~~----------~--~----~~~~~~----~-----------

Kads bija, ko gaidam...

Jurijs

Jerofejevs,

Plavinu biedriba, ,

Raizu, rupJu un problemu gads be idzies, un pats sev par prieku varu atzit esmu tomer visuma ticis gala ar grOtibam un izdarTjis visu, kas bija iespejams un nepieeiesams.

Mes P!avi~as pagajusa gada uz~emam visus Latvijas pasdarbniekus gadskarteja festivala. Esam pareelusies un iekartojusies jauna milne. Uzsakam remontu veea kluba eka. Notiek pasakumi ne tikai P!avi~as, b~t arT grupas Uvanos. Prei!os u. e.

Ceru sogad uz kadu brTdi "atslegties no darba lietam un izbraukt no Latvijas uz Spaniju pie masas. pie karstas saules un siltas jOras.

Oazbrid agrak mani noplaiksnija doma - pamest visu, doties stradat uz arzemem. sapelnil lielu naudu un tad uzsakt savu biznesu Latvija. T acu reiz, kad kaut ko tadu pateieu savejiem, vi~i satraueas ne pa jokam, naea, 10dzas, parlieeinaja - lai nebraueu prom, nepametu savu biedribu un biedrus. Kaut kas mani sagriezas. dzi!i aizkustinaja sirdi, un ta es te esmu palieis un paliksu ari turpmak. Protams. ar velmi izrauties tikai kadu brTdi no sTs diezgan smagas ikdienas, lai atjaunotu energijas krajumus un taiak daritu savu darbu.

Lai saja gada mums visiem pietiek uztieibas savam darbam, gimenei, zemei. Lai rodas idejas un speks parvaret s~ers!us, kas uzrodas, un lai vairojas dzTvesprieksl

Marite Oknere, liepajniece Esmu priecTga, ka man ir says darbs

stradaju daudzbernu gimene par aukliti un izpaITdzi majas darbos. Ar saimniekiem saprotos , savstarpeju pretenziju mums nay. Berni tadi mT!i.

Par dzTvi nesOdzos. varu iztikt un. eik iznak laika, eensos arT bOt kluba pasakumos ka, piemeram, jubilejas reize. Veletos, kaut klubam bOtu jaunas, labakas tetpas, jo sTs ir aukstas, nolietotas un majigumu te radit loti grOti, kaut arT eensamies to darTt.

Lai visiem laba veseliba. darbs. satieiba un iztiksana l

Ainars Ostvalds, arJ Jiepajnieks

Aizvaditais gads bija labs, zeloties nay par ko. Esmu paeenties sava dzTve kaut ko izmainil, lai interesantak dzTvot. Macos un pavasari beigsu vakarskolu , jau domaju par augstskolu. legadajos auto, ieguvu tiesibas to vadTI. Kluba arT mums daudz kas interesants notieis . Oomaju , jauki nosvinejam savas biedribas 55. gadskartu.

Novelu meklet un atrast katram kaut ko sev saistosu. sirdij tikamu - nodarbibu, darbu, izklaidi uti. , kas rada parmai~as dzTve. Tad dzTvot bOs priecTgak!

Dace Piterniece, ridziniece

Pagajis gads. Nevaretu sacil, ka tas mana dzive bijis ipass. bagats ar lieliem notikumiem. piedzivojumiem, jaunumiem. Ka jau vairumam - darbs. majas... majas, darbs. Un tomer man ir paveicies - stradaju sev tikamu darbu, kura katru dienu man ITdzas ir atsaueigi kolegi, saprotoss prieksnieks, un tas jau ir daudz l

Ikdiena prieeajos par savam meitam, eensos bOt vil)am ITdzas, tas izprast, dazados jautajumos rast kopTgu valodu. Saku sajust, ka vil)as ar katru dienu paliek aizvien patstavTgakas, veido sevi, priecajos un taja pasa laika vel gribetos vi~as pa~emt klepi, apcubinaL sami!oL Mammam vi!)u berni vienmer liksies mazi!

Par to, kads bOs sis gads, ipasi nedomaju. Ozive rit uz prieksu, darbs dzen darbu. Tikai nevajag apstaties un saeit: "Viss, esmu nogurisl Neko vairs negribu! Lieeiet mani visi miera! Jasapurinas, galvu augsa, smaidu seja un - uz prieksu!

Mar/te MiezJte, bernudarza

"Kamenlte" aukllte, Riga

Mums liels prieks par maz'J!iem, kas ieradas bernudarza rudeni. Oaz!i.di viQi, daudz rOpju, darba un milestibas vi~iem javelta.

Esam nosvinejusi 30 gadu jubileju, kops darbojas 218. darziQs. Mums ir brTnis~Tgs kolektivs , labi darba kolegi. Starp dzirdTgajiem esam divas nedzirdTgas,bet satie

kam labi un ar darbu gala tiekam. Aizvadita gada skaists notikums bija

"veeo,~ dejotaju tiksanas KC "Ritausma . Savi!Qoja arT koneerts Kongresu nama.

KultOras pasakumus apmekleju visai maz, jo darba grafiks to neat!auj - pasakumi tur sakas agri, jau ap cetriem. Kad vien tieku , eju uz Jautrites zi(lam. Patika stastijums par Ameriku. lesaku jauniesiem - ejiet uz mOsu "Ritausmu, kur var daudz uzzinat, satikt savejos, aprunaties.

Sogad noteikti brauksu uz festivalu KuldTga. Sie pasakumi man loti palik. Gribetos pabOt vel talakas zemes, ka tas bija agrak, kad ar deju koleklivu viesojamies tik daudzas vietas Krievija, Baltija u. e. Sapl)Oju par Italiju. vispar tam zemem. kuram sena, bagata vesture, piemeram, kaut vai uz Peterburgu vai Egipti u. e.

Mans velejums - lai cilvekiem laba veseliba, lai lielakas algas, lai visiem darbs un piepildas mOsu sap!)i . Glabajiet sirdi sirsnibu, nepieminiet slikto, dzivojiet nakotnei ar labam domam .

Bilt pasiem aktivakienl Peteris Karklins - La,imOsu:;Kopsolitis, ieso!ojot Jaunaja gada, bOtu tikpat saturigs ka lidz sim, un vel labaks. Lai tas ta bOtu, mums pasiem, tas ir, lasitajiem, japanak kadu soliti tam preti, rakstot par visu , kas bijis labs. kas vareja bOt eitadi vai vel labak, kas bedigs. Orosak rakstisim ari par mOsu nedzirdTgo dzives nebOsanam. kuru arT netrOksL Rakstisim un stastisim par to, kas kuram uz sirds, ko katrs piedzivojis , nopietnus un jautrus atgadTjumus, vardu sakot - nopietni padomasim un ari veselTgi pasmiesimies pasi par sevi. LaimTgu gadu jums "Kopsoli un visiem lasitajiem.

Sarilgtinajums ArijEJ2?Jm~

Aizvaditaja gada man gadTjas bOt kada skaista notikuma - sveieam bijuso limbaznieei, tagad rTdzinieei Elviru Pratnieei 90 gadu jubileja. Vi~u sveica Kurzemes grupas parstavji E.Abakoka vadiba, berni. mazberni , draugi. ElvTras kundze lielaja jubileja saQema daudz laba velejumu, to skaita ari sveieienu no AC "Diena ka uztieTga lasilaja.

Viss jauki , tomer palika sarOdtinajums sirdT par to, ka nozTmTgais notikums ElvTras kundzes dzTve netika iemOzinats videofil ma, ka ieprieks iecerets. Ar E.Vorslovu bija sarunata videokamera, bet viQs sai diena piezvanTja, ka slimibas de! nebOsoL Mes domajam - ja pats nevareja, vajadzeja padomat par vielnieku. Gribetos. lai uz prieksu la vairs nebOtu. jo tada dzimsanas diena ir tikai reizi mOza un visi cilveki ir vienadi pelnTjusi uzmanTbu.

http:Oaz!i.di

--

( Inva!ldudiena . ~ )

Top ricibas plans /lze Kopmane

3. decembris ir Starptautiska invaIIdu diena. R/ga ta tika atz/meta ar vairakiem pasakumiem.

