profesionālās studiju programmas „ĶĪmijas … · web viewciklopievienošanās reakcijas (...

Profesionālās studiju programmas „ĶĪMIJAS TEHNOLOĢIJA” attīstība laika periodā no 2001./2002.m.g. līdz 2005./2006.m.g. KOPSAVILKUMS Profesionālā studiju programma „ĶĪMIJAS TEHNOLOĢIJA” akreditēta 2000./2001.m.g. laika periodam no 02.05.2001. līdz 31.12.2007. Laika periodā no pēdējās akreditācijas līdz 2007.g. jūnijam ievērojami mainījusies RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MĶF) struktūra – fakultātei pievienojušies Tehniskās fizikas institūts un Tekstila un apģērbu tehnoloģijas institūts; tādejādi fakultātes studentu skaits divkāršojies un palielinājies arī realizējamo studiju programmu skaits. Līdz ar to pieaudzis mācību spēku un zinātnieku skaits, paplašinājušies zinātnisko pētījumu virzieni, sadarbojoties ķīmiķiem, fiziķiem un materiālzinātniekiem izveidojušies un nostiprinājušies jauni starpnozaru pētījumu virzieni (piemēram, optoelektronisko materiālu, nanomateriālu, modernu tekstilmateriālu izstrāde). Notikusi arī studiju programmas „ĶĪMIJA” un „ĶĪMIJAS TEHNOLOĢIJA” realizējošo struktūrvienību reorganizācija – Ķīmijas katedrā apvienotas vairākas struktūrvienības: Organiskās ķīmijas profesoru grupa, Fizikālās ķīmijas profesoru grupa, Vispārīgās un lietišķās ķīmijas profesoru grupa. Arī citas profesoru grupas reorganizētas izveidojot katedras; izveidojušies jauni institūti un zinātniskie centri: Lietišķās ķīmijas institūts, Materiālu sintēzes un tehnoloģiju zinātniskais centrs, Degvielu ķīmijas zinātniskais centrs. Patreiz MĶF sastāvā ietilpst: Biomateriālu un biomehānikas institūts, Lietišķās ķīmijas institūts, Polimērmateriālu institūts, Tehniskās fizikas institūts, Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts, Silikātu materiālu institūts, Ķīmijas katedra, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra, Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra, Silikātu materiālu tehnoloģijas katedra, Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra, Vides piesārņojumu pētījumu laboratorija, Polimērmateriālu pārbaužu laboratorija, Stikla un keramikas zinātniskās pētniecības laboratorija, Degvielu kvalitātes kontroles un pētījumu laboratorija. Pēdējos 6 gados MĶF mērķtiecīgi realizējusi kadru atjaunošanas politiku (īpašas piemaksas no MĶF līdzekļiem jaunajiem pasniedzējiem, doktorantu iesaistīšana mācību darbā, ESF atbalsts doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem), kas devis labus rezultātus – samazinājies vidējais akadēmiskā personāla vecums, daudzi doktorantūras absolventi kļuvuši par fakultātes mācībspēkiem. Pēdējos divos gados, pateicoties Eiropas Savienības finansējumam (ESF un ERAF projekti) norit strauja fakultātes infrastruktūras un materiāli-tehniskās bāzes uzlabošana – tiek renovētas telpas (pirmām kārtām, lielās auditorijas, tad mazās auditorijas un laboratorijas, pasniedzēju telpas un zinātniskās laboratorijas), iegādātas nepieciešamās mūsdienīgās iekārtas un aparatūra, kas agrāk augstskolas budžeta ietvaros nebija iespējams. Jau otro gadu papildus LZP zinātniskajiem grantiem un valsts programmām izdalītajiem līdzekļiem RTU saņem finansējumu savu zinātnisko projektu realizācijai. Pateicoties IZM finansējumam RTU kļuvusi pieejama jaunākā zinātniskā informācija (datu bāze „ScienceDirect”); bez tam, pateicoties sadarbībai ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, MĶF pieejama arī datu bāze „Beilstein Crossfire” (Baltijas reģionā vienīgajiem). Pateicoties jaunajai IZM politikai, sabiedrībā pēdējos 2 gados tiek popularizēta ideja par inženierzinātņu studiju nozīmību. Diemžēl, tas zināmā mērā ir noticis par vēlu, jo reflektantu interese par inženieru studijām ķīmijas tehnoloģijā praktiski izsīka jau

pirms vairākiem gadiem – daudz prestižākas (un vieglākas) bakalauru studiju reflektantiem šķiet studijas maģistrantūrā; arī vidusskolu absolventi grib iegūt

akadēmisko grādu nevis inženiera kvalifikāciju, jo inženiera profesijas prestižs sabiedrībā ir ļoti zems. Kā redzams no ikgadējiem pašnovērtējuma ziņojumiem, studējošo skaits inženieru programmā „Ķīmijas tehnoloģija” 2001./2002.m.g. bija 28 studenti, 2002./2003.m.g.- 17, 2003./2004.m.g. – 10, 2004./2005.m.g. – 9, 2005./2006.m.g. vairs tikai 2 studenti, bet jau no 2005.g. uzņemšana šajā programmā pārtraukta sakarā ar reflektantu trūkumu. Neskatoties uz aizvien sarūkošo studentu skaitu, MĶF veica visas nepieciešamās izmaiņas studiju programmās, ko paredzēja jaunās likumdošanas prasības. 2001./2002.m.g. saskaņā ar RTU Senāta lēmumu tika palielināts inženierstudiju prakses apjoms, mainīta studiju programmu struktūra, izstrādāta prakses līguma forma (paraksta fakultātes dekāns, uzņēmuma vadītājs, prakses vadītājs un students), paaugstinātas prasības attiecībā uz prakses un inženierprojekta aizstāvēšanas procedūru. 2003./2004.m.g. 6 dažādu inženierstudiju programmu vietā tika izveidota viena studiju programma ĶIL0 bakalauru studiju absolventiem, saglabājot specializācijas iespējas. Šajos gados uzlabota sadarbība ar ražotājiem, veikta potenciālo prakses bāzes uzņēmumu aptauja par studentu prakses iespējām. Reflektantu trūkuma dēļ netika realizēta iecere ar 2002./2003.m.g. uzsākt vakara un neklātienes apmācību inženierstudijās. Patreiz ražotāji vēl nav aptvēruši faktu, ka absolventu ar inženiera kvalifikāciju (kādu pieprasa „Olainfarm”, „Grindeks”, „Valmieras stikla šķiedra” u.c. lielie ķīmiskās ražošanas uzņēmumi) vairs nebūs, taču tuvākajos 5 gados no šiem uzņēmumiem pensionēsies milzīgs skaits XX gs. 60.-70.gados darbu uzsākušie inženieri-ķīmiķitehnologi un pieprasījums pēc šādiem speciālistiem strauji pieaugs. Par to nav aizdomājusies nedz IZM, nedz Ekonomikas ministrija, nedz arī paši ražotāji, kuri atzīst, ka kadru plānošana patreiz ir ļoti vāja; vidējie uzņēmumi pat atsakās prognozēt kadru pieprasījumu. Tā kā RTU ir vienīgā augstskola Latvijā, kas realizē profesionālo studiju programmu „Ķīmijas tehnoloģija”, šīs programmas pārtraukšana novedīs pie tā, ka ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem nāksies kadrus iepirkt no ārzemēm vai apmaksāt savu speciālistu studijas ārzemēs. Lai gan reāli profesionālajā studiju programmā „Ķīmijas tehnoloģija” patreiz studējošo vairs nav, studiju programma ir sakārtota un pie zināma atbalsta no valsts puses (t.i., profesionālajām studijām izdalītām valsts budžeta vietām) un sabiedrības pozitīvas attieksmes pret inženiera profesiju apmācība var tikt atsākta jebkurā brīdī. * * * Izsmeļoša informācija par izmaiņām fakultātes struktūrā, akadēmiskā personāla sastāvu (sadalījums pēc akadēmiskās kvalifikācijas un vecuma), realizējamajām studiju programmām un tajās studējošajiem (sadalījums pa kursiem, absolventu skaits), studentu pētniecisko darbu (pētniecisko darbu tēmas un to vadītāji, studentu publikāciju un tēžu saraksti, ziņas par dalību konferencēs, starptautisko sadarbību), akadēmiskā personāla veikto metodisko un zinātisko darbu (publikāciju saraksti, referāti semināros un konferencēs, starptautiskā sadarbība, granti, līgumdarbi, programmas, cita veida pētījumi), akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu, studentu starptautisko mobilitāti, MĶF materiālās bāzes uzlabošanu, plānotajiem pasākumiem nākamajam gadam, iepriekšējā gadā plānoto pasākumu izpildi un darba pašnovērtējumu sniegta MĶF ikgadējās atskaitēs par mācību darbu, kas apkopotas RTU izdotajā ikgadējā izdevumā „Studiju darba dati” (visu gadu izdevumi pieejami MĶF Dekanātā, Āzenes ielā 14/24, 269.telpā). MĶF gada atskaites un ikgadējie studiju programmu pašnovērtējuma ziņojumi pieejami turpat, 269.telpā, kā arī ievietoti fakultātes mājas lapā: http://www.ktf.rtu.lv Informācija par MĶF zinātnisko

darbību sniegta ikgadējā RTU izdevumā par zinātnisko darbību, kas pieejams 267.telpā. Informācija par doktorantūras studiju programmām, doktorantūras statistiku, doktorantiem, doktorantūras vadītājiem, promocijas padomēm,

aizstāvētajām disertācijām un doktorantūras darbību regulējošajiem dokumentiem (doktorantūras nolikums, uzņemšanas noteikumi, zinātniskā grāda piešķiršanas kārtība un kritēriji, promocijas padomju darbība, stipendiju un kredītu piešķiršanas noteikumi u.c.) atrodami RTU ikgadējā izdevumā „RTU doktorantūra”, kas atrodas 267.telpā. Iepriekšējās studiju programmu „ĶĪMIJA” un „ĶĪMIJAS TEHNOLOĢIJA” akreditācijas pašnovērtējuma ziņojumi, visi studiju plāni un studiju programmas, mācību priekšmetu reģistrs (ar priekšmetu anotācijām, ziņām par pasniedzējiem), priekšmetu apraksti, akadēmiskā personāla CV, aizstāvēto bakalauru un maģistru darbu un inženierprojektu saraksti (ar vadītājiem un recenzentiem), aptaujas (studentu, absolventu, darba devēju un mācību spēku) par studiju programmām atrodas MĶF Dekanātā, Āzenes ielā 14/24, 268. un 269. telpās. Studentu aptaujas par mācību priekšmetiem, priekšmetu programmas, studentu eksāmenu darbi, kursa darbi un projekti glabājas pie konkrēto priekšmetu atbildīgajiem; studentu noslēguma darbi (bakalauru un maģistru darbi, inženierprojekti) un to aizstāvēšanas protokoli tiek uzglabāti atbildīgajās struktūrvienībās, aizstāvētās doktoru disertācijas atrodas MĶF bibliotēkā. Informācija par MĶF absolventu darba devējiem atrodama fakultātes mājas lapā; turpat atrodami arī nodarbību saraksti, struktūrvienību mājas lapas ar akadēmiskā un zinātniskā personāla un pasniedzamo priekšmetu sarakstiem. Studiju programmas, brīvajā izvēlē piedāvāto priekšmetu reģistrs, visi studiju procesu reglamentējošie dokumenti atrodami RTU mājas lapā: http://www.rtu.lv Ziņas par kultūras un sporta iespējām, studentu aktivitātēm, studējošo pašpārvaldi, studējošo lomu un dalību RTU vadības institūcijās pieejamas RTU mājas lapā. 04.06.2007.

Rīgas Tehniskā universitāte Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Profesionālās inženieru studiju programmas „Ķīmijas tehnoloģija” pašnovērtējumu ziņojumu (2001./2002. – 2005./2006. m.g.) pielikumi Rīga, 2007

Saturs 1. Pielikums. Mācību priekšmetu reģistrs........................................................... 3 2. pielikums Mācību priekšmetu apraksti.......................................................... 26 3. pielikums Akadēmiskā personāla saraksts..................................................... 88 4. pielikums Akadēmiskā personāla CV............................................................ 90 5. pielikums Akadēmiskā personāla publikāciju saraksts (2001.-2007)................................................. 190

1. pielikums Mācību priekšmetu reģistrs

Bioloģiski aktīvo savien.ķīmijas tehnoloģ.kat. Akceptēto priekšmetu saraksts Mācību priekšmeta nosaukums KP Sadalījums 1 ĶOS001 Bakalaura darbs 3 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. M.Jure 2 ĶOS002 Maģistra darbs 20 ( 0.0- 0.0- 0.0);

prof. M.Jure 3 ĶOS003 Doktoranda darbs (disertācija) 60 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. M.Jure 4 ĶOS004 Praktiskais darbs 4 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. M.Jure 5 ĶOS005 Inženierprojekts 16 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. M.Jure 6 ĶOS009 Zinātniskais darbs 102 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. M.Jure 7 ĶOS010 Prakse 26 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. M.Jure 8 ĶOS101 Ievads studiju nozarē 1 ( 1.0- 0.0- 0.0); prof. M.Jure 9 ĶOS102 Materiālķīmija (stila dizainam) 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. M.Jure 10 ĶOS300 Elektronu nobīdes un saišu reorganizācijas 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); prof. M.Jure 11 ĶOS302 Bioorganiskā ķīmija 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); as.prof. Ē.Bizdēna 12 ĶOS304 Reakciju tipi organiskajā sintēzē 6 ( 2.0- 0.0- 4.0); prof. M.Jure 13 ĶOS307 Saišu izveidošanas principi un metodes 6 ( 2.0- 0.0- 4.0); prof. M.Jure 14 ĶOS310 Organisko savienojumu bioloģiskā aktivitāte 3 ( 1.0- 1.0- 0.0); prof. A.Strakovs 15 ĶOS311 Ķīmisko vielu pārvaldība 2 ( 1.5- 0.0- 0.5); prof. M.Jure 16 ĶOS315 Ārstniecisko vielu ķīmija un to atbilstība 7 ( 2.0- 0.0- 6.0); prof. M.Jure 17 ĶOS404 Ārstniecības vielu ķīmija un tehnoloģija 6 ( 3.0- 0.0- 4.0); prof. A.Strakovs 18 ĶOS410 Bioķīmijas izmeklētas nodaļas 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); as.prof. Ē.Bizdēna 19 ĶOS440 Organisko savienojumu attīrīšana un ķīmiskā analīze 7 ( 2.0- 0.0- 9.0); as.prof. Ē.Bizdēna 20 ĶOS468 Organisko savienojumu izdalīšanas un analīzes met. 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); as.prof. Ē.Bizdēna 21 ĶOS471 Bioorganiskā ķīmija 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. Ē.Bizdēna 22 ĶOS480 Organiskās sintēzes rūpnīcu iekārtas un projektēšana 3 ( 3.0- 0.0- 0.0); prof. M.Jure 23 ĶOS481 Organiskās sintēzes metodes 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. M.Jure 24 ĶOS482 Medicīnas ķīmija 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. A.Strakovs 25 ĶOS483 Zāļu gatavās formas 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. A.Strakovs 26 ĶOS484 Ārstniecības vielu ķīmija un tehnoloģija 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. A.Strakovs

27 ĶOS501 Farmaceitisko preparātu tehnoloģija 4 ( 2.0- 0.0- 2.0); prof. A.Strakovs

28 ĶOS505 Ārstniecības vielu ķīmijas un tehnoloģija 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); prof. A.Strakovs 29 ĶOS522 Bioorganiskā ķīmija 3 ( 2.0- 2.0- 0.0); 1.daļa 1 ( 1.0- 1.0- 0.0); 2.daļa 2 (1.0- 1.0- 0.0); as.prof. Ē.Bizdēna 30 ĶOS541 Organisko savienojumu sintēzes 10 ( 2.0- 0.0- 8.0); prof. M.Jure 31 ĶOS542 Organisko savienojumu struktūras un bioloģiskās 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); aktivitātes kopsakarības prof. M.Jure 32 ĶOS548 Signalizācijas ceļi šūnā 2 ( 1.0- 0.0- 0.0); prof. M.Jure 33 ĶOS549 Organiskās sintēzes izmeklētas nodaļas 6 ( 2.0- 0.0- 4.0); prof. M.Jure 34 ĶOS550 Organisko savienojumu attīrīšana un analīze 5 ( 2.0- 0.0- 3.0); as.prof. Ē.Bizdēna 35 ĶOS551 Pārejas metālu organiskā ķīmija 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. M.Jure 36 ĶOS601 Medicīnas ķīmijas izmeklētās nodaļas 7 ( 4.0- 3.0- 0.0); prof. A.Strakovs 37 ĶOS602 Heterociklisko savienojumu ķīmijas izmeklētās nod. 7 ( 4.0- 3.0- 0.0); prof. M.Jure 38 ĶOS603 Patentzinības 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. M.Jure 39 ĶOS604 Zinātniskie semināri 4 ( 0.0- 4.0- 0.0); prof. M.Jure 40 ĶOS605 Pedagoģiskā prakse specialitātē 4 ( 0.0- 4.0- 0.0); prof. M.Jure 41 ĶOS606 Bioloģiski aktīvo savienojumu tehnoloģija 15 ( 5.0- 5.0- 5.0); prof. M.Jure 42 ĶOS610 Lipīdu ķīmija 15 ( 4.0- 0.0- 4.0); prof. M.Jure 43 ĶTF302 Ķīmijas informātika 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. M.Jure 44 ĶTF304 Informācijas prasme 2 ( 0.0- 1.0- 1.0); prof. M.Jure

Biomateriālu un biomehānikas prof.grupa Akceptēto priekšmetu saraksts Mācību priekšmeta nosaukums KP Sadalījums 1 BBB002 Maģistra darbs 20 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. I.Knēts 2 BBB003 Doktoranda darbs (disertācija) 60 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. I.Knēts 3 BBB009 Zinātniskais darbs 102 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. I.Knēts 4 BBB010 Prakse 26 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. I.Knēts 5 BBB101 Biomateriālu pamati 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); prof. I.Knēts 6 BBB301 Funkcionālie medicīniskie implanti 3 ( 3.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa

7 BBB601 Kompozīto materiālu mehānika 5 ( 1.0- 1.0- 0.0); prof. I.Knēts 8 BBB602 Bioloģisko audu mehānika 10 ( 2.0- 1.0- 0.0); 1.daļa 5 ( 1.0- 0.0- 0.0); 2.daļa 5 ( 1.0- 1.0- 0.0); prof. I.Knēts 9 BBB603 Biomateriāli 5 ( 1.0- 1.0- 0.0); prof. I.Knēts 10 BBB604 Galīgo elementu metode 5 ( 0.5- 1.0- 0.0); prof. I.Knēts 11 BBB605 Biomateriālu tehnoloģija 10 ( 1.0- 3.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 12 BBB606 Biopārklājumu tehnoloģija 5 ( 1.0- 1.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 13 BBB607 Bioloģisko materiālu pārbaudes metodes 5 ( 1.0- 1.0- 0.0); prof. I.Knēts 14 BBB610 Bioloģisko audu un implantu biomehāniskā 7 ( 4.0- 0.0- 3.0); 1.daļa 4 ( 2.0- 0.0- 2.0); 2.daļa 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. I.Knēts 15 BBB681 Biomateriālu un implantu iegūšanas tehnoloģijas 8 ( 3.0- 2.0- 3.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 16 MEE309 Ievads biomehānikā un biomateriālos 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. I.Knēts 17 MEE318 Biomateriāli 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); prof. I.Knēts 18 MEE319 Biomehānika 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. I.Knēts 19 MEE412 Biomateriāli 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); prof. I.Knēts 20 MEE501 Bioloģisko audu mehānika 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); prof. I.Knēts 21 MTM513 Biomehānika 4 ( 2.0- 2.0- 0.0); as.prof. I.Tipāns 22 ĶST502 Materiālu bioloģiskā saderība un bioaktivitāte 3 ( 3.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 23 ĶST523 Biokeramika 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 24 ĶST524 Augsttemperatūras pārklājumi un savienojumi 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa

25 ĶST527 Biomateriāli 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 26 ĶST529 Biomehānika 4 ( 4.0- 2.0- 0.0); 1.daļa 2 ( 2.0- 1.0- 0.0); 2.daļa 2 ( 2.0- 1.0- 0.0); vad.pētn. V.Kasjanovs 27 ĶST532 Kompozītu biomateriāli 2 ( 2.0- 1.0- 1.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 28 ĶST533 Metāla implanti 2 ( 2.0- 1.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 29 ĶST536 Biomateriālu pārbaudes in vitro 3 ( 1.0- 1.0- 2.0);

as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 30 ĶST537 Biomateriālu pārbaudes in vivo 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 31 ĶST538 Cietu vielu elementu mikroanalīzes metodes 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 32 ĶST540 Biomateriāli kardiovaskulārajai ķirirģijai 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); vad.pētn. V.Kasjanovs 33 ĶST542 Biomateriāli stomatoloģijai 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 34 ĶST543 Biomateriāli plastiskajai ķirurģijai 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 35 ĶST562 Biokeramika un tehnoloģija 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 36 ĶST563 Implantu biomehāniskā saderība 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); vad.pētn. V.Kasjanovs 37 ĶST564 Bioloģisko audu un to aizvietotāju kristālķīmija un 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); mineraloģija doc. R.Švinka 38 ĶST565 Cilvēka anatomija un bioloģisko audu uzbūve 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 39 ĶST566 Implantu formu veidošanas tehnoloģija 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 40 ĶST567 Locītavu protēzes un to materiāli 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 41 ĶST568 Biomateriālu standarti 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 42 ĶST607 Biokeramika 10 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 43 ĶST679 Biomateriālu tehnoloģija un iekārtas 10 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 44 ĶST680 Materiālu bioloģiskā savietojamība 10 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa

Ķīmijas katedra Akceptēto priekšmetu saraksts Mācību priekšmeta nosaukums KP Sadalījums 1 ĶNF003 Doktoranda darbs (disertācija) 60 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 2 ĶNF004 Praktiskais darbs 4 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 3 ĶNF009 Zinātniskais darbs 102 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 4 ĶNF010 Prakse 26 (0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 5 ĶNF122 Metālu ķīmija 3 (2.0- 0.0- 1.0); as.prof. M.Drille 6 ĶNF201 Neorganiskā ķīmija (pamatkurss) 5 (2.0- 0.0- 3.0); as.prof. M.Drille 7 ĶNF202 Analītiskā ķīmija (pamatkurss) 4 (1.0- 1.0- 2.0); as.prof. M.Drille 8 ĶNF285 Fizikālā ķīmija (pamatkurss) 6 (3.0- 1.0- 2.0); as.prof. S.Čornaja 9 ĶNF288 Vides inženierzinību pamati 2 (1.0- 1.0- 0.0);

as.prof. I.Rozenštrauha 10 ĶNF289 Neorganiskā ķīmija (pamatkurss) 5 (2.0- 0.0- 3.0); as.prof. M.Drille 11 ĶNF290 Analītiskā ķīmija (pamatkurss) 2 (0.0- 0.0- 2.0); as.prof. M.Drille 12 ĶNF291 Neorganiskā ķīmija (speckurss) 6 (2.0- 0.0- 4.0); as.prof. M.Drille 13 ĶNF292 Elektroķīmiskās analīzes metodes 2 (1.0- 1.0- 1.0); as.prof. M.Drille 14 ĶNF293 Neorganiskā ķīmija (speckurss) 4 (2.0- 0.0- 2.0); as.prof. M.Drille 15 ĶNF300 Analītiskā ķīmija (instrumentālās metodes) 2 (0.0- 0.0- 2.0); as.prof. M.Drille 16 ĶNF301 Fizikālā ķīmija (padziļināts kurss) 6 (2.0- 1.0- 3.0); as.prof. S.Čornaja 17 ĶNF302 Koloīdķīmija 2 (1.0- 0.0- 1.0); as.prof. S.Čornaja 18 ĶNF303 Kinētikas un katalīzes pamati 3 (1.0- 2.0- 0.0); as.prof. S.Čornaja 19 ĶNF305 Ķīmisko parametru testēšanas laboratorijas 2 (1.0- 1.0- 0.0); as.prof. M.Drille 20 ĶNF306 Kvalitātes sistēmas ķīmijas laboratorijā 2 (1.0- 1.0- 0.0); as.prof. M.Drille 21 ĶNF352 Elektroķīmija 2 (1.0- 0.0- 1.0); as.prof. S.Čornaja 22 ĶNF354 Elektroķīmiskās analīzes metodes 5 (1.0- 0.0- 4.0); as.prof. M.Drille 23 ĶNF386 Vides ķīmija 1 (1.0- 0.0- 0.0); as.prof. M.Drille 24 ĶNF389 Ūdens ķīmijas un mikrobioloģijas pamati 3 (2.0- 0.0- 1.0); as.prof. M.Drille 25 ĶNF393 Metālu sakausējumu analīze 5 (1.0- 0.0- 4.0); as.prof. M.Drille 26 ĶNF396 Organiskie analītiskie reaģenti 2 (2.0- 0.0- 0.0); as.prof. M.Drille

27 ĶNF401 Metāls-materiālmācība 5 (2.0- 1.0- 2.0); as.prof. M.Drille 28 ĶNF403 Dabas ūdeņu un notekūdeņu 4 (1.0- 0.0- 3.0); as.prof. M.Drille 29 ĶNF407 Elektroķīmiskās analīzes metodes 2 (0.0- 0.0- 2.0); as.prof. M.Drille 30 ĶNF420 Ķīmiskās analīzes metodes 2 (0.0- 0.0- 2.0); as.prof. M.Drille 31 ĶNF426 Optiskās analīzes metodes 2 (0.0- 0.0- 2.0); as.prof. M.Drille 32 ĶNF430 Ūdens ķīmija un mikrobioloģija I 2 (1.0- 0.0- 1.0); as.prof. M.Drille 33 ĶNF437 Vides fizikāli ķīmiskās analīzes metodes 3 (1.0- 0.0- 2.0); as.prof. M.Drille 34 ĶNF470 Laboratorijas iekārtošana un organizēšana 1 (1.0- 0.0- 0.0); as.prof. M.Drille

35 ĶNF481 Vides mācība 2 (1.0- 1.0- 0.0); as.prof. I.Rozenštrauha 36 ĶNF482 Vides problēmas 4 (2.0- 2.0- 0.0); as.prof. I.Rozenštrauha 37 ĶNF502 Elektroķīmija 3 (2.0- 1.0- 0.0); as.prof. S.Čornaja 38 ĶNF503 Vides ķīmija un tehnoloģija 2 (1.0- 1.0- 0.0); as.prof. I.Rozenštrauha 39 ĶNF521 Ķīmisko procesu kinētika 3 (2.0- 1.0- 0.0); as.prof. S.Čornaja 40 ĶNF524 Metālu un sakausējumu analīze 2 (0.0- 0.0- 2.0); as.prof. M.Drille 41 ĶNF601 Teorētiskā analītiskā ķīmija 8 (4.0- 4.0- 0.0); as.prof. M.Drille 42 ĶNF602 Instrumentālās analītiskās ķīmijas izmeklētas nod. 7 (3.0- 0.0- 4.0); as.prof. M.Drille 43 ĶNF603 Metroloģija analītiskajā ķīmijā 8 (4.0- 0.0- 4.0); as.prof. M.Drille 44 ĶNF604 Objektu analītiskā ķīmija 8 (2.0- 0.0- 6.0); as.prof. M.Drille 45 ĶNF605 Organiskie analītiskie reaģenti 7 (4.0- 0.0- 3.0); as.prof. M.Drille 46 ĶNF606 Kvalitātes nodrošināšana analītiskajā ķīmijā 7 (4.0- 0.0- 3.0); as.prof. M.Drille 47 ĶNF607 Zinātniskie semināri 4 (0.0- 4.0- 0.0); as.prof. M.Drille 48 ĶNF610 Modernā analītiskā ķīmija 5 (3.0- 0.0- 0.0); as.prof. M.Drille 49 ĶNF672 Koloidālā ķīmija 5 (4.0- 0.0- 0.0); as.prof. S.Čornaja 50 ĶNF673 Ķīmisko procesu kinētika 10 (2.0- 0.0- 0.0); as.prof. S.Čornaja 51 ĶNF675 Elektrodu procesu kinētika 5 (2.0- 0.0- 0.0); as.prof. S.Čornaja 52 ĶNF684 Kinētika un katalīze 10 (2.0- 2.0- 0.0); as.prof. S.Čornaja 53 ĶNF686 Fizikālā ķīmija 15 (4.0- 0.0- 0.0); 1.daļa 7 (2.0- 0.0- 0.0); 2.daļa 7 (2.0- 0.0- 0.0); as.prof. S.Čornaja

54 ĶOĶ001 Bakalaura darbs 3 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 55 ĶOĶ002 Maģistra darbs 20 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 56 ĶOĶ003 Doktoranda darbs (disertācija) 60 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 57 ĶOĶ004 Praktiskais darbs 4 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 58 ĶOĶ005 Inženierprojekts 16 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 59 ĶOĶ009 Zinātniskais darbs 102 (0.0- 0.0- 0.0);

prof. V.Kampars 60 ĶOĶ221 Organiskā ķīmija (pamatkurss) 5 (2.0- 0.0- 3.0); prof. R.Valters 61 ĶOĶ222 Organiskā ķīmija (speckurss) 6 (1.5- 0.0- 4.5); prof. R.Valters 62 ĶOĶ304 Kvantu ķīmija 2 (0.5- 0.0- 1.5); as.prof. M.Utināns 63 ĶOĶ315 Kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopija 3 (1.0- 2.0- 0.0); prof. R.Valters 64 ĶOĶ416 Stereoķīmija 4 (2.0- 2.0- 0.0); 1.daļa 2 (1.0- 1.0- 0.0); 2.daļa 2 (1.0- 1.0- 0.0); prof. R.Valters 65 ĶOĶ427 Fizikāli-ķīmiskās pētīšanas metodes 2 (1.0- 1.0- 0.0); prof. R.Valters 66 ĶOĶ428 Organisko savienojumu fizikālās pētīšanas metodes 3 (2.0- 1.0- 0.0); prof. R.Valters 67 ĶOĶ429 Organiskā ķīmija biomateriālu tehnoloģijā 2 (1.0- 1.0- 0.0); prof. V.Kampars 68 ĶOĶ524 Supramolekulārā organiskā ķīmija 2 (1.0- 0.0- 1.0); prof. R.Valters 69 ĶOĶ525 Kvantu ķīmija 3 (2.0- 0.0- 1.0); as.prof. M.Utināns 70 ĶOĶ527 Kvantu ķīmija (padziļināts kurss) 2 (1.0- 1.0- 0.0); as.prof. M.Utināns 71 ĶOĶ528 Kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopija 2 (1.0- 1.0- 0.0); prof. R.Valters 72 ĶOĶ530 Zinātniski pētnieciskais darbs organiskājā ķīmijā 5 (0.0- 0.0- 5.0); as.prof. M.Utināns 73 ĶOĶ601 Organisko savienojumu fizikālās pētīšanas met. 15 (2.0- 2.0- 0.0); prof. R.Valters 74 ĶOĶ605 Kvantu organiskā ķīmija 10 (2.0- 2.0- 0.0); as.prof. M.Utināns 75 ĶOĶ617 Stereoselektīvā sintēze 10 (2.0- 2.0- 0.0); prof. R.Valters 76 ĶOĶ621 Organisko savienojumu fizikālās pētīšanas met. 8 (2.0- 6.0- 0.0); prof. R.Valters 77 ĶOĶ623 Organiskā ķīmija 7 (5.0- 2.0- 0.0); prof. R.Valters 78 ĶOĶ624 Modernās sintēzes metodes 8 (5.0- 3.0- 0.0); prof. V.Kampars 79 ĶOĶ625 Modernā organiskā ķīmija 5 (3.0- 0.0- 0.0); prof. R.Valters 80 ĶOĶ637 Stereoselektīvā sintēze 8 (5.0- 3.0- 0.0); prof. R.Valters

81 ĶVT205 Iepakošanas tehnoloģija 2 (2.0- 0.0- 0.0); doc. I.Dreijers 82 ĶVĶ001 Bakalaura darbs 3 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 83 ĶVĶ002 Maģistra darbs 20 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars

84 ĶVĶ003 Doktoranda darbs (disertācija) 60 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 85 ĶVĶ004 Praktiskais darbs 4 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 86 ĶVĶ005 Inženierprojekts 16 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 87 ĶVĶ006 Diplomprojekts 16 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 88 ĶVĶ007 Diplomdarbs 16 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 89 ĶVĶ008 Kvalifikācijas darbs 6 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 90 ĶVĶ009 Zinātniskais darbs 102 (0.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 91 ĶVĶ100 Ievads specialitātē 1 (1.0- 0.0- 0.0); prof. V.Kampars 92 ĶVĶ103 Kursa darbs ķīmijā 6 (1.0- 1.0- 4.0); prof. V.Kampars 93 ĶVĶ104 Vispārīgā ķīmija 2 (1.0- 0.0- 1.0); prof. V.Kampars 94 ĶVĶ106 Vispārīgā ķīmija praktiskajiem inženieriem 1 (1.0- 0.0- 1.0); as.prof. J.Kreicberga 95 ĶVĶ109 Vispārīgā ķīmija 2 (1.0- 0.0- 1.0); prof. V.Kampars 96 ĶVĶ111 Vispārīgā ķīmija arhitektiem 2 (1.0- 0.0- 1.0); prof. V.Kampars 97 ĶVĶ112 Vispārīgā ķīmija (padziļināts kurss) 9 (5.0- 0.0- 4.0); 1.daļa 5 (3.0- 0.0- 2.0); 2.daļa 4 (2.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kampars 98 ĶVĶ113 Vispārīgā ķīmija (padziļināts kurss) 10 (5.0- 0.0- 5.0); 1.daļa 6 (3.0- 0.0- 3.0); 2.daļa 4 (2.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kokars 99 ĶVĶ115 Inženierķīmija 2 (1.0- 0.0- 1.0); prof. V.Kampars 100 ĶVĶ116 Lietišķā ķīmija 2 (1.0- 0.0- 1.0); prof. V.Kampars 101 ĶVĶ120 Vispārīgā ķīmija (neorganikas daļa) 3 (2.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kampars 102 ĶVĶ121 Vispārīgā ķīmija (organikas daļa) 3 (2.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kampars 103 ĶVĶ201 Vielas uzbūve 5 (3.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kampars 104 ĶVĶ202 Ziežvielas un degvielas 3 (1.5- 0.0- 1.5); prof. V.Kampars 105 ĶVĶ225 Koksnes ķīmija (pamatkurss) 3 (3.0- 0.0- 3.0); prof. V.Kampars 106 ĶVĶ250 Atomu spektri 2 (1.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kampars

107 ĶVĶ251 Hromatogrāfija 4 (2.0- 0.0- 2.0);

as.prof. J.Millers 108 ĶVĶ252 Elektronu absorbcijas spektri 3 (1.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kampars 109 ĶVĶ253 Infrasarkanā spektroskopija 3 (1.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kampars 110 ĶVĶ254 Rentgenanalīze 3 (1.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kampars 111 ĶVĶ255 Ķīmiskā analīze 4 (2.0- 0.0- 3.0); prof. V.Kampars 112 ĶVĶ256 Mikrobioloģija 3 (1.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kampars 113 ĶVĶ302 Degvielas un ziežvielas 2 (1.0- 0.0- 1.0); prof. V.Kampars 114 ĶVĶ303 Fotoķīmija 1 (0.0- 1.0- 0.0); prof. V.Kampars 115 ĶVĶ304 Rūpnieciskā organiskā ķīmija (padziļināts kurss) 3 (1.5- 0.0- 1.5); prof. V.Kampars 116 ĶVĶ305 Rūpnieciskā neorganiskā ķīmija 3 (1.5- 0.0- 1.5); doc. J.Vaivads 117 ĶVĶ306 Rūpnieciskā organiskā ķīmija 2 (1.5- 0.0- 0.5); prof. V.Kampars 118 ĶVĶ307 Rūpnieciskā neorganiskā ķīmija 2 (1.5- 0.0- 0.5); prof. V.Kampars 119 ĶVĶ308 Eksperimenta kļūdas ķīmijas laboratorijā 2 (1.0- 1.0- 0.0); prof. V.Kampars 120 ĶVĶ350 Vides ķīmija un vides atbilstība 6 (3.0- 0.0- 4.0); prof. Kokars 121 ĶVĶ351 Pārtikas ķīmija un pārtikas atbilstība 6 (3.0- 0.0- 4.0); as.prof. J.Kreicberga 122 ĶVĶ352 Degvielu ķīmija un degvielu atbilstība 7 (3.0- 0.0- 4.0); prof. V.Kampars 123 ĶVĶ353 Iepakojumu atbilstība 3 (2.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kokars 124 ĶVĶ360 Hromatogrāfija 2 (1.0- 0.0- 1.0); prof. V.Kampars 125 ĶVĶ410 Elektronu un svārstību spektroskopija 4 (2.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kampars 126 ĶVĶ501 Degvielu un ziežvielu ķīmija un tehnoloģija 3 (2.0- 0.0- 1.0); prof. V.Kampars 127 ĶVĶ502 Molekulārā spektroskopija 3 (1.0- 0.0- 2.0); prof. V.Kampars 128 ĶVĶ503 Hromatogrāfija (padziļināts kurss) 2 (1.0- 0.0- 1.0); as.prof. J.Millers 129 ĶVĶ511 Hemometrija 3 (1.0- 0.0- 2.0); prof. E.Liepiņš 130 ĶVĶ527 Sintētiskā organiskā ķīmija 4 (1.0- 0.0- 3.0); prof. V.Kampars 131 ĶVĶ532 Ūdens piesārņojuma ķīmija 2 (1.0- 0.0- 1.0); as.prof. I.Rozenštrauha 132 ĶVĶ541 Pārtikas ķīmija 3 (1.5- 0.0- 1.5); as.prof. J.Kreicberga 133 ĶVĶ604 Zinātniskie semināri 4 (0.0- 2.0- 2.0);

prof. V.Kampars 134 ĶVĶ605 Pedagoģiskā prakse specialitātē 4 (0.0- 0.0- 4.0); prof. V.Kampars

135 ĶVĶ610 Degvielu tehnoloģija 15 (5.0- 5.0- 5.0); prof. V.Kampars 136 ĶVĶ611 Degvielu ķīmija 15 (2.0- 0.0- 6.0); prof. V.Kampars 137 ĶVĶ676 Modernā fizikālā ķīmija 5 (2.0- 0.0- 0.0); as.prof. S.Čornaja

Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra Akceptēto priekšmetu saraksts Mācību priekšmeta nosaukums KP Sadalījums 1 ĶPI101 Ievads materiālzinātnē 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 2 ĶPI103 Materiālzinību pamati 2 ( 1.5- 0.5- 0.0); prof. M.Kalniņš 3 ĶPI104 Materiālzinības 2 ( 1.5- 0.5- 0.0); prof. M.Kalniņš 4 ĶPI201 Materiālu struktūra un īpašības 6 ( 4.0- 1.0- 1.0); prof. M.Knite 5 ĶPI202 Polimēru materiāli 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); as.prof. J.Kajaks 6 ĶPI301 Kompozītmateriāli 4 ( 3.0- 0.0- 1.0); prof. M.Kalniņš 7 ĶPI302 Virsmas un robežprocesi 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. M.Kalniņš 8 ĶPI303 Materiālu apstrāde un pārstrāde 5 ( 3.0- 0.0- 2.0); as.prof. J.Kajaks 9 ĶPI304 Materiālu izvēles pamati 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); as.prof. L.Mālers 10 ĶPI305 Materiālu novecošana 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); as.prof. M.Dzenis 11 ĶPI306 Materiālu reciklēšana un ekoloģija 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); as.prof. L.Mālers 12 ĶPI307 Šķiedrmateriāli 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); prof. S.Reihmane 13 ĶPI308 Adhezīvi un pārklājumi 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); as.prof. L.Mālers 14 ĶPI319 Dabas un speciālas nozīmes polimērmateriāli 3 ( 3.0- 0.0- 0.0); as.prof. J.Kajaks 15 ĶPI323 Stilu mācība 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); lekt. A.Tipāne 16 ĶPI324 Krāsu mācība 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); as.prof. L.Mālers 17 ĶPI332 Mākslas vēsture 2 ( 1.5- 0.5- 0.0); lekt. A.Tipāne 18 ĶPI333 Organisko materiālu konservācija 4 ( 1.0- 3.0- 0.0); as.prof. M.Dzenis 19 ĶPI335 Metāli un sakausējumi 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); as.prof. M.Dzenis

20 ĶPI336 Koksnes materiāli 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); as.prof. J.Kajaks 21 ĶPI419 Polimēru materiālu ķīmija un tehnoloģija 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. M.Kalniņš 22 ĶPI420 Materiālu novecošana un aizsardzība 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Mālers 23 ĶPI421 Polimēru fizika un ķīmija 5 ( 3.0- 0.0- 2.0); 1.daļa 3 ( 3.0- 0.0- 0.0); 2.daļa 2 ( 0.0- 0.0- 2.0); prof. M.Kalniņš 24 ĶPI422 Polimēru materiālu tehnoloģija 5 ( 3.0- 0.0- 2.0); 1.daļa 3 ( 3.0- 0.0- 0.0); 2.daļa 2 ( 0.0- 0.0- 2.0); prof. M.Kalniņš

25 ĶPI423 Polimēru materiālu pārstrāde 5 ( 3.0- 0.0- 2.0); 1.daļa 3 ( 3.0- 0.0- 0.0); 2.daļa 2 ( 0.0- 0.0- 2.0); as.prof. J.Kajaks 26 ĶPI424 Polimēru pārklājumi 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. M.Kalniņš 27 ĶPI426 Šķiedrmateriāli 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. S.Reihmane 28 ĶPI427 Koks-materiālmācība 5 ( 3.0- 0.0- 2.0); as.prof. M.Dzenis 29 ĶPI428 Papīrs-materiālmācība 5 ( 3.0- 0.0- 2.0); as.prof. M.Dzenis 30 ĶPI429 Tekstilijas-materiālmācība 5 ( 2.0- 0.0- 3.0); prof. S.Reihmane 31 ĶPI431 Tekstiliju konservācija 5 ( 2.0- 0.0- 3.0); prof. S.Reihmane 32 ĶPI432 Polimēru adhezīvi 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 33 ĶPI433 Šķiedrmateriālu apdare 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. S.Reihmane 34 ĶPI434 Kultūras vērtību aizsardzības tiesiskie pamati 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. M.Dzenis 35 ĶPI435 Pigmenti un krāsas 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); as.prof. M.Dzenis 37 ĶPI501 Polimēru materiālu reciklizācija 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. J.Kajaks 37 ĶPI502 Polimēru pētīšanas metodes 4 ( 2.0- 0.0- 2.0); prof. M.Kalniņš 38 ĶPI503 Polimēru materiālu vecošana 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. M.Dzenis 39 ĶPI504 Perspektīvie polimēru materiāli 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. J.Kajaks 40 ĶPI505 Zinātniski- pētnieciskais darbs konservācijā 5 ( 1.0- 4.0- 0.0); as.prof. M.Dzenis 41 ĶPI508 Polimēru ķīmija un fizikālā ķīmija 6 ( 4.0- 1.0- 1.0); prof. M.Kalniņš 42 ĶPI509 Materiālu identifikācija un analīze 4 ( 2.0- 0.0- 2.0);

prof. S.Reihmane 43 ĶPI510 Polimērkompozītu tehnoloģija 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 44 ĶPI511 Šķiedrmateriālu ķīmija un tehnoloģija 5 ( 2.0- 1.0- 2.0); prof. S.Reihmane 45 ĶPI515 Zinātniskie semināri 4 ( 0.0- 4.0- 0.0); as.prof. M.Dzenis 46 ĶPI680 Virsmas parādības kompozītu veidošanās procesos 5 ( 4.0- 1.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 47 ĶPI681 Modernie polimērkompozīti 5 ( 4.0- 1.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 48 ĶPI690 Polimēru ķīmijas un fizikas problēmas 15 (11.0- 4.0- 0.0); 1.daļa 8 ( 6.0- 2.0- 0.0); 2.daļa 7 ( 5.0- 2.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 49 ĶPI691 Polimēru ķīmijas izmeklētas nodaļas 7 ( 5.0- 2.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 50 ĶPI692 Polimēru fizikas izmeklētas nodaļas 7 ( 5.0- 2.0- 0.0); prof. M.Kalniņš

51 ĶPI693 Polimēru materiālu pētīšanas metodes 8 ( 5.0- 3.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 52 ĶPI694 Polimēru kompozītu materiāli 8 ( 5.0- 3.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 53 ĶPI695 Zinātniskie semināri 4 ( 0.0- 4.0- 0.0); as.prof. M.Dzenis 54 ĶPI696 Pedagoģiskā prakse specialitātē 4 ( 0.0- 4.0- 0.0); as.prof. M.Dzenis 55 ĶPĶ001 Bakalaura darbs 10 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 56 ĶPĶ002 Maģistra darbs 20 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 57 ĶPĶ003 Doktoranda darbs (disertācija) 60 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 58 ĶPĶ004 Praktiskais darbs 4 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 59 ĶPĶ005 Inženierprojekts 10 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 60 ĶPĶ009 Zinātniskais darbs 102 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 61 ĶPĶ010 Prakse 26 ( 0.0- 0.0- 0.0); as.prof. M.Dzenis 62 ĶPĶ104 Koksnes ķīmija 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); as.prof. J.Kajaks 63 ĶPĶ105 Ādas ķīmija 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); as.prof. M.Dzenis 64 ĶPĶ204 Praktiskā restaurācija (pamatkurss) 2 ( 0.5- 1.5- 0.0); as.prof. M.Dzenis 65 ĶPĶ220 Tekstilmateriālu krāsošana un apdare 3 ( 1.0- 0.0- 2.0); prof. S.Reihmane 66 ĶPĶ238 Polimēru fizika un ķīmija 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); as.prof. J.Kajaks

67 ĶPĶ260 Drukāšanas teorija un tehnoloģija 2 ( 0.5- 0.0- 1.5); prof. S.Reihmane 68 ĶPĶ308 Lielmolekulārie savienojumi 2 ( 1.5- 0.0- 0.5); prof. M.Kalniņš 69 ĶPĶ315 Āda – materiālmācība 5 ( 2.0- 1.0- 2.0); as.prof. M.Dzenis 70 ĶPĶ317 Tekstilķīmija 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. S.Reihmane 71 ĶPĶ379 Tekstilmateriālu apdare 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. S.Reihmane 72 ĶPĶ412 Tekstilķīmija 3 ( 1.0- 0.0- 2.0); prof. S.Reihmane 73 ĶPĶ453 Materiālzinību pamati 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. M.Kalniņš 74 ĶPĶ527 Tekstilmācības izmeklētas nodaļas 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. S.Reihmane 75 ĶPĶ537 Biopolimēri un tehnoloģija 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); 76 ĶPĶ541 Pētnieciskā darba organizācija 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. M.Kalniņš 77 ĶPĶ548 Polimēru fizika un ķīmija 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. M.Kalniņš 78 ĶPĶ549 Arheoloģisko objektu konservācija un restaurācija 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); as.prof. M.Dzenis

79 ĶPĶ551 Organisko materiālu materiālmācības un 6 ( 3.0- 3.0-0.0); konservācijas/restaurācijas speckurss 1.daļa 3 ( 1.5- 1.5- 0.0); 2.daļa 3 ( 1.5- 1.5- 0.0); as.prof. M.Dzenis 80 ĶPĶ552 Organisko materiālu praktiskā 10 ( 0.0-10.0-0.0) konservācija/restaurācija 1.daļa 5 ( 0.0- 5.0- 0.0); 2.daļa 5 ( 0.0- 5.0- 0.0); as.prof. M.Dzenis

Silikātu materiālu tehnoloģijas profesora grupa Akceptēto priekšmetu saraksts Mācību priekšmeta nosaukums KP Sadalījums 1 ĶST001 Bakalaura darbs 3 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 2 ĶST002 Maģistra darbs 20 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 3 ĶST003 Doktoranda darbs (disertācija) 60 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 4 ĶST004 Praktiskais darbs 4 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 5 ĶST005 Inženierprojekts 16 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 6 ĶST009 Zinātniskais darbs 102 (0.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 7 ĶST010 Prakse 26 ( 0.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 8 ĶST102 Mākslas vēsture 4 ( 4.0- 0.0- 0.0); prof. G.Sedmale

9 ĶST103 Mākslas un sadzīves keramikas vēsture 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. G.Sedmale 10 ĶST104 Mācību prakse 5 ( 0.0- 4.0- 3.0); as.prof. V.Švinka 11 ĶST201 Ievads keramikas tehnoloģijā 6 ( 2.0- 3.0- 1.0); prof. G.Sedmale 12 ĶST202 Noslēguma prakse 4 ( 0.0- 5.0- 0.0); as.prof. V.Švinka 13 ĶST203 Rūpnieciskā keramika. Modelēšana ģipsī. 5 ( 2.0- 0.0.-5.0); 1.daļa 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); 2.daļa 3 ( 1.0- 0.0- 2.0); prof. G.Sedmale 14 ĶST204 Mākslinieciskā keramika. Modelēšana ģipsī 5 ( 2.0- 0.0-5.0); 1.daļa 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); 2.daļa 3 ( 1.0- 0.0- 2.0); prof. G.Sedmale 15 ĶST205 Keramikas izejvielas 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc. R.Švinka 16 ĶST206 Kvalifikācijas darbs 6 ( 2.0- 4.0- 3.0) prof. G.Sedmale 17 ĶST207 Neorganiskie materiāli 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. G.Mežinskis 18 ĶST208 Silikātu un polimēru materiāli būvniecībai 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. G.Mežinskis 19 ĶST305 Kristalogrāfija 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. I.Šperberga 20 ĶST306 Latvijas zemes dzīļu bagātības 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); doc. I.Šperberga 21 ĶST307 Neorganisko materiālu konservācija 4 ( 1.0- 0.0- 3.0); as.prof. L.Krāģe 22 ĶST308 Keramikas izejvielu un materiālu fizikālās un 4 ( 1.0- 0.0- 3.0); ķīmiskās analīzes metodes doc. R.Švinka 23 ĶST309 Keramisko materiālu un izstrādājumu kvalitātes 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); kontrole un sertificēša as.prof. V.Švinka

24 ĶST310 Keramikas materiālu un izstrādājumu tehnoloģija 5 ( 2.0- 0.0-3.0); 1.daļa 3 ( 1.0- 0.0- 2.0); 2.daļa 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. G.Sedmale 25 ĶST311 Glazūru tehnoloģija 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. G.Sedmale 26 ĶST312 Stikla izstrādājumu vēsture 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. J.Sētiņa 27 ĶST313 Stikla un glazūru novecošanās 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc. J.Sētiņa 28 ĶST314 Vitrāžas stikli 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. J.Sētiņa 29 ĶST315 Ugunsturīgie keramiskie 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. G.Sedmale 30 ĶST316 Keramisko rūpnīcu projektēšana 4 ( 2.0- 2.0- 0.0); prof. G.Sedmale 31 ĶST318 Keramisko materiālu korozija, erozija 3 ( 1.5- 0.0- 1.5);

as.prof. V.Švinka 32 ĶST319 Jaunās keramisko materiālu ieguves metodes 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 33 ĶST323 Keramikas materiālu ķīmija 3 ( 1.5- 0.0- 1.5); as.prof. V.Švinka 34 ĶST326 Būvmateriālu ķīmija un materiālu tehnoloģijas 6 ( 3.0- 0.0- 3.0); prof. G.Mežinskis 35 ĶST327 Kvalitātes sistēmas ķīmiskās laboratorijās un ražošanā 6 ( 3.0- 0.0- 3.0); prof. G.Mežinskis 36 ĶST404 Jauno augsttemperatūras materiālu tehnoloģijas 4 ( 4.0- 0.0- 0.0); prof. G.Sedmale 37 ĶST410 Cietvielu fizika un ķīmija 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. V.Švinka 38 ĶST411 Materiālu fizikālās pētīšanas metodes 2 ( 1.5- 0.0- 0.5); prof. G.Mežinskis 39 ĶST412 Kvalitātes un vides vadība materiālu ražošanā 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 40 ĶST417 Jaunās keramikas sintēzes pamati 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 41 ĶST429 Kvarca stikls un šķiedru optika 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. J.Sētiņa 42 ĶST438 Stikls 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. G.Mežinskis 43 ĶST440 Plazmas ķīmijas tehnoloģija 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 44 ĶST444 Keramika 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc. R.Švinka 45 ĶST452 Stiklu un stiklkristālisko materiālu 2 ( 2.0- 0.0- 1.0); ķīmija un tehnoloģija prof. G.Mežinskis 46 ĶST454 Sola-gela tehnoloģija 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 47 ĶST455 Sola-gela tehnoloģija 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 48 ĶST457 Speciālie cementi 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Krāģe 49 ĶST461 Vispārīgā silikātu ķīmiskā tehnoloģija 1 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 50 ĶST462 Vispārīgā silikātu ķīmiskā tehnoloģija 2 ( 1.0- 0.0- 2.0); prof. G.Mežinskis

51 ĶST467 Akmensapdares materiāli 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); as.prof. L.Krāģe 52 ĶST472 Neorganiskās saistvielas 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); as.prof. L.Krāģe 53 ĶST474 Silikātu materiālu ķīmiskās analīzes speckurss 3 ( 1.0- 0.0- 2.0); doc. R.Švinka 54 ĶST475 Jauno stiklveida un keramisko materiālu ķīmija 3 ( 3.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 55 ĶST476 Jauno stiklveida un keramisko materiālu ķīmija 1 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 56 ĶST477 Solu - gēlu tehnoloģija 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis

57 ĶST479 Speciālie cementi 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); as.prof. L.Krāģe 58 ĶST489 Mineraloģija un petrogrāfija 3 ( 1.0- 0.5- 2.5); doc. I.Šperberga 59 ĶST495 Vispārīgā silikātu tehnoloģija 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); doc. R.Švinka 60 ĶST516 Optiskais stikls un optiskie viļņvadi 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc. J.Sētiņa 61 ĶST517 Oksīdu un bezskābekļa keramika 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. G.Sedmale 62 ĶST518 Stikla kristāliskie materiāli 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. G.Mežinskis 63 ĶST519 Stikla un keramiskie pārklājumi 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. G.Sedmale 64 ĶST520 Rūpniecisko atkritumu reciklēšana 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc. R.Švinka 65 ĶST521 Silikātu un augsttemperatūras materiāli un 4 ( 3.0- 0.0- 1.0); to ilgmūžības problēmas as.prof. V.Švinka 66 ĶST525 Materiālmācība 6 ( 4.0- 2.0- 0.0); 1.daļa 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); 2.daļa 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); 67 ĶST545 Konservācijas/restaurācijas teorija un prakse 3 ( 1.5- 1.5- 0.0); as.prof. L.Krāģe 68 ĶST547 Neorganisko materiālu konservācija/restaurācija 4 ( 1.0- 3.0- 0.0); as.prof. L.Krāģe 69 ĶST549 Akmensmateriālu K/R tehnika un tehnoloģija 6 ( 1.0- 4.0- 2.0); as.prof. L.Krāģe 70 ĶST551 Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģija 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); prof. G.Mežinskis 71 ĶST552 Būvkeramikas ķīmija un tehnoloģija 3 ( 1.0- 0.0- 2.0); as.prof. V.Švinka 72 ĶST553 Smalkeramikas ķīmija un tehnoloģija 3 ( 1.0- 0.0- 2.0); prof. G.Sedmale 73 ĶST554 Stikla ķīmija un tehnoloģija 3 ( 1.0- 0.0- 2.0); prof. G.Mežinskis 74 ĶST555 Saistvielu ķīmija un tehnoloģija 3 ( 1.0- 0.0- 2.0); as.prof. L.Krāģe 75 ĶST556 Cietvielu eksperimentālās pētīšanas metodes 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. G.Mežinskis 76 ĶST557 Augsttemperatūras materiālu fizikālā ķīmija 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. I.Šperberga 77 ĶST558 Mineraloģija 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc. I.Šperberga

78 ĶST559 Kristalogrāfija un kristaloķīmija 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. I.Šperberga 79 ĶST569 Materiālu pārbaudes un identifikācijas metodes 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); doc. J.Sētiņa 80 ĶST570 Praktiskās fotografēšanas un fotofiksācijas pamati 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); as.prof. V.Švinka 81 ĶST571 Stikls, keramika, porcelāns-materiālmācība 5 ( 2.0- 1.0- 2.0); doc. R.Švinka

82 ĶST572 Dabīgais akmens-materiālmācība 5 ( 2.0- 0.0- 3.0); as.prof. L.Krāģe 83 ĶST573 Neorganisko celtniecības materiālu 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); destrukcija un ilgmūžība doc. R.Švinka 84 ĶST574 Mākslas keramikas vēsture 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. G.Sedmale 85 ĶST575 Mākslas keramikas dekorēšanas materiāli un tehnika 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); prof. G.Sedmale 86 ĶST576 Silikātu ķīmija un fizikālā 6 ( 4.0- 0.0- 2.0); prof. G.Mežinskis 87 ĶST577 Materiālu kvalitātes pārvaldība 4 ( 2.0- 2.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 88 ĶST578 Vides pārvaldības sistēmas materiālu ražošanā 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 89 ĶST601 Neorganisko materiālu pētīšanas metodes 8 ( 3.0- 0.0- 5.0); prof. G.Mežinskis 90 ĶST602 Silikātu fizikālā ķīmija 7 ( 3.0- 0.0- 4.0); doc. I.Šperberga 91 ĶST603 Tradicionālās un jaunās keramikas ķīmija 8 ( 4.0- 0.0- 4.0); prof. G.Sedmale 92 ĶST604 Stiklveidīgu materiālu ķīmija 8 ( 3.0- 0.0- 5.0); prof. G.Mežinskis 93 ĶST605 Saistvielu ķīmija 8 ( 4.0- 0.0- 4.0); as.prof. L.Krāģe 94 ĶST606 Nanomateriālu tehnoloģijas 5 ( 3.0- 0.0- 2.0); prof. G.Mežinskis 95 ĶST608 Augsttemperatūras materiālu pētīšanas metodes 15 ( 2.0- 0.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 96 ĶST609 Neorganiskie nemetāliskie pārklājumi 7 ( 3.0- 0.0- 4.0); prof. G.Sedmale 97 ĶST610 Dabīgo un mākslīgo akmens materiālu korozija un 7 ( 2.0- 0.0- 5.0); restaurācija as.prof. L.Krāģe 98 ĶST611 Neorganisko un kompozīto materiālu sintēzes 7 ( 3.0- 0.0- 4.0); metodes prof. G.Mežinskis 99 ĶST612 Zinātniskie semināri 4 ( 0.0- 4.0- 0.0); prof. G.Mežinskis 100 ĶST613 Pedagoģiskā prakse specialitātē 4 ( 0.0- 4.0- 0.0); prof. G.Mežinskis

Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedra Akceptēto priekšmetu saraksts Mācību priekšmeta nosaukums KP Sadalījums 1 ĶNF433 Vides aizsardzības problēmas I 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); doc. D.Kalniņa 2 ĶNF532 Ūdens ķīmija un mikrobioloģija 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc. D.Kalniņa 3 ĶST534 Implantu pārklājumi un tehnolo1ģija 2 ( 2.0- 0.0- 1.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 4 ĶST560 Materiālmācība 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 5 ĶST561 Biomateriālu tehnoloģijas pamati 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa

6 ĶTF303 Ķīmijas eksperimentālo datu atorapstrāde 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc. I.Dreijers 7 ĶVT001 Bakalaura darbs 3 ( 0.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 8 ĶVT002 Maģistra darbs 20 ( 0.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 9 ĶVT003 Doktoranda darbs (disertācija) 60 ( 0.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 10 ĶVT004 Praktiskais darbs 4 ( 0.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 11 ĶVT005 Inženierprojekts 16 ( 0.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 12 ĶVT009 Zinātniskais darbs 102 ( 0.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 13 ĶVT106 Ievads ķīmijas tehnoloģijā 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 14 ĶVT107 Tehniskā dokumentācija 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); doc. V.Ščerbaks 15 ĶVT110 Hemometrija 3 ( 2.0- 0.0- 2.0); doc. I.Dreijers 16 ĶVT204 Hidromehāniskie, siltuma un masas pārneses 6 ( 3.0- 1.0- 2.0); procesi as.prof. J.Ozoliņš 17 ĶVT305 Kontroles instrumenti un mēraparāti 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. V.Ščerbaks 18 ĶVT308 Aparāti un procesi 3 ( 2.0- 0.0- 2.0); as.prof. J.Ozoliņš 19 ĶVT309 Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti 4 ( 1.5- 1.0- 1.5); as.prof. J.Ozoliņš 20 ĶVT310 Ķīmisko reakciju inženierija 3 ( 1.5- 0.0- 1.5); lekt. E.Teirumnieks 21 ĶVT312 Ķīmisko procesu datormodelēšana 3 ( 1.5- 0.0- 1.5); doc. I.Dreijers 22 ĶVT318 Eksperimenta teorijas pamati 3 ( 2.0- 0.0- 2.0); doc. I.Dreijers 23 ĶVT320 Datormodelēšana 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc. I.Dreijers 24 ĶVT350 Tehnoloģiskās projektēšanas pamati 4 ( 2.0- 2.0- 0.0); doc. V.Ščerbaks 25 ĶVT351 Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti 7 ( 4.0- 1.0- 2.0); as.prof. J.Ozoliņš

26 ĶVT352 Inženiersistēmu ūdens ķīmija 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. D.Kalniņa 27 ĶVT380 Datormācība (speckurss) 2 ( 1.0- 0.0- 2.0); lekt. I.Spārīte 28 ĶVT402 Vides aizsardzības tehnoloģija 8 ( 4.0- 1.0- 3.0); 1.daļa 5 ( 2.0- 0.0- 3.0); 2.daļa 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); doc. J.Mālers 29 ĶVT405 Vides piesārņojuma novērtējums 4 ( 2.0- 0.0- 2.0); 1.daļa 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); 2.daļa 2 ( 0.0- 0.0- 2.0);

doc. J.Mālers 30 ĶVT407 Ķīmisko procesu kontrole un automatizācija 3 ( 2.0- 0.0- 1.0); doc.V.Ščerbaks 31 ĶVT408 Eksperimentu plānošana un rezultātu apstrāde 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc. I.Dreijers 32 ĶVT414 Datorprojektēšana 2 ( 0.0- 2.0- 0.0); doc. I.Dreijers 33 ĶVT416 Datormodelēšana 2 ( 0.0- 0.0- 2.0); doc. I.Dreijers 34 ĶVT419 Ražotnes projektēšana 4 ( 2.0- 0.0- 2.0); 1.daļa 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); 2.daļa 2 ( 0.0- 0.0- 2.0); doc.V.Ščerbaks 35 ĶVT420 Ražotnes projektēšana 6 ( 2.0- 2.0- 2.0); 1.daļa 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); 2.daļa 4 ( 0.0- 2.0- 2.0); doc.V.Ščerbaks 36 ĶVT421 Tīrākas ražošanas principi 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); doc.V.Ščerbaks 37 ĶVT422 Materiālu un bioloģiskās vides mijiedarbība 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 38 ĶVT425 Ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana 2 ( 1.0- 1.0- 0.0); doc. I.Dreijers 39 ĶVT439 Membrānu tehnoloģija ķīmiskajā rūpniecībā 2 ( 1.0- 0.0- 2.0); doc.V.Ščerbaks 40 ĶVT452 Siltuma apmaiņas procesi un aparāti 2 ( 1.0- 1.0- 1.0); as.prof. J.Ozoliņš 41 ĶVT455 Siltuma apmaiņas procesi un iekārtas 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); as.prof. J.Ozoliņš 42 ĶVT456 Masas apmaiņas procesi un iekārtas 5 ( 2.0- 2.0- 1.0); as.prof. J.Ozoliņš 43 ĶVT460 Procesu kontrole un automatizācija 3 ( 2.0- 0.0- 2.0); doc. J.Vanags 44 ĶVT463 Vides aizsardzības tehnoloģija 4 ( 2.0- 2.0- 0.0); doc. J.Mālers 45 ĶVT501 Tehnoloģisko shēmu analīze 4 ( 2.0- 0.0- 2.0); doc.V.Ščerbaks 46 ĶVT503 Statistiskā procesu kontrole 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc. I.Dreijers 47 ĶVT504 Procesa simulātori 2 ( 0.0- 0.0- 2.0); doc. I.Dreijers 48 ĶVT507 Gruntsūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. J.Mālers 49 ĶVT508 Grunts attīrīšanas tehnoloģijas 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. J.Mālers

50 ĶVT509 Membrāntehnoloģija 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc.V.Ščerbaks 51 ĶVT510 Ūdens sagatavošana 2 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. I.Dreijers 52 ĶVT511 Vides kvalitātes vadība 3 ( 2.0- 1.0- 0.0); doc.V.Ščerbaks

53 ĶVT530 Speciālie procesi un iekārtas 3 ( 1.0- 1.0- 1.0); as.prof. J.Ozoliņš 54 ĶVT535 Masas apmaiņas procesi un iek1ārtas 4 ( 1.0- 0.0- 3.0); as.prof. J.Ozoliņš 55 ĶVT557 Tehnoloģisko procesu un iekārtu vadība 5 ( 2.0- 1.0- 2.0); doc. J.Vanags 56 ĶVT571 Vides piesārņojuma novērtējums 4 ( 2.0- 0.0- 2.0); doc. J.Mālers 57 ĶVT590 Membrānu separācijas pamati 2 ( 1.0- 0.0- 2.0); doc.V.Ščerbaks 58 ĶVT591 Procesi materiālu tehnoloģijā 6 ( 3.0- 1.0- 2.0); as.prof. J.Ozoliņš 59 ĶVT605 Pedagoģiskā prakse specialitātē 4 ( 0.0- 4.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 60 ĶVT643 Procesu modelēšanas programmu nodrošinājums 10 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. I.Dreijers 61 ĶVT647 Masas apmaiņas procesi 10 ( 2.0- 0.0- 0.0); as.prof. J.Ozoliņš 62 ĶVT649 Eksperimentu rezultātu apstrāde 10 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. I.Dreijers 63 ĶVT650 Shēmu analīze un sintēze 10 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc.V.Ščerbaks 64 ĶVT661 Ķīmiski tehnoloģisko procesu modelēšana 20 ( 4.0- 0.0- 0.0); 1.daļa 10 ( 2.0- 0.0- 0.0); 2.daļa 10 ( 2.0- 0.0- 0.0); doc. I.Dreijers 65 ĶVT662 Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskie pamati 15 ( 4.0-11.0- 0.0); 1.daļa 8 ( 2.0- 6.0- 0.0); 2.daļa 7 ( 2.0- 5.0- 0.0); doc. I.Dreijers 66 ĶVT663 Procesi un aparāti (izmeklētas nodaļas) 15 ( 4.0-11.0- 0.0); 1.daļa 7 ( 2.0- 5.0- 0.0); 2.daļa 8 ( 2.0- 6.0- 0.0); doc. I.Dreijers 67 ĶVT665 Vides tehnoloģija (izmeklētas nodaļas) 15 ( 4.0-11.0- 0.0); 1.daļa 7 ( 2.0- 5.0- 0.0); 2.daļa 8 ( 2.0- 6.0- 0.0); doc. J.Mālers 68 ĶVT666 Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti 11 ( 4.0- 7.0- 0.0); 1.daļa 6 ( 2.0- 4.0- 0.0); 2.daļa 5 ( 2.0- 3.0- 0.0); as.prof. J.Ozoliņš 69 ĶVT667 Materiālu tehnoloģiju teorētiskie aspekti 7 ( 4.0- 3.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 70 ĶVT668 Materiālu pētīšanas metodes 5 ( 2.0- 1.0- 2.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 71 ĶVT669 Materiālu mikroanalīzes metodes 8 ( 4.0- 4.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa 72 ĶVT670 Materiālu un vides miejiedarbība 7 ( 3.0- 4.0- 0.0); as.prof. L.Bērziņa-Cimdiņa

73 ĶVĶ270 Ūdens ķīmija un mikrobioloģija 5 ( 1.0- 1.0- 3.0);

doc. D.Kalniņa 74 ĶVĶ405 Vides aizsardzības problēmas II 2 ( 1.0- 0.0- 1.0); doc. D.Kalniņa

2. pielikums Mācību priekšmetu apraksti

PRIEKŠMETA APRAKSTS Dati par priekšmetu: 1. Priekšmeta nosaukums: Ārstniecības vielu ķīmija un tehnoloģija 2. Priekšmeta šifrs: ĶOS484 3. Priekšmeta statuss: Programmas obligātais 4. Studiju līmenis, kurā izmantojams priekšmets: Maģistru, inženieru studijas 5. Priekšmeta apjoms: lekcijas – 32 stundas, laboratorijas darbi – 16 stundas Daļa Kred. p. Lekcijas Prakt. darbi Lab. d. Studiju darbs Pārbaudes darbs nedalāms 3 2 - 1 - E 6. Pārbaudes veids: eksāmens 7. Mācību metodes: lekcijas un laboratorijas darbi 8. Priekšnosacījumi: „Vispārīgā ķīmija”, „Organiskā ķīmija” 9. Vēlamais semestris: rudens 10. Priekšmeta satura anotācija Ārstniecības vielu ķīmijas un tehnoloģijas kā nozares raksturojums. Ārstniecības vielu meklējumu principu un ražošanas atklājums konkrētos piemēros. Galveno zāļu grupu apskats, to galveno pārstāvju ieguves un iedarbības raksturojums. 11. Kursa programma Raksturota zāļu meklējumu un ražošanas īpatnības, pašreizējā situācija, perspektīvas un problēmas, ārstniecības vielu ienākšanas vēsture civilizācijas praksē, kā arī to pamatklasifikācija. Jaunu ārstniecības vielu meklējumu vispārējā shēma, tās akcenti dažādos laika periodos. Raksturotas zāles ar iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, to galvenie tipi. Apskatīti miega līdzekļi un trankvilizatori, to sintēze un galvenie pārstāvji. Raksturotas analgezējošās un analgezējošās-antipirētiskās vielas, to galvenās grupas, arī šīs grupas vielas ar pretiekaisuma iedarbību. Dota šo vielu sintēze. Apskatītas arī spēcīgi darbojošies pretsāpju līdzekļi.

Līdzekļi narkozei. Vietēji anestezējošo vielu raksturojums un sintēze. Analeptisko vielu iedalījums, sintēze. Periferālās nervu sistēmas raksturojums. Zāļu klasifikācija iedarbībai uz periferiālo nervu sistēmu. Holinerģisko vielu raksturojums un sintēze. Holinerģisko impulsu blokatori. Kurāre-tipa vielas, ganglioblokatori, atropīna un papaverīna tipa spazmolītiskās vielas, to raksturojums un sintēze. Adrenerģiskās vielas un adrenoblokatori, to iedarbības daudzveidība un sintēze. Antihistamīno vielu darbības raksturojums, iedalījums un sintēze. Pretvēža līdzekļi. Problēmas raksturojums, dažu preparātu sintēze. Kopīgs raksturojums ķimioterapeitiskiem līdzekļiem. Sulfamīdu preparāti, to sintēze. Nitrofurāni. Fluorhinoni. Prettuberkulozes līdzekļi. Pretmalārijas līdzekļi. Antibiotiku un to biotehnoloģiskās ieguves kopējs raksturojums. Penicilīni. 6-Aminopenicilānskābes acilēšana. Cefalospor;ini. Tetraciklīni. Streptomicīni. Sintētiski iegūtās antibiotikas. Hloramfenikols, cikloserīns, grizeofulvīns. Pretvīrusu vielas. Nozīmīgākie pārstāvji. Pretsēnīšu vielas. Būtiskākie sasniegumi zāļu jomā 20. gs. otrajā pusē. Kalcija antagonisti. Angiotenzīnkonvertāzes inhibitori. Statīni. NO rašanās donori un inhibitori. Nootropās vielas. Prostaglandīni. Vitamīnu vispārējs raksturojums. Vitamīni A, B1, B2, pantotēnskābe, to sintēze. Nikotīnamīds. Vitamīns B6. Folskābe. Cianokobalamīns. Biotīns. Tokoferoli. Koagulācija. K vitamīni. Antikoagulanti – neparīns, kumarīna un 1,3-indandiona atvasinājumi. Hormoni. Tiroksīns. Ievads steroīdu ķīmijā. Dzimumhormoni. Virsnieru dziedzera garozas hormoni. Steroīdu pilnas sintēzes. Bioloģiski neaktīvas vielas medicīniskiem mērķiem. Asins plazmas aizstājēji. Rentgenkontrastvielas. Fizioloģiski aktīvi polimēri.

12. Vērtēšanas metodes: Eksāmenā jāapliecina zināšanas par konkrētu ārstniecības vielu sintēzi, orientēšanās ārstniecības vielu kopumā, atsevišķo zāļu grupu iedarbībā un nozīmībā. Laboratorijas darbi nostiprinās organiskās sintēzes māku kādā ārstniecības vielu vai to starpproduktu ieguves piemērā. 13. Kursa mērķis: Nostiprināt un paplašināt zināšanas organiskajā sintēzē un tās tehnoloģijā, ārstniecības vielu meklējumu un ražošanas īpatnībās. 14. Iegūtās zināšanas un prasmes Students ir ieguvis zināšanas, spēju vērtēt atsevišķas zāļu grupas, konkrētu to pārstāvju ieguves metodes. Būtiski padziļinātas zināšanas sarežģītu organisko savienojumu sintēzē. Dati par pasniedzēju: 1. Vārds, uzvārds: Andris Strakovs 2. Zinātniskais grāds un ieņemamais amats: Dr.habil.chem., profesors 3. Tālrunis: 7089221; e-pasts: [email protected] 4. Valodas, kurās var pasniegt priekšmetu: latviešu 5. Ieteicamā literatūra: .. ............. ......... ......... ..... ......:........, 2002. .. ........... ...... ........... ...... ......:......... ....., 2001. .. G.Biksone. Medikamentozā ārstēšana un aprūpe. SIA „Kerena”, 2002. .. Chronicles of Drug Discovery. Volume 1-3. Ed.D.Lednicer, American Chem. Soc., DC

1993. .. ................ ...... ............ ....... ......:....., 1991, 184 .. .. ............ ................ ...... ......:...... ....., 1985, 768. .. G.Wagner. Lehrbuch der pharmazeutischen Chemie. VEB-Verlag:Berlin, 1987, S 602. .. ........, ...... ..... ............. ............. ......., ......:..., 1964. .. Anti-Infectives. Edited by P.H.Bently, P.J.O’Hanlon. The Royal Society of Chemistry, 1997.

Polimēru materiālu ķīmija un tehnoloģija ĶPI 419 Profesors Mārtiņš Kalniņš Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (32 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Vispārīgi jēdzieni Lielmolekulārie savienojumi, polimēri. Makromolekula. Elementārvienība, polimerizācijas pakāpe. Polimēru klasifikācija un ķīmisko nosaukumu veidošanas pamatprincipi. .. Makromolekula (M). M konfigurācija dažādos līmeņos. M regularitātes veidi. Termoplastiskie un termoreaktīvie polimēri. M konformāciju līmeņi. M konformāciju maiņa. M lokanība, tās novērtēšanas principi. .. Makromolekulu sistēmas(MS). MS pamatīpatnība: starpmolekulāro un ķīmisko saišu specifiska kopdarbība. Kohēzijas enerģija MS. MS sistēmu elementāro deformāciju veidi. .. Polimēru amorfais un kristāliskais fāzu stāvokļi. Kristalizācija un stiklošanās. .. Polimēru iegūšana. Sintēze no mazmolekulārām vielām. Polimerizācija. Polikondensācija. Sintēze ķīmiski pārveidojot polimērus. Polimēranaloģiskās pārvērtības..Makromolekulārās reakcijas. Kopolimēru sintēze. .. Polimēru struktūra un svarīgākās īpašības Amorfie polimēri (AP). AP deformatīvie stāvokļi. AP stiprības-deformējamības īpašības. Laika-temperatūras ekvivalence. Kristāliskie polimēri (KP). Kristalizācijas process, tā regulēšanas iespējas. Polimēru vispārīgās īpašības. Polimēru priekšrocības un trūkumi, salīdzinot ar citiem materiāliem. Polimēru struktūras regulēšanas iespējas. Polimēru struktūras un svarīgāko īpašību atkarība no makromolekulu lieluma, lokanības un šķērsaistīšanās pakāpes. .. Materiāli uz polimēru bāzes, atbilstošie izstrādājumu veidi un to iegūšanas paņēmieni. “Vienkāršie” materiāli. Plastmasas, plastikāti, gumija, saistvielas, pārklājumu materiāli, adhezīvi u.c.Polimērkompozīti: pildīti, stiegroti, slāņaini, hibrīdkompozīti. Izstrādājumi. Konstrukciju elementi, profili, loksnes, plēves, šķiedras u.c.Izstrādājumu un konstrukciju Iegūšanas paņēmieni. Presēšana, spiedliešana, ekstrūzija, kalandrēšana u.c. Polimērmateriālu loma citu tradicionālo materiālu vidū. Šo materiālu tālākas attīstības perspektīvas. .. Svarīgākie rūpniecisko polimēru pārstāvji. Iegūšana, struktūra, īpašības, izmantošanas jomas. Svarīgākie lineārie polimēri Lieltonnāžas polimēri: polietilēns, polipropilēns, polistirols, polivinīlhlorīds, Polimēri tehniskām vajadzībām: poliesteri, poliamīdi, polikarbonāti, poliuretāni, etilēna kopolimēri, vinilacetāta polimēri, poliakrilskābe un tās atvasinājumu polimēri un kopolimēri u.c.Speciālie polimēri: aromātiskie poliamīdi, aromātiskie poliēteri, aromātiskie poliēterketoni, aromātiskie polisulfoni u.c.Svarīgākie šķērssaistītie polimēri Fenola (un tā atvasinājumu) - formaldehīda polimēri. Nepiesātināto poliēsteru kopolimēri. Epoksīdu polimēri. Poliuretāni. Polisiloksāni. Polimēri uz elastomēru bāzes. Sistēmas uz lineāru polimēru ciklizācijas produktu bāzes. Polimēru materiālu tālākas attīstības perspektīvas un problēmas Polimēru kvalitāšu pilnveidošanas un uzlabošanas principi. Polimēru materiālu mūža regulēšana. Polimēru materiālu reciklēšana.

Literatūra: 1. F. W. Billmeyer. Textbook of Polymer Science, , 3-rd Edition, Wiley, 1984, 578 pp. 2. M. Kalnins. Polimēru fizikālā ķīmija, in Latvian, Riga, Zvaigzne,1988, 242 pp.

3. L.H.Sperling. Introduction to Physical Polymer Science, 2-nd ed.,1992, 594 pp. 4. M. Kalnins, E. Neimanis,V .Kalkis. Lielmolekulārie savienojumi, in Latvian, Riga, Zvaigzne,1981,339pp. 5. G. S. Misra Introductory Polymer Chemistry, Wiley, 1993, 253 pp. 6. .... ........., .... ..........., ... ....... ........, .., ....., 1990, .. 396 7. ........, ....... ............. ...... ........... ........., , .., ....., 1984, ..632 8. .... .... .... ....... .......... ............ ...., .., ....., 1985, ..560 9. S. Middleman Fundamentals of Polymer Processing, N.Y., Mc Graw - Hill Book, 1977, p.p. 525 10. ed. D.H. Monton- Jones Polymer Processing, London, Chapman & Hall, 1993, 260 lpp. 11. J.R. Fried Polymer Science and Technology, New Jersey, Prentice Hall PTR, 1995, 509 lpp. 12. J.M. Charrier Polymeric Materials and Processing, N-Y., Oxford

University press, 1994, p.p. 633

Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģija KST 551 Profesors Gundars Mežinskis Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (32 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Mācību programmā ir divas daļas. Pirmā daļa veltīta silicija un silicija savienojumu ķīmijai. Silikātu materiālu ķīmijas un tehnoloģijas attīstības vēsture. .. Silicija un silicija savienojumu izplatība zemes garozā. Silicija savienojumi ar ūdeņradi, slāpekli, oglekli, halogēniem un metāliem. Silicija savienojumi ar skābekli. SiO2 kristāliskās modifikācijas un to īpašības. Silikātu veidošanās ģeoķīmiskie procesi. Silikātu ķīmisko un fizikāli-mehānisko īpašību atkarība no sastāva un struktūras. Silikātu kausējumi, to uzbūve. Silikātu kausējumu viskozitāte, virsmas enerģija, virsmas spraigums. Stiklveida stāvoklis. Galvenie stiklu veidi. Stiklu uzbūves hipotēzes. .. Otrā daļa veltīta silikātu materiālu tehnoloģijas jautājumiem. Silikātu materiālu klasifikācija un īpašības. Dabiskās un sintētiskās silikātu materiālu izejvielas. Silikātu materiālu izejvielu ieguve un sagatavošana. Siltuma procesi silikātu materiālu tehnoloģijā. Materiālu un izstrādājumu žāvēšana, apdedzināšana un kausēšana. Tradicionālās (mālu) keramikas tehnoloģija (būvkeramika, smalkkeramika, blīvā keramika un akmens tipa keramika). Glazūras. Keramikas izstrādājumu glazēšana un dekorēšana. Jaunās oksīdu keramikas tehnoloģija (korunda, steatīta, kordierīta, forsterīta, cirkonija dioksīda keramika, biokeramika). Ugunturīgo materiālu tehnoloģija (skābie, neitrālie, bāziskie ugunturīgie materiāli). Emaljas. Silikātu materiālu solu-gēlu tehnoloģija. Neorganiskās hidrauliskās un gaisa javu saistvielas (portlandcements, aluminātu cements, ģipsis, kaļķis). Literatūra: 1. N.Bobkova, E.Djatlova, T.Kuņicka. Vispārīgā silikātu tehnoloģija. Minska, 1987, 288. - 10 eks. (kr.val.) 2. Stikla un sitālu ķīmiskā tehnoloģija. N.Pavluškina red., Maskava, 1983, 432. - 10 eks. (kr.val.) 3. R.Švinka, V.Švinka. Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģija. Rīga, 1997, 192. - 20 eks.

Eksperimentu plānošana un rezultātu apstrāde ĶVT 408 Docents Ilo Dreijers Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (16 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: ieskaite Kursa saturs: .. Kļūdu analīze un nenoteiktības – precizitāte, akurātums, atkārtojamība, reproducējamība. .. Histogrammas, datu un to parametru sadalījumu likumi. Izlases statistikas. .. Korelācija, regresijas analīze, līkņu piemeklēšana. .. Dispersiju analīze, Faktorplānošanas pamati. .. Regresijas plāni – pirmās un otrās kārtas. .. Eksperimentālā optimizācija. .. Hipotēžu pārbaude. Literatūra: 1. I. Dreijers. Eksperimentālās optimizācijas metodes. Mācību palīglīdzeklis.- RPI, 1978. 66 lpp. 2. I. Dreijers, P. Vītols. Ķīmijas tehnoloģijas procesu teorijas pamati. - Rīga.: Zvaigzne, 1986.- 228 lpp. Papildliteratūra:

1. G.E.P.Box, W.G. Hunter, JS. Hunter, Statistics for Experimenters, John Wiley & Sons, 1978. -653 pg. 2. R.L.Mason, R.F. Gunst, J.L. Hess, Statistical Design and Analysis of Experiments. - John Wiley & Sons, 1989. -689 pg.

Ražotnes projektēšana ĶVT 420 Docents Valdemārs Ščerbaks Kursa apjoms: 4KP; 64 stundas (32 lekcijas, 32 laboratorijas) Pārbaudes forma: ieskaite, darbs Kursa saturs: .. Projektu tehnoloģiskais un ekonomiskais pamatojums. .. Kapitālieguldījumu aprēķinu metodes, programma CAPCOST. .. Pamatparametru aprēķināšanas metodes. .. Iekārtu izvēle. Standartizācija un unifikācija. .. Aparatūras izvietošana cehā, cauruļvadu trasēšana. .. Komerciālās programmas projektēšanā. Literatūra: 1. M. S. Peters M. S., Timmerhaus K. D., “Plant Design and Economics for Chemical Engineers”, McGraw-Hill Book Company, 1968. 2. Turton R., Bailie R. C., Whiting W. B., Shaeiwitz J. A. “Analysis, Synthesis, and Design of Chemical Processes”, Prentice Hall International, 1998. 3. ...... .... ...... . ...... ................... .............. .......... ................ – ...., ....... ....., 1981.

Ķīmisko procesu kontrole un automatizācija ĶVT 407 Docents Valdemārs Ščerbaks Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (32 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Kontrolmēraparātu un un automātiskās kontroles sistēmu klasifikācija. .. Impulsu devēju tipi. .. Ieejas signāli, izejas signāli un regulējošās iedarbes. Regulēšanas kontūra attēlošana diferenciālvienādojumu veidā, to Laplasa transformācijas. .. Spiediena mērīšana. .. Patēriņa un daudzuma mērīšana. .. Līmeņa mērīšana. .. Temperatūras mērīšana. .. Mitruma un ķīmiskā sastāva mērīšana. .. Kīmiski tehnoloģiskoiekārtu automatiskās regulēšanas pamati. Literatūra: 1. Stephanopoulos G., “Chemical Process Control. An Introduction to Theory and Practice”, Practice Hall Inc., 1984. 2. Smith C. A., Corripio A. B., “Principles and Practice of Automatic Process Control, John Wiley & Sons, 1985. 3. Doebelin E. O., “Measurement Systems. Application and Design”, Third Edition, McGraw-Hill Book Company, 1983. 4. Polotsky L. M., Lapshenkov G. I. “Avtomatizatsija himicheskih proizvodstv”, Himija, 1982. (in Russian) 5. Kulakov M. B., Tehnologicheskie izmerenija i priboro dlja himitcheskih proizvodstv. Mashinostroenije (in Russian), 1983

Datorprojektēšana ĶVT 414 Docents Ilo Dreijers Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (32 praktiskie darbi) Pārbaudes forma: ieskaite Kursa saturs: .. Masas pārneses vienību modeļi (pārtvaice un absorbcija) PRO ii un Aspenplus simulātoros: materiālās un siltuma bilances ar recirkulācijas cikliem un bez tiem. .. Kolonas un šķīvju izmēru aprēķini. .. Lietotāja grafiskais interfeiss .. Ievadformas .. Simulācijas opcijas .. Fizikāli-ķīmisko īpašību aprēķina metodes .. Pamatprocesu modeļi Literatūra: 1. Software, User Guide, and Reference Manual. Papildus literatūra: 2. L.T. Biegler, I.E. Grossmann, A.W. Westerberg. Systematic Methods of Chemical Process Design, Prentice Hall, 1997. - 796 pg. 3. R. Turton, R.C. Bailie, W.B. Whiting, J.A. Shaelwitz. Analysis, Synthesis, and Design of Chemical Processes, Prentice Hall, 1998. - 814 pg.

