Mikroķirurģijas centra un Plastiskās ķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums

Jaunumi

Nr. 4 (26) Decembris, 2011

➥

avisam drīz beigsies 2011.  gads. Par spīti fi nanšu konsolidācijai akūtā palī-dzība mikroķirurģijā ir noturējusies iepriekšējo gadu līmenī: līdz decembra beigām, visticamāk, būs veiktas 2500 operācijas. Grūti pateikt, vai tas ir maz vai daudz, bet viens gan ir skaidrs – mūsu iespējas ir daudz lielākas. Kā visās medicīnas nozarēs, arī pie mums plānveida palīdzība ir ļoti nosacīta. Bieži vien valstī noteiktā plānveida palīdzība gan nemaz tik plānveidīga nav, jo dažādu traumu un slimību seku izraisītās komplikācijas nebūt nav „plānveida”. Ja tās tiktu laikus ķirurģiski izārstētas, pacienti nekļūtu par invalīdiem un valstij ietaupītos tā nauda, kas tiek izdota par dažādiem pabalstiem un invaliditātes pensijām.Pilnīgi piekrītu jaunajai veselības ministrei par plānveida palīdzības nesniegšanu pacientiem, kuri nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lietuvā šāda sistēma jau darbojas. Domāju, ka tas ir pat ļoti godīgi, jo neviens (arī tie, kas ļaunprātīgi nemaksā nodokļus) taču neiedomājas, ka veikalā par brīvu varētu prasīt maizi un desu, attaisnojoties, ka nauda būs pēc pāris mēnešiem vai ka tā atrodas pie tantes Anglijā.Visiem Latvijas iedzīvotājiem es novēlu priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu! Lai vi-siem ir laba veselība un izturība! Sevišķi lielu izturību novēlu Veselības ministrijai, kurai jau tā mazais veselības budžets ir jākonsolidē par 37,5 miljoniem latu.

Anatomikumā kopā ar prof. Lim Beng Hai un prof. Amit Gupta (vidū)

nav, jo

Jānis KrustiņšMC valdes priekšsēdētājsMMC valdes priekšsēdētājs

paalī-brraaazzs

Uldis KrustiņšMC traumatologs ortopēds,

rokas ķirurgs

Augšējās ekstremitātes locītavu artroplastikas seminārs22. un 23. septembrī Singapūrā notika augšējās ekstremitātes locītavu artroplastikas seminārs, kuru apmeklēja mūsu kolēģis dr. Mārtiņš Kapic-kis. Šo semināru vadīja pasaulē atzītas autoritā-tes, piemēram, prof. Amits Gupta (Amit Gupta) no Luisvilas Universitātes slimnīcas  (ASV), kurš ir mūsdienās visvairāk izmantotās radiokarpā-lās locītavas protēzes autors. Semināra beigās notika praktiskā apmācība Tan Tock Seng ana-tomikumā. Semināra laikā tika iegūtas jaunas atziņas un apstiprinātas jau zināmās. Viena no svarīgāka-jām apstiprinātajām atziņām par metakarpo-falangeālo (MCP) locītavu protezēšanu ir tā, ka protēzei (silikona vai bipolārā titāna) ir sekun-dāra loma veiksmīga rezultāta iegūšanā. Primā-rais ir atjaunot mīksto audu balansu, ko izjaucis patoloģisks process, piemēram, veikt radiālās kolaterālās saites plastiku, intrinsic muskulatū-ras transpozīciju un atliecējcīpslu centralizāciju. Bez mīksto audu rekonstrukcijas veiksmīga re-zultāta nebūs! Sevišķi tas attiecas uz reimatoīdā artrīta slimniekiem. Seminārā apstiprinājās tas, ka DIP locītavu pro-tezēšana joprojām netiek uzskatīta par pama-totu un ka ilglaicīga un laba īkšķa pamatnes protēzes alternatīva ir suspensijas artroplastika. Tika uzsvērts arī tas, ka plaukstas pamatnē no-teicošā ir distālā radiokarpālā locītava  (DRUJ), nevis radiokarpālā locītava (RC). Tas nozīmē, ka pacientam ar RC artrodēzi un DRUJ protēzi ir nesalīdzināmi lielāks funkcionālais ieguvums nekā pacientam, kuram ir RC locītavas protēze un rezecēta ulnas galva (Darrah operācija) vai saglabāta, bet artrozes skarta DRUJ locītava.