Lielakais no tiem - konference "Jauni izaicinajumi - jaunas iespejas. ko ~ipsalas halle rikoja invalidu un viJW draugu apvieniba Apeirons sadarbiba ar Labklajibas ministriju un Invalidu lietu Nacionalo padomi.

Taja pulcejas daudzu invalidu organizaciju parstavji no visas Latvijas, to skaita - ari no NedzirdTgo savienibas. So pasakumu vareja brivi apmeklet visi, kas velejas. Bija nodrosinats ari zTmju valodas tulks - Ainars Ostvalds (no Liepajas).

lesakuma bija labklajlbas ministres, IzglHibas ministrijas, PasvaldTbu savienlbas, Valsts kancelejas u. e. parstavju visparlgas uzrunas ar apliecinajumiem, ka invalldi ir sabiedribas daja, kurai pienakas tadas pasas tiesibas ka visiem.

Prezentacijas Tad sakas darba sesija ar vairaku or

ganizaeiju - Apeirona, Sustento, ROpju berns , Astmas un alergijas, Neredzigo biedrlbas u. e. prezentaeijam - vesturiskiem ekskursiem, atskaitem par padarHo un nakotnes ieeerem. So vidO jo spilgtu runu teiea mOsu Savienlbas prezidents A.Pavlins, kuru velak citeja zurnalisti centralo preses izdevumu publikacijas (skat tfi/fik atsevis~i).

Interesanti bija stendi, kuros dazadas organizacijas atspogu!oja savu darblbu shemu, fotokompozlciju, dazadu izdevumu un videomaterialu veida, sniedza konsultacijas un skaidrojumus.

Preses konference Pasakuma ietvaros notika arl preses

konference. Labklajlbas ministre D. Sta~e taja velreiz apliecinaja valdTbas gatavlbu eiesi sadarboties ar invalldu organizacijam. LM sai sakara plano mainit Invalldu lietu nacionalas padomes sastavu, ieklaujot taja daudzus ministrus. Ka galvenais pozitlvos sasniegumus saja gada vi~a mineja 600 subsideto darbavietu izveidi invalldiem, kas valstij izmaksa 10,5 milj . Ls, ka arl lemumu par 10, ka invalldiem nevajadzes katru gadu ierasties uz arstu komisiju, lai apstiprinatu uz mOzu paliekosu invaliditati.

Rigas Domes Labklajlbas departamenta vaditajs V. Nagobads informeja, ka

katru gadu ar uzbrauktuvem tiks aprlkotas 20 majas, kur dzlvo invalidi, ka ari nodrosinas atlaides sabiedriskaja transporta.

Galvenas problemas Latvija ir 117 tOkstosi eilveku ar dazadu

invaliditati - gan iedzimtu, gan hronisku slimlbu vai nelaimju rezultata radusos. Tikai8,7% no vi~iem ir nodarbinati. Darba likumdosana nav sakartota ta, lai darba deveji bOtu ieintereseti pie~emt darba sadus cilvekus. ArT izglltTbas jautajumi ne tuvu nav atrisinati par labu invalTdiem. Un tresa problema -vides pieejamlba.

Tie bija galvenie jautajumi konferences dienaskartlba. 51 pasakuma rlkotaji bija sagatavojusi un katra rielba nodeva materialu krajumu - brosOru Kopejas darblbas platforma , Tas satura jau pasen tapusi valdlbas koncepcija "Vienadas iespejas visiem, zinojums par koncepcijas izpildes gaitu (2002), Eiropas atbildigo minislru konference pienemta Ls. Malagas deklaracija (2003) par invalldu dzlves kvalitates uzlabosanu un nobeiguma - ~ipsalas konfereneos sakara izstradata kopejas darbibas platforma un rezolOcija. Siem dokumentiem jakjOst par pamatu lalakai ciesakai valsts pasvaldlbu un NVO sadarbibai informacijas apmaina un lemumu pienemsana, kas attiecas uz invalldiem, lai turpmak netiktu pie~emti likumi, kas diskrimine, ierobezo invalldu tieslbas dazadas sabiedribas dzlves jomas.

Bus forumi Viens no platform as planiem -regulari

rlkot regionalus un nacionalus invalidu forumus , ar daudzveidigas informacijas apmainu un iespeju lielam skaitam invalidu ietekmet lemumu pienemsanu, kas skar vinu dzlves kvalitati.

, Pee konferences neoficialo savieslgo dalu ar koncertnumuriem bagatinaja KG RHausma pasdarbnieki.

LNS regionalo biedrlbu vadHaji G.Panko, E.Caika, DZ.Herbste , kas piedalljas konference, atzina to par vertlgas

pieredzes apmai~as pasakumu - daudz ko uzzinajam par citiem, tas noderes. ,,

Koncerts muzeja SIS dienas vakara cilveku ar lpasam

vajadzTbam apvienlba Sustento rikoja otru Invalldu dienai veltHu pasakumu stundu garu koncertu Dzelzce!nieku muzeja. Ta satura dazadu invalidu organizaciju pasdarbnieku prieksnesumi: Ilnijdejas no Aspazijas , uzvedums no "Gerlbu ligzdas, neredzlgo pantomTmas numurs u.c., ka arl KG RTtausma deju grupas izgajiens un melodeklamacija "SOpoles. MOsejie paradTja sniegumu gan ar spilgtiem terpiem, gan izteiksmTgu izpildijumu, kas bija labs noslegums sim koncertam.

"Sustento vadHaja Gunta Anca alzina, ka ideju par sada koncerta sarTkosanu vina aizguvusi no Nedzirdlgo dienai velma pasakuma Kongresu nama, kuru vina ar baudu noskatljas septembrl.

Sustento darbiba LNS ka dallborganizaeija apvienTba

"Sustento" ir jau vairakus gadus. "Sustenlo patlaban apvieno 24 invalldu organizaeijas ar 15 tOks!. biedriem, kjuvusi par Eiropas Invalidu foruma biedru, uz~emoties nozlmlgu misiju -par Latvijas invalldu situaeiju sniegt informaeiju Eiropas limenl dazadas konferences, tiksanas reizes, forumos u. e. (bijusi jau Zviedrija, Grie~ija , Brisele u. e. 5.XII -Roma).

Eiropas invalldu forums izvelejies devizi Sabiedribu - ikvienam, bet "Sustento uzsver: Tikai kopa mes esam stipri.

LNS prezidenta A.Pavlina runa MDsu konference notiek sarezgita /aika

posma, mes - visa va/sIs esam /ie/u parmai(lu prieksa, lapec si konference mums vajadziga ne tik daudz, /ai runalu par paveikto un pasreizejo situaciju, bel ga/venokarl par nakolne veicamajiem darbiem.

MDsu mer~is skaidrs. Mes ve/amies, /ai

@]~-------------------------------------------------------Oari, jo tu vari LNS prezidenta A.Pavlina runa

Siikums 3. /pp. nedzirdigie ci/veki, pateicoties sabiedribas izpratnei un atbalstam, pateicoties savam pOlem un centibai, varetu k!ut par pi/ntiesigu sabiedribas datu, tapec musu dalibas saja konference ideja bija - parrunat tas iespejas, kadas ir mOsdienu sabiedriba. Pastastit par pozitivo pieredzi, bet galvenokart par to, kapec tas, ko mes varam un gribam, tik bieii netiek realizets. Nedzirdigajiem cilvekiem ikdienas dzive nakas sastapties ar tik daudziem un daiadiem s~ers/iem, ka patiesi ir vajadzigi mi/zigi pDfif)i lai tos parvaretu, un mOsu cinir;i atgadina kapsanu augsup pa lejupslidosam kapnem.

Jau daudzus gadus Latvijas Nedzirdigo savienibas viens no pamatdarbibas veidiem ir bijis informet sabiedribu par nedzirdigajiem ci/vekiem, vir;u problemam. Ir bijusi desmiliem rakstu daiadas avizes, iurnalos, radio un TV parraides, esam izdevusi informativos bukletus, organizejusi preses konferences un daiadus publiskos pasakumus. Sodien, atskatoties uz paveikto, redzam, ka esam ieguldijusi saja darba gan daudz laika, gan pD/u. oiemiel rezultati ir niecigi.

