām izdevušos “Skroderdienu Silmačos” iestudējuma “JA” ievietoja viņa rakstu “Māksla vai mēsli?”; šeit, kā saka, virsraksts atspoguļo saturu; izrādījās, ka izrādes vienīgā vaina biju-si pārāk enerģiska grīdas slaucīšana 1. cēlienā, un kāds nieks putekļu trāpījis pirmās rindas publikai, toskait revolucionārajam dzejniekam Laicenam… Tā rakstīja Herberts Dorbe.

Postskripts: izsakām pateicību muzeja “Senču putekļi” vadītājai Inesei Aidei par palī-dzību informācijas meklējumos.

KONKURSSPadalies ar pieredzes stāstu un saņem balvā grāmatu!Konkurss par interesantāko stāstu, kā iedvesmojoši īsināt laiku mājās, turpinās. Savus stāstus sūtiet uz e-pastu redakcija.ventspil-nieks@gmail.com! Radošāko un interesantāko ideju autori balvās saņems Apgāda “Jumava” izdotās grāmatas – “Latvijas leģen-das” 9. sējumu, Miermīļa Steigas romānu “Noslēpumainās dāmas vizīte” vai Maijas Stepēnas brīnišķīgo grāmatu “Kad visi grib būt karaļi”. Balvas izvēle ir uzvarētāja paša ziņā. Konkurss organizēts sadarbībā ar Apgādu “Jumava”. Turpinām iepazīstināt ar apgāda “Jumava” izdotajām jaunākajām grāmatām.

— jo bērna nolaupītājs ir viņa bijušais kolē-ģis Berts.

Detektīvs vajā detektīvu, kurš, pateicoties savai pieredzei, vienmēr ir soli priekšā. Turklāt viņa vēstījums “sāpes par sāpēm” ir skaidrāks par skaidru…

LEONTĪNE APŠENIECE “ANCES PASACIŅAS”

Jaunākais Leontīnes Apšenieces dzejoļu krā-jums “Ances pasaciņas”. Leontīne Apšeniece ir daudzu iemīļotu bērnu dzejoļu autore,

un šoreiz mazie lasītāji tiks iepriecināti ar jaut-riem un nebēdnīgiem mazās Ancītes piedzīvo-jumiem. Lasot šo grāmatu, gan liels, gan mazs varēs doties aizraujošos piedzīvojumos.

DŽOISA MEIJERE “MOSTIES AR VĀRDU”

Vārdiem piemīt varens spēks – tāds spēks, kas ļauj mums izveidot līdz šim nepieredzētu tuvību ar Dievu.

Grāmata ļauj lasītājam smelties spēku no spēci-nošiem vārdiem ik dienu visa gada garumā. Veltījums katrai dienai sākas ar vienu atslēgas

vārdu skaidrības ieviešanai un lasītāja zināša-nai, kas paver durvis pozitīvu pārmaiņu ienāk-šanai dzīvē. Šie vārdi kopā ar atbilstošu citātu no Svētajiem Rakstiem un praktisku Džoisas padomu palīdzēs nonākt tuvāk Dievam un pavērs ceļu pie visa labā.

Nr. 14 (154) 2020. gada 17. apr ī l i s8 / Brīvbrīžiem

AUNSPirmajā vietā naudas lietas. Iespējama naudas plūsmas bremzēšanās, kā arī neparedzēti izdevumi. Ja dzīvosi taupī-

gi un plānosi savu un ģimenes budžetu, tad ar tukšu maciņu nepaliksi. Patiesībā šis ir laiks, kad vari apsvērt jaunas iespējas, mācīties (attālināti, protams) un rakstīt biznesa plānu.

VĒRSIS„Ko darīt?” – galvenais jautājums, kas nodarbinās tavu prātu. Ja darbs ir, tad vēlams veidot iekrājumus. Lai lielāka stabili-

tātes sajūta un sirdsmiers. Ja esi dīkstāvē, tad meklē jaunas iespējas vai domā par privāto biznesu. Interesantas idejas var piespēlēt draugi, bet paļaujies tomēr pārsvarā uz saviem spēkiem.

