klīga ( survival kit 2015 )

Herkuless Poirots

KLĪGA

3

KLĪGA

Uzreiz jāatzīmē, ka modeļa konstruēšana notiek, lūk, pēc šādas metodes. Jāatzīst, skatoties no malas it kā atgādina kaut ko pārliecinošu, pat metodisku, savas tradicionālās formas dēļ, bet tad uzreiz arī jāpiezīmē, ka doma apstājās pie ‘it kā’ daudz noteiktāk, nekā pie ‘pārliecinoši’, un arī tad nav skaidrs, vai tāpēc, ka ‘it kā’ iesaistīšana tomēr vienmēr pārliecina vairāk nekā ‘pārliecinoši’, vai arī tāpēc, ka ‘it kā’ iespējams saklausīt tikai ar aizdomām, un aizdomām ir pamats, aizdomām vienmēr ir pamats. (Protams, KLĪGAs gadījumā arī aizdomas izšķīst kolektīvā garā, nav, redz, neviena, kuram pašam sev pajautāt. Šāda konstrukcija labi der darba sparam, ir laba efektivitātes celšanai. Nonākam pie secinājuma, ka kolabrācija notiek caur nezināšanu, nevis kopīgām zināšanām, spekulēt KLĪGU, jaunu autoru, kļūst arvien vienkāršāk).

Pirmais atgadījums (1., 4.–5.att.)Tātad par metodi – gluži tradicionāli tiek uzdots uzdevums, pirms tam izvirzot hipotēzi,

un tā izpildes laikā tiek secināts, ka tas viss nav iespējams, vai ir iespējams pavisam citādāk, un arī tad nav skaidrs, vai tāpēc, ka ‘tas viss’ vienkārši ir pārāk vispārināti, vai arī tāpēc, ka tas viss un citādāk ir viens un tas pats. Vai arī viešams dabā ir citāds notikums pats par sevi nekā viss.

Tātad par metodi: nevienmērīgo notikumu gaita ir aptuveni šāda – paredzot eksponēšanas svarīgumu un mazsvarīgumu vienlaicīgi pasniegt kaut ko nolikšanas vērtu atbilstošā telpā.

Tātad par metodi – gluži tradicionāli tiek uzdots radīt darbus, kas būtu vitālāki par mums pašiem, atņemot autorību savai balsij, pieņemot, ka koncentrēšanās uz savu kliegšanu liegs iespēju skatīties uz savu roku un uz īpašumtiesībām. Tā izpildes laikā tiek secināts, ka indivīds ātri mācās un nav tik viegli anulējams, lietas prasa savu, ir autonomas un vieglāk ir izbeigt tās.

4

Otrais atgadījums (2., 7.–31.att.)Otrā atgadījuma uzbūve un norāde uz nejaušām asociācijām. Otrā atgadījuma

materiāls ir pirmā atgadījuma rezultāts, un kustība – otrā gadījuma materiāls. Šo kustību apzīmē borziņš (savienojot vārdus burziņš un borzij). Zem nosaukuma BORZIŅŠ tiek radīta KLĪGAs sfēra – klīgieši izvēlas saukļu, tā vairs nav hipotēze.

Jaunvārdība. Vēlreiz apliecinot KLĪGAs dzīvību un dzīvīgumu kā pretēju apkārtējām iestāžu telpām, KLĪGA izpaužas citā sfērā – jaunu vārdu radīšanā. Apzinoties izstādes nosaukumu kā vienīgo lasāmo, paši redzamākie ir to nosaukumi – cīeņa, borziņš, glubiņš, taču fonā paliek svarīgi jaunatklājumi, kā piemēru minot institū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū– tū – tū – tū – tū

5

– tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū– tū – tū – tū– tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tū – tūcija, kas niansēs paskaidro un papildina KLĪGAs mākslas darbus un atklāj (piesedz) kādu mazumiņu no kopējās ainas. Nav vairs tālu līdz pašizpratnei. Ne tikai vizuālajā uztveres laukā.