Triikst izpratnes Sabiedribas izpratni par mOsu ci/veku

problemam loti labi demonstre tie likumi, MK noteikumi, daiadi normativie akti, kas regule mDsu dzivi.

Vai par atba/stu, izpratni liecina tas, ka pagajusa gada beigas nedzirdigajiem ci/vekiem aizliedza vadit personiskas automasinas? Turktat minimaIi pie!aujamas prasibas - kurlums vienai ausij un Gukstus ba/ss dzirdesana tris metru atla!uma, maigi sakot ir nesaprotamas. Rodas virkne jautajumu kapee tiesi tris metri? Kiidi var bOt tie realie dzives apstak!i, lai automasinas vaditajam butu jadzird Gukstus (I) ba/ss no tris (I) metru atlaluma?

Kapec ar mums - LNS ka nedzirdigo cilveku parstavjorganizaciju to neuzskatrja par vajadzigu saskar;ot? Vai specialisti, kuri izdomaja so prasibu, ir specia/isti autotransporta jautajumos, vai vi(li ir (lemusi vera lidzsinejo pieredzi, ES praksi un vis beidzot vai, pier;emot sadus ierobeiojumus, autori padomaja. ka vi(li nedzirdigos autovaditajus pielidzinaja narkomaniem, alkoho/i~iem un citiem sabiedribai bistamiem cilvekiem?

---Un.ko.-galLieikLpar-musu-notariataJiku_ma 86. pantu? leklausieties "Par notariala akta lieciniekiem nevar bOt: rakstit un lasit neprateji, nepilngadigie un tie, kas miesigu vai garigu trukumu de! nespej pareizi un pilnigi saprast un ap/iecinat aktu, proti, gara slimie, kurtie, memie un aklie."

Pasi nedzirdigie ci/veki loti daiadas dzives jomas, neskatoties uz sabiedribas ignoranci, ir spejusi sasniegt daudz.

Ko verts vien ir mDsu nedzirdigo studentu varejums! Udzas dzirdigiem studentiem, par sprti savai nedzirdibai, par spiti tam, ka valsts nenodrosina vir;us ar tulkiem, vir;i macas,censas iegOt augstako izgmibu.

Latvijas Nedzirdigo savienibas statiJtos noteikts, ka viens no mDsu organizacijas pamatuzdevumiem ir cinities par to, lai nedzirdigie ci/veki ka pilnvertigi sabiedribas locek/i varetu piedalities mOsu valsts dzive. Lai to panaktu. Latvijas Nedzirdigo savieniba piedalas visu to projektu realizacija, kas tiesi vai netiesi saistili ar nedzirdigo cilveku socialo rehabi/itaciju.

MDsu mer~is ir cinities un veidot tadu situaciju, lai nedzirdigie ci/veki bDtu nevis socialas palidzibas, pabalstu prasitaji, bet, pateicoties labai izgJitibai un attiecigi profesijai, varetu patstavigi nodrosinat savu un savu gimef)u dzivi. Mums nevajag, lai sabiedriba uzskata nedzirdigos par atpalikusiem un nepi/nvertigiem kurlmemajiem, kuri nemak pasi par sevi parDpeties.

Nepieciesamas vienadas

iespejas

Nedzirdiba nenozime neizbegamu autsaideru vietu un lomu dzive. Nedzirdiba nozime tikai to, ka cilvekam nepieciesama ikdienas palidziba visa muia garuma, lai vir;s varetu parvaret izolaciju, lai nejustos lieks un nevienam nevajadzigs. Jebkura sabiedriba nedzirdigie ci/veki ir ku/turas un valodas minoritate.

Tapec mums vajag panakt tadu integraeiju sabiedriskaja dzive caur nepieciesamo pakalpojumu kompleksu, kas ietver sevi gan tehniskos paliglidzek!us, gan informativo nodrosinajumu, gan nedzirdigo zimju valodas tulku pakalpojumus, gan nepieciesamo atbalstu tiem, kas pasi nespej par sevi parOpeties. Nevis skaistos vardos, bet realos darbos nodrosinat nedzirdigajiem lidzvertigus dzives apstak!us ar parejo sabiedribas da/u l

Mes netaisamies einities par atiaidem un atvieglojumiem. prieksrocibam un kompensacijam, mes cinamies par vieniidam iespejam visiem, iespejam, kuras nodrosinat ir sabiedribas pienakums.

_No_st_ar_disl(J'iminaciju~ Mums nav vajadziga tada sabiedriba,

kas, iestajusies Eiropas Savieniba un NA TO. taja pasalaika ignore un diskrimine invalidus, mums nav vajadziga tiida sabiedriba, kura tDkstosi eilveku nevar normali nopirkt vilciena vai autobusa bi!eti, aiziet pie gimenes arsta, skatities televiziju,

macities augstskola, iekartoties viesnica, sar;emt surdotehniku uti. Mes esam pret so realo diskriminaciju. ar kuru nedzirdigie cilveki saduras sava ikdienas dzive. Viena lieta ir ta, ka nedzirdiba - ta ir nelaime, cita lieta - ka sabiedribas vienaldziba to padara par tragediju.

Ozive dota vienreiz Mes nevaram gaidit gadus, kad sabied

riba mainisies, kiDs izprotosaka un daris kaut ko. ozive dota tikai vienu reizi, un mes negribam gaidit, kad sabiedriba bOs gatava ko darit ari nedzirdigo laba. Mums jacinas un japanak, lai tas notiek tagad un tiJlrt. Problemas, kuras sodien mes nerisinam tapec, ka nemakam, vai tapec, ka tas ir parak smagas, mes atstasim saviem berniem.

Mes esam sis sabiedribas dala, varbut neliela un daudziem cilvekiem ;vesa, tomer simti un simli Latvijas iedzivotaju, kuru dzimta valoda ir zimju valoda, ari grib but pilnliesigi sabiedribas locek/i, dzivot pilnvertigu, skaistu dzivi. Audzinat pasi savus bemus, nevis atdot tos vienigaja bernu darza, kurs alrodas Riga, macilies sava zimju valoda, iegDt labu arodu - k!DI par skololajiem un arstiem, deputaliem un minislriem, dibinat savas firm as un kompanijas, skatities titretas televizijasparraides.

Mes - sabiedribas dala Mes esam sis sabiedribas' data, un

mes gribam, lai sabiedriba mus pie(lem tadus, kadi mes esam, nevis megina partaisit vai atslumj.

Udz ar 10 ari pati sabiedriba klDlu bagalaka un varosaka, jo mums ir brinis~igi cilveki, kuru potencials sobrid netiek pilna mera izmantots. Cilveki, kuriem, lai sasniegtu kaut ko saja dzive ir naeies pielikt daudz vairak pu/u un laika neka dzirdigajiem.

Tapec integracijas jautajumi, problemas, kas skar so jomu. mums ir tik tuvas un saprotamas. oari, jo tu vari. Ja, bet mes zinam, ka mes varam vadit automasinas. mes zinam, ka mes varam braukt ar motoriaivam, mes zinam, ka varam apliecinat notarialos aktus, mes zinam, ka mes to visu un vel daudzkarl vairak varam, bet mes nezinam un nesaprolam, kapec lik biezi mDsu dzive algiidina kapsanu augsup pa lejupslidosam kapnem?

Mes esam mDsu Latvijas sabiedribas da/a. Mes milam savu zemi, mes gribam, lai ta k/utu aizvien skaistaka un dzive taja labaka, un mes gribam un prasam, lai ari mums dod iespeju un !auj piedalities mDsu valsls altistiba, mes gribam un mes prasam savu vietu saja sabiedriba, mes to visu gribam, jo mes zinam - mes varam. +

( Jubiieja )

Liepajnieki svin svetku5 un cer uz . - _. -Jaunam maJam IIze Kopmane

Tada mierTga, laipna, sirsnTga diena. Ta vela rudens diena, kad liepajnieki sarTkoja savas biedrTbas 55. dzimsanas dienas svinTbas.