Semināra dalībnieki

Akūti bojājumiDistālā radioulnārā locītava (starptautiskais saīsinājums – DRUJ no angļu va-lodas distal radioulnar joint) ir sarežģīta biomehāniska struktūra. Pati locītava sastāv no sedlveida padziļinājuma (angl. – sygmoid notch) radius distālā gala ulnārajā pusē, kas ir apm. 15 mm garš transversālajā plaknē un 10 mm garš koronālajā plaknē, kā arī no ulna galviņas. Ir jāatceras, ka apakš-delma pronācijas un supinācijas kustību laikā radius rotē ap ulna gal-viņu, nevis otrādi. Locītavas stabilitāti nodrošina m. pronator quadratus, m. extensor carpi ulnaris, membrana interossea, DRUJ kapsula un TFCC komponenti. DRUJ anatomisko komponentu formai un novietojumam ir daudz variāciju. Hultens (Hulten) raksta, ka 61  % indivīdu ir neitrāla ulna galviņas attiecība pret radius locītavas virsmu, 23 % šī attiecība ir ulna-mīnus, bet 16 % – ulna-plus. Neitrāla vai ulna-mīnus pozīcija parasti nerada problēmas, bet ulna-plus gadījumos dažkārt tiek novērotas TFCC vai saišu aparāta anomālijas un biežāk – pat pie salīdzinoši nelielām traumām – sastopami traumatiski bojājumi. Biežākais ulna distālā gala traumu iemesls ir kritiens uz plaukstas vai apakšdelma. Izolēti ulna gal-viņas vai DRUJ bojājumi ir reti. Parasti ir raksturīgi kombinēti radius distālā gala un ulna distālā gala traumatiski bojājumi. Traumas rezultātā var tikt primāri bojāta DRUJ mīksto audu stabilitāte vai iz-mainīta radius anatomiskā attiecība pret ulna galviņas virsmu locītavā.

DRUJ izmežģījumiIzolēti saišu un locītavas kapsulas bojājumi ar to radītu kaulu pamežģījumu ir ārkārtīgi reti. Hiper-supinācijas trauma var radīt dorsālu radius dislokāciju, bet hiperpronācijas trauma – palmāru radius dislokāciju. Jebkurā no šiem gadījumiem tiek pārrauta stabilizējošā mīksto audu „cepure” (1. att. – autora zīmējums), bet TFCC komplekss var palikt neskarts. Klasisks piemērs ir Galleazzi bojājums – radius diafīzes lūzums un ulna galviņas mežģījums (paras-ti dorsālajā virzienā). Bez redzamajiem ievainojumiem ir arī membrana interossea bojājums, kuru Rtg. izmeklējumā ieraudzīt nevar, bet par kuru ir jādomā.

1. att. 2. att.

Plastikos➥ Ulna galviņas lūzumi

Fernandess un Džūpiters (Fernandez & Jupiter) ir ieteikuši šādus lūzumus iedalīt 3 grupās:1. Ulna īlenveida izauguma lūzums a. Apikāls lūzums – bieža radius distālo metafīžu lūzumus pavadoša patoloģija bez DRUJ

stabilizējošo struktūru bojājumiem. b. Pamatnes lūzums (2. att.) – var radīt nestabilitāti vai pat ulna galviņas mežģījumu; tas

atkarīgs no TFCC bojājuma apjoma ulna galviņas centrālajā bedrītē.Šos lūzumus parasti var ieraudzīt standarta Rtg. izmeklējumos, savukārt nestabilitātes pakāpi nosa-ka klīniski, izmeklējot pacientu operācijas laikā. Ārstēšana ir atkarīga no stabilitātes un pavadošo radius lūzumu sarežģītības. Bieži, atjaunojot radius garumu un pozīciju, kā arī veicot adekvātu osteosintēzi, DRUJ stabilitāte atjaunojas spontāni. Ja stabilitāte ir apšaubāma, jāveic proc. styloideus ulnae fi ksācija ar stieplēm un/vai savelkošo cilpu.