6

Trešais atgadījums (3.att.)Glubināšana (no latviešu valodas vārdiem gludināt un bubināt). Ja KLĪGA ir

institūtūcija, tad tai jābūt dzīvai institūtūcijai. KLĪGA eksistē tikai izstādēs. KLĪGA mēģina kļūt arvien īstāka, dzīvāka un lieliskāka, tādēļ katrā nākamajā izstādē klīga apskata citu radošas personības darbības problēmu loku.

Nu davai, tagad kaut ko gudru runājam.Drīkst izmantot izlietnīti?Man vajag iet uz tualeti. kā var viena prsona būt organizācija?mēs viņu trijatā veidojam, viņa automātiski ir organizācija.nē, viņa ir indivīds. tas, ka mēs esam viņas organisms, nemaina to, ka viņa ir indivīds. kāpēc viņa

ir organizācija? viņa ir persona.es tev saku, ka viņa, atšķirībā no citām, ir dzīva institūcija. tieši tāpēc mēs cenšamies iesaistīties

visās dzīves jomās. insitūcijas nav dzīvas tāpēc, ka tās aprobežojas ar vienu, šauru jomu.bet kāpēc viņa ir organizācija?tāpēc, ka mēs trīs esam organizācija. gribi tu to vai nē, mēs neesam viens cilvēks.bet uzstājās klīga.tāpat kāds cilvēks, kas uzstājas kādas institūcijas vārdā, viņš var teikt, cik grib, ka viņš runā kā tā

institūcija un ka viņš to pārstāv, tomēr viņš ir arī tas cilvēks.

7

tu pārstāvi klīgu vai esi klīga?es gan esmu, gan pārstāvu, bet es arī nevaru būt klīga, jo es viens pats neesmu klīga.Tu esi klīgas varā.Vienalga, esmu vai neesmu, bet tas esmu es, kas esmu vai neesmu viņas varā, nevis klīga ir

klīgas varā. vienalga tas ir absurds, ka klīga ir organizācija.tad sauc to par biedrību. institūtūciju. dzīva institūcija - labāka nekā tās parastās institūcijas.Jūs esat idioti.Kapēc?tas nav interesanti - taisīt kaut ko jaunu, ja var vienkārši kopēt visu.Tu piekasies vārdiem.Vai tad viņa visu laiku nebija mākslinieks?Viņa ir mākslinieks, taču mākslinieku grupa. bet arī mākslinieks var neaizrauties ar visām dzīves

jomām. Mēs gan aizraujamies.kāpēc tu gribi atņemt to fikciju, ka klīga ir persona?Tas jau neatņemās, klīga ir gan institūcija, gan persona.Es gribu dzēst sevi arvien vairāk ārā.tas, ka ir bijušas divas izstādes, nenozīmē, ka vairs nevar pateikt kādam cilvēkam no malas, lai

viņš aiziet un nostājas priekšā un pasaka šo tekstu.Bet atkal jau, viņam aiziet un pasaka, lai viņš to izdara, nevis viņš pats aiziet un pasaka. tu no tā

grupējuma, kas ir apakšā, nevari izvairīties.Grupējums man patīk.par insitūciju jau viņu tikai nejauši nosauca, īstenībā viņai ir tika pazīmes, kas piemīt

organizācijai, kuras tiks uzskaitītas. Mums viņa nav jānosauc nekadā vārdā.Organizācija vai grupa, vienalga.Ņefiga, organizācijai ir visādi noteikumi, bet mums noteikumu nav.Tas jau arī ir noteikums, ka mums noteikumu nav. tai pašā laikā mums ir arī noteikums, ka mēs

atsakāmies no savām personībām. Mums tomēr ir noteikumi tik un tā. Mēs varētu savā vietā sarunāt citus cilvēkus.Tātad nekur neparādās mūsu vārdi.Jā, Poirots.Vai mēs nevarētu izšķīst? ar laiku, lai uzrodas kaut kāda persona, ne mēs, aiziet uz atklāšanu,

paņem puķes un tā. o, nu jau mums atkal būs atklāšanas.Kur to cilvēku dabūt?ak dievs, nu labi, lai jau ir organizācija. uzmācīga persona. bet viņa ir sieviete. viņa ar mani

runā.tas nav tavs projekts.