Pa reizei ITf,laja lietutif,ls, pa reizei vejs padzenaja makof,lus un kfuva gaisaks, bet bija laba noskaf,la, ko nekas nespeja sabojat.

Pastaiga pa pilsetu lelOgtos viesus biedrTbas priekssede

taja Gundega.Pa~ko izvadaja pastaiga pa Liepajas pilsetu, tam 6 vietam, kuras bijusi biedrTbas mHnes vieta. Oaza bija saglabajusies tada pati ka agrak, cita parbOveta, kada jau pazudusi no zemes virsas... at.---______ _____~."...",,----___, Jekulis, Juris Spekai

ArT seit kadreiz 'bija miisu klubs... tukso

klaJumu rada Gundega

miQas mijas cita ar citu - ka kura vieta klajies, kas taja noticis, kas bijis biedribas prieksgala. Nevienai citai biedrTbai nay bijis tik raibs liktenis dzTvesvietas zi8a. Un jasaka, ka arT tagad liepajnieki sava pas

Paldies daritajiem To atzTmeja arT pasi liepajnieki, kad ar

aplausiem un smaidiem sveica savus aktTvistus - Anitu un Armandu Dirnenus, Loniju Heidemani , Antru un Omaru Jaunzemus, Agritu Vasilievu , Guntu Vazdiki, Jani Laiminu, Andri Laiminu , Agnesi Kairi un Ritu'Jekuli. Ziedu veltes sa8ema arT bijusie priekssedetaji Visvaris

nis un Janis Heidemanis. Kluba vadHaja Gundega atzTmeja pasdarbnieku devumu, piedaloties visos LNS festivalos un koncertos RTga. Liepajnieki sava reize (2002.g.) pasi ari godam tika gala ar festivala uzQemsanu.

Apsveikumi, labie vardi

Tas viss ir jOsu biedru nopelns, uzsvera

LNS prezidents. KopTbas un vajadzTbas sajOta mOs tur kopa biedribas un visa savieniba, un tas skaidri jOtams arT Liepaja. Vi~s uzsvera, ka 55 gados dzTve nebeidzas, bet tikai vel sakas, un izteica cerTbu,

ka uz nakamo lielo jubileju visi vares sanakt kluba, kas bOs LNS Tpasuma - savas, labakas telpas.

Liepajniekus sveica daudzi viesi parstavji no visam biedribam, no pilsetas Sociala die nesta, Komun ikaciju centra. laikraksta Kopsoli u.c. NVO centra parstavji apliecinaja savu prieku par nedzirdTgo organizacijas iek!ausanos parejo nevalstisko organizaciju saime un pateicas par iespeju darboties kopTga projekta ar Liepajas biedrTbu.

Atmi.,as pie mielasta galda SvinTgo da!u papildinaja neiztrOkstosa

dziesma par Liepaju un dazi pasdarbnieku koncertnumuri. Biedribas vadilaja kopa ar daziem cit iem pasakuma dalTbniekiem tika interveta radioparraidei.

AtpOtas da!a noriteja sirsniga atmosfera kada pilsetas kafejnTca, kur nepartraukti civinaja putni~i bOros pie logiem. Notiesajam gardu maltiti un nosleguma lielu torti ar simbolisku uzrakstu , sabildejam visus gavi!niekus - liepajniekus, velejam no sirds visu, visu ... lai ti kpat jauki ka nosvineta jubileja tiek aizvadHs Vecais un sagaidits Jaunais gads. Lai radoss gars un panakumi vel daudzus gadus nakotne!

reizeja dzTves vieta jau i r ....-::;:--_.,..".,.,....,...__-:--__:--:-----::-:-:-:::----:::----:--:--:---=>."...,...., ce!a jOlTs, cerot, ka varbOt Pateiciba beidzot tiks pie majTgakam, - Atnac, draugs, pre!i man siltakam, milfgakam telpam. liedaga To viQi bO tu pelnTjusi pec Tava un maneja Liepaja.. . savam klejotajgai tam 55 ga- Ar siem vardiem atdu garuma. .

Par biedrTbas vestu ri lie- mlQa atsaucu musu biedcina fotos tendi kluba. MainT- rfbas svetkus, lai pateiktos

visiem, visiem, kas atbraujusies priekssedetaji , pavisam 8, paaudzes, bet ne- ca, atnaca uz Liepajas mainTga palikusi vel me bOt biedrfbas 55. jubileju. Palkopa un kopa paveikt kaut dies par skaistajiem noveko, kas paliek atmiQa, ba- lejumiem, davanam un ziegatina dveseli , iepriece pa- diem! sus un padara krasainaku ne jau vieglo ikdienu. L.:....-=-____~~=_.....:..:::::........:..:._!!:.=~!!!!..__~L!!.!!l~::J

Biedru varda Gundega PalJko

rno---------------------------------------------------------t.al velejumi

piepilclafst

Tik daudz skaistu atklatQ.u ar sirsnigiem var- . diem, Iabiem velejumiem, miliem apsveikumiem saQ.emusi LNS valde un tas organizacijas saja gadumija! Ieliikosimies tajos, ipasi nes~irojot adresatus bet velreiz kopa veldzejot sirdi pirms liela , nopietna darba celiena - 2004. gada visa garuma.

-'hi ra ki apsveikum i pienakusi no dazadam valdihas 1I11 pasnldibas organizacijam. LR Saeimas Cilvektiesibu un sabiedrisko lietu komisijas 1'.1rd~ ci3rbigu, radosu g.ldll noycl I.Druvietes kunclze ar

--------------------------------------------------------LU

.I TUVINASANAS. Arvien

biezak nedzirdigie pasdarbnieki uzstajas nedzirdigo pasakumos, piemeram, Verma~darza Starptautiskajai jaunatnes dienai velntaja uzveduma ar etldem un melodeklamacijam piedalijas ari 20 rainiesi.

.I Dazada ilguma nodarbibas un kursi beidzas zimju valodas centra: augstskolas AtHsHba studentiem, krievu jauniesu grupai un iesacejiem.

Jiilija .I PIEDALISANAS. LNS

parstavji piedalas Pasaules nedzirdigo federacijas kongresa Kanada, Monreala. Tas pulcina 2000 dallbnieku no 89 valsHm.

.I Rigas Dome pies~ir finansialu atbalstu Rigas biedribai , nedzirdlgo biedru socialas paJidzibas pakalpojumu kvalitates uzlabosanai (komunaliem maksajumiem, internetam, telefonsakariem).

.I SASNIEGUMS. Macibas augstskolas sekmigi beidz Daiga Delle, Ilze Sala, Skaidrile Pliska, Uldis Ozols , Liene Kleina -BrOvere, IngOna Krama, Agita Intsone (Rigas Pedagogijas un vadibas augstskola), Valdis Sala , Andis Krams (Latvijas Sporta pedagogijas akademija), Baiba Mactama (SDSPA Attisliba).

Augusta .I LNS jauniesi stajas augst

skolas - gan uzsakt studijas (I.Kalni~s , S.Kesenfelde, G.Jursevskis, S,Gutane), gan kvalificeties magistranlOra (G,Priede , L.Kleina - Bruvere, D.Delle, B.Mactama),

.I Jauniesi piasa auditorija tiekas ar bijuso ridzinieci V.Skorikovu no Jaunzelandes, lai uzzinatu par sis zemes nedzirdlgo dzivi.

.I MOsu biedri atverto durvju diena dodas uz Rigas Domi.

Septembri .I Sakas jaunais macibu

gads skolas, Rigas skola - 192 audzek~i , Valmiera - 169, Rai~a - 48, amatniecibas un dazadas arodapmacibas skolas - pie 30 jauniesu, augstskolas - vairak neka 10.