Fizikāli ķīmiskās pētīšanas metodes ĶOĶ 427 Profesors Raimonds Valters Kursa apjoms: 2KP, 32 stundas (16 lekcijas, 16 praktiskie darbi) Pārbaudes forma: Eksāmens Kursa saturs: .. Ķīmisko savienojumu fizikālo pētīšanas metožu (FPM) vispārīgie principi. FPM iedalījums (klasifikācija). Elektromagnētiskais starojums kā enerģijas pārnesējs fizikālajās pētīšanas metodēs, šī starojuma skala un dažādu elektomagnētiskā starojuma veidu iedarbība uz vielu. Spektroskopiskās metodes un to iedalījums. .. Optiskās spektroskopijas metodes: molekulu elektronu absorbcijas spektroskopija, molekulārā luminiscence, infrasarkanā absorbcijas spektroskopija un kombinētās izkliedes spektroskopija, atomu emisijas un absorbcijas spektroskopija. Hiroptiskās metodes: polarimetrija un optiskās griešanas dispersija. .. Radiospektroskopijas metodes: 1H un 13C-kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopija. KMR parādība un tās teorētiskais pamatojums. 1H un 13C ķīmiskās nobīdes. 1H, 1H- spinu mijiedarbība. .. Elektronu paramagnētiskās rezonanses spektroskopija. .. Jonizācijas metodes: masspektrometrija. .. Rentgenstaru difrakcijas analīze. Literatūra: 1. G.W.Ewing. Instrumental methods of chemical analysis. 5th ed., New York: McGraw- Hill, 1985 (Russian translation, 1989, 608 p.) 2. R.Valters. Elektronu spektroskopijas izmantošana organiskajā ķīmijā. - Rīga: RTU, 1992. - 81 lpp. 3. R.Valters. Infrasarkanās spektroskopijas izmantošana organisko savienojumu struktūranalīzē. - Rīga: RTU, 1990. - 81 lpp. 4. R.Valters. Kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas izmantošana organiskajā ķīmijā. - Rīga: RTU, 1991. - 110 lpp.

5. R.Valters. Masspektrometrijas izmantošana organiskajā ķīmijā. - Rīga: RTU, 1993. - 105 lpp. 6. R.M.Silverstein, G.C.Bassler, Th.C.Morrill. Spectrometric identification of organic compounds. 3rd ed. New York: Wiley, 1974 (Russian translation 1977, 590 p.) Spektroskopijas rokasgrāmatas: 7. E.Pretsch, Th.Clerc, J.Seibl, W.Simon. Spectral Data for Structure Determination of Organic Compounds. 2nd ed., London: Springer, 1989. 8. A.J.Gordon, R.A.Ford. The Chemist's companion (A Handbook of practical data, techniques and references)., New York: Wiley, 1972 (Russian translation 1976) 9. Spektroskopijas uzdevumu krājums: 10. L.D.Field, S.Sternhell, J.R.Kalman. Organic Structures from spectra. 2nd ed., Chichester: Wiley, 1995. Papildliteratūra: 11. E.A.V.Ebsworth, D.W.H.Rankin and S.Cradock. Structural methods in inorganic chemistry. Oxford: Blackwell Sci. Publ., 1987, 456 p.

Materiālu novecošana un aizsardzība. ĶPI 420 Asociētais profesors Laimonis Mālers Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas ( 32 lekcijas) Pārbaudes forma: eksāmens. Kursa saturs. .. 1.Vispārīgi priekšstati par materiāliem. Materiālu loma cilvēka eksistences nodrošināšanā. Svarīgāko vienkāršo materiālu īss raksturojums. Svarīgāko kompozītmateriālu raksturojums.Materiālu struktūras līmeņi. Molekulu -atomu līmenis. Mikrostruktūra. Makrostruktūra. Materiāla īpašības raksturojoši rādītāji.Materiālu īpašību un struktūras kopsakars. Materiāla dzīves cikls. Materiāla izvēles principi un jaunu materiālu radīšanas stratēģija. .. 2. Vispārīgi priekšstati par materiālu novecošanu. Materiālu novecošanu izraisoši faktori : temperatūra, gaisa skābeklis, ozons, gaisma, radiācija, ūdens, ķīmiski āgenti, bioloģiska vide, mehānisks spriegums u.c. Materiālu novecošanas veidi: siltumnovecošana , gaismas un radiācijas novecošana, novecošana atmosfēras apstākļos, mehāniskā novecošana pārstrādes un ekspluatācijas gaitā.Materiālu novecošanas pētīšanas un prognozēšanas iespējas.Materiālu un to izstrādājumu novecošanas regulēšana. .. 3. Dažādu materiālu novecošana . Materiālu novecošanas kopīgās un atšķirīgās iezīmes dažādu materiālu novecošanas gadījumā. Koksnes noārdīšanās. Polimēru materiālu (un kompozītmateriālu uz to bāzes) novecošana. Konstrukciju materiālu novecošana: metālu korozija , celtniecības materiālu ( betons, dzelzsbetons, ķieģeļi u.c.) novecošana . .. 4. Materiālu aizsardzība. Vispārīgi materiālu aizsardzības principi, to klasifikācija agresīvās vides dezaktivēšana, materiāla struktūras un sastāva uzlabošana, novecošanu stimulējošo faktoru samazināšana .. (novēršana), aizsargpārklājumu izmantošana u.c. Dažādu aizsardzības paņēmienu realizēšanas iespējas dažādu materiālu un konstrukciju gadījumā (metāls, koksne, betons, polimēru materiāli , ēkas, tilti, transporta līdzekļi u.c/) Literatūra: 1. Construction Materials. Their nature and behaviour. Ed. by J.M.illston.E & FN SPON, 1994. 2. Jack A. Collins.Failure of Materials in Mechanical Design. John Wiley & Sons, 1993. 3. E.Kirilova, E.Šuļgina. Termoplastu novecošana un stabilizācija. Ļ., Ķimija, 1988. 4. Donald R. Askeland.The Science and Engineering of Materials.Boston, 1996. 5. M.Kalniņš. Ēku aizsardzība. Rīga, Liesma, 1969. 6. G.G.Ulig, R.U.Revi. Korozija un cīņa ar to. Ļ., Ķīmija, 1989.

Organiskās sintēzes metodes ĶOS 481 Profesore Māra Jure Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (32 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Organiskās sintēzes mērķi. .. Organiskās sintēzes stratēģija un taktika (retrosintētiskās analīzes metode, sintēzes metodes izvēles teorētiskie, tehnoloģiskie un ekonomiskie apsvērumi). .. Aizvietošanās reakcijas: nukleofīlās, elektrofīlās un radikāļu aizvietošanās reakciju mehānismi, aizvietošanās orientācija un stereoķīmija. Pievienošanās reakciju mehānismi un likumības: elektrofīlā un radikāļu pievienošanās. Atšķelšanās reakcijas, to mehānismi. Pārgrupēšanās reakcijas: nukleofīlās un elektrofīlās pārgrupēšanās reakcijas. Oksidēšanas, reducēšanas un pericikliskās reakcijas. .. OGLEKĻA-OGLEKĻA SAITES VEIDOŠANAS METODES (4 st.) C-C saites izveide Heterolītiskās reakcijas. 1. Oglekļa elektrofīli un oglekļa nukleofīli. Karbkatjonu nomenklatūra, stabilitāte, iegūšana un reakcijas. 2. Metālorganiskie savienojumi kā oglekļa nukleofīli. Magnija, cinka, kadmija, vara un litija organisko savienojumu sintēze, īpašības un pielietojums C-C saites veidošanā. 3. Stabilizētie karbanjoni kā oglekļa nukleofīli un to reakcijas. 3.1. Ar divām elektronakceptorām grupām stabilizētu karbanjonu alkilēšanas, acilēšanas un kondensācijas (Knoevenagel, Doebner) reakcijas. 3.2. Ar vienu elektronakceptoru grupu stabilizētu karbanjonu alkilēšanas, acilēšanas (Claisen) un kondensācijas (aldolās, Perkin, Claisen-Schmidt) reakcijas. . - Alkilēto aldehīdu un ketonu iegūšanas metodes. 3.3. Stabilizēto karbanjonu konjugētā pievienošanās pie .,. - nepiesātinātajiem karbonilsavienojumiem un to analogiem (Michael). 3.4. Ar fosfora, silīcija un sēra atomiem stabilizētu karbanjonu reakcijas (Wittig, Peterson). 4. Alkēni, arēni un heteroarēni kā oglekļa nukleofīli. 4.1. Alkilēšanas un acilēšanas reakciju (Friedel-Crafts) apstākļi - reaģenti, katalizatori. 4.2. Acilēšanas reakciju (Gattermann-Koch, Hoesch, Gattermann, Vilsmeier-Haack- Arnold, Reimer-Tiemann, Kolbe-Schmitt) mehānismi un starpprodukti. 4.3. Pievienošanās un kondensācijas reakcijas (Mannich). Mannich bāzu izmantošana termiskajā Michael reakcijā. Homolītiskās reakcijas. 1. Dimerizācijas reakcijas ( terminācija, Kolbe reakcija, acetona reducēšana ar amalgamētu magniju, aciloīnā kondensācija, alkīnu terminālā dimerizācija ). 2. Alkēnu polimerizācija. C=C saites izveide 1. Eliminēšanās reakciju mehānismi - E1, E2, E1cB. Oglekļa-oglekļa dubultsaišu viedošanās ūdens, halogēnūdeņražu un halogēnu atšķelšanās rezultātā. Četraizvietoto amonija hidroksīdu termiskā sadalīšana (Hofmann). Zaitsev un Hofmann likumības. 2. Ei reakcijas ( esteru pirolīze,Chugaev, Hofmann, Cope ). .. RETROSINTĒTISKĀ ANALĪZE (1 st.) Funkcionālo grupu klasifikācija pēc oksidēšanās pakāpes. Funkcionālo grupu transformācijas. Sintoni, sintētiskie ekvivalenti, izostrukturalitāte. Prasības pret joniem.. Retrosintētiskās analīzes pamatprincipi.

.. OGLEKĻA-HALOGĒNA SAITES VEIDOŠANAS METODES (4 st.) 1. AE un SE reakcijas. Markovnikov likumība. Reaģenti. Reakciju apstākļi. 2. AR un SR reakcijas. Reaģenti. Reakciju apstākļi. Benzola homologu hlorēšana un

bromēšana. Olefīnu halogenēšana alilstāvoklī. Sandmeyer reakcija. 3. Oglekļa-halogēna saites izveide SN reakcijās. Hidroksilgrupas aizvietošana ar halogēna atomu spirtos, fenolos, karbonskābēs. 4. Oglekļa-halogēna saites izveide SN reakcijās. Diazonija grupas aizvietošana. Alkilhalogenīdu reakcijas ar sārmu un sārmzemju metālu halogenīdiem. Finkelstein un Schiemann reakcijas. .. OGLEKĻA-SKĀBEKĻA SAITES VEIDOŠANAS METODES (3 st.) Skābekļa elektrofīlu un skābekļa nukleofīlu pievienošanās reakcijas. 1. Epoksīdu iegūšana. 2. 1,2-Diolu iegūšana (alkēnu hidroksilēšana ar peroksiskābēm, KMnO4, OsO4, H2O2; Prevost metode un tās Woodward modifikācija ). 3. Skābekļa, ozona, ūdens, spirtu un karbonskābju pievienošanās pie C=C, C=C, C=N, C=O saitēm (Kučerova reakcija, Ziegler un Brown - Subba Rao metodes pirmējo spirtu iegūšanai, Pinner sintēze). Pārgrupēšanās pie skābekļa atoma (Baeyer-Villiger reakcija un Hoka pārgrupēšanās). Nukleofīlās aizvietošanās reakcijas. 1. SN pie Csp3 : spirtu, ēteru un esteru sintēzes metodes. 2. SN pie Csp2 : 2.1. Aizvietošanās neaktivētos un aktivētos vinilatvasinājumos un aromātiskajos savienojumos. Reakciju mehānismi, aizvietošanās orientācija. 2.2. H, Hal, SO3Na, NH2, NO2, OH, OAlk grupu nomaiņa uz OH, OAlk un OAr grupām. 2.3. SN pie C=Het ( esterifikācijas reakcijas). .. OGLEKĻA-SĒRA SAITES VEIDOŠANAS METODES (2 st.) 1. Sērūdeņraža, tā atvasinājumu un NaHSO3 pievienošanās reakcijas pie C=C , C=N , C=N un C=O saitēm. 2. SE reakcijas. Aromātisko savienojumu sulfurēšana un sulfohlorēšana. Reaģenti ( sulfurēšana ar sērskābi, oleumu, hlorsulfonskābi, kompleksi saistīto sēra trioksīdu, ar "saķepināšanas" metodi ). 3. SR reakcijas alkānu rindā. Sulfohlorēsana un sulfooksidēšana. 4. SN reakcijas. Tiolu, tioēteru, tiokarbonskābju, sulfonu, tiocianātu un izotiocianātu iegūšana alkil-, aril-, acilhalogenīdu, spirtu , epoksīdu , arildiazonija sāļu reakcijās ar sēra nukleofīliem. .. OGLEKĻA-SLĀPEKĻA SAITES VEIDOŠANAS METODES (4 st.) Slāpekļa nukleofīlu reakcijas ar oglekļa elektrofīliem 1. Slāpekļa nukleofīlu alkilēšanas un arilēšanas reakcijas. 1.1. Tīru pirmējo amīnu ieguves metodes ( amonjaka pārākums, sulfonāta-hidrazīna metode, Gabriel un Delepine metodes ). 1.2. Tīru otrējo amīnu ieguves metodes ( pirmējo amīnu monoalkilēšana, acilamīnu alkilēšana, sulfamīdu alkilēšana, Schiff bāzu kvaternizācija ). 1.3. Hidrazīna, hidroksilamīna, metālu nitrītu, azīdu, ciandu, cianātu alkilēšana ( Kolbe un Lepercq reakcijas ). 1.4. Arilēšanas reakcijas. 1.5. Alkilēšana un arilēšana ar spirtiem , ēteriem un fenoliem ( Strecker - aminoskābju sintēze, Bucherer reakcija). 1.6. Ūdeņraža ( Chichibabin reakcija ), sulfogrupas, nitrogrupas aizvietošana ar aminogrupu, pāraminēšanās reakcija.

2. Slāpekļa nukleofīlu acilēšanas reakcijas ( reakcijas ar karbonskābēm, to anhidrīdiem, esteriem, halogenīdiem, amīdiem, azīdiem ). Peptīdu sintēze. Schotten- Bauman un Einhorn metodes. 3. Kondensācijas reakcijas. Azometīnu, enamīnu un aminālu iegūšana. Slāpekļa heterociklu sintēzes ( Knorr pirolu sintēze ).

Slāpekļa elektrofīlu reakcijas ar oglekļa nukleofīliem 1. Aromātisko savienojumu nitrēšana, nitrozēšana un azosametināšana. Reaģenti (slāpekļskābe, nitrējošais maisījums, sārmu metālu nitrāti, acilnitrāti, slāpekļa oksīdi, nitrilhalogenīdi, kompleksie nitronija sāļi, slāpekļpaskābe, nitrozilsērskābe u. c. ) katalizatori, reakciju apstākļi. 2. Nitrēni aziridīnu sintēzē. 3. Pārgrupēšanās reakcijas pie elektrondeficītā slāpekļa atoma ( Hofmann, Lossen, Curtius, Beckmann, Schmidt pārgrupēšanās ). .. CIKLISKO SAVIENOJUMU SINTĒZE (2 st.) 1. Iekšmolekulārā ciklizācija ( Dieckmann reakcija, Michael pievienošanās, Robinson anelēšana, Pschorr reakcija, Thorpe-Ziegler reakcija, aciloīnkondensācija ). 2. Ciklopievienošanās reakcijas ( Diels-Alder reakcija, [2.+2.] ciklopievienošanās, 1,3- dipolārā ciklopievienošanās, karbēnu un nitrēnu reakcijas ar alkēniem ). 3. Elektrocikliskās reakcijas. .. PĀRGRUPĒŠANĀS REAKCIJAS (2 st.) 1. Nukleofīlās pārgrupēšanās reakcijas pie oglekļa atoma (Wagner-Meerwein pārgrupēšanās, alilpārgrupēšanās, neopentilpārgrupēšanās, pinakolīnpārgrupēšanās, benzilpārgrupēšanās, Wolff pārgrupēšanās, Arndt-Eistert sintēze). 2. Elektrofīlās pārgrupēšanās reakcijas pie oglekļa atoma ( Stevens un Favorskii pārgrupēšanās ). 3. Pārgrupēšanās pie slāpekļa atoma (benzidīnpārgrupēšanās, Fischer indolu sintēze ). 4. Termiskā Claisen pārgrupēšanās. .. OKSIDĒŠANA (4 st.) Oksidēšanas pamatprincipi. Oksidētāji Spirtu oksidēšana par aldehīdiem, ketoniem un karbonskābēm 1. Cr (VI) reaģenti ( Jones', Collins's reaģenti, PCC, PDC ) 2. Oksidēšana ar dimetilsulfoksīdu ( Swern reakcija ) 3. Oppenauer oksidēšana Oglekļa-oglekļa dubultsaišu oksidēšana 1. Epoksidēšana ar pārejas metālu savienojumiem un peroksisavienojumiem. Epoksīdu sintētiskās transformācijas. 2. Oglekļa-oglekļa dubultsaišu destrukcija ( pārejas metālu savienojumi kā oksidētāji; reducējošā un oksidējošā ozonolīze ) Glikolu šķelšana Ketonu un aldehīdu oksidēšana Oksidēšana alilstāvoklī un benzilstāvoklī (.,. - nepiesātināto karbonilsavienojumu, alilspirtu, aromātisko ketonu un aldehīdu iegūšana) Alkānu oksidēšana ( Barton reakcija ) Slāpekli saturošo savienojumu oksidēšana Sēru saturošo savienojumu oksidēšana .. REDUCĒŠANA (4 st.) Reducēšanas pamatprincipi. Reducētāji Funkcionālo grupu reducēšana 1. Alkēnu reducēšana ( katalītiskā reducēšana, diīmīda metode, hidroborēšana ). 2. Alkēnu reducēšana ( katalītiskā reducēšana, hidroborēšana, reducēšana ar šķīstošajiem metāliem, elektroķīmiskā reducēšana,reducēšana ar kompleksajiem metālu hidrīdiem )

3. Aldehīdu un ketonu reducēšana 3.1. Reducēšana līdz spirtiem ( katalītiskā hidrogenēšana, reducēšana ar kompleksajiem hidrīdiem, Cannizzaro un Tishchenko reakcijas, Meerwein-Ponndorf-Verley reakcija, reducēšana ar šķīstošajiem metāliem ) 3.2. Bimolekulārā reducēšana

3.3. Ketogrupas reducēšana par metilēngrupu ( Clemmensen, Wolff -Kishner, Mocinga metodes ) 4. Karbonskābju, to atvasinājumu un nitrilu reducēšana 4.1. Reducēšana līdz spirtiem un amīniem ( katalītiskā reducēšana, komplekso metālu hidrīdu lietošana, hidroborēšana, aciloīnā kondensācija, Bouveault-Blanc metode ) 4.2. Reducēšana līdz aldehīdiem ( Rosenmund metode) 5. Slāpekli saturošo savienojumu ( imīnu, oksīmu, nitrozo- un nitrosavienojumu ) reducēšana ( Leuckart-Wallach reakcija ) Saites ogleklis-heteroatoms reducējošā šķelšana ( hidrogenolīze ) Aromātisko un heteroaromātisko savienojumu reducēšana ( Birch reakcija ) .. AIZSARGGRUPAS (2 st.) Aizsarggrupu nozīme sintēzē Aizsarggrupu ievadīšana un nošķelšana 1. Hidroksilgrupu aizsardzība 1.1. Spirtu hidroksilgrupu aizsardzība ( ēteri, acetāli, ketāli, esteri, sililēteri, karbonāti, uretāni, nitrāti, tozilāti ) 1.2. Diolu aizsardzība ( acetāli, ketāli, karbonāti, cikliskie ortoesteri ) 2. Karboksilgrupu aizsardzība ( esterifikācijas metodes ) 3. Tiolu aizsardzība ( tioēteri, monotioacetāli, ditioacetāli, tiazolidīni, tiolu esteri, sulfenilatvasinājumi ) 4. Aminogrupas aizsardzība 4.1. Pirmējo un otrējo amīnu aizsardzība ( protonēšana, helātēšana, acilēšana, alkilēšana, pārvēršana azometīnos, N-nitrozēšana, fosforilēšana, pārvēršana sulfo- un trialkilsililatvasinājumos ) 4.2. Trešējo amīnu aizsardzība ( kvaternizācija un N-oksīdu iegūšana ) 5. Karbonilgrupu aizsardzība ( acetāli, ketāli, tioacetāli, tioketāli, enoli, enamīni, semikarbazoni, oksīmi, hidrazoni) 6. Oglekļa-ūdeņraža saites aizsardzība 6.1. Oglekļa-ūdeņraža saites aizsardzība acetilēnos 6.2. Aromātisko savienojumu C-H saites aizsardzība ( m-, o-, p- orientantu ievadīšana, netiešās aizsardzības metodes ) 6.3. Alifātisko C-H saišu aizsardzība .. KOLOKVIJI un MĀJAS DARBI: 1. Ievadkolokvijs (I,II) 2. Oglekļa - oglekļa saites izveides metodes (III, IV) 3. Oglekļa - halogēna saites izveides metodes (V) 4. Oglekļa - skābekļa un oglekļa - sēra saites izveides metodes. Oksidēšana (VI, VII, XI) 5. Oglekļa - slāpekļa saites izveides metodes. Ciklisko savienojumu sintēze (VIII, IX) 6. Pārgrupēšanās reakcijas (X) 7. Reducēšana (XII) 8. Aizsarggrupas (XIII) .. LABORATORIJAS DARBI (16 stundas) Darba drošība organiskās sintēzes laboratorijā. Laboratorijas trauki un tehnika. Destilācija, vakumdestilācija, destilācija ar ūdens tvaiku. Šķīdinātāju absolutizēšana. Ekstrakcija. Darbs ar viegli gaistošiem šķīdinātājiem. Darbs ar nātriju. Sintēzes ar sakausēšanu, dzesēšanu. Izdalošos gāzu uztveršana un neitralizācija. Savienojumu izdalīšana un attīrīšana.

Pārkristalizēšana. Izgulsnēšana. Hromatogrāfija. Kušanas temperatūras noteikšana. Spektroskopiskā identifikācija. Literatūra: 1. O.Neilands “Organiskā ķīmija” 2. H.Hart, D.J.Hart, L.E.Craine “Organic chemistry. A short course” 9th ed., 1995

3. G.Marc Loudon. Organic Chemistry. 2nd Ed. 1988. 4. G.Marc Loudon, J.G.Stowell. Study Guide and Solutions Manual to Accompany Organic Chemistry. 2nd Ed. 1988. 5. McMurry. Organic chemistry. 2nd ed. 1988. 6. R.K.Mackie, D.M.Smith, R.A.Aitken. Guidebook to Organic Synthesis. 2nd Ed. 1990. 7. A.Miller. Writing Reaction Mechanisms in Organic Chemistry. 1992.

Organisko savienojumu fizikālās pētīšanas metodes ĶOĶ 428 Profesors Raimonds Valters Kursa apjoms: 3KP, 48 stundas (32 lekcijas 16 praktiskie darbi) Pārbaudes forma: Eksāmens Kursa saturs: .. Fizikālo pētīšanas metožu teorētiskā un praktiskā nozīme organiskajā ķīmijā. Fizikālo metožu iedalījums. Spektroskopiskās metodes un to iedalījums. .. Elektronu absorbcijas spektroskopija. Molekulu elektronu spektru teorijas pamati. Elektronu pārejas un to klasifikācija. Divatomu molekulu enerģētiskie līmeņi. Šķīdinātāju ietekme uz absorbcijas joslu viļņu garumu un intensitāti. Solvatohromija. Spektrofotometra principiālā shēma. Elektronu spektri un organisko savienojumu molekulu struktūra. Diēni un poliēni. Arēni. Konjugācija un stēriskie efekti. Priekšstats par elektronu spektroskopijas izmantošanu kvantitatīvajā organisko savienojumu analīzē un ķīmiskā līdzsvara pētījumos. .. Infrasarkanā absorbcijas spektroskopija. Molekulu svārstības un rotācija. Spektrofotometru principiālā shēma. IS spektru uzņemšanas apstākļu izvēle un paraugu sagatavošana. Spektru uzņemšana gāzes, šķidrā un cietā fāzē un šķīdumos Pārskats par ķīmisko saišu raksturīgajām absorbcijas joslām. Svārstību sadarbība un Fermī rezonanse. Saišu valences leņķu ietekme. Aizvietotāju indukcijas un konjugācijas efektu ietekme. Iekšmolekulārā dipolu mijiedarbība pār telpu. Iekšmolekulārās ūdeņraža saites ietekme. Starpmolekulārie efekti: dipolu mijiedarbība un ūdeņraža saite. C=C grupas valences svārstības. C=C un C=N grupu valences svārstības. Neasociētu OH un NH grupu valences svārstības, iekšmolekulārā un starpmolekulārā ūdeņraža saite. .. Kodolu magnētiskā rezonanses spektroskopija. Kodolu magnētiskās rezonanses parādība KMR spektrometra principiālā shēma un darbības režīmi 1H-KMR. Paraugu sagatavošana, izmantojamie šķīdinātāji. Spektru raksturlielumi: ķīmiskās nobīdes, spinu mijiedarbības konstantes, signālu intensitātes. Ķīmiskā nobīde un molekula struktūras ietekme uz to. Aizvietotāju elektroniskie efekti. Atomu grupu magnētiskā anizotropija. Polāro grupu elektriskā lauka efekti. Šķīdinātāju ietekme. Ūdeņraža saites ietekme. Empīriskas likumsakarības aizvietotāju ietekmes prognozēšanai. Spinu mijiedarbība. Spinu sistēmu klasifikācija un apzīmējumi. Spinu mijiedarbības interpretācija pirmās kārtas spektros. Struktūras faktoru ietekme uz protonu spinu mijiedarbības konstantēm. Geminālās, vicinālās un tālās spinu mijiedarbības konstantes. 13C,1H-spinu mijiedarbība. Priekšstats par dubultrezonansi un tās izmantošanu. Kodolu iekšmolekulārais Overhauzera efekts. Dinamiskā KMR spektroskopija. Apmaiņas procesi un to ātruma konstanšu mērīšana. Līniju formas pilna analīze. 13C-KMR. Daļēja un pilnīga spinu mijiedarbības izslēgšana. Ķīmiskās nobīdes, .-efekts un tā izskaidrojums. Empīriskas likumsakarības struktūras faktoru ietekmes prognozēšanai uz oglekļa-13 ķīmisko nobīdi: alkāni, alkēni, alkīni, arēni u.c. 13C, 13C-spinu mijiedarbība. Oglekļa-13 spinu-režģa relaksācijas ātrums. Priekšstats par divdimensionālo KMR. .. Masspektrometrija. Masspektrometra darbības princips un blokshēma, parauga ievadīšanas sistēmas. Jonizācijas metodes, to ietekme uz masspektrometrisko šķelšanos. Masspektrometra izšķiršanas spēja. Molekulārais jons, tā relatīvā stabilitāte. Izotopi un jonu sastāvs (M+1, M+2). Šķembu joni. Masspektrometriskās šķelšanās klasifikācija.

Vienkāršo saišu saraušana un pārgrupēšanās ar ūdeņraža atoma migrāciju. Mak Lafertija pārgrupēšanās. Skeleta pārgrupēšanās. Metastabīlie joni. Galveno organisko savienojumu klašu masspektrometriskās šķelšanās vispārējie virzieni. Alkāni un cikloalkāni. Alkēni un cikloalkēni. Alkanoli. Fenoli. Ēteri. Aldehīdi un ketoni. Karbonskābes un to funkcionālie

atvasinājumi. Amīni. Nitrosavienojumi. Halogēnsavienojumi. Hlora un broma organisko savienojumu masspektrometriskās šķelšanās īpatnības. Aromātiskie heterocikli: furāns, pirols, tiofēns, piridīns un hinolīns. Literatūra: 1. R.Valters. Infrasarkanās spektroskopijas izmantošana organisko savienojumu struktūranalīzē. Rīga: RTU, 1990, 81 lpp. 2. R.Valters. Kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas izmantošana organiskajā ķīmijā. Rīga: RTU,1991 110 lpp.. 3. R.Valters. Elektronu spektroskopijas izmantošana organiskajā ķīmijā. Rīga: RTU, 1992, 81 lpp. 4. R.Valters. Masspektrometrijas izmantošana organiskajā ķīmijā. Rīga: RTU, 1993, 105 lpp. 5. R.M.Silverstein, G.C.Bassler and Th.C.Morrill. Spectrometric identification of organic compounds. 3rd ed.New York: Wiley,1974 (Russian translation, 1977, 590 p.) 6. H.Günther. NMR spectroscopy. An introduction. Chichester: Wiley, 1980 (Russian translation, 1984, 478 p.) 7. M.Hesse, H.Meier and B.Zeeh. Spectroscopic methods in organic chemistry. Stuttgart: G.Thieme Verlag, 1997, 365 p. . 8. D.W.Brown, A.J.Floid and M.Sainsbury. Organic Spectroscopy. Chichester: Wiley, 1988, 250p. 9. A.J.Gordon, R.A.Ford. The Chemist's companion (A Handbook of practical data, techniques and references). New York: Wiley,1972 (Russian translation, 1976, 541 p.) 10. E.Pretsch, Th.Clerc, J.Seibl, W.Simon. Spectral data for structure determination of organic compounds. 2nd ed., London: Springer, 1989. 11. L.D.Field, S.Sternhell, J.R.Kalman. Organic Structures from Spectra. 2nd ed., Chichester: Wiley, 1995. 12. E.Pretsch, J.Seibl, A.Manz, and W.Simon. Aufgabensammlung zur Strukturaufklärung organischer Verbindungen mit spektroskopischen Methoden. Springer, Berlin, 1985. 13. H.Friebolin. Basic one- and two-dimensional NMR spectroscopy. 2nd ed., VCH, Weinheim, 1993.

Materiālmācība ĶST 560 Asociētā profesore Līga Bērziņa-Cimdiņa Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (32 lekcijas, 16 praktiskie darbi) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Materiālu definīcijas un iedalījums. Materiālu aprite dabā un ražošanā. Vielas uzbūve. Materiāls un izejvielas. .. Atomārā struktūra: atoma uzbūve un savienojumi. Starpatomu saišu veidi. Saites enerģija.Elektronegativitāte. Struktūras iedalījums. .. Vielu smalkstruktūra. Tuvais sakārtojums. Kristāliskā un amorfā smalkstruktūra. Bravē pamatrežģis. Kristālisko asu sistēma. Kristāliskā režģa defekti. Burgera vektors. .. Savienojumu struktūra. Agregātstāvokļi. Fāzes. Komponentes. Heterogeni un homogeni materiāli. Savienojumu struktūru parametri. Tekstūra. Izotropas un anizotropas struktūras. Kristalīti.

.. Raupjā xstruktūra. Virsmas ģeometrija. Profillīnijas un frontālās plaknes. Vielas blīvums. Blīvuma atkarība no temperatūras. .. Materiālu iedalījums. Metāliskie, keramiskie, nemetāliskie un savienojošie materiāli. .. Viela un enerģija. Enerģija, līdzsvars un nelīdzsvars. Atklātas, noslēgtas un izolētas sistēmas. Termoķīmiskā enerģija. Sistēmas termoķimiskais stāvoklis. Brīvā entalpija. Entropija. Labilais, metastabilais, indiferentais un stabilais līdzsvara stāvoklis. Aktivācijas enerģijas. .. Viela termoķīmiskā līdzsvara stāvoklī. Fāzu līdzsvars un stāvokļu diagrammas. Heterogens un homogens līdzsvars. Ķīmiskais potenciāls. Gibbsa fāzu likums. Likvidus un solidus līnijas. Izomorfas, eitektiskas un perieitektiskas sistēmas. Kausējumi. Fe-Fe3C kausējuma stāvokļa diagrammas. Materiāla komponenšu atomāro, masas un tilpuma procentu aprēķini. Robežvirsmu līdzsvars. .. Viela termoķīmiskā nelīdzsvara stāvoklī. Fāzu nelīdzsvars. Korozijas veidi un metālu aktivitātes rinda. .. Materiālu īpašību iedalījums: termoķīmiskās, lauka un mehāniskās īpašības. .. Termoķīmiskās īpašības. Termiskās izplešanās un termisko pārvērtību punkti. Debaja temperatūra. Latentais siltums. Kondensācijas un sublimācijas siltums. Specifiskais atomārais un un molārais siltums. Tvaikumspiediens. .. Lauka īpašības. Electromagnētiskā mijiedarbība. Electriskais, magnētiskais un temperatūras lauks. .. Elektriskās īpašības. Elementārais lādiņš. Elektronu un jonu vadāmība. Izolatori, pusvadītāji un vadītāji. Supravadītāji. Electriskā polarizācija. Īpatnējā elektriskā pretestība. Kirhofa likums. Termiskās un termoelektriskās īpašības. Siltumvadāmība. Termoelektriskais efekts. Termoelements. .. Magnētiskās īpašības. Dia-, para-, ferro-, antiferro- un ferrimagnētiskie materiāli. Veisa apgabali. Magnētiski cieti un mīksti materiāli. .. Optiskās īpašibas.Svārstības, viļņi, stari. Absorbcija, laušana, atstarošanās un apliekšanās. Gaismas polarizācija. Atstarošanas koeficients. Monohromatsks starojums. . Gaismas dispersija. .. Mehāniskās īpašības. Materiālu slogošanas veidi. Liece, bīde, stiepe. Spiedes un stiepes diagrammas. Elastiskās un viskozi elastiskās deformācijas. .. Akustiskās īpašības. Akustisko viļņu rašanās. Skaņas intensitāte, enerģija un spiediens. Skaņas izolācija un akustika.

.. Plastiskās īpašības. Plastiskā deformācija. Mikroplasticitāte. Superplasticitāte. Elastisko deformāciju robežas. Viskozitāte. .. Graujošā stiprība. Kristālisko struktūru sabrukšanas veidi. Mikroplaisas. Iekšējie spriegumi. . Vēlera diagrammas. .. Tehniskās īpašības. Cietība, berzes izturība, termošoka izturība, mehāniskā apstrāde un materiālu savienošana. .. Izstrādājumu izgatavošana. Materiālu tehnoloģijas: veidošana, liešana, pulvertehnoloģijas, izsmidzināšana. .. Virsmas apstrāde. Literatūra: 1. 1.W.Schatt, H.Worch. Werkstoffwissenschaft. Deutscher Verlag für Grundstoffindustrie, Stuttgart, 1996, S.515 2. 2.E.Hornbogen. Werkstoffe. Springer-Verlag, Berlin, 1994, S.426 3. 3.E.Šilters. Vielas uzbūve. Zvaigzne, Rīga, 1982, 298 lpp.

Biomateriālu tehnoloģijas pamati ĶST 561 Asociētā profesore Līga Bērziņa-Cimdiņa

Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (32 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Biomateriālu definīcija. Biomateriālu attīstības vēsture. Biomateriāli un to iedalījums: pēc ķīmiskā sastāva un struktūras, pēc atbildes reakcijas un to funkcionālā pielietojuma. .. Bioinerti un bioaktīvi materiāli. .. Biomateriāli ar mainīgu virsmas aktivitāti. .. Biorezorbējoši materiāli. .. Biomateriālu klases un to raksturojums - metāli, polimērmateriāli, keramika, stikls, stiklakeramika, oglekļa materiāli, kompozīti. .. Biomateriālu un implantu iegūšanas tehnoloģiju raksturojums pa biomateriālu klasēm: pulveru tehnoloģija, implantu formas iegūšana no monolīta sagataves, plastiskā veidošana, karstā liešana un liešana zem spiediena, šlikeru tehnoloģija, pārklājumu iegūšanas tehnoloģijas. .. Implantu virsmas apstrāde. .. Biomateriālu īpašības un to atkarība no iegūšanas tehnoloģijas. .. Biomateriālu “in vivo” un “īn vitro” pārbaudes metodes. .. Biomateriālu sterilizācija. .. Biomateriālu funkcionālās īpašības. .. Biomateriālu izvēle, pielietojums, pielietojuma kritēriji. .. Biomateriālu lietošanas priekšrocības un trūkumi. .. Biomateriālu tirgus novērtējums. Literatūra: 1. W.Vogel. Glass Chemie. 3.Aufgabe, Springer Verlag, 1992, S.412 . 2. L.Bērziņa. Lekciju kurss biokeramikā. Datorsalikums, 30 lpp. 3. E.Wintermantel, S.-W.Ha. Biocompatible Werkshoffe und Bauweisen, Implantate für Medizin und Umvelt,. Springers - Verlag Berlin Heidelberg, 1998. 4. Materials in Medicine, Edit. M.O. Speidel, P.J. Uggowitzer, Hochschulvalag AG under ETH Zürich. 5. ......... .................. ........., ......, 1988. 6. H.Blumennauer. Werkshtoffprüfung, Ddeutscher Verlag für Grundstoffindustrie, Leipzig, Stuttgart, 1976.

Polimēru fizika un ķīmija ĶPI 421 Profesors Mārtiņš Kalniņš Kursa apjoms: 5KP; 80 stundas (48 lekcijas, 32 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Vispārīgi jēdzieni. Lielmolekulārie savienojumi. Polimēri. Makromolekula. Makromolekulu un polimēru specifiskās iezīmes. Polimēru loma modernajā materiālu tehnoloģijā. Polimēru ķīmiskā nosaukuma veidošanas un klasifikācijas principi. .. Lielmolekulāro savienojumu veidošanās vispārīgs raksturojums. Polimerizācija. Polimerizācija.( P ) kā ķēžu reakciju process. Svarīgākās P stadijas : iniciēšana, ķēdes augšana, apraušanās un pārnese. Polimerizācijas monomēri. P aktīvo centru daba: brīvie radikāli un joni. Brīvo radikālu polimerizācija. Jonu polimerizācija. Jonu-koordinācijas polimerizācija. Polimerizācijas blok-polimerizācija, polimerizācija šķīdumā, emulsijas polimerizācija, suspensijas polimerizācija. .. Polikondensācija (PC). P vispārīgs raksturojums. Reakcija ar un bez mazmolekulārārā kondensācijas produkta izdalīšanās. Monomēri. PC polimēru klases. PC blakus reakcijas. PC kinētika. Polikondensācijas tehnoloģija:: kausējumā, šķīdumā un uz fāzu robežvirsmas.

.. Polimēranaloģiskās pārvērtības (PAP). PAP produktu neviendabīguma raksturojums.

.. Makromolekulārās reakcijas (MR). MR vispārīgs raksturojums. Makromolekulu destrukcijas, sazarošanās un šķērssaistīšnās kopsakars. .. Kopolimēru sintēze. .. Polimēru vecošana un stabilizācija. .. Makromolekulas. Makromolekulu konfigurācija, konfigurāciju līmeņi. Virkņu konformācijas. Konformāciju maiņa, virkņu lokanība. .. Makromolekulu sistēmas (MS). Starpmolekulārie spēki. Starpmolekulāro un kovalento saišu specifiskā darbība. MS sagrūšanas tipi: plastiskā, trauslā. MS deformācija: superelastība, elastība, tecēšana. MS struktūras specifiskās iezīmes. Fāzu un agregātstāvokļi. Tuvais un tālais sakārtojums. Īpatnējais tilpums, brīvais tilpums. Kristalizācija un stiklošanās. Virkņu struktūras un lokanības ietekme uz polimēra kristalizācijas spēju. Virkņu konformācijas kristāliskajā un amorfajā fāzu stāvoklī. Domēni. MS režģveida uzbūve. Relaksācijas procesi MS. Relaksācijas laiks. Temperaturas-laika ekvivalence. .. Amorfu polimēru deformatīvie stāvokļi. Termomehāniskā metode. Stiklveida, superalstīgais un viskozi-tekošais stāvoklis. Struktūras un mehāniskā stiklošanās. Pārejas temperatūru atkarība no makromolekulu struktūras. .. Amorfu polimēru stiprības-deformācijas īpašības. Spriegums, deformācija un laiks - svarīgākie mainīgie lielumi. Stiprības-deformācijas rādītāju novērtēšanas metodes: šļūde, sprieguma relaksācija, dinamometrija. Elementāro deformācijas tipu modelēšana. Superelastīga polimēra šļūde un sprieguma relaksācija. Superelastīga polimēra stiprība un sagrūšana. Struktūras maiņa deformācijas procesā. Orientācija. Stiklveida polimēru stiprības-deformācijas rādītāji. Stiklveida polimēru ilgizturība kā sprieguma un temperatūras funkcija. Viskozi-tekošais stāvoklis: polimēru šķidrumu anomālās īpašības. .. Polimēru kristāliskais stāvoklis. Kristalizācijas vispārīgs raksturojums. Kristalizācijas aizmetņu veidošanās, kristālisko veidojumu augšana. Kristalizācija un defektu veidošanās. Kristālisko veidojumu tipi. Dzesēšanas režīma ietekme uz kristalizāciju. Kušanas temperatūras atkarība no makromolekulas struktūras. Kristālisku polimēru stiprībasdeformācijas rādītāji Kristalizācijas procesa regulēšana.

.. Polimēru mijiedarbība ar gāzveida un šķidru vidi. Sorbcijas un caurlaidība. Difūzijas atkarība no polimēra struktūras. Polimēra šķīšana un uzbriešana. Polimēra un šķīdinātāja ietekme uz šķīdību. Šķīdinātāja kvalitātes novērtēšana. Polimēra vidējās statistiskās molekulmasas novērtēšanas metodes. Polimēra frakcionēšanas un molekulmasu sadalījuma noteikšanas metodes. Literatūra: 1. F. W. Billmeyer. Textbook of Polymer Science, , 3-rd Edition, Wiley, 1984, 578 pp. 2. M. Kalnins. Polimēru fizikālā ķīmija Riga, Zvaigzne,1988, 242 pp. 3. L.H.Sperling. Introduction to Physical Polymer Science, 2-nd ed.,1992, 594 pp. 2. M. Kalnins, E. Neimanis,V.Kalkis. Lielmolekulārie savienojumi, Riga, Zvaigzne,1981,339pp.

3 G. S. Misra Introductory Polymer Chemistry, Wiley, 1993, 253 pp. 4. K. Kircher Chemical Reactions in Plastic Processing, Hanser Publishers, 1987, 214 pp. 5. J. M. G. Cowie Polymers: Chemistry & Physics of Modern Materials, 2-nd Edit., 1993, Blackie Academic & Professional 6. D.W. van Krevelen Properties of Polymers, Amsterdam, Elsevier, 1999, 875 pp. 7. .... ........., .... ..........., ... ....... ........, .., ....., 1990, .. 396 8. .... ........, .... ........ ...... ........., .. ....., 1990, . 429 9. .... ........., .... ....... .......... ........ . .......... ........ ........., .., ....., 1983, .. 248

Polimēru materiālu pārstrāde ĶPI 423 Asociētais profesors Jānis Kajaks Kursa apjoms: 5KP; 80 stundas (48 lekcijas, 32 laboratorijas) Pārbaudes formas: ieskaite, eksāmens. Kursa saturs: .. Polimēru materiālu tehnoloģisko īpašību (TĪ) īss raksturojums un noteikšanas metodes. Tā saikne ar izejas materiāla, pārstrādes metodes, tehnoloģisko parametru izvēli un produkta kvalitāti. Termoreaktīvu un termoplastisku polimēru materiālu pārstrādes īpatnības un metožu klasifikācija. Iekārtas un pārstrādes veidi: materiālu pirmsapstrādei, pamatpārstrādei un pēcapstrādei. Presēšana un spiedliešana galvenās reaktoplastu pārstrādes metodes, to specifika un pārstrādes parametri. Termoplastisku polimēru materiālu galvenie pārstrādes veidi: spiedliešana, ekstrūzija, termoformēšana u.c. Pārstrādes tehnoloģiskie parametri, to izvēles kritēriji, ietekme uz materiāla struktūru, īpašībām un gatavo izstrādājumu kvalitāti. Pamatmetožu galvenie tehnoloģiskie aprēķini. Ražība un kvalitāte, galvenie iekārtu konstrukciju un tehnoloģiju pilnības rādītāji. Perspektīvākie polimēru materiālu pārstrādes veidi. Jaunu tehnoloģiju radīšanas pamatprincipi. Ražošanas procesu progresīvākie vadības veidi, mikroprocessori, programmēta vadība ar vienlaicīgu izstrādājuma kvalitātes kontroli un tehnoloģisko parametru regulēšanu u.c. Literatūra: 1. J. Kajaks, V. Tupureina Metodiskie norādījumi kursa projektēšanai * Iekārtas un

plastmasu pārstrādes rūpnīcu projektēšanas pamati * 1. daļa Rīga, RTU, 1990.- 48 lpp. (kr.val.) 2. J. Kajaks, V. Tupureina Metodiskie norādījumi kursa projektēšanai * Iekārtas un plastmasu pārstrādes rūpnīcu projektēšanas pamati * Aprēķinu piemēri, 2. daļa Rīga, RTU, 1990. - 78 lpp. (kr.val.) 3. J. Kajaks Plastmasu pārstrādes iekārtas un projektēšanas pamati 1. un 2.daļas, Rīga, RTU, 1993.- 168 l. un 66 l. (lekciju konspekts) 4. Plašs ( ap 10-15 grāmatu no katras pa 1-3 eks. ) klāsts ĶTF bibliotekā Āzenes ielā 14/24.

Mineraloģija ĶST 558 Docente Ingunda Šperberga Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (16 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Minerāla indivīda jēdziens. Mineraloģijas priekšmets. Minerālu veidošanās procesi. Minerāla klase. Minerālu sistematizācijas (klasifikācijas) principi. Minerālu nosaukumi. .. Minerālu kristālu simetrija. Fjodorova-Grota statistiskais likums. Minerālu kristālu struktūru pamattipi. .. Izomorfisms jeb cieto šķīdumu parādības minerālos. Izovalentais un heterovalentais izomorfisms. Minerālu kristālu polimorfisms. .. Minerālu veidošanās tiešā magmatiskā stadijā. Bauena reakcijas shēma. .. Minerālu veidošanās pegmatītu stadijā. .. Minerālu veidošanās hidrotermālā-pneimatolītiskā stadijā. .. Minerālu veidošanās metasomatiskie procesi. .. Minerālu veidošanās metamorfogēnie procesi. .. Kosmiskā mineraloģija. Meteorītu un Mēness iežu mineraloģiskais sastāvs. .. Minerālu monokristālu un agregātu morfoloģija. .. Vienkāršas vielas, sulfīdi, oksīdi, hidroksīdi, karbonāti, borāti, nitrāti, sulfāti, fosfāti, silikāti, halogenīdi. Minerāli-dārgakmeņi un pusdārgakmeņi. Minerālu sintēze. Minerālu izmantošana tehnikā. .. Latvijas minerāli un mākslīgi iegūto neorganisko materiālu un izstrādājumu mineraloģija. .. Minerālu pētīšanas metodes. Literatūra: 1. V.Kuršs, A.Stinkule. Māli Latvijas zemes dzīlēs un rūpniecībā. Rīga, Liesma, 1972. 2. V.Kuršs, A.Stinkule. Latvijas derīgie izrakteņi. Rīga, 1997, 200.

Augsttemperatūras materiālu fizikālā ķīmija KST 557 Docente Ingunda Šperberga Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (32 lekcijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Sistēma, komponente, fāze, brīvības pakāpe. Gibsa fāzu likums. Polimorfisms. .. Silicijs, tā saturs zemes garozā. Silicija ieguve. Silicija savienojumi: silicijūdeņraži (silāni, silēni, silīni), silicīdi, oksīdi, halogenīdi, nitrīdi, karbīdi, silicijskābes un silikāti. Silikātu kristālķīmiskā klasifikācija. .. Vienkomponentu sistēma SiO2. Fāzu pārvēršanās secība, atsevišķo formu raksturojums. Amorfais SiO2, tā iegūšana un izmantošana. .. Vienkomponentu sistēma Al2O3. Al2O3 polimorfās modifikācijas un kristāliskās formas. .. Vienkomponentu sistēma ZrO2. ZrO2 polimorfās modifikācijas un kristāliskās formas. .. Divkomponentu sistēma ar eitektiku (sistēma gelenīts-anortīts). Sviras likums.

.. Zemes garozā biežāk sastopamie eitektiskie pāri. Cietie šķīdumi divkomponentu sistēmās. Sistēma albīts-anortīts. Likvācija divkomponentu sistēmā. .. Trīskomponentu sistēmas. Galvenie līdzsvara stāvokļa diagrammu tipi. .. Kristāliskā režģa defekti. Cietie šķīdumi. Šotki un Frenkeļa defekti. Dislokācijas: lineārās (malas) unskrūvju. Dislokāciju veidošanās iemesli. .. Kausējumu (šķidrumu) uzbūve. Bernāla, Frenkeļa, Stjuarta šķidrumi. .. Stiklveida stāvoklis. Definīcijas, īpatnības, Tg, Tf, anomālais intervāls. Stikla uzbūves hipotēzes. Stikla īpašību aprēķināšana. Appena metode. .. Difūzija cietā vielā. Fika likums. Difūzijas koeficients. Cietvielu reakciju mehānisms. .. Saķepšana, tās raksturojums, dzinējspēks, veidi. Cietfāzu saķepšana. Saķepšana ar šķidrās fāzes līdzdalību. Saķepšana reakcijas ceļā. .. Rekristalizācija - primārā un sekundārā. .. Silikātu termodinamika. Termodinamisku cietfāzu reakciju aprēķini. Literatūra: 1. U.Sedmalis, I.Šperberga. Augsttemperatūras savienojumu un silikātu fizikālā ķīmija. Lekciju kurss datorsalikumā, 2000, 93.

Cietvielu eksperimentālās pētīšanas metodes KST 556 Profesors Mežinskis Gundars Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (16 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Fizikālās materiālu pētīšanas metodes: būtība, iespējas, iedalījums. .. Termiskā analīze (TA). Vienkāršā un diferenciālā TA. Temperatūras mērīšana, termoelementi, sildelementi. Diferenciāli termiskā analīze (DTA), diferenciāli termiskā gravimetrija (DTG). Paraugu sagatavošana, sildīšanas ātrums. Neorganisko materiālu pētīšanas iespējas. .. 3.Elektromagnētiskais spektrs. Rentgenstruktūranalīze. Rentgenstaru fizikālā būtība, to iegūšana (katoda un anoda materiāli), ģpaøģbas. Brega formula. Pētīšanas metodes : Lauegrammas, struktūras pētīšana. Lauegrammu standarts un ASTM. Difraktogrammu anlīze. .. Augsttemperatūras rentgenogrāfija. Rentgena fotoelektronogrāfija (elektronu difrakcija). .. Mikroskopija - optiskā un elektronmikroskopija, izšķiršanas spējas. Staru gaita optiskā mikroskopā. Elektronu mikroskops - elektronu avots, lēcas, signālu un detektoru sistēmas. Transmisijas EM. Rastra EM (SEM). Ķīmiskā elementu analīze, rentgenstarojuma un elektronu starojuma izmantošana. .. Spektroskopijas pētīšanas metodes: stara emisija, absorbcija, caurlaidība. .. IS, Furjē IS, Ramana spektroskopija. Redzamās gaismas, UV spektroskopija. Spektroskopijas metodes priekšrocības, trūkumi. Paraugu sagatavošana. IS spektra materiālu identifikācijas katalogs. .. UV un redzamās gaismas spektroskopija. Redzamās gaismas spekroskopija krāsu noteikšanai. .. Fluorescences spektroskopija. .. Hromatogrāfija, būtība, pielietošanas iespējas. Dažādi hromatogrāfijas veidi: kolonnas, gāzes-šķīduma, papīra un plānā slāņa hromatogrāfija. Paraugu sagatavošana. .. Kodola magnētiskā rezonanse - fizikālā būtība, pētījumu apgabals. Elektronu paramagnētiskā rezonanse, paramagnētiskie joni, g faktors. Messbauera spekroskopija. .. Masas spektroskopija. Metodes iespējas, būtība, pielietošana. Rezultātu apstrāde. Literatūra: 1. Catherine J. Simmon, Osama H. El-Bayoumi (Eds.) Experimental Techniques of Glass Science, The ACerS, Westerville, Ohio,1993.

2. O’Connor D. J., Sexton B. A., Smart R. St. C. (Eds.) Surface Analysis Methods in Materials Science, Springer-Verlag, Berlin Heidelberg, 1992, 453 p..

Vides aizsardzības tehnoloģija ĶVT 402 Docents Juris Mālers Kursa apjoms: 8KP; 128 stundas (64 lekcijas, 16 praktiskie darbi, 48 laboratorijas) Pārbaudes forma: darbs, eksāmens Kurss ir domāts ‘’ Vides aizsardzības tehnoloģijas’’ novirziena 1. kursa maģistrantiem un inženieriem. Kursa saturs: .. Galvenie pasākumi vides aizsardzībai no rūpnieciskajiem izmešiem .. Atmosfēras piesārņojums, piesārņojuma veidi un avoti . Iekārtas un tehnoloģiskās metodes gāzu atīrīšanai no aerosoliem: atputekļošanas kameras, cikloni, audumu filtri, elektrofiltri, skruberi . Iekārtas un tehnoloģiskās metodes gāzu attīrīšanai no gāzveida un tvaikveida piesārņojuma: absorbcija, adsorbcija, kondensācija, termiskās apstrādes un katalītiskās metodes .. Hidrosfēras piesārņojums, piesārņojuma veidi un avoti . Iekārtas un tehnoloģiskās metodes notekūdeņu attīrīšanai no suspendētam daļiņām: nostādināšana, filtrācija, koagulācija un flokulācija . Ķīmiskās notekūdeņu apstrādes metodes . Bioloģiskās notekūdeņu apstrādes metodes .. Cieto atkritumu pārstrāde un utilizācija Literatūra: 1. H. S. Peavy, D. A. Cornwell, G. Tchobanoglous. Environmental Engineering. McGraw- Hill Publishing Ltd., 1985. -699 p. 2. M. L. Davis, D. A. Cornwell. Introduction to Environmental Engineering. McGraw-Hill, Inc., 1991. - 822 p. 3. G. Tchobanoglous, F. L. Burton. Wastewater Engineering. Treatment, Disposal and Reuse. Third edition, McGraw-Hill, Inc., 1991. - 1334 p. 4. E. T. Chanlett. Environmental Protection. Sec. Edition. McGraw-Hill, Inc.,1979.-585 p. 5. G. Tchobanoglous, H. Theisen, S. A. Vigil. Integrated Solid Waste Managment. McGraw- Hill, Inc., 1993. -987 p.

Ķīmiskās analīzes metodes ĶNF420 Modris Drille – asoc.profesors Kursa apjoms: 2KP (32 laboratorijas) Kursa apraksts: Paraugu ņemšana. Laboratorijas parauga sagatavošana. Selektīvā kvalitatīvā analīze. Pilienu analīze.Mikrokristaloskopija. Organiskie analītiskie reaģenti. Titrimetrijas izmeklētas metodes. Mērījumu rezultātu matemātiskā apstrāde un izvērtēšana. Literatūra: 1. E.Jansons. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. Rīga, "Zvaigzne", 1993. 350.lpp. 2. Putniņš J. Selektīvā kvalitatīvā analīze. Rīga, RPI, 1982. - 66 lpp. - RTU ĶTF bibliotēkā, 50 eks. 3. Laboratorijas darbi kvantitatīvajā pusmikroanalīzē. Aprakstu komplekts laboratorijā. 4. Lekciju konspekts rokrakstā, daļēji datorsalikumā.

Masas apmaiņas procesi un iekārtas ĶVT 535

Asociētais profesors Jurijs Ozoliņš Kursa apjoms: 4KP; 64 stundas (16 lekcijas, 48 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Masas apmaiņas procesu raksturojums, svarīgākie jēdzieni. Fāzu sastāva izteikšanas veidi. Fāzu līdzsvars , sadalījuma koeficients. Ideālas sistēmas, neideālas sistēmas. .. Masas apmaiņas procesu statika. Masas apmaiņas procesu materiālā bilance, procesa darba taisne. Masas pārejas procesa virziens un apgriezeniskums. .. Masas apmaiņas procesu kinētika. Molekulārā difūzija, difūzijas koeficients. Fika likums. Molekulārās difūzijas diferenciālvienādojums. Konvektīvā difūzija, konvektīvās difūzijas diferenciālvienādojums . Masas apmaiņas procesu teorētiskie modeļi. Masas atdeves vienādojums, masas atdeves koeficients. Masas apmaiņas procesu līdzība. Masas pāreja. Masas pārejas pamatvienādojums, sakarības starp masas atdeves un pārejas koeficientiem. Masas pārejas procesu virzošais spēks. Pārnesto vienību skaita noteikšana , pārnestās vienības augstums. .. Masas apmaiņas aparātu aprēķinu pamati. Aparāti ar nepārtrauktu fāžu kontaktu. Aparāti ar pakāpenisku fāžu kontaktu. Pakāpienu noteikšanas analītiskā metode. Kinētiskā līkne un pakāpienu skaita noteikšanas grafiskā metode. .. Masas pāreja sistēmās ar cieto fāzi. Literatūra: 1. Koroļkovs N., Mihailovs I. Masas apmaiņa šķidrumu sorbcijā.- Rīga: Zvaigzne,1975.- 250 lpp. 2. ...... .. , ....... .., ...... .. .............. .... . ....._ ......: ....., 1982._ 696 .. 3. .... .., ...... .., ....... .. ....... ......... .... . ..... _ ......: ....., 1974._ 688 .. 4. ......... .. .. ............ . ........ . ....... ...... _ ......: ....., 1980._ 248 .. 5. ............ .................. ........ . .......... ... .... .......... .. .. _ ......: ..............., 1986._ 328 .. 6. ....... .. .. ...... .............. 3 _. .... _ ......: ...... ....., 1979. _ 439 .. 7. ........ .. .. ........ ........ . ........ .......... ..........._ ......: ....., 1973._ 752 ..

Statistiskā procesu kontrole ĶVT 503 Docents Ilo Dreijers Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (16 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: ieskaite Kursa saturs: .. Kvalitātes vadības sistēma un procesa variabilitāte. .. Gadījuma lielumi, to sadalījuma likumi. .. Militārais standarts 105E. .. Šuharta kontrolkartes. Vidējā, amplitūdas u.c. kontrolkaršu tipi. Kontrolkartes apakšgrupai ar dimensiju viens. .. Datu novirzes no normālā sadalījuma. Realizāciju tipi un izmaiņu identificēšanas likumi. Procesa stabilitāte un iespējas. .. Kartes atribūtu un veselu skaitļu datu tipiem. .. Izmaiņu kauzalitātes analīze. .. Piemēri: simulētu procesu datu analīze. Literatūra:

1. Ellis R. Ott, Ed. G. Schilling Process Quality control, McGraw-Hill,1990. 462pg. 2. D.S.Chambers, D.J.Wheeler Statistical Process Control, McGraw-Hill, 1998. 412pg.

Ārstniecības vielu ķīmijas un tehnoloģijas izmeklētas nodaļas ĶOS 505 Profesors Andris Strakovs Kursa apjoms: 2 KP; 32 stundas (16 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Jaunu ārstniecības vielu meklēšanas pamatprincipi un īpatnības mūsdienās. .. Vielas ar iedarbību uz sirdsdarbību un asinsrites sistēmu. . kardiotoniskie līdzekļi: nitrīti un nitrāti; slāpekļa heterocikli; skābekļa heterocikli; .- adrenoblokatori, .+.-adrenoblokatori; kalcija antagonisti. . prethipertonijas līdzekļi: neirotropie preparāti; periferālie vazodilatori; diurētiķi; renīnaangiotenzīna sistēmas inhibitori. . antiaterosklerotiskās vielas. . antitrombotiskie līdzekļi: heparīns; 4-hidroksikumarīni un 1,3-indandioni, to sintēzes metodes; citi antikoagulanti; koagulācijas K vitamīni. . asins plazmas aizstājēji. Literatūra: 1. ................ ...... ............ ....... ......, ....., 1991,184 .. 2. ............ ................ ...... ......, ...... ....., 1985, 768 .. 3. A.Kleemann, J.Engel. Pharmazeutische Wirkstoffe. 1982-1987. G.Thieme Verlag, Stuttgart, New York, 1987.

Farmaceitisko preparātu tehnoloģija ĶOS 501 Profesors Andris Strakovs Kursa apjoms: 4 KP; 64 stundas (32 lekcijas, 32 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Farmaceitisko preparātu tehnoloģijas īpatnības. Reglaments. Reaktori. Materiālās un siltuma bilances. Aparātu garnitūra, cauruļvadi. Konstrukciju materiāli. Substanču un gatavo zāļu formu ražošanas un laboratorijas izpētes reglamentācija. Zāļu gatavo formu stabilitātes un kvalitātes noteikšana. Tablešu un injekciju škīdumu rūpnieciskā producēšana. Literatūra: 1. .......... ............. ..... ....... . .... ...... ... .... .... ............. ....... ......... 1999. ..1 – 496 .. ..2. – 544 .. 2. R. Voigt. Lehrbuch der pharmazeutischen Technologie. VCH, 1987, S.807. 3. ............. .......... ......... ........ ....... ......... 1980.

Zāļu gatavās formas ĶOS 483 Profesors Andris Strakovs Kursa apjoms: 2 KP; 32 stundas (32 lekcijas) Pārbaudes forma: ieskaite Kursa saturs: .. Zāļu gatavās ārstnieciskās formas, to reglamentācija. Ārstnieciskā substance un palīgmateriāli. Aptieku un rūpnieciskās gatavās formas. Aseptika un sterilizācija. Rūpniecisko gatavo formu ražošanas galvenie virzieni. Palīgmateriāli. Tablešu, granulu,

kapsulu, dražē gatavošana. Zāles injekcijām. Ziedes. Medicīniskie aerosoli. Literatūra: 1. .......... ............. ..... ....... . .... ...... ... .... .... ............. ....... ......... 1999. ..1 – 496 .. ..2. – 544 .. 2. R. Voigt. Lehrbuch der pharmazeutischen Technologie. VCH, 1987, S.807. 3. ............. .......... ......... ........ ....... .........

Medicīnas ķīmija ĶOS 482 Profesors Andris Strakovs Kursa apjoms: 2 KP; 32 stundas(32 lekcijas) Pārbaudes forma: eksāmens. Kursa saturs: .. Vielu fizikāli ķīmiskās īpašības un bioloģiskā aktivitāte. Zāļu vielu un receptora mijiedarbība. Bioloģiskās membrānas. Zāļu transports uz bioloģiskās iedarbības vietu. Zāļu izvadīšana no organisma. Molekulārā grafika zāļu konstruēšanā. Zāļu metabolisms. Literatūra: 1. A.Kleemann, J.Engel. Pharmaceutische Wirkkstoffe. Thieme Verl. Stuttgart, New-York, 1987. 2. S.Pfeifer, P.Pflegel, H.-H.Borschert. Grundlangen der Biopharmazie. Lehrbuch. Berlin, Volk und Gesundheit, 1984. 3. Diversity of Interacting Receptors. Ed. L.G. Abood, A.Lajthe. New-York, Acad.Sci., 1995, 531 pp. 4. V.Kluša, S.Svirskis. Signāla transdukcijas mehāmismi. LU.OSI. Rīga, 1998 (mācību līdzekļi).

Bioķīmijas izmeklētas nodaļas ĶOS 410 Asociētā profesore Ērika Bizdēna Kursa apjoms: 2 KP (16 lekcijas, 16 semināri) Pārbaudes forma: ieskaite Kursa saturs: .. Šūna – dzīvības pamatvienība. Galvenās šūnu komponentes. Mazās un makrobiomolekulas, šūnu organellas. Bioķīmisko reakciju atšķirība no parastajām ķīmiskajām reakcijām. Bioķīmisko reakciju organizācija un regulēšana. .. Ogļhidrāti un to atvasinājumi. Aminoskābes, peptīdi un proteīni. Lipīdi. Bioloģisko membrānu strukturālā organizācija. Nukleotīdi un nukleīnskābes. Enzīmi - struktūra un funkcionēšana. .. Jēdziens par metabolismu - katabolisms un anabolisms. Glikoze, glikoneoģenēze un pentožu fosfātu ceļš. Trikarbonskābju cikls. Elpošanas ķēde, elektronu transports un ATP ražošana. Lipīdu katabolisms. Proteīnu un aminoskābju degradācija. Slāpekļa izvešana no aminoskābēm. Transaminēšana un oksidatīvā dezaminēšana. Urīnvielas cikls. .. Ieskats ogļhidrātu, taukskābju un komplekso lipīdu biosintēzē. .. DNA – galvenais ģenētikas materiāls. Retrovīrusi. Gēni. Hromosomas. DNA replikācija. RNA trīs grupas. RNA sintēze uz DNA matricas. Translācija - gēnu ekspresija proteīnos.Gēnu ekspresijas regulācija. .. DNA rekombinācijas. Imūnā sistēma. Antivielu sintēze. Jēdziens par ģenētiskām slimībām un terapiju. .. Transports caur membrānām. Semināri: 1. Ogļhidrāti un to atvasinājumi. Ogļhidrātu katabolisms. 2. Lipīdi. Lipīdu katabolisms. ATP ražošana.

3. Proteīnu un aminoskābju degradācija. 4. Ogļhidrātu un lipīdu biosintēze. 5. Nukleotīdi. Nukleīnskābes. Gēni. Hromosomas. 6. Replikācijas, transkripcijas, transformācijas procesi. 7. DNA rekombinācijas. Imūnā sistēma. Priekšstats par ģenētiskām slimībām un terapiju. 8. Bioloģiskās membrānas, transports caur membrānām. Literatūra: 1. G.Zubay. Biochemistry, 1983. 2. ............ ...... ......... ..1, 2, 3. ..: ..., 1985. 3. .......... ......... .. 1, 2, 3. ..:..., 1985. 4. ......... . ... ............ ........ ....... .. 1-4, 1987. 5. N. Campbell. Biology, 1993. 6. ... ...... . ... .............. .... ..:..., 1986. 7. J.H.Postlethwait, J.L.Hopson. Biology. Bringing science to life. 1991. 8. The complect of journals “Science”, “Nature”, “Scientific American”, 1990-1999.

Bioorganiskā ķīmija ĶOS 464 Asociētā profesore Ērika Bizdēna Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (32 lekcijas) Pārbaudes forma: Eksāmens Kursa saturs: .. Ievads: Biomolekulu funkcijas. .. Aminoskābes, to struktūra, īpašības, sintēze. .. Peptīdi, to struktūra un bioloģiskā aktivitāte. .. Peptīdu ķīmiskās sintēzes metodes. .. Peptīdu un olbaltumvielu trīsdimensiju struktūra. .. Nukleozīdi un nukleotīdi, to struktūra, īpašības, sintēze. .. Nukleīnskābju uzbūve un funkcijas šūnā. .. Nukleīnskābju ķīmiskā sintēze. .. Monosaharīdu struktūra un nomenklatūra. .. Oligo- un polisaharīdu struktūra un funkcijas šūnā. .. Glikopeptīdi, to uzbūve, funkcijas, sintēze. .. Lipīdi. Glicerīdi un sfingolipīdi. Kontroldarbi un mājas darbi: .. Aminoskābes, peptīdi, olbaltumvielas (2-5 tēma) .. Nukleīnskābju uzbūve un ķīmiskā sintēze (6-7 tēma) .. Monosaharīdi, oligosaharīdi, polisaharīdi. Glikopeptīdi (9-11 tēma) Literatūra: 1. Ovčiņņikovs J. Bioorganiskā ķīmija (krievu val). Maskava, 1986. (ĶTF bibliotēkā) 2. Simmonds R.J. Chemistry of Biomolecules: An Introduction. 1992. Papildliteratūra: 1. Dugas H., Bioorganic chemistry. 3rd Ed. Springer-Verlag, 1996.

Biomateriālu tehnoloģijas pamati ĶST 561 Asociētā profesore Līga Bērziņa-Cimdiņa Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (32 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Biomateriālu definīcija. Biomateriālu attīstības vēsture. Biomateriāli un to iedalījums: pēc ķīmiskā sastāva un struktūras, pēc atbildes reakcijas un to funkcionālā pielietojuma.

.. Bioinerti un bioaktīvi materiāli.

.. Biomateriāli ar mainīgu virsmas aktivitāti.

.. Biorezorbējoši materiāli.

.. Biomateriālu klases un to raksturojums - metāli, polimērmateriāli, keramika, stikls, stiklakeramika, oglekļa materiāli, kompozīti. .. Biomateriālu un implantu iegūšanas tehnoloģiju raksturojums pa biomateriālu klasēm: pulveru tehnoloģija, implantu formas iegūšana no monolīta sagataves, plastiskā veidošana, karstā liešana un liešana zem spiediena, šlikeru tehnoloģija, pārklājumu iegūšanas tehnoloģijas. .. Implantu virsmas apstrāde. .. Biomateriālu īpašības un to atkarība no iegūšanas tehnoloģijas. .. Biomateriālu “in vivo” un “īn vitro” pārbaudes metodes. .. Biomateriālu sterilizācija. .. Biomateriālu funkcionālās īpašības. .. Biomateriālu izvēle, pielietojums, pielietojuma kritēriji. .. Biomateriālu lietošanas priekšrocības un trūkumi. .. Biomateriālu tirgus novērtējums. Literatūra: 7. W.Vogel. Glass Chemie. 3.Aufgabe, Springer Verlag, 1992, S.412 . 8. L.Bērziņa. Lekciju kurss biokeramikā. Datorsalikums, 30 lpp. 9. E.Wintermantel, S.-W.Ha. Biocompatible Werkshoffe und Bauweisen, Implantate für Medizin und Umvelt,. Springers - Verlag Berlin Heidelberg, 1998. 10. Materials in Medicine, Edit. M.O. Speidel, P.J. Uggowitzer, Hochschulvalag AG under ETH Zürich. 11. ......... .................. ........., ......, 1988. 12. H.Blumennauer. Werkshtoffprüfung, Ddeutscher Verlag für Grundstoffindustrie, Leipzig, Stuttgart, 1976.

Materiālu bioloģiskā saderība un bioaktivitāte ĶST 502 Asociētā profesore Līga Bērziņa-Cimdiņa Kursa apjoms: 3 KP; 48 stundas (48 lekcijas) Pārbaudes forma: Eksāmens Kursa saturs: .. Materālu mijiedarbība ar apkārtējo bioloģisko vidi. Biololoģiskā mijiedarbība, šūnu reakcija uz svešķermeni, imunoloģiskie mehānismi, organisma norobežošanās no materiāla, kuru nevar destruēt un izvadīt no organisma. Ķīmiskā mijiedarbība, substanču izdalīšanās no materiāla, to veidi, lokālā un vispārējā ietekme uz organismu.Organisma aktīvo ķīmisko savienojumu ietekme uz dažādu materiālu virsmu un iekšējo struktūru. Mehāniskā mijiedarbība, jēdziens par biomehānisko audu un materiālu saderību. Elektriskā saderība, materiāls kā izolators vai kā vadītājs, elektrisko biopotenciālu koncentrēšanās un aizvadīšana. Psiholoģiskā saderība, rehabilitācijas programmas saturs un uzdevumi, nodrošinot organisma (dzīvā) un implantāta (nedzīvā) kopīgu darbību. .. Mijiedarbības ilguma ietekme uz biosaderību. Īslaicīga, vidēja un ilgstoša organisma mijiedarbība ar biomateriālu, to īpatnību izvērtējums. .. Materiāla lokālā, distancētā un sistemātiskā ietekme uz organismu.Materiālu iedalījums pēc to ķīmiskā sastāva, struktūras un pielietošanas veida saistībā ar sagaidāmo lokālo, distancēto un sistēmisko ietekmi uz mikroorganismu. .. Materiāla nekaitīgums un konstrukciju biosaderība. Materiālu nekaitīgums kā primārā prasība materiāla piemērotībai būt par biomateriālu, tā novērtēšanas metodes. Implanāta formas un ģeometrijas ietekme uz biosaderību. .. Jēdzienu bioinerts un bioaktīvs nosacītais raksturs. Organisma standartaktivitātes reaģējot

uz jebkuru traumatisku iejaukšanos tā iekšējā vidē. Iekaisums kā universāla saistaudu aizsargreakcija. Iespējas mainīt organisma reakcijas intensitāti un veidu atkarībā no biomateriāla virsmas īpašībām un ķīmiskā sastāva. .. Bioaktivitāte - līdzeklis biosaderības nodrošināšanai. Literatūra: 1. J.Vetra , L. Slutski . Biocompatibility and reactogenicity of materials : a semantic and logical analysis of definitions and their practical significance ./Cells and Materials Vol.6, Nr.1-3, 1996, pp 137-142. 2. J.Vetra. Current trends in biocompatibility of biomaterials./Rostocker Medizinische Beitrage, Rostock, Nr.4., 1996, pp.21-23. 3. J.Vetra, I.Paegle, L.Berzina, R.Cimdins. Glass-ceramics gradient coatings components and soft tissue interaction morphological evalution./Med.Biological Engineering&Computing, Vol.35, suppl.P.I., 1997, p.63 4. L.Slutski, J.Vetra. Banding Materials Assessment Criteria: Biocompatibility, Reactogenecity, Bioactivity./International Wound Association the 5th International Congress, Tel-Aviv, Israel, 2-5 March, 1998, Book of Abstracts, p.91-92

Cietu vielu elementu mikroanalīzes metodes ĶST 538 Asociētā profesore Līga Bērziņa-Cimdiņa Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (16 lekcijas, 16 praktiskie darbi) Pārbaudes forma: Eksāmens Kursa saturs: .. Cietas vielas raksturojošie elementi: virsma, fāze, mikroapgabali, robežvirsmas, ķīmiskais sastāvs, savienojumi. .. Vielas un starojuma mijiedarbība. .. Elektromagnētiskais starojums. Starojuma veidi. Frekvence un viļņu skaitlis. .. Starojuma enerģētiskais spektrs, dispersija. .. Spektrālā analīze, tās veidi: emisijas, absorbcijas, liminiscences, fluorescences, fotoelektroni, masspektroskopijas u.c. Starojuma iespiešanās dziļums. .. Vielas analīzes metodes. .. Nozīmīgāko ierosmes un emisijas analīžu metodes. Attēlojošās un analizējošās metodes. .. Attēlojošās metodes: Mikroskopija. Optiskā mikroskopa uzbūve. .. Attēla kontrasta palielināšanas metodes optiskā mikroskopā. Izšķiršanas spēja. Attēla kļūdas .. Elektronu mikroskopija: SEM, TEM, STEM, PHEEM. Elektronu mikroskopa un mikroanalizatora uzbūve un darbības princips. CAMECA analizatori. Raksturīgā rentgenstarojuma izmantošana analīzēs. Bora, oglekļa un skābekļa kvantitatīvās analīzes problēmas. Lāzeru masspektroskopija. Pārklājuma biezuma mērījumi ar elektronstaru mikrozondi. .. Analizējošās metodes: elektronu difrakcija, masas analīzes, jonu spektroskopijas un rentgenstaru difrakcijas metodes. .. Spektroskopiskās analīzes metodes: ISS, SIMS, AES, ESCA, ESMA, EDX. Literatūra: 3. D.Ackermand. Element-Mikroanalyse zur Qualitätssicherung fester Stoffe. Christian- Albrechts-Universität zu Kiel, 1995, S.217. 4. Anthony R. West Solid state shemistry and its applications John Wiley & Sons, 1988, pp. 555. 5. Interfacial Science in Ceramic Joing, Edited by A.Bellosi, T.Kosmač and A.P.Tomsia, NATO ASI Series, 3.High Technology, Vol.58, Kluwer Academic Publishers, 1997.

Biokeramika un tehnoloģija

ĶST 562 Asociētā profesore Līga Bērziņa-Cimdiņa Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (32 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Biokeramikas vispārīgs raksturojums. Bioinerta un bioaktīva keramika. .. Korunda un cirkonija oksīda biokeramika, tās iegūšana un īpašības un pielietošana medicīnā. .. Titāna dioksīda keramika. .. Kalcija fosfāti - kaulu minerālās komponentes. .. Kalcija fosfātu biokeramika. .. TKP - trikalcija fosfāta biokeramika un hidroksilapatīta keramika, tās iegūšanas metodes, struktūra, īpašības un izmantošana. Kalcija fosfātu keramisko implantu formas veidošanas. .. Biosaderīgi kalcija fosfāti, bioloģiskie cementi un to bāzes. Kalcija fosfāti kā pildvielas kompozītu biomateriālos. .. Stikla kā implantmateriāla izmantošana medicīnā. Stikla ķīmiskā sastāva aprēķini, stikla iegūšanas metodes. .. Sola gela tehnoloģija, kā viena no biokeramisku materiālu iegūšanas metodēm. Sintēzes piemēri. .. Biostikls, tā ķīmiskais sastāvs un struktūra. .. Biostikla bioaktivitātes teorētiskie aspekti. .. Stiklakeramiskie biomateriāli, to ķīmiskais sastāvs, iegūšanas tehnoloģija un īpašības. Literaūra: 1. Larry L.Hench, June Wilson. An Introduction to Bioceramics, Advanced Series in Ceramics - Vol.1, Hong Kong, 1993, p.386 2. W.Vogel. Glass Chemie. 3.Aufgabe, Springer Verlag, 1992, S.412 . 3. G.Heimke. Bioceramics, Vol.2, Heidelberg, Germany, 1990 4. Ö.H.Andersson, R.P.Happanen, A.Y.Urpo. Bioceramics, Vol.7, Turku, Finland, Butterworth Heinemann, 1994 5. L..L.Hench. Bioactive glasses and glassceramics: A perspective, CRC Press, USA, 1990 6. L.Bērziņa. Lekciju konspekts “Biokeramikā un tehnoloģijā” (rokraksts), 1999.

Implantu biomehāniskā saderība ĶST 563 Profesors Vladimirs Kasjanovs Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (32 lekcijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Biomateriālu zinātne, materiālu pielietošanas problēmas bioloģijā un medicīnā. .. Materiālu īpašības. Materiālu virsmas īpašības. .. Cieto un mīksto bioloģisko audu veidošanās pamatprincipi. .. Biomateriālu mehāniskās īpašības. Mehānisko īpašību anizotropija. Biomateriālu deformēšanās un izturība. .. Medicīnā pielietoto materiālu klases. Metāli. Polimēri. Hidrogēli. Keramika. Stikli. Stiklikeramika. Savienojumi. .. Organisma atbildes reakcijas uz biomateriāliem. Implanti un tiem saistītie iekaisumi. Dažādu bioloģisko faktoru ietekme uz biomateriālu īpašībām. .. Cieto bioloģisko audu mehāniskais raksturojums. .. Biomateriālu pārbaudes. Audu saderības pārbaudes ar In vitro. Toksiskums. .. Audu saderības pārbaudes ar In vivo.

.. Mīksto bioloģisko audu anizotropija. Artēriju sieniņu struktūra. Elastība un stiegrība. Mākslīgo biomateriālu pamatrādītāji. .. Materiālu sabrukšana bioloģiskā vidē. .. Polimēru ķīmiskā un bioķīmiskā degradācija. Polimēru degradācijas procesi. Biodegradācija. Metālu korozija. .. Korozija un korozijas kontrole bioloģiskā vidē. Keramikas degradācija. .. Materiālu pielietojums medicīnā un stomatoloģijā. .. Kardovaskulāro implantu pielietojums. Implanti stomatoloģijā. Protēžu pielietojums. Mākslīgie orgāni. .. Biomateriālu praktiskais pielietojums. Literatūra: 1. Fung Y.C. Biomechanics, Springer Verlag, Now-York, Berlin, 1981, p.411.

Bioloģisko audu un to aizvietotāju kristālķīmija un mineraloģija ĶST 564 Docente Švinka Ruta Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (32 lekcijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Kristālu simetrijas elementi un to kombinācijas. 32 simetrijas klases. Bravē režģi un to saistība ar kristālu singonijām. Ķīmiskā saite cietās vielās: jonu, kovalentā, metāliskā un molekulārā saite. Jauktā jonu-kovalentā saite; elektronegativitāte. Atomu blīvais sakārtojums. Koordinācijas skaitlis un tā atkarība noo jonu (atomu) rādiusu attiecības. Izomorfisms un cietie šķīdumi. Aizvietošanas, iespiešanās un izspiešanas cietie šķīdumi. Nestehiometriskie savienojumi. .. Kristālu orientācija un skaldņu simboli. Kristāliskā režģa defekti: punktveida defekti, dislokācijas plakanie divdimensionālie (virsmas) defekti. .. Kristalizācija un kristālu augšana. Kristalizācija kā fāžu pāreja. Kristalizācija no šķīduma un kausējuma. Kristalizācija no cietā stāvokļa vai kā polimorfo pārvērtību rezultāts. Kristalizācijas stadijas. Kristalizācijas centru rašanās un kristālu augšana. Līdzsvara formas, to augšana un šķīšana. Sakarība starp kristālu ārējo formu un to struktūru. Piemaisījumu ietekme uz kristālu augšanas formu. Temperatūras, pārsātinājuma (pārdzesēšanas) un vides kustību ietekme uz augošo kristālu formu. Neizveidojušos formu kristāli. Adatveida kristāli. Sferolīti. .. Fosfātu minerāli cilvēka audos. Apatītu grupas minerāli, to struktūra un īpašības. Amorfie fosfātu minerāli. Kalcija fosfāta dihidrāts (brušīts). Oktakalcija fosfāts. Vitlokīts. Kalcija pirofosfāta dihidrāts. Dažādu veidu apatīti. .. Fosfātu minerālu mijiedarbība cilvēka organismā. .. Nogulsnētā hidroksilapatīta struktūra un ķīmija. Labi kristalizējies hidroksilapatīts. Amorfais kalcija fosfāts, tā virsmas ķīmija un šķīdība. Kaulu hidroksilapatīts. Kaulu mineralizācija. Kristāliskās fāzes stiklakeramiskos biomateriālos. Literatūra: 1. I.Kostovs. Kristalogrāfija. Miers, Maskava, 1965 (krievu val.). 2. J.O.Nriagu, P.B.Moore. Phosphate minerals. Springer - Verlag, 1984.

Biopolimēri un tehnoloģija ĶPĶ 537 Profesore Skaidrīte Reihmane Kursa apjoms: 2 KP; 32 stundas (16 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: Eksāmens Kursa saturs: .. Biopolimēri. Nukleīnskābes. Olbaltumvielas.

.. Polipeptīdu un olbaltumvielu struktūra.

.. Fermenti. Fermentu un polipeptīdu ķīmiskā sintēze.

.. Nukleīnskābju ķīmiskā sintēze.

.. Biomedicīnas polimēri. Fizioloģiski aktīvie polimēri.

.. Jaunie un tradicionālie polimēri.

.. Poli(.-hidroksialkanāti) - bioloģiski savienojami polimēri. To iegūšana, struktūra un īpašības, modificēšana. .. Medicīnā lietojamie polimēri. To ķīmiskā uzbūve, izstrādājumu veidi, lietošanas jomas. .. Polimēru biodestrukcijas ķīmija un bioķīmija. .. Sintētisko biodegradablo polimēru hidrolīze. .. Bioloģiski sintezētie poliesteri, to destrukcijas veidi. .. Biodegradablie biomaterāli, to otrreizējās pārstrādes tehnoloģija. .. Plastmasu bioloģiskās sadalīšanās pārbaudes metodes. Literatūra: 1. Biotechnology and Polymers. Ed. by C.G.Gebelein.-N.-Y.& London. Plenum Press, 1991, pp.351 2. Chemistry and Technology of Biodegradable Polymers. Ed. by G.J.L.Griffin., N.- Y.&London, Chapman & Hall, 1994, pp.154. 3. Microbial Bioproducts. - Berlin, Heidelberg, Springer-Verlag. 4. H.Planck, M.Dauner, M.Renardy. Medical Textiles for Implantation.

Polimēru pārklājumi. ĶPI 424 Asociētais profesors Laimonis Mālers. Kursa apjoms: 3 KP; 48 stundas ( 32lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs. .. Ievads. Vispārēja informācija par polimēru pārklājumiem. Polimēru materiāli , kurus izmanto pārklājumu iegūšanai.Polimēru pārklājumu klasifikācija pēc to funkcionālās nozīmes un sastāva. Polimēru pārklājumu vēsture. .. Polimēru pārklājumu veidošanas fiziko - ķīmija. Virsmas un robežprocesi veidojoties adhezīvajai saitei polimērs - substrāts. Cietas virsmas vispārīgs raksturojums. Polimēru īpašības, kas nodrošina pārklājuma veidošanās iespējas. Pārklājuma plēves veidošanās pamati (ar un bez ķīmisku procesu līdzdalības, no šķīdumiem, ūdens un organodispersijām,kausējumiem). .. Vispārējas polimēru pārklājumu īpašības. Stiprības un deformatīvās īpašības.Adhezīvās īpašības un Iekšējie spriegumi.Caurlaidība un aizsargīpašības.Optiskās un elektriskās īpašības.Siltumtehniskās īpašības.Organisko pārklājumu novecošana. Faktori, kas to izsauc: temperatūra, starojums, ķīmiski reaģenti. Bioloģiska pārklājumu sagraušana. Novecošana atmosfēras apstākļos.Pārklājumu ilgizturība. .. Pārklājumu veidošanas tehnoloģiskie pamati.Pārklājumu uzklāšanas un nocietināšanas tehnoloģija.Pārklājumu uznešanas metožu salīdzinošs novērtējums.Pārklājumu nocietināšanas ( žāvēšanas ) veidi un to salīdzinošs vērtējums.Polimēru pārklājumu tehnoloģija un ekoloģija. .. Pārklājumu uzklāšanas tehnoloģija dažādu substrātu gadījumā. Pārklājumi uz metāla. Pārklājumi metālu aizsardzībai pret koroziju. Pārklājumi nemetāliskiem substrātiem. Speciālas nozīmes polimēru pārklājumi. Literatūra. 1. G. Turner. Introdaction to Paint Chemistry and Principles of Paint Technology. Chapman&Hall, 1993. 2. Z.W.Wicks, Jr.F.Jones, S.P.Pappas. Organic Coatings: Science and Technology. 1.and 2.part. John Wiley & Sons, 1992.

3. A.Jakovļevs. Laku - krāsu pārklājumu ķīmija un tehnoloģija. Ļ.,Ķīmija,1989 ( krievu val. ). 4. S. Bagažkovs, N. Suhanova. Laku un krāsu pārklājumu tehnoloģijas praktikums. Ļ., Ķīmija, 1989 ( krievu val. ). 5. A.Jakovļevs u.c. Pulverveida polimēru materiāli un pārklājumi uz to bāzes.Ļ.,Ķīmija, 1979 ( krievu va. ). 6. Paint and surface coatings.Theory and practice. Edit.R.Laumburne.Ellis Horwood , 1987 .