8

viņa ir visuzticamākā projektam.tu vienubrīd domā pati, un tad tu domā kā klīga?to nevar saukt par domāšanas procesu. viņa vienkārši pasaka. lai kas viņa būtu, to, ka viņa grib uzstāties aiz tiem logiem, to viņa man pastāstīja.nē, to tu izdomāji.tā būtu taisnība, ja viņa būtu mums visiem trijiem to pastāstījusi.tā kā tu melo tagad.es viņai patīku vislabāk.tas viss taču ir tikai teksta dēļ. tev vajag vārdus ar daudz burtiem?bet tas teksts jau viss ir tāds absurdisks. vai tur nepiestāvētu arī visādas rindkopas, kur,

piemēram, ir komati aiz katra burta utml.? vai arī kaut kur, kur parādās institūtūcija, tur tas tūtūtū aiziet pilna lapa, un tad teksts turpinās nākamajā lapā.

es tev varu iedot pūķa sarakstītu dzejoli.-------------

Personas kods viņai vajadzīgs. Bet viņai nevajag personas kodu. Tapēc ka viņa ir grupa nevis cilvēks. viņa ir institūcija. Mēs esam institūcija, bet mēs gribam būt dzīva institūcija. Nevis nedzīva. Mēs

negribam ierobežojumus. Personas kods viņai nav, tapēc visa tava teorija par to, ka viņa ir cilvēks, atkrīt. Bet viņai varētu piešķirt personas kodu. Mēs viņai nevaram piešķirt personas kodu.Personas kodu var piešķirt tikai valsts.Varbūt tu gribi arī pasi viņai piešķirt? Nevar.Uztaisīt mēs varam Klīgai pasi. Būtu skaista pase. Mēs varētu uztaisīt.Bet tas būs viltojums.Bet tas ir viltojums, ja mēs gribam to nopietni.nu, tur ir krimināls pārkāpums.mmm varēsim runāt ar Dimantu. Nu jā, bet vienīgais, ko Klīga varētu turpināt, ir taisīt savu

valsti. Man jau internetā ir sakrāti materiāli. Nav nemaz tik sarežģīti. Bet tad tā būtu valsts nevis organizācija.

Kas Klīgai ir?Nu lūk, Klīgai jau nekā daudz nav, viņai ir viss. Viņa konstanti aizņem kaut kādu telpu. Tas ir fakts.Viņa aizņem reālu telpu. Lai arī cik viņa būtu iedomāta un neatbilstu reālai personai, telpu viņa

aizņem. viņa cīnās par šo telpu, cenšās aizņemt gan mazāk, gan vairāk. Telpa ir viņas problēma.Man liekas, telpa tieši viņai nav problēma. Tāpēc, ka tā viņai vismaz ir. Viņai nav balstiesību, nav

9

personas koda, viņu nevar aizvest pie ārsta, un tā…Viņai nav slimību, viņa nav jāved pie ārsta.Kā tu to zini?Nu nav, viņa ir pilnīgi vesela.Pilnīgi vesela, dzīva institūcija.Viņai nepiemīt nedz personas sliktās īpašības, nedz insitūciju sliktās īpašības, viņa ir paņēmusi

tikai labāko… izdevīgāko.Viņai ir krūtis.Tā tu domā!Tās ir kautkādas māklinieces Ingas Ģibietes dīvainās iedomas, ka klīga viņai rāda krūtis.Nē, viņa nerāda, viņai vienkārši tās ir.Tas ir aizdomīgi. Tā kā klīga ir vairāku cilvēku kopīgi radīts radījums, tad viņa nevar runāt tikai