.I "Lai kaut ko sasniegtu, jamacas," saka KS" redakcijas interveta vies~a ASV Galaudetas universitates studente no Rigas Elina Nemerova.

na apa!os jubilarus un bijusos tautiska deju kolekHva dallbnie Lai velejuml kus.

piepildfls!.I FINALS. Sekmigi nosledzas apjomigais ES finansetais projekts Valmieras biedrlba Es Radniecig'o un sndarbibas nedzirdu . LOdzu, pastasti ... un organizaciju ~' idu Latvijas In-Niderlandes vestniecibas atbal- . validu, Latvijas Neredzlgo, stHais i)rojekts Iepazisim ES, Lietuvas Nedzirdlgo biedriko realizeja laikraksts Kopsoll . . - bas, LNSF, RSK NS, np

.I Valmieriesi gada gaita : vieniba Efraims, Bemu dzirsekmigi piedalljusies dazados des eentrs, asoeiaeija Rupju savas pilsetas pasakumos, ap- bems, eentrs Saule, TDA guvusi jaunu sporta speli - boc- Ligo , firmas Inter Sour-cia. Riko dazadus veselibas vei- . ee, Toyota, RIgas majoklis, cinasanas un gara pacilasanas Birojs, Rigas Tilti u. c. Te pasakumus, kuri gOst arvien lie- .. citats no

rno~----------------------------------------------------IN.lr' 0 J )( ~ omes seue

~~----------

MesariEitapa

Gada nogale LNS Dome pulcejas, lai izlemtu sa vienfbai globalu jautajumu: bOt vai nebOt mums Eiropas nedzirdfgo organizacijas sastava, tatad - bat vai nebOt mums Eiropa.

LNS prezidents A. Pavlins informeja, ka no sTs organizacijas sa~emts priekslikums par iestasanos. lespeja dota, nu jalemj, vai to izmantosim. Vi~a parlieciba ir, ka cita ce!a LNS nay - jastajas, jo ka tad Latvija paliks mala no sis Eiropas organizacijas, kad Lalvija arT bOs ES sastava un visu parejo val stu nedzirdTgo organizacijas apvienosies zem "Eiropas jumta". Visuma domnieki atbalstija so nostaju. V. Strazdi~s dalijas pieredze - LNSF jau 12 gadus ir attiecTgas Eiropas sporta organizacijas - EDSO sastava. E. Vorslovs apsvera varbOtejos ieguvumus: caur so organizaciju varesim risinat jautajumus Brisele (I. i. Eiropas SavienTba), piedalTties macTbu seminaros, sa~emt ES attiecTgos dokumentus latviesu valoda utt.

A. Smons atzTmeja, ka sai organizacijai ir " interesanti StatOti " ar dazam bOtiskam alskiribam no mOsu LNS. Starp citu, visiem domniekiem bija iespejams ar siem SlatOtiem iepazTties latviesu valoda.

Vel tika parspriesls par

Lidzjutibas

Ka akmens pee riela vel siltumu

g/aba,

Ta skaislakas almiQas sag/abas

sirds.

O. Lisovska

Izsakam visdzi!ako IidzjOtTbu LNSF prezidentam Varim Strazdi~am ar gimeni, mati mOzTba aizvadot.

LNSF, RSK "NS". NIAF "Klusums"

Zeme de va, zeme nema, Zeme visu neno/e~a

biedru naudas maksam saja organizacija. Pamatsumma ir 2000 eiro gada, bet paredzets jaunpienacejiem vismaz sakuma to samazinat. Par to spriez yenerala asambleja, un taja, kad LNS uz~ems , piedalisies arT mOsu parstavji. Tad arT vares 10gt samazinat biedru naudas apmeru.

Nolema: 1) LNS iestaties Eiropas

NedzirdTgo organizacija par pilnliesTgu biedru;

2) 10gl izskatTt iespeju samazinat biedru maksas apmeru.

LNS biedru naudas apmeri

Saja jaulajuma, tapat ka cilugad, izraisTjas plasas debates. Da!a domnieku virzTja ideju par biedru naudas paaugstinasanu, lai palielinatu LNS ienakumus, lidz ar to darbibas nodrosinajumu, pieaugot dzTyes un visu izmaksu dardzTbai.

Gita da!a saubTjas, vai spes savakt vel augslaku biedru maksu, jo cilvekiem lapat jau par visu dargak jamaksa.

No IrTs priekslikumiem (2, 3 un 4 LVL) balsosana parsvaru guva zelia vidusce!s" - 3 lati.

Pec lam pamatigak tika apspriesls jaulajums par biedru naudas nomaksas termirw. Bija radikali ierosinajumi par gada sakumu un vidu , jo LNS darbam lacu nepieciesama nauda jau no gada sakuma. Balsojol tomer palika pie 1. oktobra.

Labi darbi, mili vardi, Paliks vienmer sai saute.

Izsakam dzi!u IidzjOtibu

LNS Domes loceklim Varim

Strazdi~am ar piederTgajiem,

mati pedeja gaila aizvadot.

LNS va/de, /aikraksts "Kopso/i"

'! Cik levam gajums no/emls bij, Tik saja saute noiets ir. Nu la/13k ee!u skujas vij.. .

Izsakam sirsnTgu ITdzjOtT

bu Dacei Luksei , tevu zau

dejot.

RSK "NS"

Domnieki sprieda arT par to, ka rTkoties, ja cilveks LNS stajas atkartoti . Tika nolemts, ka tad bOs jakarto paaugstinata iestasanas nauda plus janomaksa paradi par ieprieksejo periodu (pilna lemuma lekslu sk. blakus).

Amata apstiprinati Saska~a ar noteikumiem, 3

gadu termi~am beidzoties, par jaunu amata bija jaapstiprina ZTmju valodas cenlra direktore Lilita Jansevska un Komunikaciju centra direktors Edgars Vorslovs. Dome 10 izdarTja atri, vienbalsTgi, jo abas amatpersonas nesena Domes sede bija veiksmTgi atskaitTjusas par darbu .

Daziidi LNS prezidenls informeja,

ka vel risinas jautajums par LNS rehabilitacijas darba finansesanu no val sis budzeta 2004. gadam. Gaidams samazinajums par 7%, kaul gan izdevumi pieaug par 30% (minimalas darba algas, komunalo izmaksu, cenu pieaugums ult.) . visiem bOs krielni jadoma, ka lidzek!u ekonomijas apslak!os veikt savus uzdevumus.

Ka lielu panakumu vins alzTmeja ZTmju valodas centra un Rezeknes biedrTbas uzvaru projeklu konkursos gada nogale , kas sim iestadem laus realizel jaunas, biedriem nepieciesamas ieceres.

Nakama Domes sede noliks jau janvarT, kad planots izskalit LNS ie~emumu - izdevumu lami 2004. gadam.

Aicinii'ums

lesim kopsoli! Godatie biedribu vaditaj i lin grupli priekssedetaji! LlIdzam jll.s aktivizet 1TI1iSU biedrus ial ilrai\Sta ,Kopson. pasiitisanaI

I I 2004. gadam.

Cienijalllie LNS biedri un visi ITIlisu_ iasita~i Latvija! No j111l1S atkanga ialkrai\sta .Kopsoli, nakoine. Ja veiati es to ari turpmak iasit, pasfltiet pasi un aicinie! to darit draugus. Tas ir mu-Sli - btlt vai nebflt jautajulTIs.

Illkai 3,60 vai 4,80 Ls gada noLikviena, tiksimies ali sogadl

LNS Domes lemums Nr. 11 2

Par LNS biedru maksu 2004. gada

1. Latvijas Nedzirdigo Savienibas 2004. gada biedru naudas apmeru noteikt Ls 3 (Iris lali).

2. Biedru nauda jasamaksa fldz 2004. gada 1. oktobrim.

3. Par tiem LNS biedriem, kuri nav samaksajusi biedru naudu lidz 2004. gada 1. oktobrim, regionalas biedribas patstavigi izlemj jaulajumu par soda naudas apmeru.

4. Atbrrvot no biedru naudas maksasanas tos LNS biedrus, kuri uz 2004. gada 1. janvari sasniegusi 70 gadu vecumu un 1. grupas invafldus.

5. Uzdol LNS regionalajam biedribam par pasu lidzekliem apkalpol un sniegt palid~ibu biedriem, kuri nomaksajusi biedru naudu par tekoso gadu.