Speciālie polimēru materiāli KPI 425 Docents Jānis Kajaks Kursa apjoms: 3 KP; 48 stundas (48 lekcijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Polimēri pasaulē, to vēsturiskā attīstība. Polimēru materiālu * piramīda *, speciālo polimēru materiālu vieta šajā piramīdā un galvenie izmantošanas veidi. .. Termostabili un termoizturīgi polimēri. .. Termoizturības novērtēšanas veidi, termostabilu polimēru veidošanas nosacījumi. .. Siltumizturīgi poliolefīni. Lineārie polimēri ar aromātiskiem karbocikliem. To uzbūve, sastāvs, īpašības un izmantošana. Aromātiskie poliēteri un poliarilēnsulfonoksīds, aromātiskie polisulfoni, polisulfīdi, to īpašības un izmantošana.Aromātiskie poliēsteri: tīri aromātiskie, alifātiski-aromātiskie poliēsteri. Aromātiskie polianhidrīdi, policikloamīdi, alicikliskie, alifātiski-aromātiskie, aromātiskie poliamīdi. Heterocikliskie ķēžu polimēri: ar pieclocekļu heterocikliem. Polibenzheterocikliskie polimēri: poliimīdi (aromātiskie, aromātiski-alifātiskie, alifātiskie). .. Polimēri ar elektriskām un elektroniskām īpašībām. Strāvas vadoši materiāli: metāli, pusvadītāji un izolatori. Elektrovadītspējas nosacījumi. Vadītspējas mehānisms: jonu vadīšana, lēcienveida vadība, kvantu mehānisms, tuneļefekts. Polimēri ar pjezoelektrisku un piroelektrisku efektiem. .. Elektrovadošas polimēru kompozīcijas ( EVK) EVK elektrovadītspējas teorētiskie pamati, dažādu faktoru ietekme uz elektrovadītspēju. EVM, pildīti ar dispersiem metāliem. EVM ar oglekļa pildvielu , sastāvs, iegūšanas tehnoloģija un īpašības. Ekspluatācijas faktoru ietekme uz elektovadīstpēju. Izstrādājumi no EV polimēriem . .. Fotovadoši polimēri. Fotovadītspējas teorētiskie pamati, fotovadītspējas nosacījumi, polimēru struktūra un fotovadītspēja. Polimēri ar nepiesātinātām saitēm. Polimēri ar saspriegtām saitēm ķēdē, heteroatomiem un heterocikliem galvenajā ķēdē Polimēri ar N un S atomiem polimēru ķēdē. Poliimīdi un citi heterociklus saturoši polimēri. Metālorganiskie polimēri. Fotovadītspējas izmantošana: .. Polimēru materiāli ar pazeminātu degamību. Polimēru materiālu degamības problēma, mehānisms, degamības pazemināšanas ceļi. Degamības novērtēšanas metodes. Degamības pazemināšana ar neorganiskiem savienojumiem. Organiskas dabas piedevas, hlorparafīni, fosforsaturošie antipirēni, jaukti antipirēni. Antipirēnu izmantošana kompozītos, to ietekme īpašībām. .. Optiski caurspīdīgi polimēri un materiāli uz to bāzes ( OCPM ) .. Nosacījumi optiski caurspīdīgu polimēru iegūšanai, piedevas OCPM. Optiskās polimēru šķiedras: materiāli, tehnoloģija un izmantošana. Optisko šķiedru modificēšana. .. Termoelastoplasti (TEP). TEP, to raksturojums. Diēnsaturoši termoelastoplasti: butadiēnstirola, izoprēna-stirola, diēna - metilstirola TEP. TEP novecošanās problēmas. Diēnu saturošu TEP modificēšana, pārstrādes īpatnības un metodes. .. TEP uz polietilēna, etilēna-propilēna un poliuretānu bāzes. Poliēsteru TEPi. .. Hidrofīlie polimēri (HP). HP grupas: dabas polimēri, pussintētiskie un sintētiskie

polimēri. Sakarības starp polimēru struktūru un tā hidrofilicitāti. Hidrofīlu polimēru izmantošanas sfēras, dabīgās gumijas. .. Jonu polimēri ( jonīti ). Jonomēri, polielektrolīti, to īss raksturojums. Klasifikācijas varianti. Jonītu izmantošana: sašūtas sistēmas, jonu apmaiņa, hidrofīlās sistēmas. Jonīti uz polietilēna bāzes. PE modificēšana , iegūto koppolimēru īpašības un izmantošana.

Elastomēru jonīti, jonīti uz polistirola bāzes. Stirola un divinilbenzola koppolimēri. Jonomēri uz politetrafluoretilēna bāzes. Jonomēri ar poliaromātiku ķēdē. .. Polimēri , iekrāsoti struktūrā (PIS). PIS un materiāli uz to bāzes : antrahinonu saturoši polimēri, polimēri uz azo krāsvielu bāzes, polimēri ar diimīdu u.c. krāsvielu fragmentiem. Polimēru iekrāsotu struktūrā izmantošana. Literatūra: 1. Specialty polymers Ed. by R.W. Dyson 1987.- 186 p. 2. K. Bīlers Siltuma un termiski izturīgi polimēri. M., Ķīmija, 1984.- 1056 l. (kr.val.) 3. V. Guļs, L. Šenkels Elektrovadošas polimēru kompozīcijas.- M.,Ķīmija, 1984, 240 l. (kr.val.) 4. V. Kopilovs u.c. Polimēru materiāli ar pazeminātu degamību. M.,Ķimija, 1986.- 214 l. (kr.val.) 5. V. Miļņikovs Fotovadoši polimēri. Ļ.,Ķīmija, 1990.- 235 l. (kr.val.) 6. Gaismas jūtīgi polimēru materiāli.Ļ., Ķīmija, 1985.-296 l. (kr.val.) 7. N. Baraškovs, T. Sahno Optiski caurspīdīgu polimēri un materiāli uz to bāzes. M.,Ķīmija, 1992.-76 l. (kr.val.) 8. Termoelastoplasti. V. Moisejeva redakcijā. M., Ķīmija,1985.-182 l. (kr.val.) 9. N. Baraškovs Fluoriscējošie polimēri.- M., Ķīmija.-1987,-222 l. (kr.val.) 10. L. Sperlings Savstarpēji saslēgtu tīklu veidošanās.- M.,Ķīmija, 1987.-222l. (kr.val.) 11. Nikolajevs Ūdenī šķīstoši polimēri. Ļ.,ĶĪmija, 1979.-145 l. (kr.val.) 12. Djakonovs Polimēri kino-foto materiālos. Ļ., Ķīmija,1991,-238 l. (kr.val.) 13. E. Berkutovs Sintētiskie ūdenī šķīstošie polimēri. Alma-Ata Zinātne, 1981.-248 l. (kr.val.) 14. V. Kolodovs Polimēru materiālu degšanas samazinātāji. M., Ķīmija, 1986.-267 l. (kr.val.) 15. N. Baraškovs Struktūrā iekrāsoti polimēri un materiāli uz to bāzes. M.,Ķīmija, 1987.-76 l.(kr. val.)

Šķiedrmateriāli ĶPI 426 Profesore Skaidrīte Reihmane Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (32 lekcijas, 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Šķiedras kā lielmolekulāri savienojumi. Šķiedras veidojošo polimēru tipi. Galvenie faktori, kas ietekmē šķiedru īpašības. Ķīmisko šķiedru iegūšanas pamatprincipi, to formēšanas un modifikācijas metodes. Šķiedrmateriālu klasifikācija, ražošanas un pielietošanas tendences. .. Dabiskās šķiedras. Dabiskās augšķiedras, to struktūra un īpašības. Celuloze - augu valsts šķiedru galvenā sastāvdaļa. Celulozi pavadošās vielas (dabiskie piemaisījumi) augu valsts šķiedrās. Augšķiedru ķīmiskās un fizikālās īpašības, to pielietojums tekstilizstrādājumos. Olbaltumvielu šķiedras (vilna, dabiskais zīds). Olbaltumvielu struktūra. Olbaltumvielu šķiedras kā amfolīti. Keratīna un fibroīna ķīmiskā uzbūve un struktūra. Olbaltumvielu šķiedru īpašības un pielietošana. .. Ķīmiskās šķiedras. Šķiedras, kas iegūtas no dabas polimēriem (viskoze, acetāts, kupro u.c.), to struktūra īpašības un pielietošana. Sintētiskās šķiedras. Karboķēdes (akrili, polivinilspirts, polivinilhlorīdi, poliolefīni) un heteroķēdes (poliamīdi , poliesteri, poliuretāni) šķiedrmateriāli, to iegūšana, īpašības un pielietošana.

.. Tehniskās un speciālas nozīmes šķiedrmateriāli. Stikla, aramīdu, oglekļa, metāliskās u. c. šķiedras, to īpašības un pielietošana kompozītmateriālos, celtniecībā, kā ģeotekstilu u. c. Apretēšanas pielietošana šķiedru īpašību modifikācijai. Šķiedrmateriālu salīdzinājums, ņemot vērā klasifikāciju, ķīmiskās (aktīvās grupas, starpmolekulārā saistība, sorbcija, ķīmiskā izturība), termiskās, bioloģiskās u. c. īpašības un pielietojumu. Literatūra: 1. Reihmane S. Tekstilķīmija. Lekciju konspekts. Rīga, 1998. 2. Cook J.G. Handbook of Textile Fibres: Vol.1: Natural Fibres. Merrow Publ. Co. LTD, 1984. 3. Cook J.G. Handbook of Textile Fibres: Vol.2: Man - Made Fibres. Merrow Publ. Co. LTD, 1984. 4. Hatch K.L. Textile Science. NJ, West Publish. Comp., 1993. 5. Fritz A., Cant J. Consumer Textiles. Oxford, Oxford University Press, 1994.

Polimērkompozītu tehnoloģija ĶPI510 Mārtiņš Kalniņš - profesors Kursa apjoms: 3KP (32 st.lekcija, 16 st. praktiskie darbi) Kursa apraksts: Dispersi armētu, stiegrotu, slāņainu un hibrīdkompozītu uzbūve, svarīgākās īpašības un iegūšanas tehnoloģija. Principi un tehnoloģiskie risinājumi saistības uzlabošanai starp armējošo komponenti un polimēra matricu. Polimērkompozītu dizaina principi. Polimērkompozītu izmantošanas jomas. Literatūra: 1. R. Maksimov, R. Merijs Meri, M. Kalnins, J. Zicans. Mechanical properties of the blends of polyethylene with poly(ethylene terephtalate). Mechanics of Composite Materials, 2003, Vol. 39, No 3, pp. 189-196 2. M. Kalnins, J. Ozolins, Formation of a Boundary Layer of Polyolefins Adhesively Bonded to Steel, International Journal of Adhesion & Adhesives, vol.22, 2002, pp. 179 - 185. 3. I.Šics, T.A. Ezquerra, A. Nogales, F. J. Balta-Calleja, M. Kalniņš, V. Tupureina. On the Relationship between Crystalline Structure and Amorphous Phase Dynamics during Isothermal Crystallization of Bacterial Poly(3-hydroxybutyrate-co-3- hydroxyvalerate) Copolymers, Biomacromolecules, 2001, vol. 2, 581 - 587. 4. Ivanova T., Bocoka T., Zicans J., Kalkis V., Kalnins M. Properties of radiationmodified blends of polyethylene with elastomers and liquid crystalline copolyester, Macromo. Symp., 2001, vol. 170, pp. 105-113. 5. Kinetic of Adhesion Interaction of Polyolefins with Metals under Conditions of Contact Thermooxidation. IV Origination of Gradients of Macromolecular Transformations /M.Kalnins, J.Ozolins // J.Adhesion.- 2000, vol. 72, P.17 - 36.

Būvkeramikas ķīmija un tehnoloģija ĶST 552 Asociētais profesors Visvaldis Švinka Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (16 lekcijas, 32 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Celtniecības keramikas vēsturiskā attīstība un jaunākās tendences celtniecības keramikas ražošanā un izmantošanā. Latvijas devona un kvartārie māli - ķīmiskais, mineraloģiskais un granulometriskais sastāvs. .. Mālu īpašības. Mālu fizikāli ķīmisko un keramisko īpašību pārbaudes metodes. Plastiskās izejvielas. Neplastiskās izejvielas. Termoķīmiskie procesi mālu materiālos žāvēšanas un

apdedzināšanas laikā. Saķepšanas process un jaunu fāžu veidošanās. .. Celtniecības keramika, tās klasifikācija un galvenās īpašības. Celtniecības un apdares ķieģeļi un bloki. Keramiskās masas un to sagatavošanas paņēmieni. Iekārtas. Termoizolējošo ķieģeļu ražošana. Poras veidojošas piedevas. .. Blīvie ķieģeļi. Piedevas apdedzināšanas temperatūras pazemināšanai. Celtniecības materiālu īpašības. Ķieģeļu pārbaudes metodes. .. Jumta kārniņu ražošana, keramiskās masas jumta kārniņiem. Kārniņu veidošanas un pārbaudes metodes. .. Grīdas un sienas plāksnīšu ražošanas tehnoloģija. Veidošanas paņēmieni. Glazēšana un apdedzināšana rullīšu krāsnī. Dažādu plāksnīšu raksturīgās īpašības. Grīdas un sienas plāksnīšu pārbaudes metodes. .. Keramzīts - siltumizolējošs pildmateriāls. Mālu uzpūšanās process. Keramzīta sastāvi. Keramzīta ražošanas tehnoloģijas. Siltumizolējošu pildmateriālu raksturīgās īpašības un izmantošana. Literatūra: 1. R.Švinka, V.Švinka. Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģija. Izd.SIA “Saknes”, Rīga, 1997, 192 lpp. 2. I.Avgustiņiks. Keramika. L., 1975, 588 lpp. (kr.val.) 3. H.Salmang. Die physikalisch- chemische Grundlagen der Keramik.Springer-Verlag, Berlin 1954, 299 S.

Smalkkeramikas ķīmija un tehnoloģija ĶST 553 Asociētā profesore Gaida Sedmale Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (16 lekcijas, 32 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Mērķis: dot ieskatu par svarīgākiem tradicionālās smalkkeramikas veidiem,to tehnoloģiju saistībā ar fizikāliem un ķīmiskiem procesiem un iegūto materiālu sruktūru/tekstūru. Kursa saturs: .. Keramikas tehnoloģija - nacionālās ekonomikas nozere; definīcija un norobežojums, klasifikācija, vēsture. .. Struktūra/tekstūra, termoķīmoja, fizikālās un ķīmiskās īpašības. .. Izejmateriāli: dabīgie un sintētiskie. .. Masas sagatavošana: tradicionālā un angļu metode. .. Formēšana: plastiskā, liešanas un presēšana. .. Ž āvēšanas un apdedzināšanas(saķepšanas) procesi. .. Izstrādājumu dekorēšana: zem- un virsglazūras. Dekorēšanas materiāli:krāsvielas, pigmenti. .. Glazūras, angobas. .. Smalkkeramikas novērtēšanas kritēriji. Laboratorijas darbu programma Mērķis: iepazīstināt studentus ar keramikas tehnoloģijas procesu, kā arī ar masu un glazūru aprēķināšanas metodēm, raksturīgo keramikas īpašību noteikšanu keramikas materiāliem. .. Smalkkeramikas masu šihtas sastāva aprēķins, masas sagatavošana. .. Plastiskās, lejamās un presējamās masas raksturīgo īpašību noteikšana. .. Paraugu sagatavošana. .. Žāvēšana, apdedzināšana: keramisko īašību noteikšana (sarukums,ūdens uzsūce,porozitāte, saķepšanas intervāls,blīvums), mehaniskā stiprība. .. Fāzu sastāvs: Rentgenfāzu analīze, diferenciāli termiskā analīze, dilatometrija. .. Glazūras: aprēķināšana (Zēgera formula), ieguve. Īpašības: slapēšanas leņķis, relatīvā viskozitāte, īpašības temperatūru gradientā, termiskā izplēšanās, ķīmiskā izturība.

.. Dielektriķi: pjezoelektriskā keramika un/ vai kordierīta (cirkonija) keramika. Literatūra: 1. H. Salmang, H.Scholze. Keramik. Spriner-Verlag, Berlin Heidelberg New-York-Tokyo, 1985, Teil I, 303 S; Teil II 275 S. 2. A.Kooller (Editor). Structure and Properties of Ceramics, Amsterdam-London-New York-Tokyo, 1994, 585 pp 3. .3. DDD.W.Richerson. Magic of Ceramics. The American Ceramic Society, Westerville, OH 43081, 2000, 289 pp 4. .4. Engineering Handbook. Ceramics and Glasses ( Samulel J.Schneider, Jr.- Volume Chairman), Vol.4.,The Materials Information Society,1991, p.1-304 5. Journ.of the American Ceramic Society. Kopš 2000g. ik mēneša publikācijas.6.

Stikla ķīmija un tehnoloģija ĶST 554 Profesors Gundars Mežinskis Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (16 lekcijas, 32 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Stikla tehnoloģijas attīstības ( no p.m.ē. līdz šodienai) īss raksturojums. .. Stiklveida materiālu sintēzei nepieciešamo izejvielu raksturojums. Iekārtas stiklveida materiālu sintēzei. .. Plakanu, dobu un citu stiklveida materiālu ieguves īpatnības un raksturojums. .. Stiklveida materiālu: emalju, glazūru, speciālu pārklājumu, kausējumu, līmju u.c. ieguves teorētiskie principi un tehnoloģija. .. Stiklveida materiālu dažādas īpašības. .. Gatavu stiklveida materiālu apstrādes iekārtas. .. Jaunākās tendences stiklveida materiālu sintēzes nozarē mūsu valstī un ārzemēs. Literatūra 1. Ceramics and Glasses. Engineered materials Handbook. . USA: ASM International, 1991, V 4, 1217 lpp. 2. Boļšijs J. Stikla un sitālu ķīmiskā tehnoloģija. Laboratorijas praktikums. . Rīga: RTU, 1989, 36 lpp. 3. Švinka R., Švinka V. Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģija. Rīga: SIA “Saknes”, 1997, 192 lpp.

Saistvielu ķīmija un tehnoloģija ĶST 555 Asociētā profesore Linda Krāģe Kursa apjoms: 3KP; 48 stundas (16 lekcijas, 32 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Saistvielu klasifikācija. .. Ģipša saistvielas. Dabiskais ģipšakmens un anhidrīts. Zemās un augstās temperatūrās apdedzināts ģipsis. Ģipša materiālu īpašības. Dabisko piemaisījumu (mālu, dolomītu) ietekme. .. Kaļķi. Izejvielas - kaļķakmens un dolomīts. Izejvielu apdedzināšana vertikālās un rotācijas krāsnīs, fizikālie un ķīmiskie procesi. kaļķu veidi - dedzinātie, veldzētie, dolomītkaļķi. Kaļķakmens un dolomīti Latvijā. .. Portlandcements. Sastāvs, īpašības. Portlandcementa klinkers (apdedzināšana, sastāvs - alīts, belīts, trikalcija alumināts, braunmillerīts, stikla fāze, brīvais CaO un periklāzs). Malšana dzirnavās kopā ar piedevām. Prasības portlandcementam (fizikālās, ķīmiskās un mehāniskās). Klinkera minerālu (C3S, C2S, C3A, C4AF) hidratācijas reakcijas.

Hidratācijas produktu noteikšana. Hidratēta cementa (cementakmens) struktūra. .. Sārņu cements. Granulētiedomnu sārņi: ķīmiskais un mineraloģiskais sastāvs. Sārņu īpašības. Klinkera, sārņu un ģipšakmens malšanas process. sārņu portlandcementa īpašības. .. Pucolāncements. Dabiskais un sintētiskais pucolāns. Amorfais SiO2. Pucolānu ietekme uz C3S, C2S, C3A un C4AF hidratācijas reakcijām. Pucolāncementu īpašības. .. Kompozītais cements. Piedevas portlandcementa klinkeram- granulētie domnu sārņi, pucolāni (dabiskie un rūpniecības atkritumi), elektrofiltru pelni, degslānekļu pelni, kaļķakmens, aerosils, inertā mikropildviela. Piedevu ietekme uz cementa hidratācijas procesu un īpašībām. .. Aluminātu cements. Izejvielas - kaļķakmens un boksīts. Aluminātu cementa ražošanas tehnoloģija. Cementa divi veidi. CA, C2A un CA2 hidratācijas reakcijas. Aluminātu cementa īpašības. Literatūra: 1. I.Odler Special Inorganic Cements. Modern Concrete Technology Series (E&F.N.Spon), ISBN-0-419-22790-3, 2000:395. 2. M.Avots et al. Vispārīgā silikātu tehnoloģija. "Zvaigzne " 1968, 428 lpp. 3. R.un V.Švinka Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģija. "Saknes", 1997:192 4. I.Odler, Special Inorganic Cements. Modern Concrete Technology 8. E & FN SPON. 2000:3952. 5. R.Švinka, V.Švinka Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģija. RTU, Rīga 19973. 6. M.Avots, J.Eiduks u.c. Vispārīgā silikātu tehnoloģija. "Zvaigzne", Rīga 19684.

Plazmas ķīmijas tehnoloģija ĶST 440 Profesors Gundars Mežinskis Kursa apjoms: 3 KP; 48 stundas (32 lekcijas, 16 praktiskie darbi) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Plazmas iegūšana un īpašības. .. Plazmas ģeneratori .. Plazmas izmantošanas virzieni: pārklājumu iegūšana ar plazmas paņēmienu, materiālu metināšana un griešana, metalurģija, ķīmijas tehnoloģija, elektronika, monokristālu audzēšana. .. Ultrasīkdispersu pulveru iegūšana un to izmantošana. Literatūra: 1. James A. Jacobs, Thomas F. Kilduff. Engineering Materials Technology. Structures, Processing, Properties & Slection. Prentice-Hall Internatinal, Inc. New Jersey. 1997. 766 P. 2. R.Švinka, V. Švinka. Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģija. Rīga, 1997. 192.lpp

Kursa saturs: .. Piesārņotas vietas apsekošanas un novērtēšanas kritēriji .. Vietas novērtēšanas process sākotnējas informācijas iegūšanai .. Zemvirsmas slāņu pētījumi: ģeoloģiskie, hidroģeoloģiskie. Ekoloģiskā informācija. .. Piesārņojošo vielu ķīmija .. Piesārņojuma migrācijas principi .. Grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma pakāpes un izplatības zonas noteikšana: grunts un

gruntsūdeņu paraugu noņemšana un analīze, gruntsūdeņu līmeņa, plūsmas virziena un ātruma noteikšana .. Iespējamā vietas attīrīšanas projekta izstrāde Literatūra: 1. R. K. Jain, L. V. Urban, G. S. Stacey, H. E. Balbach. Environmental Assessment. McGraw-Hill, Inc., 1993, 526 p. 2. Introductory Training Course Environmental Site Assessment. Vol. 1,2,3.- Emergencies Engineering Division, Environment Canada & Gartner Lee International Inc., 1995. 3. Subsurface Assessment Handbook for Contaminated Sites/ Report CCME EPC- NCSRP- 48E, March 1994, 293 p. 4. Guidance Manual on Sampling, and Data Managment for Contaminated Sites. Vol. 1, Report CCM EPC-NCS62E, December 1993, 79 p. 5. ASTM Standarts on Environmetal Sampling. Sec. ed., 1997, 1010 p. 6. Environmental Site Assessment Interpretation Guidelines. Phase 1./ Jacques Whitford Environmental Ltd., Canada, 1994. - 23p. Vides piesārņojuma novērtējums ĶVT 571 Kursa apjoms: 4KP; 64 stundas (32 lekcijas, 32 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Docents Juris Mālers Kurss ir domāts ‘’Vides aizsardzības tehnoloģijas’’ novirziena 2. kursa maģistrantiem un inženieriem.

Gruntsūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas ĶVT 507 Docents Juris Mālers Kursa apjoms: 2 KP; 32 stundas (32 lekcijas ) Pārbaudes forma: eksāmens Kurss ir domāts ‘’Vides aizsardzības tehnoloģijas’’ novirziena 2. kursa maģistrantiem un inženieriem. Kursa saturs: .. Pazemes ūdeņu aizsardzība Latvijā. Piesārņojošās vielas un piesārņojuma avoti. .. Gruntsūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas un to klasifikācija .. Tīra produkta atgūšanas tehnoloģijas: pasīvās un aktīvās sistēmas .. Gruntsūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas, izsūknējot tos pirms apstrādes: seperācija, filtrācija caur sorbentu, membrānu tehnoloģija, izpūšana ar tvaiku un gaisu, izsmidzināšana, bioattīrīšana ( bioreaktori ), oksidācija .. Gruntsūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas nepielietojot to izsūknēšanu: bioattīrīšana, iztvaicēšana ar gaisu un tvaiku .. Naftas un tās produktu savākšanas metodes no atklātu ūdeņu virsmas Literatūra: 1. Evan K. Nyer. Groundwater Treatment Technology. New York: Van Nostrand Reinhold, 1992. - 306 p. 2. Evan K. Nyer. Practical Techniques for Groundwater and Soil Remediation. Lewis Publishers, 1992. - 214. p. 3. Manual for Remediation of Groundwater Containing Dissolved and Free Phase Hydrocarbons. Prepared by INTERA Information Technologies (Canada) Ltd., 1994. - 54 p. 4. Groundwater Contamination and Remediation. Materials of Professional Advancement Seminar. University of Toronto and EPIC, 1995. 343 p.

Grunts attīrīšanas tehnoloģijas

ĶVT 508 Docents Juris Mālers Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (32 lekcijas ) Pārbaudes forma: eksāmens Kurss ir domāts ‘’Vides aizsardzības tehnoloģijas’’ novirziena 2. kursa maģistrantiem un inženieriem. Kursa saturs: .. Grunts piesārņojums un potenciālie piesārņojuma avoti .. Grunts attīrīšanas tehnoloģijas un to klasifikācija .. Kritēriji grunts attīrīšanas tehnoloģiju ietekmes novērtēšanai uz cilvēku veselību un vidi .. Fizikālās attīrīšanas metodes: Stabilizācija/sacietināšana, grunts mazgāšana, flotācija, vakuumekstrakcija, izpūšana ar gaisu vai tvaiku, apstrāde ar elektromagnētisko starojumu, elektriskā metode, grunts ekskavēšana un deponēšana .. Ķīmiskās attīrīšanas metodes: ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem, aizvietošanas un oks. - red. tehnoloģijas .. Bioloģiskās apstrādes metodes .. Termiskās attīrīšanas metodes: destruktīvās un nedestruktīvās Literatūra: 1. Evan K. Nyer. Practical Techniques for Groundwater and Soil Remediation. Lewis Publishers, 1992. - 214 p. 2. Identification of Potential Environmental and Health Concerns of Soil Remediation Technologies. Environmental Protection Office Department of Public Health City of Toronto, 1992. - 240 p. 3. Current and innovative excavate and treat technologies for the remediation of contaminated soil. Prepared by: Intera Kenting, Toronto, Canada, 1990. - 227 p. 4. Hazardous Waste Site Remediation. The Engineers Perspective. - O’Brien & Gere Engineers, Inc., Van Nostrand Reinhold, 1995. - 422 p. 5. Proceedings of Fifth Forum on Innovative Hazardous Waste Treatment Technologies: Domestic and International. Chicago, Illinois - May 3-5, 1994. EPA/540/P-40/503, May 1994. - 124 p.

Membrāntehnoloģija ĶVT 509 Docents Valdemārs Ščerbaks Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (16 lekcijas; 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Membrānseparācijas pamati un klasifikācija. .. Vēsturiskais apskats un perspektīvas. .. Konstrukcijas: simetriskās, asimetriskās, keramiskās, metāl-, šķidrās, plakanās, kapilār- un cauruļveida, spirāl membrānas. .. Mikrofiltrācija. .. Ultrafiltrācija. .. Apgriezeniskā osmoze. .. Elektrodialīze. .. Gāzu separācija. .. Pervaporācija. .. Pielietojumu piemēri. Literatūra: 1. Roussean R. W., “Hadbook of Separation Process Technology”, John Wiley & Sons, 1997. 2. Madsen R. F, “Hyperfiltration and Ultrafiltration in Plate-and-Frame Systems”, Elsevier,

1977. 3. Brock T. D, “Membrane filtration”, Madison, 1988. 4. Mallevialle J., Odendaal P. E., Wiesner M. R., “Water Treatment Membrane Processes”, McGraw-Hill, 1996.

Siltuma apmaiņas procesi un iekārtas ĶVT 455 Asociētais profesors Jurijs Ozoliņš Kursa apjoms: 3 KP; 48 stundas (32 lekcijas, 16 praktiskie darbi) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Svarīgākie jēdzieni un siltuma apmaiņas procesi. .. Siltuma vadīšana stacionārā režīmā. Siltuma vadīšanas koeficients. Siltuma vadīšanas diferenciālvienādojums. Siltuma vadīšana plakanā sienā, cilindriskā sienā. .. Siltuma apmaiņa konvekcijā ( siltuma atdeve ). Ņūtona atdzesēšanas likums, siltuma atdeves koeficients. Furjē – Kirhofa diferenciālvienādojums. Siltuma līdzība. Siltuma atdeve videi apskalojot plakanu virsmu, videi plūstot caurulē, videi šērsvirzienā apskalojot caurules. Siltuma atdeve dabiskās konvekcijas rezultātā. Siltuma atdeve šķidrumam verdot, tvaikam kondensējoties. .. Siltuma starošana. Pelēki ķermeņi. Izstarošanas spēja, starošanas intensitāte. Stefana – Bolcmaņa likums. Kirhofa likums. Siltuma apmaiņa starojot. Siltuma starošana gāzēs. .. Siltuma pāreja nemainīgā temperatūrā. Situma pārejas pamatvienādojums, siltuma pārejas koeficients. Siltuma pāreja caur plakanām sienām, caur ribotām virsmām. Siltuma pāreja mainīgā temperatūrā, vidējā temperatūras starpība. .. Siltuma apmaiņas aparāti. Rekuperātori un reģenerātori. Rekuperācijas siltummaiņi; uzbūve, darbība. Reģenerācijas siltummaiņi; uzbūve, darbība. Siltumcaurules. Siltummaiņu aprēķinu pamatprincipi. Literatūra: 1. ...... .. .., ....... .. .. ...... .............._ ......: ......., 1973. _ 320 .. 2. ..... .. .. ........... .............. .............._ ......: ...... ....., 1988._ 479 .. 3. ....... .. .. .......... ........... .... . ....._ .........: ......., 1971._ 294 .. 4. .... .. ....... .. ....... .. ....... ......... .... . ....._ ......: ....., 1974._ 688 .. 5. ............ ............... . ............. ........... ... ...... .. ........., .. .. ...... , 2_ . ...._ ......: ..............., 1991._ 588 .. 6. ....... .. .., .......... .. .. .............., ............ . ......... .......... ..........._ .........: ....., 1990._ 288 .. 7. ..... .. ...... .. ..... . ............... ................ .... . ....._ ......: ........., 1971._ 358 .. 8. ....... .. .. ............._ ......: .........., 1985._ 432 ..

Automatizācijas speckurss ĶVT 482 Docents Valdemārs Ščerbaks Kursa apjoms: 4KP; 64 stundas (32 lekcijas, 32 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Ievads. Procesa mainīgie, ierosmes, atsauces, regulējošās iedarbes un perturbācijas. .. Regulēšanas stratēģija.

.. Regulēšanas ar atgriezenisko saiti.

.. Ķīmisko procesu dinamika.

.. Procesu apraksts diferenciālvienādojumu veidā. Pirmās kārtas sistēmas. Atsauce uz dažādu tipu ierosmēm. .. Laplasa pārveidojumi. .. Sistēmu ar atgriezenisko saiti stabilitātes analīze. .. Programmnodrošinājums (Simulink) un piemēru realizācija. Literatūra: 2. Dreijers I., Vītols P. Ķīmijas tehnoloģijas procesu teorijas pamati. Zvaigzne, 1986. 3. Vollmann T.E., Berry W.L., Whybark D.C. Manufacturing Planning and Control Systems, IRWIN, 1988. 4. Luyben M.L., Luyben W.L. Essentials of Process Control, McGraw Hill, 1997. 5. The Student Edition of SIMULINK. Software. 6. The Student Edition of MATLAB. Software. 7. Doebelin E.O., Measurement Systems. Application and Design, Third Edition, McGraw- Hill Book Company, 1983. 8. Polotsky L.M., Lapshenkov G.I., Avtomatizatsija himitsheskih proizvodstv, Himija, (in Russian), 1982.

Tehnoloģisko shēmu analīze ĶVT 501 Docents Valdemārs Ščerbaks Kursa apjoms: 4KP; 64 stundas (32 lekcijas, 32 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Ievads. Tehnoloģijas vizuālās attēlošanas veidi. .. Tehnoloģisko shēmu elementi, struktūra un saites. .. Ievads grafu teorijā. .. Komponentu plūsmas identifikācija shēmā. .. Shēmas analīze, sintēze un optimizācija. .. Shēmu attēlošana matricu veidā, matricu algebras pamati. Matricu lietošana shēmas analīzei. .. Piemeri un realizācija komerciālās programmās (MAX, AspenPlus, …). Literatūra: 1. M. S. Peters M. S., Timmerhaus K. D., “Plant Design and Economics for Chemical Engineers”, McGraw-Hill Book Company, 1968. 2. Vollmann T. E., Berry W. L., Whybark D. C., “Manufacturing Planning and Control Systems”, IRWIN, 1988. 3. Turton R., Bailie R. C., Whiting W. B., Shaeiwitz J. A. “Analysis, Synthesis, and Design of Chemical Processes”, Prentice Hall International, 1998. 4. MAX (Education Version). Software.

Membrāntehnoloģija ĶVT 509 Docents Valdemārs Ščerbaks Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (16 lekcijas; 16 laboratorijas) Pārbaudes forma: eksāmens Kursa saturs: .. Membrānseparācijas pamati un klasifikācija. .. Vēsturiskais apskats un perspektīvas. .. Konstrukcijas: simetriskās, asimetriskās, keramiskās, metāl-, šķidrās, plakanās, kapilār- un cauruļveida, spirāl membrānas.

.. Mikrofiltrācija.

.. Ultrafiltrācija.

.. Apgriezeniskā osmoze.

.. Elektrodialīze.

.. Gāzu separācija.

.. Pervaporācija.

.. Pielietojumu piemēri. Literatūra: 5. Roussean R. W., “Hadbook of Separation Process Technology”, John Wiley & Sons, 1997. 6. Madsen R. F, “Hyperfiltration and Ultrafiltration in Plate-and-Frame Systems”, Elsevier, 1977. 7. Brock T. D, “Membrane filtration”, Madison, 1988. 8. Mallevialle J., Odendaal P. E., Wiesner M. R., “Water Treatment Membrane Processes”, McGraw-Hill, 1996.

Procesa simulātori ĶVT 504 Docents Ilo Dreijers Kursa apjoms: 2KP; 32 stundas (32 laboratorijas) Pārbaudes forma: ieskaite Kursa saturs: .. Pārskats par komerciālajiem simulātoriem. .. Praktisko iemaņu apgūšana darbam ar komerciālajiem tehnoloģisko procesu simulātoriem (AspenPlus vai Pro II, arī VisiMix interneta versija). .. Simulāciju piemēri: . divkolonu aceotropas destilācijas iekārta . metilēnhlorīda rekuperacija . etanola un etiķskābes esterifikācijas reaktors . cikloheksāna sintezes iecirknis (no benzola) . tvaika līdzsvara datu aprēķins etanola-ūdens maisījumam . isopropanola-ūdens-benzola šķidruma-šķidruma līdzsvara datu regresija Literatūra: Programmnodrošinājums, User Guide, Reference Manual

3. pielikums Akadēmiskā personāla saraksts

Akadēmiskā personāla saraksts Vārds Uzvārds Zinātniskais grāds Amats 1. Līga Bērziņa-Cimdiņa Dr.sc.ing. asociētais profesors 2. Ērika Bizdēna

Dr.chem. asociētais profesors 3. Svetlana Čornaja Dr.chem. asociētais profesors 4. Iljo Dreijers Dr.sc.ing. docents 5. Modris Drille Dr.chem. asociētais profesors 6. Mārcis Dzenis Dr.sc.ing. asociētais profesors 7. Aigars Jirgensons Dr.chem. docents 8. Māra Jure Dr.chem. profesors 9. Jānis Kajaks Dr.sc.ing. asociētais profesors 10. Daina Kalniņa Dr.chem. docents 11. Mārtiņš Kalniņš Dr.habil.sc.ing. profesors 12. Valdis Kampars Dr.habil.chem. profesors

13. Māris Knite Dr.chem. profesors 14. Valdis Kokars Dr.chem. profesors 15. Linda Krāģe Dr.sc.ing. asociētais profesors 16. Jana Kreicberga Dr.chem. asociētais profesors 17. Matīss Lācis Mg. lektors 18. Edvards Liepiņš Dr.habil.chem. profesors 19. Laimonis Mālers Dr.chem. asociētais profesors 20. Juris Mālers Dr.sc.ing. docents 21. Remo Merijs Meri Dr.sc.ing. docents 22. Gundars Mežinskis Dr.habil.sc.ing. profesors 23. Jānis

Millers Dr.chem. asociētais profesors 24. Jurijs Ozoliņš Dr.sc.ing. asociētais profesors 25. Andris Ozols Dr.habil.phys. profesors 26. Madara Pētersone Mg. asistents 27. Māra Plotniece Dr.chem. docents 28. Skaidrīte Reihmane Dr.sc.ing. profesors 29. Modris Roze Dr.chem. vadošais pētnieks 30. Ineta Rozenštrauha Dr.sc.ing. asociētais profesors 31. Gaida Sedmale Dr.habil.chem. profesors 32. Janīna Sētiņa Dr.sc.ing. docents 33. Ilze Spārīte Mg.

lektors 34. Andris Strakovs Dr.habil.chem. profesors 35. Edgars Sūna Dr.chem. docents 36. Valdemārs Ščerbaks Dr.sc.ing. docents 37. Ingunda Šperberga Dr.sc.ing. docents 38. Ruta Švinka Dr.sc.ing. docents 39. Visvaldis Švinka Dr.sc.ing. asociētais profesors 40. Edmunds Teirumnieks Mg. lektors 41. Māris Turks Dr.chem. asociētais profesors 42. Māris Utināns Dr.chem. asociētais profesors 43. Jānis Vaivads Dr.chem. docents 44.

Raimonds Valters Dr.habil.chem. profesors 45. Juris Vanags Dr.sc.ing. docents

4. pielikums Akadēmiskā personāla CV

Dzīves un darba gājums Vārds, uzvārds: Līga Bērziņa-Cimdiņa Dzimšanas gads un datums: 1951.gada 18.marts Akadēmiskā kvalifikācija: Tehnisko zinātņu kandidāte (1989), Inženierzinātņu doktore (1992) Silikātu un augsttemperatūras nemetālisku materiālu tehnoloģijā Disertācijas tēma: Stiklakeramika uz fosforu saturošu sistēmu bāzes. Akadēmiskā izglītība un darba pieredze: Kopš 2006. RTU Biomateriālu Inovāciju un attīstības centra direktore. Kopš 2006. RTU Biomateriālu ZP laboratorijas vadītāja. Kopš 2006. RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedrā asociētā profesore un katedras vadītāja. Kopš 2006. RTU Biomateriālu un biomehānikas institūts, asociētā profesore. 2003.- 2006. RTU Biomateriālu un biomehānikas institūts, docente. 1995.- 2006. RTU Biomateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas vadošā pētniece. 1989.-1995. RTU Silikātu tehnoloģijas katedra -vadošā pētniece. 1974.-1989. RPI Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedras laborante, vecākā laborante, jaunākā zinātniskā līdzstrādniece, laboratorijas vadītāja. 1979. - 1983. Neklātienes aspirantūra Rīgas Politehniskā institūta (RPI) silikātu un augsttemperatūras nemetālisko materiālu tehnoloģijas specialitātē 1974. Inženiera ķīmiķa tehnologa kvalifikācija keramikas un ugunsizturīgo materiālu specialitātē 1969. - 1974. Studijas RPI Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedrā Zinātniskās intereses: Stikla un keramikas ķīmija un tehnoloģija. Biomateriāli, to iegūšana, struktūras pētījumi un izmantošana medicīnā. Ekomateriāli un vides tehnoloģijas. Zinātniskās aktivitātes: (Zinātniskās pētniecības projekti) 2006.-2007. EM Nr.6240-06/59 „Inovatīvu biomateriālu un perspektīvu keramisko materiālu prototipēšanas centrs” atbildīgā izpildītāja. Kopš 2006.

LZP Sadarbības pētījumu projekta “Bio un ekomateriāli, materiālu un biosistēmu mijiedarbība” vadītāja. Kopš 2005. ES PHARE Nr. 2003/004-979-0603/1/0026 Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadītāja. Kopš 2005. LZP projekta „Biokeramikas struktūras attīstība biofunkcionalitātes paplašināšanai” vadītāja. Kopš 2005. Valsts pētījumu programmas MODERNU FUNKCIONĀLU MATERIĀLU MIKRO- UN NANOELEKTRONIKAI, FOTONIKAI,

BIOMEDICĪNAI UN KONSTRUKTĪVO KOMPOZĪTU, KĀ ARĪ ATBILSTOŠO TEHNOLOĢIJ IZSTRĀDE projekta "Perspektīvi biomateriāli un medicīnas tehnoloģijas" vadītāja. 2002.-2005. Zinātniskās sadarbības projekta: “Materiāli Latvijas tautsaimniecībai: tehnoloģiju izstrāde, īpašību izpēte, projektēšana, racionālas izmantošanas pamatprincipu izstrāde” sadaļas "Biomateriāli un medicīnas jaunās tehnoloģijas" atbildīgā izpildītāja. 2001.-2004. LPZ granta "Biokeramikas sīkstruktūras mērķtiecīga izmaiņa biofunkcionalitātes nodrošināšanai” vadītāja 1996.-2001. Valstiskās nozīmes programmas "Biomateriālu un medicīnas jaunās tehnoloģijas" atbildīgā izpildītāja. 1996.-2000. LPZ granta "Fāžu un robežvirsmu veidošanās procesu izpēte jaunu funkcionālu daudzkomponentu biokeramisku materiālu sintēzē" vadītāja. 1994.-1996. LZP granta "Biokeramikas bioaktivitātes pārbaudes metožu izstrāde" vadītāja. 1993.-1994. IZM TO pētījumu projekta "Hidroksilapatīta implantātmateriālu pārbaudes metodes un Latvijas standarta izstrāde" vadītāja. 1990. – 1993. LZP granta "Augsttemperatūras stiklveida materiāli, to iegūšana, struktūra un īpašības” atbildīgā izpildītāja Stažēšanās un piedalīšanās starptautiskos kongresos, simpozijos un biedrībās: 2005. 3rd International Symposium on Advanced Biomaterials/Biomechanics, Montreal, Kanāda 2005. International Symposium „Biomaterialien in der Hals-Nasen- Ohrenheilkunde”, Rostock-Warnemünde, Vācija 2005. European Marie Curie Conference „Making Europe more attractive for researchers”, Pisa/Livorno, Itālija 2005.

Starptautiska izstāde/seminārs Powtech 2005, Nürnberg, Vācija 2004. 7. pasaules biomateriālu kongress, Sydney, Austrālija 2003. (1 mēnesis) NATO seminārs- skola „Learning from Nature How to design new implantable Biomaterials“, Alvora, Portugāle 2003. 16. Starptautiskais simpozijs ”Keramika medicīnā”, Porto, Portugāle 2003. Ortopēdijas un Traumatoloģijas Eiropas Federācijas Nacionālo Asociāciju 6.kongress , Helsinki, Somija 2003. 8. Eiropas Keramikas biedrības konference & Izstāde, Stambula, Turcija 2003. RTU 44.starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, Latvija 2002. 15.Eiropas biomateriālu biedrības konference, Barselona, Spānija 2001., 2002. (1 mēnesis) Regulāra piedalīšanās UNIDO rīkotajos starptautiskajos treniņkursos par keramikas izstrādājumu jaunām tehnoloģijām un kompjūtermodelēšanu. Saņemts sertifikāts “Computer Aided Materials Engineering and Prototyping” . 2001. (3 mēneši) Stažēšanās Fridriha Šillera Jēnas universitātē, Vācijā, DAAD stipendija. 2001. Datorzinību kursi. Saņemts sertifikāts A/S Datorzinību centrs 2001. EMRS “Spring Meeting”, Strasbur, Francija

2001. EURESCO konference”Degradation of Biomaterials”, San Feliu, Spānija 2001. Eiropas biomateriālu biedrības konference, London, Anglija 1999. 6-tā Eiropas Keramikas biedrības konference un izstāde, Braiton, Anglija 1999. Eiropas Keramikas Biedrības, Latvijas Materiālu Pētīšanas Biedrības starptautiskā semināra .Nogulumieži keramikas tehnoloģijā” organizatore un dalībniece, Rīga, Latvija 1999. Starptautiskie kursi interventionālā kardioloģijā, saņemts sertifikāts “Coronary pressure measurements, ivus and small vessel disease”

1998. (1 mēnesis) Stažēšanās Helsinku Tehniskā universitātē un Turku universitātē 1998. Eiropas Biomateriālu Biedrības, Latvijas Materiālu Pētīšanas Biedrības, RSU, RTU starptautiskais seminārs “Jaunu biomateriālu izstrāde un pētniecība - jaunas tehnoloģijas bioloģijā un medicīnā” organizatore un dalībniece, Rīga 1996. 10th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering, Tampere, Somija. 1996. Nordic Ceramic 96 , Porsgrun, Norvēģija. 1995. Eiropas Keramikas biedrības 4.konference , Ricione, Itālija 1995. EK COMETT programmas treniņkurss "Elementu mikroanalīze cietu vielu kvalitātes nodrošināšanai", Vācija. 1994. EUREKA NPC - NIP sēde, Budapešta, Ungārija. 1994. 7-ais starptautiskais simpozijs "Keramika medicīnā", Turku, Somija 1992. 4-ais Pasaules Biomateriālu kongress, Berlīne, Vācija 1991. II PSRS Keramikas biedrības kongress, Maskava . Zinātniskās publikācijas: publicēti 145 zinātniski raksti. Mācību darbs: Kopš 2007. Lekciju kurss „Ievads ķīmijas tehnoloģijā” Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas inženierzinātņu bakalauru studiju programmās Kopš 1996. Maģistru studiju programmas "Biomateriālu ķīmija un tehnoloģija” vadītāja. Lekciju kursi maģistru studiju programmā: • Biomateriālu pamati • Biokeramika un tehnoloģija • Biomateriālu pārbaudes in vitro • Biomateriālu pārbaudes in vivo • Materiālu bioloģiskā saderība un bioaktivitāte • Biomateriālu standarti • Biomateriāli stomatoloģijai • Cilvēka anatomija un bioloģisko audu uzbūve 1995. – 2007. Lekciju kursi "Biokeramika", "Materiālu bioloģiskā savietojamība" inženieru studiju programmām. Kopš 1995. Maģistru zinātnisko darbu vadītāja. 1994. EC TEMPUS JEP 4962 stipendiāte, Itālija, 1 mēnesis , stažēšanās vadošajos keramikas pētniecības, ražošanas, kvalitātes kontroles un

mācību centros Padujā, Venēcijā, Faenzā, Boloņā un Romā. 1994. EC TEMPUS individuālais grants IMG - 93 LV - 1031, Vācija, 1

mēnesis, stažēšanās Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Materiālzinātņu institūta Stikla un keramikas nodaļā, vad. prof.H.J.Oels un RWTH Aachen Materiālu mācības institūta Stikla un keramikas nodaļā, vad. prof. G.Ondračeks. Kopš 1992 RTU docente (stundu slodze) Kopš 1991 Doktorantu zinātnisko darbu vadītāja Starptautiskā sadarbība: 2005.-2006. EK 6.ietvara Marie Curie projekta „Inovatīvās litogrāfiju tehnoloģijas”(SoLiTech) dalībniece Kopš 2002. EK 5.ietvara programmas INCO COPERNICUS 2 projekta "Dabas aizsardzība Balkānu valstīs: rūpniecisko minerālo atkritumu izmantošana ūdens attīrīšanas sistēmās un atkritumu novietņu rekultivizācija" atbildīgā izpildītāja 2002.-2004. Latvijas – Vācijas bilaterālā pētniecības projekta “Elektrovadoša titānu saturoša keramika bioloģiskam un tehniskam pielietojumam” atbildīgā izpildītāja 2001.-2004. EK 5.ietvara programmas INCO COPERNICUS projekta "Rūpniecisko atkritumu reciklings un to kaitīgo komponentu iestrāde radioaktīvā starojuma aizsargmateriālos" atbildīgā izpildītāja 2000.-2003. Latvijas – Vācijas bilaterālā pētniecības projekta “Sekundāro izejvielu ieguve no Latvijas minerāliem rūpnieciskiem atkritumiem” atbildīgā izpildītāja 1996.-2000. Latvijas – Vācijas bilaterālā pētniecības projekta “Sekundāro izejvielu ieguve no Latvijas minerāliem rūpnieciskiem atkritumiem” atbildīgā izpildītāja 1994.-2000. EK 4.ietvara programmas projekta EUREKA 294 "Biomateriāli" atbildīgā izpildītāja 1994.-1999. EK 4.ietvara programmas COPERNICUS projekta "Kaitīgu rūpniecisko atkritumu attīrīšana un izmantošana, stikla keramisko materiālu ar multibarjerstruktūru izstrāde” atbildīgā izpildītāja Sabiedriskās aktivitātes: 2001.-2003. Latvijas Materiālu Pētīšanas biedrības Biomateriālu sekcijas vadītāja Kopš 1994. Latvijas Materiālu Pētīšanas biedrības biedre

Kopš 1996. ECerS žurnāla "Journal of the European Ceramic Society" redkolēģijas locekle. Kopš 1995. Eiropas Keramikas biedrības padomes locekle Kopš 1995. Biomateriālu standartu Latvijas tehniskās komitejas locekle Kopš 1991. Latvijas zinātnieku savienības biedre

CURRICULUM VITAE Ērika Bizdēna Dr.ķīm., Asoc.prof. Rīgas Tehniskā universitāte Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra Āzenes 14/24, Rīga LV-1048 email: [email protected] Dzimšanas gads: 1942.g, 14. jūnijs. Birzgale, Latvija Izglītība: • Rīgas politehniskais institūts, Ķīmijas fakultāte, 1965. • Pirmsdiploma studijas Organiskās ķīmijas institūtā Maskavā, 1965. • Aspirantūra, 1968-1971. • Ķīmijas zinātņu kandidāta disertācija (pielīdzināta Dr.ķīm.), 1971. Rīgas politehniskais institūts. • Pēcdoktora studijas Novosibirskas organiskās ķīmijas institūtā, Hromatogrāfijas un spektroskopijas laboratorijā, 1972. • Praktizēšanās Nukleīnskābju ķīmijas laboratorijā, Organiskās sintēzes institūtā, Rīga, 1978 un 1982. • Moderno sintēzes un analīzes metožu studēšana 2-3 nedēļu ilgu vizīšu laikā Stokholmas universitātē un Karolinskas institūtā (Zviedrija), 1990-1998, un Sauthemptonas universitātē (Anglija), 1997-1998. Darba pieredze: • Laborante, 1966-1968. • Aspirante, 1968-1971. • Asistente, 1971-1974. • Vecākā pasniedzēja, 1975-1979. • Docente 1980-2002.g • Ķīmijas skolotāja Āgenskalna valsts ģimnāzijā 1999-2005. • Asoc.prof. kopš 2002.g. Lekciju kursi: • Organisko savienojumu izdalīšanas, attīrīšanas un analīzes metodes (1971-1978). • Dabas savienojumu izdalīšanas, attīrīšanas un analīzes metodes (1997-1994). • Ievads specialitātē: Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmija un tehnoloģija (1975-1986) • Olbaltumvielu un nukleīnskābju ķīmija (1985). • Organisko savienojumu attīrīšana un analīze (1995-2006). • Bioorganiskā ķīmija, kopš 1996.g. • Bioķīmijas izmeklētas nodaļas, kopš 2000.g. Zinātniskie projekti: • Ē.Bizdēna (projekta vad.): Oligonukleotīdu kā onkogēnu ekspresijas antisenso modulatoru sintēzes un pielietojamības pētījumi. Latvijas Zinātnes Padome (1994-1996). • Ē.Bizdena (izpildītājs): Dabisko un modificēto RNS fragmentu sintēze. Stokholmas

universitāte, Zviedrijas Karaliskā Zinību biedrība (1995-1996).

• Ē.Bizdēna (izpildītājs): Dažu onkogēnu loma genoma reprogrammēšanā transdiferenciācijas laikā. Sauthemptonas universitāte, Anglijas Karaliskā Zinību biedrība (1997-1998 • Ē. Bizdēna (projekta vad.): Antisensie oligoribonukleotīdi kā potenciāli pretvēža un pretvīrusu preparāti. Latvijas Zinātnes Padome (1997-2000). • Ē. Bizdēna (projekta vad.): Jaunu peptidosaharīdu sintēze un pētījumi. Latvijas Zinātnes Padome (2001-2004). • Ē. Bizdēna (izpildītājs): Intereses: Nukleīnskābju ķīmija, ogļhidrātu ķīmija. Apbalvojumi: Ata Kronvalda medaļa un prēmija. Latvijas Izglītības ministrija, 1989. Valodas: Latviešu, angļu, krievu, zviedru. Publikācijas: 78 zinātniskas publikācijas, tai skaitā 50 raksti žurnālos, 20 konferenču un simpoziju tēzes, 3 autorapliecības, 5 metodiskie darbi). Mājas adrese: Kalnciema iela 12a-10, Rīga LV1048 tel. 7615417 mājās 7089214 darbā 26585435 mob. e-pasts: [email protected]

CURRICULUM VITAE 1. Vārds: Svetlana 2. Uzvārds: Čornaja 3. Dzimšanas gads: 1953 4. Izglītība: augstākā Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais institūts Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 1970.-1975. Iegūtā izglītība: Inženieris-ķīmiķis tehnologs Ķīmiskās rūpniecības pamatprocesu un ķīmiskās kibernētikas specialitātē Diploma Nr. P Nr. 149009 Izglītības iestāde LPSR ZA Neorganiskās ķīmijas institūts Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 1982. g. 27. oktobris Iegūtā izglītība: Ķīmijas zinātņu kandidāte Diploma Nr. XM No. 010105 Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā universitāte Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) RTU Habilitācijas padomes H-02 1992. g. 20. maija lēmums Iegūtā izglītība: Ķīmijas zinātņu doktors Dr. chem.

Diploma Nr. B-D No. 000179 5. Papildu izglītība/kursi: Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) International Center for Science and High Technology of the UNIDO New Catalytic Systems in the Small and Medium Enterprises 1998. gada septembris, oktobris. RSIC Skolēnu izziņas veicināšana ķīmijas mācību stundā 06.11.1997. – 04.12.1997 LVAVP Bilingvālo mācību kursi 2004. gada janvāris, februāris RSIC Laikmetīga mācību organizācija vispārīgās ķīmijas apguvē skolā (A1) 10.02.2006. – 24.03.2006 RTU Eksperimentu plānošanas kurss 2006. gada maijs, jūnijs Latvikon izglīt. centrs Darbs ar datoru 2006. gada jūlijs 6. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)): Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme Latviešu 5 5 5 Krievu 5 5 5 Angļu 5 5 5

7. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 1974. 1987. Darba vietas nosaukums RPI ĶTF Neorganiskās, analītiskās un fizikālās ķīmijas katedra Amata nosaukums Laborante, inženiere, zinātniskā līdzstrādniece Galvenie pienākumi Mācību darbs, zinātniskais darbs Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 1987. – pašlaik Darba vietas nosaukums RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Ķīmijas katedra Amata nosaukums Vecākā pasniedzēja, docente, asoc. profesore Galvenie pienākumi Mācību darbs, zinātniskais darbs, lekciju kursu izstrāde un lasīšana Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 1996. – pašlaik Darba vietas nosaukums Rīgas Rīnūžu vidusskola Amata nosaukums Ķīmijas skolotāja Galvenie pienākumi Mācību darbs, zinātniskais darbs ar skolēniem 8. Cita nozīmīga informācija: 8.1. Izstrādāti lekciju kursi, to programmas, kontroltesti, eksāmenu biļetes, uzdevumu krājumi: - bakalauru studijām: “Fizikālā ķīmija”, “Elektroķīmija”, “Kinētikas un katalīzes pamati”, “Elektroķīmiskās rūpniecības pamati”, “Koloīdķīmija” - maģistru studijām: “Kinētikas pamati” - doktorantu studijām: “Elektrodu procesu kinētika”, “Modernā fizikālā ķīmija”, “Fizikālā ķīmija” - koledžai: “Fizikālā ķīmija” 8.2. 68 publikācijas, t.sk. 65 zinātniskās publikācijas, 2 autorapliecības, 1 patents 8.3. LZP granta Nr. 96.0546 izpildītāja (1997.-2000.) 8.4. LZP 5 NEK “Tehnoloģijas zinātniskie pamati” eksperte 8.5. A/S Olainfarm un SIA Klīva konsultante 8.6. Skolēnu rajonu zinātniski-pētnieciskās konferences darba grupā 8.7. Skolēnu zinātniski-pētniecisko darbu vadīšana 8.8. Nodarbību vadīšana Rīgas pilsētas Skolu Valdes ķīmijas skolotāju kursos 9. Kontaktinformācija: Adrese: Vecmīlgrāvja 1. līnija 48-33, Rīga LV-1015 Tālruņa nr: 7351893

E-pasts: [email protected]; [email protected]

Curriculum Vitae 1. Vispārīgās ziņas Iljo Dreijers Personas kods 100539-10518 Dzimšanas vieta Rīga Dzīves vietas adrese Rīga LV1016, Ievas iela 2 Izglītība – augstākā (inženieris-tehnologs, RPI diploms O Nr 417341) Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi Inženierzinātņu Doktors (RTU diploms B-D Nr 000158, 26.06.1992) Docents (PSRS AAK diploms .. 003242, 05.05.1976) Tehnisko zinātņu kandidāts (diploms ... Nr o81548, 27.09.1971) Nodarbošanās - RTU VĶT katedras docents Valodu lietošanas prasmes (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)): Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme Latviešu 5 5 5 Krievu 5 5 5 Angļu 5 5 4 Igauņu 5 5 3 2. Zinātniskā darbība un publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem) Publikācijas kopsummā ap 130. Pēdējo 6 gadu publikācijas un uzstāšanās konferencēs – 20 nosaukumu. Grāmatu recenzēšana (D.Kalniņa Nafta un vides problēmas,2006; J.Lemba Ķīmisko reakciju inženierija,2006) Izpildītājs Socrates programme Grundtvig 2 Learning Partnership project „Sustainable development and Modern Information Technology in Adult Education” Nr.02- LVA01-S2G01-00012-1. Izpildītājs LZP grantā Nr. 04.1271" Masas apmaiņas procesu pētījumi jaunu, lētu un ekoloģiski tīru tehnoloģiju izstrādei". Latvijas eksperts Eiropas komisijas IPPC birojā BREF Surface Treatment Using solvents izstrādē Ekspertīzes Ietekmes uz vidi novērtēšanas birojā - 4 Kriminālelspertīze par Jelgavas cukurfabrīkas Lielupes piesārņošanu 3. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6.gadiem)

oponētie promocijas darbi a) Janek Reinik. Methods of Purification of Xylidine-polluted Water. Tallinn Technical University, 2003. b) Iveta Šteinberga. Kvazistatisku atmosfēras piesārņojumu līmeņu kompleksā analīze un modelēšana. Latvijas Universitāte, 2007.

vadītie maģistra darbi - 4 vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi - 8 vadāmie studiju priekšmeti ĶVT312 Ķīmisko procesu datormodelēšana 3KP ĶVT318 Eksperimenta teorijas pamati 3KP ĶVT320 Datormodelēšana 2KP ĶVT408 Eksperimentu plānošana un rezultātu apstrāde 2KP ĶVT414 Datorprojektēšana 2KP ĶVT416 Datormodelēšana 2KP ĶVT503 Statistiskā procesu kontrole 2KP ĶVT662 ĶT teorētiskie pamati sagatavotie mācību līdzekļi 1) Eksperimenta teorija – lekciju materiāli nodoti fakultātes bibliotekā 2) Praktiskās statistikas kursu cikla lekciju materiāls (PowerPoint slide show) uncīti mācību materiāli - izlikts internetā – vairāk nekā 15 MB (Pieeja: www.ktf.rtu.lv -> mācību priekšmeti -> priekšmeti ar numuriem ĶVT408, ĶVT318, 303, 503) profesionālā pilnveide Training course TrainMic (Metroloģija ķīmijā), By Inst. Of Ref. Mat. And Measurements, Geel, Belgium, Viļņā 2002 cita būtiska informācija Sagatavoti un novadīti kvalifikācijas celšanas kursi MZLĶ fakultātes pasniedzējiem Eksperimentu plānošana ar RTU apstiprinātu programmu un izdales materiāliem CD diskā – 13 dalībnieki, 10 st. programma) 4. Organizatoriskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem) LZP eksperts līdz 2004. gadam EcoBalt konferences organizēšana un vadīšana – katru gadu RTU promocijas padomes loceklis I.Dreijers

CURRICULUM VITAE 1. Vārds: Modris 2. Uzvārds: Drille 3. Dzimšanas gads: 1953. 4. Izglītība: augstākā Izglītības iestāde Latvijas Valsts universitāte Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 1971.gada septembra 1976.gada jūnijam Iegūtā izglītība: Dipl. ķīmiķis (analītiskā ķīmija) Diploma Nr. A-I Nr. 231831 Izglītības iestāde

Rīgas Tehniskā Universitāte Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 1980.gada septembra 1983.gada jūnijam Iegūtā izglītība: Ķīmijas zinātņu kandidāts Diploma Nr. XM Nr.015317 Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā Universitāte Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) Habilitācijas padomes H-02 1992.gada 26.jūnija lēmums Iegūtā izglītība: Ķīmijas doktors (Dr.chem.) Diploma Nr. B-D Nr. 000180 5. Papildu izglītība/kursi: Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) Rostokas universitāte, Vācija postdoktorantūra 09.1987. – 06.1988. Rostokas universitāte, Vācija DAAD stipendiāts 11.2994. – 12.1994. Vestfāles Vilhelma universitāte Minsterē, Vācijā Augstskolas apmeklējums, sadarbības veidošna 06.1998. Vestfāles Vilhelma universitāte Minsterē, Vācijā viesprofesors 03.-04.2001. Vestfāles Vilhelma universitāte Minsterē, Vācijā viesprofesors 08.-10.2004. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs Kvalitātes sistēma laboratorijā atbilstoši

EN 45001 un ISO/IEC 17025 11.1999. – 06.2000. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs Akreditācijas un kompetences novērtēšanas procedūras 02.2002. –02.2006.

6. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)): Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme Latviešu 5 5 5 Krievu 5 5 5 Angļu 4 3 3 Vācu 5 5 5 7. Darba pieredze: Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 09.1972. 09.1977. Darba vietas nosaukums Latvijas Valsts universitāte Amata nosaukums Laborants, inženieris Galvenie pienākumi Ķīmiskā analīze: gaiss, ūdens, augsne Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 09.1977. pašlaik Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte (līdz 1990.gadam – Rīgas Politehniskais institūts) Amata nosaukums Vec.inž., asistents, docents, asoc. profesors Galvenie pienākumi

Neorganiskā, analītiskā un vides ķīmija 8. Cita nozīmīga informācija: 8.1. Izstrādāti lekciju kursi neorganiskajā, analītiskajā, metālu un vides ķīmijā, ķīmiskās elektroķīmiskās analīzes metodēs, to programmas, kontroles testi, eksāmenu biļetes, uzdevumi. Izstrādāta studiju programma doktorantūrai “Analītiskā ķīmija” ĶDĶ4 (programma akceptēta 2001. gadā) 8.2. Publicēti 16 metodiskie darbi: 10 publikācijas, 5 metodiskie mācību līdzekļi un mācību grāmata pamatskolām “Ķīmija 8.un 9.klasei ar ievirzi vides izglītībā”. 8.3. 82 zinātniskās publikācijas, to skaitā 24 zinātniskie raksti un 58 konferenču tēzes. 8.4. Latvijas Zinātnieku savienības un Latvijas Ķīmijas biedrības biedrs. 8.6. Starptautisko ikgadējo konferenču “Eco-Balt” organizators un darba grupu vadītājs kopš 1993. gada. 9. Kontaktinformācija: Adrese: RTU MĶF, Āzenes ielā 14/24 - 350 Tālruņa nr: 7089277 Faksa nr: 27901460 E-pasta adrese [email protected] Paraksts ______________________

CURRICULUM VITAE Vārds, uzvārds: Mārcis DZENIS Dzimis: 1943.gada 21.februārī, Bauskas rajona Bārbeles ciemā Darba vieta un amats: Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras asociētais profesors, kopš 1998.gada Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāna vietnieks zinātniskā darbā, kopš 1977.gada Intereses: • Polimēru pārklājumi, adhēzija, starpfāzu un robežprocesi • Materiālzinātne, materiālu novecošana • Kultūras mantojuma konservācija un restaurācija • Kultūras mantojuma konservācijas un restaurācijas izglītība Valodas: • Latviešu, angļu, krievu Izglītība: • Inženieris ķīmiķis-tehnologs plastmasu pārstrādes tehnoloģijā, Rīgas Politehniskais institūts (RPI), Ķīmijas fakultāte (ĶF), 1970 Kvalifikācija: • Tehnisko zinātņu kandidāts plastmasu un stiklaplastu tehnoloģijā un pārstrādē, RPI, 1975 • Docents, 1983 • Tehnisko zinātņu doktors (Dr.sc.ing.), 1992 • Asociētais profesors, 1998 Ieņemtie amati:

• Vecākais inženieris RPI, 1969-1971 • Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks RPI, 1971-1979 • Vecākais pasniedzējs RPI, 1979-1980 • Docents RTU, 1980-1998 • Asociētais profesors RTU, kopš 1998 Lekciju kursi: • Pigmenti un krāsvielas • Āda-materiālmācība • Ādas ķīmija • Praktiskā konservācija (pamatkurss) • Pārklājumu restaurācija • Materiālu novecošana • Polimēru materiālu vecošana • Zinātniskie semināri Patreizējās zinātniskās intereses: • Polimēru pārklājumi, virsmas un robežprocesi kompozītmateriālos • Organisko materiālu konservācija un restaurācija Vieszinātnieks: • Abo Universitāte, Somija, 1982 • Madrides Matērijas struktūras pētījumu institūts, Spānija, 1993, 1995

Profesionālās aktivitātes un piedalīšanās biedrībās: .. dekāna vietnieks zinātniskā darbā, .. RTU Senāta loceklis, .. MĶF Domes loceklis, .. RTU zinātniski–tehniskās komisijas loceklis .. RTU Izdevniecības padomes loceklis .. MĶF Zinātnes komisijas priekšsēdētājs, .. MLK Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs, .. ES Struktūrfonda Nacionālās programmas projekta .Atbalsts RTU doktorantūras attīstībai. atbalsta piešķiršanas komisijas loceklis un MLĶF koordinators, .. ES Struktūrfonda Nacionālās programmas .Atbalsts zinātniskās infrastruktūras modernizācijai valsts zinātniskajās organizācijās. projekta Nr 6 .RTU pētniecības aprīkojuma un infrastruktūras atbalsts materiālzinātnes, vides zinātnes un ekoloģijas, organiskās ķīmijas un farmācijas nozarēs. projekta vadītājs, .. RTU SZK organizācijas komisijas loceklis un sekcijas .Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. organizācijas komitejas priekššēdētājs, .. Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas nozares studiju programmas komisijas loceklis. .. Latvijas Ķīmiķu biedrības biedrs .. Latvijas Zinātnieku savienības biedrs .. Latvijas Profesoru asociācijas biedrs .. Latvijas Materiālu pētnieku biedrības biedrs Publcētie darbi:

Vairāk kā 70 publicētu darbu Adreses: darbā: Rīgas Tehniskā universitāte, Polimērmateriālu institūts Āzenes ielā 14/24, LV 1048, Rīga .. 371-7089220, Fakss: 371- 7 615765; e-pasts: [email protected] mājās: Silciema ielā 9-26, LV 1024, Rīga .. 371- 7 523145 M.Dzenis

CURRICULUM VITAE Vārds, uzvārds: Aigars Jirgensons Dzimšanas datums: 1973.gada 14.septembris Personas kods: 140973-11814 Tautība: latvietis Ģimenes stāvoklis: precējies Ieņemamais amats: lektors, Rīgas Tehniskā Universitātes materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte; vadošais pētnieks, Organiskās sintēzes metodoloģijas grupa, Organiskās Sintēzes institūts. Adrese: mājās: Hospitāļu iela 3 - 103, Rīga, LV-1013 darbā: Organiskās Sintēzes institūts Aizkraukles ielā 21, Rīga, LV-1006 Tālruņa numurs: (371)-7543535 (darbā), (371)-7362954 (mājās), (371)-29334948 (mob.) E-pasta adrese: [email protected] Izglītība: 2002.g. (janvāris – decembris) – pēcdoktorantūras studijas, Perudžas Universitāte, Itālija. 2000.g. - Dr. ķīm. Latvijas Universitātes ķīmijas fakultāte. 1997.g. - M.Sc. ķīmijā, Latvijas Universitātes ķīmijas fakultāte. 1995.g. - B.Sc. ķīmijā, Latvijas Universitātes ķīmijas fakultāte. Profesionālā karjera: 2006.g. lektors, Rīgas Tehniskā Universitātes materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte. 2004.g. vadošais pētnieks, Latvijas Organiskās Sintēzes institūts. 2001.g. pētnieks, Latvijas Organiskās Sintēzes institūts. 1991.g. asistents, Latvijas Organiskās Sintēzes institūts. Svešvalodu zināšanas: angļu (teicamas), krievu (labas), itāļu (sar.) Zinātniskās publikācijas: 11 publikācijas, 5 patenti Aigars Jirgensons

Māras JURES dzīves un darba gājums (Curriculum Vitae) 1. Vispārīgās ziņas Vārds, uzvārds: Māra Jure. Personas kods: 130961-11568. Dzimšanas vieta: Lielplatones ciems, Jelgavas rajons, Latvija. Dzīves vietas adrese: Grīvas ielā 7, Zvejniekciems, Saulkrasti, Rīgas rajons, LV-2161. Izglītība: Augstākā izglītība: • Ķīmijas doktore (diploms B-D N# 000096; 04.05.1992.; organiskā ķīmija), ķīmijas zinātņu kandidāte (diploms XM N# 022995; 15.05.1991.; aspirantūra Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē (1987.-1990.));

• Beigusi Rīgas Politehnisko institūtu 1986.gadā. Inženiere ķīmiķe-tehnoloģe specialitātē “Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmija un tehnoloģija”. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: Akadēmiskie nosaukumi: RTU profesore LZA korespondētājlocekle Zinātniskie grādi: Ķīmijas zinātņu doktore (1992.). Rīgas Tehniskā universitāte Ķīmijas zinātņu kandidāte (1990.). Disertācijas nosaukums: “6,9-Diaizvietoto purīnu un to analogu sintēze un īpašības" (Rīgas Tehniskā universitāte). Nodarbošanās: Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas profesora grupas (katedras) vadītāja (no 2000.), profesore (no 2001.), asociētā profesore (1998.-2001.), Rīgas Tehniskās universitātes MLĶF (agrāk - Ķīmijas tehnologijas fakultātes (ĶTF)) dekāna vietniece mācību darbā (no 1993.), docente (1993.-1998.), lektore (1991.-1993.), pasniedzēja (1990.-1991.), pasniedzēja-stažiere (1986.-1987.), laborante (1983.). Valodu lietošanas prasmes: Latviešu (dzimtā), krievu un angļu valodas. Citas būtiskas ziņas (pēc pretendenta ieskatiem): Ģimenes stāvoklis: šķīrusies, divi bērni: Andris Juris, dzim. 1982. gada 1. novembrī; Viktors Juris, dzim. 1984. gada 13. februārī. 2. Zinātniskā darbība un publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem) starptautisko pētījumu projektu un programmu dalībnieks vai vadītājs: Starptautiskā pētniecības projekta „Ilgspējīga biodīzeļdegvielas ražošana no atjaunojamiem resursiem un taukvielu atkritumiem” (RTU, Lietuvas Lauksaimniecības universitātes Vides institūts, Taivānas Chang Gung universitātes Bioķīmijas un Biomedicīnas Inženierzinātņu doktorantūras institūts) Latvijas projekta vadītāja (no 2006.g.). Latvijas zinātņu padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas u.c. iestāžu projektu un programmu dalībnieks vai vadītājs: Latvijas Zinātnes padomes projektu vadītāja: Nr. 01.0581 “Piridīni kā analgētiķi un antidepresanti” (2001.-2004.);

Nr. 01.0593 “Latvijā perspektīvo augu kultūru eļļu pētījumi” (2004.); Nr. 05.1742 “Hofmaņa pārgrupēšanās pielietojums stereoselektīvajā neparasto .- aminoskābju sintēzē” (2005.-2007.); Nr. 05.1691 “Augu eļļas kā izejviela dažādu vērtīgu produktu ražošanai” (2005.- 2007.); Nr. 06.0034.1 „Biodīzeļa ieguves tehnoloģijas ekonomiskie un ekoloģiskie uzlabojumi”. Ministriju finansēto pētniecības projektu vadītāja: IZM finansētais RTU projekts Nr. 6969 „Atkritumu izmantošana alternatīvās enerģijas iegūšanai” (2005.); IZM finansētais RTU projekts Nr. U7095 „Uz augu eļļām bāzētas motorzāģu ķēžu eļļas ražošanas tehnoloģijas izstrāde” (2006.). Ekonomikas ministrijas projekta Nr. 7023 „Biodīzeļdegvielas tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts” izpildītāja (no 2006.). Eiropas Savienības, LZP ekspertu un citu komisiju loceklis vai vadītājs: LZP nozares “Ķīmijas tehnoloģija” eksperte (no 2004.). nozaru padomju, asociāciju loceklis vai vadītājs:

Latvijas Zinātnieku Savienības biedre (no 1991.); Latvijas Ķīmijas biedrības biedre (no 1992.), Valdes locekle (no 1996.), viceprezidente (no 2000.). saņemtie patenti un licences: - nozīmīgākās publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē: skat. Publikāciju sarakstu Vedejs E., Jure M. Efficiency in Nonenzymatic Kinetic Resolution. Angew. Chem. Int. Ed., 2005, 44, 2-29. 88 publikācijas, t. sk. 73 zinātniskas publikācijas: 2 autorapliecības 23 raksti žurnālos, t.sk. 5 apskata raksti 48 konferenču tēzes 23 metodiskie darbi (4 tipogrāfiski pavairoti darbi, 17 darbi datorsalikumā, 2 tālmācības kursi INTERNETā) 5. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem) vadītie promocijas darbi (norādot personas, kuras ir aizstāvējušas disertāciju): 2 (Jeļena Sulojeva, Dace Šantare). recenzētie promocijas darbi (norādot personas): 3 (Edgars Sūna, Aigars Jirgensons, Ilga Mutule). studiju programmas vadīšana: Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas nozares studiju programmu komisijas locekle (no 2006.); Materiālzinātnes nozares studiju programmu komisijas locekle (no 2006.); „Kīmijas” un „Kīmijas tehnoloģijas” studiju programmu pašnovērtēšanas darba grupas vadītāja (no 2000.). Sagatavotas studiju programmas un plāni „Kīmijas” un „Kīmijas tehnoloģijas” bakalauru, praktisko inženieru, inženieru studijām, maģistrantūrai un doktorantūrai; sagatavoti „Kīmijas” un „Kīmijas tehnoloģijas” studiju programmu akreditācijas materiāli (2001., 2004.) un ikgadējie pašnovērtējuma ziņojumi (no 2000.). vadītie maģistra darbi (skaits): 6 vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi (skaits): 13 un 6

studiju priekšmeti (nosaukums, apjoms kredītpunktos): Organiskās sintēzes metodes (3 KP) Ievads studiju nozarē (1 KP) Elektronu nobīdes un saišu reorganizācijas mehānismi (3 KP) Reakciju tipi organiskajā sintēzē Reakciju mehānismi organiskajā ķīmijā (angļu valodā) Ķīmisko vielu pārvaldība (3 KP) Ķīmijas informātika (2 KP) Informācijas prasme (2 KP) Organisko savienojumu sintēzes izmeklētas nodaļas (6 KP) Ārstniecisko vielu ķīmija un to atbilstība (7 KP) Heterociklu ķīmija (7 KP) Patentmācība (2 KP) Socrates/Erasmus u.c. starptautisko izglītības programmu mācībspēks: - sagatavotie mācību līdzekļi: skat. Metodisko darbu sarakstu tālākizglītība, profesionālā pilnveide (kvalifikācijas celšana) Latvijas vai ārzemju augstskolās un pētniecības iestādēs: Rīgas Biznesa Institūts (2007.) cita būtiska informācija (pēc pretendenta ieskatiem): Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas (ECTS) Latvijas koordinatore (no 2000.), starptautiskā eksperte (no 2001.), EK Boloņas procesa veicinātāju (Bologna Promoters) grupas dalībniece (no 2004.)

Universitāšu studiju programmu akreditācijas un ECTS eksperte (Latvija, Igaunija, Lietuva, Turcija, Rumānija; no 1998.) 4. Organizatoriskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem) LZA un ārvalstu ZA locekļi: LZA korespondētājlocekle (no 2006.) Promociju padomju locekļi, LZP eksperti, profesoru padomju locekļi, zinātnisko žurnālu redkolēģijas locekļi: RTU Promocijas Padomes P-01 locekle (no 2004.g.) LZP nozares “Ķīmijas tehnoloģija” eksperte (no 2004.). RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesoru padomes locekle RTU MLĶF zinātnisko rakstu krājuma redkolēģijas locekle (no 2004.). Saeimas, Valdības un LR centrālo organizāciju padomju un komisiju locekļi: - Starptautisko zinātnisko organizāciju locekļi un eksperti, konferenču organizācijas un programmu komiteju vadītāji un locekļi: Starptautiskās Heterociklu Ķīmijas biedrības (ISHC) biedre (no 1996.) Amerikas Ķīmiķu biedrības (ACS) biedre (no 1997.) citi augstskolā veicamie pienākumi (piemēram, prodekāns, Senāta loceklis, Konventa loceklis, darbs dažādās komisijās u.tml.): RTU Senāta locekle (no 2003.g.); Senāta priekšsēdētāja (no 2006.); RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Domes locekle (no 1993.g.); RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes prodekāne mācību darbā (no 1993.); Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas nozares studiju programmu komisijas locekle (no 2006.); Materiālzinātnes nozares studiju programmu komisijas locekle (no 2006.).

Cita būtiska informācija (pēc pretendenta ieskatiem): Darba adrese: Āzenes ielā 14/24, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga, LV-1048. Tālrunis: 371-7089220; 28662916. Fakss: 371- 7615765; e-pasts: [email protected] Mājas adrese: Grīvas ielā 7, Zvejniekciems, Saulkrasti, Rīgas rajons, LV-2161. Telefons 371-7954647.

Dzīves un darba gājums (CV) Vārds, uzvārds: Jānis KAJAKS Darba vieta un ieņemamais amats: Rīgas Tehniskā Universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Polimērmateriālu institūts, Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra, asoc.prof. Personas kods: 020246-11519 Dzimis: 1946.g. 2.februārī Valodas: latviešu, angļu, krievu Adrese: RTU Polimērmateriālu institūts, Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra, Āzenes ielā 14/24, Rīga, LV1048, Latvija, tālr.7089219, fax 371-761-5765 Izglītība: Rīgas 2.vidusskola (1964), Rīgas Politehniskais Institūts (1969), neklātienes doktorantūra (1974-1978) Kvalifikācija: tehnisko zinātņu kandidāts (1978), docents (1985), LR inženierzinātņu doktors (1992) B-D No 000160 polimēru kompozītu tehnoloģija Ieņemamie amati:Rīgas Politehniskais institūts, Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedra, asistents (1969), vecākais pasniedzējs (1972), Rīgas Tehniskā Universitāte, Polimērmateriālu institūts, docents (1985), Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra, asoc.prof. (2007). Lekciju kursi un laboratorijas darbi: *Materiālzinību pamati*, *Polimēru materiālu reciklizācija*, *Polimēru materiālu pārstrāde*, *Koksnes ķīmija*,*Polimēru materiāli,*Perspektīvie polimēru materiāli*,

Koksnes materiāli*,*Materiālu pārstrāde un apstrāde*, “Dabas un speciālas nozīmes polimēru materiāli”. Zinātniskās intereses: Polimēru materiālu tehnoloģija, heterogēnas polimēru kompozītu sistēmas uz pirmējo un otrreizējo poliolefīnu, dabas šķiedru un to tekstilapstrādes atkritumu bāzes. Parādības uz fāžu robežvirsmas, kompozītu ieguve, tehnoloģiskās un ekspluatācijas īpašības. Vadījis tirgus orientētos līgumus, piedalījies LZP finansēto grantu un Valsts programmu izpildē, vadījis skolēnu zinātniskos darbus. Kvalifikācijas celšana ārzemēs: Stāžēšanās Materiālu struktūras pētīšanas institūtā Madridē (1994.g. aprīlis-jūnijs). Publicētie darbi: Publicēti vairāk nekā 100 zinātniskie un 30 metodiskie darbi studentiem, t. sk. ir līdzautors 2 grāmatām. Cita darbība: Materiālu pētīšanas biedrības biedrs, Ķīmiķu biedrības biedrs, Latvijas zinātnieku savienības biedrs, Latvijas nacionālās akreditācijas biroja LATAK semināra Quality Management in Testing Laboratories sertifikāts (1994), Kristīgi Demokrātiskās Savienības (KDS) biedrs, domnieks un valdes loceklis, b.k.0054 Adrese mājās: Jūrmala, Vikingu iela 74, LV2010, tālr.7754186, e pasts:kajaks @ ktf.rtu.lv paraksts

Dzīves un darba gājums Vārds, uzvārds: DAINA KALNIŅA Personas kods 121054-11809 Darba vieta: Rīgas Tehniskā Universitāte Vispārīgās ķīmijas katedrā Ieņemamais amats: Docente Vides tehnoloģiju laboratorija Āzenes iela 14, Rīga, LV-1048, Latvija Ieņemamais amats: Laboratorijas vadītāja Darba telefons: 7089265, E-pasts: [email protected] IZGLĪTĪBA 1992. gada novembrī Rīgas Tehniskās Universitātes padome H-02 piešķīrusi Ķīmijas doktora zinātnisko grādu. 1991.gada decembrī Ļeņingradas tehnoloģiskajā institūtā aizstāvēta ķīmijas zinātņu kandidāta disertācija “Bitumena adhēzijas uzlabošana ar skābiem minerāliem materiāliem” specialitātē “Naftas un gāzes ķīmija un tehnoloģija”. 1978.gadā Rīgas Politehniskajā institūtā iegūts ķīmiķa inženiera diploms specialitātē “Ķīmiskās rūpniecības pamatprocesi un ķīmiskā kibernētika”. DARBA PIEREDZE Vides piesārņojuma analītiskās kontroles laboratorijas vadītāja (reģistrācijas Nr. LATAK-T- 170-00-99-A) no 1991-2006.g (no 2006. gada marta Vides tehnoloģiju laboratorija) Zinātniskā līdzstrādniece, stundu pasniedzēja (1985-1991). Vecākā laborante, inženiere (1978-1985). MĀCĪBU DARBS Lekciju kursi : Vides problēmas, Ūdens ķīmija un mikrobioloģija. SPECIĀLĀ TEORĒTISKĀ UN PRAKTISKĀ IZGLĪTĪBA 2006.gada oktobris-2007. gada jūnijs zinātniskais darbs ASV Irvinas universitāte, Kalifornijā 2005.gada augusts – zinātniskais darbs Wilmingtonas universitātē ASV (Latvijas-ASV bilaterālā līguma ietvaros) 2002.gada jūnijs-pasniedzēju apmācība BALTECH programmai.Lunda, Zviedrija 1999. gada jūnijs- mācības Prāgā. Centrāleiropas kursi-seminārs par vides ķīmiju un laboratorija vadību.

1999. gada marts-ES reģionālās programmas kursi par kvalitātes nodrošināšanu (PRAQ III). Laboratorijas vadība un marketings. 1995.gada februāris - stažēšanās Dānijas MILJO-KEMI ekoloģiskajā laboratorijā (Ziemeļu Padomes stipendija). 1994.gada janvāris - stažēšanās Tronheimas universitātes (Norvēģija) Dabas un Attīstības centrā (Ziemeļu Padomes stipendija). 1993.gada jūlijā - apmeklētas Durhama universitātes (Lielbritānija) uzņēmējdarbības pasniedzēju apmācības kursu lekcijas. 1992.gada jūlijs-decembris stažēšanās ASV Apkārtējās Vides Aizsardzības aģentūrā un Cincinnati universitātē, ASV. (EKO-Latvija un Rokfellera fonda stipendija) PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKAJOS PROJEKTOS Latvijas-ASV bilaterālais līgums ‘’Bīstamo ķīmisko vielu radiācijas ķīmija’’ -2005 SAS-Coca-Cola Vides fonda finansēts projekts ‘’Ūdens kvalitātes un cieto atkritumu uzglabāšanas uzlabošana Gaiziņkalnā (1999).