ar vienu no viņiem.Bet ja nu man ir spējas dzirdēt tās balsis?Vienalga.Vismaz vienam te ir vajadzīga ārstniecība. Bet klīgai nevajag.Kas tad klīga ir - kāds vidējais dzimums?Nē, tas vai cits dzimums - tā ir viena no personas problēmām. Klīgai ar šādām problēmām nav

jāsaskaras. Var teikt, ka Klīgai nav dzimuma.viņa dzird klīgu. kāda tad ir mana problēma?Tev gribas rakstīt klīgas vārdā.tātad klīgai ir saukļi. tagad būs tas izdevums - špikeris.manuprāt, klīga ir ideāls radījums. Viņa vienlaicīgi ir gan viens, gan daudzi.Viņa ir pūķis ar vairākām galvām.Cilvēks kā personība vienmēr ir individuāls. Institūcija vai organizācija vienmēr ir kaut kāds

kopojums. Taču abām šīm pusēm ir kautkādi trūkumi, tāpēc tās abas arī pastāv.Ir arī Siāmas dvīņi. Klīga arī ir tāda.Nē, Klīga nav fiziska. tās atkal jau ir tikai tavas iedomas.Es vienkārši mēģinu runāt pret to, ka viņa ir organizācija. ka viņai varētu piemist tādas

īpašības…Ir tak’ viņa organizācija.Man liekas, ka viņa ir ideāla radība.Jā, radība, bet ne organizācija.Nu, kā var, kā var būt. Nu, radība, kas tai pašā laikā neeksistē.Es dzirdēju, ka var būt ideāla riņķa līnija, pat ja viņa neeksistē. Viņai nav jāeksistē, lai par viņu

varētu runāt.Tad klīga ir ideāls.Kā riņķa līnija.

10

Tad mēs ieliksim špikerī riņķa līniju, tur tādas jau ir.kāpēc klīga nevarētu būt ideāls briesmonis?Tāpēc, ka tu lieto vārdus, kurus nevar piemērot klīgai.Vismaz es, runājot par klīgu, lietoju jēdzienus persona un organizācija tikai tādēļ, ka viņa ir

kaut kur starp šiem abiem jēdzieniem. es tos lietoju, lai mums būtu vieglāk sarunāties. Tai pat laikā es apzinos, ka viņa nav nedz institūcija, nedz persona. viņa ir kaut kāds ideāls šo lietu apkopojums. Bet tā kā tie ir pretmeti, ir ļoti grūti.

Nu redzi, ja tās ir trīs galvas, tad jau ir tā kā grupa.klīga ir ideāla robežšķirtne. Es laikam vakar pārlasījos Benjāminu. neko nesapratu, bet tur bija ļoti daudz interesantu vārdu.Pūķis ar krūtīm.Varbūt mums katram vajag uzzīmēt klīgu.Viņa ir ļoti stabila, jo stāv uz četrām…Man ir piedāvājums skaidrojošajam aplim. ir tas aplis, un tad klīga ir gan iekšā, gan ārā.Bet riņķa līnija arī ir klīga.Klīga ir trīsvienība.Es uzzīmešu pierādījumu par klīgas eksistenci vēsturē. Kā 17. gs atrada, kā 13. ajā uzzīmēja klīgu.varbūt viņa bija starp tiem māla kareivjiem.Klīga ir einuhs?ar pupiem.Beidz ar tiem pupiem.Nu bet viņai taču ir tā galotne. viņa nav klīgs.Esmu šokā, ka visu laiku jārunā par pupiem. man par savu krāniņu parunāt?Tas būtu vareni.Varbūt klīga baro, bet nevairojas?Nē.Tu visu laiku viņu personificē. Bet viņu nevar personificēt.Jā, es domāju, ka riņķa līnija ir atbilstoša klīgas ilustrācija. domāju, ka to var atrast daudzos

vēsturiskos materiālos.Tad tas ir shematisks klīgas attēlojums. Nē, nu tad tā arī ir klīga. Tā ir tā trīsvienība.