6. LNS biedriem, kuri ar LNS Domes lemumiem ir albrivoli no biedru maksam, ir liesibas palstavigi lemt par maksasanu.

7. Noteikt iestiisaniis naudu LNS - 1 LVL. Alkarlolas ieslasanas gadijuma - 5 LVL, plus janokarto parads par 10 laiku, kad bija LNS biedrs un nemaksaja biedru naudu.

Paldies ziedotajiem!

Rigas biedriba pateicas saviem ziedoUijielll . Vir;lU vidu: Marija S~irrnante, Stat;lislavs Sevelis, Anna un Aleksejs Goncarovi. Mara un Aivars Zerntauti (I~atrs pa 2,50 LVL), Jiilija un Vasilijs Depkovski. Ausrna Krasnovska, Dzidra un J1arijs Steglavi (I~a t rs pa 2 LVL), Valentina Skuja, Lifantijs Lavrenovs, Elvira Pratniece (katrs pa I LVL).

Zina par TV! , --Katru rJtu

no pirmdienas fldz

piektdienai

programma

------------------------------------------------------------~~

( Svesas zemes esot jauki . )

-k sV'u III/edrl;';a' Pal.'.l . ... V I " . . '}, IIze Kopmane

- ta saka Milda Bergmane (atte/a), jauniete, kas dzimusi Latvija, bet nu jau 7 gadus dZlvo Zviedrija.

'::1 Milda, ka jOs nonacat saja Zieme!valsti?

- Mana male parcelas dzTvot uz Zviedriju un es, prolams, ITdz ar viQu. Toreiz man bija 12 gadu, un es macTjos Riga, dzirdTgo masu skola.

o Ka veidojas jOsu macibu gaitas Zviedrija?

- Sakuma atkal tiku pieleikta dzirdTgo skola. Ta bija L.:-~---':"':::::~IIIo1iIl:.::.:::"""':'--_---I maza klasTte tikai ar 6 skoleniem, visiem ladiem ka es iebraucejiem, un mums pamala macTja tikai zviedru valodu. 13 macTjos 1,5 gadus.

Tad arsli man konstateja dzirdes Iraucejumus, ieteica lie-tot dzirdes aparatu , ar kuru gan nekadi nevareju sarast. ArT velaka pareja uz cilu klasi ar 30 skoleniem man bija 9rOta, nespeju iedzivolies jaunajos apslak!os.

'::J Ka gimene tikat gala ar so problemu?

- Mate mani pieleica vajdzirdigo bernu skola, tacu arT tur man !oli nepatika. Pabiju divas nede!as, pec lam devamies uz nedzirdigo skolu. No dzimsanas zimju valoda runaju ar vecakiem , varbOt tapec sai skola bez dzirdes aparala, sazinoties ar zimem, jutos vislabak.

MacTjos nedzirdigo skola no 8. lidz 10. klasei, pec lam gimnazija. Paslaik esmu II kursa, kopa jamacas 3 gadi.

CJ Vai sai gimnazijai ir kads novirziens?

- Zviedrija ir vairaku novirzienu vidusskolas (gimnazijas). Ir lauksaimniecTbas, ir ar tehnisku ievirzi, ar sadzTviskaku novirzienu (kulinarija, foto, 50sana) un arT I. s. leorelisko zinasanu skola, kur vienlidz maca visus visparigos prieksmetus. Es macos sada visparTga skola, jo vel nespeju izveleties

r----.,-----.-:"~------", kaut arT protu runal zviedriski.

noteiktu virzienu , - man nay skaidrs, ko Tsti gribetu daril.

.::J Paraksturojiet, ka notiek macTbas jOsu skola salTdzinajuma ar Latviju!

- Pali galvena als~iriba ir ta , ka mums !oli daudz jaslrada palslavTgi. majas. Skolotaji slundas sniedz teoretisku parskalu un izmantojamo IileralOru , un mums apmeram 2 nede!u laika jasagatavo projekts par temu, kuru pasiem janoformule.

Ta, piemeram, esmu pedeja laika izvelejusies papetit latviesu nedzirdTgo kultOru. vestud, zimju valodu ul!.

.::J Vai maclbas notiek zlmju valoda?

- Ja, nedzirdigo klases visi skololaji 10 parvalda un lielaka da!a arT pasi zTmju valoda vada nodarbibas. Ja kadam vajaka valodas prasme un sarezgilaka viela jaskaidro, tad talka nak lulki. Skola slrada ari vairaki nedzirdigie skolotaji.

Man pasai vismi!akas ir slundas , kur mums maca zviedru zTmju valodu - zimes, gramaliku, sazinasanas veidus. Skola ir 4 zTmju valodas skolotaji.

::J eik plasi zlmju valoda izplatita un tiek lietota Zviedrija?

- Ir samera liela sabiedribas da!a, kas parvalda so valodu, par 10 inleresejas vai macas to. Mana mamma Alina, piemeram, maca ZV nedzirdigo

skola, ka arT gimnazija dzirdT- Zit:Jo .. K5 redakcija gajiem skoleniem un kursos ({KS logo konkurssdzirdTgiem vecakiem ar nedzir

5. novembra redkolegijasdTgiem berniem. ArT man komu- . sede tika apkopoti KS logonikacija sT valoda ir loti svarTga, :

D 1

~r---------------------------------------------------------CV:LiDAKA

(-----==-:;.:.:;:...-~-----:..;:;::;,~) Makskernieks: Andris Zu Ieveribai~I' rakovskis LNSF individualais

_. ILielums : svars cemplonats IMilziga, I

11 ,100 kg ; ga sautrir;1U mesana i rums 113 em; ve notiks 24. janvali I' /I dera diametrs - Iwltiiras c entraZIVS.

.. lJguciems.. Riga. LidOl;1l1 Andris lurakovskis Vieta : Lielupe

54 em. iela 27 .

Mani sauc Andris lura (Gatupe) Jabrallc ar 9. vai 2 I . trolejbusu lid z kliituraskovskis, man ir 29 gadi. So Datums: 2003. centram "liguciems", DafielD zivi -lidaku no laivas ar gada 2. deeembrT libniekll piete ikllmi j aie velcesanu nokeru 2. decem Makskerriki: sniedz tiesn esu ko legUai I

bra pecpusdi~na, jau meto "Ugly Stik" (Line stllndu pi rills sacensibu saties kreslai. Spin) 2,7 m kats, kuma. Dalibas Illil l,sa:

CT~a ar so Lielupes milzeni "JAXON " AXEL . I ./ ar sporta 1, llIbu savlI ilga 5 minOtes, Mans draugs AX 350 spole, biedrll ofi cialll pieteil,lImli Aleksandrs Romanovs palT "STREAM" 0,18 I- bez mal,sas; dzeja ievilkt 10 laiva, Tas nebija pita aukla, ' 1 ./ parejiell1 - 2 Ls. viegli! Esma: gumij Turpat pI. 14 notiks tur- I

Vispirms pa~era ar rokas zivs "SPRO" dzel Inirs ari berniem (LIZ Illagnel!.isko merl' i) . ia~i, las salOza, bet tad paspeja lena, 25 em '- __._ _ .-A

sa~erl ar roku zem zaunam, Laiks: DA Protams, roka asi~oja, bet gan vejs 2 - 7 mis, ,r- Zil)ORSK ---~i darijums bija lielaks par sapem. prieks. Novelu Jaunaja gada arT +4 Co, apmaeies.

Rigas NedzirdTgoTik lielu Ifdaku Ifdz sim sa eitiem maks~erniekiem tadu Liecinieki: Aleksandrs RomeistarsacTkstesva 29 gadu mOza vel neesmu pasu veiksmi - ne asakas manovs, Viktors Arzaniks.

florbola komandfunnokeris!, Par 10 man ,loli liels visiem! 1. februari pI. 13

Rigas 5 J vidusskolapat Riga.