2. Ulna galviņas lūzumsIzolēti lūzumi ir reti. Parasti tie rodas tiešas traumas rezultātā un dažkārt ir kombinēti ar vaļējiem ievainojumiem. Pārsvarā šie lūzumi rodas kopā ar radius distālo metafīžu lūzumiem un sniedzas no vienkāršiem nedislocētiem lūzumiem līdz multifragmentāriem dislocētiem lūzumiem (3. att.). Diagnosticēšana ir iespējama ar standarta Rtg. izmeklējumu, bet multifragmentāra lūzuma gadīju-mā varētu būt nepieciešams CT izmeklējums. Ārstēšanā ir vairāki varianti. Nedislocēta lūzuma gadījumā – imobilizācija „virs elkoņa” ģipša pārsējā 4 nedēļas, pēc tam agresīva ergoterapija. Dislocēta un šķembaina lūzuma gadījumā – osteosintēze ar jebkuru adekvātu fi ksatoru vai implantu. Vēlams maksimāli saglabāt galviņas artikulējošo virsmu. Ja ulna galviņa ir sadragāta, var tikt veikta hemirezekcija vai pilnīga rezekcija ar tūlītēju vai otrajā etapā ieplānotu DRUJ endoprotezēšanu.Diemžēl Latvijā DRUJ endoprotezēšanu valsts pagaidām neapmaksā, tāpēc rakstā atainoju attīstī-tās valstīs akceptētās šīs patoloģijas ārstēšanas vadlīnijas.

3. Ekstraartikulāri ulna kakliņa lūzumi un proksimālāki lūzumiArī šī tipa lūzumi rodas tikai kombinācijā ar radius distālās metafīzes lūzumu. Vairumā gadījumu tie ir ārstējami konservatīvi, jo ir stabili. Atsevišķos gadījumos ir jāveic osteosintēze ar šai lokalizācijai piemērotiem implantiem. Nedrīkst veikt tikai ulna osteosintēzi, nestabilizējot radius lūzumu (otrādi atsevišķos gadīju-mos ir pieļaujams), jo radius nefi ksētā stāvoklī vienmēr atradīs iespēju sadzīt anatomiski nepareizi.

Radius lūzumi1. Distāls ekstraartikulārs radius lūzumsŠo apakšdelma kaulu lūzumu visbiežāk var sekmīgi izārstēt konservatīvi. Diemžēl, ārstējot ģipša pārsējā, dažkārt rodas sekundāra lūzuma dislokācija, kas izmaina DRUJ anatomiju un funkcijas. Jebkuras sekundāras deformācijas gadījumā ir rekomendēta rokas ķirurga konsultācija un izvērtējums par ķirurģiskas ārstēšanas nepieciešamību.

2. Radius distālās daļas DRUJ (sigmoīdās virsmas) artikulārs lūzumsŠis var būt izolēts fossa lunata lūzums vai arī komplicēts radius distālās metafīzes lūzums, kas ietver arī DRUJ virsmu (4. att.). Kvalitatīva šādu lūzumu rekonstruēšana un mīksto audu stabilitātes no-drošināšana agrīnai rehabilitācijai dažkārt ir profesionāls izaicinājums arī pieredzējušam rokas ķi-rurgam. Ārstējot artikulārus lūzumus konservatīvi, ir ļoti liela iespējamība, ka radīsies komplikācijas:

■ sāpīga processus styloideus ulnae deformācija vai pseidartroze,

■ DRUJ kontraktūra,

■ DRUJ posttraumatiska artroze.

Divu pēdējo gadu laikā papildus vaļējai lūzumu osteosintēzei esam sākuši lietot etapveidīgu plaukstas artroskopiju, arī operējot sarežģītus artikulārus lūzumus. Tas samazina apkārtējo audu traumatizāciju un palielina vizuālo informāciju par lūzuma fragmentu stāvokli. Arī 2011. gada Eiropas Rokas ķirurgu kongresā vairāki referāti bija veltīti šādu ķirurģisko tehniku kombināciju popularizēšanai.