Reku, viņiem ir arī sadaļa izmantotā literatūra. Ko mēs tur darām?Taisam sadaļu neizmantotā literatūra.Un ko mēs tur rakstīsim?--------------------

11

2. Klīgas otrās izstādes “borziņš” plakāts. 2015

1. Klīgas pirmās izstādes “cīeņa” plakāts. 2014

12

3. Klīgas trešās izstādes “Glubiņš” plakāts. 2015

13

4. Klīga darba procesā. 2014

14

5. Klīga savā pirmajā izstādē izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā. 2014

15

6. Klīga savā pirmajā izstādē izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā. 2014

16

7. Klīga otrajā izstādē LMC Ofisa galerijā. 2015

17


18


19


20


21


22


23


24


25


26


27


28


29


30


31


32


33


34


35


36


37


38

29. Klīgas otrās izstādes aizklāšana. 2015

39


40

31. Klīga Esplanādē, Rīgā. 2015


41

Personvārdu rādītājs

Adorno, Teodors (Theodor Adorno, 1903–1969) – vācu sociologs, filosofs, mūziķis un mūzikas teorētiķis. Viens no kritiskās teorijas pamatlicējiem. Šī teorija bija starpdisciplināra metodoloģiska pieeja sociālu parādību izpētei. Viens no pazīstamākajiem populārās kultūras kritiķiem.

Barts, Rolāns (Roland Barthes, 1915–1980) – franču literatūrpētnieks, semiotiķis, kritiķis. Barta pieeja teksta analīzei balstās strukturālisma tradīcijā. Populārajai kultūrai pievērsies daudzkārt – darbos “Mitoloģijas” (1957), “Modes sistēma” (1967), “Attēls–mūzika–teksts” (1977), kā arī citos literatūrai un fotogrāfijai veltītos tekstos.

Bērdžins, Viktors (Victor Burgin, dz. 1941) – britu mākslinieks konceptuālists un mākslas teorētiķis. Viena no pastāvīgajām tēmām viņa darbos ir reprezentācija – gan domājot par mediju (gleznas, fotoattēla, filmas) specifiku, gan skatot reprezentāciju sociālā, politiskā un personiskā kontekstā.

Bērks, Pīters (Peter Burke, dz. 1937) – angļu vēsturnieks, šobrīd strādā Kembridžas Universitātē. Viens no pazīstamākajiem jaunās kultūras vēstures pārstāvjiem. Tā veidojās 80. gados un pievēršas ne tikai ikdienas kultūrai kā tādai, bet cilvēku uzskatiem (nozīmēm) un praksēm.

Burdjē, Pjērs (Pierre Bourdieu, 1930–2002) – franču sociologs. Bieži tiek raksturots kā postmodernās sabiedrības pētnieks. Ne tikai autors aizraujošiem pētījumiem par oriģinālām tēmām, bet arī ražīgs jēdzienu un teoriju darinātājs. Populārās kultūras interesentiem var noderēt grāmata “Vidusmāksla” (1965) par amatierfotogrāfiju.

Debors, Gijs (Guy Debord, 1931–1994) – franču filosofs, kinorežisors, mediju teorētiķis. Šodien pazīstams lielākoties grāmatas “Izrādes sabiedrība” (1967) dēļ, bet 60. gados bija visai spilgta personība franču kreiso intelektuāļu un mākslinieku vidū, viens no situacionistu grupas dibinātājiem.

Dekarte, Blānša, (Blanche Descartes), kolektīvs pseidonīms, ko lietoja angļu matemātiķi R. Leonard Brooks, Arthur Harold Stone, Cedric Smith un W. T. Tutte.