Ekoloģijas projekta vadītāja no RTU puses projektam starp RTU un Tronheimas universitāti (Norvēģija) - Piesārņoto zemju attīrīšanas metožu optimizēšana (1995). Ķīmiķe-eksperte starptautiskajā projektā starp COWI (Dānija) un BALTEC (Latvija) “Liepājas ostas teritorijas ķīmiskā piesārņojuma noteikšana un ekoloģiskā kaitējuma novērtējums” (1995). ZINĀTNISKIE GRANTI, LĪGUMDARBI, EKSPERTĪZE vairāk kā 30 PIEDALĪŠANĀS PROFESIONĀLAJĀS ORGANIZĀCIJĀS Latvijas testēšanas laboratoriju asociācija Latvijas ķīmiķu savienībā Sabiedriskā organizācijā “Eiropas piekrastes aizsardzības savienība – Latvija’’ Eiropas starptautiskā industriāli piesārņoto zemju asociācija PIEDALĪŠANĀS SABIEDRISKAJĀS PADOMĒS Vides Izglītības un Zinātnes padomes locekle-no 2003.gada UZAICINĀTĀ VIESLEKTORE St-Pēterburgas Valsts Politehniskajā universitātē 5.Vides Starptautiskais forums, lekcija ‘’Naftas piesārņojuma biopieejamība gruntīs”(2004.gada jūnijs) ES Direktorāta Zinātnes Centrā Ģīlē, Beļģijā seminārs par references materiālu izvēli un lietošanu, lekcija ‘’References materiālu lietošana, nosakot vides analīžu nenoteiktības ‘’(2004.gada oktobris) ZINĀTNISKO PUBLIKĀCIJU SKAITS Vairāk kā 30 , to skaitā 2 autorapliecības un 1 patents VALODU PRASME Latviešu (dzimtā valoda), krievu (brīvi), angļu (laba darba valoda)

CURRICULUM VITAE Vārds, uzvārds: Mārtiņš KALNIŅŠ Dzimis: 1939.gada 25. februārī, Rīgā Darba vieta un amats: Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūta direktors. Materiālzinātņu profesors Intereses: • Adhēzija, starpfāzu un robežprocesi, teorija un prakse • Heterogēnie polimērkompozīti, teorija un prakse • Materiālzinātnes

• Materiālu vēsture • Materiālzinātņu un polimēru fizikas, ķīmijas un tehnoloģijas izglītība Valodas: latviešu, angļu, krievu Izglītība: • Rīgas Industriālais politehnikums, 1957 • Rīgas Politehniskais institūts, 1962 • Aspirantūra, Rīgas Politehniskais institūts, 1968 Kvalifikācija: • Ķīmijas zinātņu kandidāts, RTU, 1968 • Docents, 1968 • Tehnisko zinātņu doktors, Ļeņingradas TI, 1986 • Profesors, 1987 Ieņemtie amati: • Rīgas Politehniskais institūts, Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedra: lektors, docents 1968 – 1987, Katedras vadītājs, 1976 - 1994 • Profesors polimēru tehnoloģijā, 1987 – 1998 • Polimērmateriālu institūta direktors, 1994 - • Materiālzinātņu profesors, 1998 - Lekciju kursi: • Polimēru ķīmija, fizika un fizikālā ķīmija • Polimēru pētīšanas metodes • Virsmas un robežprocesi polimērkompozītu veidošanās procesos • Polimēru adhezīvi • Materiālzinātņu pamati • Polimērmateriālu ķīmija un tehnoloģija • Zinātniskā darba organizācija u.c. Patreizējās zinātniskās intereses: • Polimērkompozītu struktūras un īpašību uzlabošana • Kompozītu veidošanās un pārstrādes procesu teorētiskie pamati • Virsmas, starpfāzu un robežnorišu optimizācija polimērkompozītu veidošanās procesos • Polimērkomopozīti no atjaunojamām izejvielām • Polimēru biokompozīti • Polimēru materiālu reciklēšana

Viesprofesors: • University of North Carolina, Chapel Hill, USA, 1985 • The Royal Institute of Technology, Stockholm, Sweden, 1990 • Technical University of Kassel, Germany, 1993, 1994, 1995, 1996 • Madrid Institute of Matter Structure, Spain, 1995 • Research Centers of the 3M Company, St. Paul, MN, Austin, TX, USA (1992, 1993, 1994, 1995, 1996) Lekcijas: • “Adhesive Interaction of Polymer s with Metals: Surface Contact Reactions”. University of North Carolina, Chapel Hill, USA, 1985 • “Structure of Boundary Layers of Polyolefins”. The Royal Institute of Technology, Stockholm, Sweden, 1990 • “Contact Oxidation and Development of Adhesion of Polyolefins

to Metals”. 8 Adhesion Research Centres, USA, 1992 • Main Lectures, "SWISSBONDING", Internat. Symposium, Rapperswil am Zurichsee, 1993, 1994, 1997. • “Technology of Adhesive Bonding of Metals”. Research Centers, 3M Company, St.Paul, MN, Austin, TX, USA, 1992, 1993, 1994, 1995, 1996 • “Adhesion of Polymers”, “Polymer Composites”. Technical University of Kassel, Germany, 1993, 1994, 1995, 1996. • “Methods of Investigation of Boundary Processes”. Madrid Institute of Matter Structure, Spain, 1995. Pieredze: • Rīgas Tehniskā universitāte (Ķīmijas fakultāte): • Asistents , 1962-1964 • Doktorants (aspirants), 1964-1968 • Lektors, Docents, 1968-1987 • Polimeru tehnoloģijas katedras vadītājs, 1976 - • Profesors, 1987 - • Polimērmateriālu institūta direktors, 1994 - • Materiālzinātņu profesors, 1998 - Profesionālās aktivitātes un piedalīšanās biedrībās: • Žurnāla "Mechanics of Composite Materials” redakcijas loceklis, 1992 - • Žurnāla “International Journal of Adhesion & Adhesives” redakcijas loceklis, 1997 - • RTU Promocijas padomes “Ķīmijas inženierzinātnes” priekšsēdētājs, 1993 • RTU Promocijas padomes „Materiālzinātnes” loceklis • Latvijas Zinātņu padomes Ekspertu komisijas “Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskie pamati” priekšsēdētājs, 1992 – • Latvijas Materiālu pētnieku biedrības loceklis, 1995 - • Vispasaules biedrības The Adhesion Society loceklis, 1994 – • Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta loceklis, 1996 - 1997 • RTU Senāta loceklis 1991 – • The American Chemical Society biedrs, 2002 -

Goda amati un balvas: Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, 1991 Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, 1992 LZA Gustava Vanaga prēmijas ķīmijā laureāts, 2000 Publcētie darbi: Vairāk kā 400 publicētu darbu, 2 monogrāfijas , 2 mācību grāmatas Adreses: darbā: Rīgas Tehniskā universitāte, Polimērmateriālu institūts Āzenes ielā 14, LV 1048, Rīga .. 371-708918, Fakss: 371- 7 615 765; e-pasts: [email protected] mājās: Kalnciema ielā 39B - 9, LV 1046, Rīga

.. 371- 7 624419; e-pasts: [email protected] mājas lapa: http://www.lza.lv/scientists/kalninsm.htm /M.Kalniņš/

Dzīves un darba gājums Uzvārds: KAMPARS Vārds: VALDIS Dzimšanas gads un vieta: 05.10.1944., Latvija, Priekule. Izglītība un zinātniskā kvalifikācija: inženieris (1970), dr. ķīm.(1974), dr.h.ķīm. (1983, 1991), prof. (1989), LZA korespondētājloceklis (1994), LZA akadēmiķis (1997). Valodas prasme: (kompetences vērtējums – apmierinoši, labi, ļoti labi) Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme Angļu 5 4 3 Vācu 4 3 3 Krievu 5 5 5 Nodarbošanās: zinātniskais līdzstrādnieks RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes Organiskās ķīmijas katedrā (1970-1983), docents (1984-1988) , Vispārīgās ķīmijas katedras vadītājs (1988-2001), Ķīmijas katedras vadītājs (no 2002), profesors (no 1989), Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes dekāns (1993-2003), Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns (no 2003), Lietišķās ķīmijas institūta direktors (no 2006). Lekciju kursi, kuri patreiz ir RTU priekšmetu reģistrā: Vispārīgā ķīmija (atšķirīga apjoma, ķīmijas un citu profilu studentiem), Rūpnieciskā organiskā ķīmija, Degvielas un ziežvielas (atšķirīga līmeņa un apjoma), Vielas uzbūve, Atomu spektri, Ķīmiskā analīze, Elektronu un svārstību spektroskopija, Molekulārā spektroskopija. Doktoranti, kuri patreiz studē: Ķīmija (3), Ķīmijas tehnoloģija (1) Studiju programmas: Bakalaura, maģistra un doktora līmeņus ietverošo studiju programmu „Ķīmija” un „Ķīmijas tehnoloģija” direktors. Lietišķās ķīmijas institūts ir atbildīgs par bāzes izglītību ķīmijā visās RTU studiju programmās un studiju programmas Ķīmija” realizāciju. Pētījumu virzieni: Specifiska starpmolekulāra un iekšmolekulāra sadarbība, organisko savienojumu izmantošana optiskās informācijas reģistrējošās sistēmās, fotonikā un optoelektronikā, organisko savienojumu tehnoloģija, degvielu ķīmija un tehnoloģija, atjaunojamās degvielas, biodīzelis, vietējo izejvielu kompleksa izmantošana. Publikācijas: Publicēti vairāk nekā 250 darbi

Pēdējos gados publicēti darbi: Kampars V., Kronberga S. Iodine values estimation of vegetable oils by FTIR spectroscopy. Polish Journal of Food and Nutrition Sciences, 2003, vol.12/53, SI 2, pp.45-47; Kampars V. Spectroscopic investigation of degradation of rapeseed oil methyl esters, Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2003, Nr 7, 170-176 M.Plotniece, V.Kampars. Fullerēnu reakcijas un izmantošana. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2004, Nr4, lpp. 311- 335

Kampars V. Thermal stability of biodiesel. 16th International Congress of Chemical and Process Engineering, Praha, 2004, CD-ROM of Full Texts, P.184, pp.1-4 V.Kampars, A.Skujiņš. Rapšu eļļas biodīzeļdegvielas un jauktu dīzeļdegvielu zemo temperatūru īpašības, Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2004, N 6, pp.57-60 V.Kampars. Stability of biodiesel at 80oC, Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2004, Nr.9, pp.24-28 G.Blazys, S.Grigalevicius, J.V.Grazulevicius, V.Gaidelis, V.Jankauskas, V. Kampars. Phenothiazinyl-containing aromatic amines as novel amorphous molecular materials for optoelectronics. Journal of Photochemistry and Photobiology. A: Chemistry, 2005, pp.115-120 A. Ozols, M. Reinfelde, V. Kampars, V. Kokars. Structure optimization of azobenzene oligomers for holography, Phys. stat. sol. (c) 2005,vol.2, No. 1, pp.673–676 V.Kampars, S.Ratjeva. Fluorescence spectroscopy investigation of degradation of rapeseed oil methyl esters. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.10, pp. M. Petrova, E. Liepinsh, V. Kampars. 1H NMR spectral analysis of gasolines with various content of octane boosters. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.10, pp. Patenti:LV 11344, 12257B, LV 13070 B, SU 1779027, SU 1804219, SU 1823450. Citas aktivitātes: Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis, Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes loceklis, Latvijas augstskolu profesoru asociācijas valdes loceklis, RTU Senāta loceklis, RTU promocijas padomes H-01 priekšsēdētājs un promocijas padomes H-02 loceklis, 4. NEK eksperts, Standartizācijas tehniskās komitejas “Naftas un dabas gāzes produkti” priekšsēdētājs, ĶTF Domes priekšsēdētājs, studiju programmu “Ķīmija” un “Ķīmijas tehnoloģija” padomes priekšsēdētājs, Starptautiskās humīnvielu pētnieku savienības IHSS biedrs. Adrese: Rīgas Tehniskā Universitāte Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte Āzenes ielā 14 LV - 1048, Rīga LATVIJA tel.7089224, 7089249,(230958 faks 7901460 E-pasts: [email protected] .lv http://www.lza.lv/scientists/kamparsv.htm

Dzīves un darba gājums Vārds, uzvārds: Māris KNITE Dzimis: 1955.g. 2. aprīlī Dobelē, Latvijā personas kods: 020455-11824 Darba vieta un

amats: Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātenes un lietišķas ķīmijas fakultātes, Tehniskās Fizikas institūta valsts profesors; RTU Cietvielu fizikas profesora grupas vadītājs; RTU Tehniskās fizikas institūta direktors; RTU Senāta priekšsēdētājs Zinātniskās intereses: Segnetoelektriķu, segnetoelastiķu elektrisko, mehānisko un optisko īpašību kā arī fāžu pāreju pētīšana; lāzera starojuma vadības ierīču un infrasarkanā starojuma sensoru izstrāde; lāzera starojuma inducētas struktūras izmaiņas un fāžu pārejas silicīdu un pjezoelektrisko materiālu plānās kārtās; polimēra – elektrovadošu nanodaļiņu kompozītu izstrāde un pētīšana ar nolūku radīt jaunus sensormateriālus; viedie materiāli, sensori, aktuātori Valodas: latviešu, vācu, krievu, angļu Izglītība: 1999.g. ieguvis fizikas habilitētā doktora zinātnisko grādu (Dr.habil.phys.) Latvijas Universitātē, diploms C-DH Nr.000208 1992.g. ieguvis fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr.phys.) Latvijas Universitātē, diploms C-D Nr.001114 1989.g. ieguvis fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu Latvijas Universitātē 1988.g. beidzis mērķa aspirantūru Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā 1978.g. beidzis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, specialitāte – fiziķis (cietvielu fizika) Nodarbošanās: 06.2003.- 06.2006. RTU Senāta priekšsēdētājs 10.1999.- RTU profesors, Tehniskās fizikas institūta Cietvielu fizikas profesora grupas vadītājs 07.1999.- RTU Tehniskās fizikas institūta direktors 03.1999. - 09.1999. asoc. profesors RTU Tehniskās fizikas institūtā 09.1993. - 03.1999. docents RTU Tehniskās fizikas institūtā 02.1990. - 09.1993. vecākais pasniedzējs RTU Fizikas katedrā 09.1978. - 02.1990. asistents RTU Fizikas katedrā Citas aktivitātes: 10.1991 - 08.1992.g. stažējies Austrijā, Vīnes Universitātes Eksperimentālās fizikas institūtā (rezultātā publicēts raksts - M. Knite, W. Schranz, A.Fuith and H.Warhanek, J.Phys.: Conden Mater., 5, 1993, p. 9099-9104.). 06.1997.g. piedalījies starptautiskos muitas darbinieku instruktoru kursos “The regional train-the-trainers course on nuclear materials for Customs trainers of Eastern and Central Europe” Austrijā,

Austrijas Muitas akadēmijā un Seibersdorfas kodolpētījumu centrā. 12.2002.g. piedalījies European Graduate School Germany/Polen/Latvia darba grupā “Materials and design aspects of

surfaces and interfaces”, Institut fuer Werkstofftechnik Kunststof- und Recyclingtechnic, Kassel Universitaet, Germany. 07.2004. Darbs Austrijā Vīnes Universitātē “BILATERAL AGREEMENT for the academic year 2004/2005 Socrates programme: HIGHER EDUCATION (ERASMUS)”, topic taught “Physics of Materials” ietvaros. LZP finansēto zinātnisko projektu Nr. 96.0538 “Ar lāzera starojumu inducētu fāžu pāreju mehānismu pētījumi silicīdus saturošās daudzslāņu struktūrās” vadītājs, Nr. 01.0576 “Aktīvi polimērkompozīti un daudzslāņu struktūras: izstrāde, īpašības un inducētie efekti” vadītājs, Nr. 04.1240 “Funkcionālie mikro- un nanokompozīti kā sensormateriāli: dizains, izgatavošana un fizikālo efektu pētīšana” vadītājs. LZP sadarbības projekta sadaļas Nr. 02.0003.4.4 “Jaunas paaudzes metālu, polimēru un kereamikas nanokompozīti” atbildīgais izpildītājs, LV IZM valsts programmas projekta Nr, V7061 „Funkcionālo materiālu/kompozītu dizains, tehnoloģiju izstrāde un īpašības” apakšprojekta vadītājs, LZP sadarbības projekta Nr. 05.26.1 „Nanomateriāli un nanotehnoloģijas” apakšprojekta vadīdājs, LZP sadarbības projekta Nr. 06.29.4 apakšprojekta “Daudzfunkcionāli elektroaktīvi nanokompozīti” vadītājs, Eiropas sociālā fonda līdzfinansēta projekta Nr. 2005/0127/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0021/0007 “Multimēdiju mācību materiālu izstrāde vispārīgo dabas zinātņu priekšmetos” vadītājs 2001., 2002.,2003.g. starptautisko konferenču “International Workshop on New Approaches to High-Tech: Nondestructive Testing and Computer Simulations in Science and Engineering” (NDTCS) starptautisko padomnieku komitejas loceklis. SPIE, EMRS, Latvijas Zinātnieku Savienības, Latvijas Fizikas biedrības un Latvijas Profesoru asociācijas biedrs, RTU un DU apvienotās Astronomijas un fizikas profesoru padomes priekšsēdētāja vietnieks 06.2004. - RTU Promocijas padomes materiālzinātnes nozarē P-18 priekšsēdētājs

11.2004.- LZA korespondētājloceklis 09.2006. - Eksperts materiālu fizikā COST (European Cooperation in the field of Scientific and Technical Research) programmas apakšprogrammā DC: Materials, Physical and Nanosciences. Lekciju kursi: • bakalauratūras studentiem ”Fizika” • bakalauratūras studentiem “Materiālu struktūra un īpašības” • maģistratūras studentiem “Jauno materiālu fizika”; • specialitātes “ Muitas vadība” studentiem ”Fizika”;

• doktorantiem ”Materiālzinātne”; • doktorantiem ”Nanostrukturētu materiālu fizika”; • doktorantiem ”Viedo materiālu un sensoru fizika” Nozīmīgākās publikācijas: 1. M.Knite, I.Klemenok, G.Shakale, V.Teteris, J.Zicans, Journal of Alloys and Compounds, 2007, V434-435, 850-853. 2. M.Knite, A.J.Hill, S.J. Pas, V.Teteris, J.Zavickis, Materials Science & Engineering C, V 26, 2006, 771-775 3. M.Knite, V.Tupureina, A.Dzene, V.Teteris, A.Ķiploka, J.Zavickis. Chemical Technology, No2 (36), 2005, pp.5-10 4. M.Knite,Valdis Teteris, Aleksandra Kiploka, Jevgenijs Kaupuzs. Sensors and Actuators. A: Physical, V110/1-3, 2004 p.142-149. 5. M.Knite, V.Teteris, A. Kiploka, I.Klemenoks. Advanced Engineering Materials, V6, No9, 2004, p.742-746 6. M.Knite, V.Teteris, A.Kiploka. Materials Science & Engineering C, V23, 2003, p.781-790. 7. M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternbergs. Applied Surface Science, V208-209C, 2003, p.378-381. 8. M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternberg. Ferroelectrics, V286, 2003, p.321-326 9. M.Knite, V.Teteris, B.Polyakov, D.Erts. Materials Science & Engineering C, V19, Iss.1-2, 2002, p.15-19. 10. M.Knite, L.Shebanovs, V.Snitka. Proc. SPIE , Vol.4157, 2001, p.208-211. 11. M. Knite, J.Blūms. Proc. of Second European International Conference on “Physics Teaching in Engineering Education”, (PTEE 2000), Budapest, Hungary, 2000, 4 pages, http://www.bme.hu/ptee2000/papers/knite.pdf 12. M.Knite, A.Krumins and D.Millers. “Defects and Surface- Induced Effects in Advanced Perovskites”, Kluwer Academic Publishers, Vol.77, 2000, p. 405-410. Adrese: darbā: Āzenes ielā 14, Rīga, LV 1048, LATVIJA .. +371 7089380, Fakss: +371 7089074 E-mail: [email protected] Māris Knite

CURRICULUM VITAE Uzvārds Vārds Kokars Valdis Dzimšanas gads un Vieta 1951.g. 10. septembris Latvija, Madonas raj., Murmastienes c. Nacionalitāte Ģimenes stāvoklis latvietis precējies, ģimenē divi dēli Dzīves vietas adrese

Tālr. E - pasts Ozolciema ielā 44 - 46, Rīga, LV-1058 d. 7089621 [email protected] Izglītība Augstākā izglītība 1969. g. - 1974.g. Rīgas Politehniskais institūts (RPI), Ķīmijas fakultātes (ĶF) Organiskās ķīmijas katedra, inženiera ķīmiķa-tehnologa kvalifikācija “Bioloģiski aktīvu savienojumu ķīmiskās tehnoloģijas” specialitātē. Aspirantūra 1975.g. - 1978.g. RPI Ķīmijas fakultāte, Organiskās ķīmijas katedra. Ķīmijas zinātņu kandidāts 1979.g. RPI. Aizstāvēta disertācija “Lādiņa pārnese organisko jonu un iekšējo sāļu sistēmās” Docenta zinātniskais nosaukums 1989.g. PSRS Izglītības Valsts komitejas docenta atestāts, Maskava. Ķīmijas doktors (Dr. Chem.) 1992.g. Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvija. RTU profesors 2005.g. Rīgas Tehniskās Universitātes senāta lēmums Nr 494, Latvija Svešvalodu prasme Krieviski un angliski – sazinos brīvi vāciski - lasu un varu sazināties. Zinātniskais un mācību pedagoģiskais darbs Laborants 1974 g. - 1975 g. RPI. Diketoni problēmu laboratorija Jaun. zinātniskais līdzstrādnieks 1978 g - 1979 g. RPI. Diketoni problēmu laboratorija Asistents 1979 g. - 1980 g. RPI Vispārīgās ķīmijas katedra Vecākais pasniedzējs 1980 g. - 1987 g. RPI Vispārīgās ķīmijas katedra Docents

1987 g. - 1998 g. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Vispārīgās ķīmijas katedra Vieszinātnieks 1995 g. - 1996 g. Kanādas Vides Tehnoloģijas Centrs (“Environment Canada”), Otava Asociētais profesors 1998 g. – 2001 g. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas katedra Profesors 2001 g. – līdz šim brīdim RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas katedra Zinātniskā darba tēma: Teorētiskie un praktiskie pētījumi jaunu augsta blīvuma optiskās informācijas reģistrēšanas materiālu iegūšanai uz organisko savienojumu bāzes.

Publikācijas: Publicēts 91 zinātniskais darbs, tostarp 7 PSRS Autorapliecības, 2 Latvijas Valsts, 1 Kanādas un 1 ASV patents. Izmeklētās publikācijas: Whittaker H., Kokars V., Avotins J., Oullette L. Process and Apparatus for the Removal of Aromatic Amines from Soil and Water. United States Patent Application N# 08/870,357, 06/07/1997. .. ......, .. .........., .. ........ ...... ........... 2-............ . .................. ......... ....... ..... ....................., 2002, Nr 7, c. 912-917. A. Ozols, V. Kampars, M. Reinfelde, V. Kokars. Effect of chromophore gruops on the halographic characteristics of azobenzene oligomers., RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2004, Nr 9, pp. 123-130 A.Ozols, M.Reinfelde, V.Kampars, V.Kokars. Structure optimization of azobenzene oligomers for holography. Physics Status Solidi(c), 2005, vol.2, issue 1, pp.673 – 676. Mācību pedagoģiskais darbs Sagatavoti un lasīti lekciju kursi: “Vispārīgā ķīmija” - RTU neķīmijas specialitāšu studentiem; “Vispārīgā un fizikālā ķīmija - RTU neķīmijas specialitāšu studentiem; “Kuģu korozija un aizsardzība pret to” - Jūras Akadēmijas studentiem; “Vispārīgā ķīmija I daļa” - RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studentiem; “Vispārīgā ķīmija II daļa” (organiskā ķīmija) - RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studentiem; “Iepakojuma atbilstība”- RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studentiem; Iespiesti un izdoti 6 mācību metodiskie darbi, tostarp mācību grāmata: V.Kokars “Vispārīgā ķīmija I daļa” , RTU, 1999, 210 lpp. Citas aktivitātes saistītas ar profesionālo darbību RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Domes loceklis (no 1995.g.); Latvijas Valsts skolēnu ķīmijas olimpiāžu organizācijas komitejas loceklis (no 1976.g.); Standartizācijas Tehniskās komitejas “Iepakojums” priekšsēdētāja vietnieks (no 1998.g.); Promocijas padomes „RTU P-01” eksperts zinātņu nozares “Ķīmija” apakšnozarēs: “Organiskā ķīmija” un “Lielmolekulāro savienojumu ķīmija” (no 2005.g.)

/ V.Kokars/

CURRICULUM VITAE LINDA KRĀĢE Personas dati: dzimusi: 29 – 04 – 1966, Rīgā ģimenes stāvoklis: precējusies, bērnu skaits: 2 Kontaktadrese: Kooperatīva iela 38 – 58, LV – 1067, Rīga Tel.: 6432537, Fax: 7 089141; e-pasts: [email protected] Akadēmiskā izglītība: 1996.-1999. Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un Lietišķās ķīmijas fakultāte, Silikātmateriālu institūts, inženierzinātņu doktora grāds, tēma “Šūnakmens korozija un konservācija” 1993.-1994. Zviedrijas Klasisko Studiju institūts Romā (Itālija), zinātniski pētnieciskais darbs par tēmu “Dabīgā akmens korozija un konservācija piesārņotā pilsētvidē” 1992.-1993. Gēteborgas Universitāte, Konservācijas institūts (Zviedrija) 1985.-1991. Rīgas Tehniskā Universitāte, Ķīmijas Tehnoloģijas fakultāte, ķīmijas inženiera tehnologa grāds Darba pieredze: 15.02.2000. – 15.02.2006. RTU Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas fakultāte, Silikātu materiālu institūts – docente 01.01.2000. – 31.08.2002. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde – zinātniskā konsultante akmens restaurācijas jautājumos 01.08.1994. – 31.12.1999. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde – galvenā akmens restauratore 01.08.1991. – 30.06.1995. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs – akmens restaurācijas nodaļas vadītāja 01.09.1988. – 30.06.1991. Rīgas Tehniskā Universitāte, ĶTF, SMĶT katedras analītikas laboratorija – laborante Pašreizējā nodarbošanās: No 15.02.2006. RTU Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas fakultāte, Silikātu materiālu institūts – asociētā profesore (galvenie priekšmeti – neorganiskās saistvielas, silikātu materiālu ķīmiskā tehnoloģija) Kvalifikācija: 1995.g. restauratora – meistara kvalifikācija (II pakāpe) akmens restaurācijas specialitātē, restauratora apliecība Nr.56 Stipendijas: Helgo Zetterwall (Zviedrija) gada stipendija studijām Zviedrijas klasisko studiju institūtā Romā (Itālija) – 1993. gads Svenska Institutet gada stipendija –1992.gads Svešvalodu prasme: krievu, angļu, zviedru – labi itāļu – sarunvaloda; vācu - priekšzināšanas Publikāciju skaits: 33 Dr.Sc.ing. L.Krāģe

CURRICULUM VITAE Personas dati: Jana KREICBERGA, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras asocietā profesore Darba adrese: RTU Materiālzinātnes un lietišķas ķīmijas fakultāte Āzenes iela 14/24-350, LV-1048 Rīga, tālr.: 7089493 Dzimšanas gads, vieta:

1949. gada 7.septembrī Rīgā Izglītība: Ķīmijas zinātņu doktore (Dr.chem.) – 1992 Ķīmijas zinātņu kandidāte (VAK, PSRS) – 1977 Aspirantūra, Rīgas politehniskais institūts (RPI), Organiskās ķīmijas katedra –no 1971 līdz 1975 RPI Ķīmijas fakultāte – no 1965 līdz 1971. Piešķirta kvalifikācija inženieris-ķīmiķis-tehnologs specialitātē “Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmiskā tehnoloģija” Darbība: 1998 – patlaban asociētā profesore Kīmijas katedrā 1992 –1998 docente RTU Vispārīgās ķīmijas katedrā 1987-1991 vecākā zinātniskā līdzstrādniece RPI Vispārīgās ķīmijas katedrā 1983 – 1986 vecākā zinātniskā līdzstrādniece RPI Organiskās ķīmijas katedrā 1975 – 1982 jaunākā zinātniskā līdzstrādniece RPI Organiskās ķīmijas katedrā 1970 – 1971 laborante RPI Organiskās ķīmijas katedrā 1969 – 1970 vecākais preperātors RPI Organiskās ķīmijas katedrā Pedagoģiskā darbība: Izstrādāti lekciju kursi “Inženierķīmija“un “Pārtikas ķīmija” Metodiskās publikācijas: Publicēts 1 darbs Zinātniskās publikācijas: Publicēti 84 darbi, tai skaitā iegūtas 12 autorapliecības un patenti Kvalifikācijas celšana: 1999.02. - 1999.07 strādāts Upsalas universitātes Biomedicīnas centra laboratorijā

RTU akadēmiskā amata pretendenta dzīves un darba gājums (Curriculum Vitae) Vispārīgās ziņas Vārds, uzvārds; Matīss Lācis Personas kods; 030339 - 10136 Dzimšanas vieta; Rīga Dzīves vietas adrese; Druvienas iela 36-124, Rīga LV - 1079 Izglītība; 1. Neklātienes aspirantūra RPI VĶT katedrā (1968-1972) 2. Inženieris ķīmiķis tehnologs (1967 RPI) 3. Tehniķis tehnologs (1959 RIP) Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi; Inženierzinātņu maģistrs ķīmijas tehnoloģijā (1993) Nodarbošanās; 1. RPI un RTU lektors, vec.pasn. (no 1970) asistents (1968-1970) vecākais laborants (1967-1968) laborants (1960-1967) 2. Garkalnes dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca strādnieks, maiņas meistars (1959-1960) 3. RIP un RVT pasniedzējs (no 1977)

Valodu lietošanas prasmes; Latviešu -dzimtā, krievu - brīvi, vācu – ar vārdnīcas palīdzību 6. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6.gadiem) studiju priekšmeti (nosaukums, apjoms kredītpunktos); RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē 1. Ķīmisko procesu kontrole un automatizācija – 3 kP; lekcijas un labor. darbi 2. Hidromehāniskie, siltuma un masas pārneses procesi – 6 kP; labor.darbi 3. Procesi materiālu tehnoloģijā – 6 kP; labor.darbi 4. Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti – 4 kP; labor. darbi Mācību priekšmeti RVT ražošanas tehniķiem ķīmijas tehnoloģijā 1. Automatizācijas pamati – 98 stundas 2. Vispārējā silikātu tehnoloģija – 156 stundas 3. Keramikas ražošanas tehnoloģija – 166 stundas 4. Stikla ražošanas tehnoloģija – 180 stundas 5. Kvalifikācijas prakses un darba vadīšana – 6 gados 30 izglītojamiem

sagatavotie mācību līdzekļi; 1. Studiju priekšmeta „Ķīmisko procesu kontrole un automatizācija” programma inženieru un maģistru programmai, VĶT katedrā, 2007, līdzautors J.Vanags; 2. Metodiskie norādījumi procesu materiālās bilances sastādīšanai un izejmateriālu patēriņa koeficienta aprēķināšanai patstāvīgā darba un praktisko nodarbību vajadzībām ražošanas tehniķim ķīmijas tehnoloģijā, RVT, 2006. 3. Mācību priekšmeta „Automatizācijas pamati” programmas sagatavošana tehniķim ķīmijas tehnoloģijā, RVT, 2006. 4. Izdales materiāli mācību priekšmetam „Automatizācijas pamati” ražošanas tehniķim ķīmijas tehnoloģijā, RVT, 2006. tālākizglītība, profesionālā pilnveide (kvalifikācijas celšana) Latvijas vai ārzemju augstskolās un pētniecības iestādēs; 1. Tālākizglītības kursi „Mācību programmu izveides pedagoģiskie aspekti”, LU, 2003. 2. Stažēšanās A/S Biotehniskais centrs , 2007, pie doc. J.Vanaga.

EDVARDA LIEPIŅA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1944. gada 1. jūlijā Tukumā Personas kods: 010744 – 11828 Mājas adrese: Purvciema ielā 24 – 77, LV – 1035, Rīga Darba adrese: Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Aizkraukles iela 21, LV – 1006, Rīga Darba telefons: 7555985 E-pasts: [email protected] Valodu prasme: brīvi - krievu, angļu, lasu - zviedru, vācu. Izglītība: 1951.g. - 1961.g. Mācības Tukuma 1. E. Birznieka-Upīša vidusskolā, ko beidzu ar sudraba medaļu. 1967.g. - 1971.g. Studijas Rīgas Politehniskā Institūta Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēju specialitātē “bioloģiski aktīvu savienojumu ķīmiskā tehnoloģija”. 1971.g. - 1974.g. Mācības aspirantūrā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā specialitātē “fizikālā ķīmija”. 1990.g. - 1992.g. Papildināšanās Šveices Augstākajā tehniskajā skolā Cīrihē Prof. K. Wūthrich’a kodolu magnētiskās rezonanses laboratorijā. 1992.g. – 2004.g. Papildināšanās Stokholmas Karaliskajā institūtā Prof. G. Ottinga laboratorijā.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1975.g. Ķīmijas zinātņu kandidāta grāds par disertāciju “Aziridīna ciklu saturošu savienojumu konformācija un konfigurācija”. 1982.g. Piešķirta zinātniskā pakāpe “vecākais zinātniskais līdzstrādnieks” specialitātē “fizikālā ķīmija”. 1988.g. Ķīmijas zinātņu doktora grāds par disertāciju “IVB grupas elementorganisko atvasinājumu daudzkodolu KMR spektroskopija” un par kuru 1992.g. 12.maijā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta Habilitācijas un promocijas padomes lēmumu izsniegts habilitētā ķīmijas doktora (Dr. habil. chem.) diploms E-Dh Nr.000324. 1995.g. Ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. 1998.g. Ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.

Darba vietas: 1968.g. - 1990.g.Inženieris, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijā. 1990.g. - 1992.g Zinātnieks-pētnieks Šveices Augstākajā tehniskajā skolā Cīrihē, pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijā. 1992.g. – 2004.g Asociētais profesors Zviedrijas Karaliskajā institūtā Stokholmā, pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijā. Kopš 2004.g sept. vadošais pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijā, profesors Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinību un lietišķās ķīmijas fakultātē (0,5 slodzes). Kopš 2006. g. Latvijas Organiskās sintēzes institūtā fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs, Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas: 1. Otting G., Liepinsh E., Wūthrich K. Protein hydration in aqueous solution. SCIENCE 1991. Vol. 254. P. 974-980. 2. Modig, K., Liepinsh, E., Otting, G., Halle, B. Dynamics of protein and peptide hydration. . JOURNAL OF AMERICAN CHEMICAL SOCIETY 2004. Vol. 126. P. 102-114. 3. Liepinsh, E., Rakonjac, M.;Boissonneault, V., Provost, P., Samuelsson, B., Radmark, O., Otting, G. NMR structure of human coactosin-like protein. JOURNAL OF BIOMOLECULAR NMR 2004. Vol. 30. P. 353-356. Zinātniski pētnieciskā darbība: 1. Organisko un elementorganisko savienojumu reakcijspējas pētījumi ar kodolu magnētiskās rezonanses metodi. 2. Hipervalento silīcij- un germānijorganisko savienojumu daudzkodolu magnētiskās rezonanses spektroskopija. 3. Peptīdu un olbaltumvielu telpiskās uzbūves, dinamikas un solvatācijas pētījumi ar kodolu magnētiskās rezonases metodi. Pedagoģiskā darbība: Esmu vadījis aspirantūru 3 aizstāvētām doktora disertācijām un 4 studentu diplomdarbiem. 1992.g. – 2004.g. asociētais profesors Zviedrijas Karaliskajā institūtā Stokholmā.

Kopš 2004.g. sept. profesors Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinību un lietišķās ķīmijas fakultātē (0,5 slodzes). Goda nosaukumi un prēmijas: 2004.g S.Hillera piemiņas medaļa par ieguldījumu kodolu magnētiskās rezonanses metodes pielietošanā. 2005.g. G. Vanaga vārda balva par organisko, elementorganisko un bioorganisko molekulu struktūras pētījumiem, izmantojot kodolu magnētiskās rezonanses metodi. Publikācijas:

Kopumā ~ 550 zinātnisku rakstu, konferenču tēžu, autorapliecību un patentu zinātniskajos žurnālos un grāmatās.

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS Vārds,uzvārds: Laimonis Mālers Dzimšanas datums 1942. gada 3. septembris; Rīga un vieta: Darba vieta: Rīgas tehniskā Universitāte, Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas fakultātes (MLĶ) Polimērmateriālu institūts Amats: Asoc. profesors Izglītība: Augstākā (1970) , Dr.Chem.(1977) Pieredze: Inženieris (1970 - 1972), aspirants (1973- 1975), asistents (1976-1978) , lektors (1979- 1980); Ķimijas tehnoloģijas fakult. dekāna vietnieks (1980-1989), docents (1981. - 1998), asoc profesors (1998 - ) . Mācību darbs: Materiālmācība. Materiālu izvēles pamati. Materiālu novecošana un aizsardzība. Krāsu mācība. Pārklājumi un adhezīvi. Zinātniskā darba virziens: Polimēru materiālu kompozīti, Laku –krāsu materiāli , to pārklājumi. Stažēšanās un zinātniskais darbs ārzemēs : Londonas Sitijas universitāte (1989) Madrides Materiālpētniecības institūts(1993) Kaseles universitāte (1994 un 1995) Geteborgas universitāte (1996) Kopenhāgenas universitāte (1998) Loughborough universitāte UK (1998) Citas aktivitātes: Latvijas Materiālu pētniecības biedrības valdes loceklis, Būvmateriālu Standartizācijas Tehniskās Komitejas loceklis, LTRK firmas “Ekspertīze “ un BBANC - Būvmateriālu un Būvizstrādājumu Atbilstības Novērtēšanas Centra tehniskais eksperts. Publikācijas : Vairāk kā 80 publicētu zinātnisku un metodisku darbu . Adreses: darbā - Āzenes ielā 14, LV- 1048, Rīga tel.: 7089219 privāti - Zentenes iela 12, dz. 64,LV-1069,Rīga tel.: 7415087

CURRICULUM VITAE 1. Uzvārds, vārds: Mālers Juris 2. Dzimšanas gads: 1944. 3. Izglītība: Izglītības iestāde 1. Rīgas Tehniskā universitāte 2. Rīgas politehniskais institūts 3. Rīgas politehniskais institūts Datums: no (m/g) līdz (m/g) 1. 06/1992

2. 12/1973 līdz 12/1976 3. 09/1962 līdz 12/1967 Iegūtā izglītība: 3. augstākā Diploma Nr. 1. Inženierzinātņu doktora diploms: B-D Nr. 000161 2. Tehnisko zinātņu kandidāta diploms:TH Nr. 051376 (1981.) 3. Inženiera ķīmiķa-tehnologa diploms: Y Nr. 075668 Izglītības iestāde Rīgas 50. vidusskola Datums: no (m/g) līdz (m/g) 09/1951 līdz 06/1962 Iegūtā izglītība: vidējā Diploma Nr. vidusskolas beigšanas atestāts 4. Papildu izglītība/kursi: Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (m/g) līdz (m/g) “Bureau Veritas Latvia”, Rīga Vides vadības sistēmas auditoru apmācība 23.-27./05/2001 Carl Bro Ltd.(Dānija), Rīga Vides audits un tīrākas ražošanas principi ražošanā 04/2000 – 12/2000 Toronto universitāte, Kanāda Gruntsūdeņu piesārņojums un attīrīšana 17/06/1995 – 22/06/1995 Profesionālās apmācības centrs, Ņudžersija, ASV Ar bīstamiem atkritumiem piesārņotu vietu attīrīšana 08/10/1994 – 12/10/1994 Otavas izglītības centrs, Kanāda Angļu valodas kursi 09/1994 – 06/1995 Kanādas vides ministrijas tehnoloģiskais centrs Personālo aizsardzības līdzekļu lietošana ķīmisko avāriju gadījumos

05/09/1994 – 07/09/1994 Rīgas politehniskā institūta Tautas universitāte Dabas aizsardzības fakultāte 09/1984 – 05/1986 5. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)): Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme Latviešu 5 5 5 Krievu 5 5 4 Angļu 5 5 4

4. Aspirants 5. Vecākais inženieris Galvenie pienākumi 1. Lekciju kurss: Vides aizsardzības tehnoloģija; laborotoriju darbu vadīšana dažādos priekšmetos 2. Zinātniski – pētniecisku līgumdarbu vadīšana 3.,5. Darbs pie zinātniski-pētnieciskiem līgumdarbiem 4. Zinātniskais darbs 6. Darba pieredze: Datums: no (m/g) līdz (m/g) 12/1993 līdz šim laikam Darba vietas nosaukums RTU, materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedra Amata nosaukums Docents Galvenie pienākumi 1.Lekciju kursi un laborotoriju programmas: • Vides aizsardzības tehnoloģija • Vides piesārņojuma novērtējums • Grunts attīrīšanas tehnoloģijas • Gruntsūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas 2. Bakalauru, maģistrantu un inženieru darbu un projektu vadīšana vides aizsardzības tehnoloģiju jomā Datums: no (m/g) līdz (m/g)

04/2000 līdz šim laikam Darba vietas nosaukums Latvijas vides investīciju fonds Amata nosaukums Projektu vadītājs (nepilna laika) Galvenie pienākumi 1. Ūdens attīrīšanas, notekūdeņu attīrīšanas, siltumapgādes un tīrākas ražošanas projektu vadīšana 2. Projektu vides monitoringa veikšana 3. Vides audita veikšana uzņēmumos Datums: no (m/g) līdz (m/g) 1. 09/1990 līdz 12/1993 2. 10/1981 līdz 08/1990 3. 12/1976 līdz 10/1981 4. 12/1973 līdz 12/1976 5. 01/1966 līdz 12/1973 Darba vietas nosaukums 1. RTU, Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte 2. – 5.RPI, Polimēru kompozītmateriālu zin.-pētn. nozaru laborotorija Amata nosaukums 1. Lektors 2.Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 3. Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

Somija 07/1999 – 10/1999 Vecākais vides inženieris Somijas – Kanādas – Latvijas kopprojektā “Grunts attīrīšanas tehnoloģiju demonstrācija Kilasaari rajonā Helsinkos”. Piedalīšanās biznesa plāna sastādīšanā un praktiskā grunts atsārņošanā. Lielbritānija, Lietuva 02/1998 – 10/1999 Līdzautors Lietuvas – Lielbritānijas – Latvijas kopprojektā, Phare programmas ietvaros, tālmācības kursu izstrādē – “Lauksaimniecības piesārņojums: vides problēmas un to risinājumi” Dānija 02/1994 – 03/1994 Viesprofesors Roskildes universitātes centrā un Dānijas tehniskajā universitātē – TEMPUS projekta “Vides izglītība” ietvaros Valsts Laiks (m/g) un apraksts Čehijas Republika 04/2000 Vecākais vides inženieris ASV, Kanādas – Čehijas Republikas kopprojektā “Vides audits Motor Jikov karburātoru ražošanas rūpnīcā Česke Budojovicē”. Piedalīšanās piesārņotas vietas apsekošanā.

Latvija 06/1995 – 09/1997 Vecākais vides inženieris Latvijas – Kanādas kopprojektā “Bijušo militāro bāzu apsekošana, grunts un gruntsūdeņu attīrīšana no ķīmiskā piesārņojuma Liepājas rajonā”. Kanāda 06/1994 – 06/1995 Vieszinātnieks Kanādas vides ministrijas tehnoloģiskajā centrā. Ziemeļamerikas pieredzes apgūšana vides aizsardzības tehnoloģiju jomā, jaunu tehnoloģiju izstrāde, vides projektu novērtēšana, piesārņotu vietu apsekošana un novērtēšana. 7. Cita nozīmīga informācija Darba pieredze starptautiskos projektos: Publikācijas: vairāk par 50 publicētu darbu autors un līdzautors Piederība profesionālām organizācijām: • Latvijas ķīmiķu biedrības biedrs • Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas konsultatīvās padomes loceklis 8. Kontaktinformācija: Adrese: A.Čaka iela 78 – 5, Rīga LV - 1011 Tālruņa nr: d.: 7503708; m.7294318; mob.: 9268920 Faksa nr: 7503747 E-pasta adrese [email protected]; [email protected]

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV) 1. Vārds: Remo 2. Uzvārds: Merijs Meri 3. Dzimšanas gads: 1976 4. Izglītība: augstākā Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Polimērmateriālu institūts Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 06/2001 03/2006 Iegūtā izglītība: Inženierzinātņu doktors Diploma Nr. Promocijas darbs sekmīgi aizstāvēts 2006. gada 28. martā Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 02/1999 06/2001 Iegūtā izglītība: Inženierzinātņu maģistrs ķīmijā

Diploma Nr. 003350 Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 09/1995 02/1999 Iegūtā izglītība: Inženierzinātņu bakalaurs ķīmijas tehnoloģijā Diploma Nr. 007793 5. Papildu izglītība/kursi/stažēšanās: Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (dd/mm/gggg) līdz (dd/mm/gggg) Kaseles Universitāte (Universität Kassel) Eiropas kopprojekts WTZ LVA 00/003 19/07/2004 15/08/2004 Kaseles Universitāte (Universität Kassel) Eiropas kopprojekts WTZ LVA 00/003 20/07/2003 17/08/2003 Kaseles Universitāte (Universität Kassel) Eiropas kopprojekts WTZ LVA 00/003 25/11/2002 22/12/2002 Kaseles Universitāte (Universität Kassel) Eiropas kopprojekts WTZ LVA 00/003 22/07/2002 18/08/2002. Kaseles Universitāte (Universität Kassel) Eiropas kopprojekts WTZ LVA 00/003 30/11/2001 17/12/2001 Dānijas Tehniskā Universitāte The Oresund Summer University

15/07/2001 25/08/2001 Umeo Universitāte Environmental Management in the East and the West 07/08/2000 25/08/2000 Vismāras Tehniskā augstskola stažēšanās 20/03/2000 20/06/2000 Stokholmas Karaliskais Tehnoloģijas Institūts Sustainable Water Management 09/09/1999 25/10/1999.

Gdaņskas Tehniskā universitāte Rolfa Edberga seminārs 29/06/1999 01/07/1999 Gdaņskas Tehniskā universitāte Rolfa Edberga kursi 21/06/1999 29/06/1999 Lodzas Tehniskā universitāte Seminārs Baltijas Universitātes tālmācības programmas ietvaros 15/04/1999 18/04/1999 Rīgas Tehniskā universitāte Baltijas Universitātes tālmācības programma Sustainable Water Management 01/01/1999 31/05/1999 Umeo Universitāte Environmental Protection,Policy and Marketing 27/07/1998 21/08/1998 Rīgas Tehniskā universitāte

The Baltic Sea Environment 01/01/1998 31/05/1998 Rīgas Tehniskā universitāte Pedagoga kvalifikācijas iegūšanas programma 01/09/1996 31/05/1998 Karlsrues Tehniskā Augstskola European Workshop 96. Resource Recovery and Recycling 05/09/1996 15/09/1996 6. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)): Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme Latviešu 5 5 5 Angļu 4 4 4 Vācu 3 3 2 Krievu 4 3 2 Igauņu 4 4 3 7. Darba pieredze: Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 09/2002 Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte Amata nosaukums lektors Galvenie pienākumi

1. lekciju lasīšana (dalība lekciju kursu „Kompozītmateriāli”; „Polimēru kompozītmateriālu tehnoloģija”, „Materiālzinību pamati”, „Vides problēmas”, „Vides inženierzinību pamati” u.c. pasniegšanā) 2. laboratorijas darbu vadīšana (laboratorijas darbi kursos „Kompozītmateriāli”; „Polimēru kompozītmateriālu tehnoloģija”, „Materiālzinību pamati”, „Materiālu struktūra un īpašības”) 3. lekciju kursa patstāvīga papildināšana

Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 02/2003 Darba vietas nosaukums Polimēru materiālu pārbaužu laboratorija Amata nosaukums inženieris Galvenie pienākumi 1.Polimēru materiālu testēšana 2.Standartu aktualizācijas veikšana 8. Cita nozīmīga informācija: Profesionālās iemaņas zinātniskajā darbā: Jaunu polimēru kompozītu un maisījumu veidošana, to svarīgāko tehnoloģisko parametru un fizikālo, deformatīvo, termisko, reoloģisko, adhezīvo un morfoloģisko īpašību pētījumi. Profesionālās iemaņas pedagoģiskajā darbā: lekciju lasīšana, laboratorijas un praktisko darbu vadīšana RTU studentiem. Ņemta dalība lekciju kursu mācību materiāla izveidē. Ņemta aktīva dalība studentu zinātnisko darbu vadīšanā (latviešu un angļu valodā). Dalība Eiropas kopprojektos: Eiropas kopprojektos WTZ LVA 00/003 un BMBF WTZ 010 – 97 Kopējais zinātnisko darbu skaits: 39 publicēti darbi, no kuriem nozīmīgākie: 7 publikācijas starptautisku konferenču rakstu krājumos, 18 publikācijas starptautiska mēroga konferenču tēžu krājumos, kā arī publikācijas citējamos zinātniskajos žurnālos - Mechanics of Composite Materials (6), RTU Zinātnisko rakstu krājumā (4), Chemical Technology (1) - un citos žurnālos - Latvijas Ķīmijas Žurnālā (1). Dalība starptautiskās konferencēs, semināros: Ņemta dalība vietēja un starptautiska mēroga konferencēs, zinātniskajos semināros Vācijā (Kasele, Karlsruhe), Šveicē (Lozanna), Slovākijā (Nitrā), Polijā (Kriņica), Lietuvā (Kauņa) un Igaunijā (Tallina). Darbs ārzemes augstskolās: Vairākkārtēja stažēšanās augstākajās mācību iestādēs ārzemēs Eiropas kopprojektu ietvaros Saņemtie sertifikāti par mācību kursu absolvēšanu: Saņemti vismaz 6 sertifikāti par kvalifikāciju ceļošu kursu absolvēšanu . 9. Kontaktinformācija: Adrese: Darba: Mājas: Āzenes iela 14 Spāres iela 1c1 Rīga, LV 1048 Rīga, LV 1002 LATVIJA LATVIJA Tālruņa nr: 7089252 Faksa nr:

7089252 E-pasta adrese [email protected]; [email protected] Paraksts ______________________

Dzīves un darba gājums (CV) 1. Uzvārds: Mežinskis 2. Vārds: Gundars 3. Dzimšanas gads: 1953 Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais institūts Datums: no (09/1971) līdz (06/1976) Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte Iegūtā izglītība: Inženieris ķīmiķis – tehnologs javu saistvielu ķīmiskajā tehnoloģijā Diploma Nr. . No 394858 Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais institūts Datums: no (12/1977) līdz (12/1980) Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte, aspirantūra Iegūtā izglītība: Tehnisko zinātņu kandidāts (1981) Diploma Nr. T. No 048061 4. Papildu izglītība/kursi: Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) Iegūts sertifikāts par Anglijas-Japānas- Amerikas kvalitātes un vides sistēmu firmas AJA EQS Ltd. Auditoru/vadošo auditoru (ISO 9000) kursu sekmīgu pabeigšanu Bristolē, Apvienotajā Karalistē. 5 day Auditor /Lead Auditor Training Course. Certificate of Successful Completion No 99/S/03/226 08/03/1999 – 12/03/1999 Iegūts sertifikāts Vides pārvaldības sistēmu (ISO 14001) vadošo auditoru

kursu sekmīgu pabeigšanu Varšavā, Polijā. 6 day Environmental Management Systems Lead Auditor Course. Certificate of Successful Completion No 010/PRAQIII/017/2000 03/07/2000- 08/07/2000 Iegūts TÜV Rheinland grupas Klimata izmaiņu kompetences centra trešās puses verificētāja sertifikāts (Certificate of verifier for the independent third party inspection of the annual emission reports according to the article 15 of the Directive 2003/87/EC of the European Parliament.). Workshop on emissions trading carried out by the Competence Center Climate Change of the TÜV Rheinland Group in Barcelona, Spain. 16/12/2005 – 17/12/2005 5. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi)) Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme Latviešu (dzimtā valoda) 5 5 5 Angļu 5 5 5 Krievu 5 4 4 Itāļu 3 3 2

6. Piederība profesionālām nozaru organizācijām: Organizācija Dalības veids Dalības ilgums gados

Latvijas materiālu zinību biedrība biedrs 12 Latvijas Būvmateriālu standartizācijas tehniskā komiteja eksperts 7 Latvijas profesoru asociācija biedrs 6 Materiālzinātņu nozares RTU Profesoru padome loceklis 7 Ķīmijas, ķīmijas inženierzinātnes nozares RTU Profesoru padomes „Ķīmija, ķīmijas inženierzinātnes” loceklis. 6 Latvijas Zinātnes Padomes ekspertu komisijas “Tehnoloģijas zinātniskie pamati: materiālu tehnoloģija.” eksperts 5 7. Darba pieredze: Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 09/1976. – 09/1992. Darba vietas nosaukums Rīgas Politehniskais institūts, Silikātu materiālu katedra Amata nosaukums Laborants, vecākais laborants, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Galvenie pienākumi Jaunu stiklveida materiālu īpašību izpēte un stikla sastāvu ieguve. Iegūti stikli lāzeriem, stiklveida pārklājumi elektrotehniskajam tēraudam, stikli siltuma neitronu absorbcijai. Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 09/1988. – 08/1989. Darba vietas nosaukums Padujas universitātes Materiālu sekcija (Itālija) Amata nosaukums Vieszinātnieks Galvenie pienākumi Sola-gēla pārklājumu sintēze un īpašību izpēte. Pirmo reizi pasaulē ar iemērkšanas – izvilkšanas metodi iegūti pārklājumi stiklam, kuru biezums pārsniedz 20 .m. Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 10/1992. – 10/1993. Darba vietas nosaukums Neorganisko materiālu institūts, Klausthāles Tehniskā universitāte, Vācija. Amata nosaukums Zinātniskais līdzstrādnieks

Galvenie pienākumi Neorganisko pārklājumu, keramisko materiālu sintēze, izmantojot solagēla tehnoloģiju. Ar sola-gēla metodi sintezēti pārklājumi stiklam un ar šķidro kristālu metodi - SiO2-TiO2-ZrO2 keramika. Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 11/1993. – 08/1998.g. Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte, Silikātu materiālu katedra. Amata nosaukums Vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, docents Galvenie pienākumi Jaunu stikla, keramikas, saistvielu un kompozīto materiālu izpēte un tehnoloģiju izstrāde. Aizstāvēta habilitētā zinātņu doktora disertācija. Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 09/1998g. – 08/1999.g. Darba vietas nosaukums A/S “Brocēni” Amata nosaukums Kvalitātes dienesta vadītājs Galvenie pienākumi Centrālās laboratorijas darba organizācija un vadīšana. Tehnoloģisko procesu pilnveidošana. Kvalitātes sistēmas pilnveidošana.

Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 09/1999. - līdz šim brīdim Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūts Amata nosaukums Direktors, profesors. Galvenie pienākumi Bakalaura, maģistra un doktorantūras līmeņa studentu mācību organizācija augsttemperatūras un silikātu materiālu tehnoloģijas priekšmetos, kā arī materiālzinātnes programmas ietvaros. RTU SMI zinātniskā darba vadīšana jaunu stikla, keramikas, saistvielu un kompozīto materiālu izpētes jomās. Veicināta 3 starptautisko projektu izstrāde. 8. Kopējais zinātnisko darbu skaits - 101 5 galvenās zinātniskās publikācijas: 1. Mezinskis G. Preparation of SiO2-TiO2-ZrO2 Gel Compositions by Means of a Liquid Crystal Approach / G.Mezinskis, G.H.Frischat // Chimica Cronica. New Series. - Vol. 23 (1994), p. 157-162. 2. Mezinskis G. Micro- and Nano- Structure of Fe2O3 - SiO2 Sol-Gel Derived Coatings / G.Mezinskis, G..H. Frischat., E.Radlein // J. Sol-Gel Sci. and Technol. - Vol. 8 (1997), p. 489-492. 3. Mezinskis G. Sol-Gel Derived Thick Coatings: Preparation, Properties and Application: [elecronic resource] / G.Mezinskis, O.Baumanis, I.Yuhnevicha // Proc. of XVIII International Congress on Glass, San Francisco, 5-10 July 1998. - 6 p. on CD-ROM, Symposium: Science and Technology of Sol-Gels. E1: Structure Evolution in Gels,

Am.Cer.Soc., 1998. 4. Mezinskis G. Multicomponent micro and nanocomposites / G.Mezinskis, R.Shvinka, V.Shvinka, I.Pedaja // Advances in Science and Technology. 10th International Ceramics Congress. Part C /ed. P.Vincenzini. - Faenza: Techna, 2003. - p. 541-547. 5. Mezinskis G. Hydroxyapatite ceramics processing and pore structure modification using hydrolyzed alkoxides solution. / G.Mežinskis, I.Pavlovska, J.Jastržembskis, D.Lazdiņa // Scientific Proceedings of RTU. Material Science and Applied Chemistry.- Vol. 8. (2004), p.63-74.-in Latvian. 9. Cita nozīmīga informācija: 07/12/1992. Inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds, Dr.sc.ing. Diploms Nr. B-D No 000376. 19/06/1998. Inženierzinātņu habilitētais doktors, Dr.habil.sc.ing.. Diploms Nr. B-Dh No 000105. No 18/06/1999. līdz šim brīdim RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors. No 2003.g. līdz šim brīdim. Eksperts no Latvijas tehniskajā darba grupā “Keramika”, Eiropas integrētā piesārņojuma kontroles birojs (European Integrated Pollution Prevention and Control Bureau , Brussels). No 2004.g. līdz šim brīdim. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas būvmateriālu ražotāju ekspertu padomes loceklis. No 2006.g. Kauņas tehnoloģiskās universitātes žurnāla “Chemin. Technologija” redkolēģijas loceklis.

G.Mežinska vadītie projekti: Latvijas Zinātnes Padomes finansētie projekti 1997.-2006. gadā: 1. Projekts Nr.6269/3 “AR KOMPOZĪTĀM ŠĶIEDRĀM ARMĒTU PORTLANDCEMENTA BETONU IEGUVE, TO STRUKTŪRAS UN ĪPAŠĪBU IZPĒTE “ LZP pētījumu programmas Nr. 96.003 “MATERIĀLU UN KONSTRUKCIJU DROŠUMA, IZTURĪBAS UN AIZSARDZĪBAS PILNVEIDOŠANA” ietvaros (Programmas vad.: Prof. M.Kalniņš) 1997.-2001. 2. LZP grants Nr. 01.0602 “DAUDZKOMPONENTU MIKRO- UN NANO KOMPOZĪTI” 2001.-2004. 3. LZP finansētais zinātniskais projekts Nr. 02.03.6 “AR STIKLA UN POLIMĒRU ŠĶIEDRĀM ARMĒTU POLIMĒRBETONU STRUKTŪRAS UN ĪPAŠĪBU IZPĒTE” LZP pētījumu programmas 02.0003 ““ Materiāli Latvijas tautsaimniecībai: tehnoloģiju izstrāde, īpašību izpēte, projektēšana, racionālas izmantošanas pamatprincipu izstrāde “ ietvaros (Programmas vad.: Prof. M.Kalniņš)2002.-2005. 4. LZP finansētais zinātniskais projekts Nr. 06.0029 – LZP pētījumu programmas .Inovatīvi strukturāli integrēti kompozītmateriāli: dizains, iegūšanas un pārstrādes tehnoloģijsas, ilgmūžība. Apakšprojekts: NANODAĻIŅU UN NANOKOMPOZĪTU ĶĪMISKĀS TEHNOLOĢIJAS ietvaros (Programmas vad.: Prof. M.Kalniņš). 2005.-2009. 5. LZP grants Nr. 05.1697 “NANOMATERIĀLU ĶĪMISKĀS TEHNOLOĢIJAS UN LĀZERA STAROJUMA RADĪTĀS STRUKTŪRAS” 2005-2008. Eiropas Savienības projekti 2002.-2006. gadā : 1. EK 5. ietv. Programmas projekts EVK4-CT-2001-00044 “6681 MULTI-ASSESS - Model for multi-pollutant impact and assessment of threshold levels for cultural heritage” 2002.- 2005. G.Mežinskis – koordinators Latvijā. 2. Eiropas zinātnes programmas pētījuma projekts EUREKA HA – TOP 03/65. “6796 BIONANOCOMPOSIT”. 2003.-2004. G.Mežinskis – tēmas vad. 3. EK 6.ietv. Programmas projekts NMP3-CT-2003-504937 “PERCERAMICS - Multifunctional percolated nanostructured ceramics fabricated from hydroxylapatite” 2004. -2007. G.Mežinskis – RTU grupas B vadītājs.

4. Eiropas zinātnes programmas pētījuma projekts EUREKA E!3033 hidroksilapatīta nanokompozīta keramika – jauns implantu materiāls kaulu aizstāšanai. BIONANOCOMPOSIT. 2006.-2008. G.Mežinskis – tēmas vad. 5. PHARE 2003.gada Nacionālās programmas projekts „Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centra izveide” (Phare 2003/004-979-06-03 Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas līgums Nr. 2003/004-979-6-03/1/0027). Atbildīgais no RTU – prof. Gundars Mežinskis, prof. Leonīds Ribickis. 6. ERAF projekts Nr VPD1/ ERAF/ CFLA/ 05/ APK/ 2.5.1./ 000047/ 023 "Jaunas metodes un tehnoloģijas optisko šķiedru ražošanai un pielietošanai" 2006-2008. Tēmas vad. – prof. Gundars Mežinskis. Līgumdarbi ar dažādām Latvijas organizācijām 2003.-2007. gadā: Nr. 6666. Vadītāji:G.Mežinskis, V.Švinka. “Gaišas tonalitātes fasādes būvkeramikas iegūšana uz Kalnciema atradnes mālu bāzes”. Nr. 6812 Vadītāji:G.Mežinskis, L.Krāģe. 1905.g. revolūcijas pieminekļa pirmsprojekta izpētes atskaite un akmensmateriālu restaurācijas projekts. Nr. 6866 TOP 04-42 Vadītājs:G.Mežinskis „Alumīniju saturošu atlikumu utilizācija keramikas izstrādājumos” Nr. 6898 Vadītājs: G.Mežinskis „A/S Valmieras stikla šķiedra” E-stikla šķiedru virsmas pētījumi, izmantojot atomu spēka mikroskopu.

Nr. 6899 Vadītājs:G.Mežinskis. A/S „Valmieras stikla šķiedra” 11.tipa stikla šķiedru virsmas pētījumi, izmantojot atomu spēka mikroskopu”. Nr. 6910 Vadītāji: G.Mežinskis I. Sidraba Rīgas Brāļu kapu akmens materiālu restaurācijas koncepcijas izstrāde. Nr. 7001 Vadītājs: G.Mežinskis. TOP 05-46 „Tehnoloģija berzes pāru pārklāšanai ar keramiku”. 10. Kontaktinformācija: Adrese: Āzenes ielā 14/24, RTU MLĶF Silikātu materiālu institūts, Rīga, LV 1048 Tālruņa Nr.: 7089141 Fakss: 7089141 E-pasta adrese: [email protected] G.Mežinskis

CURRICULUM VITAE 1. Vārds: Jānis 2. Uzvārds: Millers 3. Dzimšanas gads: 09.09.1943. 4. Izglītība: augstākā Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais institūts, Ķīmijas fakultāte Datums: no1961. g. līdz 1970.g. Iegūtā izglītība: Inženiera ķīmiķa-tehnologa kvalifikācija. Diploma Nr. . N0 482453 Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais institūts, Ķīmijas fakultātes

Analītiskās un neorganiskās ķīmijas katedra. Datums: no 1972.g. līdz 1975.g. Iegūtā izglītība: Ķīmijas zinātņu doktors Diploma Nr. Dr. Chem. B-D No 000186 5. Papildu izglītība/kursi: Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums Toronto universitāte. Kanāda Gruntsūdeņu piesārņojuma novērtēšana un attīrīšana 1995 East Brunswick, ASV Bīstamo atkritumu likvidēšanas tehnoloģijas 1994 Otavas izglītības nodaļa Angļu valodas progresīvā izglītības līmeņa kursi 1994 - 1995 6. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)): Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme Krievu 5 5 5 Angļu 5 5 5 7. Darba pieredze: Datums: no 1970. līdz 1972. Darba vietas nosaukums PSRS Institūta IREA Latvijas filiāle Amata nosaukums Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Datums: no1975. g. līdz1977. g. Darba vietas nosaukums RTU Silikātu tehnoloģijas katedra, Stikla un keramikas rentgenpētījumu laboratorija Amata nosaukums

Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Galvenie pienākumi Zinātniskais darbs Datums: no1994. g līdz 1995. g. Darba vietas nosaukums Kanāda, Kanādas Vides Tehnoloģiju Centrs (“Environment Canada”), Otava Amata nosaukums Vieszinātnieks

Galvenie pienākumi Augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma apsekošana, novērtēšana un atveseļošana Datums: no1977 g. - pašlaik Darba vietas nosaukums RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Ķīmijas katedra Amata nosaukums Asistents, vec. pasniedzējs, docents, asociētais profesors Galvenie pienākumi 1. Lekciju sagatavošana un lasīšana, laboratoriju darbu vadīšana RPI studentiem vispārīgā ķīmijā. 2. Zinātniskais darbs 3. Jaunu lekciju kursu sagatavošana un lasīšana, laboratoriju darbu izstrādāšana un vadīšana RTU 8. Cita nozīmīga informācija: a. 67 publikāciju un metodisko darbu autors un līdzautors b. 1995.-1997. g. Kanādas-Latvijas kopprojekta par bijušo Krievijas raķešu bāzu teritoriju apsekošanu un attīrīšanu, izpildītājs c. 1999. g. Augsnes attīrīšanas starptautisks projekts, Helsinki, Somija, izpildītājs d. 1996.-2000. g. Zinātniskā projekta Nr. 96-0174 “Mikroorganismu asociāciju izmantošana piesārņotas augsnes attīrīšanā” izpildītājs e. 2001. – 2002. g. Zinātniskā projekta Nr. 01.0370 “Biofiltrācijas sistēmas optimizācija atkritumu gāzu degradēšanā” izpildītājs f. 2007. g. Valsts pētījumu programma Nr. V7161, izpildītājs g. Sagatavoti un lasīti lekciju kursi: - “Vispārīgā ķīmija” RTU neķīmiķu specialitātēm - “Vides ķīmija” un “Hromatogrāfija” RTU Vides un produktu ķīmiskās atbilstības studiju programmas studentiem; - “Hromatogrāfija” RTU MLĶF maģistriem - “Hromatogrāfija”RTU MLĶF bakalauriem - “Ekoloģija un vides problēmas” RTU Darba aizsardzības katedras maģistriem 8.8. Organizatoriskā kompetence: - MLĶF Dome - loceklis - LV Standartizācijas Tehniskā komiteja „Vides kvalitāte” – eksperts 8.9. Iztulkoti un rediģēti 15 ISO standarti degvielu un ziežvielu nozarē 9. Kontaktinformācija: Adrese:

Stūres ielā 6 - 40, Rīga, LV-1055 Tālruņa nr: d.7089104 Faksa nr: - E-pasta adrese [email protected]

Dzīves un darba gājums (CV) Personas dati: Jurijs Ozoliņš, p.k. 230952 – 10512 Dzimis: 23.09.1952., Cēsis, Latvijas Republika Dzīvo: Dzirciema ielā 31 – 65, Rīga, LV 1083 Tālr. 7701525, 9241368, e-pasts [email protected] Ģimenes stāvoklis: Precējies, ģimenē divi bērni. Izglītība: 1992. Rīgas Tehniskā universitāte, piešķirts Inženierzinātņu doktora grāds – diploms B-D Nr.000162; 1990. piešķirts docenta nosaukums Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedrā – Docenta atestāts DC Nr. 029246; 1984. Rīgas Politehniskais institūts, aizstāvēta disertācija Tehnisko zinātņu kandidāta grāda iegūšanai – diploms TH Nr.076987; 1979.-1982. Rīgas Politehniskais institūts, aspirantūra; 1971.-1976. Rīgas Politehniskais institūts, Ķīmijas fakultāte – inženiera ķīmiķa- tehnologa diploms IO Nr.394803; 1968.-1971. Valmieras 1. ģimnāzija – atestāts L Nr. 094865. Darba pieredze: 2003. – patreiz “ Latvijas Vācijas KU “ KRONE ”” SIA valdes loceklis; 1995.- 2003. Latvijas Vācijas KU “ KRONE ” SIA direktora vietnieks; 1988.- patreiz, Rīgas Tehniskā universitāte, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras docents, asociētais profesors; 1988.- 1993. Rīgas Tehniskā universitāte, Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes dekāna vietnieks mācību darbā; 1984.- 1988. Rīgas Tehniskā universitāte, Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedras vecākais pasniedzējs; 1982.-1984. Rīgas Politehniskais institūts, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks; 1976.- 1979. Rīgas Politehniskais institūts, inženieris, vecākais inženieris. Papildu izglītība/kursi: 2005. Fastleder “Vadības konference”, sertifikāts; 2005. LatConsul seminārs “ ES strukturālo fondu finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā”, sertifikāts; 2002. Zinātniski praktiskais seminārs “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”, apliecinājums;

2000. Zygon Baltic Consulting, “Kvalitātes auditoru kursi”, sertifikāts; 1999.- 2000. Austrijas Tautsaimniecības kameras Tautsaimniecības attīstības institūts, “Menedžmenta kursi”, diploms;

1992.- 1993. Koblez-Landau universitāte, Ķīmijas institūts (Vācija) , trīs mēnešu stažēšanās- DAAD stipendija; 1986.-1987. Erlangenes-Nirnbergas universitāte, Materiālu pētniecības institūts (Vācija), DAAD gada stipendija zinātniskajam darbam; 1985. Ļeņingradas tehnoloģiskai institūts, Kvalifikācijas celšanas fakultāte, trīs mēnešu apmācība- apliecība Nr.80. Valodu zināšana: Latviešu valoda – dzimtā Krievu valoda – teicami Vācu valoda – ļoti labi. Zinātniskā darba virzieni: Siltuma apmaiņas procesi un iekārtas. Publicēti vairāk kā 55 zinātniskie, zinātniski-metodiskie darbi. Pedagoģiskā darba virziens: Ķīmiskās tehnoloģijas pamat procesi un aparāti, lekciju kurs, semināru un praktisko darbu vadīšana. Citas aktivitātes: Latvijas Zinātnieku savienības biedrs, Latvijas Ķīmiķu savienības biedrs, studentu korporācijas “ Selonija” filistrs, Latvijas Logu un Durvju Ražotāju asociācijas valdes loceklis. J. Ozoliņš

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS ANDRIS OZOLS 1. Personas kods: 061244 – 11803 2. Dzimšanas vieta: Rīga 3. Dzīves vieta: Dzirnavu ielā 63 – 2, Rīga, LV – 1011, tel. 7240291. 4. Ģimenes stāvoklis: precējies, divi bērni 5. Izglītība: 1952 – 1963 Rīgas 49. un 1.vidusskola, 8. Raiņa vakara (maiņu) vidusskola. 1963 – 1968 Gorkijas Valsts universitāte, Radiofizikas fakultāte 1975 – 1979 LPSR ZA Fizikas institūts, neklātienes aspirantūra 6. Darba pieredze: 1962 – 1963 LPSR ZA Fizikas institūta vecākais laborants 1968 – 1971 dienests PSRS Jūras kara flotē 1972 – 1992 darbs LPSR ZA un LR ZA Fizikas institūtā: vec. inženieris, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks 1993-2006 LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks 1991 -1994 RTU docents Radiotehnikas un sakaru fakultātē Kopš 1994.g. RTU profesors RSF, pēc tam ETF (pašlaik uz 0.5 slodzi) Kopš 1998.g. RTU profesors, Starojuma inženierfizikas profesora grupas vadītājs (pamatdarbs) 7. Darba pieredze ārzemju universitātēs: 1982 – 1983 vieszinātnieks Esenes Universitātē VFR 1992 – 1993 viesprofesors Joensū Universitātē Somijā 8. Zinātniskie grādi: 1980 – fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts 1991 – fizikas un matemātikas zinātņu doktors 1992 – habilitētais fizikas doktors 9. Zinātniskā darba virziens: informācijas optiskā ieraksta un pārvades fizika, hologrāfija, lāzerspektroskopija. 10. Pētnieciskais darbs (1994 – 2006): LZP projektu 93.653, 96.0668, 01.0803, 05.1719 vadītājs un izpildītājs, projektu 93.584, 96.0492 un 01.0844 izpildītājs, grupas vadītājs Valsts programmā V6973, kopprojekta ar Joensū Universitāti Somijā vadītājs no

1992. līdz 1997.g. Manā vadībā ir izstrādātas un aizstāvētas 2 fizikas doktora disertācijas, 16 maģistra darbi, 1 diplomdarbs un 13 bakalaura darbi. 11. Kopējais darbu skaits: zinātniskie – 174, metodiskie – 11, populārzinātniskie – 36. 12. Lasītie lekciju kursi: “Elektrosakaru teorija I” (kopš 1991.g.) un “Fizika” (kopš 1998.g.) – RTU bakalaurantiem, “Šķiedru optikas pārraides sistēmas” (1991 – 1992), “Informācijas optiskās apstrādes fizika”(1993 – 1998) un “Elektrosakaru teorija II” (kopš 1994.g.) – RTU maģistrantiem. 13. Vadītie promocijas darbi (2001 – 2007):2(vēl neviens nav aizstāvējies) 14. Recenzētie promocijas darbi(2001-2007):3 (K.Bogens, A.Asars, A.Thakur (India)) 15. Vadītie maģistra darbi(2001-2007):16 16. Vadītie bakalaura darbi (2001-2007): 13 13. Akadēmiskie nosaukumi: LU profesors no 27.06.1997. un RTU profesors no 11.12.2000. 14. Akadēmiskais sabiedriskais darbs: No 1994. līdz 1999.g.biju LU CFI un RTU RSF Habilitācijas un promocijas padomju loceklis. Tagad esmu RTU MLĶF Promocijas padomes loceklis materiālzinātnē un RTU ETF Promocijas padomes loceklis. 1998. g. 27. novembrī tiku ievēlēts par LZA

korespondētājlocekli fizikā. Esmu SPIE, JOSA, LZS , LFB un Latvijas Profesoru asociācijas biedrs. 2000.g. 27. martā RTU Senāts ievēlēja mani par RTU un DU apvienotās Astronomijas un fizikas Profesoru padomes priekšsēdētāju .Kopš 2004.g. janvāra esmu arī “Latvijas fizikas un tehnikas žurnāla” redkolēģijas loceklis. Starpt. konf. “Advanced Optical Materials and Devices, Vilnius, August 27-30, 2006”Programmas komitejas loceklis. 15. Valodu prasme: latviešu, krievu, angļu, vācu – daļēji. Andris Ozols

CURRICULUM VITAE PERSONĪGĀ INFORMĀCIJA: Madara Pētersone Vildogas 28, Sigulda, LV- 2150 Tālr. 6556885 Dzimusi: 1976. gada 25.februārī, latviete, precējusies, viens bērns Personas dods: 250276-12308 IZGLĪTĪBA: 1999 – 2002.g. Rīgas Tehniskā universitāte, Bioloģiski aktīvo savienojumi un to zāļu formas, maģistratūras, klātienes nodaļa. Iegūts inženierzinātņu maģistra grāds ķīmijā (ar izcilību). Maģistra darba temats – “Hofmaņa reakcijas pielietojums heterociklu sintēzē” Inženiera darba temats – “5-Etil-1,3,4- oksadiazol-2(3H)-ona nātrija sāls eksperimentālās ražošanas tehnoloģiskais projekts ar ražību 100 kg/mēnesī”. 1999 – 2000.g. RTU Humanitārais institūts. Iegūts pedagoģiskās specializācijas sertifikāts. 1995 – 1999.g.

Rīgas Tehniskā universitāte, ķīmijas tehnoloģijas fakultāte. Iegūts ķīmijas bakalaura grāds ķīmijas tehnoloģijā. Bakalaura darba temats – "Hofmaņa reakcija heterociklu sintēzē". SASNIEGUMI: 2002.gads Maģistra darbs LIF un a/s “Grindeks” konkursā atzīts par labāko Maģistra darbu. 2001.gads Piešķirta LIF mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" un A/S "Grindeks" veicināšanas stipendija. 2000.gads Piešķirta LIF mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" un A/S "Grindeks" veicināšanas stipendija. 1999.gads Saņemta LIF un a/s “Grindeks” konkursā atzīts par labāko Bakalaura darbu. DARBA PIEREDZE: 2005.februāris – līdz šim brīdim Asistents RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas profesora grupa

2001.janvāris – 2003. martam Zinātniskais asistents LZP finansētā grantā 01.0581 ”Antidepresantu un analgētiķu meklējumi piridīna rindā”. 2000.februāris – 2001.decembris Zinātniskais asistents LZP finansētā grantā 96.0548 ”Piridīna rindas kondensētu sistēmu ar slāpekļa tiltiņu – imidazo, oksazolo, triazolopiridīnu – sintēze un īpašības”. PRASMES: VALODAS Latviešu (dzimtā), labi pārvaldu krievu valodu, ar vārdnīcas palīdzību lasu angļu valodā. DATORPRASME Pārvaldu Word, Excel, ISIS Draw, VADĪTĀJA APLIECĪBA B kategorija INTERESES Ceļošana, grāmatu lasīšana, mūzika, braukt ar mašīnu

Curriculum vitae Vārds, uzvārds: Māra Plotniece Personas kods: 131167-12652

Dzimšanas laiks un vieta: 1967.g. 13. novembris, Alūksne (Latvija) Tautība: Latviete Mājas adrese: Miera 16/7-420, Salaspils, Rīgas rajons LV-2169, Latvija Darba vieta: Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, docente Izglītība: 2005.g. ieguvusi ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.); 2001.g. stažēšanās Ber-Ševas universitātē (Izraēla); 1998.g. stažēšanās (Dānijas Izglītības ministrijas stipendija) Odenses universitātes Ķīmijas fakultātē un Kopenhāgenas universitātē CISMI; 1995.g. uzsākusi mācības Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas Tehnoloģijas fakultātes doktorantūrā; 1994.g. stažēšanās Bernes Universitātes Bioķīmijas un molekulārās bioloģijas fakultātē; 1991.g. beigusi Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti, specialitāte – ķīmiķis (dabas vielu ķīmija); 1986.g. beigusi Alūksnes 1.vidusskolu. Papildizglītība: “Column Liquid Chromatography Course” Kauņa, Lietuva (1997); „Baltic States Training Seminar on FP5 for Regional and local EU Advisors” Jūrmala, Latvija (2000). Darba pieredze: No 1991.-1994.g. laborante Latvijas Organiskās Sintēzes institūta Membrānaktīvo savienojumu un .-diketonu laboratorijā, no 1994.g. līdz šim laikam asistente uz nepilnu slodzi, turpat, no 1995.g. jūlija līdz 2004.g. asistente Rīgas Tehniskās universitātes Organiskās ķīmijas katedrā, no 2004.g. līdz 2005.g. decembrim lektore, turpat, no 2005.g. decembra līdz šim laikam docente Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas katedrā. Zinātniskās intereses: Organiskā ķīmija; fulerēna C60 modificēšana, iegūto savienojumu tālākas pārvērtības sānu ķēdē; daļēji hidrēto slāpekļa heterociklu ķīmija, šo savienojumu ķīmiskās, fizikālās un bioloģiskās īpašības, struktūras –bioloģiskās aktivitātes sakarības. Pedagoģiskais darbs: Laboratorijas darbu vadīšana kursā „Vispārīgā ķīmija”, lekcijas un laboratorijas darbi kursā „Sintētiskā organiskā ķīmija”, laboratorijas darbi kursā „Organiskā ķīmija”.

Valodas: Latviešu (dzimtā), krievu, angļu. Apbalvojumi: L`OREAL Latvijas stipendija „Sievietēm Zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu (2006.g.). Zinātniskās publikācijas: Publikācijas – 10, tēzes – 14.

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV) Personas dati: Vārds, uzvārds: SKAIDRĪTE REIHMANE Ieņemamais amats: RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūta profesore, Polimēru materiālu ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāja Dzimšanas dati: 1945.g. 28. februāris

Tautība: latviete Adrese: RTU Polimērmateriālu institūts, Āzenes iela 14/24, Rīga, LV 1048, Latvija Tālrunis 7089219 Fakss 371-761-5765 E-mail: [email protected]; [email protected] Izglītība: RPI aspirantūra (1971-1974) ķīmiķe inženiere-tehnoloģe (Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Ķīmijas fakultāte) 1968.g. Kvalifikācija: Profesore no 09. 10. 2003. Asoc. prof. 1998- 2003 Docente 1992-1998 Dr. sc.ing., 1981 (1992) Darba pieredze: no 09. 10. 2003. profesore RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē asociētā profesore 1998 – 2003 docente 1992-1998 vecākā zinātniskā līdzstrādniece 1983-1992 zinātniskā līdzstrādniece 1974-1983 aspirante 1971-1974 laborante RPI Ķīmijas fakultātes Polimēru ķīmijas tehnoloģijas katedrā (1969-1971) Pedagoģiskais darbs: Lekciju kursi: * Tekstilķīmija * Tekstilmateriālu krāsošana un apdare * Drukāšanas teorija un tehnoloģija * Šķiedrmateriāli * Šķiedrmateriālu ķīmija un tehnoloģija * Tekstilijas - materiālmācība * Tekstiliju konservēšana * Tekstilmācības izmeklētas nodaļas * Materiālzinību pamati (praktiskās nodarbības) Vada RTU studentu kvalifikācijas un zinātniskos darbus, mācību prakses, ir Valsts eksaminācijas komisijas locekle.

Zinātniskais darbs: Virzieni: Šķiedras saturoši polimēru kompozītmateriāli Tekstilmateriālu apdare Publikācijas: 111 publikācijas un autorapliecības, 1 patents Darbi ārpus Latvijas publicēti ASV, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā, Polijā, Bulgārijā, Lietuvā, Igaunijā Dalība valsts finansētos projektos: LZP starpnozaru projekts Nr. 06.0029 .Inovatīvi strukturāli integrēti kompozītmateriāli: dizains, iegūšanas un pārstrādes tehnoloģijas, ilgmūžība. (2006-2009). Apakšprojekta iedaļa Nr.06.0029.2.04 .Multifunkcionāli polimēru ekokompozīti.. Kvalifikācijas celšana ārzemēs: Firmas BEZEMA informatīvais simpozijs Dornbirnā, ŠVEICE, 2006,19-22 oktobris.

Kaseles universitāte Vācijā 2000, 2002, nolasīta lekcija .Mercerization – Method of Natural Vegetable Fibers Modification. Sauthemptonas universitātes Tekstila konservācijas centrs Vinčesterā Anglijā 1999 - TEMPUS IMG-98-LV-2006, nolasīta lekcija .The Conservation Programs at Riga Technical University . Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās konferencēs un simpozijos Vācijā, Zviedrijā, Polijā, Bulgārijā, Lietuvā, Igaunijā Profesionālās aktivitātes: Dalība ES projektā VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0021/0007 Vispārīgo dabas zinātņu multimēdiju mācību materiālu izstrāde tehnisko augstskolu inženierzinātņu studentiem. Sadaļa .Materiālzinātnes pamati. Dalība starptautiskā programmā WTZ LVA 00/003 .Innovative materials on the basis of modified wood fiber and polyolefines. (2001 – 2004) LZA terminoloģijas komisijas tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijas eksperte Tekstilizstrādājumu standartizācijas komisijas darba grupas locekle RTU promocijas padomju P-02 un P-18 locekle RTU Materiālzinātņu nozares profesoru padomes locekle LZP 5 NEK .Tehnoloģijas zinātniskie pamati. pieaicinātā eksperte MĶF Domes un zinātnes komisijas locekle Latvijas materiālu pētīšanas biedrības biedre Valodas: latviešu (dzimtā), krievu, angļu

CURRICULUM VITAE Vārds: Modris Uzvārds: Roze Dzimis 1948.gada 26.martā Jūrmalā, precējies sieva - Karmena Roze, meita - Liene Roze (1989 g.). Izglītība: augstākā – 1966.gadā iestājies un 1971. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti un ieguvis inženiera-ķīmiķa-tehnologa kvalifikāciju. Diploma Nr 554368. 1977.gadā aizstāvējis ķīmijas zinātņu kandidāta grādu, kas 2002.gadā pielīdzināts ķīmijas zinātņu doktora grādam. Diploma Nr BD 00010. No 1968.gada paralēli studijām sācis strādāt RPI Ķīmijas fakultātē par laborantu. No 1971.gada līdz 1977.gadam studentu laboratorijas vadītājs, no 1977.gada līdz 1993.gadam diketonu problēmu laboratorijas vadītājs, no 1994. gada vadošais pētnieks RTU ķīmijas katedrā (lietišķās ķīmijas institūtā). Darba uzdevumi - gan adminstratīvi-saimnieciskiais, gan arī zinātniskais darbs. Zinātniskais darbs saistīts ar organisko savienojumu šķidrās fāzes oksidēšanu, nukleofīlās aizvietošanas reakcijām aromātiskajās sistēmās, jaunu spēcīgu elektronu donoru un elektronu akceptoru savienojumu un ftalocianīnu sintēzi. Publicēti ap 40 zinātnisku

darbui un saņemtas 2 autorapliecības.. No 2002.gada lasa lekciju kursu “Rūpnieciskā organiskā ķīmija” fakultātes 3. kursa studentiem.Izstrādāts lekciju konspekts elektroniskā viedā.Vadījis zinātniski –pētnieciskos darbus, ESF grantu, 3 studentu diplomdarbus, vairāku studentu zinātnisko darbu. Pārvalda latviešu un krievu valodu, angļu valodā var sarunāties un arī rakstīt zinātniskas publikācijas. Datora prasmes: brīvi darbojās Microsoft Word, Microsoft Excel, Chem. Window, ISIS Draw and ISIS Basis vidēs. Mājas adrese: Bruņinieku iela 67-10, Rīga LV-1011.

CURRICULUM VITAE Personas dati Ineta Rozenštrauha adrese: Ormaņu ielā 14-2, Rīga, LV-1002, tel. mājās: 7625189, darbā: 7089277; mob. 6423943 dzimšanas dat.: 1966. gada 24. septembris; tautība: latviete; ģimenes stāvoklis: šķīrusies, audzina 2 bērnus Izglītība 1995.-1999. 1984.-1989. 1974.-1984. Akadēmiskā izglītība - pabeigta doktorantūra RTU Silikātu un grūti kūstošu nemetālisku materiālu ķīmijas un tehnoloģijas specialitātē par tēmu “Stiklakeramika ar multibarjeru struktūru no rūpnieciskiem atkritumiem”; 1999. gada 15. jūnijā piešķirts inženierzinātņu doktora grāds par minēto promocijas darbu. Studijas Rīgas Tehniskās Universitātes Ķīmijas Tehnoloģijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedrā, 1989. gadā piešķirta inženiera - ķīmiķa- tehnologa kvalifikācija Silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmiskās tehnoloģijas specialitātē; Mācības Valmieras 4. vidusskolā, piešķirts atestāts par vidējo izglītību, kā arī nokārtotas B kategorijas autovadītāja tiesības. Darba pieredze 01.04.2007.- 01.12.2007. 01.06.2006.- 01.12.2006. 2005.g.dec.-pašlaik 2004.-2006. 2003. – pašlaik 2003.-2006.g.dec. 2002. - 2003. 2001.-2003. 1995.-2003. 1989.-1995. IZM finansētā projekta Nr. R-7229 „Jauniegūto rūpniecisko atkritumu stiklkeramikas materiālu funkcionālo īpašību novērtēšana“ vadītāja IZM finansētā zinātniskā projekta Nr. R-7086 “Jaunizveidotos būvkeramikas materiālos inkapsulēto rūpniecisko atkritumu reversibilitātes novērtēšana” vadītāja

Asocētā profesore RTU MĶF Ķīmijas katedrā LZP granta 04.1029 “Latvijas minerālo izejvielu izmantošanas reciklēšanā un jou apmaiņas procesos” vadītāja Docente LJA Vispārējās Izglītības nodaļā Docente RTU Ķīmijas katedrā Pasniedzēja RTU Vispārīgās Ķīmijas katedrā LZP granta 01.0603 “Rūpniecisko atkritumu prespulveru reoloģijas ietekme uz keramikas materiālu īpāšībām” vadītāja Pētniece RTU MĶF Biomateriālu zinātniski-pētnieciskajā laboratorijā I.kategorijas speciāliste Rīgas Tehniskās Universitātes Ķīmijas Tehnoloģijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedrā. Kvalifikācijas celšana 2006. – 2007. 2006.g.novembrī 2006. g. 2005. g. Piedalīšanās RTU TMF Ražošanas Kvalitātes institūta organizētajā akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšanas programmā „Studiju kvalitātes pilnveide” (10.2006. – 06.2007.) Stažēšanās Londonas Imperiālajā koledžā 06.11.2006. – 11.11.2006 Līdzdalība starptautiskā Baltijas Universitātes seminārā „University Education for Sustainable Development in the Baltic Sea Region”, 21- 25. martā, Borki, Polija Līdzdalība seminārā “University Education for Systainable Development in the Baltic Sea Region”, ko organizēja Baltijas

2004. g. 2001 g. 1996, 1997, 1998, 2000, Universitāte, 13.-16. martā Gdaņskā, Polijā. Līdzdalība starptautiska semināra „Saistošu eksperimentu izmantošana ķīmijas stundās” organizēšanā 2005. gada 24.un 25. augustā ar Vestfāles Vilhelma universitātes (Minstere, Vācija) Ķīmijas Didaktikas institūta darba grupas piedalīšanos prof. H.-D. Barkes vadībā Stažēšanās Londonas Imperiālajā koledžā no 2004. gada 4. jūlija līdz 31. augustam „Royal Society” fonda zinātniskās stipendijas ietvaros. Piešķirta DAAD stipendija 2 mēnešu zinātniskam darbam FridrihaŠillera Jēnas Universitātē Materiālzinātņu tehniskajā institūtā (Vācijā) Stažēšanās Fridriha-Šillera Jēnas Universitātē Materiālzinātņu tehniskajā institūtā (Vācijā) rūpniecisko atkritumu pētniecības un pārstrādes jomā starptautisko projektu ietvaros (kopā 6 mēneši); Līdzdalība zinātniski-pētnieciskajos projektos 01.04.2007.- 01.12.2007. 01.06.2006.- 01.12.2006. 2004.-2006. 2001.-2003. 1999.-2000.g. IZM finansētā projekta Nr. R-7229 „Jauniegūto rūpniecisko atkritumu

stiklkeramikas materiālu funkcionālo īpašību novērtēšana“ vadītāja IZM finansētā projekta “Jaunizveidotos būvkeramikas materiālos inkapsulēto rūpniecisko atkritumu reversibilitātes novērtēšana” vadītāja LZP granta 04.1029 “Latvijas minerālo izejvielu izmantošanas reciklēšanā un jou apmaiņas procesos” vadītāja LZP granta 01.0603 “Rūpniecisko atkritumu prespulveru reoloģijas ietekme uz keramikas materiālu īpāšībām” vadītāja Līdzdalība EK zinātniski-pētnieciskajos projektos: .. Latvijas-Vācijas-Polijas-Ukrainas kopprojekts “COPERNIKUS” CIPA CT 94-0215 "Treatment and Recycling of Unavoidable Industrial Waste - Development of Glassphase Containing Materials with Multi-Barrier Structure" (1995-1999); .. Vācijas-Latvijas bilaterālais projekts “Sekundärrohstoffgewinnung aus lettländischen mineralischen Industrieabfällen” LET-003-96, (1996-1999); .. ES 5. ietvara programmas projekts “COPERNIKUS” “Radiation resistant materials used in medicine from industrial waste” (2000/2003); .. Vācijas Augstākās izglītības un zinātnes ministrijas Vācijas-Latvijas bilaterālā projekta Nr. LVA 00/002 “Elektrisch leitfähige Ti haltige Keramik für biologische und industrielle Anwendung” (2000/2003); IZM Tirgus orientētā projekta “Salturīga blietēta betona precīzas formas dekoratīvu izstrādājumu iegūšanas tehnoloģijas pilnveidošana un ieviešana” vadītāja. Projekts realizēts sadarbībā ar SIA “Pamats” Starptautiskā sadarbība 2000.- pašlaik: 1996.- 2003. .. Ar Londonas Imperiālās Koledžas Materiālu Departamenta profesoru Dr. Inž. A.Boccaccini NATO granta Nr. PST.EV. 977624 ietvaros. Sadarbībā ar Prof. A.Boccaccini 2006. Gada martā iesniegts kopējs bilaterāls projekts fondam „Royal Society”. .. Ar Jēnas Fr. Šillera Universitātes Materiālzinātnes Tehnisko institūtu Dr. Inž. J.Bosserta vadībā; Sadarbībā ar abu institūtu zinātniekiem tapušas vairākas kopīgas zinātniskās publikācijas.