Nākamajā „Plastikos” numurā turpināšu iesākto tēmu un iztirzāšu hronisku DRUJ nestabilitāti.

3. att. 4. att.

Plastiskā ķirurģija un pacienti ar psihiskiem

traucējumiemDoma rakstīt par pacientiem ar psihiskiem traucējumiem radās, pārrunājot ārstēšanas taktiku un

iespējamo operatīvās terapijas apjomu ar pacientu, kuram ir

depresija. Plastiskajā ķirur-ģijā, it īpaši rekonstruktī-

vajā ķirurģijā, viens no būtiskākajiem princi-piem skan tā: „Inteli-ģentiem pacientiem –

inteliģentas operācijas”. Kāpēc tā? Tāpēc, ka abdo-minālajā un torakālajā ķirurģijā, kā arī neiroķirurģijā un angioķirurģijā pacientam tiek noteikti ierobe-žojumi, kas kādu laiku ir jāievēro: tie ir balstīti uz aizliegumu kaut ko veikt vai lietot. Šajos gadījumos pacienta līdzdalība ārstēšanas procesā aprobežo-jas ar pasīvu aizliegumu izpildi. Rekonstruktīvajā rokas ķirurģijā ar to nepietiek – lai sasniegtu mak-simālo rezultātu, ārstēšanas procesā ir vajadzīga aktīva pacienta līdzestība, vēlme un darbs. Estē-tiskajā ķirurģijā turklāt ir jāveic pacientu selekcija, lai atšķirtu pacientus ar psihiskiem traucējumiem, kam nav somatiska pamata, no pacientiem, kam psihisko traucējumu iemesls ir objektīvas estētis-kas problēmas. Plastiskajā ķirurģijā manipulācijas, kas ietekmē pacienta psihisko stāvokli, var iedalīt vairākās grupās: ■ manipulācijas, kas uzlabo pacienta darbaspē-

jas un nodrošina iespēju strādāt, ■ manipulācijas, kas samazina sāpes un parestē-

ziju un būtiski uzlabo dzīves kvalitāti, ■ kosmētiskās manipulācijas, kas maina pacien-

ta paštēlu un pašvērtējumu.Eiropā aptuveni 25  % iedzīvotāju kaut reizi dzīvē ir bijušas psihisko traucējumu izpausmes, no tiem trauksme ≈ 13 %, garastāvokļa traucējumi ≈ 14 %, pārmērīga psihoaktīvo vielu lietošana ≈  5,2  %, bipolāri afektīvi traucējumi ≈  4  %, šizofrēnija ≈ 1 % iedzīvotāju. Ķermeņa dismorfi sma traucēju-mi, kas var būt viens no psihiskas slimības sindro-miem, ir raksturīgi 1  % iedzīvotāju, bet plastikas ķirurga praksē tie ir raksturīgi 6,3–18,4 % pacientu. Sistematizējot iespējamo rīcību darbā ar pacien-tiem, kam ir psihiski traucējumi, izmantoju SSK 10 klasifi katoru.F0–F09 Organiskie psihiskie traucējumi (visu veidu demences, encefalopātijas). Pacientam ir raksturīgas būtiski ierobežotas kognitīvās spē-jas, tāpēc operatīvā terapija, kurā paredzēta aktīva pacienta līdzdalība ārstēšanā un rehabilitācijā, nav indicēta.F10–F19 Psihiskie un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ. Jāvērtē indivi-duāli – jāņem vērā tas, cik lielas ir pacienta sprieša-nas spējas un socializācija, kā arī tas, vai būs iespē-jama adekvāta pēcoperācijas aprūpe.F20–F29 Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi. Pacientam, kas saņem adekvātu terapiju, nav kontrindikāciju rokas ķirurģijas vai rekonstruk-cijas operāciju veikšanai. Bez būtiskiem kosmētis-kiem traucējumiem estētiskā ķirurģija netiek reko-mendēta. Ir jāatšķir iespējamie murgi no reālām somatiskām patoloģijām. Veicot manipulācijas, ir jāizvēlas konservatīvāka ārstēšanas pieeja. Akūtā