DVĪŅIMazliet apjukums un pārdomas par dzīves vērtībām... Ar vārdu sakot, filozofisks dvēseles stāvoklis. Jāsaglabā optimisms, jo

patlaban ir lielisks laiks, lai iemācītos ko jaunu, izmantojot interneta teju vai neierobežotās iespējas. Neatstāj novārtā arī privāto dzīvi, šis un tas pārrunājams un izlemjams.

VĒZISPrātā var ienākt lieliskas idejas, ko darīt tuvākā vai tālākā nākotnē, kā pārkārtot darbības sfēru vai sākt kaut ko jaunu.

Ir vērts to apsvērt rūpīgāk. Nedēļas nogalē prieku sagādās dārza darbi. Ja dārza nav, iesēj kastītē uz palodzes zaļumus vai iedēsti sīpolus. Būs par ko rūpēties un vitamīni noderēs.

LAUVAJaunu sadarbības partneru meklējumi. Šobrīd virtuālajā vidē, bet tomēr pastāv iespējas izveidot kontaktus, kas dos auglīgu

rezultātu nākotnē. Labāk jutīsies un možāks prāts būs, ja spēsi un gribē-si sadarboties. Brīvajā laikā runā par svarīgo ar savu otro pusīti un, ja ir bērni, palīdzi viņiem ar padomu.

JAUNAVAEh, kā gribētos kaut kur doties, apskatīt citas zemes – jaunu apvāršņu vilinājums ir tik liels... Par laimi, mums ir pieejams

internets un dažādi izglītojoši televīzijas kanāli. Skaties to, kas tevi inte-resē, un izbaudi virtuālās pasaules komfortu. Arī tā iespējams paplaši-nāt redzesloku.

SVARIĢimenes cilvēkiem jāgādā par saskaņu, jo cieša kopā būša-na mājās var izraisīt nelielu „rīvēšanos”. Būtu labi, ja brīvdie-

nās varētu doties pie dabas (ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus un rekomendācijas). Brīvajiem ļaudīm sirds iepukstēsies straujāk, sajūtot pavasari. Darba lietās jāievēro precizitāte.

SKORPIONSMājas saimniecībā daudz darāmā. Brīvdienās sarīko ģenerāl-tīrīšanu, teritorijas sakopšanu, sakrāmē skapjus un izmet vai

iepako labdarībai nevajadzīgās drēbes. Sakoptā vidē priecīgāks garastā-voklis. Strādājot attālināti, kāds varbūt sapratīs, ka sen jau to vēlējies, bet kāds sāks domāt par privāto biznesu.

STRĒLNIEKSIepriekš dienas ritējušas saspringti, un tagad ir vēlams vel-tīt kādu brīdi sev vienam. Nedēļas nogalē mierīgi atpūties,

paslinko, palasi, paskaties iemīļotās filmas. Jāuzkrāj spēki jaunajai nedē-ļai neatkarīgi no tā, vai dodies uz darbu vai strādā attālināti. Ja darba šobrīd nav, tad laiks to meklēt un atrast.

MEŽĀZISLabāk iekrāt, nevis tērēt – bet to tu jau tāpat zini. Lielākus pir-kumus atliec uz vēlāku laiku un arī ikdienas tēriņiem rūpīgi

seko līdzi. Taču nedrīkst ļauties „viss ir slikti” noskaņām. Patiesībā dzīve var piedāvāt iespējas palielināt naudas plūsmu. Tikai jātiek galā ar rutī-nu un konservatīvismu.

ŪDENSVĪRSJaunas domas, jaunas idejas. Kaut arī neziņa un nestabilitātes sajūta grib ņemt virsroku, nedrīkst tai ļauties. Šobrīd liela loma

dzīves gaitā uzkrātajai pieredzei. Padoms būs pašam un tavi ieteikumi noderēs arī citiem. Attiecībās ar mājiniekiem var rasties spriedze, tāpēc nerunā un nerīkojies emociju iespaidā.