Konferences Ar referātiem piedalījusies sekojošās konferencēs (dati kopš 2000.gada): 2007. 2006.g 2005. g. 2004. g. 2003.g. 2002.g. 2001.g. 2000.g. .. Starptautiskā conference „Eco-Balt’2007”, 11.-12. maijā, Rīga, Latvia .. 10th International Conference „Transport Means’2006”, October 19- 20., Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania .. Starptautiskā konferencē ”EcoBalt-2006” 11.-12. maijā, Rīgā; .. Starptautiskā konferencē „Theory for Practice in the Education of Contemporary Society”, Riga, 2006. gada 19.-20. martā;

.. LJA 8. starptautiskā konferencē „Ūdens transports un infrastruktūra- 2006”, Rīgā, 2006.gada 20.-21.aprīlī; .. Konference “EcoBalt’2005”, 2005. gada 5.-6. maijs, Rīga, Latvija .. LJA 7. zinātniski-praktiskā conference .. Konference “EcoBalt’2004”, 2004. gada 6.-7. maijs, Rīga, Latvija .. Starptautiskā konferencē “EcoBalt’2003”, RTU 14.-15.maijā .. Starptautiskā Silikātu tehnoloģijas konferencē Kauņas Tehnoloģijas Universitātē 24.-25. aprīlī .. 43. RTU konferencē 2002. g. 11. – 14. oktobrī, Rīgā; .. II Pasaules latviešu Zinātnieku kongresā 2001. gada 14. un 15. augustā, Rīgā; .. Eiropas Keramikas biedrības rīkotajā konferencē “Seventh EceRS” 2001. gada 9.–13. septembrī Bruggē, Beļģijā; .. Starptautiskā konferencē “8th Euroseminar on Microscopy Applied to Buildings Materials” 2001. gada 4.-7. septembrī Atēnās, Grieķijā; .. Starptautiskā konferencē “Succesfull Waste Management” 2001. gada 15.-17. oktobrī Vīnē, Austrijā; .. Eiropas Keramikas Biedrības Starptautiskā konferencē “Polish Ceramics’2000” Spalā, Polijā; .. 14 Starptautiskā Celtniecības Materiālu konferencē “ibausil” 2000, Veimārā, Vācijā; Prasmes Pārzina datorprogrammas: Microsoft Word 97&6.0/95, Word for Macintosh, Exel, Power Point, Corel Draw, Fox-Pro. Pārzina: brīvi - latviešu, krievu valodas, vācu; angļu – sarunu līmenī. I.Rozenštrauha

CV (Curriculum Vitae) 1. Uzvārds: Sedmale 2. Vārds: Gaida Maruta 3. Dzimšanas gads: 1936 Izglītības iestāde Latvijas Valsts universitāte Datums: no (09/01/1953) līdz (06/20/1958) Ķīmijas fakultāte Iegūtā izglītība: Inženieris ķīmiķis – tehnologs silikātu tehnoloģijā Diploma Nr. Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais institūts Datums 05/10/1971 g Rīgas politehniskā institūta Ķīmijas fakultātes Zinātniskā padome Iegūtais zin. grāds: Tehnisko zinātņu kandidāte Diploma Nr. Izglītības iestāde Ļeņingradas (tagad Sankt-Pēterburga) Tehnoloģiskais

institūts, Silikātu tehnoloģijas fakultāte Datums 07/02/1989/ Ļeņingradas (tagad Sankt-Pēterburga) Tehnoloģiskā institūta Zinātniskā padome Iegūais zin.grāds: Tehnisko zinātņu doktore Diploma Nr. TH-N0 009281,Maskava 30.06.1989. Datums 22/02/1994/ Tehnisko zinātņu doktora grāda nostrifikācija, Latvijas Zinātnes padome Diploma Nr. A-Dh 000034, Rīgā Iegūais zin.grāds: Habilitētais ķīmijas doktora zin. grāds, Dr. habil. chem. 4. Papildu izglītība/kursi: Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) Erlangenas-Nirnbergas universitāte, Materiālu pētīšanas institūts, Vācija Keramikas un stiklveida materiālu sintēze un izpēte 1992- 1995gg. 1-2mēn./gadā rudens-ziemas semestrī UNIDO – Čehijas republika, Pilzene programas „Nemetālisko materiālu ražošana“, ietvaros Tradicionālās keramikas tehnoloģija 1996.g. septembris 20 dienas Dānijas Tehniskā universitāte, ķīmijas tehnoloģijas nodaļa, Dānijas karaliskā porcelāna rūpnīca, Dānija Keramikas materiālu fāzu analīze 1996.g., novembrisdecembris Materiālu pētīšanas institūts, Londona, Anglija Materiālu zinātnes, tehnoloģijas un pielietošanas attīstība 1999.g. 6 dienas

jūnijs Jēnas Fridriha Šillera universitāte ķīmijas tehnoloģijas nodaļa (Vācija) Fosforu saturošu stiklveida materiālu sintēze un īpašību izpēte 2001 –2002 (15 dienas katru gadu (pavasara semestrī)

Veimāras arhitektūras- celtniecības Universitāte, (Vācija) 2003 (3 nedēļas, (rudens semestrī) Osakas Universitāte (Japāna) Jauno neorganisko materiālu mūsdienu ieguves metodes. 2005.g. 2 nedēļas (rudens semestrī) Toronto Universitāte (Kanāda) Neorganisko materiālu struktūras pētīšanas metodes 2006.g. 2 nedēļas (pavasara semestrī) 5. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi)) Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme Latviešu (dzimtā valoda) 5 5 5 Angļu 4 4/3 3 Krievu 5 5 4 Vācu 5 4 4 6. Piederība profesionālām nozaru organizācijām: Organizācija Dalības veids Dalības ilgums gados Latvijas materiālu pētīšanas biedrība

biedrs 10 Rīgas Tehniskās universitātes ķīmijas tehnoloģijas h padome locekle 4 Rīgas Tehniskās universitātes ķīmijas tehnoloģijas pr padome locekle 4 Latvijas profesoru asociācija biedrs 6 Latvijas Zinātnieku savienība biedrs Amerikas keramikas biedrība biedrs 7 Studenšu korporācija Zinta 1992-1997.g 1997.g līdz šodienai Seniore/ globālā seniore, locekle 5/2 7. Darba pieredze: Datums: no….. līdz 09/1958. – 09/1961. Darba vietas nosaukums Rīgas porcelāna fabrika Amata nosaukums Laboratorijas vadītāja Galvenie pienākumi Tehnoloģiskā procesa kontroles nodrošinājums Datums: no….. līdz 09/1961. – 09/1971. Darba vietas nosaukums Rīgas Politehniskais institūts, Silikātu tehnoloģijas katedra Amata nosaukums vecākākā laborante, jaunākā zinātniskā līdzstrādniece, Galvenie pienākumi Bezsvina glazūru sintēze un īpašību izpēte, blīvas keramikas izstrāde. Iegūti jauni glazūru sastāvi, blīva keramika balzāmpudeļu ražošanai. Izstrādāta kaulu pelnu porcelāna receptūra un nodota ražošanai.

Datums: no….. līdz 09/1971.-12/1988. Darba vietas nosaukums Rīgas Politehniskais institūts, silikātu tehnoloģijas katedra Amata nosaukums

Vecākā zinātniskā līdzstrādniece Galvenie pienākumi Augsttemperatūras elektroizolējošu aizsarpārklājumu pārklājumu sintēze, izpēte un pielietošana, jaunu keramisko materiālu sintēze, izpēte Datums: no.... līdz 01/1988. -01/09/1990. Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte, Silikātu tehnoloģijas katedra Amata nosaukums Vadošā zinātniskā līdzstrādniece, Galvenie pienākumi Jaunu fosforu saturošu stiklveida materiālu sintēze, izpēte un tehnoloģiju izstrāde. Aizstāvēta tehnisko zinātņu doktora disertācija. Datums: no….. līdz 01/1990. – 09/1992.g. Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte, Silikātu tehnoloģijas katedra Amata nosaukums Ievēlēta par docenti Galvenie pienākumi Izmeklētas nodaļas “Keramikas tehnoloģijas” lekciju kursā Datums: no…. līdz 09/1992. – 09/1998. Lekciju kursi: „Smalkkeramikas ķīmija un tehnoloģija“, „ Jaunās keramikas tehnoloģija“, „Stiklveida un keramikas pārklājumi“, izveidota un apstiprināta jauna koledžas studiju programma „Keramikas materiālu tehnoloģija un dizains“. Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūts Amata nosaukums Ievēlēta par profesori Galvenie pienākumi Lekciju kursi „Smalkkeramikas ķīmija un tehnoloģija“, „ Jaunās keramikas tehnoloģija“, „Stiklveida un keramikas pārklājumi“, izveidota un apstiprināta jauna studiju programma „Keramikas materiālu tehnoloģija un dizains”. Bakalauru un maģistra darbu vadīšana Datums: no…. līdz 09/1998. līdz šim brīdim Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte, Silikātu materiālu institūts,

no 1999.g Silikātu materiālu profesora grupa Amata nosaukums Asoc. prof./ vad pētniece, 2005.g. ievēlēta par vad.pētnieci Galvenie pienākumi Lekciju kursi „Smalkkeramikas ķīmija un tehnoloģija“, „ Jaunās keramikas tehnoloģija“, „Stiklveida un keramikas pārklājumi“,

“Keramikas ķīmija” (koledža) Zin. darbs : oksīdu un tradicionālās keramikas materiālu izstrāde 8. Cita nozīmīga informācija: G.Sedmales vadītie projekti: Latvijas Zinātnes Padomes finansētie projekti: 1. 1995 - 2001 - atb. izpildītāja sadaļai par blīvu keramikas materiālu izstrādi projektā 02.03 A „Latvijas minerālās izejvielas un to izmantošana”, un Nr. 96-0566 «Teorētiskie pamati funkcionālo keramisko, stiklveida materiālu un pārklājumu tehnoloģijai” 2. 2001- 2005 - atb.izpildītāja LZP finansētam projektam Nr. 01.596 «Fāzu veidošanās likumsakarības augsttemperatūras materiālu pamatsistēmā Na2O(K2O)-MgO(CaO)- Al2O3(Fe2O3)-SiO2 (TiO2)» un valsts finansētai tēmai «Videi draudzīgi materiāli uz vietējo izejvielu bāzes» 3. 2005. g. - līdz šim brīdim – vadītāja LZP finansētam projektam Nr. 05.1700.1 »Daudzkomponentu oksīdu nanopulveru sintēzes tehnoloģija un pārstrāde materiālos » Līgumdarbi ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas zinātnes departmentu: - Nr. 6543 (TPPO1-55) –„Masas sastāva un tehnoloģijas izstrāde blīvas keramikas ražošanai no Latvijas devona māliem” - Nr. 6667 (TPPO2-77) – „Termiski izturīgas keramikas izstrāde: sastāvi un tehnoloģija” - Nr. 6883 (TPPO4-30) – „Netradicionālu neorganisku materiālu izstrāde no Kupravas māliem” -RTU-IZM projekts (R 7224) –„Daudzkomponentu sintēzes ietekme uzaugsttemperatūras keramikas materiālu saķepšanu un īpašībām” 9. Kontaktinformācija: Adrese: Āzenes ielā 14/24, RTU MLĶF Silikātu materiālu institūts, Rīga, LV 1048 Tālruņa Nr.: +371-7089257 Fakss: +371-7615765 E-pasta adrese: [email protected] /G.Sedmale/

CV (Curriculum Vitae) JANĪNA SĒTIŅA, Dr. sc. ing., vadošā pētniece, Dzimusi 1946. gadā, Latvijā Mājas adrese : Andromedas gatve 12-59, Rīga, LV-1084, Latvija tel: 7577572

Darba adrese : Rīgas Tehniskā universitāte Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Āzenes iela 14/24, Rīga-1048, Latvija tel: 7089257 fax: 7615765 e-mail: [email protected] Izglītība Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais institūts Datums: no (09/1964) līdz (06/1969) Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte Iegūtā izglītība: Inženieris ķīmiķis – tehnologs stiklu un silikātu ķīmiskā tehnoloģijā Diploma Nr. . No 482632 Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais institūts Datums: no (09/1972) līdz (08/1975) Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte, aspirantūra Iegūtā izglītība: Tehnisko zinātņu kandidāts Diploma Nr. TH No 016160 Iegūtā izglītība: Inženierzinātņu doktors Diploma Nr. B-D No 000002 (06/03/1992) Papildu izglītība/kursi: Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums Fridriha-Šillera universitāte, Jena, Vācija Stāžēšanās Eiropas kopienas ‘Tempus Phare’ programmas ietvaros 15/02/1997- 10/04/1997 Sertifikāts - UNIDO-Czech Republic Joint Programme Nonmetallic Industries; Pilsen, Czech Republic Practical Training Course ”Laboratory testing of nonmetallic raw materials and products” 30/10/1996 –

19/10/1996 Sertifikāts - Det Norske Veritas Baltijas valstu nodaļa, Rīga, Latvija. DNV seminārs uzņēmumu vadītājiem “Kvalitātes vadības sistēmu izstrādāšana un ieviešana. ISO 9001:2000 standarta prasību interpretācija un skaidrojums” 28/01/2000

Sertifikāts – Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, Rīga, Latvija “Metroloģija, tš loma akreditācijas un atbilstības novērtēšanas procedūrās” 27/02/2002 Sertifikāts – Netherlands Organisation for Applied Scientific Research, Rīga, Latvija “Further development of the conformity attestation system in the construction industry in Latvia” 18/02/2002- 20/02/2002 Sertifikāts – Netherlands Organisation for Applied Scientific Research, Rīga, Latvija “Further development of the conformity attestation system in the construction sector in Latvia” 09/09/2002 Valodu prasme: - Latviešu (dzimtā valoda), - Krievu, - Angļu, - Vācu Piederība profesionālām nozaru organizācijām: Organizācija Dalības veids Dalības ilgums gados Latvijas materiālu zinību biedrība Valdes locekle 10 Latvijas Zinātnieku Savienība biedrs 12 Pielietojamās optikas Starptautiskā Biedrība,

Baltijas nodaļa locekle 9 Darba pieredze: Datums: 09/1969 – 09/1972 Darba vietas nosaukums Stikla rūpnīca “Sarkandaugava” Amata nosaukums Inženieris- tehnologs Galvenie pienākumi Gatavās produkcijas kontrole, izejvielu un stikla ķīmiskā sastāva analīze Datums: 09/1972 – 10/1992 Darba vietas nosaukums Rīgas Politehniskais institūts Amata nosaukums Jaunākā zinātniskā līdzstrādniece, vecākā zinātniskā līdzstrādniece Galvenie pienākumi Jaunu stiklveida materiālu sintēze, īpašību izpēte. Iegūti fosfātu un fluofosfātu stikli , stiklveida pārklājumi dažādiem substrātiem, stiklveida materiāli optoelektronikai. Datums: 11/1992 – līdz šim laikam

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte, Ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu katedra vēlāk Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūts, Latvijas Zemes Bagātību institūts Amata nosaukums Vadošā pētniece Galvenie pienākumi Jaunu stiklveida, stikla keramisko, keramisko materiālu sintēze, izpēte. Dabīgo un mākslīgo akmens materiālu un stikla korozijas procesu izpēte un aizsardzības sistēmas izstrāde Datums: 03/1999. - līdz šim brīdim Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskās universitātes Silikātu materiālu testēšanas laboratorija Amata nosaukums Laboratorijas vadītāja Galvenie pienākumi Augstemperatūras neorganisko materiālu īpašību pārbaude. Cita nozīmīga informācija:

• Būvmateriālu un Būvizstrādājumu Atbilstības Novērtēšanas Centra tehniskais eksperts, no 01/12/2001 • LR Ekonomikas ministrijas tehniskais eksperts no 08/08/2005 • No 1992. g. Docente Rīgas Tehniskā universitātē, Silikātu materiālu tehnoloģijas profesora grupā specialitātē - stikla un stiklveida materiālu tehnoloģija Studiju programmā „Ķīmija” – „Konservācija un restaurācija” – Materiālu pārbaudes un identifikācijas metodes • 116 zinātnisko publikāciju autore, piedalījusies ar referātiem 36 Starptautiskās konferencēs un kongresos, studentu bakaulauru, maģistru darbu vadītāja, 4 doktoru darbu vadītāja. • 5 Starptautisko konferenču orgkomitejas locekle. • Saņemti 3 Sorosa fonda, Starptautiskā Zinātnes fonda, Amerikas Keramikas biedrības, Vācijas Keramikas biedrības, Ziemeļvalstu Zinātnes biedrības, Ķīnas Keramikas biedrības, Japānas materiālu biedrības atbalsta granti. Latvijas Zinātnes Padomes finansētie projekti: 1. LZP zinātniskais grants “Jauni konstrukcijas un funkcionālie materiāli optoelektroniskās sakaru sistēmās“ 1993-1996; atbildīgā izpildītāja 2. LZP grants “Teorētiskie pamati funkcionālo keramisko, stiklveida materiālu un pārklājumu tehnoloģija” 1997-2000, atbildīgā izpildītāja 3. LZP pētījumu programmas projekts “Latvijas zemes dzīļu bagātības un to izmantošana” 1997-2001; atbildīgā izpildītāja. 4. Sadarbības projekts “Materiāli Latvijas tautsaimniecībai: tehnoloģiju izstrāde, īpašību izpēte, projektēšana, ŗacionālas izmantošanas pamatprincipu izstrāde” 2001-2005, atbildīgā izpildītāja. 5. LZP grants “Fāzu veidošanās likumsakarības augsttemperatūras materiālu pamatsistēmā Na2O(K2O)-MgO(CaO)-Al2O3(Fe2O3)-SiO2-(TiO2)”, 2001-2004, atbildīgā izpildītāja. 6. LZP grants “Daudzkomponentu oksīdu nanopulveru sintēzes tehnoloģija un pārstrāde materiālos” 2005-2006; izpildītāja. 7. Sadarbības projekts „Nano-, mikro- un makro- strukturēti materiāliuz minerālo izejvielu bāzes”, atbildīgā izpildītāja.

IZM-RTU projekti 1. IZM-RTU pētniecības projekts: Zinātnes attīstība universitātē „Vēsturisko un industriālo celtņu dabīgo un mākslīgo akmens materiālu korozijas testēšanas metodikas un aizsardzības sistēmas izstrāde”, vadītāja. 2. IZM-RTU pētniecības projekts: Zinātnes attīstība universitātē „A vēsturiskiem materiāliem saderīgu restaurācijas minerālo saistvielu izstrāde, testēšana un novecošanās procesa modelēšana”, vadītāja. ESF projekts VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0024/0007 „Lietišķo elementu pastiprināšana RTU studiju programmās „Kīmija’ ”, izpildītāja. Līgumdarbu vadītāja ar dažādām Latvijas organizācijām; 1. 4 Tirgus orientēto projektu vadītāja, 2 TOP izpildītāja 2. 48 līgumdarbi RTU Silikātu materiālu testēšanas laboratorijā. 10. Kontaktinformācija: Adrese: Āzenes ielā 14/24, RTU MLĶF Silikātu materiālu institūts, Rīga, LV 1048 Tālruņa Nr.: 7089257 Fakss:

7615765 E-pasta adrese: [email protected] RTU vadošā pētniece, Dr.sc.ing. ……………………. /J.Sētiņa/

CURRICULUM VITAE 1. Vārds: Ilze 2. Uzvārds: Spārīte 3. Dzimšanas gads: 1968 4. Izglītība: Maģistrs matemātikā Izglītības iestāde Latvijas Valsts universitāte Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 09/1986 06/1991 Iegūtā izglītība: Matemātiķis Diploma Nr. YB 975379 Izglītības iestāde Latvijas Universitāte Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 09/1992 06/1993 Iegūtā izglītība: Maģistrs matemātikā Diploma Nr. 000242 5. Darba pieredze: Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 08.1991 līdz šim laikam Darba vietas nosaukums RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedra Amata nosaukums Lektors Galvenie pienākumi 1.Laboratorijas darbu nodrošināšana kursā “Ķīmisko procesu datormodelēšana” Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 09/1996 līdz šim laikam Darba vietas

nosaukums RTU MĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas profesoru grupa Amata nosaukums Lektors Galvenie pienākumi 1. Laboratorijas darbu nodrošināšana “Ķīmijas informātikā” Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg) 12/1997 līdz šim laikam Darba vietas nosaukums RTU MĶF Centrālais dienests Amata nosaukums Galvenais speciālists Galvenie pienākumi 1. Lietvede 2. Rakstu krājuma “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija” noformēšana 10. Kontaktinformācija: Tālruņa nr: 7553340, 6408779 Faksa nr: 7615765 E-pasta adrese [email protected] Paraksts ______________________

CURRICULUM VITAE Personas dati: ANDRIS STRAKOVS Dzimis 1934.g. 27.jūnijā Valmierā. Rīgas Tehniskā Universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas profesora grupa, profesors, pensionārs. Āzenes 14/24, Rīga LV-1048, tel. 7089221. Mājas adrese: Raunas 45/3-139, Rīga LV-1084, tel. 7560615. e-pasts: [email protected] Izglītība, kvalifikācijas apliecinājumi, zinātniskie grādi, nosaukumi: Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāte (1957), ķīm.zin.dokt. (1975), profesors (1977), ķīm. hab. dokt. (1992), Latvijas ZA kor.loc. (1992), akadēmiķis (1995), RTU profesors (2001) Darba vietas: Daugavpils Pedagoģiskais institūts (1957-1959), Rīgas Politehniskais institūts, vēlāk Rīgas Tehniskā universitāte (no 1959.g. līdz šim laikam – aspirants, asistents, docents, profesors, zinātņu prorektors (1974-1985), katedras, vēlāk profesora grupas vadītājs (1990-2000). Pedagoģiskais darbs: Lekcijas un laboratorijas darbi organiskajā un bioķīmijā Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā 1957-1959.g.

RTU lekciju kursi un laboratorijas darbi Smalkās organiskās sintēzes ķīmijā un tehnoloģijā, ārstniecības vielu ķīmijā un tehnoloģijā. Zinātniskās intereses: Organiskajā ķīmijā – heterociklu dikarbonilsavienojumu ķīmija, farmācijas ķīmijā – histamīna agonisti un antagonisti. Vadītie projekti: 1) 7-Acilpirido[2,3-b][1,4]diazepīni (2002-2005); 2) alfa-Oksocikloheksēnoheterociklu daudzkomponentu sintēze un reakcijas (2001-2004); 3) 4(3H)-Hinazolinonu ieguves tehnoloģijas teorētisko pamatu izstrāde (2001-2004), (kopā ar prof. F.Avotiņu); 4) 3- un 2,3-aizvietotu 4(3H)-hinazolinonu sintēzes metožu izstrāde un optimizācija (2005-2008), (kopā ar prof. F.Avotiņu); 5) 3-Heterilkumarīni (2006-2009). Publikācijas: 270 zinātnisku un 6 metodisku publikāciju autors, atbildīgais redaktors un sastādītājs krājumiem “Aleksandrs Veiss dzīvē un darbā” (1988), “Profesors Gustavs Vanags” (1991). Publicējumi ap 90 zinātnisko konferenču materiālos. Profesors Andris Strakovs

CURRICULUM VITAE Vārds, uzvārds Edgars Sūna Dzimšanas datums: 1970. g. 7. jūnijs Dzimšanas vieta: Maskava Darbavietas adrese: Latvijas Organiskās sintēzes institūts (LOSI) Aizkraukles 21 Rīga, LV-1006, LATVIJA Tel.: + 371 755 32 37 Fakss: + 371 755 31 42 E-pasts: [email protected] IZGLĪTĪBA 1999.g. Ķīmijas doktors, Latvijas Universitāte Disertācija: Litija enolātu asimetriskā protonēšana 1995.g. Maģistra grāds organiskajā ķīmijā, Latvijas Universitāte DARBA PIEREDZE Kopš 2003.g. Organiskās sintēzes perspektīvo tehnoloģiju laboratorijas vadītājs, LOSI 1999.-2003.g. Organiskās sintēzes perspektīvo tehnoloģiju grupas vadītājs, LOSI Kopš 2006.g. vadošais pētnieks, LOSI 1999.-2005.g. pētnieks, LOSI 1997.-1999.g asistents, LOSI 1996.,1998.g. asistents Viskonsinas Universitātē Madisonā, ASV, vadītājs prof. E. Vedejs 1990.-1995.g laborants, LOSI PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA Kopš 2006.g. docents, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte 2002.-2006. lektors, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte VADĪTIE PROMOCIJAS DARBI 1. Ilga Mutule “Mikroviļņu pielietojums organiskajā sintēzē”. Disertācija aizstāvēta RTU, 2006.g. 2. Marina Martjuga “Litija enolātu enantioselektīvā protonēšana” (kopš 2005.g.)

APBALVOJUMI 1998. gada Latvijas Zinātņu Akadēmijas un a/s“Grindex” balva LĪDZDALĪBA PROFESIONĀLĀS ORGANIZĀCIJĀS Latvijas Ķīmijas biedrības biedrs (kopš 1995.) Amerikas Ķīmijas biedrības (ACS) biedrs (kopš 2005.) Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās Padomes loceklis (kopš 2002.) Edgars Sūna

CURRICULUM VITAE I. PAMATDATI Vārds, Uzvārds Valdemārs Ščerbaks Adrese, tālrunis, Email Kr. Valdemāra 27/29 dz. 84, Rīga, LV-1010, LATVIJA 7338919 (mājas); 9247048 (mob.), [email protected] Dzimšanas datums, vieta 28.02.1945 Rīga (Latvija) Tautība Latvietis Ģimenes stāvoklis Precēts II. IZGLĪTĪBA Aspirantūra Rīgas Politehniskais Institūts (no 1991. -Rīga Tehniskā Universitāte), Ķīmijas Tehnoloģijas fakultāte (1979 - 1982) Iegūtais zinātniskais grāds: Dr. Sc. ing. Diploms: B-D No. 000165 (11.06.1984) Augstākā izglītībā Rīgas Politehniskais Institūts (1962 - 1971), diplomēts inženieris Diploms: . No. 355336 (30.06.1971) III. PROFESIONĀLA IZGLĪTĪBA BALTEMA – Building environmental management capacity in the Baltic States Ekokartēšanas mācību programma. Diploms: Pasniedzējs ekokartēšanā. Bureau Veritas Quality International Organization Vides Pārvaldības sistēma (ISO 14001:1996) Vadošā auditora kursi (2001). Vadošā auditora sertifikāts No. LV/01/01/044 IV. DARBA PIEREDZE Darbības periods: No 01.06.2003. Amats: Projektu vadītājs Darba vieta: Biznesa konsultantu grupa

Darba pienākums: Uzņēmumu vadošā personāla apmācība Vides pārvaldības un Kvalitātes vadības sistēmās Darbības periods: 1999. - 2003 Amats: Projektu vadītājs Darba vieta: Latvijas Vides Investīcijas fonds Darba pienākums: Veikt ekoloģisko un tehnoloģisko projekta vērtējumu Darbības periods: No 01.09.1999 Amats: Viesu lektors Darba vieta: Rīga Tehniskā Universitāte, Ķīmijas Tehnoloģijas fakultāte Darba pienākums: Studentu apmācība Darbības periods: 1982 - 1999 Amats: Asistents, lektors (1982 - 1990) Docents (1991 - Sept. 1999) Docents 0,2 slodze (no 1999) Darba vieta: Rīga Tehniskā Universitāte, Ķīmijas Tehnoloģijas fakultāte Darba pienākums: Studentu apmācība; Zinātniskais darbs; Līgumdarbi.

Darbības periods: 1979- 1982 Amats: Aspirants Darba vieta: Rīga Tehniskā Universitāte, Ķīmijas Tehnoloģijas fakultāte Darba pienākums: Apmācība aspirantūra Darbības periods: 1979- 1981 Amats: Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Darba vieta: Rīga Tehniskā Universitāte, Ķīmijas Tehnoloģijas fakultāte Darba pienākums: Zinātņu-pētniecības darbs Darbības periods: 1969-1979 Amats: Inženieris (1969-1972); Grupas vadītājs (1972-1979) Darba vieta: LPSR ZA Mikrobioloģijas institūts

Darba pienākums: Mikrobioloģiskā sintēze DARBĪBA PRIVĀTĀ BIZNESĀ Darbības periods: 1997 - 2000 Amats: Direktors Darba vieta: SIA “SartoLat” Darba pienākums: Vācu firmas “SARTORIUS” oficiālais pārstāvis Latvijā VI. VALODAS PRASME Valoda Lasīšana Runāšana Rakstīšana Latviešu teicami teicami labi Krievu teicami teicami labi Angļu teicami teicami labi VII. PĀRĒJA INFORMĀCIJA Pieredze kā dažādu firmu konsultantam: ISO 14000 ISO 9000 ISO 14000/9000 3 firmas saņēma ISO 14000 sertifikātu (2002.g., 2003.g.) 1 firma saņēma ISO 9001:2000 (2003.g.) 1 firma plāno saņemt 02. 2004. 1 firmā uzsākta apmācība ISO 14000 un ISO 90001 (plānots sertificēties 04. 2004.)

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CURRICULUM VITAE) Vārds, uzvārds Ingunda Šperberga Dzimšanas gads un datums 1958.gada 19.jūlijs Darba vieta Rīgas Tehniskās universitātes Materiāl-zinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūts Izglītība un akadēmiskā Augstākā (1983), Dr.sc.ing. (1998), Doc. kvalifikācija (2005) Darba pieredze Inženiere, vecākā inženiere (1983-1988); aspirante (1988-1991); I kat.speciāliste, vadošā speciāliste (1991-1998); pētniece, vadošā

pētniece (no 1998); lektore, docente (no 1996). Stažēšanās Apmācības kurss keramikas tehnoloģijā Čehijas keramikas uzņēmumos (1996). Publikācijas Publicēti 50 zinātniski darbi, t.sk., 4 monogrāfijas, 3 autorapliecības, bez tam 3 lekciju kursi datorsalikumā Zinātniskā darba virziens Materiālu izstrāde no Latvijas minerālām izejvielām. Kristālisko fāžu veidošanās daudzkom-ponentu sistēmās un materiālu ilgmūžības prognozēšana no simetrijas viedokļa. Mācību darbs Sagatavoti un tiek lasīti lekciju kursi: 1. Kristalogrāfija. 2. Mineraloģija un petrogrāfija. 3. Latvijas zemes dzīļu bagātības. 4. Kristalogrāfija un kristālķīmija. Vadīti laboratorijas un praktiskie darbi: 1. Kristalogrāfija, mineraloģija, un petrogrāfija. 2. Silikātu fizikālā ķīmija. 3. Neorganiskie materiāli. 4. Silikātu un polimēru materiāli būvniecībai.

Asoc. profesora Visvalda Švinkas dzīves un darba gājums Vārds, uzvārds: Visvaldis Švinka Dzimšanas datums: 1940.g. 24. februāris Darba vieta: Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Silikātu materiālu institūts Amats: Silikātu materiālu tehnoloģijas profesora grupa, asoc. profesors Izglītība: Vidējā speciālā (RIP, 1958.), augstākā (RPI, 1963), Dr. inž.sc. (1977), docents (1990), dr.habil.sc.ing. (1998). Zinātniskais darbs: Aspirants (1968-1971), zin.līdzstr.(1971-1983), vec.zin.līdzstr. (1983- 1990), vad.pētn. (1993). virzieni: Latvijas mālu izejvielu fizikāli ķīmiskās un keramiskās īpašības. Smalkās akmensmasas izstrādājumi no vietējām izejvielām Poraini keramiskie materiāli (podniecības izstrādājumi, būvkeramika). Vides ķīmija - notekūdeņu attīrīšana un smago metālu jonu saistīšana mālos. Latvijas smilšu kvalitātes uzlabošana Siltumizolējoša un konstrukciju ugunsizturīgā keramika. Stažēšanās zin. centros: Ukrainas ZA Koloīdķīmijas un ūdens ķīmijas institūtā (1978) Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātē Vācijā

(1993-2005., 3 mēn. ik gadus) Cita nozīmīga pieredze: Vācijas Folksvagen fonda finansētā projekta “Latvijas mālu izejvielas siltumizolējošai celtniecības keramikai” vadītājs no Latvijas puses (1995.-1996) Folksvagen fonda finansētā projekta “Blīvi keramiskie materiāli no Latvijas izejvielām” vadītājs no Latvijas puses (1997.-1998). Līgumdarbu vadīšana un konsultācijas ar uzņēmumu ‘’Latvijas keramika’’ kopš 1970.g. līdz šim laikam. Bavārijas (Vācija) zinātnes ministrijas finansēta projekta “Ar jaunu tehnoloģiju iegūti vieglie elementi tehniskās keramikas un porcelāna masu ātrās apdedzināšanas krāsnīm” (2003.-2006.) Latvijas sadaļas vadītājs. Sadarbība un konsultācijas ar “Lodes”, Līvānu, Spartaka būvkeramikas rūpnīcām, Brocēnu keramiku, Liepājas un Aizputes metālizstrādājumu rūpnīcām par galvanisko atkritumu izmantošanu, SIA “Raunas ceplis”, “Latvijas keramika”. Sadarbība ar Vācijas firmām Schlenk, Roesler Porzellan, Riedhammer.

Citas aktivitātes Vācijas Keramikas biedrības biedrs, 1996, Latvijas Materiālu pētīšanas biedrības biedrs Ziemeļeiropas mālu pētnieku asociācijas biedrs, 2002 Latvijas ķīmiķu biedrības biedrs, Latvijas zinātnieku savienības biedrs RTU Promociju padomes P-2 loceklis Mācību darbs: Docents (1990.), asociētais profesors (2002.) Sagatavoti un pasniegti priekšmeti: 1. Fotografēšana un fotofiksācijas pamati 2. Būvkeramikas ķīmija un tehnoloģija, 3. Silikātu un augsttemperatūras materiālu ilgmūžības problēmas, Vadīti inženieru diplomdarbi - kopumā 32; bakalauru darbi - 8, maģistru darbi - 7, doktoranti – 5. Prasmes: Strādā ar datoru Word un Excel programās, pārvalda latviešu, krievu un vācu valodas Publikācijas: 80 zinātniskas publikācijas (bez konferenču tēzēm un populārzinātniskiem rakstiem), 17 autorapliecības, 4 Latvijas patenti, 1 Vācijas patents, 1 Eiropas savienības patents 1 mācību grāmata: R.Švinka, V.Švinka. Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģija. Rīga: Izd. ‘’Saknes’’, 1997. - 192 lpp.

Docentes,vadošās pētnieces Rutas Švinkas dzīves un darba gājums Vārds, uzvārds: Ruta Švinka Dzimšanas gads: 1940.g.19.aprīlis

Darba vieta: Rīgas tehniskā universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūts Amats: Vadošā pētniece Izglītība: Augstākā (RPI, 1963, dipl. P N015102), Ķīm.zin.kand. (1969), docente (1981),Dr. sc.ing.(dipl. B-D N0 000662, 1993). Zinātniskais darbs: aspirante (1965), jaunākā zin.līdzstr. (1969), vecākā zin.līdzstr. (1970), docente (1981), vadošā pētniece (2003), zinātniskā darba virzieni: • retzemju elementu oksīdus saturošu fosfātu stiklu sintēze un izpēte, • Latvijas mālu izmantošana notekūdeņu attīrīšanai, • būvkeramika un smalkkeramika no vietējām izejvielām, • nanokompozītu ieguve, izmantojot mālu minerālus, • ugunsizturīgas oksīdu putu keramikas ieguve ar tiešās uzputošanas paņēmienu Dalība starptautiskos Divi PHARE projekti 1996. un 1998.g. 2 mēneši katrs projektos un stažēšanās Erlangenas-Nirnbergas universitātes stikla un keramikas ārzemēs: katedrā Vācijā, Zinātniskā sadarbība ar Erlangenas-Nirnbergas universitāti Vācijā Volksvagen fonda finansēto projektu ietvaros 1995.- 1999.g. 2 mēn. katru gadu Dalība Bavārijas (Vācija)zinātnes ministrijas finansētā projekta “Ar jaunu tehnoloģiju iegūti vieglie elementi tehniskās keramikas un porcelāna masu ātrās apdedzināšanas krāsnīm” izpildē Vācijā (2003.-2005, divi mēneši katru gadu). Atbildīgā izpildītāja 3 TOP projektos (2003.-2005.g.) Izpildītāja ERAF projektā Nr. VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1./000062 „Keramiskie materiāli ar vairāku līmeņu poru mikro- un nanostruktūru” Dalība Vācijas Keramikas biedrības organizētajā seminārā “Poraina keramika” (2005.g. jūnijs) Koblenca, Vācija. Piederība profesionālām Latvijas materiālu pētīšanas b-ba, valdes loc., nozaru organizācijām: Latvijas Zinātnieku Savienība, Latvijas Ķīmiķu biedrība, Ziemeļeiropas mālu pētnieku asociācija Mācību darbs: Docente (1981.-2003.) Sagatavoti un pasniegti priekšmeti: Vispārīgā silikātu tehnoloģija, Latvijas silikātu rūpniecības izejvielas, Cietvielu fizika un ķīmija (lekciju konspekts datorsalikumā pieejams MLĶF bibliotekā),

Rūpniecisko atkritumu reciklēšana (lekciju konspekts datorsalikumā pieejams MLĶF bibliotekā), Silikātu ķīmiskās analīzes speckurss, Bioloģisko audu un to aizstājēju kristālķīmija, Stikls, keramika, porcelāns (Materiālmācība). Vadīti inženieru diplomdarbi – kopumā 38, bakalaura darbi – 12, maģistra darbi – 8, doktora darbi – 2. Prasmes: Strādā ar datoru Word un Excel programmās, Pārvalda latviešu, krievu, vācu un angļu valodas. Publikācijas: 74 zinātniskas publikācijas (bez konferenču tēzēm)

5 autorapliecības, 1 Latvijas patents, 2 Latvijas patenta pieteikumi 1 mācību grāmata: R.Švinka, V.Švinka. Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģija. Rīga: Izd.”Saknes” 1997.-197 lpp.

Dzīves un darba gājums (CURRICULUM VITAE) 1. Vārds, uzvārds Edmunds TEIRUMNIEKS 2. Dzimšanas gads un datums 1977. gada 10. septembris 3. Dzimšanas vieta Rēzekne 4. Izglītība - No 2003. līdz pašlaik – studijas Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedras doktorantūrā; - 2000. – 2003. Rīgas Tehniskā universitāte, inženierzinātņu maģistrs ķīmijā, diploms Nr.: 004300; - 2000. – 2002. Latvijas Universitāte, dabas zinātņu maģistrs vides zinātnē, diploms Nr.: 011771; - 1996. – 2000. Rēzeknes Augstskola, bakalaurs vides zinātnēs, diploms Nr.: 000916; - 1996. – 2000. Rēzeknes Augstskola, vides aizsardzības inženieris – ekotehnologs, diploms Nr.: 000893. 5. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi • 2003. g. - inženierzinātņu maģistrs ķīmijā; • 2002. g. - dabas zinātņu maģistrs vides zinātnē. 6. Nodarbošanās - No 22.11.2004. – pašlaik. SIA “Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība”, tehniskais direktors, valdes loceklis; - No 03.2003. – pašlaik. Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, lektors; - 01.01.2003. – 22.11.2004. SIA “Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība”, projekta tehniskais vadītājs; - No 01.09.2001. – pašlaik. Rēzeknes Augstskola, Inženieru fakultāte, lektors; - No 2002. – pašlaik. Rēzeknes Augstskola, Inženieru fakultāte, ārējo sakaru koordinators; - 01.09.2000. – 30.06.2001. Rēzeknes Augstskola, Inženieru fakultāte, asistents;

- 01.06.2000. – 31.12.2002. Rēzeknes pilsētas dome, Austrumlatgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta vietējās projekta ieviešanas grupas speciālists. 7. Zinātniskās publikācijas 11 8. Zinātniski pētnieciskā darbība Cieto sadzīves atkritumu poligonu infiltrātu pētījumi un attīrīšanas tehnoloģijas.

9. Pārējās zinātniskā darba aktivitātes Piedalīšanās konferencēs – 10 10. Galvenās publikācijas 1. Teirumnieks E. Infiltrāta sastāva analīzes Rēzeknes un Ludzas rajona sadzīves atkritumu izgāztuvēs. // Rēzeknes augstskolas zinātniskie raksti. – Rēzekne, 2003. – 188. – 198. lpp. 2. Teirumnieks E., Ābeltiņš J., Cudečkis V. Waste management: public private partnership in Austrumlatgale region, Latvia. // 4th international congress on waste management „WasteTech-2005”. – Moscow, Russia, 2005. – 510. – 511. p. 3. Teirumnieks E., Prols J., Dēliņa A. Sadzīves atkritumu poligona “Getliņi” pazemes ūdeņu, virszemes ūdeņu un infiltrāta monitorings. - // Vide. Tehnoloģija. Resursi. 5. starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. – Rēzekne, 2005. – 207. – 213. lpp. 4. Teirumnieka Ē., Teirumnieks E. Kūdras izstrāde Latgalē un tās izmantošanas perspektīvas.// „Tautsaimniecības attīstības iespējas un problēmas” starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. - Rēzekne, 2006. - 469. - 477. lpp. 5. Teirumnieks E., Cimdiņš R., Bērziņa-Cimdiņa L., Teirumnieka E. Leachate Treatment Investigations of Municipal Solid Waste Landfill. // Second Ain Shams University International Conference on Environmental Engineering. – Cairo, Egypt, 2007., pp. 308. – 312. 6. Teirumnieks E., Bērziņa-Cimdiņa L., Mālers J., Teirumnieka Ē., Pelčers G. Sadzīves atkritumu poligonu infiltrāta attīrīšanas pētījumi. // Vide. Tehnoloģija. Resursi. 6. starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. – Rēzekne, 2007. – 102. – 107. lpp. 11. Valodu prasmes Latviešu, krievu – brīvi; angļu – sarunvalodas, specialitātes līmenī; vācu – sarunvalodas līmenī.

CURRICULUM VITAE Vispārīgās ziņas

Vārds, uzvārds: Māris Turks LR personas kods: 110376-10034 Dzimšanas vieta: Jelgava, Latvija Dzīves vietas adrese: Nometņu 32-28, Rīga, LV-1002 E-pasts: [email protected] Mob. tālr.: 26001234 Izglītība: 2000-2005 Doktorantūra, Lozannas Federālā Tehniskā universitāte (EPFL), Šveice. Zinātniskais vad.: Prof. Pjērs Vožels /Pierre Vogel/. 1998-2000 Inženierzinātņu maģistratūra ķīmijā. Rīgas Tehniskā universitāte. 1998-1999 Vidusskolas ķīmijas skolotāja profesionālā izglītība. Latvijas Universitāte. 1994-1998 Ķīmijas bakalaura studiju programma. Latvijas Universitāte. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2006 Docents, RTU 2005 Ķīmijas doktora grāds, Lozannas Federālā Tehniskā universitāte (EPFL), Šveice 2001 Eiropas maģistra grāds ķīmijā (DEA Multinational de Chimie Moléculaire) Ecole Polytechnique, Palaiseau, Francija 2000 Inženierzinātņu maģistrs ķīmijā (ar izcilību). Rīgas Tehniskā universitāte 1998 Ķīmijas bakalaurs (ar izcilību). Latvijas Universitāte. Nodarbošanās: 2007- Zinātnisko projektu vadītājs, SIA „LabochemLV” 2006- Docents, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedrā. 2006 Pēcdoktorantūras asistents, Stenforda universitāte, ASV. 2005 Pēcdoktorantūras asistents, Lozannas Federālā Tehniskā universitāte (EPFL), Šveice, 2001-2004 Laboratorijas darbu asistents, EPFL, Šveice 1995-2000 Asistents, Rīgas Tehniskā universitāte

Starptautisko pētījumu projektu un programmu dalībnieks vai vadītājs: * Dalībnieks ES 6. IP kopprojektā: „Euresearch Project TRIoH” (Targeting replication and integration of HIV) Lozannas Federālā Tehniskajā Universitāte, Šveice. Projekta Nr.: LSHB-CT-2003-503480. (janv. 2005. - nov. 2005.). * Šveices nacionālā fonda stipendija Nr.: PBEL2-110227 pēcdoktorantūras projekta

„Asimetriska Klaizena aromātiskā pārgrupēšanās” īstenošanai Stenfordas universitātē, ASV. (dec. 2005.-dec.2006.). LIF mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” zinātnisko darbu konkursa laureāts 2000. gadā. Latvijas Zinātņu akadēmijas M. Straumaņa - A. Ieviņa balva jaunajiem zinātniekiem 1999. gadā. LIF mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” stipendijas no 1996./97. līdz 1999./2000. mācību gadam. RTU Senāta stipendijas laureāts 1998./99. un 1999./2000. mācību gadu pavasara semestros. Labi Sarunvalodas līmenī Apbalvojumi un stipendijas: Izdevniecības „Thieme” balva par labāko stenda referātu konferencē “BOS 2002”, Viļņa, Lietuva, 2002. gada 23-27. jūnijs. Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības “Aldaris” balva zinātnē jaunajiem zinātniekiem 2001. gadā. Ilmenavas Tehniskās universitātes (Vācija) stipendija vācu valodas vasaras kursiem 22.07. – 12.08.2000. Dānijas valdības stipendija studijām Orhūsas (Århus) universitātē 01.09. – 30.11.2000. 1998.10-1999.02. Prakse kompānijā “Grindeks” 1996 Pedagoģiskā prakse, Jelgavas 2. vidusskola Horvātu, serbu valoda Šveices Nacionālā Zinātnes fonda pēcdoktorantūras stipendija studijām Stenfordas universitātē (ASV) 2006. gadā. Ielūgums uz simpoziju „“Roche Symposium for leading chemists of the next decade”, Bāzele, Šveice, 2004. gada 20-22. oktobris. LIF mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” zinātnisko darbu konkursa laureāts 1998. gadā. Zinātniskā darbība Valodu lietošanas prasmes: Latviešu valoda Dzimtā valoda Angļu, vācu un krievu valoda Ļoti labi Franču valoda

Latvijas zinātņu padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas u.c. iestāžu projektu un programmu dalībnieks vai vadītājs: * IZM-RTU granta Nr. R7232 (2007. gads) “Tetrahidrofurān-.-aminoskābju (cukuraminoskābju) oligomēru kā sintētisku biopolimēru iegūšana un to otrējo struktūru pētījumi” vadītājs. studiju priekšmeti (nosaukums, apjoms kredītpunktos): 1) Organisko savienojumu attīrīšana un analīze (RTU MLĶF; ĶOS 550; 5 kredītp.) – lekcijas un laboratorijas darbi 2006/2007 m. g. pavasara semestrī. 2) Organiskās sintēzes izmeklētas nodaļas (RTU MLĶF; ĶOS 549; 6 kredītp.) – lekcijas un laboratorijas darbi 2006/2007 m. g. pavasara semestrī. 3) Organiskā sintēze un strukturālā analīze (Lozannas Federālā Tehniskā universitāte, Šveice) – laboratorijas darbi: a) ziemas semestris 10.2001-02.2002 – 16 astronomiskās stundas nedēļā; b) ziemas semestris 10.2002-02.2003 – 12 astronomiskās stundas nedēļā;

sagatavotie mācību līdzekļi: Izdales materiāli studiju priekšmetiem “Organisko savienojumu attīrīšana un analīze” un “Organisko savienojumu sintēzes metožu izvēlētas nodaļas”. tālākizglītība, profesionālā pilnveide (kvalifikācijas celšana) Latvijas vai ārzemju augstskolās un pētniecības iestādēs: * Doktorantūra un pēcdoktorantūras stažēšanās Lozannas Federālā Tehniskā universitātē (EPFL) (Šveice). * Pēcdoktorantūras stažēšanās Stenforda universitātē (ASV). Organizatoriskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem) Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnisko Rakstu (Sērija 1: Materiālzinātne un Lietišķā Ķīmija) recenzents. BASĶTK iepirkuma procedūru organizators. Zinātnisko projektu vadītājs SIA „LabochemLV”.

CURRICULUM VITAE Asoc. Prof. Māris Utināns Dzimis Latvijā, Liepājas rajonā, Nīcas ciemā, 1961. gada 11. decembrī. Ģimenes stāvoklis - precējies Izglītība un zinātniskā kvalifikācija. Līvānu 1. vidusskola, 1980.g. Rīgas Politehniskais Institūts, Ķīmijas Fakultāte, 1985.g. Pirmais zinātniskais grāds ( Ķīmijas zinātņu kandidāts), Rīga, 1990.g. Pirmais zinātniskais grāds pielīdzināts Dr.Chem, 1993.g. Akadēmiskās pozīcijas. Rīgas Politehniskais Institūts ( kopš 1990. g. Rīgas Tehniskā Universitāte ), Ķīmijas Fakultāte. Laborants 1982-1985. Aspirantūras students 1985-1988. Jaunākais zinātniskais lidzstrādnieks 1988-1990. Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 1990- 1993. Docents 1993-1996. Associētais profesors kopš 1996.g. Publikācijas. Vairāk kā 45 publikācijas un 2 izgudrojumi. Zinātniskās intereses. Teorētiskā organiskā ķīmija un organiskā sintēze. Virsmas aktīvu savienojumu sintēze, Lengmīra-Blodžetas kārtiņu izgatavošanai. Hinonu un to heterociklisko atvasinājumu ķīmija. Iekšmolekulārā lādiņa pārnese organiskajos savienojumos. Nelineārie optiskie efekti organiskajos savienojumos. Kompjūterķīmija. Patreizējās aktivitātes. Tiek vaditi laboratorijas un praktiskie darbi priekšmetā “Organiskā ķīmija”, lasītas lekcijas un vadīti praktiskie darbi “Kvantu ķīmijā”, tiek veikti zinātniskie pētījumi jaunu materiālu iegūšanai priekš elektronikas un optikas, vadīts studentu zinātniskais darbs.

Dzīves un darba gājums Jānis Vaivads Rīgas Tehniskā universitāte Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedra Āzenes iela 14, Rīga, LV-1048, Latvija Tālr. 7089258, fakss 7615765, e-mail: [email protected] ---------------------------------------------------------------------------------------------------------- PERSONAS DATI Dzimšanas gads 1943 Dzimšanas vieta Rīga Tautība latvietis Ģimenes stāvoklis precējies ----------------------------------------------------------------------------------------------------------

IZGLĪTĪBA Rīgas Politehniskais institūts, Ķīmijas fakultāte 1 961 - 1969 Dr. sc. ing. grūti kūstošo nemetālisko un silikātu materiālu tehnoloģijā 1978 ---------------------------------------------------------------------------------------------------------- PROFESIONĀLĀ DARBĪBA Rūpnīca VEF, Rīgā ķīmiķis galvaniskajā cehā 1961 - 1962 Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte 1969 līdz šim laikam Vecākais laborants, inženieris, vecākais inženieris, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, docents Lekcijas, praktiskie un laboratorijas darbi : • grūti kūstošo nemetālisko un silikātu materiālu fizikālā ķīmija, • aprēķinu metodes un datora izmantošana silikātu tehnoloģijā, • jaunu neorganisko materiālu ražošanas tehnoloģijas, • materiālu pētīšanas un identificēšanas metodes, • vispārējā ķīmija, •rūpnieciskā neorganiskā ķīmija. LZA Eksperimentālais konstruktoru birojs Antikors, Rīgas raj. Salaspils, tehnologs 1989 - 1993 ----------------------------------------------------------------------------------------------------------

PUBLIKĀCIJAS UN IZGUDROJUMI Ap 90 zinātnisko un metodisko publikāciju, no tām 10 - PSRS autorapliecības ---------------------------------------------------------------------------------------------------------- CITAS PROFESIONĀLĀS AKTIVITĀTES Stažēšanās Vācijā Jēnas universitātē 1980.IX - 1981.VII Tēma: Modernās stiklveida stāvokļa pētīšanas metodes Zinātniskais darbs pie RTU - Erlangenas-Nirnbergas universitāšu zinātniski-tehniskās kooperācijas projekta Fosfātu stiklu izpēte un to izmantošanas iespējas rezistoru iegūšanai sietspiedes tehnikā 1993 - 1997 (Projekta atbildīgais izpildītājs no RTU puses). Zinātniskais vadītājs V. Akišina doktora disertācijas darbam “Bezsvina viegli kūstošo fosfātu stiklu izmantošanas iespējas biezo plēvju rezistoros” Dr. sc. ing. zinātniskā grāda iegūšanai (aizstāvēts 1998. g. 4. februārī RTU) 1993 - 1997 ---------------------------------------------------------------------------------------------------------- SVEŠVALODAS Krievu un vācu - brīvi, angļu - tehniskā literatūra ---------------------------------------------------------------------------------------------------------- VAĻASPRIEKS Braukšana ar auto, ceļošana, fotografēšana, būvēšana un remontēšana

CURRICULUM VITAE Vārds, uzvārds Raimonds VALTERS Dzimšanas datums 1938. gada 27. maijs, Rīga un vieta Nacionalitāte latvietis

Ģimenes stāvoklis precējies, divi dēli (dzim. 1970. g. un 1974. g.) Dzīves vietas adrese Stabu iela 46/48 – 43, Rīga, LV-1011 Tālruņi 7089231 (RTU), 7225361 (LZA), 7316430 (mājas), 26537092 (mob.) E- pasta adrese: [email protected] Mājas lapa: http://www.lza.lv/scientists/valtersr.htm Izglītība un zinātniskā kvalifikācija Augstākā izglītība 1956. –1958. Latvijas Valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte 1958.- 1961. Rīgas Politehniskais institūts, Ķīmijas, fakultāte, iegūtā kvalifikācija: inženieris ķīmiķis ķīmijas tehnoloģijas specialitātē, (diploms H Nr. 935626 ar izcilību, izdots 24.06.1961.) Ķīmijas zinātņu kandidāts 1965. RPI, aizstāvēta disertācija “2-Aminoalkil- un 2-aminoacetoksimetil-2-arilindandionu sintēze un īpašības” (diploms MXM Nr. 003301, izdots 13.11.1965) Vecākais zinātniskais 1968. Specialitāte - organiskā ķīmija (diploms MCH līdzstrādnieks Nr. 040218 , izdots 11.07.1968) Ķīmijas zinātņu doktors 1975. LZA, aizstāvēta disertācija “Keto-, imino- un ciānkarbonskābju amīdu virknes cikla izomērija” (diploms XM Nr. 000115, izdots 23.07.1976) Habilitēts ķīmijas doktors LZA Organiskās ķīmijas institūta Habilitācijas un promocijas padome (diploms E-Dh Nr. 000331, izdots 11.12.1991) Profesors RPI Organiskās ķīmijas katedra, (profesora atestāts .. Nr. 005919, izdots Maskavā 26.07.1990). RTU profesora nosaukums piešķirts ar RTU Senāta 11. 12. 2000. lēmumu Nr. 454, diploms Nr. 21). LZA korespondētājloceklis ievēlēts 09.01.1992. LZA īstenais loceklis ievēlēts 09.04.1992. Darba pieredze Vecākais laborants 1960-1961, RPI Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes Diketonu problēmu laboratorija Jaunākais zinātniskais 1961-1966, turpat līdzstrādnieks Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 1966-1976, turpat Sektora vadītājs 1976-1986, turpat Galvenais zinātniskais līdzstrādnieks 1986-1988, turpat Profesors 1988-1999, RPI Organiskās ķīmijas katedra,

Organiskās ķīmijas profesora 1999-2003, grupas vadītājs Organiskās ķīmijas profesors 2003, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Ķīmijas katedra Pedagoģiskā darbība Izstrādāti lekciju kursi, to programmas, uzrakstīti lekciju konspekti, lekciju izdales materiāli, praktisko darbu uzdevumu komplekti: Bakalauru studijām: .. Organiskā ķīmija (pamatkurss); .. Organiskā ķīmija (speckurss); .. Kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopija; Maģistru studijām: .. Fizikālās pētīšanas metodes;

.. Organisko savienojumu fizikālās pētīšanas metodes;

.. Supramolekulārā ķīmija; Doktorantu studijām: .. Organisko savienojumu fizikālās pētīšanas metodes. Tipogrāfiski pavairoti 9 lekciju konspekti. Vadītas 5 ķīmijas zinātņu kandidata disertācijas (V. Ziņkovska,1974, J. Mednis un G. Karlivāns,1977, D. Balode, 1982, M.Utināns, 1990) un divas ķīmijas doktora disertācijas (N. Batenko, 2005 un J. Gulbis, 2006, Eiropas Sociālā fonda stipendiāti). Zinātniskā darba galvenie virzieni un publikācijas Teorētiskā organiskā ķīmija un heterociklisko savienojumu ķīmija. Organisko savienojumu virknes-cikla tautomērija. Iekšmolekulārās ciklizācijas reakcijas. Virsmas aktīvu benzohinonu un citu elektronakceptoru savienojumu sintēze Lengmīra-Blodžetas monomolekulāro slānīšu iegūšanai. Hetarilaizvietotu 1,4-benzohinonu un to atvasinājumu sintēze un īpašību pētījumi. Publicēti vairāk nekā 270 zinātniski darbi organiskajā ķīmijā, to skaitā divas zinātniskas monogrāfijas (viena - krievu, otra - angļu valodā). Sk.: Ķīmijas zinātņu doktors Raimonds Valters, Personālais bibliogrāfiskais rādītājs, Rīgas Politehniskais institūts, Rīga, 1988, 73 lpp. un Profesors Raimonds Valters, Biobibliogrāfija, 2.daļa, Rīga, 1998, 32 lpp. Publicētās grāmatas: . ........... ........ ...... ........ . ............ ...... ....: ......., 1978, 238 c. . R.E.Valters and W.Flitsch. Ring-Chain Tautomerism /Ed. A.R.Katritzky. New York and London: Plenum, 1985, XI + 278 p. . R.Valters, J.Stradiņš. Organiskā ķīmija Latvijā. Rīga: Zinātne, 1985, 93 lpp. Apbalvojumi : LZA Prezidija Gustava Vanaga prēmija, 1982.g.; Gustava Vanaga medaļa, 1991. g., RTU;

Solomona Hillera medaļa, 1998.g., LOSI; Dāvida Hieronīma Grindeļa medaļa, 2004.g., AS “Grindeks”; Citas ar profesionālo darbību saistītas aktivitātes .. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Domes loceklis; .. RTU Promocijas padomes ķīmijā (PO-1) loceklis; .. LZA ģenerālsekretārs, ievēlēts 2001. g.; .. LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas priekšsēdētājs, ievēlēts 1998. g.; .. LZA Valdes un Senāta loceklis, kopš 1998. g. ; .. LZA Valdes priekšsēdētājs, kopš 2001. g.; .. LZA Terminoloģijas komisijas loceklis, kopš 1998.g.; .. LZA Vēstu redakcijas kolēģijas loceklis, kopš 1998. g. .. LZA Vēstu B sērijas redakcijas padomes loceklis, kopš 1998.g.; .. LZP dabas zinātņu ekspertu komisijas loceklis, kopš 2007.g.janvāra; .. Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas priekšsēdētājs, kopš 14.04.1999.; .. Latvijas Izglītības ministrijas Valsts emeritēto zinātnieku mūža grantu piešķiršanas padomes loceklis, kopš 1996.g., priekšsēdētāja vietnieks, kopš 2002.g., priekš-sēdētājs, kopš 2005. g.; .. Latvijas ķīmiķu biedrības padomes un valdes loceklis, kopš 1990. g.; .. Starptautiskās heterociklu ķīmijas biedrības (International Society of Heterocyclic Chemistry) loceklis, kopš 1996.g.

Curriculum Vitae 1. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds Juris Uzvārds Vanags Personas kods 300954-10659 Dzimšanas gads 1954. gada 30.septembris Dzīves vietas adrese Ūnijas iela 37-46, Rīga, LV-1039 Telefons 29278987 e-pasta adrese [email protected] IZGLĪTĪBA Ventspils 4. vidussskola 1971.g. – 1975.g. Elektromehānikas skola (Rīga) 1978.g. – 1983.g. LU Fizikas un matemātikas fakultāte 1993. g. Dr.sc.eng. disertācijas aizstāvēšana par tēmu “Samaisīšana bioreaktoros” 1993.g. Inženierzinātņu doktora (Dr.sc.eng.) zinātniskā grāda saņemšana DARBA PIEREDZE 1982.g. – 1986.g. Latvijas ZA A. Kirhenšteina mikrobioloģijas institūts, vecākais inženieris 1986.g. – 1990.g. Latvijas ZA A. Kirhenšteina mikrobioloģijas institūts, jaunākais zin. Līdzstrādnieks 1990.g. - patreiz LV Koksnes Ķīmijas institūts, vadošais pētnieks 1991.g. – 1995.g. SIA “BTC”, direktors 1996.g. - patreiz A/S “Biotehniskais Centrs”, valdes priekšsēdētājs 2007.g. - patreiz RTU Vispārīgās ķīmijas katedra, docents VALODAS PRASMES Latviešu valoda Dzimtā Krievu valoda Brīvi pārvaldu sarunu-komunikāciju līmeni, brīvi lasu jebkura veida tekstu, un gramatiski labi rakstu zinātniski-tehniskos tekstus Vācu valoda Labi pārvaldu sarunu-komunikāciju līmeni, brīvi lasu zinātniskitehniskos tekstus, un gramatiski apmierinoši rakstu zinātniskitehniskos tekstus

Angļu valoda Labi pārvaldu sarunu-komunikāciju līmeni, brīvi lasu zinātniskitehniskos tekstus, un gramatiski apmierinoši rakstu zinātniskitehniskos tekstus

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANAS KURSI 1995.gads Stažēšanās Vācijā un ASV 2003.gads 15. – 19.janvāris ‘Komunikāciju akadēmija’ kursi “Lietišķā sarakste angļu valodā” 2003.gads 25.februāris ‘Komunikāciju akadēmija’ kursi “Kā sagatavot pārliecinošu prezentāciju” 2003.gads 20 – 22.maijs EIROBIOBIZ seminārs “Biznesa plāna stratēģijas attīstība”, Austrija (sertifikāts) 2004.gads 28. janvāris “Komunikāciju Akadēmija” lekcija “Dažas aktuālas idejas un teorijas mārketingā”. 2004.gads 23 – 34. februāris ‘Komunikāciju Akadēmija’ kursi “Kā pārvarēt otrās valodas barjeru un iegūt priekšrocības komunikācijā” STARPTAUTISKO PĒTĪJUMU PROJEKTU UN PROGRAMMU VADĪBA Programma Projekta nosaukums Gads Dalības veids Exploratory award for Craft Process control based on local mixing 2001 -2002 Projekta vadība Eureka Programmable peristaltic pumps 2003 - 2004 Projekta vadība CITU PROJEKTU VADĪBA Programma Projekta nosaukums Gads Dalības veids ERAF Reoloģisko īpašību indikators kā biomasas

un citu procesu kontroles indikators 2006-2008 Projekta vadība ASOCIĀCIJAS Latvijas Biotehnoloģijas asociācijas valdes priekšsēdētājs (kopš 2006.gada) PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA RTU Vispārīgās Ķīmijas tehnoloģijas katedrā kopš 2007.gada februāra kursa „ Ķīmijas tehnoloģijas ražošanas procesu automātiskā vadība un kontrole” pasniegšana docenta statusā.

5. pielikums Akadēmiskā personāla publikāciju saraksts (2001. – 2007.)

Līga Bērziņa-Cimdiņa Zinātnisko publikāciju saraksts 2001-2007 SCI žurnāli 1. I.Rozenstrauha, R.Cimdins, L.Berzina, D.Bajare, J.Bossert, A.Boccaccini. Glassceramic matrix composites made from industrial waste./ Key Engineering Materials Volumes 206-213, Trans Tech Publications, 2002, pp. 867-870. 2. L.Berzina, R.Cimdins, D.Vempere, I.Knets. Bioceramics of Ca phosphate and SiO2 composites. / Key Engineering Materials Volumes 206-213, Trans Tech Publications, 2002. pp. 1587-1590. 3. G.Salms, L.Berzina, R.Cimdins, G.Zigurs, J.Priednieks, A.Skagers, I.Salma. Outcome of Semados Dental Implants in One Stage with Sinus Floor Elevation by HAp Granules./ J.Stomatologija, Vol.4., Issue 1S, Kaunas, Lithuania, 2002, p. 2 - 7. 4. A.Skagers, G.Salms, L.Berzina, R.Cimdins, L.Feldmane. Facial Contourplasty with Hydroxyapatite Implants./ J.Stomatologija, Vol.4., Issue 1S, Kaunas, Lithuania, 2002, p. 36 - 40. 5. I.Rozenstrauha, R.Cimdins, L.Berzina, D.Bajare, J.Bossert, A. Boccaccini. Sintered glass-ceramic matrix composites made from Latvian silicate wastes. / J.Glass science and technology Vol.75, 3/2002, p. 132-139. 6. I.Rozenstrauha, D.Bajare, R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert, A.R.Boccaccini, The influence of various additions on a glass-ceramic matrix composites based on industrial waste. J. Ceramics International, Vol. 32, Issue 2, 2006, pp. 115-119. 7. A.Skagers, L.Feldmane, M.Pilmane, J.Vētra, I.Šalma, K.Stāmers, L.Bērziņa, R.Cimdiņš. Reactogenicity of hydroxyapatite (HA) bioceramic granules in experimental wounds of ear cartilage, Baltic Dental and Maxillofacial Journal Stomatologija, suppl.1, Lithuania, 2006, 29. Žurnāli 8. M.Pilmane, J.Vētra, Ģ.Šalms, A.Skaģers, L.Bērziņa, R.Cimdiņš. Nedekalcinētu preparātu morfoloģiska izmeklēšana biokeramikas materiālu reaktogenitātes novērtēšanai. V Latviešu Ārstu kongress, Latviešu Ārstu Žurnāls, 2005, No 11: papildinājums. Thesis Rakstu krājumi 9. I.Berzina, I.Salma, R.Cimdins, L.Berzina, I.Knets, The technology of preparation of bioceramic implants for histomorphometric investigations. / Scientific proceedings of RTU. Material science and Applied chemistry. Nr. 2, Riga, 2001, pp. 27 –34. 10. V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins, T.Sevastjanova. Structural modification of acrylic bone cement solid phase. / Scientific proceedings of Riga Technical University Material science and applied chemistry, Vol. 4, 2002, P. 65.-71.

11. V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins. Hydrophilic chelating resin based on acrolein copolymer. / Scientific proceedings of Riga Technical University Material science and applied chemistry, Vol. 4, 2002, P 7.-12. 12. V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins. Modified cross-linked acrylic bone cements. / Scientific proceedings of Riga Technical University Material science and applied chemistry, Vol. 4, 2002, P.17.-21. 13. L.Berzina, D.Sipcenoka, I.Salma, R.Cimdins, A.Skagers. Adsobtion of proteins on the surface of hydroxyapatite ceramics ./ Rostocker Medizinische Beiträge 2003 ; H 11 : 57 - 58.

14. G.Zigurs, A.Skagers, G.Salms, L.Berzina, R.Cimdins. The outcome after one stage sinus floor elevation with hydroxyapatite granules and SEMADOS implant insertion./ Rostocker Medizinische Beiträge 2003 ; H 11 : 59 -60. 15. A.Ragauska, L.Bērziņa, R.Cimdiņš, P.Apse, R.Rastiņa, G.Žīgurs. Keramikas pielietošana zobu atjaunošanai/ RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Sērija 1, 6.sējums, 2003, 22.-32. lpp. 16. J.Pelsh, R.Cimdins, I.Shestakova, V.Krylova, I.Kalvinsh, L.Berzina. Cytotoxical investigation of TEGMA containing bone cements/ RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Sērija 1, 7.sējums, 2003, 177.-182. lpp. 17. V.Krilova, R.Cimdiņš, L.Bērziņa, J.Bossert, J.Gibietis. Cation-exchange resins having both methacrylic and acrylic acid groups: structure and sorption of albumin. RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Sērija 1, Sējums 9, 2004, 92 – 98. lpp. 18. J.Pelšs, I.Šestakova, I.Kalviņš, V.Krilova, L.Bērziņa, R.Cimdiņš. Jaunu 3-D kaulu cementu in vitro novērtējums. RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Sērija 1, Sējums 11, 2005, 121.-130.lpp. 19. R.Cimdiņš, V.Krilova, L.Bērziņa, V.Vītiņš, I.Knēts. 3-D polimēra struktūras akrila kaula cementu mehāniskās īpašības liecē. RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Sērija 1, Sējums 11, 2005, 140.-145.lpp 20. R.Cimdins, J.Bossert, L.Berzina, J.Locs. Development of dense ceramic from transition nanoscaled alumina. Pirmās Latvijas konferences ”Nanomateriāli un nanotehnoloģijas” rakstu krājums, 2005, 172-175 lpp. 21. V.Krilova, R.Cimdiņš, V.Vītiņš, L.Bērziņa-Cimdiņa. Karboksilkatjonīti ar krosaģenta paaugstinātu daudzumu kā proteīna sorbenti. RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Sērija 1, Sējums 12, 2006, 15.-20.lpp. 22. V.Krilova, L.Bērziņa-Cimdiņa, R.Cimdiņš. Zirņu šķiedrvielu sorbcijas spēja. RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Sērija 1, Sējums 12, 2006, 111.- 115.lpp. 23. J.Ločs, R.Cimdiņš, A.Žūriņs, D.Loča, K.Morozova. SiO2 ievadīšana koksnē, izmantojot sola-gēla metodi. RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Sērija 1, Sējums 12, 2006, 116.-118.lpp. Konferenču tēzes 24. R.Cimdins, L.Berzina. Modification of metal surface with gradient coatings. / Abstract book of EURESCO Conference “Degradation of Biomaterials”, San Feliu, Spain, 7-12 April, 2001, p. 64-68 25. J.Pelsh, V.Shestakova, V.Krylova, L.Berzina, R. Cimdins. Cytotoxical investigation of TEGDMA contents bond cements. / Abstract book of EURESCO Conference “Degradation of Biomaterials”, San Feliu, Spain, 7-12 April, 2001, p. 61 26. I.Salma, A.Skagers, J.Priednieks, R.Cimdins, L.Berzina. Quantitative radiodensitometry for evaluation of hydrohyapatite degradation on maxillary sinus floor. / Abstract book of EURESCO Conference “Degradation of Biomaterials”, San Feliu, Spain, 7-12 April, 2001, p. 33

27. R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert. In vivo and in vitro interactions between biosystems and different ceramic materials. / EMRS 2001 Spring Meeting, Strasbourg, France, 5-8 June, 2001. 28. R. Cimdins, L. Berzina, I.Knets, J.Vetra, A.Skagers. Biomaterials and their perspectives of development./ The second world congress of Latvian scientists, Riga, Latvia, 14-15 August, 2001, pp. 305.

29. L.Berzina, R.Cimdins, I.Knets. Ca phosphate and SiO2 composite ceramics. / Proc. of Conference of the European Society for Biomaterials, London, UK, 12-14 September, 2001, p.22. 30. J.Pelšs, R.Cimdiņs, I.Kalviņs. Šūnu izdzīvošanas tests uz biomateriāliem./ 43.studentu zinātniskās un tehniskās konferences tēzes, Rīga, 2002, 68. 31. A.Morozovs, R.Cimdiņš. Porainas biokeramikas iegūšana./ 43.studentu zinātniskās un tehniskās konferences tēzes, Rīga, 2002, 67. 32. L.Berzina, A.Skagers, R.Cimdins, I.Salma. Calcium phosphate ceramic – long term expierence in maxillofacial surgery. Abstracts of NATO advanced Study Institute, “Learning from nature How to Design New Implantable Biomaterials: From Biomineralization Fundamentals to Biomimetic Materials and Processing Routes”, Alvor, Portugal, 2003, P. 80. 33. R.Cimdins, L.Berzina, J.Locs, D.Zurina. Alumina ceramics from nanoscales powder, 8th Conference & Exhibition of the European Ceramic Society, Istanbul, Turkey, 2003. 34. L.Berzina, R.Cimdins, A.Skagers, G.Salms, J.Bossert. Bioceramic composites from Ti containing Phosphate glasses. Abstracts of 7th World Biomaterials Congress, Sydney, Australia, 2004, P. 1450. 35. A.Skagers, G.Salms, L.Berzina, R.Cimdins, L.Feldmane, I.Salma. HAp/TCP Bioceramic implants – long term expierence in dental and maxillofacial surgery. Abstracts of 7th World Biomaterials Congress, Sydney, Australia, 2004, P. 1860. 36. J.Pelss, A.Misnovs, L.Berzina, R.Cimdins, J.Bossert. Structural transformation of Nb containing glass-ceramics at thermal treatment./ LU CFI 20.zinātniskās konferences referātu tēzes, 2004, 58.lpp. 37. L.Berzina, A.Skagers, L.Feldmane, J.Vetra, D.Sipcenoka, R.Cimdins. Calcium phosphate ceramics possible scaffold material in vivo and in vitro. Book of abstracts in 3rd International Symposium on Advanced Biomaterials / Biomechanics (ISAB 2005) , Montreal, Canada, 2005, pp. 266. 38. R.Cimdins, J.Bossert, J.Locs, I.Knets. Use of nanotechnologies for synthesis of dens alumina ceramic. Book of abstracts in 3rd International Symposium on Advanced Biomaterials / Biomechanics (ISAB 2005) , Montreal, Canada, 2005, pp.270. 39. R.Cimdins, I.Shestakova, J.Pelsh, D.Sipcenoka, J.Bossert, L.Berzina. In vitro investigation of calcium phosphate ceramics. Abstract book of IX Conference&Exhibition of the European Ceramic Society, Portrož, Slovenia, 2005, 215 40. L.Berzina, I.Knets, R.Cimdins. The treatment of limestone for bioceramic synthesis. Abstract book of IX Conference&Exhibition of the European Ceramic Society, Portrož, Slovenia, 2005, 213. 41. A.Skagers, L.Feldmane, V.Groma, M.Pilmane, G.Salms, K.Stamers, L.Berzina, R.Cimdins. Integration of HA granules on/in alveolar bone in experiment and clinic. // Genes,cells and biomaterials for oro-facial regeneration. COST ACTION B23 joint meeting; Barcelona, 2005,p.85. 42. A.Skaģers, L.Bērziņa, R.Cimdiņš u.c. Augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšana ar biokeramikas granulām. Latvijas ārstu kongresa tēzes, Rīga, 2005,37. lpp. 43. R.Cimdins, L.Berzina, A.Skagers, I.Salma, J.Kroica, I.Shestakova, J.Pelss. Biomaterial implants and response reactions of biological systems. Abstract book of

2nd Latvian conference „Functional materials and nanotechnologies” Riga, 2006, p.15. 44. I.Shestakova, J.Pelsh, L.Berzina-Cimdina, V.Krylova, R.Cimdins. Use of GFPexpressed cell line for testing biomaterials, II starpt. ESB simpozijs „Interface biology of implants”, Rostoka, Vācija, 2006

45. L.Berzina-Cimdina, J.Bossert, K.Jandt, R.Cimdins. Grain topographical structurisation of titanoxsidceramic surface, II starpt. ESB simpozijs „Interface biology of implants”, Rostoka, Vācija, 2006 46. R.Cimdiņš, J.Dehtjars, C.Meissner. Calcium Phosphate Ceramics influenced by ultraviolet radiation, book of abstracts of the 8-th International Summer School- Conference, Palanga, Lithuania, 27-31 August 2006, (izdevniecība Technologija Kaunas-2006), p.89. 47. I.Knets, V.Krilova, R.Cimdins, L.Berzina, V.Vitins. Flexural properties of accrylic bone cements, 5th World Congress of Biomehanics, Wisconsin, USA, 2006, (in press). 48. L.Berzina-Cimdina, A.Skagers. Calcium phosphate bioceramics and gained expierence in using it in medical technologies, Book of abstracts of International Baltic Sea Region conference FM&NT , 2007, p. 82. 49. G.Salms, A.Skagers, G.Zigurs, V.Groma, L.Berzina-Cimdina. Granules of synthetic porou s hydroxyapatite (HA) ceramics for restoration of alveolar bone, Book of abstracts of International Baltic Sea Region conference FM&NT , 2007, p. 132. 50. M.Pilmane, L.Berzina-Cimdina, A.Skagers, J.Vetra. Biomaterial and surrounding tissue interactions after implantation of different biomaterials in subcutis of experimental animals, Book of abstracts of International Baltic Sea Region conference FM&NT , 2007, p. 133. 51. M.Pilmane, A.Skagers, I.Salma, J.Vetra, L.Berzina-Cimdina. Histology and immunohistochemistry of rabbit jaw tissue after implantation of synthetic hydroxyapatite (HA) ceramic materials, Book of abstracts of International Baltic Sea Region conference FM&NT , 2007, p. 134. 52. J.Mihailova. A novel method of biological materials investigation at nano level, Book of abstracts of International Baltic Sea Region conference FM&NT , 2007, p. 135.

Asoc. prof. Ērikas Bizdēnas publikāciju saraksts 2001.-2007.g. 1. Turks, M.; Smits, H.; Bizdena, E. A facile synthesis of a novel dimeric carbopeptoid. RTU Zinātniskie Raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2001, 1(3), 28-33. 2. Avotiņš F., Petrova M., Bizdena E. cis-3-Acetilamino-2,2-dimetilciklobutiletiķskābes amīdi. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2001, Nr.3, 231-246. (krievu val.). 3. Katkevica D., Bizdena E. Synthesis of protected 3’,5’-dideoxy-3’-aminomethyl-5’- carboxyuridine. RTU Zinātniskie Raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2002, 1(5), 23-30. 4. Ē. Bizdēna. Oligoribonukleotīdu un to analogu sintēze un īpašības. Krājums “Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģija, 1989-2003”, 2003, RTU, Rīga, 31-33. 5. Rozners E., Katkevica D., Bizdena E., Stromberg R. Synthesis and properties of RNA analogs having amides as interuridine linkages at selected positions. J. Am. Chem. Soc., 2003, 125, 12125-12136. 6. Strakovs A., Avotiņš F., Bizdēna Ē., Petrova M. Reactions of Isatoic Anhydride with some Aminoheterocycles. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2006, 1(12), 76-79. 7. Avotiņš F., Bizdēna Ē. Dažu ciklobutāna rindas hidroksāmskābju sintēze un raksturojums. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2007, 1(14)

(iesniegts). 8. Strakova I., Turks M., Bizdena E., Strakovs A. Reactions of 1-Aryl- and 2,3-Diaryl- 6,6-dimethyl-5-diazo-4-oxo-4,5,6,7-tetrahydroindazoles. Proceedings of International Conference “Advances in Synthetic and Medicinal Chemistry (ASMC) 2007” St. Petersburg, Russia, August 27 – 31, 2007. 9. Strakova I., Bizdena E., Turks M., Strakovs A. Oksazolo[5,4-e]indazoli 4-okso-5- diazo-4,5,6,7-tetrahidroindazolu reakcijās ar nitriliem. LZA Vēstis. 2007 (raksts iesniegts redakcijā).

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Ķīmijas katedra Asociētā profesore Svetlana Čornaja Zinātnisko darbu saraksts 1. .........., .... ......, .... ....... ........... ...........-.............. ......... .................. ......... .......... . ........... ........... ............ ............ . ........ ...... ..........// ...,2002 , 75, 6,959- 962. 2. S.Chornaja, S.Zhizhkun, S.Trusov, O.Sergejeva. Catalytic properties of nitrogen oxides in processes of oxidation transformations or organic compounds.//VI Conference “Mechanisms of Catalytic Reactions (MCR-VI)”. Moscow, Russia, October 1-5, 2002. 3. S.Čornaja, S.Žižkuna, S.Trusovs, S.Baškova. Katalītiskie analogi skābekli saturošo organisko savienojumu oksidēšanai ar slāpekļskābi.//RTU zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2004, 9.sēj., 107-117. 4. .........., ............, ........... ......... ......... ................. ....... ............ .......... . ........... .............. ............. . ........ ...... ..........//2nd International School-Conference on Catalysis for Young Scientists.CATALYST DESIGN. Abstracts,Novosibirsk-Altaj, Russia, 2005, July 25-29, P-33,222-223. 5. S.Chornaja, S.Zhizhkun, S.Trusov, S.Bashkova. Molecular oxygen activation by nitrogen containing compounds in process of hydroxypivalic aldehide homogeneous catalytic oxidation.// ADHOC 2005, 9th International Symposium. Activation of Dioxygen and Homogeneous Catalytic Oxidation: University of Cologne, Germany, July 25-29,2005, P49, 105. 6. S.Chornaja, S.Trusov, S.Zhizhkun, S.Bashkova.Catalytic oxidation of hiroxypivalic aldehide by molecular oxygen in presence of copper chloride (II) in water-base solutions.//7th CAFC. The seventh International Symposium on Catalysis Applied to Fine Chemicals, Bingen/Mainz: Germany, October 23-27, 2005, D-7, http://events.dechema.de/data/tagungen_/Feisst/poster_programme_internet.pdf 7. S.V. Zhizhkun, N.V.Buceneka, S.S.Chornaja, S.R.Trusov. Catalytic influence of copper (II) compounds on hydroxypivalic aldehide oxidation by molecular oxygen.// Latvijas Ķīmijas Žurnāls: Rīga 2005, 2, 199-200. 8. S.Čornaja, O.Muravjova, Ļ.Alekseeva. Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana, lietojot attīrīšanas filtrus.//EcoBalt’2006:Rīgā , 2006, 11.-12. maijā, 62. 9. S.Choranaja, S.Zhizhkun, S.Trusov, S.Bashkova. Molecular oxygen activation by nitrogen containing compounds in process of polyalcohols homogeneous catalytic oxidation.//10th International Symposium on Catalyst Deactivation, Germany, Berlin, 2006, February 5-8, 262-267. 10. S.Čornaja, S.Žižkuna. Polispirtu katalītiskā oksidēšana ar molekulāro skābekli.// Rīgas Tehniskās Universitātes 47.Starptautiskā Zinātniskā konference.Rīga, 2006.gada 12.- 14.oktobrī. 11. I.Liepina, M.Strele, S.Chornaja, M.Jure. Transesterification of rapeseed oil to biodiesel using teterogeneous base catalysts. 6th International Scientific Conference. Engineering

for rural development 2007. Latvia , Jelgava, May 24-25, 2007,135-139.

I.Dreijers Publikācija 2001.- 2007. gados 2001 1) I. Dreyer. Environmental Engineering Study Program: Problems And Solutions, 5. starptautiskā konference Rēzeknes Augstskolā 19 – 22. jūnijā, 2001. 2) I. Dreyer, A. Spricis. Environmental Dictionary Endic2000 As A Result Of International Cooperation// EcoBalt 2001 tēzes. 2002 3) I.Dreijers. Environmental Engineering Study Programs. Starpt. konf. EcoBalt2002, Rīgā, 7-8.jūnijs. Tēzes, 47.-49. lpp.. 2003 4) I.Dreijers. Piesārņojuma noteikšana – kļūdas un to cena.//Starpt. konf. EcoBalt2003, Rīgā, 15-16. maijs. 5) A. Ruplis, I.Dreyer. Sustainable Development in Adult Education in Three Small European Countries. Turpat. 6) I. Dreijers. Piesārņojuma noteikšanas rezultātu statistiskās izvērtēšanas problēmas. In: Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sērija 1, sējums 7, R. 2003. 71-78. lpp. 2004 7) I. Dreijers, J. Ozoliņš, I. un J. Attekas. Elektrodialīzes izmantošana pienskābes fermentācijas downstream procesā. 45. RTU Starpt. zin. konferences ziņojums, 2004. 8) I. Dreijers, J. Ozoliņš, I. Atteka. Elektrodialīze ūdens atsāļnošanai. Posteris 45. RTU Starpt. zin.konf., 2004. 9) J.Lemba, I.Dreijers, J. Ozoliņš, I. un J. Attekas. Elektrodialysis for the Lactic Acid Downstream process., In: Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sērija 1, sējums 9, R., 2004. 162. – 167. lpp. 2005 10) Ruplis, I. Dreyer, A. Brangule. Case Studies of Sustainable Development. 3rd Int. conf. Open Learning and Distance Education. Information Systems Management Inst., Riga, January 20-21, 2005. 11) I. Dreyer. Application of Reference Distributions for Environmental and Quality Data. 46. RTU Starpt. zin. konf., Rīga, 13. oktobrī, 2005. 12) I. Dreyer. Application of Reference Distributions for Environmental and Quality Data Analysis. In: Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sērija 1, sējums 11 R., 2005. 106. – 113. lpp. 13) J. Lemba, I. Dreijers, R. Kārkliņš, J. Ozoliņš. Jonapmaiņas membranu ražošanas tehnoloģijas, membranas raksturojošie parametri un īpašības, praktiskais pielietojums. 46. RTU Starpt. zin. konf., Rīga, 13. oktobrī, 2005. 2006 14) M.Drille, I.Rozenštrauha, I.Dreyer, A.Unbedahts, V.Priednieks. Marinae Spills – Causes, Monitoring and Morality Aspects. In: Proceedings of 10th Int. Conf. Transport Means, Kaunas, October 2006. 225 – 228 pg. 15) I.Dreijers, O.Medne. Putu polistirola ražošanas tehnoloģijas analīze. 47. RTU Starpt. zin. konf., Rīga, 13. oktobrī, 2005.

16) J.Lemba,I.Dreijers, I.Smiltnieks, R.Kārkliņš. Jonapmaiņas membrānasorgānisko vielu elektrodialīzes procesā, šo membrānu raksturojošie parametri un īpašības, praktiskā pielietojamība. 47. RTU Starpt. zin. konf., Rīga, 13. oktobrī, 2005. 17) J.Lemba I.Smiltnieks, I.Kramzaka, I.Dreijers, I.Kalviņš. Elektrodialīzes procesa norises ātruma un virziena ietekmēšana. 47. RTU Starpt. zin. konf., Rīga, 13. oktobrī, 2005.