Ervīns LavrinovičsMC ārsts

tDompsihpār

ie

pacienta stāvoklī ķirurga rīcībai ir jābūt maksimāli konservatīvai.F30–F39 Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi (bipolāri afektīvie traucējumi ar maniakāliem vai depresīviem stāvokļiem). Pacientam nav būtisku kontrindikāciju rekonstruktīvo operāciju veikšanai. Estētiskā ķirurģija rekomendēta tikai kosmētisku defektu gadījumā.F40–F48 Neirotiski, ar stresu saistīti un soma-toformi traucējumi. Pacienta sūdzības ir jāizvērtē individuāli, lai saprastu to pamatotību un noteiktu iespējamās palīdzības apjomu. Labs personiskais kontakts dod labāku terapijas efektu. Veicot adek-vātu operatīvo terapiju, ir iespējams panākt būtis-ku šīs grupas pacientu psihiskā stāvokļa uzlabo-šanos – var pat teikt, ka ir veikta „galvas operācija”. Ārkārtīgi uzmanīgi ir jāizvēlas operācijas apjoms un jāpamana psihisko traucējumu somatizācija, pretējā gadījumā var iegūt pastāvīgu pacientu, „kuru labāk redzu ejam, nekā nākam”. Ķermeņa dismorfi sma traucējumi. Tie kā sin-droms var pavadīt šizofrēniju, neirozes, psihozes, bulīmiju un trauksmi. Tie izpaužas kā bažas par savu izskatu bez būtiska objektīva iemesla. Parasti sūdzības sākas pusaudžu vecumā (bez būtiskām dzimuma atšķirībām). Tās izpaužas kā uzmācīgas domas par multipliem izskata defektiem, iedomā-to defektu maskēšana, sociāla izolēšanās, domas par pašnāvību. Biežākās pseidodefektīvās ķermeņa daļas ir āda 73 %, mati 56 %, svars 55 %, deguns 37 %, pirksti 36 %, vēders 22 %, krūtis 21 %, acis 20 %, sejas forma 20 %, kājas 18 %.F50–F59 Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fi zioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem. Pie šīs grupas pieder pacienti ar ēšanas traucējumiem, kuru laicīga pamanīšana ļauj izvairī-ties no nepatīkamiem pārsteigumiem pēcoperāci-jas periodā saistībā ar nepietiekamu barojumu.F60–F65 Pieaugušo personības un uzvedības traucējumi. Šī ir viena no lielākajām grupām, kas var sagādāt rūpes plastikas ķirurgam. Pie tās pieder: ■ šizoīdas personības – sociāli atsvešinātas, in-

trovertas un ekscentriskas, kam ir grūti defi nēt savas sūdzības un vēlmes, tāpēc ir būtiski pre-cizēt nepieciešamās manipulācijas apjomu;

■ paranoidālas personības – skeptiķi ar nolie-dzošu attieksmi, ar tieksmi savās neveiksmēs vainot citus un ar vajāšanas māniju. Viņiem patīk strīdēties un moralizēt, viņi ir sīkumai-ni, pievērš uzmanību nenozīmīgām detaļām. Šādiem pacientiem ir īpaši rūpīgi jāizskaidro veicamo manipulāciju apjoms, sekas un ie-spējamās komplikācijas;

■ histēriskas personības – emocionālas, labilas, izmanto savus histēriskos stāvokļus, lai kon-trolētu citas personas. Viņi ir nepunktuāli un nekārtīgi, vēlas atrasties uzmanības centrā, liek pievērst īpašu uzmanību savai ārienei;

■ depresīvas personības – pacienti ar nomāktu garastāvokli, hipohondriski, meklē plastikas ķirurga palīdzību cerībā, ka ķermeņa ārējās izmaiņas uzlabos viņu psihisko pašsajūtu.

F70–F79 Garīgā atpalicība. Pacientu ārstēšanas apjoms ir atkarīgs no traucējumu smaguma un viņu iespējām aktīvi piedalīties rehabilitācijas procesā.Nobeigumā jāsecina, ka terapijas apjoma izvēle pacientam ar psihiskiem traucējumiem ir indivi-duāla un atkarīga no ķirurga empātijas, kuras trū-kums var radīt medicīniskas un paramedicīniskas problēmas.