ZIVISLaba intuīcija un izpratne par situāciju. Var gadīties, ka tavs viedoklis nesakrīt ar vairākuma uzskatiem. Neiesaisties

neauglīgās diskusijās, jo šobrīd nav konstruktīvu dialogu laiks. Velti vai-rāk laika sev – lasi, izglītojies, meklē noderīgu informāciju internetā. Vēlāk zināšanas noderēs.

HOROSKOPI 17. – 23.04., 2020.

Guna Kārkliņa, sertificēta astroloģe

Anekdotes

Zīm

ējum

s: Z

emgu

s

Londonas, Tokijas, Honkongas un Ņujorkas biržas aplieci-na: pašlaik labākais iegul-dījums vērtspapīru tirgū ir ieguldījums tualetes papīrā.

***

Viens sociālo tīklu lietotājs otram: “Man tikko viens draugs “feisbukā” atsūtīja pilnīgi drošu informāciju. Viņam draugs strā-dā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldē, bet viņa draugs atkal Krievijas “čekā”. Un savukārt tā Krievijas drauga draugs ir gal-venais infektologs Veselības ministrijā, kuram draugs ir Ķīnas ārsts no Uhaņas...”Otrs satraukts jautā: “Un ko viņš Tev teica?”“Viņš teica, ka ir pilnī-gi droša un pārbaudīta visos līmeņos informācija: pēc 10. aprīļa pilnīgi noteik-ti sekošot 11. aprīlis...”

***

Kādreiz visi mani draugi bija speciālisti divās galvenajās dzīves nozarēs: valsts vadī-šanā un hokeja izlases tre-nēšanā. Neviens premjers un pats Bobs Hārtlijs nestāvēja viņiem blakus. Bet tagad dīvai-nā kārtā viņi visi ir pārtapuši par infektologiem ar stāžu...

***

Runā, ka Kamerons, Spīlbergs, Īstvuds un Zemekis jau pie-dalās prezidenta Trampa izsludinātajā konkursā par labāko filmu “Kā amerikā-ņi izglāba pasauli no kroņa vīrusa”... Filma uz ekrā-

niem iznākšot tieši mēne-si pēc ārkārtas situācijas bei-gām. Galvenajās – šarman-tās CIP aģentes un zinātnieces mikrobioloģes – lomās filmā būšot šībrīža divas skaistākās Holivudas aktrises. Konkurss aktrišu starpā jau sācies.

***

Sapnis ir piepildījies – ir pie-nākusi tā diena un tā stun-da, kad izglābt pasau-li var vienkārši sēžot dīvā-nā savā iemīļotajā pidžamā.

***

Speciālistu padomiem ir jāk-lausa. Ja saka, ka mājās jābūt pārtikas un pirmās nepie-ciešamības preču krāju-miem divām nedēļām, tad tā arī jābūt. Šonedēļ jau trešo reizi dodos uz veika-lu šos krājumus iegādāties.

***

Ir pilnīgi skaidrs, ka latvie-šu zinātnieki izgudros vakcī-nu pret koronavīrusu 22. jūni-jā. Jo atcelt Olimpiskās spēles, Eirovīziju un pasaules hokeja čempionātu ir iespējams, bet atcelt Jāņus... Nu, piedodiet.

***

“Kā plānojat pavadīt vasaru?”“Nu, jūnijā un jūlijā lai-kam sēdēsim mājās. Bet augustā aiziesim uz vei-kalu pēc produktiem.”

***

Man rīt sākas gadskārtē-jais ieplānotais atvaļinājums. Nekādi nespēju izlemt, kur to labāk pavadīt. Jo manā dzī-voklī ir tikai divas istabas.

***

Atcerieties, kā mēs skatījā-mies katastrofu filmas un nekādi nesapratām, kāpēc tie sasodītie idioti nesēž mājās, kad viņiem to saka. Tagad mēs esam tie sasodī-tie idioti, kas nesēž mājās, kad viņiem to saka...

***

2019. gads. Dzeru viskiju vien-atnē. Mājās. Bez kompāni-jas. Secinājums – alkoholi-ķis, sabiedrības padibene, nespēj tikt galā ar atkarībām. 2020. gads. Dzeru viskiju vien-atnē. Mājās. Bez kompāni-jas. Secinājums – varonis, sabiedrības glābējs, rūpējas par savu un citu izdzīvošanu.