18) M.Drille, I.Rozenštrauha, I.Dreijers. Marine Spills: Problems and Solutions. Starpt. konf. EcoBalt2006, Rīgā 19) M.Drille, I.Dreyer. Environment: To-day`s Understanding and To-morrow`s Consciousness. Starpt. konf. EcoBalt2006, Rīgā 2007 20) M.Drille, I.Dreyer. Environmental Changes ofTo-day. Starpt. konf. EcoBalt2006, Rīgā

Modra Drilles zinātnisko publikāciju saraksts (2001.-2007.): 1. R.Višs, M.Drille, I.Marcins. Dažas Latvijas mālu minerālā sastāva īpatnības. RTU zinātniskie raksti, sērija “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, RTU, 2001, 91 – 100 2. R.Višs, I.Marcins, M.Drille. Silikogēlveidīgu sorbentu un katalizatoru iegūšana no karbonātus nesaturošiem māliem. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2002, N4, 378-382. 3. R.Višs, M.Drille, I.Marcins. Adsorbcija uz māliem un ar skābi apstrādātiem mālu paraugiem. RTU zinātniskie raksti, sērija “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, RTU, 2002, 32 – 43. 4. R.Višs, M.Drille, I.Marcins. Latvijas mālu adsorbcijas pētījumi. RTU zinātniskie raksti, sērija “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, RTU, 2002, 60-64. 5. R.Višs, M.Drille. Katjonu apmaiņa mālu minerālos atkarībā no sērskābes šķīduma iedarbības ilguma. RTU zinātniskie raksti, sērija “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, RTU, 2003, 1(6), 16-21. 6. .. ...., .. ......, .. ............. ............. ........ ..... ............. ...... ..... ......... .......... Proc. of International Conference Silicate Technology, Kaunas, 2003, pp.94 – 99 7. A.Zemcova, M.Drille, A.Timofejeva. Hlora kvantitatīva satura noteikšana halogenozē. RTU zinātniskie raksti, sērija “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, RTU, 2003, 1(6), 153-158. 8. A.Zemcova, M.Drille, I.Leščinska, A.Timofejeva. Karbonskābju hlorīdu kvantitatīva satura noteikšanas metodes. RTU zinātniskie raksti, sērija “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, RTU, 2003, 1(7), 116-125. 9. R.Višs, M.Drille, I.Rozenštrauha. Retie elementi Latvijas mālos. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 9. sējums (2004), 14 – 17. lpp. 10. I.Rozenštrauha, M.Drille, R.Višs. Rūpniecisko neorganisko atkritumu izmantošanas iespējas. Konferences EcoBalt’2004 tēzes (2004), 58. lpp. 11. I.Rozenštrauha, J.P.Wu, A.R.Boccaccini. Latvijas rūpniecisko neorganisko atkritumu pārstrāde stiklkeramikā, lietojot pulvertehnoloģijas metodi un saķepināšanu. Konferences EcoBalt’2005 tēzes (2005), 23 - 24. lpp. 12. I.Rozenštrauha, M.Drille. Rūpniecisko neorganisko atkritumu reciklēšanas iespējas. LJA 7. Zinātniski – praktiskās conferences materiāli. (2005), 98 – 101. lpp. 13. R.Višs, M.Drille, I.Rozenštrauha. Smagie metāli dažu Latvijas mālu sastāvā. Konferences EcoBalt’2005 tēzes (2005), 156 - 157. lpp. 14. R.Višs, M.Drille, I.Rozenštrauha. Smagie metāli dažu Latvijas mālu sastāvā. Konferences EcoBalt’2005 tēzes (2005), 156 - 157. lpp. 15. M.Drille, I.Rozenštrauha, J.Auzāns. Chemical experiments and modular thinking. Proc. of. International Conference „Theory for Practice in the Education of Contemporary Society”, Riga (2006), pp. 540-541; 16. M.Drille, I.Rozenštrauha, A.Unbedahts. Naftas nopūdes – problēmas un risinājumi Starptautiskās 8. konferences „Ūdens transports un infrastruktūra-2006”materiāli., Riga, (2006), 125.-29. lpp. 17. M.Drille, A.Zemcova. Stability Testing of Keeping of Thymidine. Proc. of. International Conference „Eco-Balt 2006”, Riga, 2006, pp. 149-150; 18. M.Drille, I.Rozenstrauha, I.Dreijers. Marine spills: problems and solutions. Proc. of

International Conference „EcoBalt-2006”, (2006), pp. 7.-9. 19. M.Drille, I.Dreyer, A.Unbedahts, V.Priednieks, I.Rozenstrauha. Marine Spills – Causes, Monitoring and Morality aspects. Proc. of Klaipeda Technical University International Conference „Transport Means’2006” pp,. 213-216

20. M.Drille, I.Rozenštrauha. Vielas uzbūves struktūras modelis un ķīmiskais eksperiments. Konferences “Ķīmijas izglītība skolā – 2006” rakstu krājums, 2006., 43.-47.lpp. 21. I.Rozenstrauha, E.Lodins, A.Lorencs, R.Freidenfelds, D.Bajare, L.Krage, M.Drille, I.Pastare, E.Gomez, A.R.Boccaccini. The manufacturing of environmentally friendly glass-ceramics. Proc. of Internationsl conference „Eco-Balt’2007” ISSN 1691-4112, 2007, Riga, Latvia, pp.62–63. 22. D.Bajare, A.Korjakins, I.Rozenstrauha, L.Krage. Investigation of waste from recycling process of alumina scrap metāls and their useful application. Proc. of Internationsl conference „Eco-Balt’2007”, ISSN 1691-4112, Riga, Latvia, pp. 68-69. 23. I.Dreijers, M.Drille. Environmental change of today. Proc. of. International Conference „Eco-Balt 2007”, ISSN 1691-4112, Riga, Latvia (May, 2007), pp. 7-8; 24. Z.Irbe, J.Ozoliņš, M.Drille. Evalution of demineralization technologie of water. Proc. of. International Conference „Eco-Balt 2007”, ISSN 1691-4112, Riga, Latvia (May, 2007), pp. 85-86; 25. R.Viss, I.Rozenstrauha, M.Drille. Modified Latvian clays as sorbent of heavy metāls. Proc. of Internationsl conference „Eco-Balt’2007”, ISSN 1691-4112, Riga, Latvia, pp.95-96. 26. I.Rozenstrauha, E.Lodins, A.Lorencs, R.Freidenfelds, D.Bajare, L.Krage, M.Drille, I.Pastare. The chemical durability of glass-ceramics containing industrial waste. RTU raksti - 3rd Baltic Conference of Silicate Materials. (sagatavots iesniegšanai)

Asociētais profesors Mārcis Dzenis Zinātnisko publikāciju saraksts 1. M.Dzenis. Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Sociālā fonda finansējum. ieguldījums zinātniskās infrastruktūras un cilvēkresursu attīstīšanā. - RTU zinātniskie raksti "Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 1.sērija". Izdevniecība "RTU", Rīga, 2007, Nr.14, 148.-153. lpp. 2. J. Greidāne, A. Dzene, N. Loginova, V. Tupureina, M Dzenis, L. Savenkova. Macromolecular Therapeutic Systems. RTU zinātniskie raksti, 1.sērija, 12.sēj., “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, 2006, 61.-68. lpp. 3. Z. Grigale, M. Dzenis, A. Dzene, V. Tupureina. Polihidroksibutirāta un polilaktīda maisījumi. RTU RTU 47. Starptautiskās zinātniskās konferences programma, Rīga, 2006. gada 12.-14.oktobrī. R.: RTU, 2006, 51.lpp. 4. Greidane J., Dzene A., Loginova N., Tupureina V., Dzenis M., Savenkova L. Macromolecular therapeutic systems. Proceedings of Baltic Polymer Symposium 2005. Tallinn October 19-21, 2005. Tallinn, 2005, p.11. 5. Dzenis M. Conservator.s education in Latvia. - Proceedings of Leonardo da Vinci seminar .Journey of the Baroque II - Conservation and Restoration of Jaeger.s Oath-Church in Liepaja., Latvia, June 1-2, 2005, p.9-12. 6. Dzenis M., Vīksne A., Vectirāns T. Ceļu horizontālo apzīmējumu kvalitāte un pietiekamība.- 3. zinātniski praktiskais seminārs .Satiksmes drošības problēmas Rīgā, risināšanas ceļi., 2004.gada 17.decembris. Rīga, 2004, lpp.57-62. 7. Erkske D., Viskere I., Tupureina V., Dzene A., Dzenis M., Savenkova L. Environmentally Degradable Biocomposites From Renewable Resources.- Baltic Polymer Symposium 2004, Kaunas, November 24-26, 2004, p.96. 8. Tupureina V., Dzene A., Viskere I., Dzenis M., Kalnins M., Savenkova L. Eco-Friendly

Biodegradable Polymer Composites From Renewable Resources. - 8th European Workshop on Lignocellulosics and Pulp .Utilization of Lignocellulosics and By-Products of Pulping., Riga/Latvia, August 22-25, 2004, p.385-388. 9. Aņiščenko L, Dzenis M., Ēršķe D., Tupureina V., Savenkova L., Muižniece S. Biodegradable Modified PHB Systems. Internacional Conference .EcoBalt.2004., Riga, May 06-07, 2004, p.93. 10. M.Dzenis M., Vīksne A.. Ceļu horizontālo apzīmējumu ilglaicības pilnveidošana, noteicošie faktori, to nozīmība.- Rīga: RTU, 2003. –39 lpp. 11. Dzenis M., Vectirāns T., Vīksne A. Ceļu horizontālo apzīmējumu kvalitātes nodrošināšana. 2.zinātniski praktiskais seminārs .Satiksmes problēmas Rīgā, risināšanas ceļi., 2001. 7.dec., tēžu rakstu krājums, 10.referāts, 93.-97. lpp. 12. Dzenis M. Conservation/restoration of Cultural Heritage: Education and Training Problems, Results, Outlooks. - Scientific Proceedings of Riga Technical University: Material Science and Applied Chemistry, vol.2. Riga, RTU, 2001, p.152-158.

Aigara Jirgensona zinātnisko darbu saraksts 2001-2007 Publikācijas: 1. W. Danysz., C.G. Parsons, A. Jirgensons., V. Kauss, J. Tillner Amino-alkyl-cyclohexanes as novel pharmaceuticals of uncompetitive NMDA receptor antagonists. Curr. Pharm. Design, 2002, 8, 434-437. 2. D. Trifanova, M. Trifonova, A. Jirgensons, V. Kauss, O. Pugovich, I. Kalvinsh, G. Quack The synthesis of potential Neramexane metabolites: cis- and trans-3-amino-1,3,5,5- tetramethylcyclohexanecarboxylic acids. Tetrahedron Lett. 2004, 45, 8145-8147. 3. A. Jirgensons. M. Marinozzi, R. Pellicciari Conformationally constrained amino acids: enetiodivergent synthesis of all four diastereomers of 2-(tetrahydrofuran-2-yl)glycine. Tetrahedron 2005, 61, 373-377. 4. I. Jaunzeme, A. Jirgensons. Novel Catalysts for Overman Rearrangement. Synlett 2005, 2984-2986. 5. I. Jaunzeme, A. Jirgensons, V. Kauss, E. Liepins Diastereoselectivity in the Overman rearrangement of O-cyclohexylideneethylimidates. Tetrahedron Lett. 2006, 3885-3887. 6. M. Teus, A. Jirgensons, M. Dambrova, C. Parsons Dikarbonskābju iegūšana 3-fenil-5- hidroksiizoksazolu rindā un to glutamāta karboksipeptidāzes II inhibitorā aktivitāte. RTU Zinātniskie raksti 2006, 12, 7-14. 7. J. Nagel, I.Belozertseva, S. Greco, V. Kashkin, A. Malyshkin, A. Jirgensons, E. Shekunova, B. Eilbacher, A. Bespalov and W. Danysz Effects of NAAG peptidase inhibitor 2-PMPA in model chronic pain – relation to brain concentration. Neuropharmacology 2006, 51, 1163-1173. Patenti: 1. J. M. Kelly, I. Kalvinsh, V. Kauss, A. Jirgensons, M. Gold. 1-Amino-alkylcyclohexane derivatives as trypanocidal agents 2002, WO 2/24186 A1. 2. M. Henrich, W.Danysz, Ch.G. R. Parsons, I.Kalvinsh, V.Kauss, A.Jirgensons, M.Gold. Unsaturated 1-amino-alkylcyclo-hexane NMDA, 5HT3 and neuronal nicotinic receptor antagonists 2003, Pat US 2003/0166634 A1. 3. A. Jirgensons, Ch.G. R. Parsons; I. Jaunzeme; I. Kalvinsh; H. Markus; M. Vanejevs; T. Weil; V. Kauss; W. Wojciech. Tetrahydroquinolinones and their use as antagonists of metabotropic glutamate receptors. Appl. No US 2005-211829, Patent No US 2006/004001 A1, 2006

M.Jures publikāciju saraksts (2001.-2007.) Publikācijas žurnālos (2001.-2007.) 1. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E., Belyakov S., Petrova M., Kalnite I. Synthesis of

2,3-dihydro-5-phenyl-7-trifluoromethylimidazo[1,2-a]pyridines. Khimiya Geterotsikl. Soedin., 2001, 3, 358-367. 2. Suloeva E., Yure M., Gudriniece E., Belyakov S., Petrova M., Kalnite I. Synthesis of 5- phenyl-7-trifluoromethyl-2,3-dihydro-imidazo[1,2-a]pyridines. Chem. Heterocycl. Compd. (Engl. Transl.), 2001, 37(3), 329-337. 3. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E., Petrova M., Guttsait A. Synthesis of 2,3- dihydroimidazo[1,2-a]pyridines on the basis of 1,3-diketones. Khimiya Geterotsikl. Soedin., 2001, 7, 947-951. 4. Suloeva E., Yure M., Gudriniece E., Petrova M., Gutcaits A. Synthesis of 2,3- dihydroimidazo[1,2-a]pyridines from 1,3-diketones. Chem. Heterocycl. Compd. (Engl. Transl.), 2001, 37(7), 872-875. 5. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E., Petrova M., Kemme A. Properties of 2,3-dihydro-8- cyano-5-phenyl-7-trifluoromethylimidazo[1,2-a]pyridines. Khimiya Geterotsikl. Soedin., 2002, 6, 811-821. 6. Suloeva J., Jure M., Gudriniece E., Petrova M., Kemme A. Properties of 8-cyano-5- phenyl-7-trifluoromethyl-2,3-dihydroimidazo[1,2-a]pyridines. Chem. Heterocycl. Compd. (Engl. Transl.), 2002, 38(6), 714-723. 7. Jure M. Piridīna rindas savienojumu un to analogu sintēze. Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģija, 1989.-2003. Rīga, RTU, 2003, 23-26. 8. Māliņš K., Strēle M., Gudriniece E., Jure M. Production of biodiesel fuel from waste vegetable oils. In Proceedings of International Scientific Conference “Agricultural Engineering Problems”, Jelgava, June 2-3, 2005, Jelgava, Latvia, 2005, 276-280. 9. Strēle M., Seržane R., Malins K., Jure M. Mixtures of waste food oils for the profuction of biodiesel. In Proceedings of 10th International Conference “New technological processes and investigation methods for agricultural engineering”, Raudondvaris, September 8-9, 2005, Raudondvaris, “Leidykla MILGA”, 2005, 258-262. 10. Vedejs E., Jure M. Efficiency in Nonenzymatic Kinetic Resolution. Angew. Chem. Int. Ed., 2005, 44, 2-29. 11. Stumpe-Vīksna I., Kukāre A., Bartkevičs V., Strēle M., Seržane R., Morozovs A., Jure M. Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu satura izmaiņas pārtikas produktos dažādu tehnoloģisku procesu ietekmē. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2005, 10, 127-132. 12. Mierina I., Serzane R., Strele M., Paeglis T., Jure M. The effect of synthetic antioxidants on the oxidative stability of biodiesel. In Proceedings of 11th International Conference “Development of Agricultural technologies and technical means in ecological and energetic aspects”, 14-15 September 2006, Raudondvaris, Lithuania, 2006, 240-244. 13. Strēle M., Seržane R., Māliņš K., Paeglis T., Melders M., Jure M., Juris V., Zubkovs M., Šneps-Šnepe V. The production of biodiesel from waste food oils. RTU zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. Rīga, RTU, 2007 (red.). 14. Liepina I., Strele M., Chornaja S., Jure M. Transesterification of rapeseed oil to biodiesel using heterogeneous base catalysts. In Proceedings of 6th International Scientific Conference “Engineering for rural development”, May 24-25, 2007, Jelgava, Latvia, 2007 (in print). 15. Mierina I., Serzane R., Jure M. The impact of different concentrations of antioxidants to the stability of biodiesel. In Proceedings of 6th International Scientific Conference

“Engineering for rural development”, May 24-25, 2007, Jelgava, Latvia, 2007 (in print). Konferenču tēzes (2001.-2007.) 1. Jure M., Abolina I., Jaunzeme I., Petersone M. Synthesis of 5-alkyl-1,3,4-oxadiazol- 2(3H)-ones. Konferencijos Chemija ir chemine technologija. Kaunas Technical

University, 2001, 3. 2. Jure M., Gudriniece E., Šantare D., Sulojeva J. Farmakoloģiski aktīvo vielu meklējumi piridīna rindā. II Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Rīga, 2001, 14.-15.augusts, 282. 3. Jaunzeme I., Abolina I. 5-Alkil-1,3,4-oksadiazol-2(3H)-onu sintēze un īpašības. 42. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Ķīmija. Ķīmijas tehnoloģija. Rīga, 2001, 37. 4. Pētersone M., Jure M. Hofmaņa reakcija heterociklu sintēzē. 42. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Ķīmija. Ķīmijas tehnoloģija. Rīga, 2001, 41. 5. Jure M., Kurtenoka M. Application of Curtius reaction in synthesis of heterocycles – a retrospective. Konferencijos pranešimu medžiaga. Organine chemia. Kaunas, 2002, 6- 7. 6. Petersone M., Jure M. New efficient route to 3-alkylamino-2-pyridones. Konferencijos pranešimu medžiaga. Organine chemia. Kaunas, 2002, 18-19. 7. Petersone M., Abolina I., Jure M. New prospects of old reaction – Hofmann rearrangement of carboxamides in synthesis of heterocycles. Third Youth School- Conference on Organic Synthesis (YSCOS-3), Saint-Petersburg, Russia, 24-27 June, 2002, 12. 8. Mutule I., Sūna E., Jure M. Manniha bāzu bibliotēkas sintēze mikroviļņos. 43. RTU studentu zinātniski-tehniskās konferences tēzes, 2002, 54. 9. Pētersone M., Jure M. Hofmaņa pārgrupēšanās pielietojums 3-alkilamino-2-piridonu sintēzē. 43. RTU studentu zinātniski-tehniskās konferences tēzes, 2002, 55. 10. Potoročina I., Jure M. 2-Alkilamino-3-aminokarbonil-6-fenil-4-trifluormetilpiridīnu reakcijas ar skudrskābes etilesteri un formamīdu. 45. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. RTU, Rīga, 2004, 9. 11. Jure M. New strategies for new times: a 10-year retrospective view of chemical education at RTU (Plenary lecture). Organic Chemistry. Proceedings of Scientific Conference. Kaunas, 2004, 5-7. 12. Jure M., Petersone M., Kurtenoka M., Potorocina I., Jermolinska J. Rearrangements at electrondeficient nitrogen in heterocyclization reactions. Program and Abstracts of International Symposium on Advances in Synthetic, Combinatorial and Medicinal Chemistry, Moscow, May 5-8, 2004, P92. 13. Kurtenoka M., Jure M. Application of 2- and 3-aminopyridines for synthesis of condensed heterocycles. Proceedings of Scientific Conference: Organic Chemistry. Kauno Technologijos Universitetas, 2005, 25. 14. K.Māliņš, M.Strēle, M.Jure. Atkritumeļļu izmantošana biodīzeļdegvielas iegūšanai. 46. RTU Studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli, Rīga, RTU, 2005, 1, 124. 15. Strele M., Serzane R., Jure M., Petersons M. Production of biodiesel fuel from unconventional raw materials. Starpt. konf. “EcoBalt’ tēzes (2005, 5.-6.maijā). Rīga: Intego Plus, 2005, 112-113.

16. Jure M., Ramina I., Petersone M., Potorocina I. 5-Substituted-1,3,4-oxadiazol-2(3H)- ones in synthesis of 1,2,4-triazol-3(4H)-ones. Proceedings of 20th International Congress of Heterocyclic Chemistry; Palermo, Italy, 2005, 1-PO73, 260. 17. Paeglis T., Melders M., Strele M., Serzane R., Jure M. The production of biodiesel from waste food oils and animal fats. International Conference „EcoBalt’2006”. Thesis, Riga: Intego Plus, 2006, 119-120. 18. Paeglis T., Mierina I., Serzane R., Strele M., Tupureina V., Jure M. Elaboration of composition for saw chain lubricants based on vegetable oils. 47th International Scientific Conference of Riga Technical University. Riga: RTU, 2006, 70.

19. Smirnovs A., Strele M., Mierina I., Jure M. Investigation of crude glycerol applications. 47th International Scientific Conference of Riga Technical University. Riga: RTU, 2006, 71. 20. Paeglis T., Serzane R., Strele M., Jure M. Application of vegetable oils and their derivates as components of biodegradable chain saw oils. Scientific Conference “Chemistry and Chemical Techology of Kaunas University of Technology”, Kaunas, April 25-26th, 2007, 26. 21. Mierina I., Serzane R., Jure M. Stabilization of vegetable oils and methylesters of fatty acids. Scientific Conference “Chemistry and Chemical Techology of Kaunas University of Technology”, Kaunas, April 25-26th, 2007, 27. 22. Vanaga I., Strele M., Jure M. Synthetic transformations of triglycerides. Scientific Conference “Chemistry and Chemical Techology of Kaunas University of Technology”, Kaunas, April 25-26th, 2007, 28-29. 23. Liepiņa I., Strēle M., Jure M. Biodīzeļa iegūšana no rapšu eļļas heterogēno katalizatoru klātbūtnē. RTU 48. Studentu zinātniskā un tehniskā konferences materiāli, Rīga: RTU, 2007 (red.). 24. Vanaga I., Strēle M., Jure M. Augu eļļu epoksidēšana. RTU 48. Studentu zinātniskā un tehniskā konferences materiāli, Rīga: RTU, 2007 (red.). 25. Mieriņa I., Paeglis T., Seržane R., Jure M. Kaņepju metilesteru oksidatīvās stabilitātes pētījumi. RTU 48. Studentu zinātniskā un tehniskā konferences materiāli, Rīga: RTU, 2007 (red.). 26. Paeglis T., Seržane R., Jure M. Biodegradējamu motorzāģu ķēžu eļļas receptūras izstrāde. RTU 48. Studentu zinātniskā un tehniskā konferences materiāli, Rīga: RTU, 2007 (red.). 27. Vanaga I., Strele M., Jure M. The synthesis of various valuable products from plant oils. International Conference „EcoBalt’2007”, May 10-11, 2007. Thesis, Riga: Intego Plus, 2007, 39. 28. Jermolinska J., Jure M., Belyakov S., Petersone M. Synthesis of 3-amino-4- trifluoromethyl-6-phenyl-pyrazolo[3,4-b]pyridines. International Symposium on Advances in Synthetic and Medicinal Chemistry, St. Petersburg, Russia, August 27-31, 2007 (in print). Citas publikācijas 1. Jure M. Fakultātes svarīgākie 2000.gada notikumi. RTU Zinātnisko rakstu krājums. Rīga, 2001, 1.sērija, 2.sēj., 159-161. 2. Jure M. Fakultātes svarīgākie 2001.gada notikumi. RTU zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. 2002, 4, 196-198. 3. Jure M. Ērikai Bizdēnai jubileja. Jaunais Inženieris, 2002, 22/23 (20.06.02.), 13-15. 4. Jure M. Ķīmija kā prioritāte. Jaunais Inženieris, 2002, 9/10 (19.12.02.), 15-16. 5. M.Jure. In memoriam. Profesore Emīlija Gudriniece. Jaunais Inženieris, 2004, 5 (21.10.04.), 7.

6. A.Strakovs, F.Avotiņš, M.Jure, R.Valters, V.Kampars. Emīlija Gudriniece. In memoriam. Latv. Ķīmijas Žurnāls, 2004, 4, 401. 7. ....., ........., .........., ........, ......... ...... ......... .......... (03.08.1920 – 04.10.2004). Khim. Geterotsikl. Soedin., 2004, 12, 1747- 1749. 8. A.Strakovs, F.Avotiņš, M.Jure, R.Valters, V.Kampars. In memoriam. Emīlija Gudriniece (1920-2004), a Latvian chemist. Proc. Latv. Acad. Sci., Sect B., 2005, 59(1), 46-47. 9. Jure M. Ķīmijas nozares speciālistu darba tirgus. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte. RTU: Rīga, 2005, 3. 10. Jure M. Latvijas prioritārais zinātnes un izglītības virziens – jaunas bioloģiski aktīvu

savienojumu sintēzes tehnoloģijas. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte. RTU: Rīga, 2005, 4-5. 11. Rivža B., Ramiņa B., Jure M. Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas un diploma pielikuma loma Boloņas procesā. Izglītība un Kultūra, 2005. Mācību metodiskie materiāli 1. Jure M. Izdales materiāli kursiem “Ķīmijas informātika” un “Informācijas prasme” (datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 2001, 30 lpp. 2. Jure M. Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studiju plāni. Rīgas Tehniskā universitāte. Rīga, 2001, 24 lpp. 3. Jure M. Kas jauns ECTS? Izglītība un Kultūra, Pielikums Socrates Latvijā, 2001.g. decembrī, 26.-28.lpp. 4. Jure M. Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas īstenošana Latvijā. Izglītība un Kultūra, Pielikums Konference “Tempus apgaismo ceļu, 2001.g. 21.decembrī, 3.lpp. 5. Jure M. Ārstniecisko vielu ķīmija un to atbilstība. Lekciju konspekts (datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 2002, 50 lpp. 6. Jure M. Norādījumi darbam organiskās sintēzes laboratorijā (datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 2002, 30 lpp. 7. M.Jure. Norādījumi studiju noslēguma darbu noformēšanai. Rīga, RTU, 2003, 16 lpp. 8. M.Jure, V.Kampars. Ķīmijas augstākās izglītības tendencies Latvijā un Eiropā. Starptautiskās konferences “Ķīmijas mācīšanas metodika: vakar, šodien un rīt” rakstu krājums, Daugavpils universitāte, 2003, 100-101. 9. Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģija, 1989.-2003. Atb. par izd. M.Jure, Rīga, RTU, 2003, 77 lpp. 10. M.Jure. Ķīmisko vielu pārvaldība. http://www.ktf.rtu.lv/strukturvienibas/powerpoint/index.html 11. M.Jure, M.Neilande, Dz.Līdaka, A.Ķempele. Informācijprasmes kurss ķīmijā. http://omega.rtu.lv/dedicate/sample/cilc/latvcilc.htm 12. Spārīte I., Jure M., Pētersone M. Padomi un norādījumi studiju darbu noformēšanai ķīmijas un materiālzinātņu studentiem. RTU, Rīga, 2006, 105 lpp. 13. Jure M., Pētersone M. Informācijas prasme ķīmijas un materiālzinātņu nozarē (lekciju konspekts). RTU, Rīga, 2006, 42 lpp. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras profesore Māra Jure

Zinātnisko publikāciju saraksts laika periodā no 2001.-2007.gadam Asoc. prof. dr.sc.ing. Jānis Kajaks 1. S. Reihmane, V. Bulmanis, J. Kajaks, T. Nestjorkina, N. Timofejeva Kompozīcija dabiskās ādas gruntēšanai. Latvijas patents Nr. LV 12643 B, (20.07.2001). 2. * J. A. Kajaks, S. A. Reihmane, V. N. Bulmanis, J. E. Lejnieks Influence of water on physico - mechanical properties of composites containing low density polyethylene and linen yarn production waste./- Mechanics of composite materials, 2001, vol. 37 , N.2 p.269-274. 3. J. Lejnieks, J. Kajaks Ūdens ietekme uz kompozitu zema blīvuma polietilēns (ZBPE), + linu diega tekstilapstrādes atkritumi fizikālajām un mehāniskajām īpašībām. RTU, SZB 42.konferences materiāli, 2001. gada aprīlis-maijs, 61 l. 4. O. Labzova, J. Kajaks, V. Bulmanis Dabisko ādu deformatīvo rādītāju izpēte, RTU, SZB 42. konferences materiāli, 2001. gada aprīlis-maijs, 60 l. 5. J. Lejnieks, J. Kajaks Ūdens ietekme uz kompozītu reciklēti poliolefīni+ linu diega tekstilapstrādes atkritumi ekspluatācijas īpašībām. RTU SZB 42. Konferences materiāli 2001. gada aprīlis-maijs.62 l.

6. G. Ševkina, D. Magone, J. Kajaks, S. Reihmane Augu valsts šķiedru un zema blīvuma polietilēns (ZBPE) saturošu termoplastisku materiālu ekspluatācijas īpašības. RTU SZB 42. Konferences materiāli 2001. gada aprīlis-maijs.65 l. 7. **S. Reihmane, J. Kajaks, J. Lejnieks The possibility to improve properties of natural fiber waste containing composites. Proceedings of 3rd International Symposium Materials made from Renewable Natural Resourses September 5-6, 2001, in Erfurt/Germany. - p.136. 8. ** J. Kajaks, S. Reihmane, J. Lejnieks Influence of water on physico - mechanical properties of composites containing recycled polyethylene and linen yarn production waste./ Starpt. Konf. ECOBALT - 2001 konferences materiāli, Rīga, 14. Septembris.(skat.internet). 9. J. Kajaks, S. Reihmane, J. Lejnieks Composites of Recycled Polyethylene Reinforced with Linen Yarn Production waste – Effect of Water Sorption on Some Mechanical Properties. RTU Zinātniskie raksti , 2001. 83-88 l. 10. ** J. Kajaks, S. Reihmane, J. Lejnieks Effect of Water Exposure on the Composites Recycled Polyethylene/ Linen Yarn Production waste Physicomechanical Properties After Water Sorption. Proceedings of Baltic Polymer Symposium, October 11-12. 2001 in Tallin/Estonia, p.185-186. 11. ** J.A. Kajaks, S.A. Reihmane, J. E. Lejnieks Effect of Water on Physicomechanical Properties of Composites containing Recycled Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Theses of XII International Conference on Mechanics of Composite Materials. Riga, Latvia, June 9-13, 2002, p.76. 12. * J.A. Kajaks, S.A. Reihmane, J. E. Lejnieks Effect of Water on Physicomechanical Properties of Composites containing Recycled Polyethylene and Linen Yarn Production Waste./ Mechanics of Composite Materials, 2002, vol.38, N4, p.351-356. 13. ** S. Reihmane, J. Kajaks, Dimensional Stability of Composites Polyethylene/Linen Yarn Production Waste. Materials of 4th International Wood and Natural Fibre Composites Symposium, April 10-11, 2002 in Kassel/Germany, 49-1 -49-5. 14. **J. Lejnieks, J.Kajaks, S. Reihmane Evaluation of tensile strength- deformation characteristics by various mathematical statistic methods. Proceedings of Baltic Polymer Symposium, September 18-20, 2002. in Nida/Lithuania., p 85-90. 15. J. Lejnieks, J. Kajaks Stiepes-deformatīvo rādītāju novērtēšana ar matemātiskās statistikas metodēm. RTU 43 SZB konferences materiāli. Rīga,, RTU 2002. g. aprīlis-maijs.66 l.

16. J. Lejnieks, J. Kajaks, S. Reihmane Analyses of tensile strength-deformation parameters by mathematical statistics methods. RTU Zinātniskie raksti, 2002, 4.sēj., p.116-123. 17. D. Reihmane, K. Pleika-Ižika, J. Kajaks (zin. vad.) Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieces/ Ar augu valsts šķiedrām modificētu termoplastu īpašības. 11. Jauno Vides pētnieku konkurss. Tēžu materiāli. Rīgas pils. Skolu valde, Rīgas Dabas zinību skola. Rīga 2002, 11 l. 18. * J.E. Lejnieks, J.A. Kajaks, S.A. Reihmane Evaluation of deformation-strength characteristics by the methods of mathematical statistics for composites based on low density polyethylene and linen yarn production waste/ Mechanics of Composite Materials 2004, vol.40, N 1 p.97-108. 19. **J. Lejnieks, J.Kajaks, S. Reihmane Desorpted water amount influence on tensile strength-deformation characteristics for composites LDPE/linen yarn production waste(LW). Proceedings of Baltic Polymer Symposium, September, 2003, in Riga/Latvia p. 119-113. 20. J. Lejnieks, J. Kajaks, S.Reihmane (zin, vad.) Korelācija starp desorbētā ūdens daudzumu un stiprības-deformatīvajiem rādītājiem kompozītiem ZBPE/linu atlikumi(LA)./ RTU 44. SZB konferences materiāli. Rīga, RTU 2003.g.aprīlis-maijs 72.l. 21. I. Sirmača, E. Novada, A. Vārpiņa, J. Kajaks, G. Kuduma (zin.vad.) Korelācija starp

desorbētā ūdens daudzumu un stiprības-deformatīvajiem rādītājiem kompozītiem reciklēts polietilēns (RPE)/linu atlikumi(LA)./ RTU 44 SZB konferences materiāli. Rīga, RTU 2003.g.aprīlis-maijs 74-75 l. 22. J. Lejnieks, J. Kajaks, S.Reihmane, V. Bulmanis Analyses of water influence on tensile strength-deformation characteristics by mathematical statistics methods for composites LDPE/linen waste (LW). RTU Zinātniskie raksti, 2003,5. sēj. 143-152 l. 23. 23.** J.E. Lejnieks, J.A. Kajaks, S.A.Reihmane A correlation between the amount of desorbed water and mechanical properties of composites of LDPE and linen yarn production waste(LW). Book of Abstracts of 13th International Conference on Mechanics of Composite Materials. May 16-20,2004, Riga, Latvia, p.98-99. 24. 24.** J.E.Lejnieks, J.A.Kajaks, S.A.Reihmane Correlation between desorpted water amount and tensile strength-deformation characteristics for composites LDPE/linen yarn production waste. 4th International Symposium Materials for Renewable Resources 11- 12.Sept. 2003. Erfurt, Germany. p.39. 25. 25.**S.A.Reihmane, J.A.Kajaks, J.E.Lejnieks Properties of composites recycled poluethylene/linen yarn production waste after one cycle water sorption-desorption experiments. 5th International Wood and Natural Fibre Composites Symposium. Kassel, Germany, April 27-28, 2004. p..13.5. 26. G. Bakradze, J.Lejnieks, J.Kajaks (zin.vad.) Mehānisko īpašību korelācija ar desorbētā ūdens daudzumu dabas šķiedru saturošiem kompozītiem. RTU 45. SZB konf. materiāli, 2004.g. aprīlī,19-20 l. 27. 27.** J.Lejnieks, J.Kajaks, S.Reihmane Natural fibers waste for polyolefines composites: influence of moisture content. Baltic Polymer Symposium 2004, Programme and Proceedings, Kaunas, November 24-26, p.38. 28. J. Lejnieks, J.Kajaks, S. Reihmane, V. Bulmanis Composites of recycled polyethylene reinforced with linen yarn production waste- effect of water sorption-desorption cycle on mechanical properties. RTU Zinātniskie raksti, sērija 1, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sēj.9, 2004.-p.100-106 29. * J.E. Lejnieks, J.A. Kajaks, S.A.Reihmane Correlation between the mechanical properties and the amount of desorbed water for composites based on low density polyethylene and linen yarn production waste./ Mechanics of Composite Materials Vol.41, No.4,.2005.- p.351-356.

30. G. Bakradze, J. Kajaks, S.Reihmane, V. Bulmanis Weathering effect on mechanical properties of composites based on recycled polyethylene and linen waste. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija,11.sēj., 2005.-p.23-29. 31. **S.A.Reihmane, L.I.Putniņa J.A.Kajaks Mechanical properties of hybrid Fibers containing composites. Programme and Proceedings of Baltic Polymer Sympos. 2005.g.19-21 Oct. Tallin. P.53. 32. *G. Bakradze, J. Kajaks, S. Reihmane, J. Lejnieks Correlation between mechanical properties and desorpted water amount for composites based on recycled polyethylene and linen yarn production waste./ Mechanics of Composite Materials, 2007. N4. 33. ** G. Bakradze, J.Kajaks, S.Reihmane, R. Krutohvostov , and V. Bulmanis The influence of water sorption-desorption cycles on the mechanical properties of composites based on recycled polyolefines and linen waste /14.International Conference on Mechanics of Composite Materials. May 29.- June 2, 2006, Riga, Latvia, p.21-22. 34. *G. Bakradze, J.Kajaks, S.Reihmane, R. Krutohvostov, and V. Bulmanis The influence of water sorption-desorption cycles on the mechanical properties of composites based on recycled polyolefines and linen waste./Mechanics of Composite Materials, Vol.43 , No 4 , 2007.-p. 35. ** S.A.Reihmane, J.A.Kajaks The application of hybrid Fibers for thermoplastic polymers reinforcement. 6th Global Wood and Natural Fibre Composites Symposium. Kassel,

Germany, April 27-28, 2006. P.5.1-5.4. 36. ** S. Reihmane, J. Kajaks Use textile waste and recycled thermoplasts for composite materials processing./ starpt. Konf. ECOBALT-2006, konf. materiāli. Rīga11- 12.maijs,124 l. 37. ** S.Reihmane, J.Kajaks, D. Rubula, L. Putniņa The application of wood fibers for low desity polyethylene reinforcement./Programme Proceedings of Baltic Polymer Symposium 2006. 20-22.Sept. Riga, Bīrini, Latvia. P.73. 38. **G. Bakradze, R. Krutohvostov, J. Kajaks and S. Reihmane Water aging influence on Mechanical Properties of Recycled Polyolefine/Linen yarn production waste composites. The 8th International conference-school, Advanced materials and technologies, Palanga, Lithuania, 2006, p.94. 39. I. Eizentāls, G. Bakradze, J. Kajaks, A. Vīksne Līmes-kausējumu uz poliolefīnu bāzes izmantošana bērza koksnes finiera savienošanai. RTU 48. SZB konferences tēzes 2007.gada 26.aprīlī, Rīga ,RTU.(iesp) 40. S. Reihmane, J. Kajaks Waste Wood Fibers for low Density Polyethylene Composites. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 14, Rīga, 2007, l.58-62 41. ** S.Reihmane, J. Kajaks The Properties of Composites from Modified Wood Fibers and Recycled Polyethylene. Starptautiskās konferences .ECOBALT 2007. materiāli. Rīga, 2007. g. 10-11 maijs, 73. lpp. 42. **J.Kajaks, G. Bakradze, A. Vīksne, M. Kalniņš, S. Reihmane and R. Krutohvostov Shear strength of laminated systems wood- polyolefines-wood. Baltic Polymer Symposium - 2007, Druskininkai, Lithuenia,(nos.30.05.07) 43. **Kajaks, G. Bakradze, A. Vīksne, M. Kalniņš, S. Reihmane and R. Krutohvostov Using of hot-melts based on polyolefines for wood bonding./15. International conference no Mechanics of Composite Materials, May 26-30, 2008, Riga, Latvia. (sag. nos.) 44. * Kajaks, G. Bakradze, A. Vīksne, M. Kalniņš, S. Reihmane and R. Krutohvostov Using of hot-melts based on polyolefines for wood bonding./ Mechanics of Composite Materials, 2008, . (sag. nos.)

45. * A. Vīksne, J. Kajaks Wood bonded composites and natural fibre containing biocomposites exploitation properties./Progress in Rubber, Plastic and Recycling Technology, 2008 (sag. nos.) J.Kajaks 2007.gada 22. jūnijā. *-citējamos žurnālos, **-starptautiskas konferences P.S. Kopā ir 104 zinātniskās publikācijas, no kurām citējamos žurnālos 16.(no 1996.g.), bet 8 no 2001.gada.

M KALNIŅA PUBLICĒTIE DARBI 2007 1. ............, .........., ........., ........, ........ ............ ........ . .................. ............. .. ...... ................ ...... ............ ..... 2007, No 2, pp. 39 – 44. 2006 2. M. Kalnins, Polymer matrix composites containing nanoparticles: achievements, problems, challenges (plenary paper), 14th International Conference “Mechanics of Composite Materials” 2006, book of abstracts, 85, 3. R.D.Maksimov, S.Gaidukovs, M.Kalnins, J.Zicans, E.Plume, V.Spacek, P.Sviglerova,

Nanocomposite based on styrene-acrylate copolymer and organically modified montmorilonite 1. Mechanical properties, Mechanics of Composite Materials, 2006, Vol. 42, No 3, pp. 375 – 388 4. R.D.Maksimov, S.Gaidukovs, M.Kalnins, J.Zicans, E.Plume, V.Spacek, P.Sviglerova, Nanocomposite based on sturene-acrylate copolymer and organically modified montmorilonite 2. Barrier and thermal properties, Mechanics of Composite Materials, 2006, Vol. 42, No 4, pp. 503 - 516 5. R.D.Maksimov, S.Gaidukovs, M.Kalnins, J.Zicans, E.Plume, A nanocomposite based on styrene-acrylate copolymer and native montmorilonite clay 1. Preparation, testing and properties, Mechanics of Composite Materials, 2006, Vol. 42, No 4, pp. 61 – 74. 6. R.D.Maksimov, S.Gaidukovs, M.Kalnins, J.Zicans, E.Plume, A nanocomposite based on sturene-acrylate copolymer and native montmorilonite clay. 2. Modeling the elastic properties, Mechanics of Composite Materials, 2006, Vol. 42, No 4, pp. 235 - 246. 7. M. Kalnins, Polymer composites containing layered silicate nanoparticles. 2nd Latvian conference “Functional materials and nanotechnologies”, Riga 27-28 March, 2006, Abstracts, p.35 8. M.Kalniņš, “Polimēru nanokompozīti”, referāts LZA FTZN & ĶBMZN kopīgā sēdē “Nanozinātnes un tehnoloģijas Latvijā”, 2006 9. T. Bocok. J. Zicans, M. Kalnins. Crosslinked thermoplastic blends of polyethylene with elastomer 4. Thermorelaxation and adhesion characteristics. Mechanics of Composite Materials, 2006, Vol. 42, No 2, pp. 265 - 278 10. R. Merijs Meri, T. Bocoka, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis, A.K.Bledzki. Characterization of the mechanical performance of poly(ethylene terephtalate)(PET)/elastomere blends. Mechanics of Composite Materials, 2005 (in print). 11. R. Merijs Meri, D. Pizele, V. Kalkis, T. Ivanova, M. Kalnins. On the thermomechanical properties of the low density polyethylene (LDPE)/ethylene-octene copolymer (EOC) blends. Mechanics of Composite Materials, 2005 (in print). 2005 12. 1. T. Bocok, J. Zicans M. Kalnins. Crosslinked thermoplastic blends of polyethylene with elastomer, 1. Deformation and strength characteristics. Mechanics of Composite Materials, 2005, Vol. 41, Nr. 2, pp. 161-170 13. T. Bocok. J. Zicans, M. Kalnins. Crosslinked thermoplastic blends of polyethylene with elastomer 4. Thermorelaxation and adhesion characteristics. Mechanics of Composite Materials, 2005, Vol. 42, No 2, pp. 187 – 196 14. M. Kalnins, T. Bocok. J. Zicans. Crosslinked thermoplastic blends of polyethylene with elastomer 3. Rheological characteristics of melts. Mechanics of Composite Materials,

2006 Vol. 41, No 6, pp. 819 -830 15.

T.Bocok, J. Zicans, M.Kalnins, Cross-linked thermoplastic blends of polyethylene with an elastomer. 2. Some structural characteristics and their relationship with mechanical properties, Mechanics of Composite Materials, 2005, Vol. 41, No 4, pp. 371 – 382. 16. R.Merijs-Meri, J. Zicans, M.Kalnins, Tensile deformational properties of poly(ethylene terephtalate) and Polythylene based multiphase systems, Chemine Technolgija, Nr. 1 (35), 2005, pp. 6 -10. 17. T.Ivanova, J. Zicans, M.Kalnins, On the specifics of deformational behavior of chlorinated polyethylene containing polyethylene blends, Chemine Technolgija, Nr. 1 (35), 2005, pp. 11 -14. 18. S. Gaidukov, G.Valkovska, J. Zicans, M.Kalnins, Processing and investigation of layered silicate and acrylic copolymer nanocomposites, Pirmā Latvijas conference “Nanomateriāli un nanotehnoloģijas”, Rakstu krājums, 2005, pp. 61 – 67. 19. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, J.Zicans, M.Kalnins. Comparison of tensile properties of diverse acrylic copolymers/MMT nanocomposites. Proceedings CD to Joint Meeting of 8th European Symposium on Polymer Blends and Eurofillers 2005, [F/316], May 9 to 12, 2005 – Bruges, Belgium 20. R.Merijs Meri, J.Zicans, M.Kalnins, V.Kalkis, A.K.Bledzki. Micro and macro deformative properties of poly(ethylene terephtalate) (PET) and elastomere based microheterogeneous blends. Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2005, Tallin, 19-21 October, p.15 21. 10. D.Pizele, T.Ivanova, R.Merijs Meri, J.Zicans, M.Kalnins. On the deformative properties of high density polyethylene (HDPE) ethylene-octene copolymer (EOC) blends. Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2005, Tallin, 19-21 October, p.16. 22. 11. I.Elksnīte, R.Merijs Meri, J.Zicans, M.Kalnins. Physical properties of the inorganic filler reinforced polyethylene terephtalate blends. Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2005, Tallin, 19-21 October, p.24. 23. 13. T.Ivanova, J.Zicans, R.Maksimovs,M.Kalnins, V.Kalkis. Mechanical and structural properties of low desity polyethylene (LDPE) chlorinated polyethylene (CPE) blends. Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2005, Tallin, 19-21 October, p.31 24. 11. ..... .... .., ...... .., ....... .., ........ .. ......... ....... ......... ........... ..................... (....). 25 ......... ............. ......-............ ........... . ........ ".............. ......... . .............." «...........», 30 ... – 3 .... 2005 .. ,......., c.371-374. 25. S. Gaidukov, A.Cimmermane, J. Zicans, M.Kalnins, V.Švinka, Investigation of poly(vinyl alcohol) intercalation in layered silicates, Pirmā Latvijas conference “Nanomateriāli un nanotehnoloģijas”, Rakstu krājums, 2005, pp. 68 – 74. 2004 26. M. Kalnins, Selected structural peculiarities of cross-linked polyolefin based thermoplastic blends (plenary lecture), Proceedings of Baltic Polymer Symposium,

Kaunas, 2004, P.23 27. R.Merij Meri, J.Zicans, M.Kalnins, Selected properties of the polyethylene terephtalate (PET) based multiphase composites, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, Kaunas, 2004, P.27 28. S.Gaidukov, J.Zicans, M.Kalnins, Property investigation of smectite clays and polymer mixtures, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, Kaunas, 2004, P.31 29. R. Merijs-Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki, Deformational properties of irradet composite materials based on PET and PE, Mechanics of Composite

Materials, 2004, Vol. 40, No 3, pp. 247 -252 30. T. Ivanova, J.Zicans, M.Kalnins, On the deformational performance of chlorianated polyethylene containing polyethylene blends, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, Kaunas, 2004, P.39 31. V. Tupureina, A.Dzene, I.Viskere, M.Dzenis, M.Kalnins, L.Savenkova, Eco-friendly Biodegradable composites from Renewable resources, Proceedings of “Eigth European Workshop on Lignocellulosic and Pulp, Utilization of Lignocelulosic and By-Products of Pulping” 2004, Riga, Latvia, 385 - 388 32. R. D. Maksimov, T. Ivanova, M. Kalniņš, J. Zicans, Mechanical properties of of highdensity polyethylehe/chlorinated polyethylene blends, Mechanics of Composite Materials, 2004, Vol. 40, No 4, pp. 509 - 522 33. A. Viksne, L. Rence, M. Kalnins, A. K. Bledzki, The Effect of Paraffin on Fiber Dispersion and Mechanical Properties of Polyolefin-Sawdust Composites, J. Appl. Pol. Sci., vol. 93, 2004, 2385 - 2393 2003 34. A.Goldsteins, R.Merijs Meri, R.Maksimovs, M.Kalnins, A.K.Bledzki Mechanical properties in tension of the PET/PE blends, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, Jurmala, Latvija, 2003, P.125-128 35. R. Merijs Meri, R. Maksimovs, J. Zicāns, M. Kalniņš, A.K. Bledzki. Stress-strain properties of the PET/HDPE blend. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sējums 7, Rīga, 2003, lpp. 36-42 36. T. Ivanova, R. Maksimovs, M. Kalniņš, J. Zicāns, V. Kaļķis. Mechanical behaviour in tension of HDPE/CPE blendēs, RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Rīga, 2003, lpp. 160 – 169. 37. S. Gaidukovs, T. Ivanova, J. Zicans, M. Kalnins, A. Bledzki. Certain characteristics of diffusion of low molecular substances in polymer blends. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sējums 7, Rīga, 2003, lpp. 43-49 38. R. Maksimov, R. Merijs Meri, M. Kalnins, J. Zicans. Mechanical properties of the blends of Polyethylene with poly(ethylene terephtalate). Mechanics of Composite Materials, 2003, Vol. 39, No 3, pp. 189-196 39.

T. Ivanova, R. Maksimovs, M. Kalniņš, J. Zicāns, V. Kaļķis. Elastic and creep behavior of ply(vinyl chloride) and chlorinated polyethylene blends. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sējums 7, Rīga, 2003, lpp. 79 - 99 40. S. Gaidukovs, T. Ivanova, J. Zicans, M. Kalnins, A. K. Bledzki, Diffusion and sorption properties of LDPE/CPE blends, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, Jurmala, Latvija, 2003, P.114-117 41. T. Ivanova, J. Zicans, R. Maksimov, M. Kalnins, V. Kaļķis, Elasticity and creep of HDPE/CPE blends, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, Jurmala, Latvija, 2003, P.98-103 42. Bocok .., Zicāns J., Kalniņš .., Some structural characteristics of cross-linked binary blends of polyethylene and ethylene-propylene-dicyclopentadiene terpolymer , RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sējums 7, Rīga, 2003, lpp. 125-143 43. R. Merijs Meri, M. Kalnins, J. Zicans, A.K.Bledzki. Dynamic Mechanical Analysis of PET-Polyolefine Based Blends. Starptautiskā progresīvo materiālu konference un izstāde Euromat 2003, publicēts internetā: www.euromat2003.fems.org 44. Research Directory 2003, Latvia Technology Park, Zygon Baltic Consulting, Publishing House “AGB” New Materials & Processes

Biofunctional Polymer Composites, P. 21 Thermoplastic Polymer Multiphase Composites, P. 22 – 23. 2002 45. A.Viksne, M.Kalnins,L.Rence, R.Berzina “Unsaturated polyester resins based on PET waste products from glycolysis by ethylene, propylene and diethylene glycols and their mixtures”, The Arabian Journal for Science and Engineering, 2002,v.27, Nr.1C, p.33-43. 46. M. Maskavs, M. Kalnins, M. Laka, S. Chernyavskaya, Composite Systems Based on Polyethylene and Cellulose-Containing Fillers, 12-th International Conference “Mechanics of Composite Materials”,2002, Riga, Book of Abstracts, p.121 – 122.. 47. R. Merijs-Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki, Deformative properties of Irradiated Composite matyerials Based on PET and PE, 12-th International Conference “Mechanics of Composite Materials”,2002, Riga, Book of Abstracts, p.126 – 127. 48. M. Kalnins, Some Surface and Boundary Problems in Formation of Heterogeneous Polymer Composites, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2002, P.6 – 8. 49. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A. K. Bledzki. Microhardness of the Radiation Modified Heterogeneous Blends PET/PE, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2002, P.40. 50. A. Dzene, V. Tupureina, M. Kalnins, L. Savenkova, S. Muizniece-Brasava, L. Anishchenko. Biodegradable PHB Based Films for Food Packaging, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2002, P.99.

51. T. Ivanova, J. Zicans, M. Kalnins, R. Maksimovs, V. Kalkis. Properties of the Blends of Chlorinated Polyethylene with Polyvinylchloride, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2002, P.100. 52. M. Kalnins, J. Ozolins, Formation of a Boundary Layer of polyolefins Adhesively Bonded to Steel, International Journal of Adhesion & Adhesives, vol.22, 2002, pp. 179 – 185. 2001 53. T. Ivanova, J. Zicāns, M. Kalniņš, V. Kaļķis, A. Bledzskis. Multifāzu sistēmas no radiācijas modificētiem poliolefīnu un elastomēru maisījumiem, to iegūšanas un ekspluatācijas saistība ar ekoloģiju. International conference Eco Balt’2001, Rīga, Latvija, Septembris 14-15, 2001. 54. I.Šics, T.A. Ezquerra, A. Nogales, F. J. Balta-Calleja, M. Kalniņš, V. Tupureina, On the Relationship between Crystalline S and Amprphous Phase Dynamics during Isothermal Crystallization of Bacterial Ply(3-hydroxybutirate-co-3-hydroxyvalerate) Cpolymers, Biomacromolecules, 2001, 2, 581 – 587. 55. M. Kalnins, Some Significant Features of Thermoplastic Polymer Composites, RTU zinātniskie raksti, “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, , Ser.1, vol.3, 2001, pp. 107 – 112. 56. T. Ivanova, V. Kalkis, M. Kalnins, J. Zicans. Thermomechanical and morphological properties of the blends of chlorinated polyethylene and polyethylene. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Ser.1, vol.3, 2001, pp. 94 – 100. 57. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins. Radiation modification of the blends based on poly (ethylene terephtalate) and polyethylenes. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Ser.1, vol.3, 2001, pp.89 - 93 . 58. Ivanova T., Bocoka T., Zicans J., Kalkis V., Kalnins M. Properties of radiationmodified blends of polyethylene with elastomers and liquid crystalline copolyester, Macromolecular Symposia, 2001, vol. 170, pp. 105-113.

59. J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki, I. Jablonskis, R. Merijs Meri. Tensile Properties of Irradiated Binary Heterogeneous Blends Based on Poly (ethylene terephtalate) and Polyethylene, X-th International Baltic Conference Materials Engineering & Balttrib, Jurmala, Latvia, 2001, September 27-28, pp. 120-122. 60. M. Kalnins, Thermoplastic Polymer Composites, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2001, P.35 – 40. 61. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A. K. Bledzki, Blends based on Poly (Ethylene Terephtalate) and Different Polyolefins, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2001, P.109 – 110. 62. A. Viksne, M. Kalnins, L. Rence, R. Berzina, Preparation of Unsaturated Polyester annd Alkyd Resins dor Surface Coatings on the Base of PET Waste Depolymerisation Products, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2001, P.139 – 142.

63. T. Ivanova, V. Kalkis, M. Kalnins, J. Zicans, Thermomechanical and Structural Properties of Blends Based on Chlorinated Polyethylene and Polyethylene, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2001, P.185 – 186. 64. Bibes, V. Tupureina, A.Dzene, L. Savenkova, M. Kalnins, Biodegradable Materials from Plasticized PHB Biomass, Macromol. Symp., vol.170, P. 61 –71, 2001. 65. 2001 High Tech in Latvia, Latvian Development Agency, Latvia Technology Park, Biotechnology & Bioengineering: Biopolymer Polyhydroxybutyrate (PHB), P. 5. PHB Biocomposites: Antiseptic Wound Dressing, Medical Glue, P. 6. Chemistry Technology & New Materials: Ecologically Safe, Environmentally Friendly Thermoplastic Polymer Compositions (TPC), P.7. Technology for Production of Unsaturated Polyester and Alkyd Resins on the Base of PET Waste Depolymerization Products. P. 8. Thermoplastic Polymer Composite Systems (TPC), P. 9. Environment Friendly Technologies: Plant Protection Agents Containing PHB Formulations, P. 34. 66. M. Maskavs, M. Kalniņš, M. Laka, S. Chernyvkaya, Physicomechanical Properties of Composites Based on Low-Density Polyethylene and Cellulose-Containing Fillers, Mechanics of Composite Materials, 2001, vol. 37, P. 259 – 268.

prof. V.Kampars publikāciju saraksts laikā no 2002.gada līdz 2006.gadam. 1. V.Kampars, A.Alksnis, A.Blūms. Humīnskābes saturoši putupoliuretāni. RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2002, Nr 4, p.101-104 lpp. 2. ........., ............, .......... ...... ........... 2-............ . .................. ......... ....... ..., 2002, N7, c.911-917. 3. A.Ozols,V.Kampars, M.Reinfelde, V.Kokars. Azobenzene oligomers for holographic information recording, Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2002, Nr 5, pp.179-189 4. 2003.g. V.Kampars, V. Kronberga S. Iodine values estimation of vegetable oils by FTIR spectroscopy. First International conference on Advanced Analysis – Exploring Biological Systems in Food, Olsztyn, Poland, 2003, pp.26 5. V.Kampars, V., Kronberga S. Iodine values estimation of vegetable oils by FTIR spectroscopy. Polish Journal of Food and Nutrition Sciences, 2003, vol.12/53, SI 2, pp.45- 47 6. V.Kampars, V.Kokars, A.Ozols, M.Reinfelde. Azobenzene polymer films for holographic recording in the red spectral region, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, Jurmala, 2003, pp.264-268 7. .Kampars V., Kreicberga J. Thermal Decomposition of Alkylated Humic Substances, Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2003, Nr 7, pp. 50-55 8. Kampars V. Spectroscopic investigation of degradation of rapeseed oil methyl esters, Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2003, Nr 7, pp.170-176 9. Kampars V.Thermal stability of biodiesel. 16th International Congress of Chemical and Process Engineering, Praha, 2004, CD-ROM of Full Texts, P.184,

10. M.Plotniece, V.Kampars. Fullerēnu reakcijas un izmantošana. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2004, Nr4, lpp. 311- 335 11. V.Kampars, A.Skujiņš. Rapšu eļļas biodīzeļdegvielas un jauktu dīzeļdegvielu zemo temperatūru īpašības, Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2004, N 6, pp.57-60 12. .V.Kampars. Stability of biodiesel at 80oC, Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2004, Nr.9, pp.24-28 13. V.Kampars, M.Utinans, P.Pastors, E.Kalnina, V.Grazulevicius. Electronic structure and UV-VIS spectra of DMABI and its dicyanomethylidene derivatives, Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2004, Nr.9, pp.154-161 14. A.Ozols. V.Kampars, M.Reinfelde, V.Kokars. Hromofora grupu ietekme uz azobenzolaoligomēru hologrāfiskajiem raksturlielumiem. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2004, Nr.9, pp.122-129 15. V.Kampars, S.Ratjeva. Fluorescence spectroscopy investigation of degradation of rapeseed oil methyl esters. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.10, pp.59-64 16. M. Petrova, E. Liepinsh, V. Kampars. 1H NMR spectral analysis of gasolines with various content of octane boosters. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.11, pp.40-43 17. J.Gulbis, V.Kampars. The synthesis of new 1,3-indandione derivatives. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.11, pp.11-14

18. D.Saharovs, A.Ozols, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratjeva. Dependance of holographic properties of azobenzene oligomers on combination and concentration of chromophore groups. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.10, pp. 19. .Kreicberga J., Jecs E., Kampars V. Synthesis of 4-nitro-4’[N,N-bis(2- hydroxyethyl)amino]azobenzene derivatives for „guest-host” type materials. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.10, pp.46-54 20. K.Pajuste, I.Krivicka, M.Plotniece, A.Soboļevs, B.Vīgante, V.Kampars. The synthesis of new cationic 1,4-dihydropyridine derivatives forDNa delivery. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.11, pp.7-10 21. J.Ekmanis,V.Kampars. Akmeņogļu renesanse. Enerģija un pasaule, 2005, Nr.1,23-25 lpp. 22. J.Ekmanis, V.Kampars. Akmeņogļu renesanse. Enerģija un pasaule, 2005, Nr.2,16-17 lpp. 23. G.Blazys, S.Grigalevicius, J.V.Grazulevicius, V.Gaidelis, V.Jankauskas, V.Kampars. Phenothiazinyl-containing aromatic amines as novel amorphous molecular materials for optoelectronics. Journal of Photochemistry and Photobiology. A: Chemistry, 2005, pp.115-120 24. Ozols, M. Reinfelde, V. Kampars, V. Kokars. Structure optimization of azobenzene oligomers for holography, Phys. stat. sol. (c) 2005,vol.2, No.1, pp.673–676 25. .I.Kaulach, I.Muzikante, E.Fonavs, J.Kalnachs, G.Shlihta, M.Plotniece, S.Tokmakov, P.Shipkovs, V.Kampars. Magnetic field influence on photovoltaic effect of PMMA doped with dimethylaminobenzylidene-1,3-indandione and fullerene C60 derivative. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2005, N 5, pp.3-10 26. .I.Krivicka, K.Pajuste, M.Plotniece, A.Plotniece, V.Kampars, G.Duburs. Synthesis of new symmetrical and unsymmetrical cationic 1,4-dihydropyridine derivatives for gene transfection, ESOC, Helsinki, 2005, p.284 27. V.Kampars, S.Ratjeva. Fluorescence spectroscopy investigation of degradation of

rapeseed oil methyl esters. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.10, pp.59-64 28. M. Petrova, E. Liepinsh, V. Kampars. 1H NMR spectral analysis of gasolines with various content of octane boosters. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.11, pp.40-43 29. Kreicberga J., Jecs E., Kampars V. Synthesis of 4-nitro-4’[N,N-bis(2- hydroxyethyl)amino]azobenzene derivatives for „guest-host” type materiāls. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.10, pp.46-54 30. V. Kampars, A. Ozols, J. Kreicberga, Dm. Saharovs. Influence of azobenzene chromophore concentration on the efficiency of holographic optical storage in doped polymer films. Thesis. Chemistry and chemical technology. Kaunas, KTU, 2005, p. 31. Plotniece M., Kampars V. Novel donor-acceptor systems of tetrathiafulvalenes-fullerene C60 (TTF-C60). Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.10, pp.23-36 32. V.Kampars, K.Lazdoviča, S.Ratjeva. Biodīzeļa degradācija augstā temperatūrā. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2006, Nr.1, pp.34-39. 33. V.Kampars, P.Pastors, J.Amelina Determination of solvents characteristicsby comparison the 4-aza-2-(4’-dimethylaminobenzylidene)-1.3-indanedione and 2-(4’- dimethylaminobenzylidene)-1.3-indanedione solvatochromy. Scientific Proceedings of

Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2006, Nr.1, pp.45- 48. 34. Kaulach, I. Muzikante, L. Gerca, M. Plotniece, M.Roze, J. Kalnachs, G.Shlihta, P.Shipkovs, A.Tokmakov, E.Fonavs, G.Kashkarova and V. Kampars. PV effect in Cells of Poly(3-hexylthiophene) Doped by Fullerene and SnCl PhthalocyanineSoluble Derivatives, 21 st European Photovoltaic Solar Snergy Conference,2006. 4-8 September, Dresden 35. Dm. Saharov, A.Ozols, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva. Influence of chromophore group concentration on the holographic properties of spin-coated azobenzene oligomers. Latvian Journ. of Phys. and Techn. Sciences, 2006, No2, pp. 59 – 65. 36. M.Roze, V.Kampars, I.Kaulach, N.Kirichenko, I.Muzikante. New soluble phtalocianins for solar cells, ICPP-4, Rome, 2006, p.844 37. .M.Plotniece, D.Landrate, E.Liepins, V.Kampars. The synthesis of N-(indan-1,3-dion-2- yl)cinnollinium betaines, International Conference on Organic Synthesis, Tallinn, 2006, Abstracts, p.135 38. J.Gulbis, V.Kampars. The synthesis of 2-(3’,4’-diethoxycarbonyl)-benzylidene-1,3- indandione, International Conference on Organic Synthesis, Tallinn, 2006, Abstracts, p.91 39. A.Tokmakov, S.Belyakov, K.Balodis, P.Pastors, I.Muzikante, V.Kampars. Crystal Structure of Benzylidene-1.3-indandiones. 23rd European Crystallography Meeting, Leuven, Belgium, Acta Cryst., 2006, A62, p.300 (m42.p18) 40. B. Stiller, M. Saphianni-kova, K. Morawetz, J. Ilnytskyi, D. Neher, Muzikante, P. Pastors, V. Kampars Optical patterning of azobenzene and indandione containing films. Riga, ECOF 10, p.73 41. Belyakov, A. Tokmakov, P. Pastors, V. Kampars. X-ray structure determination of DMABI analogs. Riga, ECOF 10, p.93 42. J. Kreicberga, E. Jecs, V. Kampars. Synthesis of 5-nitropyridin-2-Y lazo push-pull azobenzene analogs. Riga, ECOF 10, p.97 43. M. Rutkis, V. Kampars, A. Vembris, A. Jurgis, A. Tokmakov. Tailoring of the NLO properties of organized polymer films: achievements in host-guest system of the DMABI

derivatives in sPMMA. Riga, ECOF 10, p.101 44. I.Kaulach, I. Muzikante, L. Gerca, M. Plotniece, M. Roze, J. Kalnachs,G. Shlihta, V. Kampars, A. Tokmakov Charge carrier photogeneration in poly (3-hexylthiophene)- fullerene cells doped with SNCL phthlocynine soluble derivate. Riga, ECOF 10, p.156 45. A.Ozols, Dm.Saharov, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva. Holographic properties of azobenzene oligomers with differently bonded chromophore groups.10th Europhysical Conf. On Defects in Insulating Materials, July 10 – 14, 2006, Milano, Italy, p. 317. 46. Ozols, M. Reinfelde, Dm. Saharov, K. Kundzins,V. Kampars,V. Kokars., Holographic recording of surface relief gratings in tolyle-based azobenzene oligomers. Riga, 2006. ECOF 10, p.72 Patenti 1. I.Ančupāne, V.Kampars, V.Miltiņš, R.Miltiņš, A.Miltiņš. Farmaceitiska bioaktīva kompozīcija. LR patents 12909, 7A61K7/48, A61K35/10, 20.03.2003. 2. A.Miltiņa, V.Kampars, I.Kolontaja, I.Ančupāne, A.Miltiņš. Ādas pīlinga sastāvs. LR patents LV 13070 B, pieteikums Nr P-03-62 no 10.06.03., pat.publ. 20.01.04. 3. V.Kampars.Infrasarkanās spektroskopijas metode biodīzeļa (FAME) satura noteikšanai vidējos destilātos.Latvijas Republikas patents, pieteikums P-05-147 no.11.11.2005

Rīgas Tehniskās universitātes profesora Dr.habil.phys. Māra Knites zinātnisko darbu saraksts 2001-2007 Raksti SCI žurnālos 1. M.Knite, K.Ozols, G.Shakale, V.Teteris, Polyisoprene and high structure carbon nanoparticle composite for sensing organic solvent vapours, Sensors and Actuators B, 2007, (In Press, corrected proof, available online: http://www.sciencedirect.com/science) 2. M.Knite, V.Tupureina, A.Fuith, J.Zavickis, V.Teteris, Polyisoprene – multi-wall carbon nanotube composites for sensing strain, Materials Science & Engineering C, 2007, (In Press, corrected proof, available online: http://www.sciencedirect.com/science) 3. M.Knite, I.Klemenok, G.Shakale, V.Teteris, J.Zicans, Polyisoprene-carbon nanocomposites for application in multifunctional sensors, Journal of Alloys and Compounds, 2007, V434-435, 850-853. 4. M.Knite, A.J.Hill, S.J. Pas, V.Teteris, J.Zavickis, Effects of plasticizer and strain on the percolation threshold in polyisoprene-carbon nanocomposites: positron annihilation lifetime spectroscopy and electric resistance measurements, Materials Science & Engineering C, V 26, 2006, 771-775 5. M.Knite, V.Teteris, A. Kiploka, I.Klemenoks. Reversible tenso-resistance and piezoresistance effects in conductive polymer-carbon nanocomposites, Advanced Engineering Materials, V6, No9, 2004, p.742-746 6. M.Knite, V.Teteris, I.Aulika, H.Kabelka, A.Fuith. Alternating-current properties of elastomer-carbon nanocomposites, Advanced Engineering Materials, V6, No9, 2004, p.746-749 7. M.Knite,Valdis Teteris, Aleksandra Kiploka, Jevgenijs Kaupuzs. Polyisoprene-carbon black nanocomposites as strain and pressure sensor materials, Sensors and Actuators. A: Physical, V110/1-3, 2004 p.142-149. 8. M.Knite, V.Teteris, A.Kiploka. The effect of plasticizing agent on strain-induced change of electric resistivity of carbon-polyisoprene nano-composites, Materials Science & Engineering C, V23/6-8, 2003, p.787-790 9. M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternberg. CO2-laser induced structure changes in PZT sol-gel films, Ferroelectrics, V286, 2003, p.321-326 10. M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternbergs. CO2 laser-induced structure changes in lead zirconate titanate Pb(Zr0.58Ti0.42))3 sol-gel films, Applied Surface Science, V208-209C, 2003, p.378-381.

11. M.Knite, V.Teteris, B.Polyakov, D.Erts. Electric and elastic properties of conductive polymeric nanocomposites on macro- and nanoscales, Materials Science & Engineering C, V19, Iss.1-2, 2002, p.15-19. 12. M.Knite, V.Teteris, I.Klemenoks, Boris Polyakovs, D.Erts. Nanostructure carbon black –polyisoprene composites as prospective strain sensor materials: macro- and nanoscale studies, Proc. SPIE, Vol.4627, 2002, p.113-117. 13. M.Knite, L.Shebanovs. Optimization of thermal coefficient of electrical resistivity of Co-Ti-Si thin films due to laser induced chemical reactions, Proc. SPIE, Vol. 4348, 2001, p.282-286. 14. M.Knite, L.Shebanovs, V.Snitka. Laser induced chemical reactions and surface patterning in Co-Si and Co-Ti-Si films: investigations by X-ray diffraction and atomic force microscopy, Proc. SPIE, Vol.4157, 2001, p.208-211. 15. M.K...., .........., ......... .......-.............. ......... ............. ....... . ......... .................... CoSi2 . ......... Co-Ti-Si ...... ....., ........ ..., ..... .........., ... 65, No 4, 2001, c.502-505 Raksti recenzējamos žurnālos un rakstu krājumos 16. M.Knite, A.Hill, V.Bovtun, V.Teteris, A.Solovjovs, G.Shakale, J.Zavickis, I.Aulika, B.Polyakov, S.J.Pas, S.Veljko, D.Nounji, I.Klemenoks, J.Zicans, A.Kiploka, D.Erts, J.Pezelt, A.Fuith, Polymer-nanostructured carbon composites as multifunctional sensor materials: design, processing, and properties, Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2006, N2, 15-29

17. M.Knite Polymer-electroconductive nanostructure composites for application in strain sensors (brief review), Proc. of 1th Latvian Conf. Nanomaterials and Nanotechnologies, March 30-31, 2005, Riga, Latvia, 136-142 18. M.Knite, V.Tupureina, A.Dzene, V.Teteris, A.Ķiploka, J.Zavickis. Influence of plasticizer on the improovement of strain sensing effect in polymer-carbon nanocomposites, Chemical Technology, 2005, No2 (36), pp.5-10 19. M.Knite, K.Kundzins, G.Mezinskis, I.Yuchnevicha. Piezoelectric response measurements on nanoscale and X-ray difraction studies of Pb(Zr0.58Ti0.42)3 sol-gel films treated by CO2 laser radiation, Technical digest of Eurosensors XVIII, Rome 12- 15 Sep 2004, p.929-931 20. M.Knite. Polymer – electroconductive nanoparticle composites as strain sensormaterials, Proc. of Baltic Polymer Symposium 2003, Jurmala, Latvia 2003, p.35-41 21. M.Knite, V.Teteris, A.Ķiploka. Poliosoprene-carbon black nanocomposites as tensile strain and pressure sensor materials, Proc. of The 16th European Conference on Solid State Transducers (EUROSENSORS XVI), September 15-18, 2002, Prague, Czech Republic, 2002, p.116-119. 22. M.Knite, G.Mezinskis, I.Pedaja. CO2 – laser induced phase transitions in PZT sol-gel films, Proc. of SPAS: 6-th International Workshop on New Approaches to High- Tech: Nondestructive Testing and Computer Simulations in Science and Engineering(NDTCS 2002), St. Petersburg, Russia. 10-16 June, 2002. Vol. 6. p. D10- D12. 23. M.Knite, V.Teteris, B.Polyakov, I.Klemenok and D.Erts. Effect of mechanical deformation on the electrical properties of nanostructure carbon black – superelastic polymer composite, Proc. of Baltic Polymer Symposium 2001, Tallin, Estonia, 2001, p.187-193 24. M.Knite, V.Teteris, I.Klemenoks, B.Polyakovs and D.Erts. Tensoresistive effect in conductive polymer composites: investigations in macro and nanoskales, Proc. of SPAS: Forth Int. Workshop on New Approaches to High-Tech, NDTCS-2001

St.Petersburg, Russia, 2001, p. C20-C23. 25. M.Knite, V.Teteris, J.Barloti. Peculiarities of percolation transition in polyizoprenenanostructurized carbon black composites, Sc. Proc. of RTU “Material Science and Applied Chemistry”, Vol 1, N 3, 2001, p.113-120 (in Latvian). 26. M.Knite, G.Mezinskis, I.Pedaja, N.Lindenbergs. Laser induced changes of structure in PZT films, Sc. Proc. of RTU “Material Science and Applied Chemistry”, Vol 1, N 3, 2001, p.121-126 (in Latvian). 27. M.Knite, V.Teteris, B.Plyakov, D.Erts. Ecstraconductive carbon black – superelastic polymer composite as prospective deformation sensormaterial: investigations in macro- and nanoscales, Sc. Proc. of RTU “Material Science and Applied Chemistry”, Vol 1, N 2, 2001, p.39-47 (in Latvian) Starptautisko konferenču tēzes 28. K.Ozols, V.Tupureina, I.Klemenoks, M.Knite, Research of polyisoprene – multi – wall carbon nanotybe composite as an organic solvent vapours sensor control, Abstracts of the E-MRS 2007 Spring Meeting, Strasbourg, France – May 28th to June 1st, 2007,Symposium L , L/P –111. 29. J.Zavickis, M.Knite, V.Tupureina, V.Teteris, S.Zīke, Processing of polyisoprenenanostructured carbon black composite cells for pressure sensors, Abstracts of International Baltic Sea Region conference “Functional materials and nanotechnologies 2007”, Riga, Latvia, 2-4 April 2007, p. 95 30. M.Knite, V.Tupureina, D.Erts, G.Krexner, A.Hill, V.Bouvtun, Elastomer nanostructured carbon composites for mechanical and chemical sensing, Abstracts of Nanotech Northern Europe 2007, Helsinki, Finland, 27-29 March 2007, p.93 31. M.Knite, V.Tupureina, A.Fuith, J.Zavickis, V.Teteris, Polyisoprene - multi-wall carbon nanotube composites for sensing strain, Abstracts of The European Material Conference E-MRS IUMRS ICEM 2006 Spring Meeting, Nice, France, May 29- June 2, 2006, p. A/A2 10 32. M.Knite, G.Shakale, V.Teteris, Polyisoprene – high structure carbon nanoparticle composite for sensing organic solvent vapours, Abstracts of The European Material

Conference E-MRS IUMRS ICEM 2006 Spring Meeting, Nice, France, May29-June 2, 2006, p. G/P2 21 33. G. Shakale, V. Teteris, I. Klemenoks, M. Knite, Research of processes of sorption and diffusion in polyisoprene-carbon nanocomposites, Abstracts of International Symposium on Metastable and Nano Materials (ISMANAM 2006), Warsaw, Poland 27th - 31st August 2006, p. http://www.inmat.pw.edu.pl/ismanam2006/ISMANAM_06_posters_list.htm 34. J. Zavickis, M. Knite, V. Tupureina, V. Teteris, I. Klemenoks, A. Fuith, Polyisoprenenanostructured Carbon Black and Carbon Nanotube Composites as Progressive Tensile and Compressive Strain Sensing Materials, Abstracts of Junior EUROMAT 2006, Lausanne, Switzerland, 4-8 September 2006, 11/N121, http://www.dgm.de/past/2006/junior-euromat/program/ 35. G. Sakale, M. Knite, I. Klemenoks, V. Teteris, Nanostructured Carbon-Polyisoprene Composites Electric Resistance Dependence of Exposure to Different Organic Vapor, Abstracts of Junior EUROMAT 2006, Lausanne, Switzerland, 4-8 September 2006, 27/N312, http://www.dgm.de/past/2006/junior-euromat/program/ 36. G.Sakale, M.Knite, I.Klemenoks, V.Teteris, Chemical sensing properties of bulk nanostructured elastomer-carbon composite, Abstracts of International Conference Advances in Nanostructured Materials, Processing-Microstructure-Properties

NANOVED 2006-NENAMAT, Stara Lesna, Slovak Republic, May 14-17, 2006, p. 121 37. M.Knite, A.Hill, V.Bovtun, V.Teteris, A.Solovjovs, G.Shakale, J.Zavickis, I.Aulika, B.Polyakov, S.J.Pas, S.Veljko, D.Nounji, I.Klemenoks, J.Zicans, A.Kiploka, D.Erts, J.Pezelt, A.Fuith, Polymer-nanostructured carbon composites as multifunctional sensor materials: design, processing, and properties, Abstracts of 2nd Latvian conference “Functional materials and nanotechnologies”, Riga, Latvia, March 27-28, 2006, p 32 38. G.Shakale, M.Knite, I.Klemenoks, V.Teteris, Electric resistance of nanostructured carbon – polyisoprene composites in vapours of diferent organic solvents as function of time, Abstracts of 2nd Latvian conference “Functional materials and nanotechnologies”, Riga, Latvia, March 27-28, 2006, p 65 39. J.Zavickis, M.Knite, V.Tupureina, V.Teteris, I.Klemenoks, A.Fuith, Time dependence of electrical resistance of polyisoprene – nanostructured carbon composites at various mechanical loading values, , Abstracts of 2nd Latvian conference “Functional materials and nanotechnologies”, Riga, Latvia, March 27-28, 2006, p 82 40. M.Knite, A.J.Hill, S.J.Pas, V.Teteris, J.Zavickis.The influence of both plasticizer and streching strain on the percolation threshold in polyisoprene-carbon nanocomposites: positron annihilation lifetime spectroscopy and electric resistance measurements, Abstracts of The European Material Conference E-MRS 2005 Spring Meeting, Strasbourg, France, May 31-June 3, 2005, p. A/PI.15 41. J.Zavickis, I.Klemenoks, V.Teteris, M.Knite, Time dependence of giant strain sensing effect in polyisoprene-carbon nanocomposites, Proc. Of 5th International Conf. on Electronics and Information systems (........... . ........... -2005) , Moscow, Russia, November 23-25, 2005, V 2, p.202 42. A.Fuith, V.Bovtun, M.Knite, S.Vljko, J.Petzelt, A.J.Hill, S.Pas, J.Zavickis, I.Aulika. Wide-frequency dielectric spectra (1kHz-2THz) and positron annihilation life time spectroscopy measurements of strain sensitive polyisoprene-carbon black nanocomposites, Abstract of European congress and Exhibition on Advanced Materials and Processes (EUROMAT 2005), Prague, Czech Republic, September 5-8, 2005, http://www.dgm.de/past/2005/euromat2005/programme/index.htm 43. I. Klemenoks, G.Shakale, V.Teteris, M.Knite. Research of influence of an environment on resistance of nanocomposite materials. Proceedings of 12th International Conf. on composites/nano engineering (ICCE-12), Tenerife, Spain, August 1-6, 2005, (on CD) 44. Maris Knite, Gita Shakale, Valdis Teteris, Igors Klemenoks. Polyisoprene-carbon nanocomposites for multifunctional sensors, Abstracts of 12th International Symposium on Metastable and Nano Materials (ISMANAM), Paris, France, July 3-7, 2005, PI-57

45. V.Novikovs, J.Zavickis, V.Teteris, M.Knite. Investigation of relaxation of electric resistance on polymer-carbon nanocomposites, Abstracts of the Int. Conf. EcoBalt’2005, Riga, Latvia, May 5-6, 2005, p. 21-22 46. M.Knite V.Teteris, A.Kiploka, J.Zicans, I.Yuchnevicha, I.Pavlovska. The effect of compound proportions on the piezoresistance effect in carbon –elstomer nanocomposites, Abstracts of The European Material Conference E-MRS 2004 Spring Meeting, Strasbourg, France, May 24-28, 2004, p. G/PII.30 http://wwwemrs.c-strasbourg.fr/2004_SPRING/2004_Book_abstract/ABSG.pdf 47. M.Knite, G.Mezinskis, I.Yuchnevicha, K.Kundzins. Microscale and nanoscale investigations of sol-gel films treated by laser radiation, Abstracts of The European Material Conference E-MRS 2004 Spring Meeting, Strasbourg, France, May 24-28, 2004, p. N/PIII.02 http://www-emrs.cstrasbourg.fr/2004_SPRING/2004_Book_abstract/ABSN.pdf

48. M.Knite, V.Teteris, A.Kiploka, I.Klemenok, B.Polyakov. Functional polymer – carbon nanocomposites for mechanical strain sensing, Abstracts of The 7-th International Conference on Nanostructured Materials (Nano2004), Wiesbaden, Germany, June 20-24, 2004, p.80-81 http://www.nano2004.org/ 49. M.Knite, K.Kundzins, G.Mezinskis, I. Yuchnevicha. Piezoelectric response measurements on nanoscale and X-ray diffraction studies of Pb(Zr0.58Ti0.42)3 sol –gel films treated by CO2 laser radiation, Abstracts of The 18en European Conference on Solid State Transducers (EUROSENSORS XVIII), September 12-15, Rome, Italy, 2004, p.720-721 50. M.Knite, V.Tupureina, A.Dzene, V.Teteris, A.Ķiploka, J.Zavickis. Influence of plasticizer on the improovement of strain sensing effect in polymer-carbon nanocomposites, Abstracts of Baltic Polymer Symposium 2004, Kaunas, Lithuania, November 24-26, 2004, p.71 51. M.Knite, V.Teteris, A.Kiploka, B.Polyakov. The effect of plasticizing agent on straininduced change of electric resistivty of the carbon-polyisoprene nanocomposite, Abstracts of The European Material Conference E-MRS 2003 Spring Meeting, Strasbourg, France, June 10-13, 2003, p. A/PI-05 http://www-emrs.cstrasbourg.fr/archives.htm 52. M.Knite, G.Mezinskis, I.Pedaja, K.Kundzins. Ferroelectric properties of PZT sol-gel films treated by CO2 laser radiation, Abstracts of The European Material Conference E-MRS 2003 Spring Meeting, Strasbourg, France, June 10-13, 2003, p.H/PI.04 http://www-emrs.c-strasbourg.fr/archives.htm 53. M.Knite, V.Teteris, A.Kiploka, J.Zicans, B.Polyakov. Perfection of mechanical strain sensing by carbon-elastomer nanocomposites, Abstracts of The European Material Conference E-MRS 2003 Spring Meeting, Strasbourg, France, June 10-13, 2003, p.NPII.42 http://www-emrs.cstrasbourg.fr/archives.htm 54. M.Knite, V.Teteris, I.Aulika, A.Vitins, A.Fuith. Alternating-Current Electrical Properties of Elastomer-Carbon Nanocomposites, Abstracts of The European Congress and Exhibition on Advanced Materials and Processes (EUROMAT 2003), Lausanne, Switzerland, September 1-5, 2003, p. http://www.euromat2003.fems.org 55. M.Knite, V.Teteris, I.Klemenoks. Reversible Tenso-Resistance and Piezo-Resistance Effects in Electric Conductive Polymer-Carbon Nanocomposites, Abstracts of The European Congress and Exhibition on Advanced Materials and Processes (EUROMAT 2003), Lausanne, Switzerland, September 1-5, 2003, p. http://www.euromat2003.fems.org 56. M.Knite, V.Teteris, I.Klemenok, A.Kiploka, B.Polyakov. Functional polymer – carbon nanocomposites for mechanical strain sensing. – Abstracts of the International Conference on nanomaterials and nanotechnologies (NN 2003), Crete, Greece, August 30, 2003, p.83 http://www.ipme.ru/ipme/conf/NN2003/ 57. M.Knite, V.Teteris, D.Erts. Elastomer-carbon black nanocomposites as strain sensor materials, Abstracts of The 9th International conference on Composites Engineering (ICCE/9), July 1-6, 2002, San Diego, California, 2002, p.97-98 58. M.Knite, V.Teteris, A.Ķiploka. Poliosoprene-carbon black nanocomposites as tensile strain and pressure sensor materials, Abstracts of The 16th European Conference on

Solid State Transducers (EUROSENSORS XVI), Prague, Czech Republic, September 15-18, 2002, p.49-50 59. M.Knite, V.Teteris, A.Vītins, I.Aulika. Peculiarities of percolation transition in polyizoprene- carbon black nanocomposites – prospective deformation sensormaterials, Abstracts of The European Material Conference E-MRS 2002 Spring Meeting, Strasbourg, France, June 18-21, 2002., p.Q-25

60. B.Polyakov, D.Erts, E Tuite, H. Olin, and M.Knite. Conductive and mechanical properties of 2-dimensional DNA arrays and electroconductive polymer composites, Abstracts of The 4th Nordic-Baltic SPM Workshop, Tartu, Estonia, May 29-31, 2002, p.53-54. 61. M.Knite, G.Mezinskis, I.Pedaja, and L.Shebanovs. CO2-laser induced structure changes in PZT sol-gel films, Abstracts of The European Material Conference E-MRS 2002 Spring Meeting, Abstracts, Strasbourg, France, June 18-21, 2002, p. D-9 62. M.Knite, L.Shebanovs, G.Mezinskis, I.Pedaja, A.Sternberg. CO2 laser induced structure changes in PZT sol-gel films, Abstracts of the 7th Russia/CIS/Baltic/Japan Symposium on Ferroelectricity (RCBJSF-7), St. Petersburg, Russia, June 24-28, 2002, p. 195. 63. M.Knite, I.Klemenok, B.Polyakov, D.Erts. Electric and elastic properties of conductor – plymer nanocomposites in macro and nano scale, Abstracts of the E-MRS 2001 Spring Meeting, Strasbourg, France, 2001, p.S8. 64. M.Knite, L.Shebanovs. Photothermal optimization of coefficient temperature resistance of Co-Ti-Si thin films, Abstracts of the E-MRS 2001 Spring Meeting, Strasbourg, France, 2001, p.L34. 65. M.Knite, V.Teteris, B.Poļakovs, D.Erts. Atgriezenisks tensorezistīvais efekts ekstravadoša oglekļa – polimēra nanokompozītā, II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa tēzes, Rīga, Latvija, 2001, 255.lpp. 66. G.Mežinskis, M.Knite, J.Zicāns, I.Juhņēviča, I.Pedaja. Daudzkomponentu mikrokompozītu ieguve izmantojot sola-gela tehnoloģiju, II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa tēzes, Rīga, Latvija, 2001, 318.lpp. 67. M.Knite, V.Teteris, I.Klemenoks, D.Erts, B.Polyakovs, I.Aulika. Electric and elastic properties of conductor – polymer nanocomposites, Abstracts of the 17th Sc. Conf . of ISSP University of Latvia, 2001, p.9. 68. M.Knite, I.Klemenok, B.Polyakov, D.Erts. Electric and elastic properties of conductor – plymer nanocomposites in macro and nano scale, Abstracts of the E-MRS 2001 Spring Meeting, Strasbourg, France, 2001, p.S8. 69. M.Knite, L.Shebanovs. Photothermal optimization of coefficient temperature resistance of Co-Ti-Si thin films, Abstracts of the E-MRS 2001 Spring Meeting, Strasbourg, France, 2001, p.L34. / M.Knite /

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras profesora Valda Kokara zinātnisko darbu saraksts (2001. – 2007.g.) Nr Publicētais darbs 1. Kokars V., Kampars V. Fotojutīgs 4-diazonijfeniletiķskābes tetrafluorborāts starpmolekulārās azosametināšanas produkts. RTU Zinātnisko rakstu krājums, Rīga, 2001, 106 – 108 lpp. 2. Kampars V., Edžiņa A., Kokars V., Kampare R. 1,3- Dikarbonilsavienojumu reakcijas ar elektroķīmiski ģenerētu hinondiamīnu. RTU Zinātnisko rakstu krājums, Rīga, 2001, 109 – 114 lpp. 3. I. Leščinska, V. Kokars, V. Kampars 2,6-Bis(4-R-stiril-)-4H-piraniliden-(4-R'-fenil)- acetonitrila atvasinājumu sintēze un īpašības. 42. RTU studentu zinātniskās un

tehniskās koferences materiāli. Kīmija. Rīga, 2001. gada 25. aprīlis. 4. O. Neilands, K. Balodis, V. Kokars, E. Valbahs N-[4'-(indan-1,3-dion-2-il)- fenil]piridīnija betaīni: Sintēze un spektroskopiskās īpašības. Rīgas Tehniskās universitātes 42. starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2001. gada 11. – 13. oktobris. 5. .. ......, .. .........., .. ........ ...... ........... 2-............ . .................. ......... ....... ..... ....................., 2002, Nr 7, c. 912-917. 6. A. Ozols, V. Kampars, M. Reinfelde, V. Kokars. Azobenzene oligomers for holgraphic information recording, RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2002, Nr 5, pp. 179-189 7. A.Ozols, V.Kampars, M.Reinfelde, V.Kokars. Hologram recording in azobenzene oligomers. The 3rd Int. Conf. „Advanced Optical Materials and Devices, AOMD-3“ August 19-22, 2002, Riga, Latvia“. Progr. And Abstr., p110 - 117. 8. V.Kampars, V.Kokars, A.Ozols, M.Reinfelde. Azobenzene polymer films for holographic recording in the red spectral region. Proc. of Baltic Polymer Symp., 2003, Jurmala, September 17 – 19, pp. 264 – 268. 9. A.Ozols, V.Kampars, M.Reinfelde, V.Kokars. Hologram recording in azobenzene oligomers. Proc. SPIE, 2003, vol. 5123, pp.99-106. 10. A.Ozols, M.Reinfelde, V.Kampars, V.Kokars. Hromoforu grupu izmaiņu ietekme uz hologrāfisko ierakstu azobenzola oligomēros. LU CFI 20. zin. konf. Tēzes, 2004.g. 16. – 18. februāris, LU CFI, Rīga, 9. lpp. 11. A. Ozols, V. Kampars, M. Reinfelde, V. Kokars. Effect of chromophore gruops on the halographic characteristics of azobenzene oligomers., RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2004, Nr 9, pp. 123-130 12. A. Maļeckis, V. Kokars, V. Kampars Sānu virknē azobenzolu hromoforu grupu saturošu poliuretānu sintēze halogrāfiskiem materiāliem., 46. RTU studentu zinātniskās un tehniskās koferences materiāli., Ķīmija., Rīga, 2005. gada 25. aprīlis. 13. D. Saharovs, A. Ozols, V.Kampars,V. Kokars, J. Kreicberga, S. Ratjeva Azobenzola oligomēru halogrāfiskās īpašības atkarībā no hromoforu grupu piesaistes un koncentrācijas., Rīgas Tehniskās universitātes 46. starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2005. gada 13. – 15. oktobris 14. A.Ozols, M.Reinfelde, V.Kampars, V.Kokars. Structure optimization of azobenzene oligomers for holography. Physics Status Solidi(c), 2005, vol.2, issue 1, pp.673 – 676. 15. Dm.Saharovs, A.Ozols, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva, A.Ozols,

M.Reinfelde. Holographic recording in azobenzene oligomers. Abstr. of Int. Student Conf. „Developments in Optics and Photonics“, 30 April – 1 May, 2005, Riga, Latvia, p.30. 16.