1.–3. att. 10 gadus vecs bērns ar neārstētu radiālu greizrocību: apakšdelms saīsināts, izteikta plaukstas locītavas kontraktūra

Ikdienā, kad strādājam un atpūšamies, mūsu rokas aktīvi darbojas. Radot šo rakstu, es ātri kla-binu datora taustiņus, un ikviens pirksts veiksmī-gi trāpa pa vajadzīgo burtu, bet, redzot cilvēku, kam pirkstu vai roku veiklība nav tik izteikta, ir jāaizdomājas par to, cik ļoti svarīgas ir prasmīgas un veiklas rokas. Jau no dzimšanas rokām ir liela loma bērna attīstībā un pasaules izzināšanā: kat-ra nezināmā lieta ir jāaptausta un jāieliek mutē, lai to pagaršotu. Kaut arī iedzimta plaukstas de-formācija ir reta, to nedrīkst neapzināt un noliegt, jo tā kavē bērna attīstību. Deformāciju nekoriģē-jot, mēs būsim atbildīgi gan par bērna profesijas izvēles iespējām, gan citiem ierobežojumiem, kas viņam tā dēļ radīsies. Tikai pašam bērnam būtu jāizvēlas, par ko kļūt šajā pasaulē. Apakšdelma funkcionalitāti un kustības nodroši-na elkoņa kauls un spieķkauls, tāpēc abu kaulu pareiza augšana ir ļoti svarīga, lai bērna rociņa varētu pilnvērtīgi attīstīties. Apakšdelma un plaukstas deformācija ir reta iedzimta attīstības anomālija (tās biežums 1:55000–100000 jaundzi-mušo; Latvijā – aptuveni 1 bērns divos gados). Biežākā ir iedzimta radiāla greizrocība (angl. – radial club hand), kuras pamatpazīme ir rādija (spieķkaula) pilnīga vai daļēja attīstības anomālija. Otrs biežākais deformācijas veids ir elkoņa kaula attīstības traucējumi (angl. – ulnar club hand). Bēr-na rociņas attīstībai ir svarīgi abi apakšdelma kau-li, īpaši augšanas zonās, jo tās ir kā dzenulis, kas rociņas izstiepj un attīsta. Tikai vienmērīga kaulu augšana nodrošina muskuļu, ādas un cīpslu at-tīstību. Bez spieķkaula vai augšanas zonas strauji samazinās augšanas potenciāls, tāpēc roka izvei-dojas īsa, maza un vāja. Trūkstot spieķkaulam, zūd stabilitāte, tāpēc rociņa sašķiebjas; otrs kauls trū-kumu nespēj kompensēt. Ja laikus netiek veikta ārstēšana, roku funkcionalitāte ir ļoti apgrūtināta. Bērni, sevišķi skolēni, tās ikdienā neizmanto – ie-tin lakatā vai ievīksta piedurknē un aizmirst. Kad jāsāk strādāt, korekciju veikšana ir praktiski neie-spējama, tāpēc ārstiem kopā ar vecākiem būtu laikus jāpalīdz rociņām „atgūt dzīvesprieku”.Vēsture. Radiāla greizrocība pirmo reizi ir doku-mentēta 1733. gadā, kad tika veikta jaundzimušā izpēte, kuram konstatēja trūkstošus spieķkaulus, plaukstu deformāciju un citas iedzimtas iekšējo

Iedzimta bērnu rokas deformācija (radiāla greizrocība)

orgānu attīstības īpatnības.1 Greizrocības ārstēšanas ķirur-ģiskie principi ir pilnveido-ti, sākot no 1920.  gada, kad pirmo reizi tika veikta koriģējoša karpālo kaulu osteo-tomija. 1945.  gadā tika veikta neapas-iņotu mazo liela kaulu (fi bulu) transplantācija, lai atjaunotu divu kaulu apakšdelmu un stabilizētu plaukstas locītavu. Lai arī sākotnēji šīs metodes šķi-ta daudzsološas, bērniem izaugot, tika konstatēts, ka būtiska plaukstas funkcionalitātes uzlabojuma nav; gluži pretēji – karpālo kaulu osteotomija un neapasiņotas fi bulas pārstādīšana bieži komplicē-

