2008.gada 16.jūnijā

Kājas ir gudras. Tās piemērojas ar laiku pat ļoti neērtiem, šauriem apaviem.Jaunībā par kājām mēs nedomājam tik daudz kā par pārējā ķermeņa labsajūtu.Un tikai vēlāk, kad arvien biežāk un biežāk kājas sāk atgādināt par sevi, mēs ieraugam, ko esam izdarījuši ar tām! Cenšoties sekot pārprastām modes tendencēm,mēs esam panākuši, ka mūsu kājas ir ieņēmušas kroplīgas, neglītas formas. Bet nuir par vēlu! Pat vislabākie, visērtākie ādas apavi mums būs ilgi jāienēsā, lai tie būtu mūsu... Mēs esam eiropieši – pēc ģeogrāfiskā stāvokļa, pēc politiskā lēmuma, pēc tautas gribas. Bet vai mēs esam eiropieši pēc vērtību izpratnes, pēc attieksmes vienam pret otru? Vai mēs saprotam, ka laime nav naudā, jo „ par grasi var pārdot muižu”? Vai arī mūsu izpratne ir izkropļota tik ļoti, ka nepieņem skaistas formas? Eiropas humānās vērtības, kas pārņemtas kā civilizācijas mantojums, kas izcīnītasgadsimtu karos, pārbaudītas vēsturiskajā pieredzē – mēs nevaram, negribam vai neprotamizmantot kā savas, jo mēs nesaprotam īsti šīs vērtības?

Kas tās par vērtībām, ja tās nevar pirkt, pārdot vai ieķīlāt? Mēs izliekamies, ka nepazīstam, vai kautrējamies atzīt citas – netveramās vērtības? Bet tās var kļūt par īstu spēku - Lāčplēša ausīm! Tikai tad, kad šīs vērtības mēs – katrs indivīds atsevišķi un visi kopā vairosim ik dienu,domāsim par tām, tāpat, kā par ikdienišķo maizi. Un tas nemaz nav grūti izdarāms. Vajadzīga tikai apņēmība, vēlme izdarīt katru dienu labu darbu, kaut vai veltot labu vārdu vai smaidu viens otram. No sirds.

„Vēsmas”