D.Saharovs, A.Ozols, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratjeva. Dependance of holographic properties of azobenzene oligomers on combination and concentration of chromophore groups. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.10, pp. 17. D.Saharov, A.Ozols, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva. Effect of chromophore group concentration on the holographic properties of spin-coated azobenzene oligomers. Abstr. of the 2nd Latvian Conf. „Functional Materials and Nanotechnologies“, Riga, March 27 – 28, 2006. 18. A.Ozols, Dm. Saharov, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva. HOLOGRAPHIC PROPERTIES OF AZOBENZENE OLIGOMERS WITH DIFFERENTLY BONDED CHROMOPHORE GROUPS. Abstr. of 10th Europhysical Conference on Defects in insulating Materials, July 10-14, 2006 Milano, University of Milano-Bicocca 19. V.Kokars, A. Maļeckis, E. Zariņš, K. Traskovskis, V. Kampars. Sānu virknē optiski aktīvus konjugētus molekulu fragmentus saturošu fotorefraktīvu polimēru sintēze un raksturojumi. RTU 47. Starptautiskās zinātniskā konference, Rīga, 2006. gada 12-14. oktobris. 20. Ansis Maleckis, Valdis Kokars, Valdis Kampars. Synthesis of derivatives of 2-(4- dioxyethylamino)-benzylidene)-2H-indene-1,3-dione. Abstr. of the Internatiomal Balic Sea Region Conf. „Functional Materials and Nanotechnologies“, Riga, April 2 – 4, 2007, pp. 113 21. M. Rutkis, V. Kampars, A. Jurģis, A. Vembris, A. Tokmakovs, V. Kokars. TOWAED DEVICE APPLICABLE POLYMER SECOND ORDER NONLINEAR OPTICAL MATERIALS. Abstr. of the Internatiomal Balic Sea Region Conf. „Functional Materials and Nanotechnologies“, Riga, April 2 – 4, 2007, pp. 46 22. Dmitry Saharov , Andris Ozols, Valdis Kokars, Valdis Kampars, A.Maleckis, M.Jansone. RELAXATION EFFECT OF STILBENE AZOBENZENE DERIVATIVES ON THEIR HOLOGRAPHIC PROPERTIES. Abstr. of the Internatiomal Balic Sea Region Conf. „Functional Materials and Nanotechnologies“, Riga, April 2 – 4, 2007, pp.48 23. A.Tokmakovs, A.Vembris, M.Rutkis,V.Kampars, V. Kokars, A.Maleckis. LINEAR AND NONLINEAR OPTICAL PROPERTIES OF NOVEL POLYMERS CONTAINING INDAN-1,3-DIONE DERIVATIVES AS SIDE CHAIN CHROMOPHORES 24. V.Kokars, A.Maleckis, D.Saharov, A. Ozols, V.Kampars. “Synthesis and holographic efficiency of the derevatives of 3-[4-[Bis-(2-hydroxyethyl)-amino]-phenyl]-2-[4-(4- nitrophenylazo)-phenyl]acrylonitrile”. Proceedings of Scientific Conference „Organic Chemistry”Kaunas University of Technology. Kaunas, 2007, pp. 30-32. 25. D. Saharov, A.Ozols, V.Kokars, V.Kampars, A.Maleckis, M.Jansone. HOLOGRAPHIC EFFICIENCY OF STILBENE AZOBENZENE DERIVATIVES. LU Cietvielu fizikas institūta 23.zinātniskā konference veltīta LU profesora Ilmāra Vītola 75 gadu atcerei Rīga 13. – 15.februāris (2007) 26.

A. Maļeckis, V. Kokars, V. Kampars. BENZILIDENMALONNITRILA FRAGMENTU SATUROŠU AZOHROMOFORU SINTĒZE. 48. RTU studentu zinātniskās un tehniskās koferences materiāli. Ķīmija. Rīga, 2007. gada 26-27. aprīlis. 27. K. Traskovskis, V. Kokars. Uz poli(izbutilēna- un metilvinilētera –alt-maleīskābes anhidrīdu) bāzes sānu virknē saturošu azohromoforu sintēze. 48. RTU studentu zinātniskās un tehniskās koferences materiāli. Ķīmija. Rīga, 2007. gada 26-27. aprīlis.

28. E.Zariņš, V. Kokars. Potenciālo organiskām gaismu izstarojošām diodēm izmantojamo piraniliden fragmentu saturošu savienojumu sintēze. 48. RTU studentu zinātniskās un tehniskās koferences materiāli. Ķīmija. Rīga, 2007. gada 26-27. aprīlis. 29. K. Zinovjevs, V. Kokars. 2-(4-aminobenzilidēn)-2H-indān-1,3-diona sintēze un tā diazotēšanas un azosametināšanas reakcijas. 48. RTU studentu zinātniskās un tehniskās koferences materiāli. Ķīmija. Rīga, 2007. gada 26-27. aprīlis. 30. I. Stabulniece, V. Kokars. Uz poli(2-hidroksietlmetakrilāta) bāzes sānu virknē azohromoforus saturošu atvasinājumu sintēze. 48. RTU studentu zinātniskās un tehniskās koferences materiāli. Ķīmija. Rīga, 2007. gada 26-27. aprīlis. Rīgas Tehniskās unversitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras profesors Valdis Kokars

Publicēto darbu saraksts Dr.Sc.ing. Linda Krāģe 1. Sidraba I., Krage L., Igaune S., Vitina I. Corrosion and restoration of travertine and granite in the Freedom Monument (Riga, Latvia). Edited by R.Prikryl & H. Viles, Karolinum Press, ISBN 80-246-0453-1; 2002: 99-108 2. Sidraba I., Krage L., Graudums I. Necessity and efficiency of conservation treatment of Travertino Romano. Associacione Villa dell’Arte, 2002, Torino 3. May E., Warscheid T., Sorlini C., Krage L., Vgenopoulos A., Mello E. Novel Approaches to Conserve our European Heritage: Bioremediation for Building Restoration of the Urban Stone Heritage in European States (BIOBRUSH). 5th EC Conference Cultural Heritage Research: a Pan-European Challenge. Cracow, Poland, May 16.-18., 2002 4. I.Vītiņa, I.Sidraba, L.Krāģe, S.Igaune Degradation of stone materials caused by salts and its prevention. International Seminar “EcoBalt 2003”, Rīga, 15.–16. 05., 2003: I – 53. 5. Krage L., Vitina I., Igaune S. Research and Conservation of Historical Plaster of Cesis Medieval Castle (Latvia). 10th International Congress on Deterioration and Conservation of Stone. ICOMOS, 2004, Vol.2, 1041-1048 6. Vitina I., Krage L., Igaune S., Sidraba I., Lusis R. Degradation of Stone Materials Caused by Salts and it’s Prevention. 10th International Congress on Deterioration and Conservation of Stone. ICOMOS, 2004, Vol.1, 219-226 7. May E., Warscheid T., Sorlini C., Krage L., Vgenopoulos A., Mello E. Databases for Stone Conservation by Bioremediation Arising from a European Collaboration: The BIOBRUSH project. 10th International Congress on Deterioration and Conservation of Stone. ICOMOS, 2004, Vol.2, 753-760 8. L.Krage Research and Investigation of Historic Materials in Latvia. European research on Cultural heritage. State–of-the-Art Studies. Proceedings of the ARCCHIhP Workshops supported from the EC 5th FP Project N0 ICA1-CT-2000-70013. Prague, ITAM 2004, Vol.3,123- 131 9. L.Krāģe, I.Vītiņa Saistvielu izpēte Latvijas vēsturiskajās būvēs: īss pašreizējā stāvokļa

raksturojums. 7.Baltijas valstu restauratoru triennāle, Konferences materiāli. Latvijas Restauratoru Biedrība, Rīga, ISBN 9984-751-90-2, 2005, 47.-52.lpp. (angļu val. 204.- 209.lpp) 10. I.Vītiņa, L.Krāģe, S.Igaune, I.Sidraba, R.Lūsis Kultūrvēsturisko pieminekļu restaurācija Latvijā. 7.Baltijas valstu restauratoru triennāle, Konferences materiāli. Rīga, Latvijas Restauratoru Biedrība, ISBN 9984-751-90-2, 2005, 159.lpp. (angļu val. 324.lpp). 11. May E., Warscheid T., Sorlini C., Krage L., Vgenopoulos A., Mello E. Bioremediation for Building Restoration of Urban Stone Heritage in European States (BIOBRUSH). 7.Baltijas valstu restauratoru triennāle, Konferences materiāli. Latvijas Restauratoru Biedrība, Rīga, ISBN 9984-751-90-2, 2005, 323.lpp. 12. Vītiņa I., Krāģe L., Igaune S., Sidraba I., Lūsis R. Sāļu izraisītā korozija un tās novēršana vēsturiskajos celtniecības materiālos. Eco-Balt 2005, Rīga 05-06.05.2005., 152.lpp. 13. E.May, C.Sorlini, J.Cuever, L.Krage, A.Vgenopoulos, E.Mello Restoration of Stone Monuments with Biological Methods. Eco-Balt 2006, Rīga 11-12.05.2006., 30.lpp. 14. I.Vītiņa, S.Igaune, L.Krāģe, I.Sidraba, R.Lūsis 17.un 18.gs. militāro kultūrvēsturisko objektu akmensmateriālu korozija un restaurācija. Eco-Balt 2006, Rīga 11-12.05.2006., 141.-142.lpp. 15. L.Krage, I.Vitina, S.Igaune, I.Sidarba Desalination of Stone Objects in Latvia. European research on Cultural heritage. State–of-the-Art Studies. Proceedings of the ARCCHIP Workshops supported from the EC 5th FP Project N0 ICA1-CT-2000-70013. Prague, ITAM 2006, Vol.5,287-294

16. J.Setina, I.Vitina, V.Ozolina, L.Krage, L.Lindina. Corrosion Effect of Different Chlodire Salts on Concrete. 16. Internationale Baustofftagung IBAUSIL, Weimar, Germany, 2006, Vol.2, pp 0653-0660, ISBN 3-00-018263-2. 17. L.Krage, I.Vitina, L.Mickevica, S.Lagzdina The Research of Historical Binders of Rauna Castle (Latvia) Motivated for Restoration. 16.Internationale Baustofftagung IBAUSIL, Weimar, Germany, 2006, Vol.2, pp 1257 – 1264, ISBN 3-00-018263-2. 18. M.Drdacky, Z.Slizkova, J.Valek, A.Zeman, D.Michoinova, L.Krage, V.Bokan Bosiljkov. Historic mortars – inspiration for high performance restoration materials. In Proceedings of the 7th European Conference “SAUVEUR”, Prague, Czech Republic, 2006, Vol.2, pp 956-959, ISBN 987-80-86246-32-1. 19. I.Rozenštrauha, E.Lodiņš, A.Lorencs, R.Freidenfelds, D.Bajāre, L.Krāģe, M.Drille. Videi draudzīgas stiklkeramikas veidošana (The manufacturing of environmentally friendly glass-ceramics). In Abstracts of Int. Conf. EcoBalt 2007, Riga, Latvia, 2007, pp 62-63, ISSN 1691-4112. 20. D.Bajāre, A.Korjakins, I.Rozenštrauha, L.Krāģe. Alumīniju saturošu metāllūžņu pārstrādes atlikumu izpēte un lietderīga izmantošana (Investigation of waste from recycling process of alumina scrap metals and their useful application). In Abstracts of Int. Conf. EcoBalt 2007, Riga, Latvia, 2007, pp 68-69, ISSN 1691-4112. 21. J.Setina, I.Vitina, L.Krage, G.Sahmenko. Investigation and Modelling of Corrosion Processes of Concrete by Attack of Aggressive Agents. In Scientific Proceedings of Riga Technical University; RTU: Riga, 2008, Vol. xx, pp. xx-xxx. (pieņemts publicēšanai) 22. I.Vitina, S.Igaune, L.Krage, I.Sidraba, R.Lusis. Corrosion and Restoration of Stone Materials of Military Monuments of 17th and 18th Century. In Scientific Proceedings of Riga Technical University; RTU: Riga, 2008, Vol. xx, pp. xx-xxx. (pieņemts publicēšanai) 23. J.Svare, I.Vitina, L.Krage, R.Lusis. Working Efficiency of Sacrificial Plasters – Practical Experience in Latvia. In Scientific Proceedings of Riga Technical University; RTU: Riga, 2008, Vol xx, pp. xx-xxx. (pieņemts publicēšanai) 24. I.Rozenstrauha, E.Lodins, A.Lorencs, R.Freidenfelds, M.Drille, L.Krage, D.Bajare,

I.Pastare, E.Gomez, A.R.Boccaccini. The Chemical Durability of Glass-ceramics Containing Industrial Waste. In Scientific Proceedings of Riga Technical University; RTU: Riga, 2008, Vol xx, pp. xx-xxx. (pieņemts publicēšanai) L.Krāģe /tel: +371 6432537/

J.Kreicbergas Publikāciju saraksts 2001 - patreiz 1. L.Kaulina, J.Kreicberga, K.Dikovskaja u.c. Novel Aromatic Amines and Amides Acting on the Melanocortin Receptors, Patents Nr. WO0155107, 2001 2. V.Kampars, J.Kreicberga. Thermal Decomposition of Alkylated Humic substances, RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinatne un lietišķā ķīmija, 2003, Nr.7, lpp. 50-55 3. F.Mutulis, M.Erdeley, I.Mutule, J.Kreicberga, S.Yahorava, A.Yahorau, L.Borisova-Jan, J.Wikberg. 2-(p-Hydroxybenzyl)indoles – Side products Formed Upon Cleavege of Indole Derivatives from Carboxylated Wang Polymer an NMR Study. Molecules 2003, 8, 728-734 4. J.Kreicberga, E.Jecs, V.Kampars Synthesis of 4-nitro-4-[N,N-bis(2- hydroxyethyl)amino]azobenzene derivatives for „guest-host” type materiāls, RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinatne un lietišķā ķīmija, 2005, Nr.10, lpp. 46-54 5. Dm.Saharov, A.Ozols, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva. Influence of chromophore group concentration on the holographic properties of spin-coated azobenzene oligomers. - Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2006, N2, pp. 59-65. 6. J.Kreicberga, E.Jecs, V.Kampars, Synthesis of 5-nitropyridin-2-ylazo push-pull derivatives, pieņemts X.C, 2006. 7. F.Mutulis, J.Kreicberga, S. Yahorava, I.Mutule u.c. Design and synthesis of a library of tertiary amides: Evaluation as mimetics of the melanocortins active core, Bioorg.Med.Chem. (2007), doi:10.1016/j.bmc.2007.06.003

E. Liepiņa pēdējo 6 gadu publikācijas 1. Liepinsh, E., Banyai, L., Patthy, L., Otting, G. NMR structure of the WIF domain of the human Wnt-inhibitory factor-1. J. Mol Biol., (2006),357,(3),942-50. 2. Li, J., Liepinsh, E., Almlen, A., Thyberg, J., Curstedt, T., Jornvall, H., Johansson, J. Structure and influence on stability and activity of the N-terminal propeptide part of lung surfactant protein C. FEBS Journal, (2006), 273,(5),926-35. 3. Jaunzeme, I., Jirgensons, A., Kauss, V., Liepins, E. Diastereoselectivity in the Overman rearrangement of O-cyclohexylideneethylimidates. Tetrahedron Letters, (2006), 47, (25), 3885-3887. 4. Liepinsh, E., Nagy, A., Trexler, M., Patthy, L., Otting, G. Second Kunitz-type protease inhibitor domain of the human WFIKKN1 protein. J. Biomolecular NMR, (2006), 35, (1), 73 – 78. 5. Williams, N.K., Liepinsh, E., Watt, S.J., Prosselkov, P., Matthews, J.M., Attard, P., Beck, J.L., Dixon, N.E. & Otting, G. Stabilization of native protein fold by inteinmediated covalent cyclization. Journal of Molecular Biology, (2005), 346, 1095-1108. 6. Moriya, M., Taniguchi, S., Wu, P., Liepinsh, E., Otting, G., Sagara, J. Role of charged and hydrophobic residues in the oligomerization of the PYRIN domain of ASC. Biochemistry, (2005), Vol. 44. P. 575-583. 7. Oakley, A.J., Loscha, K.V., Schaeffer, P.M., Liepinsh, E., Pintacuda, G., Wilce, M.C.J., Otting, G. & Dixon, N.E. Crystal and solution structures of the helicase - binding domain of Escherichia coli primase. J. Biol. Chem., (2005), 280, (12), 11495 – 11504. 8. Mutulis, F., Mutule, I., Liepinsh, E., Yahorau, A., Lapinsh, M., Kopantshuk, S.,

Veiksina, S., Rinken, A., Wikberg, J.E.S. N-alkylated dipeptide amides and related structures as imitations of the melanocortins' active core. Peptides (2005), 26, 1997 – 2016. 9. Babon, J.J., Yao, S., DeSouza, D.P., Harrison, C.F., Fabri, L.J., Liepinsh, E., Scrofani, S.D., Baca, M., Norton, R.S.Secondary structure assignment of mouse SOCS3 by NMR defines the domain boundaries and identifies an unstructure insertion in the SH2 domain. FEBS Journal (2005), 272, (23), 6120-6130. 10. Modig, K.; Liepinsh, E.; Otting, G.; Halle, B. Dynamics of protein and peptide hydration. Journal of the American Chemical Society (2004), 126(1), 102-114. 11. Liepinsh,E.; Rakonjac,M.;Boissonneault,V.; Provost, P.; Samuelsson, B.; Radmark, O.; Otting, G. NMR structure of human coactosin-like protein. Journal of Biomolecular NMR (2004), 30 (12), 353-356. 12. Mutulis, F.; Yahorava,S.; Mutule, I.; Yahorau, A.; Liepinsh, E.; Kopantschuk, S.; Veiksina, S.; Tars, K.; Belyakov, S.; Mishnev, A.; Rinken, A.; Wikberg, J.E.S. New substituted piperazines as ligands for melanocortine receptors. Correlations to the Xray structure of “THIQ”. Journal of Medicinal Chemistry, (2004), 47, 4613-4626. 13. Hosia, W.; Bark, N.; Liepinsh, E.; Tjernberg, A.; Persson, B.; Hallen, D.; Thyberg, J.; Johansson, J.; Tjernberg, L. Folding into a ..-hairpin can prevent amyloid fibril formation. Biochemistry (2004), 43(16), 4655-4661. 14. Norberg, A.; Hoa, N.K.; Liepinsh, E.; Phan, D.O.; Thuan N.D.; Jornvall. H. Sillard, R.; Osteson C.-G. A. novel insulin-releasing substance, phanoside, from the plant Gynostemma pentaphyllum. Journal of Biological Chemistry, (2004), 279 (40), 41361- 41367. 15. Liepinsh, E.; Barbals, R.; Dahl, E.; Sharipo, A.; Staub, E.; Otting, G. The deathdomain fold of the ASC PYRIN domain, presenting a basis for PYRIN/PYRIN recognition. Journal of Molecular Biology (2003), 332(5), 1155-1163.

16. Liepinsh, E.; Banyai, L.; Pintacuda, G.; Trexler, M.; Patthy, L.; Otting, G. NMR structure of the netrin-like domain (NTR) of human type I procollagen C-proteinase enhancer defines structural consensus of NTR domains and assesses potential proteinase inhibitory activity and ligand binding. Journal of Biological Chemistry (2003), 278(28), 25982-25989. 17. Liepinsh, E.; Genereux, C.; Dehareng, D.; Joris, B.; Otting, G. NMR structure of Citrobacter freundii AmpD, comparison with bacteriophage T7 lysozyme and homology with PGRP domains. Journal of Molecular Biology (2003), 327(4), 833- 842. 18. Liepinsh, .; Leonchiks, A.; Sharipo, A.; Guignard, L.; Otting, G. Solution structure of the R3H domain from human S..bp-2. Journal of Molecular Biology (2003), 326(1), 217-223. 19. Turovska, B.; Muceniece, D.; Lusis, V.; Turovskis, I.; Liepinsh, E.; Stradins, J. Electrochemical reduction of 5-oxoindeno[1,2-b]pyridinium pechlorates in the presence of alkylating agents. Chemistry of Heterocyclic Compounds (2003), 39(12), 1600-1607. 20. Williams, N. K.; Prosselkov, P.; Liepinsh, E.; Line, I.; Sharipo, A.; Littler, D. R.; Curmi, P. M. G.; Otting, G.; Dixon, N. E. In vivo protein cyclization promoted by a circularly permuted Synechocystis sp. PCC6803 DnaB mini-intein. Journal of Biological Chemistry (2002), 277(10), 7790-7798. 21. Liepinsh, E.; Otting, G.; Harding, M. M.; Ward, L. G.; MacKay, J. P.; Haymet, A. D. J. Solution structure of a hydrophobic analogue of the winter flounder antifreeze protein. European Journal of Biochemistry (2002), 269(4), 1259-1266. 22. Liepinsh, E.; Trexler, M.; Kaikkonen, A.; Weigelt, J.; Banyai, L.; Patthy, L.; Otting, G. NMR structure of the LCCL domain and implications for DFNA9 deafness

disorder. EMBO Journal (2001), 20(19), 5347-5353. 23. Liepinsh, E.; Baryshev, M.; Sharipo, A.; Ingelman-Sundberg, M.; Otting, G.; Mkrtchian, S. Thioredoxin fold as homodimerization module in the putative chaperone ERp29: NMR structures of the domains and experimental model of the 51 kDa dimer. Structure (2001), 9(6), 457-471. 24. Cekavicus, B.; Liepinsh, E.; Vigante, B.; Sobolevs, A.; Ozols, J.; Duburs, G. Unusual cyclization of 1-thianaphthenone-3-dioxide-1,1 to a 1,5-diazabicyclo[3.3.1]nonane-a heterocyclic analogue of a Troger's base. Tetrahedron Letters (2001), 42(25), 4239- 4241. Referātu tēzes. 1. 1.Some protein structures determined by NMR. Liepinsh, E. Theses of 2nd conference “ Nuclear magnetic resonance in chemistry, biology and medicine”, Warszawa, Poland, September 11-13, 2006, page FL-2. 2. NMR study of heptacoordinated organosilicon compounds homo(oxalic acid Si- R,R1,R2-aminomethylsilanates)- goshava silanates. Liepinsh, E., Pypowski, K., Erchak, N. Theses of 2nd conference “ Nuclear magnetic resonance in chemistry, biology and medicine”, Warszawa, Poland, September 11-13, 2006, page P-19. 3. The synthesis of N-(indan-1,3-dion-2-yl)cinnolinium betaines. Plotniece, M., Landrate, D., Liepins, E., Kampars, V. In Program and Abstracts, International Conference on Organic Synthesis Balticum Organicum Syntheticum (BOS-2006), June 25-29, 2006: PO3. Tallinn, Estonia, 2006, page 135. 4. New melanocortins sequence HFRW mimetics. Mutulis F.; Yahorava S.; Mutule I.; Yahorau A.; Liepinsh E.; Veiksina S.; Kopanchuk S.;Wikberg J.E.S. In The Official J. of the European Peptide Society, 29th European Peptide Symposium, September 3-8,

2006; M.Chorev, E.Giralt & a., Eds.; J. Peptide Sci.: Suppl.12. M148. Gdansk, Poland, 2006; 141. 5. Sugar-amino acid hybrids - preparation from 1,2-oxazines. Aksjonova K.; Simins E.; Usachova N.; Liepinsh E.; Beljakovs S.; Trapencieris P. In Program and Abstracts, International Conference on Organic Synthesis Balticum Organicum Syntheticum (BOS-2006), June 25-29, 2006: PO3. Tallinn, Estonia, 2006; 57. 6. A novel insulin-releasing compound from Gynostemma pentaphyllum. Norberg, A.; Hoa, N.K.; Liepinsh, E.; Phan, D.V.; Thuan, N.D.; Jornvall, H.; Sillard,R.; Ostenson, C.-G. Abstr. of Papers - MBB conference, Soedertelje, (2004), p.42.

RTU Polimērmateriālu institūta asoc. prof. L.Mālera Izstrādāto zinātnisko darbu saraksts. ( 2001 – 2005 ) 1. L.Mālers. Aizsargpārklājumu sistēmu efektivitātes novērtēšana saskaņā ar Latvijas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem paātrinātas novecošanas apstākļos. RTU,PI, 2003, 9 lpp. (.Pētījums veikts Tēmas Nr.6770 (RTU) ietvaros pēc VAS Latvenergo filiāles AST pasūtījuma). 2. L.Mālers. Divkomponentu un vienkomponentu aizsargpārklājumu sistēmu pretkorozīvo aizsardzības īpašību novērtēšana saskaņā ar Latvijas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem .Pētījums veikts pēc SIKA SVERIGE AB Pārstāvniecības Latvijā uzdevuma . RTU, PI , 2003, 7 lpp. 3. Latvijas nozīmes programmas Nr.96.0003 – Konstrukciju materiāli, to drošums, ilgizturība un aizsardzība un Nacionālās programmas – Materiālu un konstrukciju drošuma, izturības un aizsardzības pilnveidošana , Latvijas nozīmes projekta –Materiāli tautsaimniecībai Nr.02.0003. apakšprogrammas 02.0003.3. Materiālu un konstrukciju strukturālā integritāte un ilgmūžība ietvaros , kā arī ņemot vērā Eiropas Direktīvas 89/106/EEC, Latvijas Ministru Kabineta noteikumu Nr.295 (05.08.1997) un Nr.181

(30.04.2001.) prasības, izstrādāti 10 ( laika periodā 2000 – 2005 - pieci) Latvijas Valsts Drošības kritēriju Standarti: 3.1. LVS 342:2001. Sintētiskie būvmateriāli. Stingrās caurules no neplastificēta polivinīlhlorīda. Drošibas kritēriji. (Izmaiņas un papildinājumi 2003.gadā). 3.2. LVS LVS 161:2004. Sintētiskie būvmateriāli. Neplastificēta polivinīlhlorīda (PVCU) galvenie profili logu un durvju izgatavošanai. Drošības kritēriji. (LVS 161:1999 vietā.) 3.3. LVS 160-1 :2004. Sintētiskie būvmateriāli. Polietilēna (PE) caurules auksta ūdens un gāzes apgādes sistēmām. Drošības kritēriji. (LVS 160:1999 vietā.) 3.4. LVS 160-2 :2004. Sintētiskie būvmateriāli. Strukturēta polietilēna (PE-X) caurules auksta un karsta ūdens apgādes sistēmām. Drošības kritēriji. (LVS 160:1999 vietā.) 3.5. LVS 160-3 :2004. Sintētiskie būvmateriāli. Polipropilēna (PP) caurules auksta un karsta ūdensapgādes sistēmām,notekūdeņu (augstas un zemas temperatūras) un drenāžas sistēmām ēku iekšienē. Drošības kritēriji. (LVS 160:1999 vietā).

Docenta amata pretendenta R. Merija Meri zinātnisko darbu saraksts 1. R. Merijs Meri, T. Bocoka, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis, A.K.Bledzki. Characterization of the mechanical performance of poly(ethylene terephtalate)(PET)/elastomere blends. Mechanics of Composite Materials, 2005 (in print) 2. A. K. Bledzki, J. Zicans, R. Merijs Meri, D. Kardasz. On the selected physical and mechanical properties of the recycled polyurethane foam blends. Mechanics of Composite Materials, 2005 (in print) 3. R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis Tensile deformational properties of poly(ethylene terephtalate) and polyethylene based multiphase systems. Chemical Technology, 2005, Vol. 35, Nr. 1, pp. 6-11 4. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki. Deformational properties of irradiated composite materials based on PET and PE. Mechanics of Composite Materials, 2004, Vol. 40, Nr. 3, pp. 383-392 5. R. Merijs Meri, R. Maksimov, M. Kalnins, J. Zicans. Mechanical properties of the blends of Polyethylene with poly(ethylene terephtalate). Mechanics of Composite Materials, 2003, Vol. 39, No 3, pp. 189-196 6. R. Merijs Meri, R. Maksimovs, J. Zicāns, M. Kalniņš, A.K. Bledzki. Stress-strain properties of the PET/HDPE blend. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sējums 7, Rīga, 2003, lpp. 36-42 7. M. Kalnins, J. Zicans, A. Bledzki, R. Merijs Meri, I. Jablonskis. On the correlation of micro- and macro mechanical properties of the PET based blends. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sējums 5, Rīga, 2002, lpp. 202-207 8. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins. Radiation modification of the blends based on poly (ethylene terephtalate) and polyethylenes. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija 3. sējums, 2001, lpp. 89-93 9. ....... .. .., .....-.... .. .., ...... .. .., ...........- ................ ........ ......... .. ...... .........

..................... . ............., Latvijas Ķīmijas žurnāls, 2000, .1, pp.93 - 103 10. R. Merijs Meri, I. Elksnīte, J. Zicans, V. Kaļķis, A. K. Bledzki Microhardness of finely dispersed poly(ethylene terephtalate) composites International Conference Balttrib 2005, Kaunas, Lithuania, November 16-19, 2005, pp.54-55 11. D. Pizele, I. Elksnite, R. Merijs Meri, J. Zicans, A. K. Bledzki Alternative solutions of poly(ethylene terephtalate) (PET) waste recycling in Latvia. 4th International Conference Plastics Recycling Science – Industry, November 8-10, 2005, Nitra, Slovakia, pp. 155-156 12. R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis, A. K. Bledzki. Micro and macro deformative properties of poly (ethylene terephtalate) (PET) and elastomere based microheterogeneous blends International Conference Baltic Polymer Symposium 2005, Tallinn, Estonia, October 19-21, 2005, pp.15 13. R. Merijs Meri, I. Elksnite, J. Zicans, A.K.Bledzki Characterization of recycled poly(ethylene terephtalate)-Aluminium composites, International conferences Eco Balt . 2005, Rīga, Latvija, 5.-6. maijā, 2005, lpp. 78 www.ecobalt.lv 14. R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis. Selected properties of poly(ethylene terephtalate) (PET) based multiphase composites. International Conference Baltic Polymer Symposium 2004, November 24-26, 2004, Kaunas, Lithuania, pp. 27 15. D. Pizele, R. Merijs Meri, J. Zicans, A.K. Bledzki. „Recyclable PET Blends With Elastomers” 3rd International Conference Plastics Recycling Science – Industry, November 8-10, 2004, Krynica, Poland, pp. 15

16. R. Merijs Meri, D. Pizele, J. Zicans, M. Kalnins, A,K, Bledzki. Selected properties of poly(ethylene terephtalate) based engineering materials. XIII-th International Baltic Conference Materials Engineering & Balttrib, Riga, Latvia, 2004, September 23-24, pp. 166-169 17. R. Merijs Meri, V. Kalkis, T. Bocoka, A. Bledzki. Characterization of the nechanical performance of poly(ethylene terephtalate)(PET)/elastomer blends. XIII International Conference Mechanics of Composite Materials, MCM, Riga, Latvia, May 16-20, 2004, pp. 117-118 18. R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins, A. Bledzki. Investigation of the deformational properties of the recycable blends of PET/HDPE and PET/LDPE. International conferences Eco Balt . 2004, Rīga, Latvija, 6.-7. maijā, 2004, lpp. 76-77 19. R. Merijs Meri, A. Goldsteins, R. Maksimov, M. Kalnins, A.K. Bledzki. Mechanical Properties in Tension of the PET/PE blends. Baltic Polymer Symposium, Jurmala, Latvija, September 17-19, 2003, pp. 125-128 20. R. Merijs Meri, M. Kalnins, J. Zicans, A.K.Bledzki. Dynamic Mechanical Analysis of PET-Polyolefine Based Blends. Starptautiskā progresīvo materiālu konference un izstāde Euromat 2003, publicēts internetā: www.euromat2003.fems.org 21.

R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A. Bledzki. Deformational properties of irradiated composite materials based on PET and PE. XII International Conference Mechanics of Composite Materials, MCM, Riga, Latvia, June 9-13, 2002, pp.126-127 22. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A. Bledzki. Microhardness of the radiation modified heterogeneous blends PET/PE. Baltic Polymer Symposium, Nida, September 18-20, 2002, p. 40 23. R. Merijs Meri, M. Kalnins, J. Zicans, A. Bledzki. Mechanical properties of the radiation modified blends of Poly(Ethylene terephtalate) (PET) and Polyethylene (PE). Junior Euromat 2002, publicēts internetā: www.euromat2002.fems.org 24. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki. Blends Based on Poly (ethylene terephtalate) and Different Polyolefins. Baltic Polymer Symposium, Tallinn, October 11-12, 2001 25. J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki, I. Jablonskis, R. Merijs Meri. Tensile Properties of Irradiated Binary Heterogeneous Blends Based on Poly (ethylene terephtalate) and Polyethylene, X-th International Baltic Conference Materials Engineering & Balttrib, Jurmala, Latvia, 2001, September 27-28, pp. 120-122

Prof., Dr.habil sc.ing. Gundara Mežinska zinātnisko publikāciju saraksts 2001-2007.g. Zinātniskos žurnālos (7) 1. Mežinskis G. Betona armēšana ar E-tipa stikla šķiedrām un to virsmas modificēšana, izmantojot sola-gēla pārklājumus / G.Mežinskis, I.Juhņeviča // Latvijas ķīmijas žurnāls. – Nr.2 (2003), 117.-127.lpp. 2. Knite M. CO2 laser-induced structure changes in lead zirconate titanate Pb(Zr0.58Ti0.42)3 sol-gel films / M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternbergs //Applied Surface Science. - Vol. 208-209 (2003), p. 378-381. 3. Knite M. CO2 laser-induced structure changes in PZT sol-gel films / M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternbergs //Ferroelectrics. - Vol. 286 (2003), p. 321-326. 4. Pavlovska I. Hidroksilapatīta biokeramisko materiālu īpašības un ieguves metodes / I.Pavlovska, G.Mežinskis, D.Lazdiņa // Latvijas Ķīmijas žurnāls. – Nr.2 (2005), 263.- 269.lpp. 5. Gaidukovs S. Preparation and properties of styrene–acrylate copolymer/montmorillonite nanocomposites / S.Gaidukovs, G.Valkovska, J.Zicans, G.Mezinskis, V.Svinka //Chemical Technology. - Vol. 35, Nr.1 (2005), p. 35-40. 6. Aronov D. Electronic states spectroscopy of Hydroxyapatite ceramics/D.Aronov, M.Chaikina, J.Haddad, A.Karlov, G.Mezinskis, L.Oster, I.Pavlovska, G.Rosenman.// J Mater Sci: Mater Med., Vol. 18, No 5 (2007), 865-870 7. Rosenman G. Photoluminescence and surface photovoltage spectroscopy studies of hydroxyapatite nano-Bio-ceramics /G Rosenman, D. Aronov, L. Oster, , J. Haddad, G. Mezinskis, I. Pavlovska, M. Chaikina, A. Karlov.// Journal of Luminescence. Vol.122– 123, (2007), 936–938. Publikācijas zinātniskos rakstu krājumos (12) 1. Chooshooyev A. Fibrous Concrete Based on “Valmiera” Glass Fiber: [electronic resource] / A.Chooshooyev, G.Mezinskis // 7th International Conference “Modern Building Materials, Structures and Techniques”. – 4p. on CD ROM, Vilnius, 2001. 2. Knite M. PZT kārtiņu struktūras izmaiņas lāzera starojuma ietekmē/ M.Knite,

G.Mezinskis, I.Pedaja, N.Lindenbergs // Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. 1.sēr., Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. - 3.sēj. (2001), 121.-125.lpp. 3. Knite M. CO2 – laser induced phase transitions in PZT sol-gel films/ M.Knite, G.Mezinskis, I.Pedaja // Proc. of SPAS: 6-th International Workshop on New Approaches to High-Tech: Nondestructive Testing and Computer Simulations in Science and Engineering(NDTCS 2002), St. Petersburg, Russia, 10-16 June 2002. - Vol. 6, p. D10- D12. 4. Mezinskis G. Multicomponent micro and nanocomposites / G.Mezinskis, R.Shvinka, V.Shvinka, I.Pedaja //Advances in Science and Technology. 10th International Ceramics Congress. Part C /ed. P.Vincenzini. - Faenza: Techna, 2003. - P.541-547. 5. Juhņeviča I. TiO2 un TiO2 - SiO2 sola-gēla pārklājumu sintēze un īpašības / I.Juhņeviča, G.Mežinskis // Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. 1.sēr., Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. - 5.sēj. (2003), 146.-158. lpp. 6. G.Mežinskis. 1st Baltic conference on silicate materials and the main scientific directions of the institute of silicate materials // Scientific Proceedings of Riga Technical University. Material science and applied chemistry. - Vol.8 (2004), p.13-14.

7. Mežinskis G. PZT keramikas ieguve ar sola-gēla metodi un lāzera starojuma izmantošana kristalizācijas procesa attīstībai / G. Mežinskis, A. Hlopickis, M.Knite, D.Erts, I.Pedaja // Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. 1.sēr., Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. - 8. sēj. (2004), 54.-62.lpp. 8. Mežinskis G. Hidroksilapatīta keramikas iegūšana un poru struktūras modifikācija, izmantojot hidrolizētu alkoksīdu šķīdumu / G.Mežinskis, I.Pavlovska, J.Jastržembskis, D.Lazdiņa // Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. 1.sēr., Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. - 8. sēj. (2004), 63.-74.lpp. 9. Šahmenko G. Ar polimēra dispersiju modificēta betona ieguve un īpašības / G. Šahmenko, A. Plūdons, G.Mežinskis // Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. - 8. sēj. (2004), 116.-122.lpp. 10. Knite M. Piezoelectric response measurements on nanoscale and X-ray difraction studies of Pb(Zr0.58Ti0.42)3 sol-gel films treated by CO2 laser radiation / M.Knite, K.Kundzins, G.Mezinskis, I.Yuchnevicha // Technical digest of Eurosensors XVIII, Rome, 12-15 Sep 2004. – Rome, 2004. - P.929-931. 11. Mezinskis G. Stone and concrete in the multi-assess project / G.Mezinskis, I.Sidrabe, T.Yates, R.Lūsis //Cultural heritage in the city of tomorrow. Developing policies to manage the continuing risks from air pollution /ed. V.Kucera, J.Tidblad, R.Hamilton/ Swedish Corrosion Institute. – 2004, p.135-143. – (Bulletin 110E). 12. Gaidukov S. Processing and investigation of layered silicate and acrylic copolymer nanocomposites / S.Gaidukov, G.Valkovska, J.Zicans, M.Kalnins, G.Mezinskis // Pirmā Latvijas konference Nanomateriāli un nanotehnoloģijas, Rīga, Latvija, 30.-31. marts, 2005. – Rīga, 2005. - 61.-68.lpp. Konferenču tēzes (23) 1. Mežinskis G. Daudzkomponentu mikrokompozītu ieguve, izmantojot sola-gēla tehnoloģiju / G. Mežinskis, M. Knite, J. Zicāns, I. Juhņēviča, I. Pedaja // II Pasaules Latviešu zinātnieku kongress: Tēžu krājums. Rīga, 2001. – Rīga: LZA, 2001. - 318.lpp. 2. Knite M. CO2 laser induced phase transitions in PZT sol-gel films / M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja // Abstracts of the 18th Sc. Conf . of ISSP University of Latvia, 2002. - Riga, 2002. - P.45. 3. Knite M. CO2 laser induced structure changes in PZT sol-gel films / M.Knite, L.Shebanovs, G.Mezinskis, I.Pedaja, A.Sternberg // 7th Russia/CIS/Baltic/Japan Symposium on Ferroelectricity (RCBJSF-7): Abstracts. St. Petersburg, Russia, June 24- 28, 2002. - St. Petersburg, 2002. - P.195. 4. Knite M. CO2-laser induced structure changes in PZT sol-gel films / M.Knite,

G.Mezinskis, I.Pedaja, L.Shebanovs // Abstracts of The European Material Conference EMRS 2002 Spring Meeting, Strasbourg, France, June 18-21, 2002. –Strasbourg, 2002. - P. D-9. 5. Knite M. CO2 laser induced phase transitions in PZT sol-gel films / M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja //Abstracts of the 18th Sc. Conf . of ISSP University of Latvia, 2002. - Riga, 2002. - P.45. 6. Knite M. Ferroelectric properties of PZT sol-gel films treated by CO2 laser radiation / M.Knite, G.Mezinskis, I.Pedaja, K.Kundzins // Abstracts of The European Material Conference E-MRS 2003 Spring Meeting, Strasbourg, France, June 10-13, 2003. – Strasbourg, 2003. - P.H/PI.04. 7. Gaidukovs S. Investigation and modification of environmental friendly polymer water emulsion coating material/ S.Gaidukovs, G.Valkovska, G.Mežinskis, R.Švinka // Proceedings of Intern. conf. EcoBalt’ 2004, Riga, 2004. - Riga, 2004. - 71.-72.lpp.

8. Mezinskis G. Preparation of ceramic materials by the use of natural materials and sol-gel technology / G.Mezinskis, I.Juhnevica, K.Kravalis // 1. Baltijas valstu silikātu materiālu konference: Tēžu krājums. Rīga, 27.-28.maijs, 2004. - Rīga, 2004. - 35.-36.lpp. 9. Pavlovska I. Synthesis, Pore structure and properties of hydroxyapatite ceramics / I.Pavlovska, D.Lazdina, G.Mezinskis // 1. Baltijas valstu silikātu materiālu konference: Tēžu krājums. Rīga, 27.-28.maijs, 2004. - Rīga, 2004. - 27.-28.lpp. 10. Dehtjars J. Multifunctional percolated nanostructured ceramics fabricated from hydroxyapatite (PERCERAMICS) EU Project STRP-504937-1 / J.Dehtjars, G.Mezinskis // 1. Baltijas valstu silikātu materiālu konference: Tēžu krājums. Rīga, 27.-28.maijs, 2004. - Rīga, 2004. - 43.-44.lpp. 11. Shahmenko G. Preparation of macrodefect free concrete using acronal additives / G.Shahmenko, A.Pludons, G.Mezinskis // 1. Baltijas valstu silikātu materiālu konference: Tēžu krājums. Rīga, 27.-28.maijs, 2004. - Rīga, 2004. - 45.-46.lpp. 12. Gaidukov S. Property investigation of smectite clays and mo\lymer mixtures / S. Gaidukov, J. Zicans, M. Kalnins, G. Mezinskis, V. Svinka // 4th International Conference Baltic Polymer Symposium 2004, Kaunas, Lithuania, 24-26 November, 2004. – Kaunas, 2004. - P.31. 13. Gaidukovs S. Investigation of smectite clay and minerals as hybrid composite materials / S.Gaidukovs, R.Svinka, G.Mezinskis, M.Kalnins, J.Zicans // 1st Baltic conference on silicate materials, Riga, Latvia, 27 –28 May, 2004. - Riga, 2004.- P.29. 14. Mežinskis G. Processing and Properties of Nanostructured Hydroxyapatite and Lead Zirconate-Titanate Ceramics / G.Mežinskis, I.Pavlovska, A.Hlopickis, J.Jastrzembskis, A.Pludons // Abstracts of 2nd Silicate Materials Conference. Kaunas, Lithuania, 12-14 May, 2005. - Kaunas, 2005.- P.7. 15. Mezinskis G. Preparation of Hydroxyapatite Ceramics from Ball Milled Powders and Hydrolyzed Alkoxide Solutions / G.Mezinskis, I.Pavlovska, A.Patmalnieks // Proceedings of 19th European Conference on Biomaterials, Sorrento, Italy, 11-15 September, 2005. - Sorrento, 2005.- CD ROM. 2005. P341. 16. Cimmermane A. Investigation of polyvinyl achohol/clay nanocomposites / A. Cimmermane, S. Gaidukovs, J. Zicans, G. Mezinskis // International conferences Eco Balt. 2005, Rīga, Latvija, 5.-6. maijā, 2005. – Rīga,2005. - P.51. 17. Rosenman G. “Photoluminescence and surface photovoltage spectroscopy studies of Hydroxyapatite Nano-Bio-Ceramics” / G. Rosenman, D. Aronov, L. Oster, J. Haddad, G. Mezinskis, I. Pavlovska, M. Chaikina, A. Karlov // 14th International Conference on Luminescence (Abstracts ICL'05), Beijing, China, 25-29 July, 2005. – Beijing, 2005, - P.151. 18. Gaidukovs S. Acrylonitrile-vinylacetate copolymer/ultrafine vadakste clay dispersed polymer systems / S.Gaidukovs, N.Lilicenko, J.Zicans, M.Kalnins, G.Mezinskis //

Proceedings of International conference Eco-Balt 2006,Riga, 11-12 May 2006. – Riga, 2006. - P.66. 19. Mezinskis G. Structure and properties of composite ceramics prepared from hydroxyapatite nanopowders and sol-gel derived compositions./ G.Mezinskis, I.Pavlovska, D.Lazdina, A.Pludons. //Nanotech Northern Europe 2007, Program, abstracts, information. P 108. 20. Dekhtyar Y. Nanostructured hydroxyapatite ceramics as new carrier for the immobilization of yeast cells. / Y.Dekhtyar, D.Borovikova, V.Bystrov, S.Filipov, A.Karpov, A.Katashev, C.Meissner, G.Mezinskis, E.Paramonova, I.Pavlovska, N.Polyaka, A.Sapronova, A.Rapoport. //Nanotech Northern Europe 2007, Program, abstracts, information. – P. 88. 21. Mezinskis G. Tailored ZnO nanoparticle growth in polymer and ceramic matrixes /G. Mezinskis, A.Medvids, D.Lazdina, A. Cimmermane, A.Pludons // 3rd Baltic conference

of Silicate materials 24-25 May. 2007, Riga. Book of abstracts. Riga Technical University, 2007.- P.58-60. 22. Mezinskis G. Triboceramic coating composition development by sol-gel method. / G. Mezinskis, M.Kesners, I.Juhnevica, L.Lindina, A.Pludons //3rd Baltic conference of Silicate materials 24-25 May. 2007, Riga. Book of abstracts. Riga Technical University, 2007. - P61-62. 23. Saharov D. Relaxation effect of stilbene azobenzene derivatives on their holographic properties. / D. Saharov , A.Ozols, V. Kokars, V. Kampars, G.Mezinskis, A.Maleckis, A.Pludons, M.Jansone. // International Baltic Sea Region conference. Functional materials and nanotechnologies. Book of Abstracts. Riga, April 2-4, Institute of Solid State Physics, University of Latvia. 2007. –P 48. Publikācijas internetā (2) 1. Mezinskis G. Environmental Influences on Cultural Heritage of Latvia: [elecronic resource] / G. Mezinskis, L. Krage, M. Dzenis // Workshop Proceedings. ARIADNE 6. Degradation of cultural heritage in surrounding environment. October 20-26, 2001, 14p.// http://www.arcchip.cz/w06/w06_mezinskis.pdf 2. Knite M. Microscale and nanoscale investigations of sol-gel films treated by laser radiation: [elecronic resource] / M.Knite, G.Mezinskis, I.Yuchnevicha, K.Kundzins // Abstracts of The European Material Conference E-MRS 2004 Spring Meeting. Strasbourg, France, May 24-28, 2004, p.G/PII// http://www-emrs.cstrasbourg.fr/2004_SPRING/MINIPROG/MININ.pdf

J. Millers Zinātniskās publikācijas no 2001. g. 1. S. Strikauska, Dz. Zarina, A. Berzins, J. Millers, U. Viesturs. Degradation of Toluene by Biofiltration Systems, Sofia, Bulgaria, 01 – 03 October, 2001, pp. 64. 2. V. Kampars, M. Petrova, E. Liepiņš, J. Millers, L. Misiņa, Benzīna sastāva analīze ar gāzu hromatogrāfiju un 1H NMR spektroskopiju, RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2007, nodots publicēšanai.

ZINĀTNISKO DARBU SARAKSTS Dr. Sci.Ing. Jurijs Ozoliņš 1. Kalnins M., Ozolins J. Kinetics of adhesion interaction of polyolefins with metals under condition of contact thermooxidation. IV. Origination of gradients of macromolecular transformations. – The Journal of Adhesion, 2000, vol. 72, p. 17 – 36. 2. Ozolins J. Logu konstrukciju siltumtehniskās īpašības. – Zinātniski praktiskais seminārs. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika II. Rīga, 2002, lpp.20 – 22. 3. Kalnins M., Ozolins J. Formation of a bondary layer of polyolefins adhesively bonded to

steel. – International Jornal of Adhesion & Adhesives, 2002, vol. 22, p. 179 – 185. 4. Atteka I., Atteka J, Lemba J., Ozoliņš J. Pienskābes izdalīšana no fermentācijas šķīdumiem ar elektrodialīzi.- 45. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli II. RTU, Rīga, 2004, lpp. 35. 5. Lemba J., Dreyer I., Ozoliņš J., Atteka I., Atteka J. Elektrodialysis for the lactic acid downstream process. – Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 9. sēj., RTU, Rīga, 2004, lpp. 162 – 167. 6. Lemba J., Dreijers I., Kārkliņš R., Ozoliņš J. Jonapmaiņas membrānu ražošanas tehnoloģijas, membrānu raksturojošie parametri un īpašības, praktiskais pielietojums. – Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 12. sēj., RTU, Rīga, 2006, 5 lpp. (redakcijā).

ANDRA OZOLA ZINĀTNISKO DARBU SARAKSTS ( 2001 – 2007) I. Raksti SCI žurnālos 1. A.Ozols, M.Reinfelde. Effect of reflections on phase hologram recording in amorphous As-S-Se films. Radiation Effects&Defects in Solids, 2002, vol. 157, pp. 1167-1171. 2. A.Ozols, M.Reinfelde. Polarization holograms and diffraction anisotropy in amorphous chalcogenides. Journ. of Optics A: Pure and Applied Optics, 2004, vol.6, issue 3, pp. S134 – S141. 3. A.Ozols, M.Lazarevs. Peculiarities of holographic recording in a-As40S15Se45 films at millisecond exposures. Ukr. Fiz. Zh., 2004, vol.49, No4, pp. 310 – 312. 4. A.Ozols, M.Reinfelde, V.Kampars, V.Kokars. Structure optimization of azobenzene oligomers for holography. Physics Status Solidi(c), 2005, vol.2, issue 1, pp.673 – 676. 5. A.Ozols, Dm.Saharovs, M.Reinfelde. Holographic recording in amorphous As2S3 films at 633 nm. J. of Non-Cryst. Solids, 2006, vol.352, pp.2652 – 2656. 6. A.Ozols, Dm. Saharov, V. Kampars,V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva.. Holohraphic properties of azobenzene oligomers with differently bonded chromophore groups. Phys. Stat.Sol.(c), 2007, vol.4, No3, pp.1360 – 1363. II. Raksti žurnālos un rakstu krājumos 1. A.Ozols, M.Reinfelde. Holographic properties of dielectric crystals and amorphous semiconductor films. Proc. SPIE, 2001, vol.4358, pp.64 – 75. 2. A.Ozols, M.Reinfelde, O.Nordman, N.Nordman. Photoinduced anisotropy and holographic recording in amorphous chalcogenides. Proc. SPIE, 2001, vol.4415, pp.1-10. 3. A.Ozols. Dielectric crystals and amorphous semiconductor films as holographic information recording materials. Scientific Proc. of Riga Technical University. Series: Material Science and Applied Chemistry, 2001, vol.2, pp.70-85. 4. A.Ozols, M.Reinfelde. Vector holograms in amorphous chalcogenides. Scientific Proc. of Riga Technical University. Series: Material Science and Applied Chemistry, 2001, vol.3, pp. 127-139. 5. A.Ozols, M.Reinfelde. Effect of reflections on phase hologram recording in amorphous As-S-Se films. Radiation Effects&Defects in Solids, 2002, vol. 157, pp. 1167-1171. 6. A.Ozols, S.Lazarevs, B.Berzina. Millisecond impulse holograms in amorphous As-S-Se films. Scientific Proc. of RTU: Material Science and Applied Chemistry, 2002, vol.4, pp. 145 – 149. 7. A.Ozols, Ģ.Ivanovs, S.Lazarevs. Impulse holograms in amorphous semiconductor films. Scientific Proc. of RTU. Series 7: Telecommunications and Electronics, 2002, vol.2, pp.63-67 . 8. A.Ozols, V.Kampars, M.Reinfelde, V.Kokars. Hologram recording in azobenzene oligomers.

Proc. SPIE, 2003, vol. 5123, pp.102-109. 9. 9. A.Ozols, M.Reinfelde. Theoretical and experimental studies of light diffraction anisotropy by holograms in a-a-S-Se films. Proc. SPIE, 2003, vol.5123, pp.136-141. 10. A.Ozols, M.Reinfelde.Anisotropy of light diffraction by holographic gratings in a-As-SSe films. Scientific Proc. of RTU. Series 1: Material Science and Applied Chemistry, 2003, vol.6, pp. 126 – 132. 11. A.Ozols, M.Reinfelde. Polarization holograms and diffraction anisotropy in amorphous chalcogenides. University of Joensuu, Department of Physics. Selected Papers 8. ICO Topical Meeting on Polarization Optics, June 30 – July 3, 2003, Polijarvi, Finland, Joensuu, 2003, pp. 52 – 53. 12. V.Kampars, V.Kokars, A.Ozols, M.Reinfelde. Azobenzene polymer films for holographic recording in the red spectral region. Proc. of Baltic Polymer Symp., 2003, Jurmala, September 17 – 19, pp. 264 – 268. 13. J.Porins, A.Ozols, J.Eimuss, G.Ivanovs. Nonlinear optical losses in telecommunication fibers. Conf. Papers of RTU 44th Int. Scientific Conf. Section for Electronics and Telecommunications. Friday, October 10, 2003, pp. 24 – 26.

14. J.Poriņš, A.Ozols, J.Eimuss, Ģ.Ivanovs. Nelineārie efekti telekomunikāciju šķiedrās. Sakaru pasaule, 2004, N1(33), 90.-91.lpp. 15. J.Porins, A.Ozols, G.Ivanovs, J.Eimuss. Nonlinear optical losses in telecommunication fibres. Latvian Journ. of Physics and Technical Sciences, 2004, No4, pp.48 - 57. 16. A.Ozols, M.Reinfelde. Angular selectivity of thin gratings. Proc. SPIE, 2005, vol.5946, pp.59461H-1 – 59461H-12. 17. A.Ozols, V.Kampars, M.Reinfelde, V.Kokars.Effect of chromophore groups on the holographic characteristics of azobenzene oligomers. Scientific Proc. of RTU: Material Science and Applied Chemistry, 2004, vol.9, pp.123 – 130. 18. A.Ozols, K.Ozols, G.Ivanovs. Phase conjugation properties of a-As-S-Se films. Proc. SPIE, 2006, vol.6180, pp.6180-1 – 6180-6. 19. Dm. Saharov, A.Ozols, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva. Influence of chromophore group concentration on the holographic properties of spin-coated azobenzene oligomers. Latvian Journ. of Phys. and Techn. Sciences, 2006, No2, pp. 59 – 65. 20. V.Kokars, A.Maleckis, D.Saharov, A.Ozols, V.Kampars. Synthesis and holographic efficiency of the derivatives of 3-[4-[bis-(2-hydroxyethyl) amino]phenyl]-2-{4-(4- nitrophenylazo)phenyl]acrylonitrile. Organic Chemistry. Proc. of Scientific Conf. edicated to the 85th anniversary of the Department of Organic Chemistry, Kaunas University of Technology, Technologija, Kaunas, 2007, pp.30 – 32. 21. D.Saharov, A.Ozols, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva. Effect of bonding type and concentration of chromophore groups on the holographic properties of azobenzene oligomers. Scientific Proc. of Riga Technical University. Series: Material Science and Applied Chemistry, 2006, series 1, vol.12, pp.45 - 55. 22. D.Saharov, A.Ozols. Focused four-wave mixing in a-As2S3 and azobenzene oligomer films. Ibid, 2006, series1, vol.13, pp.34 – 41. III. Konferenču tēzes

1. A.Ozols, S.Lazarevs. Milisekunžu impulsu hologrammas amorfās As-S-Se kārtiņās. LU CFI 17. zin. konf. ref. Tēzes un vēstures lasījumi, 19.-23. 02.2001, Rīga, 64.lpp. 2. A.Ozols, M.Reinfelde. Informātikas optisko materiālu pētījumi RTU un LU. II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa tēzes, 14.-15.08. 2001, 21.lpp. 3. A.Ozols, S.Lazarevs. Millisecond impulse holograms in amorphous As-S-Se films. Int. Conf. „Radiation Effects in Insulators REI-11, Lisbon, Portugal-September 03-07, 2001“. Programme and Book of Abstracts, Abstr P-1.3, p.197. 4. .A.Ozols, Ģ.Ivanovs. Spektrālā blīvēšana šķiedru optiskajos sakaros. 42 – nd Riga Technical University Conf. Section on Electronics and Telecommunications. Conf. Proceedings, Faculty of Electronics and Telecommunications, RTU, 2001, pp.35-41. 5. .A.Ozols, M.Reinfelde. Difrakcijas anizotropijas pētījumi amorfās As-S-Se kārtiņās. LU CFI 18.zin. konf. ref. tēzes, 11.-13.02.2002, Rīga, 3.lpp. 6. A.Ozols. Gaismas difrakcija nulltajā kārtā un vielas uzbūve. Latvijas Fizikas biedrības 7. zin. konf. materiāli, 07.-08.07.2002, Daugavpils, 21.lpp. 7. .A.Ozols, M.Reinfelde. Effect of site on the phase hologram recording in amorphous As-S-Se films. Europhysical Conf. On Defects in Insulating Materials, July 1-5, 2002, Wroclaw, Poland. Program &Abstracts, p. Th-88. 8. A.Ozols, V.Kampars, M.Reinfelde, V.Kokars. Hologram recording in azobenzene oligomers. The 3rd Int. Conf. „Advanced Optical Materials and Devices, August 19-22, 2002, Riga, Latvia“. Progr. And Abstr., p110. 9. A.Ozols, M.Reinfelde. Theoretical and experimental studies of light diffraction anisotropy by holograms in a-As-S-Se films. Ibid, p.147. 10. A.Ozols, M.Reinfelde. Plāno hologrammu leņķiskā selektivitāte. LU CFI 19. zin. konf., veltītas LU CFI 25 g.jubilejai, tēzes, 2003.g. 10.-13.februāris, LU CFI, Rīga, 3.lpp.

11. A.Ozols, M.Reinfelde, V.Kampars, V.Kokars. Hromoforu grupu ietekme uz hologrāfisko ierakstu azobenzola oligomēros. LU CFI 20. zin. konf. Tēzes, 2004.g. 16. – 18. februāris, LU CFI, Rīga, 9. lpp. 12. A.Ozols, M.Reinfelde. Angular selectivity of thin gratings. The 4th Int.Conf, on Advanced Materials and Devices (AOMD-4), Tartu, Estonia, July 6-9, 2004. Abstracts. Ed.by A.Rosental, Tartu, 2004, p.21. 13. A.Ozols, M.Reinfelde. Optimization of azobenzene oligomers for holography. The 15th Int. Conf. On Defects in Insulating Materials, ICDIM – 2004, July 11-16, 2004, Riga, Latvia. Book of Abstracts, Riga, 2004, p.130. 14. A.Ozols, K.Ozols, Ģ.Ivanovs. Viļņu frontes inversija a-As-S-Se kārtiņās, LU CFI 21.zin.konf., veltītas Starpt. Fizikas gadam, referātu tēzes, 2005.g. 7.-9.februāris, Rīga, LU CFI, 50.lpp. 15. Dm.Saharovs, A.Ozols, M.Reinfelde. Hologrāfiskais ieraksts amorfās As2S3 kārtiņās ar He-Ne lāzeru. Ibid, 51.lpp. 16. A.Ozols, K.Ozols, Ģ.Ivanovs. Phase conjugation properties of a-As-S-Se films. The 5th Int.Conf. on Photonics, Devices and Systems, June 8-11, 2005, Prague, Czech Republic. Book of Abstracts, p.89.

17. . V.Butenko, A.Ozols. Negatīvs laušanas koeficients. RTU 45.studentu zinātn. un tehn. konf. mat., 1.daļa, Rīga, RTU izdevniecība, 2004, 75.lpp. 18. Dm.Saharovs, A.Ozols, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva, A.Ozols, M.Reinfelde. Holographic recording in azobenzene oligomers. Abstr. of Int. Student Conf. „Developments in Optics and Photonics“, 30 April – 1 May, 2005, Riga, Latvia, p.30. 19. A.Ozols, Dm.Saharovs, M Reinfelde. Holographic recording in amorphous As2S3 films at 633 nm. First Conf. On Advances in Optical Materials, October 12 – 15, 2005, Tucson, Arizona, USA, p.47. 20. D.Saharov, A.Ozols, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva. Effect of chromophore group concentration on the holographic properties of spin-coated azobenzene oligomers. Abstr. of the 2nd Latvian Conf. „Functional Materials and Nanotechnologies“, Riga, March 27 – 28, 2006. 21. A.Ozols. Dinamisko hologrāfisko režģu izpēte ar mikroobjektīvu. LU CFI 22.zinātn. konf. referātu tēzes, 2006.g. 29. – 30. marts, LU CFI, Rīga, 2006, 13.lpp. 22. A.Ozols, Dm.Saharov, V.Kampars, V.Kokars, J.Kreicberga, S.Ratyeva. Holographic properties of azobenzene oligomers with differently bonded chromophore groups.10th Europhysical Conf. On Defects in Insulating Materials, July 10 – 14, 2006, Milano, Italy, p. 317. 23. A.Ozols, M.Reinfelde, Dm. Saharov, K.Kundzins, V.Kampars, V.Kokars. Holographic recording of surface relief gratings in tolyle-based azobenzene oligomers. 10th European Conf. on Organised Films , Riga, Latvia, August 20-24, 2006. Book of Abstracts, p.72. 24. A.Ozols, Dm.Saharov. Sub-bandgap light holographic recording in amorphous chalcogenides. Abstracts of the 5th Int. Conf. „Advanced Optical Materials and Devices“, 27 – 30 August, 2006, Vilnius, Lithuania, p.101. 25. J.Poriņš, A.Ozols, P.Onufrijevs. Nanosecond and picosecond pulse transmission in optical fibres. Ibid, p.83. 26. A.Ozols, M.Reinfelde. Polarizācijas, ģeometrisko faktoru un piemaisījumu ietekme uz hologrāfisko ierakstu LiNbO3 kristālos. LU CFI 23.zin. konf. Tēzes, 2007.g. 13. – 15. februāris, LU CFI , Rīga, 42. lpp. 27. Dm.Saharovs, A.Ozols, V.Kokars, V.Kampars, A.Maļeckis, M.Jansons. Stilbēna azobenzola atvasinājumu hologrāfiskā efektivitāte. Ibid, 43.lpp. 28. Dm. Saharov, A.Ozols, V.Kokars, V.Kampars, G.Mezinskis, A.Maleckis, A.Pludons, M.Jansons. Relaxation effect of stilbene azobenzene derivatives on their holographic properties. Int. Baltic Sea Region Conf. „Functional Materials

Māra Plotniece - docente Publikācijas un tēzes no 2001.gada : 1. Kaulach I., Muzikante I., Fonavs E., Kalnacs J., Slihta G., Plotniece M., Tokmakov A., Shipkovs P., Kampars V. – Magnetic field influence on photovoltaic effect of PMMA doped with dimethylaminobenzylidene 1,3-indandione and fullerene C60 derivative. – Latvian Journal of Physics and Techn. Sci., 2005, 5, 3-11. 2. Pajuste K., Krivicka I., Plotniece M., Plotniece A., Soboļevs A., Vīgante B., Kampars V., Duburs G. – The synthesis of new cationic 1,4-dihydropyridine derivatives for DNA delivery. – Scientific proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, 11, 7-10.

3. Plotniece M., Kampars V. – Review: Novel donor-acceptor systems of tetrathiafulvalenefullerene C60 (TTF-C60). – Scientific proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, 10, 23-36. 4. Plotniece M, Kampars V. – Fulerēnu reakcijas un izmantošana. – Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2004, 4, 311-335. 5. Davidenko N.A., Derevyanko N.A., Ishchenko A.A., Kuvshinsky N.G., Kulinich A.V., Neiland O.Ya., Plotniece M.V. – Photoconductive Organic Materials for the Near IS Radiation Range. – Russian Chemical Bulletin, 2004, 53 (8), 1674-1680. 6. Davidenko N.A., Kuvshinsky N.G., Melenevsky D.A., Derevyanko N.A., Ischenko A.A., Kulinich A.V., Neilands O., Plotniece M. – Polymeric compositions having near IR photoconduction. – Semiconductor Physics, Quantum Electronics & Optoelectronics, 2004, 7, 217-221. tēzes: 1. M. Plotniece, J. Gulbis, J. Kreicberga, V. Kampars – Synthesis of soluble derivatives of fullerene C60”. – 15th European Symposium of Organic Chemistry (ESOC 2007), 8-13 July 2007, Dublin (Ireland) (accepted). 2. I. Kaulach, I. Muzikante, L. Gerca, M. Plotniece, M. Roze, J. Kalnachs, G. Shlihta, P. Shipkovs, V. Parra, V. Kampars – PV Effect in Multilayer Cells of Fullerene/Poly(3- Hexylthiophene) and Phthalocyanine Having NIR Charge Transfer Absorption Band. – International Baltic Sea Region conference Functional materiāls and nanotechnologies 2007, April 2-4, 2007, Riga (Latvia), Astr. book p 50. 3. I. Kaulach, J. Kalnachs, G. Shlihta, P. Shipkovs, G. Kashkarova, I. Muzikante, L. Gerca, A. Tokmakov, E. Fonavs, M. Plotniece, M. Roze, V. Kampars – PV Effect in Cells of Poly(3-Hexylthiophene) Doped by Fullerene and SnCl Phthalocyanine Soluble Derivatives. – 21st European Photovoltaic Solar Energy Conference and Exibition, September 4-8, 2006, Dresden (Germany), Proceedings, article 1AV.2.63.pdf 4. I. Kaulach, I. Muzikante, L. Gerca, M. Plotniece, M. Roze, J. Kalnachs, G. Shlihta, V. Kampars, A. Tokmakov – Charge Carrier Photogeneration in Poly (3-Hexylthiophene)-Fullerne Cells Doped with SnCl Phthalocynine Soluble Derivative – European Conference on Organised Films ECOF-10, August 20-24, 2006, Riga (Latvia), Astr. book p 160. 5. I. Kaulach, I. Muzikante, L. Gerca, M. Plotniece, M. Roze, J. Kalnachs, G. Shlihta, P. Shipkovs, A. Tokmakov, G. Kashkarova, V. Kampars – PV Effect in Cells of Fullerene and Phthalocyanine Soluble Derivatives – Doped Poly(3-Hexylthiophene). – World Renewable Energy Congress IX (WREC IX), August 19-25, 2006, Florence (Italy), Astr. book p 569. 6. I. Kaulach, I. Muzikante, L. Gerca, M. Plotniece, M. Roze, J. Kalnachs, G. Shlihta, P. Shipkovs, V. Kampars, A. Tokmakov – PV and Magnetic Field Effects in Poly(3- Hexylthiophene)-Fullerene Cells Doped with Phthalocyanine Soluble Derivative. –

European Conference on Hybrid and Organic Solar Cells ECHOS`06, June 28-30, 2006, Paris (France), Abstr. book No 28-P2-17. 7. M. Plotniece, D. Landrate, V. Kampars – The synthesis of N-(Indan-1,3-dion-2- yl)cinnolinium betaines. – International Conference on Organic Synthesis, BOS 2006, June 25-29, 2006, Tallin (Estonia); Abstr. book PO81, p135. 8. I. Kaulach, I. Muzikante, L. Gerca, M. Plotniece, M. Roze, J. Kalnacs, G. Shlihta, P. Shipkovs, A. Tokmakov, E. Fonavs, V. Kampars – Photoconductivity and PV effect of fullerene and phthalocyanine doped poly(3-hexylthiophene). –2nd Latvian conference “Functional materials and nanotechnologies”, March 27-28, 2006, Riga (Latvia); Abstr. book p 27. 9. I. Krivicka, K. Pajuste, M. Plotniece, A. Plotniece, V. Kampars, G. Duburs - Synthesis of

new symmetrical ans unsummetrical cationic 1,4-dihydropyridine derivatives for gene transfection. – The 14th European Symposium on Organic Chemistry, July 3-8, 2005, Helsinki (Finland), Abstr.book P155, p 284. 10. Davidenko N.A., Kuvshinsky N.G., Melenevsky D.A., Derevyanko N.A., Ischenko A.A., Kulinich A.V., Neilands O., Plotniece M. – Polymeric compositions having near IR photoconduction. – 5-th international Conference ELECTRONIC PROCESSES IN ORGANIC MATERIALS (ICEPOM-5), May 24-29, 2004, Kyiv (Ukraine); Abstr. book p. 4.14. 11. Plotniece M., Tilika V., Neilands O. – Cycloaddition of isatoic anhydride derivatives to fullerene C60. – International Conference on Organic Synthesis, BOS 2002, June 23-27, 2002, Vilnius (Lithuania); Abstr. book p.106.

Prof. SKAIDRĪTES REIHMANES publicēto zinātnisko darbu saraksts (2001.-2007.g.) 1. S. Reihmane, J. Kajaks Waste Wood Fibers for low Density Polyethylene Composites. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 14, Rīga, 2007, 58-62 2. ** S.Reihmane, J. Kajaks The Properties of Composites from Modified Wood Fibers and Recycled Polyethylene. Starptautiskās konferences .ECOBALT 2007. materiāli. Rīga, 2007. g. 10-11 maijs, 73. lpp. 3. ** S.Reihmane, J. Kajaks, D. Rubula, L. Putnina The Application of Wood Fibers for Low Density Polyethylene Reinforcement. Proceedings of Baltic Polymer Symposium 2006, Birini, Latvia, September 20 – 22, p. 73. 4. ** G.Bakradze, R.Krutohvostov, J.Kajaks, S.Reihmane. Water Aging Influence on Mechanical Properties of Recycled Polyolefin/Linen Waste Composites. Materials of the 8-th International Conference-School Advanced Materials and Technologies, August 27 – 31, 2006, Palanga, Lithuania, p.94. 5. I. Ruģele, M. Maniņš, S. Reihmane Tekstilmateriālu krāsošana ar augu krāsvielām. 47. RTU Studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, RTU, 2006, 185. lpp. 6. ** G. Bakradze, J. Kajaks, S. Reihmane, V. Bulmanis, and R. Krutohvostov The Influence of Water Sorption-Desorption Cycles on the Mechanical Properties of Composites Based on Recycled Polyolefines and Linen Waste. Materials of XIV International Conference .Mechanics of Composite Materials.. Riga, Latvia, May 29 – June 2, 2006, p.20-21. 7. ** S.Reihmane, J. Kajaks Use of Textile Waste and Recycled Thermoplasts for Composite Materials Processing. Starptautiskās konferences .ECOBALT 2006. materiāli. Rīga, 2006. g. 11-12 maijs, 124. lpp. 8. ** S. Reihmane, J. Kajaks The Application of Hybrid Fibers for Thermoplastic Polymers Reinforcement. Materials of 6th Global Wood and Natural Fibre Composites Symposium, April 05-06, 2006 in Kassel/Germany, p. P5-1 – P5-4. 9. G. Bakradze, J. Kajaks, S. Reihmane, V. Bulmanis Weathering Effect on Mechanical Properties of Linen Fiber Production Waste Based Recycled Polyolefin Composites. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 11, Rīga, 2005, 28- 34. 10. S. Goldberga, S. Reihmane Kokvilnas tekstiliju hidrofobizācija 46. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli.Rīga, RTU, 2005,105. lpp. 11. ** S.A. Reihmane, L.I. Putnina, J.A. Kajaks Mechanical Properties of Hybrid Fibers Containing Composites. Proceedings of Baltic Polymer Symposium 2005, Tallin, Estonia, October 19 – 21, p. 53. 12. * J.E. Lejnieks, J.A. Kajaks, S.A.Reihmane Correlation Between the Mechanical Properties and the Amount of Desorpted Water for Composites Based on Low Density Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Mech. Comp. Mat. Vol. 41, No 4, p.

351-356, (2005). 13. J. Lejnieks, J. Kajaks, S. Reihmane, V. Bulmanis Composites of Recycled Polyethylene Reinforced with Linen Yarn Production Waste. Effect of Water Sorption – Desorption Cycle on Mechanical Properties. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 9, Rīga, 2004,100-106. 14. A.Pavlova, S.Reihmane Pigmentu druka tekstilmateriālu apdarei. 45. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, RTU, 2004, 25. lpp. 15. L.Putniņa, S.Reihmane Kompozītu zema blīvuma polietilēns – hibrīdšķiedras īpašības. 45. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli.Rīga, RTU, 2004, 27. lpp.

16. D.Rubula, S.Reihmane Koka šķiedru saturošu termoplastu īpašības. 45. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, RTU, 2004, 28. lpp. 17. ** J. Lejnieks, J. Kajaks, S. Reihmane Natural Fibers Waste for Poliolefines Composites : Influence of Moisture Content. Proceedings of Baltic Polymer Symposium 2004, Kaunas, Lithuania, November 14 – 26, p. 38. 18. ** J. Lejnieks, J. Kajaks, S. Reihmane A Correlation Between the Amount of Desorbed Water and the Mechanical Properties of Composites of LDPE and Linen Yarn Production Waste. Materials of XIII International Conference .Mechanics of Composite Materials.. Riga, Latvia, May 16 -20, 2004, p.98-99. 19. ** S. Reihmane, J. Lejnieks, J. Kajaks Properties of Composites Recycled Polyethylene/ Linen Yarn Production Waste After One Cycle Water Sorption – Desorption Experiment. Materials of 5th Global Wood and Natural Fibre Composites Symposium, April 27-28, 2004 in Kassel/Germany, p. P1-1 – P1-5. 20. * J. E. Lejnieks, J.A. Kajaks, S.A. Reihmane Evaluation of Deformation and Strength Characteristics of Composites Based on Low Density Polyethylene and Linen Yarn Production Waste by the Methods of Mathematical Statistics. Mechanics of Composite Materials, Vol. 40, No 1, p.97-108, ( 2004 ). 21. **J. Lejnieks J. Kajaks, S. Reihmane Influence of Desorpted Water Amount on Tensile Strength – Deformation Characteristics for Composites LDPE/Linen Yarn Production Waste. Proceedings of Baltic Polymer Symposium, Jurmala, Latvia, September 17 – 19, 2003, p. 109-113. 22. J. Lejnieks J. Kajaks, S. Reihmane Korelācija starp desorbētā ūdens daudzumu un stiprības un deformatīvajiem rādītājiem kompozītiem ZBPE/ linu atlikumi(LA). 44. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, RTU, 2003, 72. lpp. 23. J. Lejnieks J. Kajaks, S. Reihmane, V. Bulmanis Analysis of Water Influence on Tensile Strength – Deformation Characteristics by Statistical Methods for Composites LDPE/Linen Waste. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 6, Rīga, 2003, 143-153. 24. ** J. E. Lejnieks J.A. Kajaks, S.A. Reihmane Correlation Between Desorpted Water Amount on Tensile Strength – Deformation Characteristics for Composites LDPE/Linen Yarn Production Waste. 4th International Symposium .Materials from Renewable Resources. September 11-12, 2003 Erfurt, Germany p.121. 25. J. E. Lejnieks J.A. Kajaks, S.A. Reihmane Analysis of Tensile Strength – Deformation Parameters by Mathematical Statistics Methods. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 4, Rīga, 2002, 116 - 123 lpp. 26. L. Putniņa, S. Reihmane Ar poliizocianātu modificētu koka šķiedru izmantošana termoplastu kompozītos. 43. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, RTU, 2002, 69.lpp. 27. D. Rubula, S. Reihmane Ar koka šķiedru pildīta zema blīvuma polietilēna īpašības. 43. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, RTU, 2002, 71.lpp. 28. * J.A. Kajaks, S.A. Reihmane, and J. E. Lejnieks Effect of Water on the

Physicomechanical Properties of Composites Containing Secondary Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Mechanics of Composite Materials, Vol. 38, No 4, p. 351- 356, (2002). 29. ** J. Lejnieks, J. Kajaks, S. Reihmane Evaluation of Tensile Strength – Deformation Characteristics by Various Mathematical Statistics Methods. Proceedings of Baltic Polymer Symposium. Nida, Lithuania, September 18 –20, 2002, p. 85-90. 30. ** J.A. Kajaks, S.A. Reihmane, and J. E. Lejnieks Effect of Water on Physicomechanical Properties of Composites containing Recycled Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Materials of XII International Conference .Mechanics of Composite Materials.. Riga, Latvia, June 9-13, 2002, p. 76.

31. ** S. Reihmane, J. Kajaks, Dimensional Stability of Composites Polyethylene/Linen Yarn Production Waste. Materials of 4th International Wood and Natural Fibre Composites Symposium, April 10-11, 2002 in Kassel/Germany, p. 49-1 - 49-5. 32. J. Kajaks, S. Reihmane, J.Lejnieks Composites of Recycled Polyethylene Reinforced with Linen Yarn Production Waste - Effect of Water Sorption on Some Mechanical Properties. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 3, Rīga, 2001, 83-88 lpp. 33. ** J. Kajaks, S. Reihmane, J.Lejnieks Effect of Water Exposure on the Composites Recycled Polyethylene/Linen Yarn Production Waste Physicomechanical Properties After Water Sorption. Proceedings of Baltic Polymer Symposium, October 11-12, 2001 in Tallinn/Estonia, p.185-186. 34. A. Zemcova, S. Reihmane Merserizācijas ietekme uz augu valsts šķiedru īpašībām 42. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, RTU, 2001, aprīlis - maijs, 68. lpp. 35. D. Ševkina, D. Magone, J. Kajaks, S. Reihmane Augu valsts šķiedru un zema blīvuma polietilēna (ZBPE) saturošu termoplastisku polimēru materiālu ekspluatācijas īpašības. 42. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, RTU, 2001, aprīlis -maijs, 65. lpp. 36. A. Francuzova, S. Reihmane Termodrukāšanas izmantošana tekstilmateriālu apdarei. 42. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, RTU, 2001, aprīlis - maijs, 56. lpp. 37. A. Blūma, S. Reihmane Apretēšanas tehnoloģijas ietekme uz stikla šķiedras sietu kvalitāti. 42. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, RTU, 2001, aprīlis -maijs, 55. lpp. 38. ** J. Kajaks, S.Reihmane, J. Lejnieks Recycled Polyethyle/Linen Yarn Production Waste Composites - Changes of Properties After Water sorption. Starptautiskās konferences .ECOBALT 2001. materiāli. Rīga, 2001. g. 14. septembris., 63. lpp. 39. ** S.Reihmane, J. Kajaks, J. Lejnieks The Possibility to Improve Properties of Natural Fiber Waste Containing Composites. Proceedings of 3rd International Symposium .Materials Made from Renewable Natural Resources., September 5-6, 2001 in Erfurt/Germany, p.136. 40. S.Reihmane, V. Bulmanis, J.Kajaks, T. Nesterkina, N. Timofejeva, Kompozīcija dabiskās ādas gruntēšanai. Latvijas patents Nr. LV 12643 B, (20.07. 2001). 41. * J. A. Kajaks, S. A. Reihmane, V.N. Bulmanis, and J. E. Lejnieks Effect of Water on the Physicomechanical Properties of Composites Containing Low-density Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Mechanics of Composite Materials, Vol. 37, No 2, p. 269- 27, ( 2001 ). 42. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, apgāds Norden AB, 2001, 754 lpp. (. 70 šķirkļi nozarē .Tekstilmateriālu apstrāde.). * CI žurnāli ** starptautiskas konferences

Publikācijas M.Roze 1. M.Roze, N.Kiricenko. The new method of synthesis of 4’-(3H-1,2,5-dithiazepan-5- yl)benzylidene indan-1,3-dione. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Material Science and Applied Chemistry, 2005, Nr.11,59 - 62 2. M.Roze,V.Kampars,I. Kaulach, N. Kirichenko, I. Muzikante. New soluble phtalocyanines for solar cells. J. Phorphyrins Phtalocyanines, 2006, 10, 844. 3. I..Kaulach, I.Muzikante, L.Gerca, M.Plotniece, M.Roze, J.Kalnacs, G.Shlihta, P.Shipkovs, A.Tokmakov, E.Fonavs, V.Kampars, Photoconductivity and PV effect of fullerene and phthalocyanine doped poly(3-hexylthiophene), 2. Latvijas konference “Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas”, 2nd Latvian conference “Functional materials and nanotechnologies”, Rīga, 2006.g. 27.-28.marts, Referātu tēzes, lpp.27 4. Kaulach, I. Muzikante, L. Gerca, M. Plotniece, M.Roze, J. Kalnachs, G.Shlihta, P.Shipkovs, V.Kampars A.Tokmakov, PV and Magnetic Field Effects in Poly(3- Hexylthiophene)-Fullerene Cells Doped with Phthalocyanine Soluble Derivative, ECHOS’06 28-30 June 2006, Paris, Book of Abstracts No:28-P2-17. 5. I.Kaulach, I.Muzikante, L.Gerca, M.Plotniece, M.Roze, J.Kalnachs, G.Shlihta, P.Shipkovs, A.Tokmakov, G.Kashkarova, V. Kampars, PV Effect in Cells of Fullerene and Phthalocyanine Soluble Derivatives - Doped Poly(3-Hexylthiophene), World Renewable Energy Congress IX (WREC IX), 19-25 August, 2006, Florence – Italy, Book of Abstracts, p.569. 6. Kaulach, I. Muzikante, L. Gerca, M. Plotniece, M.Roze, J. Kalnachs, G.Shlihta, P.Shipkovs, Tokmakov, E.Fonavs, G. Kashkarova, and V. Kampars. PV Effect in Cells of Poly(3-Hexylthiophene) Doped by Fullerene and SnCl Phthalocyanine Soluble Derivatives, 21st European Photovoltaic Solar Energy Conference and Exhibition, Dresden, Germany, 4- 8 September 2006, abstract P08 7. Kaulach, I. Muzikante, L. Gerca, M. Plotniece, M.Roze, J. Kalnachs, G.Shlihta, V.Kampars, A.Tokmakov, Charge Carrier Photogeneration in Poly (3-Hexilthiophene)- Fullerne Cells Doped with SnCl Phthalocynine Soluble Derivative, European Conference on Organised Flms ECOF-10, Riga, August 20-24, 2006, Book of Abstracts p 160. 8. M.Roze, N.Kirichenko, O.Neilands Two ways to 4’-(3H-1,2,5-dithiazepan-5- yl)benzylidene indan-1,3-dione. Latvijas Ķīmijas žurnāls, 2006, 4, 263-267. 9. I..Kaulach, I.Muzikante, L.Gerca, M.Plotniece, M.Roze, J.Kalnacs, G.Shlihta, P.Shipkovs, V.Parra, V.Kampars. PV effect in multilayer cells of fullerene/ poly(3- hexylthiophene) and phthalocyaninehaving NIR charge transfer absorbtion band. International Baltic Sea Reagion conference “Functional materials and nanotechnologies”, Riga, April 2-4, 2007, Book of Abstracts p 50. 10. M.Roze, N. Kirichenko, V.Kampars, Microwave in synthesis of soluble phtalocyanines. International Baltic Sea Reagion conference “Functional materials and nanotechnologies”, Riga, April 2-4, 2007, Book of Abstracts p 117.