Do, Džons (John Doe, arī John Roe, Jane Doe vai Jane Roe), personvārds, kas tiek lietots, kad īstā personas identitāte nav zināma vai arī to nedrīkst atklāt tiesvedības dēļ. šie personvārdi tiek lietoti arī līķiem slimnīcā, kuru identitāte nav noskaidrota. Šāda prakse tiek piekopta ASV un Kanādā, bet Lielbritānijā tiek lietoti personvārdi Joe Bloggs vai John Smith.

Eguči, Aimi (Aimi Eguchi, dz. 1995) – jaunākā japāņu teātra/popgrupas AKB48 dalībniece. Aizņem 150 gigabaitus, acis Atsuko Meada, deguns Tomomi Itano, mute Mariko Šindona, mati un ķermenis Juko Ošima, uzacis Maju Vatanabe.

Fuko, Mišels (Michael Foucault, 1926–1984) – franču filosofs un vēsturnieks. Lai gan populārā kultūra nav Fuko uzmanības centrā, veidam, kā viņš analizēja sociālos un kultūras procesus, ir bijusi ļoti liela ietekme uz populārās kultūras pētniecību gan kultūras studijās, gan jaunajā kultūras vēsturē.

Hāke, Hanss (Hans Haacke, dz. 1936) – vācu mākslinieks konceptuālists. Pazīstams ar sociāli kritiskiem darbiem, arī tādiem, kuros tiek parādīta kultūras saistība ar politisko un ekonomisko varu.

Hebdidžs, Diks (Dick Hebdige, dz. 1951) – britu zinātnieks. Pazīstams kā subkultūru pētnieks un grāmatas “Subkultūra: stila nozīme” (1979) autors. Šajā grāmatā īpaša uzmanība tiek pievērsta panku kustībai.

Herders, Johans Gotfrīds (Johann Gottfried Herder, 1744–1803) – apgaismības laikmeta vācu intelektuālis. Vairākus gadus nodzīvoja Rīgā. Šeit viņš esot smēlies iedvesmu (iespējams, vērojot līgotājus Juglas ezera malā) idejai par tautas garu (Volkgeist), kas ietekmēja vācu romantiķu izpratni par tautas kultūru.

Hillere, Sūzena (Susan Hiller, dz. 1940) – amerikāņu māksliniece. Vienā no viņas pazīstamākajiem darbiem “Veltīts nezināmajam māksliniekam” apskatāms vairāk nekā 300 oriģinālu pastkaršu, kurās attēlota trakojoša jūra dažādās Lielbritānijas piekrastes vietās.

Hofmanis, Ernsts Teodors Amadejs (Ernst Theodor Amadeus Hoffmann, 1776–1822) – vācu rakstnieks, romantisma pārstāvis. Viņa ironiskajos stāstos bieži darbojas apkārtējo nesaprasti vai pārprasti romantiskie varoņi (studenti, mūziķi, dzejnieki).

Hogarts, Ričards (Richard Hoggart, dz. 1918) – britu literatūrpētnieks, sociologs. Birmingemas Universitātes Mūsdienu kultūras studiju centra dibinātājs un pirmais direktors. Centra nosaukums deva vārdu veselai pētniecības nozarei – kultūras studijām. Viņa pazīstamākais darbs ir “Izglītības izmantojums: strādnieku šķiras dzīves aspekti” (1957), kurā viņš analizē masu kultūras attīstību pēckara Lielbritānijā.

Holcere, Dženija (Jenny Holzer, dz. 1950) – amerikāņu māksliniece konceptuāliste. Vislabāk pazīstama dēļ “Truismiem” jeb šķietami banāliem, vienlaicīgi mazliet noslēpumainiem izteikumiem, kas, reproducēti dažādās vidēs, ar dažādu mediju palīdzību iegūst jaunu – papildu nozīmi.

Hols, Stjuarts (Stuart Hall, dz. 1932) – britu sociologs. Viens no pirmajiem Birmingemas Universitātes Mūsdienu kultūras studiju centra pētniekiem un otrais direktors. Viņa pazīstamākais darbs ir “Kodēšana un dekodēšana televīzijas diskursā” (1973).