I Masl,avas ie la 262 .At ve/osipedu ekstremak Japiezime, ka Rigas nedzir Komandll pieteil,ulll'i j aDeaf Pe~ digo auto - mota klubs "Tris iesniedz sace Ilsibu galautora pseidonTms punkti saja gada noorganizeja venajam tiesnesim ne

divus velokrosus pavasari un .Pie estiQiem vasaras bei velak ka 30 min . pirms rudeni, un tur tiesam piedalijas :gas bija aizbraucis KopsolJ sacensibu. sakuma. Dalidaudzi interesenti - gan mazi,aktTvais lasltajs Peteris Kur bas ma~a: RSK "Iuba gan lieli, gan damas, gan kungi. biedriem bez maksas.sltis. ViQi ar nedzirdfgo orien

parejiem - I,as nedzivoAr velosipedu slarte aritieristu iz/asi nok/uva /gaunija Riga - 1.50 Ls. bet ridziniekiern - 3 Ls.

orienlierisli: karte plansele uzneta/u no Perna vas, jauka stOres un brauc pa celiem, meziemas sporta baze Jou/u

i] ':J .:Jza laci~am , st jgam, nu, protams, Rigas Nedzirdigo

mae (igauniski "Sa/aveca ja spej un velas, nay aizliegts arika/ns) www.jou/umae.ee. Tur

meistarsacikstespa sOnam, purvu , cauri krOmiemrisinajas Zieme/valstu nedzirboulingautt. Peteris Kursitis jau sagata- .dfgo sacenslbas orientesanas

15. februan pI. 11vojis vairakus velomarsrutus. Arsporta un mDsu orientierisTOSS boulinga halle

Sanemam daudz medalu, Peteri varat sazinaties, sOtot SMStiem tur veicas.

Riga. /~enga raga iela 6 . I Registrac ija no pI. 10 - i

uz telefona numuru: 6315198 vai ari pa e-pastu : pepensk@inbox.lvgandrTz katram lika, liesa, arp~s

10.30. DaHbllieku sl,aits ikonkursa bija ukrai~i un sveicie ~u , tad uzreiz kapums kalna Sekojiet nakamgad informaier_o~.eiols . Si l\al,a .infor- Isi . Ukrair;ti bija daudz specTgaki apm. 100 m augstuma, tad atkal cijai "Kopsoli ,, ! BOs jaunas zimaclJa RSK .. Nedzlrdigo Ipar parejiem, iZQemot lietuvieti leja un ta IIklociem. Starp 15 ~as, Jau tagad sagatavojiet vesports.. b iroja. ITomasu Kuzminski, kurs jau ir startejosiem Peteris bija tikai 5, losipedus pavasarim, neaizmir

00'.] iaugstas klases orientierists pat vieta, slarp cilu , izstajas kadi 5 stol iegadaties aizsarg~iveres, Rigas Nedzirdigo Istarp dzirdTgajiem. vai 6 velobraueeji , jo sis kross Peteris apgalvo, tas ir loti nepiemeistarsac"{stes ISo sacensTbu starplaika noti esot bijis grOUiks par iepriekse ciesamas, jo reiz vi~s pats krita

basketb oia Ika Igaunijas cempionats velokro jiem. . no velosipeda ar galvu pa priek3. februari pI. 18 !sa un Peteris, daudz nedomajot, Ar avizes starpniecibu Pete su, nedaudz pat kaklu izmezgija .

(lurpm ak katru otrdi enu) i pa~ema noma kalnu velosipedu ris Ku rsitis IOdz atsaukties velo - neliela natru zalaja pie strau I Rigas 5 I . vid ussl, ola. iun meginaja sacensties ar igau enluziastus, lai meginatu noor ti~ a uzduroties uz slidena koka . Kornandu piet ei/,umi j a- I

~ i em , kuriem sis bija 3. cempio ganizet braucienus uz velokrosa gabala, un salocija prieksejo rieiesniedz 30 min. pirms Inats, Ja, ka vi~s pats apgalvoja sacensibam ari tepat Latvija, pu , bet galva vesela! Tads, 10k, sacensibu sakuma. Vi- !

- bija inleresanti nobraukt ar pec tam cilviet. Daudz sacen piedzivojums, siem speletajiem jabut IviQiem krosa distanei. sibu organize dzirdigo sporta AttiHa: Peteris Kursitis velo RSK "Nedzirdigo sports"j

Daudz likumu, turklat caur klubi, piemeram, Siguida, Smil krosa cempionata Igaunija. biedriem . priezu jaunaudzi pa sauru taci- tene, Erg!os, Kuldiga, ka ari te

mailto:pepensk@inbox.lvhttp:www.jou/umae.ee

-------------------------------------------------------------1cru

( Citas organiza,cijas )

Iz ({Etraims dziv.es Ivars Kalni(ls

Musu nedzirdTgo jauniesu un vil;/u draugu organizacija "Efraims ar savam idejam un realizetam aktivitatem pamazam klust pazTstama ne tikai nedzirdTgo kopiena, bet arT arpus tas. Pateicoties musu jauniesu energijai un dzirdfgo jauniesu ieinteresetfbai veidojas sadarbfba un kontakti plasaka sabiedrfba.

Novembra beigas Latvijas Universitate lika organizets sadraudzfbas vakars ar turienes jauniesu atturfbas un veselibas veicinasanas organizaciju. Mes iepazinamies ar LU studejosiem jauniesiem no dazadam fakultatem, kuri ar mer~i cinlties pret atkarfbam dodas uz dazadam skolam lasH lekcijas par sme~esanas , alkoholisma, ! ..: . . -_... ."

( HorQskopi )

2004.Peptilfa gads

Perti~is sis gudrais, izveicfgais, vilt/gais un jautrais radljums mums sola lustfgu, piedzlvojumiem bagatu, interesantu

L..-____---"::...;.---I gadu ar daudzam jaunam iespejam. Vai tas velesimies un pratlsim izmantot? Tas katra pasa zit;Ja un varesana. BOs jariske, jamekle risinajumi sareigltas situacijas, bet uzvares tie, kuri bus neatlaidlgi un radosi, kuriem piemft fantazijas speja, elastlgs prats, atra reakcija uz notikumiem, nerimstoss dzlvesprieks.

4!fiAuns (21.marts - 19. aprilis)

Beidzot beigsies likslas un nebOsanas, kas tevi palaikam piemekleja pagajusa gada. Paies vien dazi menesi, kad lu metfsies jaunu projektu radfsana un pildfsana. Uzradfsies daudzsoloss biznesa parlneris ar izdevfgiem piedavajumiem. Nepalaid los garam, un tavs naudasmaks k!Os daudz biezaks.

toksikomanijas un narkotisko vielu kaitfgumu. Savukart mes informejam par savam aktivitatem un paradfjam viQiem agrak neredzetus prieksnesumus melodeklamacljas "Kino un "Vel ir laiks un kustlbu !eatra etfdi "Nemiers. Grupa "Alias Ineses Immures vadiba un RaiQa vakarskolas nedzirdfgo teatra trupa Ulda Ozola vadiba patiesam atstaja lielu iespaidu uz dzirdfgiem jauniesiem.

Lai vel ciesak satuvinatos, noorganizejam rota!as, kas bOtiski veicinaja saprasanos starp abam jauniesu grupam. Pasakumu nosledzot, secinajam, ka dzirdjgajos jauniesos jau acfmredzami radusies interese par turpmakajiem kopfgiem pasakumiem. Piemeram, vairaki izteica velmi apgOI zimju valodu, noorganizet basketbola macu starp abam organizacijam utI.

Visi sastajamies aplf un katrs izteicas par sevi un par so vakaru . Vienpratfgi atzinam, ka tas izdevies superfgi.

Velmi tikties ar musu organizaciju izteikusi vel viena jauniesu grupa - klubs "Maja. Tiksanos planojam janvarL

Bet personiska dzfve? Beidzol tu sapratfsi, ka jabeidz si uzupuresanas un izdabasana, un pirmam kartam jaiemil sevi. Tad arf notiks lielais paversiens, sitfs likteniga slunda - naks jslais (lsta). Tikai nezaude atkal nealkarjbu! Tas attiecas arj uz attiecibam ar berniem un vecakiem.

fit Versis (20. aprilis - 20. maijs)

Tu nespej alstat neko nepadarHu, un tava spTHba grauj lavus moralos un fiziskos spekus. Atmet so nevajadzTgo centfbu un uzspiestus noteikumus. Pa!aujies uz likteni, kurs saja gada liks lavam vardam spozi iemirdzelies. Zvaigznes aicina: mainiel darbu, dibiniel un noslipriniet gimeni un vietu , kur dzfvol.