Klasifi kācija

Tips Īkšķa patoloģija Karpālo kaulu deformācija Distālais rādijs Proksimālais rādijs

NAplāzija vai hipoplāzija

Nevēro Norma Norma

OAplāzija vai hipoplāzija

Trūkst, hipoplāzija vai adhēzija

NormaNorma, radioulnāra sinostoze,

rādija galviņas dislokācija

1Aplāzija vai hipoplāzija

Trūkst, hipoplāzija vai adhēzija

> 2 mm īsāks par elkoņa kaulu

Norma, radioulnāra sinostoze, rādija galviņas dislokācija

2Aplāzija vai hipoplāzija

Trūkst, hipoplāzija vai adhēzija

Hipoplāzija Hipoplāzija

3Aplāzija vai hipoplāzija

Trūkst, hipoplāzija vai adhēzija

Trūkst augšanas zonas Variabla hipoplāzija

4Aplāzija vai hipoplāzija

Trūkst, hipoplāzija vai adhēzija

Nav attīstīts Nav attīstīts

1. att.

2. att.

3. att.

Nr. 4 (26) Decembris, 2011

Mikroķirurģijas centra un Plastiskās ķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums

➥

Dzintars OzolsMC bērnu ķirurgs,

plastikas ķirurgs

jās ar vienīgās (elkoņa kaula) augšanas zonas bo-jājumu, kā dēļ rociņas augšana apstājās un radās smaga deformācija. Līdz 1987. gadam par vienīgo ķirurģiskās ārstēšanas metodi tika atzīta centrali-zācija – apakšdelma novietošana pa vidu elkoņa kaulam. Šī metode tika kombinēta ar cīpslu un mīksto audu rekonstruēšanu. Operācijas rezultātā tika novērsta greizrocība, tomēr plaukstas locīta-va saglabājās daļēji stabila, kas apgrūtina ikdienas darbības, bet galvenais – rociņa paliek īsa. Mikroķirurģijai attīstoties, ir izstrādātas vairākas me-todes, kas ne tikai stabilizē plaukstas locītavu, bet arī palīdz rokai augt garākai. 1987. gadā prof. S. Vilki (Somija) izstrādāja II metatarsofalangeālās (MTF) lo-cītavas mikrovaskulāru pārstādīšanu. Ja, veicot cen-tralizāciju, ulnas garums ir vidēji 12 cm, tad MTF locītavas pārstādīšanā ulnas garums ir 15,4 cm.2 Ir izstrādāta arī vaskularizētas fi bulas augšanas zo-nas pārstādīšana, taču vēl nav veikti pētījumi par šīs metodes vēlīnajiem rezultātiem. Informācijas konstatēšana. Iedzimta rokas de-formācija, tāpat kā jebkura cita iedzimta prob-lēma, bērnu vecākiem ir šokējoša. Lielākā daļa ekstremitāšu deformāciju ir saskatāmas IU ultra-sonogrāfi jā, vislabāk 16.  gestācijas nedēļā, kad rociņa un pirkstiņi jau ir pilnīgi attīstījušies, bet bērniņš vēl nav ieņēmis raksturīgo fl eksijas pozu un pirkstiņus savilcis dūrītēs, tā paslēpdams īk-šķīšus. Parasti pirmo ultrasonogrāfi jas izmeklēša-nu nozīmē 11.–14. grūtniecības nedēļā, nākamo 18.–22.  nedēļā un trešo 32.–36.  nedēļā, tāpēc dažas – sevišķi pirkstu – deformācijas var palikt nepamanītas. Iedzimtas rokas deformācijas ga-dījumā pirmā vizīte pie plaukstas speciālista būtu jāieplāno līdz bērniņa 6 mēnešu vecumam. Konservatīvā ārstēšana. Līdz 18 mēnešu vecu-mam bērna ārstēšana ir konservatīva. Pārsvarā to uzrauga ergoterapeits, kurš palīdz izgatavot un pielāgot ortozes, kas ir vitāli svarīgas deformācijas mazināšanai. Ortozes pārsvarā lietojamas naktī, lai