***

Ir pilnīgi skaidrs, ka vakcīnu pret Covid-19 izgudros vecā-ki, ja ārkārtas stāvoklis tiks pagarināts vēl par mēnesi.

***

Pēc pirmās nedēļas pašizolā-cijā sāku sarunāties ar savu kaķi. Viņš neatbildēja. Pēc otrās nedēļas pašizolācijā runā-ju ar savu spilvenu. Viņš neat-bildēja. Tāpat kā kaķis. Pēc trešās nedēļas pašizolācijā kaķis un spilvens sāka runāt ar mani... Es neatbildēju.

REDAKCIJAS VIEDOKLIS:

Kā zināms, krīzes situācijās vissliktākais padomdevējs ir panika. Bet vissliktākais scenārijs ved uz mājās dzīvo-šanas blaknēm – nereti tās izpaužas kā depresija, ģimenes locekļu strīdēšanās aiz “neko darīt” iemesla, kā arī ierastā dzīvesveida un dzīves ritma maiņa... Kaut gan sociālo tīklu un dažādu citu informācijas avotu “guru” pauž, ka jāsaglabā nopietnība itin visā, “Ventspilnieks.lv” ir pārliecināts, ka zināma humora (kaut arī, iespējams, pamelna) deva neskādēs. Un anekdošu “kopsavilkums” par Covid-19 tēmu ļaus vieglāk pārdzīvot šo patiešām grūto laiku...

NEDĒĻAS JOKS:

Venēcijas kanālos ūdens kļuvis dzidrs. Aviosatiksme samazinājusies par 80 procentiem. Tūristi viesnīcās veļu nemaina katru dienu. Degvielas patēriņš krities uz pusi. Nu, ko, Grēta Tūnberga? Vai beidzot viss notiek pēc Tava prāta?

ОВЕННа первом месте – финансовые вопросы. Возможно, приоста-новится процесс получения денег, а также возникнут непредви-денные расходы. Если вы будете экономить и планировать свой

семейный бюджет, то с пустым кошельком не останетесь. На самом деле это время, когда можно рассматривать новые возможности, учиться (уда-ленно, конечно же) и писать бизнес-план.

ТЕЛЕЦ„Что же делать?” – главный вопрос, который затронет ваш разум. Если работа есть, то желательно создавать сбере-

жения. Для большей стабильности и душевного спокойствия. Если вы в состоянии, то ищите новые возможности или думайте о частном бизнесе. Интересные идеи могут подавать друзья, но рассчитывайте все-таки на свои силы.

БЛИЗНЕЦЫНекоторое смятение и размышления о ценностях жизни... Словом, философское состояние души. Необходимо сохранить

оптимизм, так как сейчас отличное время, чтобы научиться чему-то новому, используя интернет или неограниченные возможности. Не оставляйте без внимания личную жизнь, ведь это и обсуждаемо, и решаемо.

РАКНа ум могут приходить отличные идеи, что делать в ближай-шем и дальнейшем будущем, как переупорядочить рабочую

сферу или начать что-то новое. Стоит задуматься об этом. В конце недели радость доставят садовые работы. Если нет сада, то поставьте коробку на подоконник и в ней посадите росточки. Будет о чем заботиться и витами-ны пригодятся.

ЛЕВПоиски новых деловых партнеров. В данный момент в виртуаль-ной среде, но все же существуют возможности создавать контак-

ты, которые принесут хороший результат в будущем. Вы будете чувствовать себя лучше и умнее, если сможете и захотите сотрудничать. В свободное время поговорите о важном со своей второй половинкой, и, если есть дети, помогите им своим советом.

ДЕВАЭх, как бы хотелось куда-нибудь поехать, увидеть другие земли – соблазн новых горизонтов настолько велик… К счастью, у нас

есть интернет и телевидение с различными образовательными каналами. Смотрите то, что вас интересует, и пользуйтесь комфортом виртуального мира. Также можно расширять кругозор.

ВЕСЫСемейные люди должны заботиться о согласии, потому что тес-ное домашнее общение мож