Sastapsi kadu, kas tevi dievinas. Kopa bus veiksmigi darTjumi, alklajumi un piedzTvojumi. Ja vien tu !ausies priekam un baudam...

~ Dvini, (2 1. maijs - 20. jilnijs)

Naksies mainTt attieksmi prel lietam un cilvekiem. Sac gadu ar drosmi un veiksmes apziQu. Beidz ciliem izdabal. Pirma vieta liekol pasapziQu, ar panakumiem istenosi savas idejas. Emocijas jaatstaj mala. Biznesa galvenais godjgums.

Zvaigznes sola piestat drosa osla un baudlt pilnTgu uzticesanos attiecjbas. Tomer atdosanas jOlam nebus padosanas otram. Uzmanies no ieksejas neatkarTbas konfiikla!

MOsu orgamzaclJal uzsmaidfjusi vel viena veiksme - Eiropas Savienfbas programma "Jaunatne apstiprinats mOsu iesniegtais projekts "Ce!am tillu starp skaQu un klusuma pasauli. Projekta mer~is ir nedzirdfgo jauniesu inlegracija dzirdfgo vienaudzu vide - veidosim "Efraima majaslapu, izdosim informatfvo izdevumu, kas iznaks reizi divos menesos, organizesim informatfvo pasakumu Pasaules Nedzirdfgo diena Rfgas RaiQa vakarskola.

Projekla realizesanu saksim jau 2004. gada februarf, kad noliks informatfva izdeyuma prezentacija apvienfbas "Efraims gada jubileja. Informatfvaja izdevuma planojam ietvert plasu rakstu klaslu par nedzirdfbu un nedzirdfgajiem, viQu valodu , vesturi, kultoru, ka arT viedok!us un komentarus no dzirdfgo puses. Izdevums bOs pieejams ne tikai nedzirdfgajiem, bet plasam sabiedrfbas lokam.

MOsu projekta galvenie sadarbTbas partneri ir P .StradiQa Medicinas vestures muzejs un Rfgas RaiJ;la 8.vakara vidusskola. +

_ Vezis (21. jilnijs - 22. j iilijs)

Katram makonim ir sudraba maliQa. Kap pari bailem, riske, jo tu vari tikai iegOt - citu darbu vai dzTvesvielu , jaunus biznesa partnerus. Sis ir labakais laiks parmaiQam, bet - tikai mierTgi, ar smaidu, mieru.

Gads sola emocionalu komfortu, altiecTbu ITdzsvarosanos, nedrosTbas izzusanu sabiedriska un intima stera, arT talakus ce!ojumus. Izvairielies no paradiem, kredltiem.

?A Lauva (23. jillijs - 22. augusts)

Tevi Iracinaja sasielas rokas, piespiesla pak!ausanas. Vel likai mazliel pacietfbas - un lu alkal bOsi virsotne , lepni komandesi visus . Tikai jasavac isla komanda, parbaudTti talanti ar jaunam iemaQam, un spozi panakumi garanleli.

Alver biezos mOrus, kas sarga tavu sirdi. Taja ienaks cilveks, kas bOs ka bez praIa te~is de! un palfdzes tev arT grOtos brTzos. Sis ir ieguvumu laiks - sper soli, un pasaule piederes lev!

~ Jaunava (23. augusts - 22. septembris)

Tevi gaida parbaudTjumi , lai sasniegtu augslaku personTbas ITmeni. Tevi vajas sajOla, ka panakumi iel secen, veiksme smaida citiem, nauda iztek caur pirksliem.

Macies neizda!at sevi visiem, izbeidz..

~~-------------------------------------------------2004. - Perti~a gads Sakums 11.1pp.

attiecfbas, kuram nay nakotnes, turies pa gabalu no pesimistiem, izmantotajiem, gaudu!iem. AtgOsti pascieQu un liec lieta savu pievilcfbu, spejas un izveli - ta visa tev ir gana! Panakumi nodrosinati, stradasi arzemes vai sadarbosies ar arzemju partneriem.

fi svari (23. septembris 22. oktobris)

Koncentrejies vienai galvenai lietai savas dzfves' kapitalremontam. Uzticies veselam sapratam un lietis~am attieefbam. nevis draugu bOsanai. Ar disciplfnu, savaldfbu, izturfbu un augstakstavoso labvelfbu tiksi pie naudas un pakapiena karjera.

Mfiestfbas maigums sadziedes tavu viegli ievainojamo jOtfgo sirdi un !aus tev iztikt bez telosanas intlmo jOtu slera. Tikai neat!aujies vieglpratlgus sanso!us!

~ Skorpions (23. oktobris 21. novembris)

Kaut kads panfkums visas dzTves jomas. Tomer nezaude drosmi un pacietfbu , neklausies launas un skaudTgas meles. Tavs vajums ir arf tavs speks. Apvienojies ar kadu uZQemfgu, spejigu , turfgu domubiedru, un viss izdosies.

Sargi savu sirdi, neizda!a to un mekle dveseles radinieku . Laid sev klat tikai to, kas tev garfgi tuvs un dzi!i jOtoss. Slepens flirts nay domats tev!

~ Strelnieks (22. novembris 21. decembris)

Tu esi vidO starp darbu (ce!u). kas beidzas, un to, kas sakas. Saki ja tam, kas nak tev pretl, pieQem izaicinajumus, dibini jaunas partnerattieefbas, iesaisties nebijuSOS projektos, riske - un tu uzvaresi . Tev ir labas izredzes uz mantojumu, kada fpasuma iegOsanu.

Nevaino sevi mfiestlbas neveiksmes, nemekle vairs kompromisus, bet izs~iries - ja vai ne. leskaties sirdf unJziem: aiziet vai palikt kopa uz mOzu. Pee tam dzfvot bOs daudz vieglak.

~ Meiazis (22. decembris 19. janvaris)

Tava dzfve haosa periods, tu laipo no krfzes uz krfzi stresa un emoeionala trauksme. Tomer tu spej savakties, bOt pacieHgs, pasparlieeinats. Tev dzfve ir ka saha

spele - no balta uz melno laukumu krustam s~ersam. Pa vidu - panakumi, nauda, uzvaras. Nezaude galvu no tal

....... iJdensvirs

(20. janvaris - 18. februaris)

Tu esi ierauts efniQa, tevi eensas kontrolet, apspiest, virzf!. Nepadodies, jo sis ir tavu talejoso planu laiks. Stradasi smagi , - vilsies partneros. Tacu ar risku sasniegsi linansialu un moralu neatkarfbu, par spfti nelabveliem. Seko veselfbas stavoklim!

Tu ~elreiz sapratlsi, cik liela vertfba ir godfgam, atklatam attiecfbam, bet mfiesnba uz tam vedfs saura taeiQa. Nenomal dies!

=livis (19. februaris - 20. marts)

Tikai dazi menesi , un tu jutfsi izmaiQas: citi mer~i , ats~irfgs dzfvesveids un radosas izpausmes. SaQemsi ietekmTgu personu atbalstu , pieaugs ienakumi un publicitate.

Aizmirsti pedejo gadu pardzfvojumus, sarauj vecas vazas un atver sirdi jaunam jOtam, kas sniegs sengaidfto romantiku. Seko saviem sapQiem. un tu spesi piepildft tos pats un palidzesi citiem to izdarft.

Ipasie sveicieni VERONlKAI KAZULEI

Lai veji sale, lai brazas pari lietus, Lai debess sniega padebes.us vel. Vel lavi gadi zalus asnus dzis Caul' labesl.ibu, kura levi zel.

CienIjama Veronikas kundze,

novelam Jums i1gll mOiu, sliprLl veselTbu, un raitll soli turpmakiem

gad iem. Rezelmes regionala

biedriba

~