netraucētu bērna aktivitātes. Nevajadzētu izman-tot ģipša imobilizāciju, jo tā kavē rokas attīstību. Jāpiebilst, ka ortožu uzlikšana un nēsāšana ir īsts pārbaudījums vecākiem, jo viņu mazais mīlulis skaļi raud, kad tās tiek uzliktas, un to vien dara, kā plēš tās nost. Vecākiem tomēr ir jābūt pacietīgiem un ortozes bērnam jāliek, jo vēlāk arvien pieau-gošā deformācija būs ārkārtīgi grūti koriģējama. Ķirurģiskā ārstēšana. Ķirurģiskā ārstēšana ir sa-režģīta. Optimālais bērna vecums tās sākšanai ir 18–24 mēneši. Pirmajā etapā tiek plānota defor-mācijas koriģēšana ar ārējās fi ksācijas aparātu. Mikroķirurģijas centrā tiek izmantots fi rmas Litos aparāts ar oglekļa riņķiem, kas ir viegli un bērna kustībām netraucē. Plaukstas locītavas deformāci-jas korekcija (mīksto audu stiepšana) tiek veikta ar ātrumu 0,5 mm/dn, un tā ilgst 2–3 mēnešus. Plaukstas locītavas stabilizēšanas operācijā 2–4 gadu vecumā tiek veikts:

■ centralizācija ar cīpslu transpozīciju un mīk-sto audu rekonstrukciju,

■ kājas II  pirksta locītavas pārstādīšana (prof. S. Vilki metode),

■ fi bulas galviņas mikrovaskulāra pārstādīšana.

Lai veicinātu plaukstas tveršanas spēju, 5–7 gadu vecumā ir svarīgi rekonstruēt I pirkstu. Šīs operāci-jas laikā tiek veikts:

■ pollicizācija – rokas II  pirksta pārvietošana īkšķa vietā,

■ kājas II pirksta mikrovaskulāra transplantēšana.

Radiālas greizrocības ārstēšana notiek pa eta-piem, un tās galvenais mērķis ir stabilizēt roku un panākt maksimāli iespējamo tās garumu. Katrs ārstēšanas etaps ir ļoti svarīgs, lai rokas funkcijas varētu uzlabot līdz 7 gadu vecumam, kad bērns sāk iet skolā un vajadzība pēc funkcionējošas ro-kas pieaug ar katru dienu.

Rezumējums. Kaut arī iedzimta plaukstas defor-mācija ir reta, roku stabilitāte un funkcionalitāte katram cilvēkam ir vajadzīga līdz pat mūža galam. Iedzimtas radiālas greizrocības koriģēšana ir sarež-ģīta un laikietilpīga, tomēr funkcionālas plaukstas izveide ir svarīga. Mēs nevarēsim rūpēties par sa-viem bērniem vienmēr – reiz pienāks laiks, kad vi-ņiem pašiem par sevi būs jārūpējas, tāpēc ir svarīgi atjaunot viņu roku stabilitāti un funkcionalitāti jau bērnībā, jo vēlāk tādas iespējas vairs nebūs.

1 Radial Club Hand Wheeless’ Textbook of Orthopaedics.2 Simo K.Vilkki, Vascularized Metatarsophalangeal Joint

Transfer for Radial Hypoplasia, 2008.

Rīgas Austrumu slimnīca, klīnika „Gaiļezers”,Hipokrāta iela 2, Rīga

Tālr. 67042642, mob. tālr. 26177339E-pasts: centrs@plastic-surgery.lv

www.mikrokirurgija.lv www.plastic-surgery.lv

Plastikos

Plastikos

4. att.

5. att.

4. att. Ķiruģiskas ārstēšanas I etaps: leņķa korekcija ārējās fi ksācijas aparātā, II etaps: kājas otrā pirksta locītavas pārstādī-šana, plaukstas locītavas stabilizēšanai.5. att. Pēda gadu pēc locītavas pārstādīšanas.

➥

Jaunumi

Mikroķirurģijas Centra Izpilddirektors Jānis Bendiks (centrā) kļuvis par Latvijas čempionu individuālajā ieskaitē sporta bridžā.