Horkheimers, Makss (Max Horkheimer, 1895–1973) –

42

vācu sociologs, ietekmīgs kā Frankfurtes Universitātes Sociālo pētījumu institūta direktors. Uz šī institūta bāzes izveidojās tā sauktā Frankfurtes skola, kas ir pa matā kritiskajai teorijai, kura savukārt atstājusi lielu iespaidu uz populārās kultūras, mediju, postkoloniālisma u. c. studijām.

Kristi, Agata (Agatha Christie, 1890–1976) – britu rakstniece. Sarakstījusi vairāk nekā 80 romānu un stāstu krājumu. Tas gan nav daudz. Britu literatūrā īpašu vietu ieņem Barbara Kārtlenda, kura nodzīvoja 99 gadu ilgu mūžu, uzrakstīja vairāk nekā 600 sentimentālu romānu un publikā vienmēr parādījās, ģērbusies rozā.

Krūgere, Barbara (Barbara Kruger, dz. 1945) – amerikāņu māksliniece un fotogrāfe. Viņas darbiem ir atklāti politisks un sociāli kritisks raksturs, bieži vien viņa pievēršas feminisma tēmām. Lai panāktu māksliniecisku un ne tikai ideoloģisku efektu, viņa izmanto daudznozīmīgu attēlu un tekstu saspēli.

Kūnss, Džefs (Jeff Koons, dz. 1955) – amerikāņu mākslinieks. Raksturīgākie darbi ir konceptuālas skulptūras, kas tiek izgatavotas pēc mākslinieka pasūtījuma. Tās atmasko lietu glorificēšanas tendenci patērētājsabiedrībā ļoti tiešā veidā – viņa māksla pati kļūst par glorificētu produktu.

Markss, Kārlis (Karl Marx, 1818–1883) – vācu teorētiķis un utopists. Uz kultūras pētniecību viņa iespaids ir lielākoties pakārtots – caur vēlāko marksistu darbiem. Īpaši nozīmīgi izrādījās tādi jēdzieni kā “virsbūve”, “preču fetišisms”, “atsvešinātība”, “priekšmetiskošana”.

Mondrians, Pīts (Piet Mondrian, 1872–1944) – nīderlandiešu gleznotājs abstrakcionists. Lai gan viņa glezniecība būtībā bija metafiziska, tās dekoratīvais aspekts ietekmēja grafisko dizainu (De Stijl grupa, pie kuras piederēja arī Mondrians), arhitektūru (Gerrita Rītfelda būvētā Šrēderu māja Utrehtā) un pat modi (Īva Senlorāna 1965. gada kolekcija).

Ņezvanova, Ņetočka, pseidonīms, ko lieto reāla laika, modulārās, video un multimēdiju procesinga vides nato.0+55+3d autori. Vārds aizlienēts no tāda paša nosaukuma Fjodora Dostojevska pirmā romāna (1849).

Prinss, Ričards (Richard Prince, dz. 1949) – amerikāņu mākslinieks. Daudzi viņa darbi ir veidoti no attēliem, kas pārfotografēti no žurnālu reklāmām un reklāmas stendiem. Ielikti jaunā – mākslas, nevis reklāmas – kontekstā, šie attēli zaudē sākotnējo nozīmi un ļauj skaidrāk saredzēt, kā tie ir konstruēti.

Railija, Bridžita (Bridget Riley, dz. 1931) – britu gleznotāja abstrakcioniste. Parasti viņas vārds tiek saistīts ar opārta virzienu. 60. gadu melnbaltajās gleznās viņa ar grafiskiem paņēmieniem panāca telpiskuma un pat kustības efektu. No dažādu dizaineru puses interese bija tik liela, ka Railijai nācās savas autortiesības aizstāvēt tiesā.

Serto, Mišels de (Michel de Certeau, 1925–1986) – franču vēsturnieks. Viņa grāmata “Ikdienas dzīves prakses” (1980) atstāja lielu iespaidu uz populārās kultūras studijām un jauno kultūras vēsturi.