I.Rozenštrauhas zinātnisko publikāciju saraksts (2001.-2007.): 1. G.Adminis, R.Cimdins, D.Bajare, IRozenstrauha, D.Vempere. Influence of raw materials on the qyality of rammed concrete surface. Proc. Of the 14th International Baustofftagung, Weimar, Bundesrepublik Deutschland, Band 2, (2001) pp.0669-0677 2. I.Rozenstrauha, R.Cimdins, L.Berzina, D.Bajare, J.Bossert, A.R. Boccaccini. Glassceramic matrix composites made from industrial waste. Proc. of 7th Conference of the European Ceramic Society, Brugge, Belgium, (2001), pp. 867-870 3. I. Rozenstrauha, R.Cimdins, L.Berzina, D.Bajare, J.Bossert, A.R.Boccaccini. Sintered Glass-Ceramic Matrix Composites made from Industrial Waste. Glas Science and Technology 75 (2002) No.3, pp. 132 – 139 4. I.Rozenštrauha, D.Bajare. Fizikāli-ķīmisko īpašību pētījumi stiklkeramikai no Latvijas silikātu rūpnieciskiem atkritumiem. Konferences EcoBalt’2003 tēzes (2003) I daļa, 29.

lpp. 5. I.Rozenstrauha, D.Bajare. The influence of various additions on the glass-ceramic based on industrial waste. Proc. of International Conference Silicate Technology, Kaunas (2003) pp. 100 – 104 6. ...... ...., ...... ......, ..... ............. ............. ........ ..... ............. ...... ..... ......... .......... Proc. of International Conference Silicate Technology, Kaunas (2003) pp.94 – 99 7. R.Višs, M.Drille, I.Rozenštrauha. Retie elementi Latvijas mālos. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 9. sējums (2004), 14 – 17. lpp. 8. I.Rozenštrauha, M.Drille, R.Višs. Rūpniecisko neorganisko atkritumu izmantošanas iespējas. Konferences EcoBalt’2004 tēzes (2004), 58. lpp. 9. I.Rozenštrauha, J.P.Wu, A.R.Boccaccini. Latvijas rūpniecisko neorganisko atkritumu pārstrāde stiklkeramikā, lietojot pulvertehnoloģijas metodi un saķepināšanu. Konferences EcoBalt’2005 tēzes (2005), 23 - 24. lpp. 10. I.Rozenštrauha, M.Drille. Rūpniecisko neorganisko atkritumu reciklēšanas iespējas. LJA 7. Zinātniski – praktiskās conferences materiāli. (2005), 98 – 101. lpp. 11. R.Višs, M.Drille, I.Rozenštrauha. Smagie metāli dažu Latvijas mālu sastāvā. Konferences EcoBalt’2005 tēzes (2005), 156 - 157. lpp 12. I.Rozenstrauha, J.P.Wu, A.R.Boccaccini. Processing of Latvian silicate waste into glassceramics by powder technology and sintering. Glass Technology, (2005), 46 (3), pp. 248– 254 13. R.Višs, M.Drille, I.Rozenštrauha. Smagie metāli dažu Latvijas mālu sastāvā. Konferences EcoBalt’2005 tēzes (2005), 156 - 157. lpp. 14. I.Rozenstrauha, D.Bajare, R.Cimdins, J.Bossert, L.Berzina, A.R.Boccaccini. The influence of various additions on a glass-ceramic matrix composition based on industrial waste. Ceramic International 32 (2006), pp. 115 – 119 15. M.Drille, I.Rozenštrauha, J.Auzāns. Chemical experiments and modular thinking. Proc. of. International Conference „Theory for Practice in the Education of Contemporary Society”, Riga (2006), pp. 540-541; 16. A.Spricis, I.Rozenštrauha, I.Pastare. Starptautiskā Baltijas universitāte Baltijas jūras reģiona studijām. Starptautiskās 8. konferences „Ūdens transports un infrastruktūra- 2006”materiāli. (2006), 99.-103. lpp. 17. M.Drille, I.Rozenštrauha, A.Unbedahts. Naftas nopūdes – problēmas un risinājumi Starptautiskās 8. konferences „Ūdens transports un infrastruktūra-2006”materiāli., Riga, (2006), 125.-29. lpp.

18. D.Bajare, G.Saliņš, A.Karjakins, I.Rozenštrauha. Karstumizturīgu javu sauso maisījumu ieguve, izmantojot metāla pārstrādes atkritumus. Starptautiskās konferences „EcoBalt- 2006” tēzes, (2006), 143.-144.lpp. 19. M.Drille, I.Rozenstrauha, I.Dreijers. Marine spills: problems and solutions. Proc. of International Conference „EcoBalt-2006”, (2006), pp. 7.-9. 20. M.Drille, I.Dreyer, A.Unbedahts, V.Priednieks, I.Rozenstrauha. Marine Spills – Causes, Monitoring and Morality aspects. Proc. of Klaipeda Technical University International Conference „Transport Means’2006” pp,. 213-216 21. M.Drille, I.Rozenštrauha. Vielas uzbūves struktūras modelis un ķīmiskais eksperiments. Konferences “Ķīmijas izglītība skolā – 2006” rakstu krājums, 2006., 43.-47.lpp. 22. I.Rozenstrauha, E.Lodins, A.Lorencs, R.Freidenfelds, D.Bajare, L.Krage, M.Drille, I.Pastare, E.Gomez, A.R.Boccaccini. The manufacturing of environmentally friendly glass-ceramics. Proc. of Internationsl conference „Eco-Balt’2007” ISSN 1691-4112, 2007, Riga, Latvia, pp.62–63. 23. D.Bajare, A.Korjakins, I.Rozenstrauha, L.Krage. Investigation of waste from recycling

process of alumina scrap metāls and their useful application. Proc. of Internationsl conference „Eco-Balt’2007”, ISSN 1691-4112, Riga, Latvia, pp. 68-69. 24. R.Viss, I.Rozenstrauha, M.Drille. Modified Latvian clays as sorbent of heavy metāls. Proc. of Internationsl conference „Eco-Balt’2007”, ISSN 1691-4112, Riga, Latvia, pp.95- 96. 25. I.Rozenstrauha, E.Lodins, A.Lorencs, R.Freidenfelds, D.Bajare, L.Krage, M.Drille, I.Pastare. The chemical durability of glass-ceramics containing industrial waste. RTU raksti - 3rd Baltic Conference of Silicate Materials. (sagatavots iesniegšanai)

G.Sedmales nozīmīgākās publikācijas laika periodam no 2000. g. līdz 2007. g. 1. ........., ........... ......... ............ ......... .. .............. ..... ...... . ......... 2000, No1,.... 25 –28. 2. .... ........, ..........., .... ........ ........ ........ . ......... ........ .................. ........ ... ......... ........ ......... . ........... ........, 2000, No 5, .... 8-12. 3. G. Sedmale, U. Sedmalis. The sequence of crystalline phase formation in compositions of the system Ca3(PO4) – Al2O3 - P2O5. Glastechnische Berichte. Glass Science and Technology. 2000, 73 C1, P. 366-370. 4. G.Sedmale, I.Zuimatscha, U.Sedmalis. Dichte Baustoffe von illitischen Tonen. Keramische 5. Zeitschrift, 2001, Bd. 53, Nr.3, S. 194-197. 6. G. Sedmale, A.Arajs. Hochtemperaturlöten auf Basis des Glases. Band 212. Verlag für Schweißen und Verwandte Verfahren. DVS Verlag GmBH, Düsseldorf, 2001, S.59 – 63. 7. G.Sedmale, U.Sedmalis. Kristālisko savienojumu veidošanās daudzkomponenetu sistēmās. II Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 2001, 2.lpp. 8. G.Sedmale, U.Sedmalis. Phosphate Glasses: Forming, Structure and Properties. Phophorus Research Bulletin, 2002, Vol. 13, pp. 215 – 220. 9. G.Sedmale, K.Romantchuka, J.Bolshij. Glas – Ceramics Corresponding to Albite- Anorthite 10. and Garnet Structure. Glastechnische Berichte, Glass Sci.Technol. Vol.75 C2, 2002, pp. 446 –449. 11. U.Sedmalis, G.Sedmale, I.Šperberega. Latvijas derīgo izrakteņu un no tiem iegūto materiālu stabilitātes raksturojums no simetrijas viedokļa. RTU zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 4.sēj., 2002, 52-59. 12. G.Sedmale, I. Sperberga, U.Sedmalis, A.Actins. Mullite Synthesis by Presence of Liquid Phase 13. via Illite Clay. Proc. of 10th Ceramic Congress. Part B. Science for New Technology of Silicate 14. Ceramics. 2003, pp. 31-38. 15. G.Sedmale, S.Lagzdina, A.Cimmers, U.Sedmalis. Klinker- und wärmedämmende Baukeramik aus illitischen Tonen. In: 15. Internationale Baustofftagung, Bauhaus- Universität Weimar, 2003, Band I, S.1191-1198 16. .... ......., .............,............. ............ ....... .. .......... .............. ..... – ..... ......... ...... . ........, 2004, N02, ....16-19 17. .... ......., .. .. ........., .... ......... ................... ........ .. .... ................ ......... ..... ......... . ........... ........, 2004, N04, ....9-13. 18. G.Sedmale, I. Sperberga, U.Sedmalis. Development of Mullite Crystalline Phase in the System K2O(Na2O)-Al2O3(Fe2O3)-SiO2(TiO2). RTU zinātniskie raksti. Materiālzinātne

un lietišķā ķīmija, 2004, 8.sējums, 32-38.lpp. 19. G.Sedmale, I. Sperberga, I.Zuimatha, U.Sedmalis. Effect of illite Clay and Dolomite on Mullite and Cordierite Phases Formation. Kauņas Tehnoloģijas universitātes zinātniskie raksti, Sērija: ķīmijas tehnoloģija. 2005, 7.lpp. (redakcijā). 20. Gaida Sedmale, Vasily Kobyakov. Amorphous Alumosilicophosphate Coatings for Niobioum Alloys. Mat. Science Forum, 2005, Vol. 502, pp. 237-242.

21. G.Sedmale, I. Sperberga, Z.Valancius, U.Sedmalis. Formation of High-temperature Crystalline Phases in Ceramic from Illite Clay and Dolomite. Journ. of the European Ceram. Soc., 2006. Vol. 26, pp.3351-3355.. 22. G.Sedmale, A.Patmalnieks, U.Sedmalis. Kordierīta morfoloģija jaukta sastāva keramikā, RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2005, 6 lpp. (redakcijā). 23. G. Sedmale, I. Sperberga, U.Sedmalis, Z.Valancius,. Formation of High-temperature Crystalline Phases in Ceramic from Illite Clay and Dolomite. J. Eur. Ceram. Soc., 2006, Vol.26, pp. 3351-3356. 24. G.Sedmale, I. Sperberga, A. Actins, A.Patmalnieks. Development of Mullite and Cordierite Crystalline Phases in Ceramic from Mixed Compositions. Proceedings of 1st Ceramics Congress, Global Roadmap, 2006, Canada, Amer. Ceram. Soc., Wiley, Editor: S. Freiman, 8p. [www.wiley.com/go/ocers] 25. ... ......., .. .. ........., .. ......., .... ......... ....... ...... . ........ .......... ........ ... ................... ........... ......... . ........... ........, 2006, 12, .... 11-15. 26. Sedmale G., Kobyakov V.P., Tzimdinsh R. Amorphous Coatings for High- Temperature Protection of Metallic Substrates. ..... 4.. ......... ........... ......... . ........ . ............. ........, 2006, ......., .-. ....... ................, ....... ...., .... 55-56. 27. G.Sedmale, A.Patmalnieks, U.Sedmalis. Kordierīta morfoloģija jaukta sastāva keramikā, RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2006, 12.sējums, lpp.32-39 28. G.Sedmale, I Apsītis, A.Actiņš. Influence of Illite Clay on Cordierite-Spinel Formation in Ceramics from Mixed Compositions, RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2007, 7 lpp. (redakcijā). 29. G.Sedmale, I. Sperberga, U.Sedmalis. Phase Composition and Properties of Mullite Ceramic in High- temperature Testing, Proc. of 9th International Conference „Modern Building Materials,Structures and Techniques, 16-18 May,2007. pp. 32-34. 30. G.Sedmale, I.Sperberga, A.Hmelov, A.Patmalnieks. Formation of Ceramics in Alumina- Silica-Zirconia System by presence of Mineralizers. J. Eur. Ceram. Soc., 2007 (in Press) 31. G. M. Sedmale, I. Sperberga, A. Hmelov1, U.Sedmalis A. Actins 32. Phase Formation and Structure of Mullite –Alumina - Zirconia and Spinel-Enstatite Ceramics from synthetic ingredients and mineral raw materials, Mat. Science Forum, 2007 (In press). Monogrāfijas (viena no autoriem) U.Sedmalis, I.Šperberga, G.Sedmale. Latvijas minerālās izejvielas un to izmantošana. Rīgas Tehniskā universitāte, 2002. 197.lpp. Ķīmiķu simfonija (1953-1958.g. studentu dzīves pieraksti). Satādītājs J.Freimanis. Rīga, Apgāds Norden AB, 2004, 247.lpp.

Janīna Sētiņa Publikāciju saraksts 2001-2006 1. Setina Y. “Glassy brazing for optical fiber construction knots”, DVS Berichte Hart- und Hochtemperaturlöten. Proc. of the 6th International Conference on Brazing, High Temperature Brazing and Diffusion Bonding, LÖT 2001, Aachen, p. 384-390.

2. Vitina I., Igaune S., Setina J., Lagzdins E., “Corrosion and protection problems of bridges in Riga”, Proc. 7th International Conference Modern Building Materials, Structures and Techniques, Vilnius, 2001, CD-ROM, p. 5-10. 3. Setina Ya., Auzans Yu. “Fluorine state in phosphate and borophosphate glasses”, Proc. of the XIX International Congress on Glass, Edinburg, UK, 2001, p. 969-970. 4. Igaune S., Lagzdins E., Vitina I., Setina J. “ Effect of various coatings on carbonation and sulfation of concrete”, Proc. of the 3th International Conference on Concrete under Severe Conditions, CONSEC’01, vol.2, Vancouver, BC, Canada, 2001, p.1892-1899. 5. Igaune S., Lagzdiņš E., Vītiņa I., Sētiņa J. “Rīgas dzelzsbetona tiltu korozija” 2.Latviešu Zinātnieku kongress, Rīga, 2001, 500. 6. Setiņa J., Vītiņa I., Igaune S., Barkova N., “Betona ķīmiskā korozija un aizsardzība”, 42. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Riga, 2002, lpp. 155-166. 7. Igaune S., Vitina, J Setina, E. Lagzdins, “Degradation of reinforced concrete structures by polluted environmental attack”, Proc. of 4th Intern. Conference Analytical models and new concepts in concrete and masonry structures, Krakow, 2002, p. 44-49. 8. Setina J., Akishins V., Vaivads J., “Low melting phosphate glasses to thick-film resistors”, Phosphorus Research Bulletin, Japanese Association of Inorganic Phosphorus Chemistry, Vol. 13, 2002, p. 73-76. 9. Setina J., Akishins V., “Glass-crystalline materials on the base of the aluminosilicophosphate glasses”, Abstract of 7th International Otto Schott Colloquium, Germany, 2002, p. 56.2 10. Setina J., Akishins V., “Glass-crystalline materials on the base of the aluminosilicophosphate glasses”, J. of Glass Science and Technology, 75 C2, 2002, p.450-453. 11. Setina J. “Glass ceramic for sealing silicon semiconductor material”, Proc. of the International Conference on Designing of Interfacial Structures in Advanced Materials and their Joints, Osaka, Japan, 2002, p. 609-614. 12. Igaune S., Lagzdins E., Valdniece D., Vitiņa I., Setina J., “Protection of concrete subjected to aggressive factors”, Silikatu Technologija, Kauno technologijos universitetas, 2003, p 25-30. 13. Setina J., Vitiņa I., Lagzdina S., Igaune S., “Effect of various protective materials on sulfation of concrete”. Proc. of 15. Internationale Baustofftagung, Weimar, 2003, vol. 2, p. 983-992. 14. G. Sedmale, I.Zuimača, J. Sētiņa, U. Sedmalis, ‘Kordierīta veidošanās no illītu mālu un dolomīta saturošām kompozīcijām’. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Riga, 2003, 90-99 lpp. 15. J Setiņa, S. Igaune, Lagzdiņš, Valdniece D., I. Vītiņa, “ Degradation and protection of concrete subjected to aggressive factors”, 44. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sēr. 1, sēj. 7, Riga, 2003, 56-63 lpp. 16. J. Setina, “Composites on the Base of Glass and NiO, ZrO2 Fillers”, Abstract of the 4th ICPNS’2004, Shanghai, China, 2004, p. 3. 17. J. Setina, “Composites on the Base of Glass and NiO, ZrO2 Fillers”, Proc. of the 4th ICPNS’2004, Shanghai, China, May 17-20, 2004, CD-ROM (J. of Materials Science and Technology).

18. Setina J., Akishins V., “Effect of Glass Composition on the Properties of Thick Film Resistors”, DVS Berichte Hart- und Hochtemperaturlöten. Proc. of the 7th International Conference on Brazing, High Temperature Brazing and Diffusion Bonding, LÖT 2004, Aachen, p 142-147. 19. Setina J., Akishins V., G. Veveris, A. Patmalnieks “Effect of Storage Terms and Conditions on Quality of Al-Na Silica Fiber Glass”, Glastechnische Berichte – Glass Science and Technology, 2004, vol. 77 C, p. 429-433.

20. Setina J., Akishins V., G. Veveris, A. Patmalnieks, “Influence of Environmental Factors on Properties of High Silica Fiber Glass”, Abstract of the 7th ESG Conference on Glass Science and Technology, Athens, Greece, 2004, April 25-28, p. 84. 21. Setina J., Akishins V., Vaivads J., “Properties and Application of Phosphate Glass to Thick Film Resistors”, Abstract of the 7th ESG Conference on Glass Science and Technology, Athens, Greece, 2004, April 25-28, p. 85. 22. Setina J., Akishins V., Vaivads J., “Glas Composition to the Thick-film Resistors”, Abstract of the PSEA’04 International Conference, Japan, Osaka, 2004, p. 33. 23. Sētiņa J., Akišins V., Pētersone L., Vēveris Ģ., ”Uzglabāšanas apstākļu ietekme uz Na-Si stikla lodīšu virsmu un stikla šķiedru”, RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 8. sējums, RTU, Rīga, ISSN 1407-7353, 2004, lpp.123-132.3 24. Setina J., Akishins V., G. Veveris, A. Patmalnieks, “Influence of Environmental Factors on Properties of High Silica Fiber Glass”, J. of Glass Technology, 2005, vol. 46, 1, p.126-132. 25. Setina J., Akishins V., Vaivads J., “Glass Composition for the Thick-Film Resistors”, Materials Science Forum, 2005, p 168-174. 26. Setina J., Akishins V., Vaivads J., “Phosphateglass and glass-ceramic application for production of thick films”, J. Non-Crystalline Solids, 2005, (redkolēģijā). 27. Setina J., Akishins V., Vaivads J., “Glass Composition for the Thick-Film Resistors”, CSA-Published citation, 2006, http://www.csa.com/author-relations. 28. Setina J. „Preparation of synthetic cordierite by solide-state-reaction with addition of dolomite”. Abstract of 11th International Ceramics Congress, Italy, June 4-9, 2006, p. 19. 29. Setina J. „Preparation of synthetic cordierite by solide-state-reaction with addition of dolomite” Advances in Science and Technology. Vol. 45 (2006), pp 77-82. 30. Setina J., Vitina I., Krage L. Ozolina V., Lindina L. „Corrosion effect of different chloride salts on concrete”. In Proc. of 16. Internationale Baustofftagung, Weimar, 2006 Vol. 2, pp.0653-0660.

Profesora Andra Strakova publikāciju saraksts 2001.-2007.g. 1. ............, ..........., ............ 5-..........- . 5-..........-4-....- 4,5,6,7-................... ..., 2001, 3, 334-337. 2. ............, ..........., ............ ..-4(3.)-...........-2- ............. .. ...... ................ ....... . ...-........... ....... ..., 2001, 10, 1357-1359. 3. N.Tonkikh, K.Rizanova, M.Petrova, A.Strakovs. 3-Aroylamino-2-methyl-4(3H)- quinazolinones. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. 2001, 1(2), 119-122. 4. N.Tonkikh, K.Rizanova, M.Petrova, A.Strakovs. Synthesis of Agonists and Antagonists of H3-Receptors of Histamine in Quinazoline Derivative Series. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. 2001,1(2), 115-118. 5. F.Avotiņš, M.Petrova, A.Strakovs. 2-Aizvietotu 4(3H)-hinazolinonu sintēze uz 2,2- dimetilciklobutānkarbonskābju bāzes. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2001, 1(3), 17-23. 6. A.Strakovs, N.Tonkiha, I.Strakova, K.Rižanova, M.Petrova. Dažas pieejas .- oksocikloheksēnoheterociklu daudzkomponentu sintēzei. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2001, 1(3), 24-27. 7. ............, ..........., ............ 1-(2-..........)-1-(3,5- ...................)-, 1-(2-.....................)- . 1-..............-4- ....-4,5,7,8-.................., ..., 2002, 4, 494-498. 8. ..........., .........., ..........., ............, ............ 2-

.........- . 3-..................... ........... . ........ . 2-......-1,3-

............. . 4-....-3,1-............. ..., 2002, 4, 515-521. 9. .........., ..........., .......... ..-6,7-.......... 4(3.)-...........-2- ............. .. ...... ....... . ...-........... ....... ..., 2002, 7, 926- 930. 10. A.Strakovs, F.Avotiņš, M.Petrova, I.Strakova. 2-Metil- un 2-fenil-3-arilamīno-4(3H)- hinazolinoni. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2002, 1(4), 80- 83. 11. N.Tonkiha, K.Rižanova, M.Petrova, A.Strakovs. 10-Alkil- un 10-acil-11-aril-3,3-dimetil- 1,2,3,4,10,11-heksahidro-5H-dibenzo[b,e][1,4]diazepīn-1-oni. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2002, 1(4), 84-88. 12. .........., ..........., ............ ........[4,5-f]........... ..., 2003, 4, 603-607. 13. .........., ............, ..........., ............ ...............[3,4- f]........... ..., 2003, 5, 751-753. 14. .........., ........., ........., .......... ....... 3-......-4-............ . ................ ..., 2003, 12, 1827-1836. 15. ............, ..........., ............ ............ 9- . 10-.......... 3- ....-1-.....-4,5-.......-7.-....[b]........[4,5-e][1,4]........... Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2003, 1, 65-68. 16. .........., ..........., ............ ....... 2,3- . 3,4-................ . 2-......- . 2-................. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2003, 2, 187-190. 17. ........., .........., ........., ........., ........... ....... 3-.....- 4(3.)-............ . ............ Latvijas Ķīmijas Žurnāls. 2003, 3, 275-282.

18. ........., ............, ........., ........... ....... 2-.............. . .......... ....... . .......... Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2003, 4, 375-379. 19. .........., ........., ............ ................. ...... 2,5-......- . 5- ....-2-...-4-....-1,2,3,4,5,6,7,8-....................... ..., 2004, 1, 48-51. 20. .........., ........., .......... ....... 2-.....-4-.....-6-(2-.......) . 6- .....-7,8-...............[4,5-d]...... . ............ ..., 2004, 7, 1089-1094. 21. .........., ..........., ............ 10-....-7,7-.......-5,6,7,8,9,10- ..........-11.-......[3,2-b][1,4].............-9-.... ..., 2004, 7, 1095-1100. 22. .........., ..........., ............, ............ 11-....-3,3-.......-7- . 7,8-.......... 1,2,3,4,10,11-..........-5.-.......[b,e]-1,4-........-1-.... ..., 2004, 7, 1101-1107. 23. .........., ........., .......... 3-.....-2-.......... 4(3.)-............ .. ...... .......... ...... ............... ..... Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2004, 3, 290-294. 24. A.Strakovs, N.Tonkiha, M.Petrova, I.Strakova. Reactions of Diphenylmethylamine with different Carbonyl compounds. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2004, 1(6), 116-121. 25. A.Strakovs, F.Avotiņš, M.Petrova. Reactions of Anthranylic Acid Amide with Aromatic Aldehydes. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. 2004, 1(6), 122- 125. 26. ............, ..........., ............ ....... .. ...... 1-[3,5- ..(............).....-, 1-(2,4-...........)- . 1-(2-.......)-3-.....-5-......- 4-....-6,7-................. ..., 2005, 5, 740-750. 27. .........., ........., .......... N-.............. 6-............-5-....- 2-.....-5,6,7,8-..................... ..., 2005, 8, 1230-1235. 28. ............, ..........., ............ 3-....- . 2,3-......-4-....-4,5,6,7- ................... ..., 2005, 11, 1662-1668.

29. ............, ..........., ............ 3-....- . 2,3-......-4-....-4,5,6,7- .................. 2. ..., 2005, 11, 1669-1675. 30. ............, ..........., ............ 4,5-......- . 4-....-5-.....-2,3- ......-5,5-.......-4,5,6,7-................... ..., 2005, 12, 1829-1833. 31. N.Tonkiha, M.Petrova, S.Belyakov, A.Strakovs. Syntheses of 7,8-dihydro-9Hpyrido[3,2-b][1,4]diazepin-8-ones and 2,3-dihydro-1H-1,5-benzodiazepines in reactions of 4-hydroxycoumarin and 4-hydroxy-6-methyl-2H-pyran-2-one with Aromatic o- Amines. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2005, 1, 51-60. 32. .........., ........., .......... ....... 1-(3,5-...................)-3,6,6- ........-4-....-4,5,6,7-................... Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2005, 2, 174- 178. 33. ........, ........., .......... ....... 2-............. . ............ 1,3- .............. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2005, 3, 293-294. 34. .........., ........., .......... 3-....-1-.....-8-....-7-.....-4,5,8,9- ..................[4,5-b]......... Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2005, 4, 387-390. 35. A.Strakovs, N.Tonkiha, I.Strakova, F.Avotiņš, M.Petrova. Reactions of Isatoic Anhydride with Heteroalkylamines. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2005, 1(9), 64-70. 36. .........., ........., ........., .......... ....... 3-......-4-............ . .......... ........ ..., 2006, 5, 660-668. 37. .........., ........., ........., .......... 6.-[1]...........[4,3-b].......- 6-.... Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2006, 3, 269-278. 38. .........., ........., .......... 3-(2-.....-4-........)-4-.................. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2006, 4, 345-350.

39. A.Strakovs, A.Gurkovskis, M.Petrova. 3-Acilbenzodiazepīni 4-aizvietotu 1,2- diaminobenzolu reakcijās ar 2-formil-1,3-indandionu un 2-formildimedonu. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2006, 1(11), 73-77. 40. A.Strakovs, I.Kārkliņa, F.Avotiņš, M.Petrova. Daži N-aminoheterocikli un hidrazīna atvasinājumi reakcijās ar izatskābes anhidrīdu. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2006, 1(12), 21-26. 41. A.Strakovs, F.Avotiņš, I.Strakova, Ē.Bizdēna, M.Petrova. Reactions of Isatoic Anhydride with some Aminoheterocycles. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2006, 1(12), 76-79. 42. .........., ........., ........., .......... 2-.......... [1]...........[4,3- d].........-5-.... ..., 2007, 5. Publicējumi konferenču materiālos 1. F.Avotiņš, M.Petrova, A.Strakovs. Di-4(3H)-quinazolinon-2-yl-derivatives on the base of dichloroanhydrides of Pinic and sym-Homopinic Acid. Organic Chemistry: Proceeding of Scientific Conference. Kaunas “Technologija”, 2001, 48-49. 2. I.A.Strakova, M.V.Petrova, A.Ya.Strakov. Reaction of 1-aryl-3-methyl-4-chloro-5- formyl-6,7-dihydroindazoles with primary aromatic amines and diamines. Nitrogencontaining Heterocycles and Alcaloids. Iridium Press, Moscow, 2001, Vol. 2, 296. 3. N.Tonkikh, K.V.Rizanova, M.V.Petrova, A.Ya. Strakov. Quinazoline derivatives as agonists and antagonists for H3 receptors of histamine. Nitrogen-containing Heterocycles and Alcaloids. Iridium Press, Moscow, 2001, 2, 313. 4. A.Strakovs, I.Strakova, N.Tonkiha, M.Petrova. 2-Acil-1,3-ciklāndioni heterociklu sintēzē jaunu norišu pētījumos un farmaceitiski nozīmīgu vielu meklējumos. II Pasaules Latviešu Zinātnieku kongress, Rīga, 2001, 297. 5. I.Strakova, A.Strakovs, M.Petrova. 3-Aryl- and 2,3-Diaryl-4-oxo-4,5,6,7- tetrahydroindazoles. International Conference on Organic Chemistry, BOC, Vilnius, June 23-27, 2002, P073.

6. N.Tonkih, A.Strakovs, K.Rizanova, M.Petrova. Synthesis of Pyrido[3,2- b][1,4]benzodiazepines and SDibenzo[b,e][1,4]diazepines dimedone derivatives. International Conference on Organic Chemistry, BOC, Vilnius, June 23-27, 2002, P077. 7. ............ .................. ........ . .... ........... 1,3- .................. ............. ......-........... ........... «........... ........ ..... . ............. .......... .............. ..........», ......, ......, 1-4 .... 2004, 242. 8. N.Tonkiha, M.Petrova, S.Belyakov, A.Strakovs. Pyriddodiazepines in Reactions of 1,2- Diaminopyridine with 4-Hydroxycoumarin and 4-Hydroxy-6-methyl-2H-puran-2-one. International Symposium on Advances in Synthetic, Combinatorial and medicinal Chemistry, Moscow, 2004, 152. 9. I.Strakova, A.Strakovs, S.Belyakov, M.Petrova. 3,4-Heteroannelated Coumarines. International Conference on Organic Synthesis (BOS), June 27- July 1 2004, 2004, Riga, 83. 10. .........., ........, .........., .........., .........., .......... ....... ......... ........ ....... . .-.................. . N- ................... Proceedings of Scientific Conference „Organic Chemistry”, Kaunas, Technologija, 2005, 11-12. 11. .........., ........., ........... 3-(2-.....-4-........)-4- .................. Proceedings of Scientific Conference „Organic Chemistry”, Kaunas, Technologija, 2005, 13-14.

12. I.Strakova, A.Strakovs, M.Petrova, S.Belyakov. 5-Diazo-6,6-dimethyl-4-oxo-4,5,6,7- tetrahydroindazoles in 3+2 Cycloaddition Reactions. Balticum Organicum Syntheticum (BOS), 26-29 June 2006, Tallinn, 2006. 13. I.Strakova, A.Strakovs, M.Petrova, S.Belyakov. Nitrogen-containing 3,4-heteroannelated and 3-heteryl-substituted coumarins. III International Conference on the Chemistry and Biological Activity of Nitrogen-Containing Heterocycles, Thesis, June 20-23 2006, Chernogolovka (Moscow region, Russia), 2006.

Edgara Sūnas PUBLIKĀCIJU SARAKSTS 2001.-2007.g. 1. “Resolution of 1-Aryl-1,2,3,4-Tetrahydroisoquinolines via Crystallization of OAcetylmandelic Amides” Suna, E. Synthesis, 2003, 251-254. 2. “Parallel synthesis of benzoxazoles via microwave-assisted dielectric heating” Pottorf, R.S.; Chadha, N.K.; Katkevics, M., Ozola, V., Suna, E.; Ghane, H.; Regberg, T.; Player M.R. Tetrahedron Lett. 2003, 44, 175-178. 3. “A convenient microwave assisted arylzinc generation-Negishi coupling protocol” Mutule, I.; Suna E. Tetrahedron Lett. 2004, 45, 3909-3912. 4. “Arylzinc species by microwave assisted Grignard formation - transmetallation sequence: application in the Negishi coupling” Mutule, I.; Suna E. Tetrahedron 2005, 61, 11168- 11176. 5. Katkevičs M.; Kontijevskis A.; Mutule I.; Sūna E. Microwave Promoted Automated Synthesis of Coumarin Library. Chem. Heterocycl. Comp. 2007, 151-159. UZAICINĀTIE APSKATRAKSTI 1. Suna E.; Mutule I. Microwave-assisted Heterocyclic Chemistry. In Microwave Methods in Organic Synthesis; Larhed, M.; Olofsson, K., Eds.; Topics in Current Chemistry; Springer: Berlin, 2006; Vol. 266, pp 49-101. PATENTI 1. Olofsson, K.; Suna E.; Pelcman, B.; Ozola, V.; Katkevics, M.; Kalvins, I. Indoles useful in the treatment of inflammation. WO 2005/005415 A1, 20 Jan 2005 2. Olofsson, K.; Suna E.; Pelcman, B.; Ozola, V.; Katkevics, M.; Kalvins, I. Indoles useful

in the treatment of inflammation. WO 2005/123673 A1, 29 Dec 2005 3. Olofsson, K.; Suna E.; Pelcman, B.; Ozola, V.; Katkevics, M.; Kalvins, I.; Schaal, W. Indoles useful in the treatment of inflammation. WO 2005/123674 A1, 29 Dec 2005 4. Olofsson, K.; Suna E.; Pelcman, B.; Ozola, V.; Katkevics, M.; Kalvins, I.; Schaal, W. Indoles useful in the treatment of inflammation. WO 2005/123675 A1, 29 Dec 2005 5. Pelcman, B; Olofsson, K.; Katkevics, M.; Ozola, V.; Suna E.;. Kalvins, I.; Trapencieris, P. Indoles useful in the treatment of inflammation. WO 2006/077364 A1, 27 July 2006 6. Pelcman, B; Olofsson, K.; Katkevics, M.; Ozola, V.; Suna E.;. Kalvins, I.; Schaal, W. Indoles useful in the treatment of inflammation. WO 2006/077365 A1, 27 July 2006 7. Pelcman, B; Olofsson, K.; Katkevics, M.; Ozola, V.; Suna E.;. Kalvins, I.; Trapencieris, P.; Katkevica, D.; Schaal, W. Indoles useful in the treatment of inflammation. WO 2006/077366 A1, 27 July 2006 8. Pelcman, B; Olofsson, K.; Katkevics, M.; Ozola, V.; Suna E.;. Kalvins, I.; Trapencieris, P.; Katkevica, D.; Schaal, W. Indoles useful in the treatment of inflammation. WO 2006/077367 A1, 27 July 2006 9. Pelcman, B; Olofsson, K.; Arsenjans, P.; Kalvins, I.; Suna E.;. Katkevics, M.; Madre, M.; Ozola, V. Pyrrolopyridines useful in the treatment of inflammation. WO 2006/077401 A1, 27 July 2006 10. Pelcman, B; Olofsson, K.; Arsenjans, P.; Ozola, V.; Suna E.; Kalvins, I. Thienopyrroles useful in the treatment of inflammation. WO 2006/077412 A1, 27 July 2006 11. Pelcman, B; Olofsson, K.; Schaal, W.; Kalvins, I.; Katkevics, M.; Ozola, V.; Suna E. Benzoxazoles useful in the treatment of inflammation. WO 2007/042816 A1, 19 April 2007 12. Pelcman, B; Olofsson, K.; Habarova, O.; Kalvins, I.; Suna, E.; Trapencieris, P.; Andrianov, V. Naphthalene-disulfonamides useful for the treatment of inflammation. WO 2007/042817 A1, 19 April 2007

Ingundas Šperbergas Publikāciju saraksts Monogrāfijas 1. U.Sedmalis, I.Šperberga, G.Sedmale. Latvijas minerālās izejvielas un to izmantošana. Ar ievadu mineraloģijā un petrogrāfijā. - Rīga, RTU izdevniecība, 2002. - 196 lpp. 2. U.Sedmalis, I.Šperberga. Kristalogrāfija un kristālķīmija. – Rīga, RTU izdevniecība, 2003. - 190 lpp. 3. U.Sedmalis, I.Šperberga. Mineraloģija. – Rīga, RTU izdevniecība, 2005. - 268 lpp. 4. U.Sedmalis, I.Šperberga. Kristalogrāfija un kristālķīmija. – Rīga, RTU izdevniecība, 2006. – 213 lpp. 1. U.Sedmalis, G.Sedmale, I.Šperberga. Latvijas derīgie izrakteņi un to izmantošana. II Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 2001, 321. 2. Sedmalis U., Šperberga I., Sedmale G. Kārtaino silikātu minerālu veidošanās dabā un to pārvērtības termiskajā apstrādē. Latvijas ķīmijas žurnāls, 2001. - 1, 15-22. 3. Sedmalis U., Sedmale G., Šperberga I. Daugavas ūdeņu attīrīšanā iegūtās nogulsnes un to izmaiņas termiskajā apstrādē. Latvijas ķīmijas žurnāls, 2001. - 4, 413- 417. 4. Sedmalis U., Sedmale G., Sperberga I. The using the order of symmetry to estimate the chemical stability of silicate materials. Silikatu technologija, Kaunas, 2002. – 20.-27. 5. G.Sedmale, I.Sperberga, U.Sedmalis, A.Actins. Mullite synthesis by presence of liquid phase via illite clay. Science for New Technology of Silicate Materials. In: Proc. 10th International Ceramics Congress, 2002. - Vol.B, pp. 31.-38. 6. .........., ........., ............ ........ ....... ......... ... ...... .......... ............ .......... ........... .......... ........., ............... ........... ......, 2002. - 20-28. 7. Sedmalis U., Šperberga I. Latvijas derīgie izrakteņi un to izmantošana. Zinātnes

Vēstnesis, 20 (249), 9.12.2002. 8. U.Sedmalis, G.Sedmale, I.Šperberga. Latvijas derīgo izrakteņu un no tiem iegūto materiālu stabilitātes raksturojums no simetrijas viedokļa. RTU Zin.raksti, Materiālzinātnes un lietišķās ķīm. sērija, 2003. - sējums 4, 52-59. 9. U.Sedmalis, I.Šperberga. Silikātu ķīmija un tehnoloģija Latvijā no 1863.gada. RTU Zin.raksti, 2003. - sērija 8, sējums 3, 48-53. 10. I.Sperberga, G.Sedmale, U.Sedmalis. Mullite Containing Ceramic from Illite Clay. Silikatu technologija. Tarptautines konferencijos pranešimu medžiaga, Kaunas, 2003. - 121-126. 11. U.Sedmalis, I.Šperberga, G.Sedmale. Videi draudzīgi materiāli no Latvijas minerālām izejvielām. Starptautiska konference EcoBalt’2003, Rīga, I, 36-37. 12. U.Sedmalis, G.Sedmale, I.Šperberga. Latvijas laukakmens un grants ilgmūžības novērtējums. RTU Zinātn. raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīm., 2003. - sērija 1, 7, 63.-70. 13. ..........., ............., ............. ............ ....... .. .......... .............. ..... – ..... ......... ...... . ........, ......, 2004. - 2, 16-18. 14. ..........., ............., ............. ................... ........ .. .... ................ ......... ..... ......... . ........... ........, ......, 2004. - 4, 9-12. 15. U.Sedmalis, I.Šperberga. Sadarbības tradīcijas starp ķīmiķiem un ģeologiem Latvijā. RTU Zin.raksti, 2004. - sērija 8, sējums 5, 131-135.

16. G.Sedmale, I.Sperberga, U.Sedmalis, I.Zuimaca. Development of cordierite and mullite crystalline phases in the system K2O(Na2O)-MgO(CaO)-Al2O3-SiO2. Pirmā Starptautiskā Baltijas konference par silikātu materiāliem, Rīga, 2004. - 22.-23. 17. G.Sedmale, I.Sperberga, U.Sedmalis. Mullīta kristāliskās fāzes veidošanās sistēmā K2O(Na2O)-MgO(CaO)-Al2O3-SiO2. RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2004. - sērija 1, 8, 32-38. 18. U.Sedmalis, I.Šperberga. Zemes garozas mineraloģiskā sastāva izvērtējums no kristalogrāfiskās simetrijas viedokļa. RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2004. - sērija 1, 9, 156-161. 19. U.Sedmalis, I.Šperberga. Simetrija dabā un tās izpausme materiālu fizikālās īpašībās. RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2005. - sērija 1, 11, 146- 155. 20. U.Sedmalis, I.Šperberga. Kristalogrāfijas pirmsākumi Latvijas Universitātē. RTU Zinātniskie raksti, 2005. - sērija 8, 7, 71-76. 21. G.Sedmale, I.Šperberga, I.Zuimatha, U.Sedmalis. Effect of illite clay and dolomite on mullite and cordierite formation. Chemine tehnologija, Kauņa, 2005. - 4, 30-34. 22. G.Sedmale, I.Sperberga, U.Sedmalis, Z.Valancius. Formation of high-temperature crystalline phases in ceramic from illite clay and dolomite. Journal of the European Ceramic Society, 2006, 26, 3351-3355. 23. ..........., ............., ........., ............. ....... ...... . ........ .......... ........ ... ................... ........... ......... . ........... ......... 2006, . 12, 11-14. 24. U.Sedmalis, I.Šperberga. Kristālķīmijas attīstība Latvijā. RTU Zinātniskie raksti, 2006. – sērija 8, 9, 106-110. 25. U.Sedmalis, I.Šperberga. Dzīvo organismu, augu valsts un minerālo veidojumu ārējo formu kopīgās iezīmes un to cēloņi. Akadēmiskā dzīve, 2006, 43, 38-44. 26. I.Sperberga, U.Sedmalis. Collaboration of specialists from Latvia and Lithuania in the field of silicate technology from 1962 up to nowadays. Abstracts of XXII Baltic Conf. On the History of Science. Vilnius, 2006, 96-97.

27. G.Sedmale, I.Sperberga, U.Sedmalis. Phase composition and properties of mullite ceramic in high-temperature testing. Abstracts of the 9th Internat. Conf. “Modern bulding materials and technology”, Vilnius, 2007, 95-96. 28. G.Sedmale, A.Actins, I.Sperberga, A.Patmalnieks. Development of mullite and cordierite crystalline phases in ceramics from mixed compositions. Journal of Amer. Ceram. Soc. (iesniegts) 29. U.Sedmalis, I.Šperberga, G.Sedmale. Formation of calcium sulfate semihydrate from viewpoint of crystal chemistry. LĶŽ (iesniegts) 30. I.Šperberga, U.Sedmalis. Zemes garozas minerālkristālu masas procentuālais sadalījums pa kristālu klasēm, singonijām, kategorijām un kristalogrāfiskām formām. LĶŽ (iesniegts) 31. I.Šperberga, U.Sedmalis. RPI/RTU Silikātu tehnoloģijas katedras un Latvijas ZA Neorganiskās ķīmijas institūta zinātniskā sadarbība (1947-1999). RTU Zinātniskie raksti, 2007, sērija 8., 11, 76-79. 32. I.Sperberga, A.Hmelov, A.Patmalnieks, G.Sedmale. Formation of Ceramics in Alumina- Zirconia-Silica System by the Presence of Mineralizers. 10th Internat. Conf. Of the European Ceramic Society, Berlin. 6 p.

Vadošās pētnieces Rutas Švinkas publicētie raksti un patenti 2000. – 2007.g. 1. A.Cimmers, R.Svinka, V.Svinka. H.Moertel. Pore structure of porous building materials from illite containing raw materials. Proceeding of 10th International Ceramic Congr.Florence,2002. Part E: Science for new technology of silicate ceramics, Faenza, 2002, pp.231-238. 2. G.Mezinskis, R.Svinka, V.Svinka, I.Pedaja. Multicomponent micro- and nanocomposites. Proceedings of 10th Intern.Cer. Congr., Florence, 2002. Part H: Surface engineering with ceramics, 541-547. 3. R.Svinka, V.Svinka, A.Cimmers, H.Moertel, S.Certoks. Influence of texture on the properties of building materials. L’Industria dei Laterizi. Italy, 2003,N02 (angl.,it), 22-30. 4. V.Svinka, R.Svinka. The influence of freezing-thawing process on the properties of three layer clay minerals. Abstract. Newsletter of the Nordic Society for Clay Research. N014, 2003. p.16. 5. H.Mörtel, V.Svinka, R.Svinka, T.Jüttner, St.Krebs. Light weight refractories for fast firing of high performance ceramics and porcelains. RTU zin.raksti. Materiālzin. un liet.ķīm., 8.sēj., 2004, 22.-31. lpp. 6. 6.S.Čertoks, M.Smits, R.Švinka, V.Švinka. The structural changes in some lime rich and lime less clays by firing. RTU zinātn.raksti. Materiālzin.un lietišķā ķīmija, 1.sēr. N08, 2004.39.-46.lpp. 7. R.Švinka, V.Švinka, G.Buļa. Influence of quartz modifications changes on the properties of ceramics. RTU zin.raksti. Materiālzin. un lietišķā ķīmija, 1.sēr., N08, 47.-53.lpp. 8. R.Svinka, V.Svinka, Th.Jüttner, St.Krebs, H.Mörtel. Kaolinite based light weight thermal insulating materials.Interceram., Vol.54, 4, 2005, 258-260. 9. T.Jüttner, St.Krebs, H.Mörtel, V.Svinka, R.Svinka. Porous refractories – manufacturing technology and applications. 48th International Colloquium on Refractories AAchen, Germany. Stahl und Eisen (Special), 62-65. 10. S.Čertoks, L.Bīdermanis, A.Cimmers, V.Švinka, R.Švinka. Kvartāra mālu rupjgraudainās keramikas īpašības. RTU zinātn.raksti. Materiālzin.un lietišķā ķīmija, 11. 11.sēj. 2005, 87-95. 12. G.Buļa, R.Švinka, V.Švinka., I.Timma. Influence of composition’s change on the structure and properties of Zirconium oxide containing foam ceramics. RTU zinātn.raksti. Materiālzin.un lietišķā ķīmija, 10.sēj. 2005, 143-149. 13. S.Čertoks, R.Švinka, V.Švinka. Influence of pore forming additives on phase formation

processes and properties of thermal insulating building ceramic. RTU zinātn.raksti. Materiālzin.un lietišķā ķīmija, 11. sēj. 2005., 96-105 14. T.Juettner, H.Moertel, V.Svinka, R.Svinka. Structure of kaoline-alumina based foam ceramics for high temperature application. J.Eur.Ceram.Soc. 27,2007, 1435-1441. 15. V.Švinka, R.Švinka, A.Actiņš, A.Butlers, I.Zaķe, I.Sidraba. Catalitic properties of phyllosilicate in the concentrated oxide suspension. RTU zin.raksti. Materiālzin. un liet. ķīm., (iesniegts publicēš. 2007.) 16. R.Švinka, L.Bīdermanis, A.Cimmers. V.Švinka, S.Čertoks. Comparable properties of some building materials. RTU zin. raksti. Materiālzin. un liet.ķīm. (iesniegts publicēšanai 2007.) 17. R.Švinka, V.Švinka, G.Buļa, E.Palčevskis, A.Actiņš, I.Timma. Porous ceramics in oxide and clay systems from suspension with metallic aluminium. J.Eur. Ceram.Soc. (iesniegts publicēšanai, 2007.) 18. G.Buļa, R.Švinka, V.Švinka. Refractory foam ceramics from zirconia, alumina and kaolin – preparation and properties. J.Eur.Cer.Soc., (iesniegts publicēšanai, 2007.)

Patenti. 1. Cietu ķermeņu blīvuma noteikšanas metode. S.Čertoks, R.Švinka, V.Švinka, A.Cimmers, L.Bīdermanis. Latvijas patents Nr. 13293. 20.08.2005. 2. Patenta pieteikums. Silikātu keramika un tās iegūšanas paņēmiens. V.Švinka, R.Švinka, A.Butlers. Iesn. 19.12.2006. 3. Patenta pieteikums. Poru keramika un tās iegūšanas paņēmiens.V.Švinka, R.Švinka, G.Buļa.P-06-10. Priorit. 9.01.2006.

Asociētā profesora Visvalda Švinkas publicētie raksti un patenti 2001. – 2007.g. 1. H.Mörtel, V.Svinka, A.Cimmers, I.Hofmann. Verbesserung der Trocknungsempfindlichkeit von Tonmassen durch Zusatz langfasiger Recycling-Papiere. Keramische Zeitschrift, Bd. 53, N01, 2001, 6-10. 2. A.Cimmers, R.Svinka, V.Svinka. H.Moertel. Pore structure of porous building materials from illite containing raw materials. Proceeding of 10th International Ceramic Congr.Florence,2002. Part E: Science for new technology of silicate ceramics, Faenza, 2002, 231-238. 3. V.Svinka, H.Moertel, S.Krebs. Novel light weight refractory bricks. Proceedings of 10th Intern.Cer.Congr.,Florence, 2002. Part F: Refractories: Trends in research and applications. Faenza, 2002, 149-160. 4. V.Svinka, H.Moertel, S.Krebs. New technology for kaolinite based refractory bricks. Proceedings of 10th Intern.Cer.Congr.,Florence,2002. Part F: Refractories: Trends in research and applications. Faenza, 2002,167-174. 5. G.Mezinskis, R.Svinka, V.Svinka, I.Pedaja. Multicomponent micro- and nanocomposites. Proceedings of 10th Intern.Cer. Congr., Florence, 2002. Part H: Surface engineering with ceramics, 541-547. 6. R.Svinka, V.Svinka, A.Cimmers, H.Moertel, S.Certoks. Influence of texture on the properties of building materials. L’Industria dei Laterizi. Italy, 2003,N02 (angl.,it), 22-30. 7. V.Svinka, R.Svinka. The influence of freezing-thawing process on the properties of three layer clay minerals. Abstract. Newsletter of the Nordic Society for Clay Research. N014, 2003. p.16. 8. A.Sadunas, H.Mörtel, V.Svinka, A.Cimmers. Die Prognostizierung und Bestimmung der Frostbeständigkeit keramischer Dachziegel und Ziegel.IBAUSIL, 15.Internationale Baustofftagung, 24.-27.September 2003. F.A.Fingerinstitut für Baustoffkunde, Bauhaus Universität Weimar, 1-1159-1-1168 9. R.Svinka, V.Svinka, A.Cimmers, S.Čertoks. The improvement possibility of properties of

thermal insulating building ceramics. Proceedings of Intern.conf. Technology of Silicate, Kauno (Lithuania), 2003, 83-87. 10. T.Jüttner, H.Mörtel, V.Svinka, S.Krebs. Feuerfeste Leichtbaumaterialien für hohe Anwendungtemperaturen – Rheologie und Eigenschaften. Keram. Zeitschr., Bd.56, N01, 2004, 16-21. 11. S.Lagzdiņa, L.Bīdermanis, A.Cimmers, V.Švinka. Thermal conductivity and porosity of light-weight ceramics. Latvijas Ķīmijas žurnāls, N01, 2004, 36.-42. 12. H.Mörtel, V.Svinka, R.Svinka, T.Jüttner, St.Krebs. Light weight refractories for fast firing of high performance ceramics and porcelains. RTU zin.raksti. Materiālzin. un liet.ķīm., 8.sēj., 2004, 22.-31. 13. S.Čertoks, M.Smits, R.Švinka, V.Švinka. The structural changes in some lime rich and lime less clays by firing. RTU zinātn.raksti. Materiālzin.un lietišķā ķīmija, 1.sēr. N08, 2004.39.-46. 14. R.Švinka, V.Švinka, G.Buļa. Influence of quartz modifications changes on the properties of ceramics. RTU zin.raksti. Materiālzin. un lietišķā ķīmija, 1.sēr., N08, 47.-53. 15. A.Sadunas, H.Mörtel, V.Svinka, A.Cimmers. Die Prognostizierung und Bestimmung der Frostbeständigkeit keramischer Dachziegel und Ziegel. Keram.Zeitschr. Vol.57, N01, 2005, 4-8. 16. R.Svinka, V.Svinka, Th.Jüttner, St.Krebs, H.Mörtel. Kaolinite based light weight thermal insulating materials. Interceram., Vol.54, 4, 2005, 258-260.

17. T.Jüttner, St.Krebs, H.Mörtel, V.Svinka, R.Svinka. Porous refractories – manufacturing technology and applications. 48th International Colloquium on Refractories AAchen, Germany. Stahl und Eisen (Special), 62-65. 18. R.Svinka, V.Svinka, T.Jüttner, H.Mörtel. Structure of kaoline-alumina based foam ceramics for high temperature application. Proceedings of IX European Ceramic Society Conference, 19-23 June 2005, Portorož, Slovenia (in press). 19. G.Buļa, R.Švinka, V.Švinka. Influence of composition’s change on the structure and properties of zirconium oxide containing foam ceramics. RTU zin.raksti. Materiālzin. un lietišķā ķīm.10.sēj.2005., 143-149. lpp. 20. S.Čertoks, L.Bīdermanis, A.Cimmers, V.Švinka, R.Švinka. Kvartāra mālu rupjgraudainās keramikas īpašības. RTU zin.raksti. Materiālzin. un lietišķā ķīm. 11.sēj. 2005., 87 – 95. 21. S.Čertoks, R.Švinka, V.Švinka. Influence of pore forming additives on phase formation processes and properties of thermal insulating building ceramic. RTU zin. raksti. Materiālzin. un lietišķā ķīm. 11.sēj. 2005., 96-105. lpp. 22. T.Juettner, H.Moertel, V.Svinka, R.Svinka. Structure of kaoline-alumina based foam ceramics for high temperature application. J.Eur.Ceram.Soc. 27,2007, 1435-1441. 23. V.Švinka, R.Švinka, A.Actiņš, A.Butlers, I.Zaķe, I.Sidraba. Catalitic properties of phyllosilicate in the concentrated oxide suspension. RTU zin.raksti. Materiālzin. un liet. ķīm., (iesniegts publicēš. 2007.) 24. R.Švinka, L.Bīdermanis, A.Cimmers. V.Švinka, S.Čertoks. Comparable properties of some building materials. RTU zin. raksti. Materiālzin. un liet.ķīm. (iesniegts publicēšanai 2007.) 25. R.Švinka, V.Švinka, G.Buļa, E.Palčevskis, A.Actiņš, I.Timma. Porous ceramics in oxide and clay systems from suspension with metallic aluminium. J.Eur. Ceram.Soc. (iesniegts publicēšanai, 2007.) 26. G.Buļa, R.Švinka, V.Švinka. Refractory foam ceramics from zirconia, alumina and kaolin – preparation and properties. J.Eur.Cer.Soc., (iesniegts publicēšanai, 2007.) Patenti. 1. Patents. Foam ceramics with oriented open pore structure. V.Svinka, H.Mörtel, S.Krebs. 2003, 101 34 524 A1, DE 2. Patents EP 1406851 . C04B 38/02 .Foam ceramics with oriented open pore structure.

V.Svinka (LV) ,H.Mörtel (DE) , S.Krebs (DE). 2004.04.14. 3. Cietu ķermeņu blīvuma noteikšanas metode. S.Čertoks, R.Švinka, V.Švinka, A.Cimmers, L.Bīdermanis. Latvijas patents Nr. 13293. 20.08.2005. 4. Patenta pieteikums. Silikātu keramika un tās iegūšanas paņēmiens. V.Švinka, R.Švinka, A.Butlers. Iesn. 19.12.2006. 5. Patenta pieteikums. Poru keramika un tās iegūšanas paņēmiens.V.Švinka, R.Švinka, G.Buļa.P-06-10. Priorit. 9.01.2006.

Māra Turka publikāciju saraksts 2002.-2007.g. Nozīmīgākās publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē (pēdējo sešu gadu laikā: 2002. g.-2007. g.): Publikācijas starptautiskos citējamos izdevumos: a. Turks, M.; Vogel, P. Synthesis of Enantiomerically Enriched 2-Substituted Pyrrolidine Analogues of Norhygrine. Application of the Hetero-Diels-Alder Addition of Sulfur Dioxide. Heterocycles, 2007, 72, 681. b. Turks, M.; Lawrence, A. K.; Vogel, P. The Bora-ene Reaction of Sulfur Dioxide and Prop-2-ene-1-boronic Esters. New Route to Sulfoxides. Tetrahedron Lett. 2006, 47, 2783. c. Bouchez, L. C.; Turks, M.; Dubbaka, S. R.; Fonquerne, F.; Craita, C.; Laclef, S.; Vogel, P. Sulfur Dioxide Mediated One-Pot, Four-Component Synthesis of Polyfunctional Sulfones and Sulfonamides, Including Medium-Ring Cyclic Derivatives. Tetrahedron 2005, 61, 11473. d. Turks, M.; Huang, X.; Vogel, P. Expeditious Asymmetric Synthesis of a Stereoheptad Corresponding to the C(19)-C(27)-Ansa Chain of Ryfamicins; Formal Total Synthesis of Rifamicin S. Chem. Eur. J. 2005, 11, 465. e. Craita, C.; Bouchez, L.; Turks, M.; Huang, X.; Fonquerne, F.; Murcia, M. C.; Vogel, P. Total Synthesis of Polypropionate Natural Products. Application of New Sulfur Dioxide Chemistry. Phosphorus, Sulfur Silicon Relat. Elem. 2005, 180, 1223. f. Turks, M.; Murcia, M. C.; Vogel, P. First Asymmetric Synthesis of the Cyclohexanone Subunit of Baconipyrones A and B. Revision of the Published Stucture. Org. Lett. 2004, 6, 3031. g. Bouchez, L. C.; Dubbaka, S. R.; Turks, M. Vogel, P. Sulfur Dioxide Mediated One-Pot, Three- and Four-Component Syntheses of Polyfunctional Sulfonamides and Sulfonic Esters: Study of the Stereoselectivity of the Ene Reaction of Sulfur Dioxide. J. Org. Chem. 2004, 69, 6413. h. Turks, M.; Fonquerne, F.; Vogel, P. Synthesis of Long-Chain Polyketide Fragments by Reaction of 1,3-Dioxy-1,3-Dienes with Allylsilanes: Umpolung with Sulfur Dioxide. Org. Lett. 2004, 6, 1053. i. Jacobsen, M. F.; Turks, M.; Hazell, R.; Skrydstrup, T. SmI2-Mediated Cyclizations of Derivatized .-Lactams for the Highly Diastereoselective Construction of Functionalized Prolines. J. Org. Chem. 2002, 67, 2411. Raksti recenzētos izdevumos (LZP apstiprinātie izdevumi): 1. Strakova, I.; Bizdena, E.; Turks, M.; Strakovs, A. Oksazolo[5,4-e]indazoli 4-okso-5-diazo- 4,5,6,7-tetrahidroindazolu reakcijās ar nitriliem. LZA Vēstis. 2007, raksts iesniegts redakcijā. e-Grāmatas nodaļa: 1. Singleton, D. A.; Turks, M; Vogel, P. 3-Acetoxy-2-trimethylsilylmethyl-1-propene. e- Encyclopedia of Reagents for Organic Synthesis. 2007. [DOI: 10.1002/9780470842898.ra023.pub2; http://www.mrw.interscience.wiley.com/eros/articles/ra023/abstract-fs.html] Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos: Plenārsēdes referāts: 1. Turks, M.; Vogel, P. Umpolung of 1,3-Dioxy-1,3-dienes by Sulfur Dioxide and its

Application in Polypropionate Synthesis. Roche Symposium for leading chemists of the next decade, Basel, Switzerland, October 20-22, 2004

Referāti: 1. Turks, M.; Vogel, P. New Methodology towards anti,syn and anti,anti Stereotriads and its Application to the Synthesis of Naturally Occurring Polypropionates. The Fall Meeting of the Swiss Chemical Society, Lausanne, Switzerland, 2005. Chimia, 2005, 59, 637. 2. Turks, M.; Vogel, P. New Organic Chemistry of Sulfur Dioxide: Asymmetric and Combinatorial Synthesis of Long Chain Polyketides and Polypropionates. TRIoH General Assembly, Frankfurt, Germany, March 21-22, 2005. 3. Turks, M.; Vogel, P. Umpolung of 1,3-Dioxy-1,3-dienes by Sulfur Dioxide and its Application in Polypropionate Synthesis. The Fall Meeting of the Swiss Chemical Society, Lausanne, Switzerland, 2003. Chimia, 2003, 57, 426. Stenda referāti: 1. Strakova, I.; Turks, M.; Bizdena, E.; Strakovs, A. Reactions of 1-Aryl- and 2,3-Diaryl- 6,6-dimethyl-5-diazo-4-oxo-4,5,6,7-tetrahydroindazoles. Proceedings of International Conference “Advances in Synthetic and Medicinal Chemistry (ASMC) 2007” St. Petersburg, Russia, August 27 – 31, 2007. submitted. 2. Turks, M.; Vogel, P. Application of the Hetero-Diels-Alder Addition of Sulfur Dioxide in the Synthesis of Carbo- and Heterocycles. Proceedings of International Symposium organised in honour of Prof. Léon Ghosez „Organic Chemistry, Present and Future”, Louvain-la-Neuve, Belgium, April 10-13, 2007. 3. Trost, B. M.; Turks, M.; Napp, M. Progress Towards the Total Synthesis of Symbioimine. Proceedings of 21st Annual W. S. Johnson Symposium in Organic Chemistry, Stanford, USA, October 13-14, 2006. 4. Lawrence, A. K.; Turks, M.; Vogel, P. New Ene-reactions of Allylgermanes and Allylboronates with Sulfur Dioxide. A New Synthesis of Enantiomerically Enriched Sulfoxides. Chimia, 2005, 59, 643. (The Fall Meeting of the Swiss Chemical Society, Lausanne, Switzerland, 2005) 5. Turks, M.; Vogel, P. Asymmetric Total Synthesis of Fragments of Rifamycin S and Baconipyrones. Chimia, 2005, 59, 686. (Fourth Swiss COST Chemistry Symposium, Lausanne, Switzerland, October 12, 2005) 6. Turks, M.; Vogel, P. Reactivity of Some Allylmetals with Diene-derived Electrophiles in Liquid Sulfur Dioxide. Proceedings of 13th IUPAC International Symposium on Organometallic Chemistry Directed Towards Organic Synthesis (OMCOS), Geneva, Switzerland, July 17-21, 2005. 7. Turks, M.; Vogel, P. Long Chain Polyketides and Polypropionates: New Leads as Anti- HIV agents? TRIoH General Assembly, Frankfurt, Germany, March 21-22, 2005. 8. Turks, M.; Vogel, P. Asymmetric Synthesis of Long-Chain Polypropionate Fragments by Reaction of Electron-Rich Dienes and Allylsilanes. Chimia, 2004, 58, 534. (The Fall Meeting of the Swiss Chemical Society, Zürich, Switzerland, 2004) 9. Turks, M.; Vogel, P. Efficient Synthesis of Several Naturally Occurring Polypropionates by Sulfur Dioxide Induced Carbon-Carbon Bond Formation. Chimia, 2004, 58, 534. (The Fall Meeting of the Swiss Chemical Society, Zürich, Switzerland, 2004) 10. Turks, M.; Schenkel, S.; Alves, C.; Vogel, P. Asymmetric Synthesis of Proline Analogs and Calcitriol A-Ring Fragment by Reaction of Electron-Rich Dienes and Allylsilanes. Chimia, 2004, 58, 534. (The Fall Meeting of the Swiss Chemical Society, Zürich, Switzerland, 2004) 11. Murcia, M. C.; Turks, M.; Vogel, P. Towards the Synthesis of 6-Deoxyerythronolide B and its Analogs. New Strategies in Polypropionate Synthesis Using Sulfur Dioxide. Chimia, 2004, 58, 534. (The Fall Meeting of the Swiss Chemical Society, Zürich, Switzerland, 2004)

12. Turks, M.; Vogel, P. New Asymmetric Synthesis of Long-Chain Polypropionate Fragments by Reaction of 1,3-Dioxy-1,3-dienes and Allylsilanes: Umpolung with Sulfur Dioxide. Proceedings of International Conference on Organic Synthesis “BOS 2004”, Riga, Latvia, June 27-July 1, 2004 13. Turks, M.; Vogel, P. Efficient Synthesis of Rifamycine S, Brasilinolide A and C, and Baconipyrone A and B Fragments via New Sulfur Dioxide Induced Carbon-Carbon Bond Formation. Proceedings of International Conference on Organic Synthesis “BOS 2004”, Riga, Latvia, June 27-July 1, 2004 14. Bouchez, L. C.; Dubbaka, S. Reddy; Turks, M.; Vogel, P. One-Pot Three- and Four- Component Synthesis of Polyfunctional Sulfones, Sulfonic Esters, and Sulfonamides. Abstracts of Papers, 226th ACS National Meeting, New York, NY, United States, September 7-11, 2003. (oral presentation by L. Bouchez) 15. Turks, M.; Fonquerne, F.; Vogel, P. Towards Polyols and Polypropionate Fragments via Oxyallylation-Retro-Ene Reaction cascades. Proceedings of 13th European Symposium on Organic Chemistry, Cavtat-Dubrovnik, Croatia, September 10-15, 2003. (with oral presentation) 16. Bouchez, L. C.; Dubbaka, S. Reddy; Turks, M.; Vogel, P. Sulfur Dioxide Mediated One- Pot Synthesis of Polyfunctional Sulfones, Sulfonic Esters, and Sulfonamides. Chimia, 2003, 57, 425. (oral presentation by L. Bouchez) (The Fall Meeting of the Swiss Chemical Society, Lausanne, Switzerland, 2003) 17. Huang, X.; Craita, C.; Turks, M.; Bouchez, L.; Vogel, P. The Transmetalation of Silyl Sulfinates and its Application. Chimia, 2003, 57, 448. (The Fall Meeting of the Swiss Chemical Society, Lausanne, Switzerland, 2003) 18. Turks, M.; Vogel, P. New Horizons of Organic Chemistry with Sulfur Dioxide. Towards Synthesis of Polypropionate Building Blocks. Proceedings of International Conference on Organic Synthesis “BOS 2002”, Vilnius, Lithuania, June 23-27, 2002 19. Turks, M.; Vogel, P. Double Chain Elongation to Elaborate Complex Polypropionate Fragments Based on New Chemistry of Sulfur Dioxide. Chimia, 2002, 56, 372. (The Fall Meeting of the Swiss Chemical Society, Basel, Switzerland, 2002) 20. Turks, M.; Vogel, P. Sulfur Dioxide in Polypropionate Synthesis. Double Chain Elongation via Oxyallylation-Retro-Ene Reaction Cascades. Proceedings of Molécules du future: les defis de la synth.se organique, Lyon, France, December 9-11, 2002. 21. Huang, X.; Craita, C.; Turks, M.; Vogel, P. New Discoveries About Silyl Sulfinates Based on Palladium Chemistry. Proceedings of Molécules du future: les defis de la synth.se organique, Lyon, France, December 9-11, 2002. Zinātniskās aktivitātes pirms 2002. gada: Publikācijas: 1. Turks, M.; Smits, H.; Bizdena, E. A Facile Synthesis of a Novel Dimeric Carbopeptoid. Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskie Raksti, Sērija 1: Materiālzinātne un Lietišķā Ķīmija 2001, 3, 28. Saņemtie patenti un licences: Patenta pieteikums: 1. Vogel, P.; Bouchez, L. C.; Dubbaka, S. R.; Turks, M. Eur. Pat. Appl. No. 03003611.5, 2003.

Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6.gadiem) Konsultētie promocijas darbi (2) (norādot personas, kuras ir aizstāvējušas disertāciju): Strādājot par pēcdoktorantūras asistentu Lozannas Federālā Tehniskā universitātē (EPFL) (Šveice) konsultēti pirmo gadu doktoranti: * Klaudia Eksnere (Claudia Exner) EPFL studenta Nr.: 171963; Mājas lapa: http://people.epfl.ch/claudia.exner

* Silvāns Laklē (Sylvain Laclef) EPFL studenta Nr.: 168556; Mājas lapa: http://people.epfl.ch/sylvain.laclef Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi (3): * Strādājot par pēcdoktorantūras asistentu Lozannas Federālā Tehniskā universitātē (EPFL) (Šveice) vadīts diplomdarbs: Adriāns Lorencs (Adrien Lawrence) EPFL studenta Nr.: 146795; Mājas lapa: http://people.epfl.ch/adrien.lawrence Šis darbs vainagojies ar publikāciju starptautiski citējamā žurnālā, kā arī ar ziņojumu konferencē, kas arī publicēts raksta formā: Turks, M.; Lawrence, A. K.; Vogel, P. The Bora-ene Reaction of Sulfur Dioxide and Prop-2- ene-1-boronic Esters. New Route to Sulfoxides. Tetrahedron Lett. 2006, 47, 2783. Lawrence, A. K.; Turks, M.; Vogel, P. New Ene-reactions of Allylgermanes and Allylboronates with Sulfur Dioxide. A New Synthesis of Enantiomerically Enriched Sulfoxides. Chimia, 2005, 59, 643. (The Fall Meeting of the Swiss Chemical Society, Lausanne, Switzerland, 2005) * Strādājot par doktorantu-asistentu Lozannas Federālā Tehniskā universitātē (EPFL) (Šveice) vadīti kvalifikācijas darbi diviem studentiem (Sebastiāns Šenkels /Sébastien Schenkel/; Klods Alves /Claude Alves/). Tie vainagojušies ar ziņojumu konferencē, kas arī publicēts raksta formā: Turks, M.; Schenkel, S.; Alves, C.; Vogel, P. Asymmetric Synthesis of Proline Analogs and Calcitriol A-Ring Fragment by Reaction of Electron-Rich Dienes and Allylsilanes. Chimia, 2004, 58, 534. (The Fall Meeting of the Swiss Chemical Society, Zürich, Switzerland, 2004)

Asoc. Prof. M. Utināna publikācijas (2000-2005): 1. O. Dubrovich, M.Utinans, O. Neilands, V.Zauls and I. Muzikante, NLO polymers containingas active chromophore indandionylpyridinium betaine units: synthesis, modelling and characterization/ in Multiphoton and Light Driven Multielectron Processes in Organics: New Phenopmena, Materials and Applications/ Ed by F Kajzar, M.V.Agranovich, NATO Science Series 3. High Technology – vol.79, 2000, pp.475-482. 2. M.Utinans, V Khodorkovsky and O.Neilands, Long-Chain Substituted Ttetracyanoquinodimethanes: A Convenient Synthetic Approach, SyntheticCommunications, 31(7), 971-974 (2001) 3. M.Utinans, O.Neilands, New NLO Materials On The Base of Indandionyl-Pyridinium Betaine Chromophores: Calculations, Synthesis and Investigations. Abstract Book of International Conference “Towards Molecular Electronics”, 25-30 June 2001, Srem, Poland. 4. O.Neilands, M Utinans, The Search for Novel Organic Non-Linear Optics Materials, Abstract Book of European Conference on Organic Electronics and Related Phenomena, 18-21 November 2001, Potsdam, Germany. 5. M.Utinans, D.Kaleja, J.Gulbis, V.Zauls, O.Neilands, New NLO Polyuretane Polymers containing N-(indan-1,3-dion-2-yl)pyridinium Betaine Units, Abstract Book of The 3rd International conference Advanced Optical Materials And Devices, August 19-22, riga, Latvia 6. O.Neilands, M.Utinans, The Search for Novel Highly Polar Betainic Type Optical Materials, SPIE Proceedings, Advanced Optical Materials, Eds. A.Krumins, D.Millers, I.Muzikante, A.Sternbergs, V.Zauls, Vol5122, pp.192-200, 2003. 7. S.Gonta, M.Utinans, O.Neilands, I.Vīna. Computational analysis of native and modified oligofructosides. J.Mol.Struct.(Theochem). 2004, 710, pp.61-64 8. M.Utinans, O.Habarova, O.Neilands, O.Dubrovich and J.Gulbis. Synthesis and Properties of 4’-hyroxy and 4’-mercapto N-(indan-1,3-dion-2-yl)-pyridinium betaine NLO Chromophores Organic Lett (iesūtīts 2006) 9. E.Auziņš, M.Utināns „JAUNU INDANDIONILPIRIDĪNIJA BETAĪNA NLO

ATVASINĀJUMU SINTĒZE” 48. RTU studentu zinātniski tehniskā konference 26.aprīlis, Rīga 10. K.Pūga, M.Utināns „AROMĀTISKO NITRO UN KARBOKSILGRUPU SELEKTĪVA REDUCĒŠANA” ” 48. RTU studentu zinātniski tehniskā konference 26.aprīlis, Rīga

JĀNIS VAIVADS - DOCENTS PUBLIKĀCIJU SARAKSTS 2001.-2007.G. 1. V. Akishins, J. Setina, J. Vaivads. Low melting phosphate glasses to thick-film resistors. Phosphorus Research Bulletin, 2002, Vol. 13, pp.73-76. 2. V. Akishins, J. Setina, J. Vaivads. Low melting phosphate glasses to thick-film resistors. 4th Internat. Symposium on Inorganic Phosphate Materials`02. July 10-13, 2002, Jena, Germany. 3. S. Lagzdina, J. Vaivads, L. Bidermanis, U. Sedmalis. Prediction of phase formation in the system clay-dolomite in accordance with thermodynamic calculations. „Central Europ. Journal of Chemistry“, 1(2003), 27-38. 4. S. Lagzdiņa, J. Vaivads, L. Bīdermanis, U. Sedmalis. Termodinamiska pieeja māla – dolomīta sistēmas izpētei. RTU 44. Starptautiskā zinātniskā konference, 9.-11. oktobris 2003, Rīga. 5. S. Lagzdina, J. Vaivads, L. Bidermanis, U. Sedmalis. Thermodynamical approach to the investigation of the system clay-dolomite. Scientific Proceedings of Riga Technical University. Material Science and Applied Chemistry. Vol. 6, 2003, 65-72. 6. J. Vaivads, J. Setina, V. Akishins. Properties and application of phosphate glasses to the thick film resistors. Glass Technology (in press). 7. J. Vaivads, J. Setina, V. Akishins. Properties and application of phosphate glasses to the thick film resistors. Yalos 2004, 7th ESG Conference on Glass Science and Technology, April 25-28, 2004, Athens, Greece. 8. J. Setina, V. Akishins, J. Vaivads. Glass composition to the thick-film resistors. The 14th Iketani Conference on New Frontiers of Process Science and Engineering in Advanced Materials, 2004, Kyoto, Japan. 9. J. Setina, V. Akishin, J. Vaivads. Glass composition for the thick-film resistors. Materials Science Forum Vol. 502 (December 2005) pp.231-236.

Prof. Raimonda Valtera zinātnisko publikāciju saraksts (2001-2007) 1. G.Karlivāns, R.Valters. Heterilaizvietoti trihlor-1,4-benzohinoni. 2nd World Congress of Latvian Scientists, Riga, Aug. 14 – 15, 2001. – Congress Proceedings, Riga, 2001. – P. 284. 2. N.Batenko, R.Valters, G.Karlivāns. Nucleophilic substitution of chlorine atoms in 2,5- dichloro-3,6-bis(2-piperidino-thiazol-5-yl)-1,4-benzoquinone. Scientific Proceedings of Riga Technical University. Material Science and Applied Chemistry. –Vol. 3, Series 1 (2001)– P. 166 – 169. 3. J.Gulbis, R.Valters. Synthesis of 3-N,N-dialkylamino-5-(3,5,6-trichloro-1,4- benzoquinon-2-yl)thiazoline-2-thiones. Chemistry of Heterocyclic Compounds. – Vol. 37, N 11 (2001) – P.1424 – 1428. 4. N.Batenko, R.Valters, G.Karlivans. Nucleophilic substitution of chlorine atoms in 2,5- bis(2-N,N-dialkylaminothiazole-5-yl)-3,6-dichloro-1,4-benzoquinones. Third Youth School-Conference on Organic Synthesis “Organic Synthesis in the New Century”, Saint- Petersburg, June 24 – 27, 2002. Abstr.: Saint-Petersburg, 2002. – P. 68. 5. R.Valters, J.Gulbis, N.Batenko, G.Karlivāns. Synthesis trichloro-1,4-benzoquinonylsubstituted 3-dialkylaminothiazoline-2-thiones and related heterocycles. 20th International Symposium on the Organic Chemistry of Sulfur (ISOCS-XX), Flagstaff,

Arizona, USA, July 14-19, 2002. Abstr.: Flagstaff: Northern Arizona University, 2002. – P. – PR1. 6. N.Batenko, R.Valters, G.Karlivans. Synthesis of 2,2’-bi[5-(2-N,N-dialkylaminothiazole- 5-yl)-3,6-dichloro-1,4-benzoquinone-2-yl]thiazoles . Scientific Proceedings of Riga Technical University. Material Science and Applied Chemistry. – Vol. 7, Series 1, (2003) – p. 99 – 102. 7. G.Karlivāns, R.Valters. Synthesis of 2-(.-hetarylaminoethyl)-3,5,6-trichloro-1,4- benzoquinones. Chemistry of Heterocyclic Compounds. – Vol. 39, N 12 (2003) – p. 1617 – 1622. 8. N.Batenko, R.Valters, G.Karlivans. Synthesis of 5-(2-N,N-dialkylaminothiazole-5-yl)- 3,6-dichloro-1,4-benzoquinonylsubstituted 2,2’-bithiazoles (In Latvian). Abstract Book of RTU 44th International Scientific Conference. Riga, October 9–11, 2003 – P. 60. 9. G.Karlivans, R.Valters. Oxidative recyclization of 4,6,7-trichloro-5-hydroxy-2-(2- pyrimidylamino)-2,3-dihydrobenzo[b]furan. Chemistry of Heterocyclic Compounds. – Vol. 40, No. 6 (2004) – p. 807-810. 10. G. Karlivans, R. Valters. Acetylation of 4,6,7-trichloro-2-heteroarylamino-5-hydroxy-2,3- dihydrobenzo-[b]furans. Scientific Proceedings of Riga Technical University. Material Science and Applied Chemistry. Vol. 10, Series 1 (2005) – p. 13 – 15. 11. N. G. Batenko, G. A. Karlivans, R. E. Valters. A new method for the synthesis of 2,5- bisheteroaryl-3,6-dichloro-1,4-benzoquinones. Heterocycles – Vol. 65, N 7 (2005) – p. 1569-1576. 12. R. E. Valters, N. G. Batenko, G. A. Karlivans. A new method for the synthesis of 2,5- bisheteroaryl-3,6-dichloro-1,4-benzoquinones. 20th International Congress of Heterocyclic Chemistry. Palermo, Italy, July 30 - Aug. 5, 2005: Book of Abstracts, p. 387. 13. 13. N. G. Batenko, G. Karlivans and R. Valters Methods for the synthesis of heteroarylsubstituted 1,4-benzo- and 1,4-naphthoquinones (Review). Chemistry of Heterocyclic Compounds. –Vol. 41, N 6 (2005) – p. 691-717. 14. N.G.Batenko, G. A.Karlivans, R. E. Valters. New 1,4-benzoquinone derivatives on the basis of 6-substituted 2,5-dihydroxy-4,7-dichloro-2,3-dihydrobenzo [b] furan. 4th Eurasian Meeting on Heterocyclic Chemistry, Thessaloniki, Greece, August 27—31,

2006. Book of Abstracts – Thessaloniki: Aristotle University of Thessaloniki, 2006, p. 210. 15. R. E. Valters, N. G. Batenko, G. A. Karlivans. New sulfur containing compounds on the basis of the monoheteroarylsubstituted 1,4-benzoquinones. 22nd International Symposium on the Organic Chemistry of Sulfur (ISOCS-22), Omiya Sonic City, Saitama, Japan, August 20—25, 2006. Abstracts – Saitama: The Chemical Society of Japan, 2006, p. 142. 16. .. .. ......., .. .. ........., .. .. ........ ..... ....... .................... 1,4-............. Advanced Science in Organic Chemistry. International Symposium, Sudak, Crimea, June 26-30, 2006. Abstracts , p. C–204. 17. N.G.Batenko, G.A.Karlivans, R.E. Valters. A Synthetic approach to 1,4-benzoquinones containing diverse substituents. 10th Ibn Sina Conference on Pure and Applied Heterocyclic Chemistry, Luxor, Egypt, February 17-20, 2007: Abstracts, p. 114. 18. N.Batenko, G.Karlivans, R.Valters.. Synthesis of 1,4-Benzoquinonyl substituted tetrathiafulvalenes. 21st International Congress for Heterocyclic Chemistry, Sydney, Australia, 19. July 15-20, 2007. Abstracts (in press). Citas publikācijas: 1. R.Valters, Activities of the LAS division of chemical, biological, and medical sciences in 1999. Proc. Latvian Acad. Sci., Part B, 2000, Vol.54, No. 1/2, P. 51.

2. R.Valters and B.Adamsone. Activities of the LAS division of chemical, biological, and medical sciences in 2000. Proc. Latvian Acad. Sci., Part B, 2001, Vol.55, No.1 , P. 55-56. 3. R.E.Valters. 70 Birthday of Professor Ojars Neilands (In Russian). Khim. Geterotsikl. Soedin., 2002, N 4. – P. 567 – 568. 4. R.Valters. Profesoram Ojāram Neilandam – 70. Latvijas ķīmijas žurnāls, 2002, N 4, 235 – 236. 5. R. Valters, B.Ādamsone. Division of chemical, biological and medical sciences of the Latvian Academy of Sciences: activities in the year 2001. Proc. Latv. Acad. Sci., Sect B., 2002, Vol. 56. , N 1/2, 86.-87. lpp. 6. R.Valters. Pārskats par Latvijas Zinātņu akadēmijas darbību 2001. gadā. Latvijas Zin. Akad. Vēstis, A daļa, 2002, 56. Sēj. N 2/3, 126. - 130. lpp. 7. ........, ............, ........, .......... In memoriam. ... ........ (8.04.1932 – 27.10.2003). Khim. Geterotsikl. Soedin., 2003, N12, P. 1873 – 1875. 8. J.Stradiņš, R. Valters, B. Ādamsone. Ojārs Neilands (8.04.1932 – 27.10.2003). Latv. ķīm. žurn., 2003, N 4, 397.-398. lpp. 9. J.Stradiņš, R. Valters, B. Ādamsone.Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Ojārs Neilands 08.04.1932. – 27.10.2003. Latvijas Zin. Akad. Vēstis, A daļa, 2004, 58. Sēj. N 1, 94. – 96. lpp. 10. R. Valters, B. Ādamsone. In memoriam. Ojārs Neilands (8.04.1932 – 27.10.2003), a Latvian chemist. Proc. Latv. Acad. Sci., Sect B., 2003, Vol. 57, N 6, P. 241-242. 11. J.Stradiņš, R. Valters, B. Ādamsone. Marģera Līdakas piemiņai. Materia Medica, 2003, N 10, 33.-35. lpp. 12. J.Stradiņš, R. Valters, B. Ādamsone. Marģera Līdakas piemiņai. Latv. ķīm. žurn., 2003, N 3, 394.-396.lpp. 13. J.Stradiņš, R. Valters, B. Ādamsone. In memoriam. Marģeris Līdaka (1928 – 2003), a Latvian chemist. Proc. Latv. Acad. Sci., Sect B., 2003, Vol. 57, N 5, P. 197 – 198. 14. R. Valters, B.Ādamsone. Division of chemical, biological and medical sciences of the Latvian Academy of Sciences: activities in the year 2002. Proc. Latv. Acad. Sci., Sect B., 2003, Vol. 57, N 1/2, P. 58 –59.

15. R.Valters. Pārskats par Latvijas Zinātņu akadēmijas darbību 2002. gadā. Latvijas Zin. Akad. Vēstis, A daļa., 2003, Vol. 57, N 2/3, P. 126-130. 16. J.Stradiņš, R. Valters, B. Ādamsone.Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Marģeris Līdaka 14.05.1928. – 19.08.2003. Latvijas Zin. Akad. Vēstis, A daļa, 2004, 58. sēj. N 1, 88. – 91. lpp. 17. J.Stradiņš, R. Valters, B. Ādamsone.Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Ojārs Neilands 08.04.1932. – 27.10.2003. Latvijas Zin. Akad. Vēstis, A daļa, 2004, 58. sēj. N 1, 94. – 96. lpp. 18. R.Valters. Akadēmiķe profesore Emīlija Gudriniece – a/s “Grindeks” gada balvas laureāte. Latvijas Ķīmijas žurnāls, 2004, N 1, 93. lpp. 19. R. Valters, B.Ādamsone. Division of chemical, biological and medical sciences of the Latvian Academy of Sciences: activities in the year 2003. Proc. Latv. Acad. Sci., Sect B., 2004, Vol. 58, N 3, P. 66-73. 20. R.Valters. Pārskats par Latvijas Zinātņu akadēmijas darbību 2003. gadā. Latvijas Zin. Akad. Vēstis, A daļa., 2004, 58. sēj., N 3, 66. – 73. lpp. 21. A.Strakovs, F.Avotiņš, M.Jure, R.Valters, V.Kampars. Emīlija Gudriniece (03.08.1920 – 04.10. 2004). Latvijas Ķīmijas žurnāls, 2004, N 4, 401. lpp. 22. ....., ........., .........., ........, ......... ...... ......... .......... (03.08.1920 – 04.10. 2004). Khim. Geterotsikl. Soedin., 2004, N 12, P. 23. A. Strakovs, F. Avotiņš, M. Jure, R. Valters, V. Kampars. In memoriam. Emīlija Gudriniece (1920 – 2004), a Latvian chemist. Proc. Latv. Acad. Sci., Sect B., 2005, Vol. 59, N 1, P. 46 - 47.

24. R. Valters. Akadēmiķis Ivars Kalviņš – pirmais Solomona Hillera balvas laureāts. Latvijas Ķīmijas žurnāls, 2005, N 1, 95. lpp. 25. R. Valters. Īsas atmiņas par profesoru Vanagu. Gustavs Vanags un organiskā ķīmija Latvijā. PIC, 2005, Rīga, 73. lpp. 26. R. Valters, B.Ādamsone. Division of chemical, biological and medical sciences of the Latvian Academy of Sciences: activities in the year 2004. Proc. Latv. Acad. Sci., Sect B., 2005, Vol. 59, N 2, P. 84-87. 27. R.Valters. Pārskats par Latvijas Zinātņu akadēmijas darbību 2004. gadā. Latvijas Zin. Akad. Vēstis, A daļa., 2005, 59. sēj., N 3, 61. – 69. lpp. 28. R. Valters, B.Ādamsone. Division of chemical, biological and medical sciences of the Latvian Academy of Sciences: activities in 2005. Proc. Latv. Acad. Sci., Sect B., 2006, Vol. 60, N 2/3, P. 104-108. 29. J.Stradiņš, R.Valters, B.Ādamsone. Akadēmiķa Jāņa Freimaņa piemiņai .Latvijas Ķīmijas žurnāls, 2007, N 1, 91.-92. lpp. 30. R.Valters. Pārskats par Latvijas Zinātņu akadēmijas darbību 2006. gadā. Latvijas Zin. Akad. Vēstis, A daļa., 2007, 61. sēj., N 2, 54-65. lpp. 31. V.Kampars, R.Valters, B.Ādamsone. Akadēmiķis Ojārs Neilands. Grāmatā: Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Ojārs Neilands. Biobibliogrāfija. Rīga, 2007, 19.-23.lpp.

J.Vanaga pēdējo 6 gadu publikācijas PUBLIKĀCIJAS ATBILSTOŠAJĀ ZINĀTŅU NOZARĒ 1. 1.Vanags, U.Viesturs, E.Putnins. Process control and monitoring of production in the food industry. Proceedings LLU. Jelgava, 2004, 10 (305), 38-45. 2. J.Vanags, U.Viesturs, M.Vishkins. Flexible and user friendly fermentation process controller. Avtomatika i Vichislitelnaja tehnika, 2006, Nr.2, 56-62. 3. J.Vanags, U.Viesturs. Flexible process control based on local mixing intensity measurements. Novel Process and Control Technologies in the food industry. F.Bozuglu et al. (Eds) IOS Press, 2001, 24-36 DALĪBA STRAPTAUTISKAJĀS KONFERENCĒS 1. J.Vanags, U.Viesturs. Application of local mixing intensity measurements in biotechnology. VII Yeast Conference. Versuchsanstalt der Hefeindustrrie e.V. Bonn, Deutschland, 28-29 April, 2003, 85-97. 2. J.Vanags, U.Viesturs. Local mixing control in a laboratory bioreactor with an electromagnetic drive. 11th European Conference on Mixing, 15-17 October 2003, Bamberg, Germany, VDI-GVC D.sseldorf, 293-298 3. M Rychtera, S Ferzik, K Melzoch, K Petrikov., T Klisov., CA Kent, J Vanags. 2004. Thermotolerant and Thermophilic Microoganisms - application for treatment of wastes from food industry, 12th International Biotechnology Symposium, Santiago de Chile, October. Publication: 28510. PUBLIKĀCIJAS STRAPTAUTISKAJOS CITĒJAMOS IZDEVUMOS 1. J. Vanags, U. Viesturs, Local Mixing Intensity Measurement, Food Technol. Biotechnol. 2001, 39, 59-65. 2. M.Priede, J.Vanags, U.Viesturs. Performance of Asperrgilus niger cultivation in geometrically dissimilar bioreactors evaluated on the basis of morphological analyses. Food. Technol. Biotechnol. 2002, 40 (1), 57-66 3. J. Vanags, M. Rychtera, S. Ferzik, M. Vishkins, U. Viesturs .Oxygen and Temperature Control in Cultivation of Microorganisms by Substrate Feeding.2007, Eng. Life Sci., 2007, vol.7, Issue 3, p.254-259 GRĀMATAS 1. T.Pencheva, M.Petrov, T.Ilkova, O.Roeva, J.Vanags, U.Viesturs, S.Tzonkov. Bioprocess Engineering. 2006, Sofia, p.253

profesionālās studiju programmas „ĶĪmijas … · web viewciklopievienošanās reakcijas (...

Documents