Sontāga, Sūzena (Susan Sontag, 1933–2004) – amerikāņu intelektuāle, rakstniece. Latviešu lasītājiem vislabāk pazīstama ar eseju krājumu “Par fotogrāfiju” (1977), tomēr viņas intereses ir bijušas plašas un arī personība atbilst idiomātiskajam apzīmējumam – larger than life.

Steinbergs, Sauls (Saul Steinberg, 1914–1999 ) – amerikāņu karikatūrists. Viens no pazīstamākajiem žurnāla The New Yorker karikatūru autoriem. Viņa zīmējumi ir lakoniski, bet tieši tāpēc izteiksmīgi un daudznozīmīgi.

Šartjē, Rožē (Roger Chartier, dz. 1945) – franču vēsturnieks, pazīstamākais “Annāļu skolu” nosacīti jaunākās paaudzes pārstāvis. “Annāļu skola” iezīmēja pavērsienu vēstures pētniecībā, viņus interesēja sabiedrība kopumā, ne tikai atsevišķu ievērojamu cilvēku biogrāfijas. Šartjē daudz rakstījis par lasīšanas pieredzi un praksēm dažādos laikmetos.

Selavī, Roza, (Rose Sélavy) viens no pseidonīmiem, ko lietoja Marsels Dišāns. Šis vārds ir vārdu spēle, kas izklausās pēc frāzes franču valodā “Eros, c’est la vie”, kas tulkojas kā “Erots, tā ir dzīve”. To mēdz asīts arī kā “arroser la vie” (“iedzert par dzīvi”). Tēls parādījās 1921.gadā Mana Reja uzņemtu fotogrāfiju sērijā, kurās Dišāns bija pārģērbies par sievieti.

Šērmena, Sindija (Cindy Sherman, dz. 1954) – amerikāņu fotogrāfe. Vislabāk pazīstama ar 70. gadu pašportretiem, kuros viņa rūpīgi reproducē stereotipiskas lomas un situācijas, kādās sievietes tiek attēlotas kino un masu medijos.

Štokhauzens, Karlheincs (Karlheinz Stockhauzen, 1928–2007) – vācu komponists. Viens no ietekmīgākajiem novatoriem nopietnajā laikmetīgajā mūzikā, bet rokmūziku un popmūziku (Pink Floyd, Kraftwerk) ietekmējis lielākoties ar eksperimentiem elektroniskās mūzikas jomā.

Tarantīno, Kventins (Quentin Tarantino, dz. 1963) – amerikāņu kinorežisors un scenārists. Viņa filmas ir ironiskas, ar daudzām atsaucēm uz kino un popkultūras vēsturi. Kā rakstīja Umberto Eko, izglītotā sievietē iemīlējies cilvēks nevar teikt “Es tevi neprātīgi mīlu”, jo tas būtu naivi, bet atsaukties uz romānu, kurā teikts “Es tevi neprātīgi mīlu”, var, jo tas vairs neizklausās naivi.

Uklanskis, Pjotrs (Piotr Uklanski, dz. 1968) – poļu mākslinieks. Sērijā “Nacisti” pārfotografēti filmu kadri un plakāti, kuros redzami aktieri, kas tēlo Otrā pasaules kara vācu virsniekus. Dīvainā kārtā nacistiem filmās piemīt savdabīgs “šiks”.

Visvisādas tiesības pārkāptas un nozagtas, atbildības nekādas. Šis ir mākslas darbs bez vērtības.

klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga

klīga klīga klīga klīga klīga klīga

klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga

klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga

klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga

klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga

klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga

klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga

klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga

klīga

klīg

a klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klī ga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīga klīg

a klīg

a klīg

a kl

īga

klīg

a kl

īga

klīg

a kl

īga

klīg

a klīg

a

Klīgas shematisks ideāls

klīga ( survival kit 2015 )

Documents